Thaum qhov kaj ntawm Daniyees tshooj kaum ib, nqe plaub caug txog plaub caug tsib, raug muab qhib thaum lub sijhawm kawg xyoo 1989, cov yeeb ncuab ntawm qhov tseeb tau tsa ib qho kev tawm tsam uas ua rau Vajtswv qhia tawm tej qhov tseeb los tiv thaiv cov hauv paus ntsiab lus tseem ceeb ntawm nqe vaj lug kub ntawd hauv phau Daniyees, uas tom qab ntawd tau los ua lub ntsiab thiab qhov chaw tsom ntawm Xatas tej kev tawm tsam. Qhov kev sib cav txog qhov tseeb thiab qhov yuam kev hauv zaj keeb kwm ntawd tau raug tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv siv los txheeb xyuas qee txoj cai yaj saub uas yuav ntxiv dag zog rau txoj kev paub uas twb raug muab qhib lawm thiab tom qab ntawd yuav los sim lub tiam kawg hauv ntiajteb keeb kwm. Peb tau tab tom xav txog “kev siv yaj saub peb txheej,” thiab txheeb xyuas cov kev siv ntawd tias yog ib txoj cai tseem ceeb uas raug qhia tawm los ntawm txoj kev tawm tsam uas Xatas tau nthuav tawm nyob rau cov hnub dhau los ntawd. Muam White hu tus txheej txheem sib cav ntawd tias yog “kev co.”

“Kuv raug coj kom pom Vajtswv txoj kev saib xyuas hauv Nws haiv neeg, thiab kuv raug qhia tias txhua txoj kev sim siab uas los ntawm txoj txheej txheem lim thiab ntxuav rau saum cov uas lees tias yog Khixatia, ua pov thawj tias ib txhia yog khib nyiab. Cov kub huv tsis tshwm sim ib txwm. Nyob rau hauv txhua qhov kev kub ntxhov ntawm kev ntseeg, muaj ib txhia poob rau hauv kev sim siab. Vajtswv txoj kev co ua rau tej pab neeg coob ploj mus ib yam li nplooj qhuav raug tshuab ya. Kev vam meej ua kom cov neeg coob uas tsuas yog lees ncauj ntau zuj zus. Kev txom nyem ntxuav lawv tawm ntawm pawg ntseeg. Raws li ib pab, lawv lub siab tsis ruaj nreb nrog Vajtswv. Lawv tawm ntawm peb mus vim lawv tsis yog peb tug; rau qhov thaum kev txom nyem lossis kev tsim txom sawv los vim yog lo lus, coob leej raug ua rau ntog.” Testimonies, volume 4, 89.

Qhov “kev co” tshwm sim thaum qhov tseeb raug Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas qhib lub cim, thiab tom qab ntawd raug nthuav tawm.

“Kuv tau nug txog lub ntsiab lus ntawm txoj kev co uas kuv tau pom, thiab kuv tau raug qhia tias nws yuav raug ua los ntawm zaj lus tim khawv ncaj qha uas raug hu tawm los ntawm txoj kev ntuas ntawm Tus Timkhawv Tseeb rau cov Laodicea. Qhov no yuav muaj nws txoj kev cuam tshuam rau ntawm tus uas txais nws lub siab, thiab yuav coj nws kom tsa tus qauv siab thiab nchuav tawm txoj kev tseeb ncaj qha. Ib txhia yuav tsis kam ris zaj lus tim khawv ncaj qha no. Lawv yuav sawv tawm tsam nws, thiab qhov no yog yam uas yuav ua rau muaj kev co nyob hauv Vajtswv haiv neeg.” Early Writings, 271.

Kev coj los qhia txog “qhov tseeb” yeej ib txwm ua rau muaj kev co tshee, thiab qhov tseeb uas raug qhib lub foob tawm hauv xyoo 1989, kuj tau ua li ntawd tiag. Ib qho txiaj ntsig ntawm qhov kev tawm tsam uas raug coj los tawm tsam qhov tseeb ntawd yog kev tsim tsa ib pawg cai los txhim kho qhov kev nce ntxiv ntawm kev paub thoob plaws cov xyoo uas tau raws los tom qab 1989. Kev txhim kho ntawm cov cai ntawd, mus ib seem nrog kev txhim kho ntawm ib pawg cai nyob rau lub sijhawm ntawm cov Millerites. Txhua txoj kev siv peb npaug ntawm Vajlugkub tej lus faj lem puav leej pab txhawb kom muaj kev meej pem txog tej xwm txheej ntawm hnub kawg.

Peb qhov kev siv peb zaug ntawm Loos thiab Npanpiloo txhim tsa txoj kev sib raug zoo ntawm tus pojniam thiab tus tsiaj nyaum uas nws caij saum thiab kav saum tagnrho ntawd nyob thoob plaws hauv keeb kwm ntawm kev kub ntxhov txog txoj cai Hnub Caiv, uas kuj yog keeb kwm ntawm Vajtswv txoj kev txiav txim ua tiav rau tus niam ntiav ntawm Npanpiloo.

Peb qhov kev siv peb zaug ntawm “tus tub txib uas npaj txoj kev rau Tus Tub Txib ntawm Txoj Lus Cog Tseg,” thiab kuj ntawm “Eliyas,” qhia meej txog txoj hauj lwm, thiab cov lus hauv ob lub sijhawm uas ua piv txwv txog kev kaw ntawm lub sij hawm sim siab hauv hnub kawg. Lub sijhawm thawj pib nrog thawj lub suab ntawm Tshwmsim tshooj kaum yim, uas sawv cev rau qhov pib ntawm txoj kev txiav txim tshawb xyuas cov neeg ciaj sia rau Laodicean Adventism, thiab lub sijhawm kawg pib nrog lub suab thib ob ntawm Tshwmsim tshooj kaum yim, uas sawv cev rau txoj kev txiav txim ua tiav rau tus niam ntiav ntawm Npanpiloo.

Peb txoj kev siv peb npaug ntawm Loos thiab Npanpiloo sawv cev rau keeb kwm sab nraud ntawm Vajtswv haiv neeg hnub kawg, hos peb txoj kev siv peb npaug ntawm Eliyas thiab tus tubtxib uas npaj txoj kev sawv cev rau keeb kwm sab hauv ntawm Vajtswv haiv neeg hnub kawg. Txoj kev siv peb npaug ntawm peb Txoj Kev Puas Tsuaj no qhia meej txog txoj xov uas khiav thoob ob ntu ntawd, uas ua ke sawv cev rau lub caij kaw ntawm txoj kev txiav txim, uas pib ntawm Vajtswv tsev, thiab tom qab ntawd mam los rau cov uas nyob sab nraud Vajtswv tsev. Peb Txoj Kev Puas Tsuaj qhia tias Islam yog txoj xov ntawm nag lig, thiab kuj yog cuab tam ntawm txoj kev txiav txim uas Vajtswv siv rau cov uas yuam kom txhua tus tibneeg pe hawm lub hnub. Qhov xaus ntawm txoj kev txiav txim sawv cev rau “Vajtswv hnub ntawm kev pauj,” rau saum Nws pawg ntseeg uas tau thim txoj kev ntseeg thiab rau cov neeg phem uas nyob sab nraud Nws pawg ntseeg tib si.

Thaum Yexus pib Nws tes haujlwm qhuab qhia thawj zaug hauv lub tsev teev ntuj hauv Nazareth, Nws tau siv Yaxayas tshooj rau caum ib los txhais Nws tes haujlwm qhuab qhia, Nws txoj xov, thiab Nws txoj hauj lwm, uas kuj muaj nrog rau kev qhia kom paub txog lub sij hawm ntawm Vajtswv txoj kev pauj. Nws tes haujlwm qhuab qhia, Nws txoj xov, thiab Nws txoj hauj lwm yog yam ua duab ntxoov ua ntej txog tes haujlwm qhuab qhia, txoj xov, thiab txoj hauj lwm ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab tus, rau qhov lawv raws tus Menyuam Yaj mus txhua qhov chaw uas Nws mus raws li lus faj lem.

Tus Tswv Yexus tus Ntsuj Plig nyob saum kuv; vim tus Tswv tau pleev roj tsa kuv los tshaj tawm txoj xov zoo rau cov neeg txo hwjchim; nws tau txib kuv mus qhwv kho cov uas lub siab tawg, tshaj tawm kev dim rau cov raug ntes, thiab kev qhib qhov chaw kaw rau cov uas raug khi; tshaj tawm xyoo uas tus Tswv lees txais, thiab hnub uas peb tus Vajtswv ua pauj; nplij siab rau txhua tus uas quaj ntsuag; tsa tseg rau cov uas quaj ntsuag hauv Xi-oos, muab kev zoo nkauj rau lawv hloov tshauv, roj xyiv fab hloov kev quaj ntsuag, thiab tsoos tsho qhuas hloov tus ntsuj plig hnyav; xwv kom lawv thiaj raug hu ua tej ntoo ntawm kev ncaj ncees, yog tus Tswv cog, kom nws tau koob meej. Thiab lawv yuav tsim dua tej chaw qub uas raug puam tsuaj, lawv yuav tsa tej chaw uas raug rhuav tshem yav dhau los dua, thiab lawv yuav kho tej nroog uas raug puas tsuaj, yog tej chaw uas raug rhuav tshem ntau tiam neeg lawm. Thiab cov neeg txawv teb chaws yuav sawv los yug nej tej yaj, thiab cov tub ntawm lwm haiv neeg yuav ua nej cov neeg laij teb thiab cov tu vaj hmab. Tiamsis nej yuav raug hu ua Cov Pov Thawj ntawm tus Tswv; neeg yuav hu nej ua Cov Tub Qhe Pabcuam ntawm peb tus Vajtswv; nej yuav noj tej nyiaj txiag nplua nuj ntawm Lwm Haiv Neeg, thiab nej yuav khav theeb nyob hauv lawv lub hwjchim ci ntsa iab. Yaxayas 61:1–6.

Yexus tau raug pleev roj thaum Nws ua kevcai raus dej, thiab tus cim tseg ntawd ua piv txwv rau hnub tim 11 lub Cuaj Hli, 2001 thaum kev pleev roj ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv pib nqes los rau saum cov uas lees paub tias kev nchuav tawm ntawm nag lig hauv hnub kawg tau raug ua piv txwv los ntawm keeb kwm ntawm cov Millerites, uas yog tej chaw qub uas raug rhuav pov tseg uas ib puas plaub caug plaub txhiab leej yuav rov txhim tsa dua, thaum lawv rov qab los rau Yelemis tej kev qub.

Txoj xov ntawm Khetos txoj kev ncaj ncees uas tawm ntawm txoj kev ntxeev siab xyoo 1888 rov los ua qhov tseeb rau lub sijhawm no dua, thiab txoj xov uas tawm ntawm txoj kev ntxeev siab xyoo 1888 ntawd yog txoj moo zoo uas muaj hwjchim los qhwv cov siab tawg kom zoo, tiam sis tsis muaj peevxwm qhib cov siab tawv ntawm cov uas muaj qhov muag pom los tsis pom, thiab muaj pob ntseg hnov los tsis to taub. Txoj xov ntawm Khetos txoj kev ncaj ncees uas tawm ntawm txoj kev ntxeev siab xyoo 1888 kuj yog txoj xov rau Laodicea, uas thaum ntawd rov los txog dua los qhib lub qhov rooj tsev loj cuj rau cov uas raug txhom los ntawm kev txhaum, los ntawm Tus uas muaj hwjchim qhib tej qhov rooj uas tsis muaj neeg twg qhib tau, thiab kaw tej qhov rooj uas tsis muaj neeg twg kaw tau.

Thaum lub Cuaj Hlis 11, 2001, cov uas yuav tsum nthuav tawm txoj xov zoo ntawd, kuj yuav tsum tshaj tawm txog lub xyoo uas tus Tswv txais yuav thiab hnub uas Vajtswv pauj kua zaub ntsuab. Lub xyoo uas tus Tswv lees txais kuj tau pib thaum ntawd thiab, thiab Nws txaus siab kiag li yuav txais ib tug Laodicean txoj kev hloov siab lees txim, mus txog hnub uas Vajtswv pauj kua zaub ntsuab los txog hauv txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai sai no hauv Tebchaws Meskas. Ces Nws txoj kev pauj kua zaub ntsuab yuav raug nthuav tawm rau saum ib pawg ntseeg uas tsis kam paub lub sijhawm uas nws raug tuaj xyuas, thiab tib lub sijhawm ntawd txoj kev txiav txim uas nce zuj zus rau saum tus niam ntiav Npanpiloo kuj pib.

Nyob rau hnub uas Nws txais yuav, Nws cog lus tias yuav nplig txhua tus uas quaj ntsuag, thiab cov uas quaj ntsuag hauv Yeluxalees raug ua piv txwv hauv Ezekiel tshooj cuaj. Lawv txoj kev nplig los txog yog los ntawm tus Nplig Siab, dhau ntawm kev txais yuav txoj xov ntawm nag lig, uas tom qab ntawd raug nchuav los saum lawv. Tiamsis tsuas yog yog lawv lees paub txog nag ntawd xwb. Thaum lawv twb muaj tus Nplig Siab lawm, thiab ua tiav txoj hauj lwm ntawm kev txhim tsa tej chaw qub uas raug pov tseg, raws li txoj kev “kab rau kab,” uas raug ua piv txwv hauv nqe lus hauv Yaxayas tias yog txoj hauj lwm ntawm kev tso txoj kab ntawm zaj lus faj lem uas sawv cev rau kev puam tsuaj ntawm keeb kwm dawb huv, saum dua ib txoj kab ntawm zaj lus faj lem uas qhia txog ib qho kev puam tsuaj. Hauv txoj hauj lwm ntawd lawv tsa kom sawv rov los tej kev puam tsuaj ntawm ntau tiam neeg. Ces “cov neeg txawv teb chaws” yuav teb rau cov uas quaj ntsuag, cov uas raug tsa kom siab ua ib lub chij cim, kom cov neeg txawv teb chaws pom.

Khetos qhov kev tshaj tawm txog Nws tes haujlwm thiab Nws txoj hauj lwm qhuab qhia, raws li tau muab teev cia hauv Yaxayas tshooj rau caum ib, yog tes haujlwm thiab txoj hauj lwm qhuab qhia ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab. Tes haujlwm ntawd twb tau raug piav qhia los ntawm cov kev txav kho kom tshiab dawb huv, thiab xyoo 1989, lub sijhawm kawg tau los txog uas txhua “lub sijhawm kawg” yav dhau los tau ua cim ua ntej lawm. Ib yam li ib nqe vaj lug kub, Daniyees tshooj yim, nqe kaum plaub, tau raug txheeb xyuas tias yog lub hauv paus thiab tus ncej tseem ceeb ntawm kev txav Millerite, tib nqe uas yog lub hauv paus thiab tus ncej tseem ceeb ntawm kev txav ntawm Future for America yog Daniyees tshooj kaum ib, nqe plaub caug. Rau cov Millerites, qhov kaj ntawm tus ncej tseem ceeb tau raug sawv cev tias yog qhov kaj ntawm yog toog ntawm tus dej Ulai, thiab rau kev txav ntawm Future for America qhov kaj ntawm tus ncej tseem ceeb tau raug sawv cev tias yog qhov kaj ntawm yog toog ntawm tus dej Hiddekel.

“Qhov kaj uas Daniel tau txais los ntawm Vajtswv tau muab tshwj xeeb rau cov hnub kawg no. Cov yog toog uas nws tau pom ntawm ntug dej Ulai thiab Hiddekel, ob tug dej loj hauv Shinar, tam sim no tab tom muaj kev ua tiav, thiab txhua yam xwm txheej uas tau raug qhia tseg yuav sai los txog.” Testimonies to Ministers, 112.

Qhov kaj ntawm ob qho kev ua yog toog pom uas ob tug dej sawv cev rau ntawd yog txuas ua ke, thiab yuav muaj tiav nyob rau hnub kawg. Lawv txoj “kev sib txuas” sawv cev rau kev koom ua ke ntawm tib neeg thiab Vajtswv ntuj, uas yog txoj xov uas Muam White rov hais dua ntau zaus tias yog Khetos txoj xov, nyob hauv lub ntsiab lus tias tib neeg thaum koom ua ke nrog Vajtswv ntuj lawm ces tsis txhaum. Ob tug dej sawv cev rau qhov kev sib txuas ntawd ntag.

“Tsis muaj dab tsi tsawg dua li txoj kev mloog lus uas zoo tag nrho thiaj ua tau raws li tus qauv uas Vajtswv xav kom muaj. Nws tsis tau cia Nws tej lus thov tseg ua yam tsis meej. Nws tsis tau txib ib yam dab tsi uas tsis tsim nyog kom coj tau tibneeg los nyob sib haum nrog Nws. Peb yuav tsum taw tes cov neeg txhaum mus rau Nws tus yam ntxwv uas yog tus qauv zoo tagnrho, thiab coj lawv los cuag Khetos, uas tsuas yog los ntawm Nws txoj kev tshav ntuj xwb thiaj ncav cuag tau tus qauv no.”

“Tug Cawm Seej tau ris rau saum Nws Tus Kheej tej kev qaug zog ntawm tib neeg thiab ua lub neej uas tsis muaj txhaum, xwv kom neeg thiaj tsis ntshai tias vim yog kev qaug zog ntawm tib neeg lub xeev lawv yuav kov tsis yeej. Khetos los kom ua rau peb ‘tau koom nrog Vajtswv lub ntuj ceeb tsheej yam ntxwv,’ thiab Nws txoj sia tshaj tawm tias tib neeg, thaum koom nrog Vajtswv, tsis ua txhaum.

“Tus Cawmseej tau kov yeej kom qhia tibneeg tias nws yuav kov yeej tau li cas. Tag nrho Xatas tej kev sim siab, Khetos tau ntsib nrog Vajtswv txoj lus. Los ntawm kev cia siab rau Vajtswv tej lus cog tseg, Nws tau txais hwjchim los mloog Vajtswv tej lus txib, thiab tus uas sim siab tsis muaj peevxwm nrhiav tau ib qho zoo dua li. Rau txhua qhov kev sim siab Nws cov lus teb yog, ‘Muaj ntawv sau tseg.’ Yog li no Vajtswv tau pub Nws txoj lus rau peb siv los tawm tsam kev phem. Tej lus cog tseg uas loj kawg thiab muaj nqes kawg yog peb li, kom los ntawm tej no peb thiaj li “yuav koom tau nrog tus cwj pwm ntuj los, tau dim ntawm txoj kev lwj uas nyob hauv lub ntiajteb no vim yog kev ntshaw.” 2 Petus 1:4.

“Hais kom tus uas raug ntxias kom txhob ntsia rau tej xwm txheej, rau tus kheej txoj kev qaug zog, los yog rau lub hwj chim ntawm kev ntxias, tiam sis kom ntsia rau lub hwj chim ntawm Vajtswv Txojlus. Tag nrho nws lub zog yog peb li. Tus sau nkauj Ntawv Nkauj hais tias, ‘Kuv tau khaws Koj lo lus cia rau hauv kuv lub siab, kom kuv thiaj tsis txhaum rau Koj.’ ‘Los ntawm tej lus ntawm Koj daim di ncauj kuv tau ceev kuv tus kheej kom deb ntawm cov kev ntawm tus uas rhuav tshem.’ Ntawv Nkauj 119:11; 17:4.” The Ministry of Healing, 181.

Kev txawj ntse uas nce ntxiv hauv xyoo 1798 thiab hauv xyoo 1989, sawv cev rau kev qhib lub ntsiab lus zais ntawm Vajtswv Txojlus yaj saub. Nws Txojlus muab lub hwj chim los kov yeej ib yam li Nws tau kov yeej, thiab “Nws txoj sia tshaj tawm tias tib neeg, thaum koom nrog Vajtswv, tsis txhaum.” Lub zeem muag ntawm tus dej Ulai yog lub zeem muag marah txog Nws qhov kev tshwm sim los, uas raug sawv cev los ntawm yaj saub txog ob txhiab peb puas hnub. Lub zeem muag ntawm tus dej Hiddekel yog lub zeem muag chazon txog keeb kwm yaj saub, uas raug sawv cev los ntawm yaj saub txog ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo. Lub zeem muag marah sawv cev rau Vajtswv, hos lub zeem muag chazon sawv cev rau tib neeg.

Ob tug dej ntawm Shinar thaum ub, uas yog Ulai thiab Hiddekel, lossis yam uas niaj hnub no hu ua Tigris thiab Euphrates, thaum kawg sib koom ua ib txoj dej hu ua Shatt al-Arab nyob rau sab qab teb Iraq, thiab Shatt al-Arab ntawd mam ntws tawm mus rau hauv Persian Gulf. Yexus siv yam cev nqaij daim tawv thiab yam muaj nyob hauv ntuj tsim los sawv cev rau yam sab ntsuj plig, thiab tej yog toog pom uas txuas nrog ob tug dej no, uas tam sim no tab tom nyob hauv txoj kev ua tiav, sawv cev rau kev sib txuas ntawm tibneeg thiab Vajtswv uas tshwm sim thaum lawv tab tom mus txog qhov xaus ntawm lawv txoj kev taug mus rau hauv hiav txwv. Qhov tseeb no raug tsim tsa tseg thaum pib ntawm ob zaj lus faj lem uas raug sawv cev los ntawm ob qhov yog toog pom hauv Daniel tshooj yim, nqe kaum peb thiab kaum plaub. Ib qhov yog toog pom yog lo lus nug, lwm qhov yog lo lus teb, thiab raws li kev txawj xav lawm, lawv cais tsis tau ntawm ib leeg.

Lub zeem muag txog tibneeg, uas txheeb qhia txog kev raug tsuj ntsoog ntawm lub tuam tsev dawb huv thiab cov pab tub rog, tau pib rau xyoo 677 BC, thiab lub zeem muag txog Vajtswv txoj kev muaj hwjchim, uas txheeb qhia txog kev tshwm sim ntawm Khetos, tau pib rau xyoo 457 BC. Kev sib txuas ntawm Vajtswv txoj kev muaj hwjchim thiab tibneeg yog sawv cev los ntawm ob puas nees nkaum xyoo, uas txuas ob lub ntsiab chaw pib ntawm ob lub zeem muag ntawd. Ob puas nees nkaum yog ib lub cim ntawm “kev sib txuas ntawm tibneeg nrog Vajtswv txoj kev muaj hwjchim,” thiab kuj raug sawv cev los ntawm kev sib txuas ntawm kev nce ntxiv ntawm kev paub thaum lub sijhawm kawg hauv 1798, nrog kev nce ntxiv ntawm kev paub thaum lub sijhawm kawg hauv 1989.

Txoj lus uas tau muab tsim ua qauv raug cai los ntawm kev nce ntxiv ntawm kev paub xyoo 1798, tau xub muab nthuav tawm los ntawm Miller xyoo 1831 (thiab tom qab ntawd hauv daim ntawv xov xwm Vermont Telegraph xyoo 1833). Xyoo 1831 yog ob puas nees nkaum xyoo tom qab kev luam tawm Phau Vajlugkub King James xyoo 1611. Phau Vajlugkub King James sawv cev rau ib daim ntawv ob npaug ntawm Phau Qub thiab Phau Tshiab. Qhov pib thiab qhov kawg ntawm ob puas nees nkaum xyoo ntawd “txuas” ib qho kev luam tawm los saum ntuj los nrog ib qho kev luam tawm los ntawm tib neeg. Cov ntaub ntawv nyob hauv kev luam tawm los ntawm tib neeg ntawd tau muab los ntawm qhov kaj los saum ntuj los uas raug qhib thaum lub sijhawm kawg xyoo 1798, thiab tom qab ntawd tau muab txhim kho ua qauv raug cai los ntawm txoj hauj lwm ntawm ib tug cuab tam tib neeg, tus uas tau pib luam tawm nws xyoo 1831. Nws yog ib qho kev luam tawm los saum ntuj los, nrog ib txoj lus uas raug muab kaw los saum ntuj los, uas tom qab ntawd tau raug qhib los ntawm tib neeg, thiab tom qab ntawd tau raug nthuav tawm los ntawm ib tug cuab tam tib neeg. Lo lus Henplais uas txhais ua “publish” hauv Vajtswv txoj lus txhais hais tias hu nrov nrov kom qw (rau), ua kom muaj npe nrov, qhua, caw, hais txog, (muab) npe, tshaj tawm, tshaj tawm rau sawv daws, hais tawm, luam tawm. Miller pib luam tawm nws txoj lus xyoo 1831, ces xyoo 1833 nws yeej raug luam tawm tiag tiag hauv Vermont Telegraph.

Zaj lus raug kev txhim kho uas tau muab rho tawm los ntawm kev nce ntxiv ntawm kev paub xyoo 1989, tau raug luam tawm thawj zaug xyoo 1996 (hauv phau ntawv xov xwm The Time of the End), ob puas nees nkaum xyoo tom qab kev luam tawm ntawm ob daim ntawv dawb huv uas paub los ntawm lub npe hu ua Declaration of Independence xyoo 1776 (thiab tom qab ntawd yog Constitution of the United States) xyoo 1789. Qhov pib thiab qhov xaus ntawm ob puas nees nkaum xyoo ntawd txuas Vajtswv txoj hauj lwm nrog tib neeg, thiab nws ua li ntawd los ntawm kev luam tawm ntawm ob daim ntawv saum ntuj los, pib txij xyoo 1776. Thaum phau ntawv Daniyees raug qhib lub cim thaum lub sij hawm kawg xyoo 1989, zaj lus raug kev txhim kho, uas tau raug coj los muaj los ntawm txoj hauj lwm ntawm ib tug cuab tam tib neeg, tau raug luam tawm xyoo 1996. Qhov txheej txheem ntawd yog: kev luam tawm saum ntuj los, ces kev qhib lub cim, thiab tom qab ntawd yog kev luam tawm los ntawm tib neeg.

Nyob rau hauv ob lub sijhawm kawg, peb kauj ruam ntawm qhov tseeb raug txheeb qhia. Nkawd ob leeg pib nrog ib phau ntawv tshaj tawm los saum ntuj los ua thawj kauj ruam, thiab ib phau ntawv tshaj tawm ntawm tibneeg uas piav txog ib txoj lus los saum ntuj los yog kauj ruam kawg. Kauv ruam nruab nrab yog thaum Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas qhib cov ntsaws ruaj ruaj ntawm txoj lus los saum ntuj los rau keeb kwm tshwj xeeb ntawd, thiab tom qab ntawd xaiv ib tug cuab tam tibneeg los khaws ua ke qhov kaj uas tau raug qhib tawm ntawm daim ntawv los saum ntuj los. Thaum qhov kev qhib ntsaws ruaj ruaj tshwm sim, kev tawm tsam raug nthuav tawm los ntawm cov neeg phem uas tsis to taub txog qhov kev paub nce ntxiv. Yog li ntawd, ib phau ntawv tshaj tawm los saum ntuj los raug sawv cev los ntawm thawj tsab ntawv ntawm niam ntawv Henplais, qhov kev paub nce ntxiv raug sawv cev los ntawm tsab ntawv thib kaum peb uas yog qhov chaw kev tawm tsam raug nthuav tawm, thiab phau ntawv tshaj tawm ntawm tibneeg hais txog txoj lus tshwj xeeb los saum ntuj los rau keeb kwm ntawd yog tsab ntawv kawg ntawm niam ntawv Henplais, thiab thaum muab peb tsab ntawv ntawd los ua ke ces lawv txhais tias “qhov tseeb”.

Cov yog yog toog pom ntawm cov Dej Ulai thiab Hiddekel uas tam sim no tseem tab tom raug ua kom tiav no qhia meej tias nyob rau hnub kawg no, kev txawj ntse uas nce ntxiv los ntawm ob tug dej ntawd sib koom ua ke los ua pov thawj tias Vajtswv-tus cwj pwm uas koom nrog tib neeg-tus cwj pwm tsis txhaum. Daniel tau txais yog toog pom uas sawv cev rau qhov tshwm sim los ntawm Khetos thaum xaus ntawm txoj lus faj lem ob txhiab peb puas xyoo hauv xyoo 1844 thaum nws nyob ntawm tus Dej Ulai.

Thiab kuv tau pom hauv ib zaj yog toog; thiab muaj li no tshwm sim thaum kuv pom ntawd, tias kuv nyob hauv Shushan hauv lub vaj ntxwv, uas nyob hauv lub xeev Elam; thiab kuv pom hauv ib zaj yog toog, thiab kuv nyob ntawm ntug dej Ulai. Daniel 8:2.

Daniyee tau txais zaj yog toog uas sawv cev rau zaj yog toog hais txog ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo ntawm keeb kwm cev lus thaum nws nyob ntawm ntug dej Hiddekel.

Thiab nyob hauv hnub nees nkaum plaub ntawm thawj lub hli, thaum kuv nyob ntawm ntug tus dej loj, uas yog Hiddekel. Daniel 10:4.

Tom qab ntawd Gabriel tau qhia meej txog lub hom phiaj ntawm zaj yog toog pom chazon ntawm tus dej Hiddekel nyob hauv nqe kaum plaub.

Tam sim no tuaj ua kom koj to taub txog yam uas yuav tshwm sim rau koj haiv neeg nyob rau hnub kawg; rau qhov zaj yog toog pom no tseem yog rau ntau hnub tom ntej. Daniel 10:14.

Zaj yog toog uas tau muab ntawm tus dej Ulai qhia txog Khetos “qhov tshwm sim”, (kev ua Vajtswv) thaum Nws los txog rau Nws lub tuam tsev tam sim ntawd rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844. Nws sawv cev rau “kev ua Vajtswv” nkag mus rau hauv lub tuam tsev ntawm cov Millerites (tib neeg) rau hnub ntawd, rau Hnub Kev Theej Txhoj, uas txhais tias hnub ntawm “kev los ua ib leeg”, sawv cev rau kev koom ua ke ntawm kev ua Vajtswv nrog tib neeg. Zaj yog toog uas tau muab ntawm tus dej Hiddekel qhia txog yam uas yuav tshwm los raug Vajtswv haiv neeg (tib neeg) nyob rau hnub kawg.

Pib ntawm txoj kev yog toog pom hais txog “qhov tsos” yog xyoo 457 BC. Ob puas nees nkaum xyoo tom qab lub sijhawm cev Vajtswv lus uas qhia txog kev raug tsuj hnyo ntawm lub chaw dawb huv thiab pab tub rog, uas tau pib xyoo 677 BC. Qhov xaus ntawm ob puas nees nkaum xyoo uas raug txuas ua ke ntawm qhov chaw pib ntawm ob txoj kev yog toog pom ntawd, tau raug cim tseg los ntawm Tus Leej Txawj Xam Naj Npawb Uas Zoo Kawg, uas kuj yog Tus Leej Txawj Hais Lus Uas Zoo Kawg hauv Habakkuk 2:20.

Tiamsis tus Tswv nyob hauv nws lub tuam tsev dawb huv: cia tag nrho lub ntiajteb nyob twj ywm ntsiag to ntawm nws xub ntiag. Habakkuk 2:20.

Txoj kev sib txuas ntawm tibneeg thiab Vajtswv-txojkev, uas thaum chiv thawj tau raug sawv cev los ntawm cov ntsiab pib ntawm ob zaj lus faj lem, tau raug txheeb xyuas ntawm lawv cov xaus sib raug zoo los ntawm tshooj thiab nqe uas piav txog qhov tshwm sim ntawm Vajtswv-txojkev uas mam li nco dheev los rau hauv lub tuam tsev uas Nws tau txhim tsa nyob rau hauv plaub caug rau xyoo, pib thaum lub sijhawm kawg hauv xyoo 1798, thiab xaus plaub caug rau xyoo tom qab, thaum Lub Kaum Hli 22, 1844.

Nej tsis paub hais tias nej yog Vajtswv lub tuam tsev, thiab Vajtswv tus Ntsuj Plig nyob hauv nej lod? Yog leejtwg ua kom Vajtswv lub tuam tsev qias neeg, Vajtswv yuav rhuav tshem tus ntawd; rau qhov Vajtswv lub tuam tsev yog dawb huv, thiab lub tuam tsev ntawd yog nej. 1 Kaulinthaus 3:16, 17.

Hnub hnub tim 22 lub Kaum Hli, 1844, raws li txoj kev pom ntawm “kev tshwm sim”, Habakkuk tau txheeb tias tus Tswv nyob hauv Nws lub tuam tsev dawb huv. Nws tau tsa lub tuam tsev uas twb raug rhuav tshem thiab raug tsuj ntiag rau ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo, nyob rau hauv plaub caug rau xyoos.

Thiab hais rau nws tias, Tus Tswv ntawm cov tub rog hais li no tias, Saib maj, tus Txiv Neeg uas nws lub npe hu ua Ceg; thiab nws yuav hlob tawm hauv nws qhov chaw, thiab nws yuav tsa lub tuam tsev ntawm tus Tswv: yeej yog nws tus kheej yuav tsa lub tuam tsev ntawm tus Tswv; thiab nws yuav ris lub hwjchim ci ntsa iab, thiab yuav zaum kav saum nws lub zwm txwv; thiab nws yuav ua pov thawj saum nws lub zwm txwv; thiab lub tswv yim ntawm kev thaj yeeb yuav nyob nruab nrab ntawm nkawd ob leeg. Thiab cov mom yuav yog rau Helem, thiab rau Tobijah, thiab rau Jedaiah, thiab rau Hen tus tub ntawm Zephaniah, ua ib qho chaw nco hauv lub tuam tsev ntawm tus Tswv. Thiab cov uas nyob deb yuav los thiab yuav tsa hauv lub tuam tsev ntawm tus Tswv, thiab nej yuav paub tias tus Tswv ntawm cov tub rog tau txib kuv los cuag nej. Thiab qhov no yuav muaj tseeb tiav, yog nej ua tib zoo mloog lus ntawm tus Tswv nej tus Vajtswv. Xakhaliyas 6:12–15.

Hauv Yauhas 2:20, tom qab Khetos tau ntxuav lub tuam tsev lawm, uas raws li Muam White hais tias yog kev ua tiav ntawm Malakis tshooj peb, ib yam li hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, Tus Tubtxib ntawm Txoj Lus Cog Tseg mam li los dheev rau hauv Nws lub tuam tsev.

Yexus teb thiab hais rau lawv tias, Rhuav lub tuam tsev no, ces hauv peb hnub Kuv yuav tsa nws rov sawv. Ces cov Yudais hais tias, Lub tuam tsev no twb raug tsim tau plaub caug rau xyoo lawm, hos koj puas yuav tsa nws rov sawv hauv peb hnub? Tiamsis Nws hais txog lub tuam tsev uas yog Nws lub cev. Yauhas 2:19–20.

Raws li qhov ua tiav ntawm Malakis tshooj peb, Khetos tau los sai sai rau Nws lub tuam tsev thaum Nws ntxuav lub tuam tsev thaum pib Nws txoj hauj lwm qhuab qhia hauv Yauhas tshooj ob, uas yog ib daim qauv qhia txog Lub Kaum Hli 22, 1844. Kev ntxuav lub tuam tsev los ntawm Khetos hauv Yauhas tshooj ob, thiab hnub Lub Kaum Hli 22, 1844, yog qhov ua tiav ntawm Malakis tshooj peb. Hauv Yauhas tshooj OB thiab nqe NEES NKAUM, peb raug qhia tias lub tuam tsev tibneeg tau raug tsa nyob rau hauv plaub caug rau xyoo, thiab lub tuam tsev Vajtswv tau raug tsa sawv hauv peb hnub. Lub tuam tsev tibneeg tsuas yog los ua Habakkuk “lub tuam tsev dawb huv” thaum Vajtswv txoj xwm los nyob hauv nws tam sid, ib yam li tau muaj rau hnub Lub Kaum Hli 22, 1844, vim tias Vajtswv txoj xwm koom nrog tibneeg txoj xwm tsis ua txhaum. Cov yog toog ntawm ob tug dej loj hauv Shinaj sawv cev rau qhov tseeb tias tibneeg txoj xwm koom nrog Vajtswv txoj xwm tsis ua txhaum.

Peb yuav txuas ntxiv peb qhov kev xam pom txog nqe plaub caug ntawm Daniel tshooj kaum ib nyob rau hauv tsab ntawv tom ntej.

Nej tib yam thiab, raws li tej pob zeb uas muaj sia, raug muab txhim ua ib lub tsev sab ntsuj plig, ua ib pawg pov thawj dawb huv, kom tau fij tej kev txi sab ntsuj plig uas raug txais yuav los ntawm Vajtswv vim yog Yexus Khetos. 1 Petus 2:5.