Thiab Vajtswv nrog tus me nyuam tub nyob; nws thiaj hlob tuaj, thiab nyob hauv tebchaws moj sab qhua, thiab txawj tua hneev. Chivkeeb 21:20.

Ishama‑ees los ua ib tug neeg tua hneev, uas yog ib lub cim ntawm kev ua rog, thiab yog ib lub cim ntawm txoj kev txiav txim uas raug coj los tawm tsam Loos.

Lub suab ntawm cov uas khiav thiab dim tawm hauv lub tebchaws Npanpiloo los, kom tshaj tawm hauv Xi-oos txog txoj kev pauj kua zaub ntsuab ntawm tus Tswv peb tus Vajtswv, yog txoj kev pauj kua zaub ntsuab rau nws lub tuam tsev. Hu cov neeg tua hneev los sib sau tawm tsam Npanpiloo: nej txhua tus uas nkhaus rab hneev, cia li tsuam chaw tawm tsam nws ib ncig; tsis txhob cia ib tug twg ntawm nws dim li: them rov rau nws raws li nws tej haujlwm; raws li txhua yam uas nws tau ua, nej cia li ua rau nws ib yam nkaus: rau qhov nws tau khav theeb tawm tsam tus Tswv, tawm tsam tus Neeg Dawb Huv ntawm cov Yixalayees. Yelemis 50:28, 29.

Cov neeg tua hneev muab nqi pauj rau Npanpiloo raws li nws tej haujlwm, thiab nqi pauj ntawd pib thaum txoj cai Hnub Caiv ntawm hnub Sunday uas yuav los sai, nrog lub suab thib ob hauv Tshwm Sim tshooj kaum yim, thaum txoj kev txiav txim raws li kev ua tiav zuj zus rau Npanpiloo pib.

Thiab kuv hnov dua ib lub suab los saum ntuj ceeb tsheej hais tias, Nej kuv haiv neeg, cia li tawm hauv nws mus, xwv kom nej txhob koom nrog nws tej kev txhaum, thiab xwv kom nej txhob raug nws tej xwm txheej phem. Rau qhov nws tej kev txhaum tau nce mus txog saum ntuj ceeb tsheej lawm, thiab Vajtswv tau nco ntsoov nws tej kev ua phem. Pauj rau nws ib yam li nws tau pauj rau nej, thiab muab ob npaug rau nws raws li nws tej hauj lwm; hauv lub khob uas nws tau ntim, nej cia li ntim ob npaug rov rau nws. Nws tau tsa nws tus kheej siab thiab ua neej nyob hauv kev nplua nuj lom zem npaum li cas, nej cia li muab kev txom nyem thiab kev quaj ntsuag rau nws npaum li ntawd; rau qhov nws hais hauv nws lub siab tias, Kuv zaum ua ib tug poj huab tais, kuv tsis yog poj ntsuam, thiab kuv yuav tsis pom kev quaj ntsuag li. Tshwm Sim 18:4–7.

Yixama‑ees thiab nws niam Hakha raug txwv tsis pub txais txoj cai ntawm tus tub hlob, thiab raug ntiab tawm mus. Yog li ntawd, kev khib thiaj los ua lub zog txhawb uas muaj yam ntxwv yaj saub rau Islam, thiab kev ua tsov ua rog los ua lawv txoj hauj lwm uas muaj yam ntxwv yaj saub. Qhov uas raug hais thawj zaug ntawd muaj nrog txoj kev txwv uas Xala muab rau Yixama‑ees thiab nws niam, thiab lawv qhov “kev txwv” thiaj dhau los ua ib qho yam ntxwv yaj saub tseem ceeb ntawm Islam thoob plaws hauv Vajtswv Txojlus thiab hauv keeb kwm. Cov xeeb ntxwv ntawm Yixama‑ees yuav tsum yog neeg qus, uas lawv txhais tes tawm tsam txhua tus neeg, thiab lawv tus cwj pwm qus ntawd raug sawv cev los ntawm tus nees luav qus Arabian, uas yog nyob hauv tsev neeg nees. Yog li ntawd, kev ua tsov ua rog Islamic ntawm thawj thiab ob txoj kev txom nyem, raug sawv cev ua cov tub rog caij saum cov nees uas npau taws.

Islam yog zaj lus ntawm nag lig, thiab yeej tsim nyog heev uas peb txoj kev txom nyem ntawd sawv cev rau peb txoj kab yaj saub tshwj xeeb, rau qhov txheej txheem ntawm nag lig yog “kab saum kab.” Thaum muab cov yam ntxwv yaj saub ntawm ob txoj kab thawj coj los koom ua ke, lawv tsa los ua txoj kab ntawm txoj kev txom nyem thib peb. Peb txoj kab yaj saub ntawd txhua txoj puav leej nthuav qhia txog lub sijhawm ntawm kev muab lub cim ntim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Peb txoj kab ntawd sawv cev rau lub sijhawm ntawm kev nchuav nag lig, rau qhov nag lig tau pib tsuag thaum txoj Kev Txom Nyem thib peb tuaj txog rau hnub Cuaj Hlis 11, 2001.

“Los nag thaum kawg yuav tsum los poob saum Vajtswv haiv neeg. Ib tug tim tswv muaj hwjchim loj yuav tsum nqes saum ntuj los, thiab tag nrho lub ntiajteb yuav tsum ci ntsa iab vim nws lub yeeb koob.” Review and Herald, April 21, 1891.

Lub caij nyoog ntawm txoj kev muab lub foob kuj tau raug sawv cev los ntawm lub caij nyoog uas pib rau hnub tim 11 lub Yim Hli, 1840 thiab xaus nrog kev tuaj txog ntawm tus tim tswv thib peb rau hnub tim 22 lub Kaum Hli, 1844. Lub sijhawm ntawd kuj tau raug sawv cev nyob hauv Habakkuk tshooj ob. Keeb kwm Millerite tau ua kom tiav Habakkuk tshooj ob, thiab thaum ua li ntawd nws pib thaum tus tim tswv nqes los rau hnub tim 11 lub Yim Hli, 1840, thiab nws xaus thaum tus tim tswv thib peb tuaj txog rau hnub tim 22 lub Kaum Hli, 1844.

Hauv tshooj ob ntawm Habakkuk qhia tias thaum kawg ntawm zaj yog toog pom, zaj yog toog pom ntawd yuav “hais lus.” Hauv nqe peb ntawm Tshwmsim tshooj kaum, tus tim tswv qw (hais lus) nrog ib lub suab nrov nrov, thiab thaum Lub Kaum Hli 22, 1844 tib tug tim tswv ntawd tau cog lus ruaj (hais lus) tias “sijhawm yuav tsis muaj ntxiv lawm.” Tus neeg zov hauv Habakkuk nqe ib ntawm tshooj ob, nyob rau Lub Yim Hli 11, 1840, rau qhov thaum ntawd cov neeg zov thiaj tsa lawv tej suab.

Hauv xyoo 1888 txoj kev ntxeev siab, uas Viv Ncaus White qhia tias sawv cev rau tus tim tswv hauv Tshwm Sim kaum yim uas yuav ci rau lub ntiaj teb nrog Nws lub yeeb koob, cov neeg zov (Jones thiab Waggoner) tau tsa lawv “suab” nrov ib yam li raj, kom qhia Vajtswv haiv neeg txog lawv tej kev txhaum, rau qhov lawv zaj lus yog zaj lus rau Laodicea. Hnub tim 11 lub Cuaj Hli, 2001, uas raug ua piv txwv los ntawm keeb kwm xyoo 1888, tus Tswv tau coj Nws haiv neeg hnub kawg rov qab mus rau Yelemis tej kev qub, qhov uas cov neeg zov tsis raug mloog. Kev nqes los ntawm tus tim tswv cim txog kev tuaj txog raws li yaj saub tej lus ntawm cov neeg zov.

“lub suab” uas tuaj txog rau lub Yim Hli 11, 1840, tau raug tshaj tawm los ntawm cov neeg zov hmo, thiab Yelemi tau raug hais rau tias yog nws yuav rov qab los rau nws txoj kev ntseeg thiab kev cia siab rau Vajtswv tom qab nws txoj kev poob siab lawm, ces nws yuav dhau los ua Vajtswv lub ncauj. Thaum lub zeem muag uas tau ncua sij hawm ntawd thaum kawg tuaj txog rau lub Kaum Hli 22, 1844, nws thiaj “hais.” Lub sijhawm ntawm Habakuk tshooj ob, uas tau ua tiav nyob hauv keeb kwm Millerite, qhia txog lub sijhawm ntawm kev muab lub cim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej.

Nws yog ib yam tseem ceeb heev kom pom tias txij hnub tim 11 Lub Yim Hli, 1840 mus txog hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, yog ib daim duab qhia txog kev muab lub foob rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej, uas yog lub sijhawm uas los nag tom qab raug muab los nchuav tawm. Qhov no yog ib yam tseem ceeb, vim cov lus ntawm los nag tom qab yuav tsum raug txheeb xyuas raws li txoj kev qhia ntawm “kab saum kab.” Lub sijhawm tshwj xeeb no, uas yog kev muab lub foob rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej, raug sawv cev rov ua ntau zaus hauv cov kab lus cev Vajtswv lus, thiab qhov no kuj muaj nyob hauv Habakkuk ob, uas Sister White ncaj qha qhia tias tau ua tiav hauv keeb kwm Millerite. Nws kuj qhia rov ua ntau zaus tias keeb kwm Millerite raug rov ua dua hauv keeb kwm ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej.

“Muaj kev qhuab qhia uas raug ntxhias ua ke nrog tej lus faj lem uas lawv tau suav hais tias yog siv rau lub sijhawm ntawm qhov kev rov qab los zaum ob, yog kev qhuab qhia uas tau tsim kom phim tshwj xeeb rau lawv lub xeev ntawm kev tsis paub meej thiab kev tos ntsoov, thiab txhawb lawv kom tos nrog kev ua siab ntev hauv txoj kev ntseeg tias yam uas tam sim no tseem tsaus rau lawv txoj kev nkag siab yuav raug ua kom meej hauv lub sijhawm tsim nyog.

“Nyob hauv cov lus faj lem no muaj ib lo uas nyob hauv Habakkuk 2:1–4: ‘Kuv yuav sawv saum kuv lub chaw zov, thiab tsa kuv tus kheej rau saum lub pej thuam, thiab yuav saib seb Nws yuav hais dab tsi rau kuv, thiab kuv yuav teb li cas thaum kuv raug cem. Ces tus Tswv teb kuv, thiab hais tias, Sau zaj yog toog pom, thiab ua kom meej rau saum tej phaj, xwv kom tus uas nyeem tau yuav khiav tau. Rau qhov zaj yog toog pom tseem yog rau lub sijhawm uas twb teem tseg lawm, tiam sis thaum kawg nws yuav hais tawm, thiab yuav tsis dag: txawm yog nws qeeb, cia li tos nws; vim nws yeej yuav los tiag, nws yuav tsis ncua. Saib seb, tus uas nws tus ntsuj plig raug tsa kom siab ntawd tsis ncaj ncees nyob hauv nws: tiam sis tus ncaj ncees yuav muaj sia nyob los ntawm nws txoj kev ntseeg.’”

Txij thaum xyoo 1842 los lawm, txoj kev qhia uas raug muab rau hauv zaj lus faj lem no kom “sau lub zeem muag, thiab ua kom meej rau saum tej ntxhuav, xwv kom tus uas nyeem tau ntawd yuav khiav tau,” twb tau ua rau Charles Fitch npaj ib daim ntawv qhia txog tej lus faj lem los piav qhia txog tej zeem muag hauv Daniyee thiab Phau Qhia Tshwm. Kev luam tawm daim ntawv qhia no raug suav hais tias yog kev ua tiav raws li lo lus txib uas Habakkuk tau txais. Txawm li ntawd los, thaum ntawd tsis muaj leejtwg pom tias hauv tib zaj lus faj lem ntawd kuj nthuav tawm txog ib qho kev qeeb uas zoo li muaj nyob rau hauv kev ua kom tiav ntawm lub zeem muag—ib lub sij hawm ncua. Tom qab qhov kev poob siab ntawd, nqe Vajlugkub no thiaj tshwm los muaj qhov tseem ceeb heev tias: “Lub zeem muag tseem tshuav rau ib lub sij hawm uas raug teem tseg, tiam sis thaum kawg nws yuav hais tawm, thiab yuav tsis dag: txawm yog nws ncua, cia li tos nws; rau qhov nws yuav los yeej muaj tseeb tiag, nws yuav tsis ncua.... Tus ncaj ncees yuav muaj sia nyob vim nws txoj kev ntseeg.”

Ib feem hauv Exekees tej lus faj lem kuj yog ib qhov chaw ntawm lub zog thiab kev nplij siab rau cov ntseeg: “Lo lus ntawm tus Tswv tau los cuag kuv, hais tias, Leej Tub ntawm neeg, lo paj lug uas nej muaj nyob hauv tebchaws Ixayees, hais tias, Cov hnub raug ncua mus ntev, thiab txhua qhov yog toog pom poob tsis muaj nqis, yog dabtsi? Yog li ntawd, cia li hais rau lawv tias, Tus Tswv Vajtswv hais li no.... Cov hnub twb los ze lawm, thiab qhov ua tiav ntawm txhua qhov yog toog pom.... Kuv yuav hais, thiab lo lus uas Kuv yuav hais ntawd yuav muaj tiav; nws yuav tsis raug ncua ntxiv lawm.” “Cov uas nyob hauv tsev neeg Ixayees hais tias, Yog toog pom uas nws pom ntawd yog rau ntau hnub uas tseem yuav los, thiab nws faj lem txog lub sijhawm uas nyob deb heev. Yog li ntawd, cia li hais rau lawv tias, Tus Tswv Vajtswv hais li no; Yuav tsis muaj ib lo lus twg ntawm Kuv raug ncua ntxiv lawm, tiamsis lo lus uas Kuv tau hais yuav raug ua kom tiav.” Exekees 12:21–25, 27, 28.” Kev Tsis Sib Haum Loj, 391–393.

Cov Millerite tsis yog tsuas pom lawv tus kheej tab tom ua kom tiav zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb, thiab Habakkuk tshooj ob xwb, tiam sis lawv kuj raug coj kom pom tias keeb kwm uas lawv tab tom ua kom tiav cov yaj saub tej lus no ntawd, kuj yog Ezekiel qhov kev qhia meej txog tib qho keeb kwm ntawd thiab, qhov uas “txoj kev tshwm sim ntawm txhua lub zeem muag,” yuav raug ua kom tiav. Txoj kab keeb kwm uas sawv cev rau kev muab lub cim khi rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej, yog qhov uas txoj kev tshwm sim ntawm txhua lub zeem muag raug ua kom tiav!

Cov kab uas sawv cev rau lub sijhawm ntawm nag thaum kawg thiab kev muab lub cim ntim rau ib puas plaub caug plaub txhiab tus raug coj los sib txuas ua ke los qhia kom ruaj tias zaj keeb kwm cev Vajtswv lus yeej ib txwm muaj tus cwj pwm kos npe ntawm Alpha thiab Omega.

Keeb kwm Millerite pib nrog lub suab ntawm tus tim tswv hauv Tshwmsim kaum, thiab xaus nrog tib lub suab ntawd. Cuaj Hlis 11, 2001 pib nrog thawj lub suab ntawm Tshwmsim tshooj kaum yim, thiab xaus nrog lub suab thib ob ntawm Tshwmsim tshooj kaum yim. Hanpaku tshooj ob pib nrog lub suab ntawm cov neeg zov, thiab xaus nrog lub suab ntawm Yelemis tus neeg zov. Thawj txoj kev txom nyem pib nrog Mohammed, thiab xaus nrog Mohammed II. Txoj kev txom nyem thib ob pib nrog kev tso tawm ntawm plaub tug tim tswv ntawm Islam thiab xaus nrog kev txwv ntawm Islam.

Txoj kev uas yog nag tom qab no yog Yaxayas txoj “kab saum kab” txoj kev, thiab cov kab uas raug coj los sib sau ua ke kom txheeb xyuas thiab tsa kom ruaj khov zaj lus ntawm nag tom qab ntawd yeej ib txwm muaj lub cim qhia ntawm Alpha thiab Omega nyob hauv. Qhov kev puas tsuaj thawj zaug ntawm Tshwmsim tshooj cuaj pib nrog Mohammed thiab xaus nrog Mohammed II. Lub sijhawm ntawd raug faib ua ob hom kev ua rog, thawj hom yog tej kev tawm tsam Loos uas tsis muaj kev txhim kho raws txheej txheem, uas pib tiag tiag nrog Abubakar, ces tom qab ntawd yog ib ntu ib puas tsib caug xyoo uas thawj zaug kev ua rog raws txheej txheem ntawm Islam raug ua tiav.

Ib puas tsib caug xyoo raug sawv cev los ntawm zaj lus faj lem hais txog sijhawm uas yog “tsib hlis”. Txoj kev txom nyem thib ob kuj muaj ib zaj lus faj lem hais txog sijhawm uas yog peb puas cuaj caug ib xyoos thiab kaum tsib hnub. Vim li no, raws li tus qauv faj lem ntawm txoj kev txom nyem thib ib thiab thib ob qhia tias qhov xaus txuas nrog qhov pib, nws muaj ib qho kev faib cais ntawm txoj kev muab khi, thiab ib lub sijhawm tshwj xeeb. Txoj kev muab khi raug sawv cev thaum pib ntawm keeb kwm ntawm txoj kev txom nyem thib ib, thiab nws raug sawv cev rau thaum xaus ntawm txoj kev txom nyem thib ob.

Yam uas los tom qab txoj kev muab lub cim kaw cia hauv nqe plaub, hauv thawj txoj kev txom nyem, yog “tsib lub hlis” (ib puas tsib caug xyoo). Tsib lub hlis ntawd raug qhia meej ob zaug, ib zaug hauv nqe tsib thiab dua ib zaug hauv nqe kaum. Yam uas los ua ntej txoj kev muab lub cim kaw cia txij hnub tim 11 Lub Yim Hli, 1840 mus txog hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844 hauv txoj kev txom nyem thib ob yog lo lus faj lem hais txog “ib teev, ib hnub, ib hlis, thiab ib xyoos” (peb puas cuaj caug ib xyoos thiab kaum tsib hnub), hauv nqe kaum tsib. Thaum muab sib koom ua ib txoj kab txuas mus tsis tu ncua, lub raj ncas thib tsib thiab thib rau pib thiab xaus nrog ib daim duab piv txwv txog txoj kev muab lub cim kaw cia.

Raws li ob kab, thaum siv “kab rau saum kab” lawv qhia txog ib qho pib thiab ib qho xaus uas raug cim tseg los ntawm Mohammed thawj thiab Mohammed thib ob. “Kab rau saum kab,” lawv qhia txog ob ntu sijhawm sib txawv hauv txhua kab, uas tshwm sim los ntawm qhov tseeb tias txhua kab muaj ib qho lus faj lem txog sijhawm. Hauv keeb kwm ntawm thawj txoj kev txom nyem, Islam yuav tsum “ua kom” Rome raug mob, hos hauv txoj kev txom nyem thib ob, nws yuav tsum “tua” Rome. Thawj txoj kev txom nyem yog ib qho kev ua tsov rog nrog hmuv, ntaj thiab xub, hos txoj kev txom nyem thib ob tau coj hmoov nplej tua phom los ua cov cuab yeej ua rog.

“NQE 10. Thiab lawv muaj tis tw zoo li tus kab ntsaum dev, thiab muaj hmuv nkaug nyob hauv lawv tej tis tw; thiab lawv lub hwj chim yog ua kom neeg raug mob tau tsib lub hlis. 11. Thiab lawv muaj ib tug vaj kav lawv, uas yog tus tim tswv ntawm lub qhov tob uas tsis muaj qab; nws lub npe nyob hauv lus Henplais hu ua Abaddon, tab sis hauv lus Kili hu ua Apollyon.

“Txog tam sim no, Keith tau muab tej piv txwv rau peb hais txog kev nrov ntawm tsib lub raj xub thawj lawm. Tiamsis tam sim no peb yuav tsum ncaim ntawm nws mus, thiab txuas ntxiv mus rau kev siv ntawm yam tshiab uas raug coj los qhia rau hauv zaj lus faj lem no; yog li no, yog lub sij hawm faj lem.”

“Lawv lub hwjchim yog kom tsim txom neeg tau tsib lub hlis.—1. Lo lus nug tshwm sim tias, lawv yuav tsum tsim txom cov neeg twg tau tsib lub hlis?—Tsis muaj qhov ua xyem xyav li, yog tib cov uas tom qab ntawd lawv yuav tua (saib nqe 15); ‘ib feem peb ntawm tibneeg,’ los yog ib feem peb ntawm lub tebchaws Loos,—uas yog nws feem Greek.

“2. Lawv yuav tsum pib lawv txoj hauj lwm tsim txom thaum twg? Nqe 11 teb lo lus nug ntawd.

“(1) ‘Lawv muaj ib tug vajntxwv kav lawv.’ Txij thaum Mohammed tuag mus txog yuav luag kawg ntawm xyoo pua kaum peb, cov Mohammedans tau faib ua ntau pab sib txawv nyob hauv ntau tus thawj coj, tsis muaj ib lub tseemfwv pej xeem dav dav uas kav cuag lawv sawvdaws. Yuav luag txog thaum kawg ntawm xyoo pua kaum peb, Othman tau tsim tsa ib lub tseemfwv uas txij thaum ntawd los tau raug hu ua lub Ottoman tseemfwv, lossis lub hwjchim kav tebchaws, uas loj hlob mus txog thaum nws nthuav dav kav thoob plaws txhua pawg Mohammedan tseem ceeb, muab lawv sib sau ua ib lub vajntxwv loj kawg nkaus.”

“(2) Tus yam ntxwv ntawm tus vajntxwv. ‘Tus uas yog tus timtswv ntawm lub qhov tob tsis muaj chaw kawg.’ Ib tug timtswv qhia tias yog ib tug tubtxib, ib tug uas ua haujlwm qhuab qhia, yuav yog tus zoo los tus phem, thiab tsis yog ib txwm yog ib tug ntsujplig xwb. ‘Tus timtswv ntawm lub qhov tob tsis muaj chaw kawg,’ los yog tus thawj coj loj ntawm txoj kev ntseeg uas tawm hauv qhov ntawd los thaum nws raug qhib. Txoj kev ntseeg ntawd yog Mohammedanism, thiab tus sultan yog nws tus thawj coj loj. ‘Tus Sultan, lossis tus grand Seignior, raws li luag hu nws ib yam tsis txawv, kuj yog tus Supreme Caliph, lossis tus pov thawj hlob, uas koom ua ke rau hauv nws tus kheej tus meejmom sab ntsujplig uas siab tshaj plaws nrog txoj cai kav tebchaws uas loj tshaj plaws.’—World As It Is, p.361.

“(3) Nws lub npe. Hauv lus Henplais, ‘Abaddon,’ tus rhuav tshem; hauv lus Kili, ‘Apollyon,’ tus uas muab tshem tawm, lossis rhuav tshem. Vim nws muaj ob lub npe sib txawv hauv ob hom lus, ces pom tseeb tias yam uas xav sawv cev yog tus cwj pwm ntawm lub hwj chim ntawd, tsis yog nws lub npe. Yog li ntawd, raws li tau hais tawm hauv ob hom lus tib si, nws yog tus rhuav tshem. Qhov no yeej ib txwm yog tus cwj pwm ntawm tsoomfwv Ottoman.”

“Tab sis thaum twg Othman tau ua nws thawj zaug kev tawm tsam rau lub teb chaws Greek?—Raws li Gibbon, Decline and Fall, thiab lwm yam, ‘Othman tau xub nkag mus rau thaj av ntawm Nicomedia rau hnub tim 27 lub Xya hli ntuj, 1299.’”

“Cov kev xam lej ntawm qee cov kws sau ntawv tau tsa saum qhov kev xav tias lub sij hawm ntawd yuav tsum pib nrog kev txhim tsa lub teb chaws Ottoman lub hauv paus; tiam sis qhov no meej tseeb tias yog ib qho yuam kev; rau qhov lawv tsis yog tsuas yog yuav tsum muaj ib tug vaj ntxwv kav lawv xwb, tab sis kuj yuav tsum tsim txom tib neeg tsib lub hlis thiab. Tab sis lub sij hawm ntawm kev tsim txom ntawd tsis tau pib ua ntej qhov kev tawm tsam thawj zaug ntawm cov uas tsim txom, uas yog, raws li tau hais saum no, Lub Xya hli ntuj 27, 1299.

“Qhov kev xam uas raws los, uas raug tsa los saum lub hauv paus pib no, tau raug ua thiab luam tawm nyob hauv ib phau haujlwm hu ua, Khetos txoj Kev Los Zaum Ob, thiab lwm yam, los ntawm J. Litch, xyoo 1838.

“‘Thiab lawv lub hwjchim yog los tsimtxom tibneeg tau tsib lub hlis.’ Lawv txoj haujlwm raug tso cai tsuas ncav cuag li ntawd xwb, yog los ua kom txomnyem los ntawm kev txeeb txhaum tas li mus li, tabsis tsis yog hauv txoj cai nom tswv los tua lawv. ‘Tsib lub hlis,’ peb caug hnub rau ib lub hlis, ua rau peb tau ib puas tsib caug hnub; thiab cov hnub no, vim yog cov cim, txhais tau tias yog ib puas tsib caug xyoo. Pib txij Lub Xya hli ntuj 27, 1299, ib puas tsib caug xyoo ntawd ncav mus txog 1449. Thoob plaws lub sijhawm ntawd, cov Turks tau koom tes hauv ib qho kev ua rog yuav luag tsis tu ncua nrog lub tebchaws Greek, los tseem tsis tau kov yeej nws. Lawv txeeb tau thiab tuav cia ntau lub xeev Greek, los tseem kev ywj pheej ntawm Greek raug khaws cia nyob hauv Constantinople. Tabsis xyoo 1449, uas yog qhov xaus ntawm ib puas tsib caug xyoo ntawd, muaj ib qho kev hloov los, uas nws zaj keebkwm yuav pom nyob hauv lub raj xwm tom ntej.” Uriah Smith, Daniel and Revelation, 505–507.

Uriah Smith tab tom hais txog Josiah Litch qhov kev suav ntawm ib puas tsib caug xyoo, uas thaum xaus lawm, sawv cev ua lub ntsiab pib rau txoj lus faj lem ntawm peb puas cuaj caug ib xyoos thiab kaum tsib hnub hauv lub Raj Nplaim tom ntej. Thaum piav txog Litch qhov kev twv ua ntej hais txog ob txoj lus faj lem sijhawm no uas sib txuas ua ke, Muam White tau sau tseg:

“Xyoo 1840 muaj dua ib qho kev ua tiav ntawm yav tom ntej uas tseem ceeb heev, ua rau muaj kev txaus siab thoob plaws. Ob xyoos ua ntej ntawd, Josiah Litch, ib tug ntawm cov xibhwb tseem ceeb uas tshaj tawm txog txoj kev rov qab los zaum ob, tau luam tawm ib qho kev piav qhia txog Tshwmsim 9, kwv yees txog kev poob ntawm Lub Tebchaws Ottoman. Raws li nws tej kev xam, lub hwjchim no yuav raug muab rhuav tshem... rau hnub tim 11 lub Yim Hli, 1840, thaum uas yuav tsum cia siab tias lub hwjchim Ottoman hauv Constantinople yuav raug lov tseg. Thiab qhov no, kuv ntseeg, yuav pom tias yog li ntawd tiag.”

“Thaum txog lub sijhawm uas twb tau teev tseg lawm, Qaib Cov Txwv, los ntawm nws cov sawv cev, tau lees txais kev tiv thaiv ntawm cov hwj chim koom tes ntawm Tebchaws Europe, thiab li ntawd nws thiaj muab nws tus kheej tso rau hauv kev tswj hwm ntawm cov tebchaws Khixatia. Qhov xwm txheej ntawd tau ua kom tiav raws nraim li lo lus faj lem. Thaum qhov no raug paub lawm, coob leej coob tus thiaj raug yaum kom ntseeg txog qhov raug ntawm cov hauv paus ntsiab lus ntawm kev txhais lus faj lem uas Miller thiab nws cov npoj yaig tau txais yuav, thiab ib lub zog txhawb uas zoo kawg nkaus tau raug muab rau txoj kev txav txog kev rov qab los. Cov txiv neej uas muaj kev kawm thiab muaj meej mom tau koom nrog Miller, ob leeg hauv kev tshaj tawm thiab hauv kev luam tawm nws cov kev xav, thiab txij xyoo 1840 mus txog 1844 txoj hauj lwm ntawd tau nthuav dav sai heev.” The Great Controversy, 334, 335.

Kev txom nyem thawj thiab txom nyem ob raug txuas ua ke los ntawm ob zaj lus faj lem txog lub sij hawm uas sib txuas nrog ib leeg. Txom nyem thawj pib nrog ib daim duab piv txwv txog kev muab cim foob, hos txom nyem ob xaus nrog keeb kwm txij hnub tim 11 lub Yim Hli, 1840 mus txog rau lub suab nrov ntawm lub raj xya thaum hnub tim 22 lub Kaum Hli, 1844, uas kuj yog ib daim duab piv txwv txog kev muab cim foob thiab. Qhov pib thiab qhov kawg ris tus yam ntxwv kos npe ntawm Alpha thiab Omega, vim hais tias, ib yam li hauv keeb kwm uas Khetos tau lees paub lo lus cog tseg rau ib lim tiam, lub sij hawm ntawd raug faib ua ob ntu. Lub sij hawm thawj pib nrog thawj Mohammed, thiab xaus nrog Mohammed thib ob. Lub sij hawm thib ob pib nrog “ib lub suab tawm ntawm plaub lub kub ntawm lub thaj kub uas nyob ntawm Vajtswv xub ntiag,” thiab nws xaus nrog “lub suab” ntawm Khetos, cog lus ruaj nrees “los ntawm tus uas muaj sia nyob mus ib txhis ib txhis, tus uas tsim lub ntuj, thiab tej yam uas nyob hauv, thiab lub ntiaj teb, thiab tej yam uas nyob hauv, thiab lub hiav txwv, thiab tej yam uas nyob hauv ntawd, tias yuav tsis muaj sij hawm ntxiv lawm.”

Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no hauv zaj lus tom ntej.

“Txhua lo lus nug twg uas Xatas muaj peev xwm tsa hauv lub siab kom tsim kev ua xyem xyav txog keeb kwm loj kawg ntawm tej kev taug kev yav dhau los ntawm haiv neeg Vajtswv yuav ua rau nws lub hwjchim Xatas txaus siab thiab yog ib qho kev ua txhaum rau Vajtswv. Txoj xov xwm txog tus Tswv txoj kev yuav los sai rau peb lub ntiajteb no hauv hwjchim thiab yeeb koob loj yog qhov tseeb, thiab nyob rau xyoo 1840 muaj ntau lub suab tau raug tsa los tshaj tawm nws.” Manuscript Releases, volume 9, 134.