Tshooj ib ntawm Daniel sawv cev rau thawj tus timtswv txoj xov, thiab tshooj ob sawv cev rau tus timtswv thib ob txoj xov. Hauv cim lus faj lem, thawj txoj xov yog kom ntshai Vajtswv, txoj xov thib ob yog kom muab koob meej rau Vajtswv, thiab txoj xov thib peb qhia txog teev ntawm kev txiav txim. Ua ntej peb nkag ncaj qha mus rau tshooj ob ntawm Daniel, yuav tsum muaj ib qho kev rov tshuaj me ntsis. Tus timtswv thib ob txoj xov feem ntau yog qhia txog kev poob ntawm Npanpiloo.

Thiab muaj dua ib tug timtswv raws qab tuaj, hais tias, Npanpiloo poob lawm, poob lawm, yog lub nroog loj ntawd, vim nws tau ua rau txhua haiv neeg haus cawv txiv hmab ntawm txoj kev chim siab uas los ntawm nws txoj kev deev luag poj luag txiv. Tshwmsim 14:8.

Tus tim tswv thib ob piav qhia txog kev poob ntawm Npanpiloo tias yog qhov tseeb uas nws tau ua rau “txhua haiv neeg haus cawv txiv hmab ntawm txoj kev chim siab ntawm nws txoj kev deev luag poj luag txiv.” Nws txoj kev poob yog los teb rau qhov uas nws tau ua kev deev luag poj luag txiv nrog txhua haiv neeg. Txoj kev deev luag poj luag txiv ntawd raug coj los txog los ntawm nws tej lus qhuab qhia cuav, uas raug sawv cev ua “cawv txiv hmab.” Lub koom txoos Kav Tos Liv muaj ntau yam lus qhuab qhia cuav, tiam sis lo lus qhuab qhia cuav uas txuas ncaj qha nrog nws txoj kev poob yog lo lus qhuab qhia cuav uas tsim tawm nws txoj “kev chim siab.” Lo lus qhuab qhia ntawd yog kev sib xyaw ntawm lub koom txoos thiab lub xeev, nrog lub koom txoos tuav txoj kev tswj hwm hauv txoj kev sib raug zoo ntawd. Lub koom txoos Kav Tos Liv txoj kev chim siab yog nws txoj kev tsim txom cov uas nws txheeb tias yog cov ntseeg yuam kev. Nws txoj kev chim siab raug ua kom tiav los ntawm nws txoj kev deev luag poj luag txiv nrog cov vajntxwv hauv ntiajteb. Yog tsis muaj nws txoj kev txuas nrog, thiab nws txoj kev tswj kav saum, cov vajntxwv hauv ntiajteb, nws yuav tsis muaj peev xwm tsim txom cov uas nws txhais tias yog cov ntseeg yuam kev. Yog li ntawd, nws txoj kev poob zaum ob yog cim qhia txog lub sijhawm yav tom ntej thaum nws yuav rov qab muaj peev xwm siv tau nws txoj kev chim siab dua ib yam li nws tau ua yav tag los, uas raug coj los txog los ntawm nws txoj kev deev luag poj luag txiv nrog cov vajntxwv hauv ntiajteb. Cov vajntxwv hauv ntiajteb nkag mus rau hauv txoj kev sib raug zoo tsis raws cai ntawd los ntawm kev haus nws tej lus dag. Txoj kev poob ntawm Npanpiloo raug tshaj tawm rau zaum kawg hauv Phau Ntawv Qhia Tshwm tshooj kaum yim.

Tom qab tej no lawm kuv pom dua ib tug tim tswv nqes saum ntuj los, muaj hwjchim loj kawg; thiab lub ntiajteb raug ci kaj los ntawm nws lub yeeb koob. Thiab nws qw nrov nroo nrog ib lub suab muaj zog, hais tias, Npanpiloo tus loj tau poob lawm, tau poob lawm, thiab tau dhau los ua chaw nyob ntawm dab phem, thiab ua chaw khaws txhua tus ntsujplig qias neeg, thiab ua tawb kaw txhua hom noog qias neeg thiab ntxub ntxaug. Rau qhov txhua haiv neeg tau haus ntawm cawv txiv hmab ntawm txojkev chim siab ntawm nws txojkev nkauj kev nraug, thiab cov vajntxwv hauv ntiajteb tau ua nkauj ua nraug nrog nws, thiab cov tub lag tub luam hauv ntiajteb tau nplua nuj los ntawm nws txojkev nplua mias thiab kev lom zem. Thiab kuv hnov dua ib lub suab saum ntuj ceebtsheej hais tias, Nej kuv haiv neeg, cia li tawm hauv nws los, xwv kom nej tsis txhob koom rau hauv nws tej kev txhaum, thiab xwv kom nej tsis txhob raug nws tej kev raug xwm txheej. Rau qhov nws tej kev txhaum tau mus txog ntuj lawm, thiab Vajtswv tau nco txog nws tej kev ua phem. Cia li pauj rau nws ib yam li nws tau pauj rau nej, thiab cia li muab ob npaug rau nws raws li nws tej haujlwm; hauv lub khob uas nws tau puv, cia li puv ob npaug rau nws. Qhia Tshwm 18:1–6.

Lub khob kev sim siab ntawm lub koom txoos Kas Tos Liv tau xaus rau xyoo 1798, tiam sis nws yuav rov ua dua txoj kev tsim txom uas nws tau ua tiav nyob rau hauv lub Caij Tsaus Ntuj Nruab Nrab, thaum lub sijhawm teeb meem ntawm txoj cai Hnub Caiv uas yuav los txog sai no.

Txawm li ntawd los, Kuv tseem muaj ob peb yam tawm tsam koj, vim koj cia tus pojniam Jezebel ntawd, uas hu nws tus kheej tias yog ib tug yaj saub pojniam, los qhia thiab dag ntxias Kuv cov tub qhe kom ua nkauj ua nraug thiab noj tej yam uas muab fij rau tej mlom. Thiab Kuv twb muab sijhawm rau nws kom nws hloov siab lees txim ntawm nws txoj kev ua nkauj ua nraug lawm; tiam sis nws tsis hloov siab lees txim. Saib seb, Kuv yuav pov nws rau saum txaj, thiab cov uas deev luag pojniam nrog nws Kuv yuav muab pov rau hauv kev txom nyem loj heev, tsuas yog lawv hloov siab lees txim ntawm lawv tej kev ua ntawd xwb. Tshwmsim 2:20–22.

Nws tau muab ib txhiab ob puas rau caum xyoo rau nws kom nws hloov siab lees txim, tiam sis nws tsis kam. Peb xyoos ib nrab ntawm kev qhuav ntuj uas coj mus txog Roob Carmel ntawd, kuj tau muab rau Jezebel kom nws hloov siab lees txim, tiam sis nws kuj tsis kam thiab. Thaum txoj cai Hnub Caiv yuav los sai sai no nyob hauv Tebchaws Meskas, thawj tug ntawm cov vajntxwv hauv ntiajteb uas ua nkauj ua nraug nrog nws nyob rau hnub kawg yog Tebchaws Meskas, tus tsiaj nyaum hauv ntiajteb ntawm Tshwmsim tshooj kaum peb. Ces nws twb tau ua kom lub khob ntawm nws lub sijhawm sim siab puv npo lawm.

“Lub tebchaws uas loj tshaj plaws thiab tau txais koob hmoov tshaj plaws saum npoo ntiajteb yog Tebchaws Meskas. Ib txoj kev saib xyuas uas muaj kev hlub tshua tau tiv thaiv lub tebchaws no, thiab tau muab cov koob hmoov xaiv zoo tshaj plaws ntawm Saum Ntuj Ceeb Tsheej los rau nws. Ntawm no cov uas raug tsim txom thiab raug quab yuam tau nrhiav chaw nkaum. Ntawm no txoj kev ntseeg Khixatia hauv nws txoj kev dawb huv tau raug qhia. Haiv neeg no tau txais qhov kaj loj thiab tej kev hlub tshua uas tsis muaj ib haiv twg sib npaug tau. Tiamsis tej txiaj ntsim no tau raug them rov qab nrog kev tsis paub ua tsaug thiab kev tsis nco qab txog Vajtswv. Tus Uas Tsis Muaj Ciam Khwv khaws ib daim ntawv suav txim nrog txhua haiv neeg, thiab lawv txoj kev txhaum raug ntsuas raws li qhov kaj uas lawv tau tsis lees txais. Tam sim no ib daim ntawv sau txaus ntshai sawv nyob hauv phau ntawv teev npe saum Ntuj Ceeb Tsheej tawm tsam peb lub tebchaws; tabsis txoj kev txhaum uas yuav ua kom nws txoj kev phem puv npo yog qhov uas rhuav tshem Vajtswv txoj kevcai.

“Nyob nruab nrab ntawm tibneeg tej kevcai thiab Yehauvas tej lus qhuab qhia yuav tshwm sim txoj kev sib ceg loj kawg ntawm qhov kev tsis sib haum xeeb ntawm qhov tseeb thiab qhov yuam kev. Peb tam sim no tab tom nkag mus rau hauv txoj kev tawm tsam no,—ib txoj kev tawm tsam tsis yog ntawm tej pawg ntseeg sib tw uas sib ceg nrhiav kev ua tus loj tshaj, tiam sis yog ntawm txoj kev ntseeg ntawm phau Vajlugkub thiab txoj kev ntseeg ntawm dabneeg cuav thiab kev cai qub uas neeg muab los ua ke. Cov cuab yeej ua hauj lwm uas yuav koom ua ke tawm tsam qhov tseeb thiab kev ncaj ncees hauv txoj kev sib tawm tsam no twb tab tom ua haujlwm nquag heev lawm.” Spirit of Prophecy, volume 4, 398.

Thaum txog txoj cai Sunday, lub cim ntawm tus tsiaj qus raug yuam kom txais, yog li ntawd thiaj “ua rau Vajtswv txoj kevcai tsis muaj nqis.” Ua ntej txoj cai Sunday los txog, tus duab ntawm tus tsiaj qus raug tsim nyob hauv Tebchaws Meskas. Txoj cai Sunday los txog rau ib lub sijhawm tshwjxeeb, tiamsis kev tsim tus duab ntawm tus tsiaj qus yog ib ntu sijhawm. Ntau lub sijhawm ntawd yog lub sijhawm cev Vajtswv lus uas raug sawv cev los ntawm Daniyees lub neej ncua raws li xya caum xyoo ntawm kev poob cev qhev nyob hauv Daniyees tshooj ib. Xya caum xyoo ntawd pib nrog Yehauyakhee, uas ua cim qhia txog lub sijhawm uas thawj zaj lus tau txais hwjchim rau hnub Cuaj Hlis 11, 2001, thiab xaus nrog kev ua rau Vajtswv txoj kevcai tsis muaj nqis, raws li raug sawv cev los ntawm Cyrus “txoj kevcai tshaj tawm.”

Keeb kwm ntawm Daniel lub neej cev Vajtswv lus uas kav xya caum xyoo yog ib lub cim sawv cev rau ntau txoj kab cev Vajtswv lus. Nws sawv cev rau lub sij hawm kaw ntim ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Nws sawv cev rau ib txoj kev sim peb theem uas raug qhia ua duab hauv peb tug tim tswv ntawm Tshwm Sim tshooj kaum plaub, thiab sawv cev rau tus qauv ntawm lo lus Henplais “qhov tseeb.” Nws sawv cev rau txoj kev ntxuav kom huv ntawm cov tub ntawm Levi uas raug ua tiav los ntawm tus tub txib ntawm txoj kev cog lus. Nws raug sawv cev los ntawm Khetos ob zaug ntxuav lub tuam tsev. Nws raug sawv cev los ntawm txoj kev thim kev ntseeg zuj zus nyob hauv Yeluxalees hauv Exekees tshooj yim thiab cuaj. Nws kuj sawv cev rau keeb kwm uas daim duab ntawm tus tsiaj qus raug tsim nyob hauv Tebchaws Meskas.

Daim duab ntawm tus tsiaj nyaum kuj raug sawv cev los ntawm Yezebees txoj kev ua nkauj ua nraug nrog Ahab, Helauj txoj kev ua nkauj ua nraug nrog Herodias, tus nyuj kub ntawm Aloos txoj kev ntxeev siab, ob lub tuam tsev cuav rau kev pe hawm ntawm Yerauxaumoos uas nyob hauv Bethel thiab Dan, cov yaj saub ntawm Ba‑as thiab cov yaj saub ntawm Ashtaroth hauv zaj keeb kwm ntawm Roob Khamel. Tib qho kev txhais ntawm daim duab ntawm tus tsiaj nyaum hauv Ellen White cov ntawv sau yog kev sib koom ua ke ntawm pawg ntseeg thiab lub xeev, nrog pawg ntseeg yog tus tswj hwm txoj kev sib raug zoo ntawd. Qhov teeb meem ntawm pawg ntseeg kav lub xeev ntawd yog lub ntsiab tseeb ntawm yam uas daim ntawv dawb huv, uas yog Txoj Cai Lij Choj ntawm Tebchaws Meskas, tau raug tsim los tiv thaiv. Thaum lub hauv paus ntsiab lus ntawm kev cais pawg ntseeg thiab lub xeev raug tus tsiaj nyaum hauv ntiajteb tso tseg thaum txoj cai Hnub Caiv yuav los sai no, ces kev sib koom ua ke tiav ntawm pawg ntseeg thiab lub xeev hauv Tebchaws Meskas yuav raug ua kom tiav.

Txij thaum lub Cuaj Hlis 11, 2001 mus txog rau txoj cai Hnub Caiv hauv Tebchaws Meskas, muaj ib qho kev sim uas pom tau, uas yog raws li cov tub kawm txog tej lus faj lem lees paub txog txoj kev tsim tsa tus duab ntawm tus tsiaj qus. Tam sim no peb twb nyob ntawm qhov kawg nkaus ntawm txoj kev ntawd lawm. Hauv txoj kev tsim tsa tus duab ntawm tus tsiaj qus ntawd muaj ntau yam kev txav uas pab txhawb kom nws loj hlob tiav nkaus thaum txog txoj cai Hnub Caiv, qhov chaw uas lub cim ntawm tus tsiaj qus raug yuam kom txais yuav. Muaj tej kev txav hauv kev nom kev tswv, tej kev txav hauv kev ntseeg, tej kev txav hauv zej tsoom, thiab tej kev txav hauv nyiaj txiag. Cia nej saib cov xwm txheej uas raug hais txog nyob rau hauv kev txuas nrog txoj kev tsim tsa tus duab ntawm tus tsiaj qus hauv nqe lus nram qab no.

“Kev npaj twb tab tom nce mus lawm, thiab tej kev txav twb tab tom muaj mus ntxiv, uas yuav xaus rau hauv kev tsim ib tug duab rau tus tsiaj qus. Tej xwm txheej yuav raug coj los tshwm sim hauv keeb kwm ntawm lub ntiajteb no uas yuav ua kom tiav raws li tej lus faj lem tau twv tseg rau cov hnub kawg no” The Seventh-day Adventist Bible Commentary, volume 7, 976.

Kev tsim tsa tus duab ntawm tus tsiaj qus muaj kev npaj ua ntej uas tab tom nce mus ntxiv, thiab qhov ntawd suav nrog “tej xwm txheej” thiab “tej kev txav mus,” ob yam tib si yog hauv ntau tshaj ib. Keeb kwm uas sawv cev los ntawm Daniel xya caum xyoo ntawm kev poob cev qhev tau pib nrog Jehoiakim, thiab tau xaus nrog txoj cai txiav txim ntawm Cyrus. Yexus siv qhov pib ntawm ib yam los qhia qhov kawg ntawm ib yam, thiab muaj ib “txoj cai txiav txim” uas sawv cev rau qhov pib ntawm lub sijhawm uas Daniel xya caum xyoo yav tom ntej ua qauv piv txwv. “Txoj cai txiav txim” ntawd yog USA Patriot Act, uas raug nthuav tawm rau pej xeem raws li kev teb rau kev tawm tsam ntawm Islam ntawm txoj kev txom nyem thib peb. Tiamsis tsis zoo li cov lus txib ntawm thawj tswj hwm uas muaj hwj chim tswj hwm ib leeg ntawm Abraham Lincoln thaum Tsov Rog Hauv Tsev, lossis Franklin Roosevelt thaum Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob, Patriot Act tseem muaj zog siv txog niaj hnub no, thiab feem ntau yuav raug txhawb kom muaj zog dua thiab ruaj khov dua raws li kev sib ntaus sib tua nrog Islam thoob ntiaj teb nce ntxiv. Cov lus txib ntawm thawj tswj hwm ntawm ob qho tib si Tsov Rog Hauv Tsev thiab Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob tau xaus nrog qhov kawg ntawm kev sib ntaus sib tua, tiamsis yuav tsis muaj qhov kawg rau kev sib ntaus sib tua nrog Islam thoob ntiaj teb; qhov yuav muaj yog kev tawm tsam phem tshaj plaws uas yuav nce zuj zus thoob plaws lub ntiaj teb.

Muaj ob yam kev xav tseem ceeb txog txoj cai lij choj nyob hauv haiv kab lis kev cai sab Hnub Poob. Yog Txoj Cai Askiv thiab Txoj Cai Loos. Lub hauv paus ntsiab lus ntawm Txoj Cai Askiv yog tias ib tug neeg dawb huv mus txog thaum raug pov thawj tias muaj txhaum, hos lub hauv paus ntsiab lus ntawm Txoj Cai Loos yog tias ib tug neeg muaj txhaum mus txog thaum raug pov thawj tias dawb huv. Txoj Cai USA Patriot Act yog ib qho piv txwv meej ntawm Txoj Cai Loos, thiab nws sawv ncaj qha tawm tsam Txoj Cai Askiv. Qhov no yog ib qho ntawm cov “xwm txheej” uas yuav raug coj los ua kom tshwm sim hauv kev tsim tsa tus duab ntawm tus tsiaj qus. Yog tias Tebchaws Meskas yuav los ua tus duab ntawm Kev Ntseeg Kas Tos Liv, ces kev xav txog kev ntseeg thiab kev nom kev tswv ntawm Kas Tos Liv yuav tsum raug tsa hauv Tebchaws Meskas ua ntej ntawm kev yuam kom txais lub cim ntawm tus tsiaj qus.

“Zaj lus no tab tom thawb nws tus kheej los rau hauv kuv lub siab. Nej cia li xav txog nws; rau qhov no yog ib yam teeb meem uas muaj qhov tseem ceeb loj heev. Peb yuav txheeb peb txoj kev txaus siab nrog ib pawg twg ntawm ob pawg no? Nim no peb tab tom xaiv peb txoj kev, thiab tsis ntev peb yuav pom qhov txawv ntawm tus uas ua haujlwm rau Vajtswv thiab tus uas tsis ua haujlwm rau Nws. Nyeem Malakis tshooj plaub, thiab xav txog nws nrog qhov mob siab tiag. Hnub ntawm Vajtswv twb nyob ze ntawm peb heev lawm. Lub ntiajteb tau hloov pawg ntseeg. Ob leeg sib haum xeeb, thiab tab tom ua raws ib txoj kev npaj uas pom tsis deb. Cov Protestant yuav ua haujlwm rau cov thawj coj ntawm lub tebchaws kom tsim kev cai los rov qab tsa txoj kev muaj hwjchim uas ploj lawm ntawm tus neeg txhaum, tus uas zaum hauv lub tuam tsev ntawm Vajtswv, qhia nws tus kheej tias nws yog Vajtswv. Cov ntsiab cai Roman Catholic yuav raug coj los nyob hauv kev saib xyuas thiab kev tiv thaiv ntawm lub Xeev. Txoj kev thim rov qab ntawm lub tebchaws no yuav raug raws tam sim ntawd los ntawm kev puas tsuaj ntawm lub tebchaws. Kev tawm tsam ntawm qhov tseeb hauv phau Vajlugkub yuav tsis raug zam txim ntxiv lawm los ntawm cov uas tsis tau ua txoj kevcai ntawm Vajtswv ua txoj cai kav lawv lub neej. Tom qab ntawd yuav hnov suab nrov tawm hauv cov ntxa ntawm cov tim khawv tuag vim txoj kev ntseeg, uas raug sawv cev los ntawm cov ntsuj plig uas Yauhas pom raug tua vim Vajtswv txoj lus thiab vim Yexus Khetos zaj lus tim khawv uas lawv tuav cia; ces txoj kev thov Vajtswv yuav nce tawm ntawm txhua tus me nyuam tseeb ntawm Vajtswv hais tias, ‘Au tus Tswv, twb yog lub sijhawm rau Koj ua haujlwm lawm: rau qhov lawv tau muab Koj txoj kevcai rhuav pov tseg lawm.’” General Conference Daily Bulletin, January 1, 1900.

Nqe lus dhau los no cim tseg lub sijhawm thaum “cov ntsiab cai ntawm Roman Catholic yuav raug coj los nyob hauv kev saib xyuas thiab kev tiv thaiv ntawm Lub Xeev,” uas tshwm sim thaum txoj cai hnub Sunday. Txoj cai hnub Sunday yog qhov kawg ntawm lub sijhawm cim uas tau pib rau lub Cuaj Hlis 11, 2001. Txoj Cai Patriot thaum pib, yog ib yam piv txwv txog txoj cai hnub Sunday thaum kawg. Ob qho xwm txheej uas raug coj los ua kom tsim tau tus duab ntawm tus tsiaj nyaum yog qhov los txog ntawm kev Puas Tsuaj thib peb, thiab tom qab ntawd yog Txoj Cai Patriot.

Kev tsim tsa daim duab ntawm tus tsiaj qus yog txoj kev sim siab uas peb txoj hmoo mus ib txhis yuav raug txiav txim rau ntawd, thiab nws los ua ntej txoj cai Hnub Caiv. Thaum txog txoj cai Hnub Caiv, peb lub sij hawm sim raws li Cov Neeg Ntseeg Hnub Xya yuav xaus, thiab yog nyob ntawd uas lub cim pom tau yuav raug muab nias rau thiab tus chij yuav raug tsa siab. Kev tsim tsa daim duab ntawm tus tsiaj qus tshwm sim ua ntej txoj cai Hnub Caiv, ua ntej kev muab cim pom tau, thiab ua ntej kev kaw ntawm lub sij hawm sim.

“Tus Tswv tau qhia meej rau kuv tias tus duab ntawm tus tsiaj nyaum yuav raug tsim tsa ua ntej lub sij hawm ntawm txoj kev sim siab kaw; rau qhov ntawd yuav yog qhov kev sim loj rau Vajtswv haiv neeg, uas los ntawm qhov ntawd lawv txoj hmoo nyob mus ib txhis yuav raug txiav txim. Koj txoj hauj lwm yog ib qho kev ntxhov sib xyaw ntawm ntau yam uas tsis sib xws, uas tsuas muaj ob peb tug xwb thiaj yuav raug dag ntxias.

“Hauv hauv Tshwmsim 13, zaj lus no raug nthuav tawm meej tseeb; [Tshwmsim 13:11–17, hais tseg].”

“Qhov no yog qhov kev sim uas cov neeg ntawm Vajtswv yuav tsum ntsib ua ntej lawv raug muab khi ua cim. Txhua tus uas tau qhia tias lawv ncaj ncees rau Vajtswv los ntawm kev hwm Nws txoj kevcai, thiab tsis kam lees txais ib hnub Xanpataus cuav, yuav sawv nyob hauv tus chij ntawm tus Tswv Vajtswv Yehauvas, thiab yuav txais lub cim khi ntawm Vajtswv uas muaj sia. Cov uas tso tseg qhov tseeb uas muaj keeb kwm saum ntuj ceeb tsheej los thiab lees txais hnub Xanpataus Hnub Caiv, yuav txais lub cim ntawm tsiaj qus” Manuscript Releases, volume 15, 15.

Lub sij hawm rau kev tsim tsa tus duab ntawm tsiaj qus ntawd tau raug sawv cev los ntawm xya caum xyoo ntawm Daniyee txoj kev raug ntes ua qhev. Daniyee xub dhau qhov kev sim ntawm kev hwm Vajtswv, los ntawm kev xaiv noj tsuas yog Vajtswv tej zaub mov xwb. Daniyee qhov kev sim thawj zaug yog kev sim txog kev noj haus. Daniyee qhov kev sim zaum ob yog kev sim uas pom tau ntawm qhov muag, uas tau tshwm sim thaum kawg ntawm ib lub sij hawm sim kaum hnub uas noj Vajtswv txoj kev noj haus, tsis yog noj Npanpiloo txoj kev noj haus. Kev vam meej ntawm txoj kev noj haus ntawd tau raug nthuav tawm nyob rau hauv Daniyee lub cev lub ntsej muag. Qhov kev sim zaum ob yog kev sim pom tau ntawm qhov muag. Qhov kev sim thawj yog kev sim txog kev noj haus. Daniyee tau nthuav tawm nws txoj kev ntseeg, thiab tau dhau qhov kev sim thawj, tiam sis hauv qhov kev sim zaum ob, Daniyee tsis tau pom ua ntej tias nws puas yuav tshwm los “rog dua thiab zoo nkauj dua” cov uas noj Npanpiloo txoj kev noj haus. Ib txwm muaj neeg coob tus uas saib zoo kawg nkaus, los sis lawv noj tej khoom qias neeg; thiab kuj muaj cov uas mob siab rau txoj kev hloov kho kev noj qab haus huv, los lawv saib zoo li kev tuag tab tom taug kev.

Kev xyaum Daniel txoj kev tswj nws tus kheej thiab txoj kev ntseeg hauv thawj qhov kev sim ntawd yog yam uas coj nws hla dhau qhov kev sim thib ob, txawm yog tias qhov tshwm sim ntawm lub sijhawm sim thib ob ntawd raug npog cia hauv “kev tsaus ntuj”. Cov Millerites uas tau noj phau ntawv me rau hnub tim 11 Lub Yim Hli, 1840, tom qab ntawd tau qhuas Vajtswv nyob hauv kev tshaj tawm txoj xov ntawm Midnight Cry thaum txoj xov ntawd yaws thoob lub tebchaws ib yam li dej nthwv loj. Qhov kev sim thib ob yog ib qho kev sim pom-kev, uas ua ntej los ntawm ib qho kev sim noj haus raws nraim thiab sab ntsuj plig, thiab tom qab ntawd mam ua raws los ntawm ib qho kev sim txheeb xyuas raws li yaj saub. Qhov kev sim thib ob yuav tsum muaj ib qho kev qhia pom tseeb ntawm txoj kev ntseeg uas twb tau lees paub lawm hauv thawj qhov kev sim.

Tam sim no yog lub hauv paus tseeb ntawm tej yam uas cia siab ntsoov, yog tej pov thawj tseeb ntawm tej yam uas tseem tsis tau pom. Vim yog los ntawm tam sim no cov txwj laus thiaj tau txais lus tim khawv zoo. Henplais 11:1, 2.

Daniyees tshooj ob yog ib qho kev sim uas pom tau nrog qhov muag; qhov ntawd tsuas yog ua tiav tau xwb yog tias txoj kev noj haus uas tau xaiv tseg hauv thawj qhov kev sim raug coj los siv tiag tiag rau hauv txoj kev sim ntawd.

Vim yog txoj kev tshwm sim no tseem khaws cia rau lub sijhawm uas raug teem tseg; tab sis thaum kawg nws yuav hais tawm, thiab yuav tsis dag: txawm yog zoo li nws ncua, cia li tos nws; rau qhov nws yeej yuav los txog tiag, nws yuav tsis qeeb. Saib seb, tus uas nws tus ntsuj plig raug tsa siab ntawd tsis ncaj ncees nyob hauv nws: tiam sis tus ncaj ncees yuav muaj txoj sia nyob los ntawm nws txoj kev ntseeg. Habakkuk 2:3, 4.

Qhov txiaj ntsig ntawm txoj kev sim siab zaum ob raug tso cia rau hauv qhov tsaus ntuj kom qhia tawm seb txoj kev ntseeg uas raug qhuab qhia hauv txoj kev sim thawj puas yog txoj kev ntseeg tseeb tiag.

“Qhov kaj tshwj xeeb uas tau muab rau Yauhas thiab tau raug nthuav tawm hauv xya lub xob quaj ntawd yog ib qho kev piav qhia meej txog tej xwm txheej uas yuav tshwm sim nyob hauv qab txoj xov ntawm tus tim tswv thawj thiab tus tim tswv ob. Tsis yog yam uas zoo tshaj kom cov neeg paub tej no, vim lawv txoj kev ntseeg yuav tsum raug sim. Nyob hauv Vajtswv txoj kev txiav txim, tej qhov tseeb uas zoo kawg nkaus thiab tob tshaj yuav raug tshaj tawm. Txoj xov ntawm tus tim tswv thawj thiab tus tim tswv ob yuav tsum raug tshaj tawm, tiam sis yuav tsum tsis muaj ib qho kaj ntxiv raug qhib tshwm ua ntej cov xov no tau ua tiav lawv tes haujlwm tshwj xeeb.” The Seventh-day Adventist Bible Commentary, volume 7, 971.

Nws yog ib yam uas haum raws li Vajtswv txoj kev cai tias Daniyee tshooj ob raug tsim tsa rau saum ib daim duab, rau qhov nws sawv cev rau txoj kev sim siab txog tus tsiaj qus tus duab. Cov tub ntxhais kawm txog tej lus faj lem uas lees paub tias Cuaj Hlis 11, 2001 yog ib qho kev ua tiav ntawm tej lus faj lem, raws li lub cim, tau noj phau ntawv zais. Ces lawv raug coj rov qab mus rau tej kev qub ntawm Kev Ntseeg Adventism raws li tej kev ntawd tshwm nyob rau hauv daim ntawv qhia 1843 thiab 1850 ntawm cov pioneers. Tej kev qub ntawd tau txheeb qhia txog kev txav mus los ntawm tus tim tswv thawj, uas tom qab ntawd lawv raug coj kom to taub tias sawv cev rau kev txav mus los ntawm tus tim tswv peb. Txhua yam kev tshwm sim muaj nqis uas lawv raug coj kom to taub tau los muaj los ntawm txoj kev to taub txog txoj kev ua raws li lus faj lem uas lawv tau txais. Txoj kev ua raws li ntawd raug ua piv txwv los ntawm William Miller txoj kev ua raws li lus faj lem, uas raug lees paub thaum thawj zaj lus ntawm nws keeb kwm raug muab hwj chim rau hnub Yim Hli 11, 1840.

“Xyoo 1840 muaj dua ib qho kev ua tiav ntawm zaj lus faj lem uas tseem ceeb heev, ua rau muaj kev txaus siab dav plaws. Ob xyoos ua ntej ntawd, Josiah Litch, yog ib tug xibhwb loj uas tshaj tawm txog kev los zaum ob, tau luam tawm ib qho kev piav qhia txog Tshwm Sim 9, kwv yees ua ntej txog kev poob ntawm lub tebchaws Ottoman. Raws li nws cov kev suav, lub hwjchim no yuav raug rhuav tshem... rau hnub tim 11 lub Yim Hli, 1840, thaum lub hwjchim Ottoman hauv Constantinople yuav raug cia siab tias yuav tawg tas. Thiab qhov no, kuv ntseeg, yuav pom tias yeej yog li ntawd tiag.”

“Thaum txog rau lub sij hawm uas tau raug teev tseg lawm, Qaib Cov Txwv, los ntawm nws cov tub sawv cev, tau txais kev tiv thaiv ntawm cov hwj chim koom tes ntawm cov teb chaws Europe, thiab yog li ntawd tau muab nws tus kheej tso rau hauv qab txoj kev tswj hwm ntawm cov teb chaws Khixatia. Qhov xwm txheej ntawd tau ua kom tiav raws nraim li lo lus faj lem tau hais tseg. Thaum qhov no raug paub lawm, coob leej coob tus tau ntseeg txog qhov raug tseeb ntawm tej hauv paus ntsiab lus ntawm kev txhais lus faj lem uas Miller thiab nws cov phoojywg tau txais yuav, thiab ib qho kev txhawb zog loj kawg nkaus tau raug pub rau txoj kev txav ntawm kev los zaum ob. Cov neeg muaj kev kawm thiab muaj meej mom tau koom nrog Miller, tsis hais hauv kev tshaj tawm los sis hauv kev luam tawm nws tej kev xav, thiab txij xyoo 1840 mus txog 1844 txoj hauj lwm ntawd tau nthuav dav sai heev.” The Great Controversy, 334, 335.

Thaum tibneeg lees txais lub Cuaj Hlis 11, 2001, ua qhov kev ua tiav ntawm txojkev faj lem, lawv kuj tau “ntseeg ruaj nrees txog qhov raug ntawm tej ntsiab cai ntawm kev txhais txojkev faj lem uas” Future for America tau txais yuav. Tus tim tswv tau nqes los nrog phau ntawv zais, thiab tau txib cov uas yuav noj kom noj. Lub laj thawj raws txojkev faj lem uas muaj nyob hauv phau ntawv me ntawm keeb kwm Millerite, thiab phau ntawv zais ntawm peb keeb kwm tam sim no, yog yam uas yuav tsum muaj thiaj li taug dhau tau txojkev sim siab ntawm kev tsim tsa tus yam ntxwv ntawm tus tsiaj qus kom nyab xeeb. Tiamsis tom qab noj lawm, lossis tom qab muab txoj kev qhia txhais yaj saub ntawd los xyaw rau hauv yus tus kheej lawm, tus kawm yuav tsum tom qab ntawd nthuav tawm ib qho kev pom tseeb uas yog kev lees paub txog yam uas nws tau noj ua ntej lawm. Txoj haujlwm ntawm txojkev ntseeg ntawd yuav tsum raug nthuav tawm los ntawm ib txojkev sim siab uas raug taug dhau nrog ib qhov xaus uas yog “tsaus ntuj”.

Cov kev cai cev lus faj lem ntawm William Miller nyob hauv keeb kwm ntawm thawj tug tim tswv, ua ke nrog cov yuam sij cev lus faj lem uas tau raug tsa ruaj nyob hauv keeb kwm ntawm tus tim tswv thib peb, pub rau cov tub kawm cev lus faj lem kom pom tias txhua tus ntawm peb tug tim tswv hauv Tshwmsim kaum plaub tau coj ib zaj lus nyob hauv ib phau ntawv me tuaj nrog lawv, uas yuav tsum raug noj. Txoj kev uas lawv tau xaiv los noj ntawd pub rau cov tub kawm ntawd mam li pom tias thaum tus tim tswv hauv Tshwmsim kaum yim nqis los thaum lub Cuaj Hlis 11, 2001, nws muaj ib phau ntawv uas yuav tsum raug noj nyob hauv nws txhais tes, txawm yog tsis tau hais ncaj qha txog nws hauv tshooj kaum yim los xij.

Tus tim tswv muaj ib phau ntawv zais hauv nws txhais tes. Qhov kev txawj xav raws li yaj saub ntawd yog yam Daniyees sawv cev thaum nws xaiv tsis kam txais zaub mov Npanpiloo. Qhov kev txawj xav raws li yaj saub ntawd yog yam uas tsim nyog yuav tsum muaj thiaj pom tau txoj kev tsim tsa daim duab ntawm tsiaj qus, rau qhov txawm peb twb raug qhia lawm tias muaj tej “movements” thiab tej “events” uas yuav raug coj los ua kom muaj daim duab ntawm tsiaj qus, los peb kuj twb raug qhia lawm tias qhov kev txav mus rau txoj cai Hnub Caiv tab tom mus hauv “darkness.” Peb yuav tsum muaj tsom iav pom kev hmo ntuj ntawm sab ntsuj plig thiaj li muaj peev xwm pom tau lawv tej kev txav hauv qhov tsaus ntuj, rau qhov nws yog txoj kev tsim tsa daim duab, tiam sis nws raug tsim tsa hauv “darkness”. Nws tsuas yog yuav raug lees paub los ntawm cov cai yaj saub uas tus kawm txog yaj saub tau lees txais thaum nws lees paub Cuaj Hlis 11, 2001, tias yog qhov ua tiav ntawm kev los txog ntawm txoj Kev Puas Tsuaj thib peb.

“Vajtswv tau nthuav qhia yam uas yuav tshwm sim nyob rau hnub kawg, kom Nws haiv neeg thiaj npaj txhij sawv ruaj tiv taus cua daj cua dub ntawm kev tawm tsam thiab txoj kev chim loj. Cov uas twb tau raug ceeb toom txog tej xwm txheej uas nyob ntawm lawv xub ntiag lawm tsis txhob zaum twjywm tos ntsoov cua daj cua dub uas yuav los, nplij lawv tus kheej hais tias tus Tswv yuav tiv thaiv Nws cov uas ncaj ncees rau hnub kev txom nyem. Peb yuav tsum zoo li cov neeg uas tab tom tos lawv tus Tswv, tsis yog nyob hauv kev cia siab uas tsis ua dabtsi, tiam sis nyob hauv txoj hauj lwm uas kub siab lug, nrog txoj kev ntseeg uas tsis txawj ua siab ob. Nim no tsis yog lub sijhawm uas cia peb lub siab lub ntsws raug nqus mus rau tej yam tseem ceeb me me. Thaum tibneeg tseem tsaug zog, Xatas tab tom ua haujlwm nquag npaj txhua yam kom tus Tswv haiv neeg tsis tau txais kev khuv leej los sis kev ncaj ncees. Txoj kev txav mus los ntawm hnub Sunday nim no tab tom ua nws txoj hauj lwm hauv qhov tsaus ntuj. Cov thawj coj tab tom zais qhov teeb meem tseeb tiag, thiab coob tus uas koom nrog txoj kev txav no lawv tus kheej tseem tsis pom tias tus dej ntws hauv qab tab tom coj mus qhov twg. Nws tej lus tshaj tawm yog mos muag thiab zoo li Khetos txoj kev ntseeg, tiamsis thaum nws pib hais lus nws yuav qhia tawm tus ntsuj plig ntawm tus zaj. Nws yog peb tes dej num uas yuav ua txhua yam raws li peb muaj peev xwm kom thim tau txoj kev phom sij uas raug hem tseg no. Peb yuav tsum mob siab tshem txoj kev ntxub ntxaug los ntawm kev muab peb tus kheej tso rau hauv qhov pom tsim nyog ntawm cov neeg. Peb yuav tsum nthuav qhov lus nug tseeb tiag uas yog qhov teeb meem tawm los rau lawv xub ntiag, yog li ntawd tsa tau txoj kev tawm tsam uas muaj hwjchim tshaj plaws tawm tsam tej kev ntsuas uas txwv txoj kev ywj pheej ntawm lub siab dawb paug. Peb yuav tsum tshawb nrhiav Vajlugkub thiab muaj peev xwm muab tau qhov laj thawj rau peb txoj kev ntseeg. Tus yaj saub hais tias: ‘Cov neeg phem yuav ua phem ntxiv mus: thiab tsis muaj ib tug ntawm cov neeg phem yuav to taub; tiamsis cov neeg txawj ntse yuav to taub.’ Testimonies, volume 5, 452.”

Daniyees sawv cev rau cov “neeg txawj ntse” uas muaj peev xwm pom qhov kev txav mus los rau txoj cai Hnub Caiv, txawm yog tias qhov no tab tom muaj nyob hauv “kev tsaus ntuj.” Nws ua tau li ntawd, vim nws tau dhau qhov kev sim txog kev noj haus, ua ntej qhov kev sim uas pom tau los ntawm qhov muag. Qhov kev sim uas pom tau los ntawm qhov muag hais txog kev tsim tsa tus duab ntawm tus tsiaj nyaum yuav muaj nyob hauv “kev tsaus ntuj.”

Peb yuav pib peb txoj kev xav txog Daniel tshooj ob raws li tus tim tswv thib ob txoj xov nyob rau hauv zaj lus tom ntej.

Kuv yuav coj cov dig muag taug txoj kev uas lawv tsis tau paub; kuv yuav coj lawv mus raws tej kab ke uas lawv tsis tau pom dua: kuv yuav ua kom txoj kev tsaus ntuj ci pom kev nyob ntawm lawv xub ntiag, thiab ua kom tej yam nkhaus tig ncaj. Tej no kuv yuav ua rau lawv, thiab kuv yuav tsis tso lawv tseg. Yaxayas 42:16.