Peb tau tab tom xav txog kev siv lus faj lem peb txheej. Peb ua li no rau lub hom phiaj kom paub meej tias thaum tus Tswv qhib lub foob rau rau nqe kawg ntawm Daniyee tshooj kaum ib nrog rau kev poob cev qhev ntawm Soviet Union thaum “lub caij kawg” xyoo 1989, ib qho “kev paub nce ntxiv” tau tshwm sim los uas yog npaj los sim tiam ntawd ntawm Vajtswv haiv neeg.

Nws hais tias, Koj cia li mus koj txojkev, Daniyees: rau qhov tej lus no raug kaw cia thiab raug muab ntim kom txog rau lub sijhawm kawg. Coob leej yuav raug ntxuav kom dawb huv, thiab raug ua kom dawb paug, thiab raug sim; tiam sis cov neeg phem yuav tseem ua phem ntxiv: thiab tsis muaj ib tug hauv cov neeg phem yuav to taub; tiam sis cov neeg txawj ntse yuav to taub. Daniel 12:9, 10.

Thaum twg ib qhov tseeb raug Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas qhib lub cim, Xatas kuj ua hauj lwm los tawm tsam txoj xov ntawd. Qhov kev tawm tsam uas tau tsa los tawm tsam cov tseeb uas raug nthuav tawm nyob rau hauv cov nqe kawg ntawm Daniyee tshooj kaum ib, yuam kom muaj kev kawm tob dua txog cov tseeb uas txuas nrog cov nqe ntawd, xwv kom ib qho kev tiv thaiv uas raug muab dawb huv tawm tsam tej kev yuam kev uas raug nthuav los rhuav tshem cov tseeb uas tau raug qhib tawm, thiaj yuav sawv ruaj. Ib qho ntawm cov ntsiab cai uas raug coj los rau qhov pom tseeb nyob rau hauv nruab nrab ntawm qhov kev sib cav ntawd yog txoj kev siv yav tom ntej peb txheej. Thaum chiv thawj nws raug lees paub nyob rau hauv kev txuas nrog qhov yuav tsum yog kom raug txog yam uas “qhov niaj hnub” nyob rau hauv phau Daniyee sawv cev rau (kev teev dab mlom), thiab txog keeb kwm uas raug kom raug uas txuas nrog “kev muab qhov niaj hnub tshem tawm” (xyoo 508 tom qab Yexus yug los).

Kev lees paub txog peb lub hwjchim ua kom puam tsuaj raws li lub qauv ntawm yav tom ntej, uas sib txig nrog Millerite lub qauv ntawm yav tom ntej uas yog ob lub hwjchim ua kom puam tsuaj thawj zaug, thiab kev txheeb xyuas ntawm Millerites hais tias “yam niaj hnub” yog kev teev dab qhuas cuav, tau muab ib zaj keeb kwm uas haum raws li rau rau nqe kawg ntawm Daniyee kaum ib, raws li Muam White tau hais tias nws yuav tsum yog li ntawd. Yog li no, txoj kev tawm tsam tawm tsam txoj kev paub uas tsis tau muab qhib thaum lub sij hawm kawg xyoo 1989, tau tsim kom muaj qhov kaj loj dua, raws li txoj kev paub tau nce ntxiv, thiab nws kuj tau txheeb qhia cov cai tshwjxeeb rau txoj kev txav ntawm tus timtswv thib peb, uas sib txig nrog kev loj hlob ntawm qee cov cai yav tom ntej uas William Miller tau sau los ua ke thiab siv nyob hauv txoj kev txav ntawm tus timtswv thawj.

Peb tau xav txog peb txheej kev siv ntawm peb lub Loos, peb qhov kev poob ntawm Npanpiloo, thiab peb tug Eliyas lawm, thiab tam sim no peb tab tom hais txog peb tug tubtxib uas npaj txoj kev rau tus Tubtxib ntawm Txoj Lus Cog Tseg. Peb tau txheeb xyuas ib qho kev sib tshooj thiab kev sib piv uas ze heev ntawm peb lub Loos nrog peb qhov kev poob ntawm Npanpiloo, thiab kuj muaj ib qho kev sib piv uas ze heev rau peb tug Eliyas thiab peb tug tubtxib uas npaj txoj kev. Nyob rau hnub kawg William Miller thiab Future for America ob leeg sawv cev rau tus Eliyas thib peb thiab kuj yog tus tubtxib thib peb uas npaj txoj kev. Yexus ib txwm siv qhov pib ntawm ib yam los piav qhia qhov kawg ntawm ib yam, thiab txoj kev txav ntawm tus tim tswv thawj zaug sib phim nrog txoj kev txav ntawm tus tim tswv thib peb.

“Vajtswv tau muab tej lus ntawm Tshwm Sim 14 tso rau hauv kab ntawm tej lus faj lem, thiab lawv txoj hauj lwm yuav tsis tsum mus txog rau thaum kawg ntawm keeb kwm ntiajteb no. Tej lus ntawm tus timtswv thawj thiab tus timtswv ob tseem yog qhov tseeb rau lub sijhawm no, thiab yuav tsum khiav mus ua ke raws kab nrog qhov no uas tom qab los. Tus timtswv thib peb tshaj nws lo lus ceeb toom nrog suab nrov nrov. ‘Tom qab tej no,’ Yauhas hais tias, ‘kuv pom dua ib tug timtswv nqes saum ntuj los, muaj hwjchim loj, thiab lub ntiajteb raug kaj los ntawm nws lub yeeb koob.’ Hauv qhov kev ci ntsa iab no, txoj kev kaj ntawm tag nrho peb txoj lus ntawd raug muab sib koom ua ke.” The 1888 Materials, 803, 804.

Kev txav ntawm thawj thiab tus tim tswv thib ob, raug coj los ntawm William Miller. Viv ncaus White qhia tias Miller yog tus “tub txib uas raug xaiv.”

“William Miller tab tom txav kom Ntxwg Nyoog lub nceeg vaj raug kub ntxhov, thiab tus yeeb ncuab loj tshaj ntawd tsis yog tsuas nrhiav kev rhuav tshem txoj kev muaj hwjchim ntawm txoj xov ntawd xwb, tiam sis tseem nrhiav kev rhuav tshem tus tubtxib nws tus kheej thiab.” Spirit of Prophecy, volume 4, 219.

Nws kuj qhia meej tias Miller tau raug ua cim sawv cev los ntawm ob leeg Eliyas thiab Yauhas tus Cais Npe.

“Muaj ntau txhiab leej raug coj los lees txais qhov tseeb uas William Miller tau tshaj tawm, thiab Vajtswv tau tsa cov tub qhe sawv los hauv Eliyas tus ntsuj plig thiab hwjchim kom tshaj tawm zaj lus ntawd. Ib yam li Yauhas, tus uas mus ua ntej Yexus, cov uas tshaj tawm zaj lus ceeb toom uas muaj kev hnyav no tau hnov tias raug yuam kom muab rab taus tsaws rau ntawm cag ntoo, thiab hu kom tibneeg tsim nyog txi txiv uas phim rau txoj kev hloov siab lees txim.” Early Writings, 233.

Yauhas tus Neeg Ntxuav Neeg Ua Kevcai Raus Dej, tus uas raws li Yexus hais yog Eliyas tus thib ob, kuj yog tus tubtxib thawj uas yuav tsum npaj txoj kev rau tus Tubtxib ntawm Txojlus Cog Tseg. Vim li ntawd thiaj pom tseeb tias kev txav mus los ntawm tus timtswv thib peb yuav muaj ib tug “tubtxib uas raug xaiv.” Tus tubtxib ntawd twb raug ua yam ntxwv lawm los ntawm Eliyas, Yauhas tus Neeg Ntxuav Neeg Ua Kevcai Raus Dej, thiab William Miller. Nrog Miller ua ke, ob tug tubtxib uas raug xaiv no sawv cev rau qhov pib thiab qhov xaus ntawm kev txav mus los ntawm peb tug timtswv hauv Tshwmsim kaum plaub, thiab los ntawm qhov ntawd, lawv ua ke sawv cev rau ob leeg tib si, yog Eliyas tus thib peb thiab kuj yog tus tubtxib tus thib peb uas yuav tsum npaj txoj kev rau tus Tubtxib ntawm Txojlus Cog Tseg.

Kev tsis lees txais txoj xov ntawm tus tub txib uas raug xaiv nyob rau thaum pib lossis thaum kawg yog kev tuag, thiab txoj xov ntawm Future for America yog tsim tsa saum kev siv hauv tej lus faj lem ntawm “kab txuas kab,” uas yog txoj kev siv ntawm nag tom qab. Los ntawm kev siv “kab txuas kab” thiaj li raug tsim tsa tias kev txav mus los ntawm cov Millerites yog ib daim qauv uas qhia ua ntej txog kev txav mus los ntawm Future for America. Ib lub cim keeb kwm ntawm keeb kwm Millerite yog William Miller, tus “tub txib uas raug xaiv.” Kev tsis lees txais lub cim ntawd yog kev tsis lees txais txoj xov, yog li ntawd nws raug tsim tsa los ntawm qhov pib thiab qhov kawg ntawm Adventism tias kev tsis lees txais tus tub txib kuj yog kev tsis lees txais txoj xov thiab, rau qhov txoj xov yeej qhia tus tub txib uas raug xaiv. Yog li ntawd, kev tsis lees txais txoj xov yog kev tsis lees txais tus tub txib, thiab kuj yog rov qab tib yam. Yog tsis muaj tus seev cev, ces yuav tsis muaj kev seev cev.

“Kuv raug taw qhia kom tig rov qab mus saib txog txoj kev tshaj tawm thawj zaug uas Khetos los. Yauhas raug xa los hauv Eliyas tus ntsuj plig thiab hwj chim kom npaj Yexus txoj kev. Cov uas tsis kam lees Yauhas tej lus tim khawv ntawd tsis tau txais txiaj ntsig los ntawm Yexus tej lus qhia. Lawv txoj kev tawm tsam rau txoj xov uas tau qhia yav tom ntej txog Nws txoj kev los ntawd muab lawv tso rau hauv qhov chaw uas lawv tsis muaj peev xwm txais tau yooj yim txawm yog cov pov thawj muaj zog tshaj plaws tias Nws yog tus Mexiyas. Xatas tau coj cov uas tsis kam txais Yauhas txoj xov ntawd kom mus ntxiv dua, mus txog qhov tsis kam lees thiab muab Khetos ntsia saum ntoo khaub lig. Thaum lawv ua li no, lawv muab lawv tus kheej tso rau hauv qhov chaw uas lawv tsis muaj peev xwm txais tau txoj koob hmoov nyob rau hnub Peetekos, uas yuav tau qhia lawv txog txoj kev nkag mus rau hauv lub chaw dawb huv saum ntuj ceeb tsheej. Kev dua ntuag ntawm daim ntaub thaiv hauv lub tuam tsev qhia tias tej kev txi thiab kab ke ntawm cov Yudais yuav tsis raug txais lawm ntxiv. Txoj Kev Txi loj kawg tau raug muab ua lawm thiab twb raug txais lawm, thiab Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv uas nqes los rau hnub Peetekos tau nqa cov thwj tim tej siab xav tawm ntawm lub chaw dawb huv hauv ntiaj teb no mus rau lub chaw dawb huv saum ntuj ceeb tsheej, qhov chaw uas Yexus tau nkag mus los ntawm Nws tus kheej cov ntshav, kom muab Nws txoj kev theej txhoj tej txiaj ntsig nchuav rau saum Nws cov thwj tim. Tiamsis cov Yudais raug tso tseg nyob rau hauv txoj kev tsaus ntuj tag nrho. Lawv plam tag nrho txoj kev kaj uas lawv yuav tau muaj txog txoj kev cawm seej lub hom phiaj, thiab lawv tseem tso siab rau lawv tej kev txi thiab tej khoom fij uas tsis muaj nqis. Lub chaw dawb huv saum ntuj ceeb tsheej twb tau los hloov lub chaw dawb huv hauv ntiaj teb lawm los xij, lawv ho tsis paub txog qhov kev hloov ntawd. Vim li ntawd lawv thiaj tsis muaj peev xwm tau txais txiaj ntsig los ntawm Khetos txoj kev ua tus sawv cev hauv qhov chaw dawb huv.”

“Coob leej coob ntshai kawg rau txoj kev uas cov Yudais taug hauv kev tsis lees yuav thiab ntsia Khetos saum ntoo khaub lig; thiab thaum lawv nyeem txog keeb kwm ntawm kev tsim txom nws yam txaj muag, lawv xav tias lawv hlub Nws, thiab yuav tsis tau tsis lees Nws ib yam li Petus tau ua, los sis ntsia Nws saum ntoo khaub lig ib yam li cov Yudais tau ua. Tiamsis Vajtswv, tus uas nyeem tau txhua tus neeg lub siab, tau coj txoj kev hlub rau Yexus uas lawv hais tias lawv muaj ntawd los mus raug sim. Saum ntuj ceeb tsheej huv tib si tau saib nrog kev txaus siab tob tshaj plaws txog txoj kev txais yuav thawj tug tim tswv txoj xov. Tiamsis coob leej uas hais tias lawv hlub Yexus, thiab uas tau los kua muag thaum lawv nyeem zaj keeb kwm txog tus ntoo khaub lig, tau thuam txoj xov zoo ntawm Nws txoj kev yuav los. Es tsis yog yuav txais txoj xov ntawd nrog kev xyiv fab, lawv tshaj tawm tias nws yog ib qho kev dag ntxias. Lawv ntxub cov uas hlub Nws txoj kev tshwm sim los, thiab muab lawv ntiab tawm hauv cov koom txoos. Cov uas tsis lees thawj txoj xov ntawd tsis muaj peev xwm txais txiaj ntsig ntawm txoj xov thib ob; thiab lawv kuj tsis tau txais txiaj ntsig ntawm lub suab qw thaum ib tag hmo, uas yog los npaj lawv kom lawv tau nrog Yexus nkag los ntawm txoj kev ntseeg rau hauv qhov chaw Dawb Huv Tshaj Plaws ntawm lub tuam tsev Dawb Huv saum ntuj ceeb tsheej. Thiab vim lawv tau tsis lees ob txoj xov ua ntej ntawd, lawv thiaj ua rau lawv txoj kev to taub tsaus ntuj nti heev uas lawv tsis pom ib qho kaj nyob rau hauv peb tug tim tswv txoj xov, uas qhia txoj kev nkag mus rau hauv qhov chaw Dawb Huv Tshaj Plaws. Kuv pom tias ib yam li cov Yudais tau ntsia Yexus saum ntoo khaub lig, cov koom txoos raws npe kuj tau ntsia cov xov no saum ntoo khaub lig ib yam nkaus; yog li ntawd lawv tsis paub txoj kev mus rau hauv qhov chaw Dawb Huv Tshaj Plaws li, thiab lawv tsis muaj peev xwm txais txiaj ntsig ntawm Yexus txoj kev thov rau lawv nyob ntawd. Ib yam li cov Yudais, uas muab lawv tej kev txi uas tsis muaj nqis lawm los txi, lawv kuj tsa lawv tej lus thov uas tsis muaj nqis lawm mus rau chav uas Yexus tau tawm ntawm lawm; thiab Xatas, zoo siab rau txoj kev dag ntxias ntawd, txais ib yam cwj pwm zoo li kev ntseeg, thiab coj cov neeg uas hais tias lawv yog Khetos cov ntseeg no lub siab mus cuag nws tus kheej, ua hauj lwm nrog nws lub hwj chim, nws tej cim, thiab tej txuj ci dag cuav, kom khi lawv ruaj rau hauv nws lub cuab ntxiab.” Early Writings, 259–261.

Cov neeg “uas tsis lees txais Yauhas zaj lus tim khawv tsis tau txais txiaj ntsig los ntawm Yexus tej lus qhuab qhia,” thiab cov “uas tsis lees txais thawj zaj lus tsis tau txais txiaj ntsig los ntawm zaj lus thib ob; thiab lawv kuj tsis tau txais txiaj ntsig los ntawm lub suab quaj thaum ib tag hmo.” Yauhas txoj hauj lwm qhuab qhia tau los ua ntej Khetos txoj kev cai raus dej, thiab tsis ntev tom qab ntawd Nws tau ntxuav lub tuam tsev thaum pib Nws txoj hauj lwm qhuab qhia. Miller txoj hauj lwm qhuab qhia tau npaj tseg rau Khetos los ntxuav Levi cov tub thaum Nws tuaj txog tam sid rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844. Hauv ib qho twg ntawm ob tug tim khawv no, kev tsis lees txais tus tub txib uas npaj txoj kev, yog sib npaug rau txoj kev tuag.

Kev ntxuav kom dawb huv thiab kev lim kom huv si uas Khetos tau ua tiav nyob rau hauv Nws txoj hauj lwm ua Tus Tubtxib ntawm Daim Ntawv Cog Lus, yog ua rau lub hom phiaj tsa ib haiv neeg sawv los kom ua tiav txoj hauj lwm nqa txoj xov ntawm txoj kev cawm dim mus rau lub ntiaj teb. Txoj hauj lwm ntawd raug ua tiav ua ntej lub sijhawm uas sawv cev rau thaum txoj kev txiav txim rau txim pib lawm. Kev puas tsuaj ntawm Yeluxalees hauv keeb kwm ntawm cov thwjtim sawv cev rau txoj kev txiav txim rau txim, thiab Adventism tau tig mus deb ntawm lawv lub luag hauj lwm los ua tiav txoj hauj lwm ntawd, tiam sis tus Tswv twb tau sim sau lawv los nyob ua ke lawm. Nws tau coj Nws haiv neeg los luam daim duab qhia xyoo 1850 ua qhov kev nthuav qhia raws duab ntawm txoj xov uas lawv yeej yuav tau nqa mus rau lub ntiaj teb.

“Nws tsis yog Vajtswv lub siab nyiam kom cov Yixayee yuav tsum taug kev yuam kev plaub caug xyoo hauv tebchaws moj sab qhua; Nws xav coj lawv ncaj qha mus rau hauv tebchaws Khana-as thiab tsa lawv nyob ruaj khov rau ntawd, ua ib haiv neeg dawb huv, muaj kev kaj siab. Tiamsis ‘lawv tsis tau nkag mus rau hauv vim yog kev tsis ntseeg.’ Henplais 3:19. Vim lawv txoj kev thim rov qab thiab kev tso kev ntseeg tseg, lawv thiaj tuag puam tsuaj hauv tebchaws moj sab qhua, thiab lwm tus thiaj raug tsa sawv los nkag mus rau hauv Tebchaws Lus Cog Tseg. Ib yam nkaus li ntawd, nws tsis yog Vajtswv lub siab nyiam kom Khetos txoj kev rov los yuav raug ncua ntev ua luaj thiab kom Nws haiv neeg yuav nyob ntau xyoo li no hauv lub ntiajteb uas muaj kev txhaum thiab kev quaj ntsuag no. Tiamsis kev tsis ntseeg tau cais lawv tawm ntawm Vajtswv. Vim lawv tsis kam ua tes haujlwm uas Nws tau tsa lawv tseg kom ua, lwm tus thiaj raug tsa sawv los tshaj tawm txoj xov. Vim txoj kev khuv leej rau lub ntiajteb, Yexus ncua Nws txoj kev rov los, kom cov neeg txhaum thiaj muaj sijhawm hnov lo lus ceeb toom thiab nrhiav chaw nkaum hauv Nws ua ntej Vajtswv txoj kev chim yuav raug nchuav los.” The Great Controversy, 458.

Yog Adventism tsuas yog tau tuav rawv lawv txoj kev ntseeg xwb, “lawv txoj hauj lwm twb yuav tau ua tiav lawm.”

“Yog cov Adventists, tom qab txoj kev chim siab loj hauv xyoo 1844, tau tuav rawv lawv txoj kev ntseeg thiab tau mus txuas ntxiv ua ke hauv Vajtswv txoj kev coj qhib tawm, lees txais tus tim tswv thib peb txoj xov thiab nyob hauv lub hwj chim ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tshaj tawm nws rau lub ntiaj teb, lawv yuav tau pom Vajtswv txoj kev cawm seej, tus Tswv yuav tau ua haujlwm loj kawg nkaus nrog lawv tej kev siv zog, txoj hauj lwm yuav tau tiav lawm, thiab Khetos yuav tau los ntev no lawm kom txais Nws haiv neeg mus rau lawv tus nqi zog. Tiamsis hauv lub sijhawm uas muaj kev ua xyem xyav thiab kev tsis paub meej uas tau raws los tom qab txoj kev chim siab ntawd, ntau tus uas ntseeg txog kev los saum ntuj yielded lawv txoj kev ntseeg.... Yog li ntawd txoj hauj lwm thiaj raug cheem tseg, thiab lub ntiaj teb thiaj raug tso cia hauv qhov tsaus ntuj. Yog hais tias tag nrho Adventist pawg ntseeg tau koom siab rau Vajtswv tej lus txib thiab Yexus txoj kev ntseeg, peb zaj keeb kwm yuav txawv npaum li cas!” Evangelism, 695.

Nyob rau lub Caij Nplooj Ntoos Hlav xyoo 1844, Tus Tubtxib ntawm Txojlus Cog Tseg tau ntxuav kom huv txoj kev txav ntawm cov Millerites, thiab tom qab ntawd rau lub Caij Nplooj Ntoos Zeeg tau nqa los txoj xov ntawm tus tim tswv thib peb. Miller, nws txoj xov, thiab txoj kev txav uas nws sawv cev tau ua tiav zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb. Nyob rau lub rooj sib txoos pw hav zoov hauv Exeter, NH, txoj xov ntawm Kev Quaj Thaum Ib Tag Hmo tau los txog, thiab hauv ob lub hlis luv xwb nws tau raug qhia meej tias cov nkauj xwb twg muaj roj. Ob pawg tau raug qhia tawm, thiab tus tim tswv thib peb tau los txog nrog ib txoj xov nyob hauv nws txhais tes uas yuav tsum tau noj, tiam sis cov nkauj xwb uas txawj ntse “tau tso lawv txoj kev ntseeg tseg” nyob rau hauv “lub sijhawm ntawm kev ua xyem xyav thiab kev tsis paub tseeb.”

“Lub caij nyoog ntawm kev ua xyem xyav thiab kev tsis meej pem” twb tau raug sawv cev los ntawm cov thwjtim thaum Nws tuag lawm, tiam sis rau hnub peb Nws pib qhib txoj xov ntawm Nws txoj kev sawv hauv qhov tuag rov los rau Nws cov thwjtim, thiab lawv tsis “tso lawv txoj kev ntseeg tseg.” Lub caij nyoog ntawm kev ua xyem xyav thiab kev tsis meej pem rau cov nkauj xwb txawj ntse hauv txoj kev txav ntawm tus tim tswv thawj thiab tus tim tswv ob cov lus txuas mus li kwv yees peb xyoos, thaum ntawd tus Tswv tau nthuav tawm rau Niam Laus White tias Nws tau ncab Nws txhais tes tawm mus kom rov sau cov seem ntawm Nws haiv neeg dua. Nws coj Nws haiv neeg kom pib lawv txoj haujlwm luam tawm thiab los tsim Habakkuk daim phiaj thib ob, tiam sis “coob leej ntawm cov neeg ntseeg txog kev los ntawm Tswv rov qab tau tso lawv txoj kev ntseeg tseg.... Yog li ntawd txoj haujlwm thiaj raug txwv, thiab lub ntiaj teb raug tso tseg rau hauv txoj kev tsaus ntuj.”

Xyoo 1849, William Miller, tus tub txib uas raug xaiv los tshaj tawm thawj thiab tus tim tswv thib ob txoj xov, tau muab tso rau hauv qhov chaw so lawm. Yog tias cov nkauj xwb uas muaj tswvyim ntawm hnub tim 22 Lub Kaum Hli 1844 “tau tuav rawv lawv txoj kev ntseeg thiab koom siab mus raws Vajtswv txoj kev qhib tshwm sim,” tus Tswv yuav tau tsa dua ib tug tub txib ntxiv hauv Eliyas tus ntsuj plig thiab hwj chim. Tiamsis “kev los ntawm Khetos” “tau raug ncua thiab Nws haiv neeg” yuav “zoo ib yam li” cov Yixayee thaum ub, “yuav nyob” “ntau xyoo” hauv lub ntiajteb no uas puv npo kev txhaum thiab kev quaj ntsuag.

Ib puas nees nkaum rau xyoo tom qab kev ntxeev siab xyoo 1863, tus Tswv tau tsa tus tubtxib uas raug xaiv ntawm tus timtswv ceeb toom thib peb sawv los. Nws tes haujlwm yog ob yam tib si: los npaj txojkev rau tus Tubtxib ntawm Daim Lus Cog Tseg kom tuaj txog hauv Nws lub tuam tsev tam sid, thiab kom nkag mus rau hauv txojkev sib raug raws li daim lus cog tseg nrog ib puas plaub caug plaub txhiab leej, thaum lub sijhawm kawg ntawm txojkev txiav txim xyuas; thiab kuj los nthuav tawm ib txoj xov uas tawm tsam kev koom ua ke peb tog ntawm Ahaj, Yexenpees thiab nws cov yaj saub, hauv lub sijhawm ntawm Txojkev Txiav Txim Ua Kom Tiav, uas pib thaum txoj cai Hnub Caiv cuav uas yuav los txog sai.

Tus tubtxib thib peb uas npaj txoj kev sawv cev rau ib txoj hauj lwm, ib txoj xov, ib tug tubtxib, thiab ib qho kev txav chaw nyob rau hauv tej xwm txheej kaw kawg ntawm Kev Txiav Txim Xyuas. Eliyas thib peb sawv cev rau ib txoj hauj lwm, ib txoj xov, ib tug tubtxib, thiab ib qho kev txav chaw nyob rau hauv tej xwm txheej kaw kawg ntawm Kev Txiav Txim Ua Tiav. Txoj xov ntawm tus tubtxib uas npaj txoj kev, thiab txoj xov ntawm Eliyas, yog txoj xov ntawm qhov kev Puas Tsuaj thib peb hauv peb qhov Kev Puas Tsuaj ntawm Phau Ntawv Tshwm Sim tshooj yim mus txog tshooj kaum ib.

Hauv keeb kwm uas sawv cev los ntawm tus tubtxib uas npaj txoj kev, txoj xov ntawm Woe thib peb sawv cev rau Lub Suab Raj uas hu Laodicean Adventism kom “yuav kub ntawm kuv uas raug sim hauv hluav taws, kom koj thiaj yuav nplua nuj; thiab tsoos tsho dawb, kom koj thiaj yuav hnav tau, thiab kom txoj kev txaj muag ntawm koj qhov liab qab txhob tshwm los; thiab pleev tshuaj qhov muag rau koj ob lub qhov muag, kom koj thiaj yuav pom.” Nws yog txoj xov ntawm Vajtswv txoj kev hlub uas qhia Vajtswv haiv neeg lawv tej kev ua txhaum, rau qhov “txhua tus uas” Nws hlub, Nws “cem thiab qhuab ntuas” lawv. Nws yog txoj xov txog Khetos txoj kev ncaj ncees uas hu tibneeg kom lees txais Nws tus cwj pwm, uas raug nthuav tawm hauv lub sijhawm uas Tus Tubtxib ntawm Daim Ntawv Cog Lus tab tom ua tiav txoj haujlwm ntxuav lub tuam tsev ntawm tus ntsuj plig, thiab vim li ntawd Nws thiaj hu cov uas Nws hlub kom nthuav tawm Nws tus cwj pwm thiab “kub siab lug, thiab hloov siab lees txim,” rau qhov Nws nyob “ntawm lub” qhov rooj “kev teem caij nyoog,” uas sawv cev rau qhov kaw ntawm lub sijhawm sim siab, qhov chaw uas Nws “yuav ntiab” Laodicean Adventism “tawm ntawm” Nws “lub qhov ncauj.” Lub “qhov rooj” kev teem caij nyoog ntawd yog lub qhov rooj uas Nws “qhib, ces tsis muaj leejtwg kaw tau; thiab kaw, ces tsis muaj leejtwg qhib tau.”

Muaj ib qho kev zoo li sib txeeb uas raug daws los ntawm kev siv “kab raws kab,” tiam sis coob leej tej zaum yuav tsis pom txawm yog qhov kev zoo li sib txeeb ntawd. Thaum raug daws lawm, nws ntxiv kev kaj siab rau qhov kev hloov ntawm Kev Txiav Txim Tshawb Xyuas mus rau Kev Txiav Txim Ua Tiav uas tshwm sim thaum txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai no los txog. Nws raug daws los ntawm kev lees txais tias Hnub Peetekos sawv cev ua yam ntxwv rau txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai no hauv Tebchaws Meskas. Kom xaus peb qhov kev xav txog tus tub txib thib peb uas npaj txoj kev ua ib lub cim hauv Kev Txiav Txim Tshawb Xyuas, uas sib piv nrog Eliyas thib peb uas yog ib lub cim ntawm Kev Txiav Txim Ua Tiav, peb yuav hais txog qhov kev zoo li sib txeeb no.

Peb yuav txuas ntxiv zaj kev kawm no nyob rau hauv tsab xov xwm tom ntej.

“Tus timtswv saum ntuj uas koom ua ke hauv kev tshaj tawm txoj xov ntawm tus timtswv saum ntuj thib peb yuav ua kom tag nrho lub ntiaj teb ci ntsa iab nrog nws lub yeeb koob. Ntawm no twb raug qhia ua ntej lawm txog ib txoj hauj lwm uas nthuav dav thoob qab ntuj thiab muaj hwj chim txawv tshaj plaw. Txoj kev txav ntawm kev los txog xyoo 1840–44 yog ib qho kev tshwm sim uas muaj yeeb koob ntawm Vajtswv lub hwj chim; txoj xov ntawm tus timtswv saum ntuj thawj zaug tau raug nqa mus rau txhua lub chaw tub txib thoob plaws ntiaj teb, thiab nyob hauv qee lub tebchaws muaj kev txaus siab loj tshaj plaws hauv kev cai dab qhuas uas tau pom nyob hauv ib thaj av twg los txij li Lub Sijhawm Hloov Kho ntawm xyoo kaum rau; tiam sis cov no yuav raug hla dhau los ntawm txoj kev txav uas muaj hwj chim loj kawg nkaus nyob hauv qab lo lus ceeb toom kawg ntawm tus timtswv saum ntuj thib peb.”

“Tes haujlwm ntawd yuav zoo ib yam li tes haujlwm ntawm Hnub Peetekos. Ib yam li ‘nag xub thawj’ tau raug pub, hauv kev nchuav tawm ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thaum pib qhib txoj moo zoo, kom ua rau noob muaj nqes ntawd txhaws hlav tuaj, ces ‘nag tom qab’ kuj yuav raug pub thaum kawg ntawm nws rau kev siav tiav ntawm qhov sau qoob loo. ‘Ces peb yuav paub, yog peb rau siab mus paub tus Tswv: Nws txoj kev tawm los raug npaj cia zoo li thaum sawv ntxov; thiab Nws yuav los cuag peb ib yam li nag, ib yam li nag tom qab thiab nag xub thawj rau lub ntiajteb.’ Hosea 6:3. ‘Yog li ntawd, nej cov me nyuam Xi-oos, cia li zoo siab thiab kaj siab lug hauv tus Tswv nej tus Vajtswv: vim Nws twb pub nag xub thawj rau nej raws li tsim nyog, thiab Nws yuav ua kom nag nqes los rau nej, yog nag xub thawj, thiab nag tom qab.’ Joel 2:23. ‘Nyob rau hnub kawg, Vajtswv hais tias, Kuv yuav nchuav Kuv tus Ntsuj Plig rau saum txhua cev nqaij daim tawv.’ ‘Thiab yuav muaj li no tias, tus twg hu txog tus Tswv lub npe, tus ntawd yuav dim.’ Acts 2:17, 21.”

“Txoj hauj lwm loj ntawm txoj moo zoo yuav tsis xaus nrog kev tshwm sim ntawm Vajtswv lub hwj chim tsawg dua li qhov uas tau cim nws thaum nws pib. Cov lus faj lem uas tau muaj tiav nyob rau hauv kev nchuav tawm ntawm nag thaum ntxov thaum txoj moo zoo pib, yuav rov muaj tiav dua nyob rau hauv nag thaum kawg thaum nws xaus. Ntawm no yog ‘lub sijhawm ntawm kev rov ua kom tshiab’ uas tus timthawj Petus tau ntsia ntsoov rau yav tom ntej thaum nws hais tias: ‘Yog li ntawd, nej cia li hloov siab lees txim, thiab tig los cuag Vajtswv, kom nej tej kev txhaum yuav raug lwv tawm, thaum lub sijhawm ntawm kev rov ua kom tshiab yuav los ntawm tus Tswv lub xub ntiag; thiab Nws yuav txib Yexus los.’ Tes Haujlwm 3:19, 20.” Kev Tsis Sib Haum Loj, 611.