“Cov xibhwb thiab cov neeg tau tshaj tawm tias tej lus faj lem hauv Daniel thiab Tshwm Sim yog tej yam tob tob uas tsis muaj leejtwg to taub tau. Tiam sis Khetos tau qhia nws cov thwjtim kom tig mus rau tej lus ntawm tus yaj saub Daniel hais txog tej xwm txheej uas yuav tshwm sim hauv lawv tiam, thiab Nws hais tias, ‘Tus uas nyeem, cia nws to taub.’ Mathai 24:15. Thiab lo lus hais tias Phau Tshwm Sim yog ib qho tsis meej tsis to taub, tsis yog rau kom to taub, raug tsis lees los ntawm lub npe ntawm phau ntawv ntawd nws tus kheej: ‘Yexus Khetos Tshwm Sim, uas Vajtswv tau pub rau nws, kom qhia rau nws cov tub qhe paub txog tej yam uas yuav tsum tshwm sim sai sai no.... Foom koob hmoov rau tus uas nyeem, thiab rau cov uas hnov tej lus faj lem no, thiab khaws tej yam uas tau sau tseg hauv ntawd; rau qhov lub sijhawm twb nyob ze lawm.’ Tshwm Sim 1:1–3.”

“Tus yaj saub hais tias: ‘Foom koob hmoov rau tus uas nyeem’—muaj cov uas yuav tsis nyeem; txoj koob hmoov ntawd tsis yog rau lawv. ‘Thiab rau cov uas mloog’—kuj muaj ib txhia uas tsis kam mloog ib yam dab tsi hais txog tej lus faj lem; txoj koob hmoov ntawd tsis yog rau pawg no. ‘Thiab ceev faj khaws tej yam uas tau sau tseg nyob hauv ntawd’—muaj coob leej tsis kam mloog cov lus ceeb toom thiab cov lus qhia uas muaj nyob hauv Phau Tshwm Sim. Tsis muaj leej twg hauv cov no yuav muaj cai lees tias tau txais txoj koob hmoov uas tau cog lus tseg. Txhua tus uas thuam tej ntsiab lus ntawm zaj lus faj lem, thiab luag ntxhi rau tej cim uas tau raug muab qhia tawm ntawm no nrog kev hnyav dawb ceev, txhua tus uas tsis kam kho lawv txoj sia, thiab npaj rau kev los txog ntawm Neeg Leej Tub, yuav tsis tau koob hmoov.”

“Thaum saib raws li zaj lus tim khawv ntawm Kev Tshoov Siab, ua li cas neeg thiaj muaj cuab kav qhia tias Phau Tshwm Sim yog ib yam tsis meej, nyob dhau qhov uas tib neeg lub siab yuav to taub tau? Nws yog ib yam tsis meej uas twb raug nthuav tawm lawm, yog ib phau ntawv uas qhib lawm. Kev kawm txog Phau Tshwm Sim coj lub siab mus rau cov lus faj lem hauv Daniyee, thiab ob phau no tib si nthuav tawm tej lus qhuab qhia tseem ceeb tshaj plaws, uas Vajtswv tau pub rau tib neeg, hais txog tej xwm txheej uas yuav muaj tshwm sim thaum kawg ntawm keeb kwm ntiaj teb no.” The Great Controversy, 340.

“Kev kawm txog Phau Tshwm Sim coj lub siab mus rau tej lus faj lem hauv Daniel.” Ib txhia neeg tsuas pom lus faj lem nyob hauv phau Daniel xwb. Tiamsis Daniel nthuav tawm ob kab ntawm qhov tseeb, thiab qhov tseeb uas sawv cev rau nws tej lus faj lem yog rau rau tshooj kawg ntawm nws phau ntawv. Rau thawj rau tshooj nthuav tawm lus faj lem nyob hauv daim duab piv txwv, uas, feem ntau lawm, tseem tsis tau raug lees paub. Ua ntej peb yuav tshuaj xyuas rau thawj rau tshooj ntawm Daniel, peb yuav piav tias vim li cas thiaj muaj tiag tiag tsuas yog ob zaj lus faj lem xwb uas raug sawv cev nyob rau hauv rau rau tshooj kawg ntawm Daniel. Muam White taw qhia ob zaj lus faj lem no los ntawm kev hais txog ob tug dej loj ntawm Shinar. Thaum peb lees txais lub cim txhais uas nws nthuav tawm, peb thiaj nrhiav tau tus yuam sij los pom ob, thiab tsuas yog ob xwb, zaj lus faj lem nyob rau hauv rau rau tshooj kawg ntawm Daniel.

“Qhov teeb uas Daniyees tau txais los ntawm Vajtswv tau muab tshwj xeeb rau cov hnub kawg no. Cov yog toog uas nws pom ntawm ntug dej Ulai thiab Hiddekel, uas yog tej dej loj hauv Shinaj, nim no tab tom raug ua tiav, thiab txhua yam xwm txheej uas tau raug cev faj yuav sai sai no los muaj tiav.” Testimonies to Ministers, 112.

Lub zeem muag hauv tshooj yim tau raug muab qhia ntawm tus dej Ulai.

Hauv xyoo peb ntawm vajntxwv Belshazzar txoj kev kav, muaj ib zaj yog toog tshwm sim rau kuv, yog rau kuv Daniyee, tom qab uas twb tshwm rau kuv thaum chiv thawj. Thiab kuv pom hauv zaj yog toog ntawd; thiab tau muaj tias, thaum kuv pom, kuv nyob hauv Susas ntawm lub tuam tsev vajntxwv, uas nyob hauv lub xeev Elamas; thiab kuv pom hauv zaj yog toog ntawd, thiab kuv nyob ntawm ntug dej Ulai. Daniyee 8:1, 2.

Thaum peb tau coj nqe lus ntawd tawm hauv Testimonies to Ministers, qhov chaw uas Muam White tau hais txog “tus Ulai thiab Hiddekel” thiab hu lawv ua “cov dej loj ntawm Shinar,” peb tab tom muab nqe lus ntawd cais tawm ntawm ib qho ntawm cov lus piav tseem ceeb tshaj plaws hais txog kev kawm phau Daniel thiab Tshwmsim hauv Muam White cov ntawv sau. Hauv nqe ntawd nws hais tias, “Muaj qhov yuav tsum tau kawm Vajtswv Txojlus kom ze dua qub; tshwj xeeb tshaj yog Daniel thiab Tshwmsim yuav tsum tau txais kev mloog zoo ib yam li tsis tau muaj dua yav dhau los hauv peb tes hauj lwm li keeb kwm.”

Yog peb ua tib zoo kawm ob nqe thawj uas peb nyuam qhuav hais tawm hauv Daniyees tshooj yim, lawv muab ob lo lus tim khawv sab hauv txog ib qho tseeb uas feem ntau raug tsis quav ntsej. Daniyees hais tias, “hauv xyoo peb ntawm” Belshaxas “ib zaj yog toog pom tshwm sim rau kuv.” Tom qab ntawd nws ntxiv hais tias, “tom qab zaj uas tshwm sim rau kuv thaum xub thawj.” Nqe no yuav to taub tau ob yam, thiab tsis hais to taub txoj twg los xij kuj coj tau mus rau tib qho lus xaus nkaus xwb.

Tus tim tswv Ka-bis-ees yog tus uas coj txojkev kaj yaj saub los rau Daniyees, ib yam li nws tau ua nrog tag nrho cov yaj saub, rau qhov nws tau hloov Xatas los ua tus nqa txojkev kaj saum ntuj ceeb tsheej. Qhov no txhais tias txhua txoj cai yaj saub uas nyob hauv Vajluskub tau raug Ka-bis-ees coj qhia. Txawm Daniyees puas to taub los tsis to taub, hauv nqe ib ntawm tshooj yim, nws tsis yog tsuas yog tab tom qhia ib qho kev soj ntsuam yaj saub tseem ceeb xwb, tiam sis nws kuj muab ob tug timkhawv rau qhov kev soj ntsuam yaj saub tseem ceeb ntawd hauv nqe ntawd thiab. Yam uas Daniyees tau sau tseg hauv nqe ib yog tias nws tau txais ib zaj yog toog ua ntej zaj yog toog uas nws tau txais ntawm tus dej Ulais. Zaj yog toog ntawm tus dej Ulais tau los txog hauv xyoo peb ntawm Belshazzas. Zaj yog toog uas los ua ntej zaj yog toog ntawm tus dej Ulais tau los txog hauv xyoo ib ntawm Belshazzas.

Nyob rau thawj xyoo uas Belshazzar ua vajntxwv ntawm Babylon, Daniyee tau pom ib zaj npau suav thiab tej yog toog pom hauv nws lub taub hau thaum nws nyob saum nws lub txaj; ces nws thiaj sau zaj npau suav ntawd, thiab qhia cov ntsiab lus tseem ceeb ntawm tej xwm ntawd. Daniyee 7:1.

Nyob hauv nqe ib ntawm tshooj yim, Daniyee tab tom qhia tias nws kuj tau txais ib zaj yog toog pom hauv thawj xyoo ntawm Belshazzar, vim nws hais tias, “tom qab qhov uas tau tshwm rau kuv thaum xub thawj.” Puas yog zaj yog toog pom ntawm Ulai tau tshwm tom qab zaj yog toog pom ntawm thawj xyoo ntawm Belshazzar, los yog puas yog zaj yog toog pom ntawd tau tshwm tom qab thawj zaug ntawm ob zaj yog toog pom uas sib luag? Ob lo lus teb puav leej raug. Zaj yog toog pom ntawm tus dej Ulai yog tib zaj yog toog pom li zaj yog toog pom hauv tshooj xya. Nkaslees tab tom siv txoj hauv paus ntsiab lus cev Vajtswv lus tias “rov hais dua thiab nthuav kom dav,” thiab tib lub sijhawm kuj siv txoj cai tias raws li ob tug tim khawv txoj lus lees paub, ib yam thiaj raug tsim tsa kom ruaj. Ob zaj yog toog pom no puav leej hais txog tej tebchaws hauv cev Vajtswv lus faj lem hauv Phau Vajlugkub.

Zaj yog kev ua yog toog hauv tshooj xya, piav txog cov nceeg vaj ntawd ua tsiaj qus tua tsiaj, yog li thiaj hais kom meej thiab nthuav qhia lawv nyob rau hauv lub ntsiab ntawm lawv lub hwj chim xeev. Zaj yog toog hauv tshooj yim, piav txog tib cov nceeg vaj ntawd nrog cov cim los ntawm Vajtswv txoj hauj lwm teev hawm hauv lub chaw dawb huv, txawm li ntawd los txhua lub cim ntawm txoj hauj lwm teev hawm hauv lub chaw dawb huv raug txhob txwm ua kom qias thiab hloov kom yuam kev, kom sawv cev rau ib txoj kev pe hawm cuav. Daniyee tshooj yim piav txog tib cov nceeg vaj raws li zaj yog toog hauv tshooj xya, tiam sis nws tso cov nceeg vaj ntawd rau hauv lawv lub ntsiab kev cai dab qhuas.

Kev yog toog pom ntawm Ulai hauv Daniyees tshooj yim rov hais dua thiab nthuav ntxiv txog toog pom hauv tshooj xya. Tshooj xya qhia txog sab pej xeem-kev tswj hwm ntawm cov nceeg vaj hauv Vajlugkub txojkev cev Vajtswv lus faj lem, hos tshooj yim qhia txog sab kev ntseeg ntawm cov nceeg vaj hauv Vajlugkub txojkev cev Vajtswv lus faj lem. Thaum paub li no lawm, ces thiaj nkag siab tau tias tshooj xya thiab tshooj yim yog tib qho toog pom nkaus xwb. Tshooj cuaj yog qhov chaw uas Kheebliyee los muab kev piav qhia txog lub ntsiab ntawm lub sijhawm nyob hauv toog pom ntawm tshooj yim. Yog li ntawd, toog pom ntawm Ulai sawv cev rau tshooj xya, yim, thiab cuaj hauv phau Daniyees. Ces tus dej Hiddekel thiaj raug qhia los hauv tshooj kaum.

Nyob rau hauv xyoo thib peb uas Khaulas ua vajntxwv kav Persia, ib lo lus raug tshwm sim rau Daniyee, tus uas hu ua Npeleyasaxas; thiab lo lus ntawd yog qhov tseeb, tiamsis lub sijhawm uas teem tseg ntawd ntev; thiab nws nkag siab lo lus ntawd, thiab muaj kev to taub txog zaj yog toog. Nyob rau hauv cov hnub ntawd kuv, Daniyee, quaj ntsuag tau peb lub limtiam puv npo. Kuv tsis tau noj mov qab zib, tsis muaj nqaij lossis cawv nkag rau hauv kuv lub qhov ncauj li, thiab kuv tsis tau pleev roj rau kuv tus kheej hlo li, mus txog thaum peb lub limtiam puv npo tiav. Thiab nyob rau hnub nees nkaum plaub ntawm thawj lub hlis, thaum kuv nyob ntawm ntug tus dej loj, uas yog Hiddekel. Daniyee 10:1–4.

Zaj lus pom ntawm tus dej Hiddekel nthuav qhia keeb kwm yaj saub txog tus vajntxwv sab qaum teb. Nws pib nrog kev tawg ua tej feem ntawm tebchaws uas Alexander tus Loj tau kav, qhia txog kev txo thiab kev sawv ntawm keeb kwm tom qab ntawd uas thaum kawg tsuas tshuav ob tug yeeb ncuab sib tawm tsam los ntawm kev tawg tas ntawm yav tas los lub nceeg vaj ntawm Alexander tus Loj xwb, yog ib tug vajntxwv sab qab teb tiag tawm tsam ib tug vajntxwv sab qaum teb tiag. Thaum kawg nws mus txog keeb kwm ntawm papacy, uas tom qab ntawd los ua tus vajntxwv sab qaum teb ntawm sab ntsuj plig; thaum xaus ntawm tshooj kaum ib, nws los txog rau nws qhov kawg, Michael sawv los, thiab lub sijhawm sim neej rau tibneeg raug kaw. Qhov kev saib dav yooj yim yog tias zaj lus pom ntawm tus dej Ulai yog zaj lus pom sab hauv txog Vajtswv lub tuam tsev dawb huv thiab nws pab tub rog, hos tus dej Hiddekel yog zaj lus pom sab nraud txog Vajtswv tus yeeb ncuab thiab Nws haivneeg nyob hauv tib lub keeb kwm ntawd. Qhov no tab tom siv tib lub hauv paus ntsiab lus uas pom muaj nyob hauv xya pawg ntseeg thiab xya lub foob ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm.

“Muaj coob tug xibhwb tsis mob siab hlo piav Phau Tshwm Sim. Lawv hu nws tias yog ib phau ntawv uas kawm tsis muaj txiaj ntsig. Lawv saib nws zoo li yog ib phau ntawv raug muab kaw, vim nws muaj cov ntaub ntawv hais txog tej yam piv txwv thiab tej cim. Tiamsis lub npe nws tus kheej uas twb raug muab rau nws lawm, ‘Tshwm Sim,’ yeej tsis lees qhov kev xav ntawd. Phau Tshwm Sim yog ib phau ntawv raug muab kaw, tabsis nws kuj yog ib phau ntawv uas raug qhib thiab. Nws sau tseg txog tej xwm txheej txaus ntshai kawg uas yuav tshwm sim rau hnub kawg ntawm zaj keeb kwm ntiajteb no. Tej lus qhuab qhia hauv phau ntawv no yog meej tseeb, tsis yog yam tsaus ntuj nti thiab tsis txawj to taub. Nyob hauv no kuj tau coj tib txoj kab lus faj lem los hais ntxiv ib yam li hauv Daniyee. Qee zaj lus faj lem Vajtswv tau rov hais dua, yog li ntawd thiaj qhia tias yuav tsum muab qhov tseem ceeb rau lawv. Tus Tswv tsis rov hais tej yam uas tsis muaj qhov tseem ceeb loj.” Manuscript Releases, volume 8, 413.

Tib yam keeb kwm sab hauv thiab sab nraud uas raug sawv cev nyob hauv phau ntawv Daniel, kuj raug coj los nthuav tawm ntxiv nyob hauv phau ntawv Qhia Tshwm. Dhau ntawm qhov kaj yaj saub uas tawm los ntawm ob zaj vwm no lawm, kuj tseem muaj kev lees paub txog txoj kev txhais Vajlugkub uas William Miller tau txais yuav, thiab tom qab ntawd Future for America tau txais yuav thiab. Thaum raug xav kom raug, phau ntawv Daniel, ib yam li phau ntawv Qhia Tshwm, yog tej qhov txhab kub muaj nqis kawg rau kev lees paub txog tej txheej txheem ntawm kev txhais yaj saub uas Vajlugkub qhia tseg nyob hauv nws tus kheej.

Tus Ulai uas yog lub ntsiab lus sab hauv thiab tus Hiddekel uas yog sab nraud, kuj sawv cev rau ob zaj lus faj lem uas yuav tsum raug qhib tawm thaum “lub sij hawm kawg.” Tus Ulai raug qhib tawm thaum “lub sij hawm kawg” xyoo 1798, hos tus Hiddekel raug qhib tawm thaum “lub sij hawm kawg” xyoo 1989, thaum raws li tau piav qhia hauv Daniel tshooj kaum ib, nqe plaub caug, cov teb chaws uas sawv cev rau yav tas los Soviet Union raug papacy thiab Tebchaws Meskas cheb pov tseg.

Thaum tej qhov tseeb no raug lees paub lawm, ces kuj yuav raug lees paub tau thiab tias ob lub zeem muag no tiag tiag yog ib lub zeem muag xwb, ib yam li keeb kwm yaj saub ntawm xya pawg ntseeg thiab xya lub cim foob sawv cev rau tib zaj keeb kwm yaj saub. Ces ob lub zeem muag no dhau los ua txoj kev uas tus Tswv tau siv hauv qhov kev txav yav dhau los ntawm thawj tug tim tswv, thiab yam uas tus Tswv yuav siv hauv qhov kev txav tam sim no thiab yav tom ntej ntawm tus tim tswv thib peb, kom tsim tau ib txoj txheej txheem kev sim raws li tau nthuav tawm nyob hauv Daniel tshooj kaum ob, nqe cuaj thiab kaum.

Thiab nws hais tias, Koj cia li mus koj kev, Daniyees: rau qhov cov lus no raug kaw cia thiab raug muab khi nrog cim tseg mus txog rau lub sijhawm kawg. Coob leej yuav raug ntxuav kom huv, thiab ua kom dawb huv, thiab raug sim; tiam sis cov neeg phem yuav ua phem ntxiv mus: thiab tsis muaj ib tug ntawm cov neeg phem yuav to taub li; tiam sis cov neeg txawj ntse yuav to taub. Daniyees 12:9, 10.

Ua piv txwv txog kev qhib lub Hiddekel xyoo 1989, cia peb xav txog yam uas txoj kev tshoov siab tau hais.

“Hauv phau Qhia Tshwm tag nrho tej phau ntawv hauv Vajlugkub los sib ntsib thiab xaus. Ntawm no yog qhov ua tiav puv npo ntawm phau Daniel. Ib phau yog lus faj lem; lwm phau yog kev tshwm sim. Phau ntawv uas raug muab kaw ruaj tsis yog phau Qhia Tshwm, tiam sis yog feem ntawd ntawm tej lus faj lem hauv phau Daniel uas muaj feem rau hnub kawg. Tus timtswv tau txib hais tias, ‘Tiamsis koj, Daniel, cia li kaw tej lus no, thiab muab phau ntawv ntim ruaj tseg mus txog rau lub sijhawm kawg.’ Daniel 12:4.” Acts of the Apostles, 585.

Ob leeg Ulai thiab Hiddekel puav leej muaj feem xyuam rau hnub kawg, tiam sis Adventism tsuas kam lees paub xwb tias xyoo 1798 yog Daniyee “lub sij hawm kawg,” thaum nws phau ntawv yuav tsum raug qhib lub foob. Los yog li ntawd, seem ntawm zaj lus faj lem uas “muaj feem xyuam rau hnub kawg” yog qhov raug dua los hais tias yog rau nqe kawg rau hauv Daniyee tshooj kaum ib, rau qhov cov nqe ntawd xaus nrog Mi-ka-ee sawv tsees thaum lub sij hawm kev sim siab rau tib neeg xaus lawm.

Nqe txog txoj kev txiav txim, raws li tau raug qhia tseg hauv Daniyees tshooj xya, yim, thiab cuaj, tau raug kaw cia kom txog rau “lub sij hawm kawg” xyoo 1798. Qhov kaj (uas yog qhov uas nqe txog Ulai, thaum raug qhib lawm, tau tsim tawm los) yog txoj kev tshaj tawm txog kev qhib ntawm txoj kev txiav txim tshawb nrhiav, tsis yog txoj kev kaw ntawm txoj kev txiav txim. Qhov kaj uas raug qhib nrog nqe txog Hiddekel no, qhia txog txoj kev kaw ntawm txoj kev txiav txim tshawb nrhiav, thiab nws kuj yog nqe hauv Daniyees uas muaj “feem ntawm tej lus faj lem uas cuam tshuam rau hnub kawg.”

Kev qhib lub foob nyob rau xyoo 1798 tau tshaj tawm txog kev qhib ntawm txoj kev txiav txim tshawb nrhiav. Kev qhib lub foob nyob rau xyoo 1989 tau tshaj tawm txog txoj kev kaw uas tab tom los ze ntawm txoj kev txiav txim tshawb nrhiav. Lub cim kos npe ntawm Alpha thiab Omega pom tau yooj yim hauv phau ntawv Daniel, tiam sis tsuas yog yog koj paub tias nws yog dab tsi, thiab txaus siab nrhiav nws.

Thaum lub sij hawm kev sim siab xaus rau hauv Daniyee tshooj kaum ib, nqe plaub caug tsib, muaj kev sau tseg txog lub cim kos npe ntawm Alpha thiab Omega. Qhov pib ntawm Daniyee qhia meej tseeb txog qhov chaw uas nws xaus. Nws pib nrog ib qho kev ua tsov rog tiag tiag nruab nrab ntawm Npanpiloo tiag tiag thiab Yixayee tiag tiag, thiab Npanpiloo tiag tiag yog tus yeej.

Nyob rau xyoo peb ntawm Jehoiakim, vajntxwv ntawm Yudas txoj kev kav, Nebukhadnesas, vajntxwv ntawm Npanpiloo, tuaj txog Yeluxalees thiab tuaj ncig vij lub nroog ntawd. Thiab tus Tswv tau muab Jehoiakim, vajntxwv ntawm Yudas, rau hauv nws txhais tes, nrog rau ib feem ntawm tej twj siv hauv Vajtswv lub tuam tsev; tej uas nws nqa mus rau hauv tebchaws Shinaj, mus rau hauv lub tsev ntawm nws tus vajtswv; thiab nws coj tej twj siv ntawd mus tso rau hauv lub tsev khaws nyiaj txiag ntawm nws tus vajtswv. Daniyee 1:1, 2.

Hauv Daniyee tshooj kaum ib, nqe plaub caug tsib, ib txoj kev ua rog sab ntsuj plig ntawm Npanpiloo sab ntsuj plig, uas raug cim tseg ua “vajntxwv sab qaum teb”, thiab Ixayees sab ntsuj plig, uas raug sawv cev los ntawm “lub roob dawb huv muaj hwjchim ci ntsa iab”, xaus lawm, thiab Ixayees sab ntsuj plig tau kov yeej Npanpiloo sab ntsuj plig.

Thiab nws yuav tsa tej tsev ntaub ntawm nws lub vaj ntxwv nyob nruab nrab ntawm ob lub hiav txwv rau saum lub roob dawb huv uas muaj hwjchim ci ntsa iab; los nws yuav los txog rau nws qhov kawg, thiab yuav tsis muaj leejtwg pab nws. Thiab lub sijhawm ntawd Mi-ka-ee yuav sawv tsees, tus thawj loj uas sawv cev rau cov me nyuam ntawm koj haivneeg; thiab yuav muaj ib lub sijhawm txom nyem, uas tsis tau muaj dua li txij thaum muaj ib haivneeg los txog rau lub sijhawm ntawd: thiab lub sijhawm ntawd koj haivneeg yuav raug cawm dim, txhua tus uas pom muaj npe sau tseg nyob rau hauv phau ntawv. Daniel 11:45; 12:1.

Phau ntawv Daniyee thiab Tshwmsim yog ib phau ntawv xwb:

“Phau ntawv Daniyee thiab Tshwmsim yog ib qho nkaus. Ib phau yog lus faj lem, hos ib phau yog kev tshwm sim; ib phau yog phau ntawv raug kaw, hos ib phau yog phau ntawv qhib lawm. Yauhas tau hnov tej yam tsis paub uas xob nroo tau hais tawm, tiamsis nws raug txib kom tsis txhob sau tej ntawd.” The Seventh-day Adventist Bible Commentary, volume 7, 971.

Ob phau ntawv ntawd, uas yog tib phau ntawv xwb, yog qhov haujlwm loj tshaj plaws ntawm tus timtswv Ka-pili-ees txoj kev qhia txog yav tom ntej. Kuv sau li no vim kuv paub meej kawg tias yam Ka-pili-ees tau xa tuaj rau Daniyee thiab Yauhas ntawd los ntawm Yexus, uas tau txais los ntawm Leej Txiv. Kuv lub ntsiab tsis yog los tsa Ka-pili-ees kom siab, tiam sis los tsa qhov kev tshwm sim tob kawg ntawm cov pov thawj nyob hauv ob phau ntawv ntawd, hais txog qhov uas Alpha thiab Omega tau tsim cov cai yaj saub rau kev txhais Vajluskub, uas yuav tsum tau sawv cev nyob hauv ob phau ntawv ntawd, yog peb txaus siab pom.

Cia kuv rov nco ntsoov rau nej tias, nyob rau lub sijhawm no, kuv lub hom phiaj thiab kuv lub siab xav tsis yog los nthuav ib qho kev txhais txog ob zaj lus faj lem ntawm cov dej Ulai thiab Hiddekel. Kuv lub hom phiaj thiab kuv lub siab xav yog los hais txog cov lus faj lem nyob hauv thawj rau tshooj ntawm phau Daniel. Kuv tsuas yog tab tom muab ib qho pov thawj qhia txog qhov tseeb tias phau Daniel thiab Qhia Tshwm yog, tej zaum, cov phau uas raug tsim kho kom tob tshaj plaws nyob hauv Vajtswv Txojlus. Lawv nthuav tawm txoj xov lus faj lem, tib lub sijhawm kuj qhia txog Vajtswv tus cwj pwm, tib lub sijhawm kuj qhia txog tej cai uas yog yam yuav tsum tau siv yog ib tug neeg xav paub cov lus faj lem, thiab kuj xav paub Tus Uas tau tshaj tawm cov lus faj lem ntawd thiab.

Ib qho piv txwv ntxiv txog qhov tob kawg ntawm cov phau ntawv no yog Daniyees txoj kev nthuav tawm txog “xya lub sij hawm” ntawm Levi Tej Kevcai nees nkaum rau. Cov lus faj lem hais txog “xya lub sij hawm” ntawd yeej yog thiab tseem yuav yog “lub pob zeb uas ua rau ntog” rau Vajtswv haiv neeg, ob leeg hauv cov Yixayee thaum ub, hauv Millerite txoj kev txav ntawm tus tim tswv thawj, thiab kuj hauv txoj kev txav tam sim no thiab yav tom ntej ntawm tus tim tswv thib peb. “Lub pob zeb uas ua rau ntog,” raws li lub ntsiab lus yooj yim, yog ib yam uas koj tsis pom, txawm yog tias nws nyob ntawd meej kawg. Vim li ntawd, thaum koj twb lees paub “xya lub sij hawm” hauv phau Daniyees lawm, koj pom tias nws nyob ntawd meej kawg, tiam sis koj kuj pom tias nws raug zais cia rau cov uas xaiv tsis xav pom.

Kev zais ib yam dab tsi thaum nws tseem nyob qhib lug raws li qauv lus yeej yog ib qho kev ua tiav uas tob kawg nkaus; nws yog ib yam uas tsis muaj peev xwm muab ntxig tau rau hauv ib zaj dab neeg paub tsis meej uas tib neeg sau. Nws yog ib daim txuj ci loj tshaj, vim nws nyob ntawd, pom tseeb qha rau txhua tus uas tsis xav dawm; tiam sis yeej tsis muaj peev xwm pom tau rau cov uas xaiv dawm. Yog hais raws ib lo lus, nws yog “zais cia nyob rau qhov uas pom tseeb.” Qhov no raug ua tiav los ntawm kev sib koom tes ntawm tib neeg thiab Vajtswv txoj kev muaj hwjchim.

Kuv hais li ntawd, rau qhov kuv xav nco ntsoov peb rau lub sijhawm no tias, muaj ib txoj kev qhia Khas Tos Liv nyob hauv Adventism, yam tsawg kawg txij thaum Questions on Doctrine raug luam tawm xyoo 1957 los, thiab txoj kev qhia ntawd kuj tau tsa nws lub taub hau uas tsis ncaj ncees nyob hauv qhov present truth movement no ntawm Future for America thiab. Lub tswv yim ntawd yog tias Khetos, thaum kev yug los ua neeg, tsis tau txais lub cev nqaij daim tawv uas Nws txais los ntawm Maivliag. Tseeb tiag, cov uas txhawb txoj kev qhia no tsis hais nws raws li ntawd, los txawm li ntawd los, qhov lawv qhia yeej yog li ntawd xwb. Kuv hu nws ua ib txoj kev qhia Khas Tos Liv, rau qhov lub hauv paus xav tias Khetos lub cev nqaij daim tawv yog dawb huv ib yam li Adas lub cev nqaij daim tawv ua ntej nws ua txhaum, yog tib txoj kev xav uas yog Xatas liag ntag uas pawg ntseeg Khas Tos Liv siv hauv lawv txoj kev qhia hu ua “immaculate conception.” Thiab yog koj tsis tau paub txoj kev qhia pe hawm dab uas hu ua “immaculate conception,” nws qhia tias Khetos lub cev nqaij daim tawv raug tsim los saum ntuj ceeb tsheej tshwj xeeb ib yam li Adas tus yam ntxwv qis dua raug tsim ua ntej nws thiab Evas ua txhaum, los yog, raws li lawv hais, Khetos muaj Adas tus yam ntxwv uas tsis tau poob thiab tsis muaj txhaum. Nws qhia tias Maivliag nws tus kheej tau txais txuj ci tseem ceeb pub ib yam nqaij daim tawv uas yog Adas tus yam ntxwv tsis tau poob ua ntej nws ua txhaum, kom nws thiaj ua tau ib lub hwj uas zoo tag nrho rau tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv los yug tus me nyuam Yexus los rau hauv nws lub cev nqaij daim tawv uas zoo tag nrho.

Yog lawm, cov uas nyob hauv Adventism uas txhawb tib qho kev xaus hais txog cev nqaij daim tawv ntawm Yexus, lawv tsis taw tes rau ib yam txuj ci tseem ceeb twg nrog Mab Liab, tiamsis lawv yeej qaug thiab yuam cov nqe lus ntawm Muam White thiab Phau Vajlugkub kom qhia tib lub tswv yim Kas Tos Liv ntawd. Vim li cas kuv thiaj li nyuam qhuav tig mus lwm seem thiab thim deb ntawm kev sib tham txog phau ntawv Daniyee? Kuv yuav teb qhov ntawd.

Tus qauv thiab kev tsim uas muaj hwjchim tseem ceeb kawg nkaus ntawm Daniel thiab Phau Ntawv Qhia Tshwm tau raug ua tiav los ntawm kev sib koom ua ke ntawm tibneeg thiab Vajtswv txoj kev ciaj sia. Yexus yog Vajtswv Txojlus, thiab Phau Vajlugkub yog Vajtswv Txojlus. Yexus txoj xwm txheej ua Vajtswv thiab ua tibneeg raug sawv cev tag nrho hauv Phau Vajlugkub. Cov lus nyob hauv ntawd yog los saum ntuj los thiab muaj lub hwjchim tsim tshiab uas hloov tau lub siab thiab lub tswv yim. Cov lus ntawd yog tib lub hwjchim uas coj txhua yam los rau hauv kev muaj nyob. Tiamsis cov neeg uas Vajtswv tau xaiv los ua Nws cov cuab yeej sau tseg Phau Vajlugkub, lawv txhua tus puav leej yog neeg txhaum. Qhov tibneeg nyob hauv txoj kev sib txuas no raug sawv cev los ntawm cov tibneeg poob rau kev txhaum. Phau Vajlugkub yog kev sib koom ua ke ntawm tibneeg thiab los saum ntuj los, thiab cov yajsaub yog neeg txhaum, ib yam li txhua tus xeeb ntxwv ntawm Adas ib txwm tau ua. Khetos yeej tsis tau txhaum hauv kev xav, hauv lo lus, lossis hauv kev ua. Tiamsis Nws yeej tau txais Mary cev nqaij daim tawv tom qab plaub txhiab xyoo ntawm kev puas zuj zus. Yog tias Nws yeej tau txais Adas cev nqaij daim tawv qes dua ntawd ua ntej Adas tau ua txhaum tiag tiag, ces qhov ntawd yuav yuam kom txhua tus sau phau Vajlugkub yuav tsum yog neeg tsis muaj txhaum thiab.

Qhov “zais cia kom pom tseeb rau sawv daws” ntawm “xya lub sij hawm” hauv phau Daniel tau raug ua kom tiav, tsis yog tsuas yog los ntawm cov lus uas Daniel tau sau tseg xwb, tiam sis tseem ntxiv los ntawm cov tib neeg poob rau hauv kev txhaum uas tau txhais phau Vajlugkub King James. Cov tib neeg poob rau hauv kev txhaum tau kov phau Daniel ob zaug, thiab yam uas tau raug ua kom tiav ntawd yuav yog ib yam uas tsis muaj ib tug tib neeg twg yuav ua tau yog tsis muaj Vajtswv txoj kev saib xyuas los ntawm nws txoj kev teem tseg uas yog los saum ntuj.

Hauv peb zaj lus tom ntej no peb yuav pib qhia tias Vajtswv tus Cwj Pwm Saum Ntuj thiab tib neeg txoj xwm txheej tau zais “xya lub sij hawm” hauv Leviticus nees nkaum-rau cia rau qhov pom tseeb hauv phau Daniel li cas, rau qhov Vajtswv tau paub ua ntej, thiab txawm tau tsim tseg, kom qhov ntawd yuav yog lub pob zeb sim siab “ua rau ntog” rau ob pab tib si—cov uas nyob hauv txoj kev txav ntawm tus tim tswv thawj, thiab cov uas nyob hauv txoj kev txav ntawm tus tim tswv thib peb.

“Qhov kaj uas Daniyees tau txais los ntawm Vajtswv tau raug muab tshwj xeeb rau cov hnub kawg no. Cov yog toog uas nws pom ntawm ntug dej Ulai thiab Hiddekel, uas yog cov dej loj ntawm Shinaj, tam sim no twb tab tom raug ua tiav lawm, thiab txhua yam xwm txheej uas tau raug qhia yav tom ntej yuav los sai sai no.” Testimonies to Ministers, 112.