Peb tab tom siv sij hawm los nthuav qhia tus qauv ntawm Daniyees tshooj kaum ib, thaum peb tab tom hais txog nqe plaub caug. Nqe plaub caug yog qhov sib thooj nrog nqe kaum plaub ntawm Daniyees tshooj yim, hauv txoj kev txhais yaj saub hais tias qhov kaj, uas Khetos, raws li Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas, tau qhib cov ntsiab lus zais cia tawm hauv xyoo 1798, tau tsim tsa saum Daniyees tshooj yim nqe kaum plaub; ib yam nkaus thiab, qhov kaj uas Nws tau qhib cov ntsiab lus zais cia tawm hauv xyoo 1989 kuj tau tsim tsa saum nqe plaub caug.

Raws li peb tau taw qhia lawm, tiam sis tsis tau hais kom meej tiag hauv ib tsab xov xwm yav dhau los, thaum siv txoj kev ntawm nag kawg uas hu ua “kab saum kab,” nqe plaub caug nthuav tawm ob kab sib txawv, rau qhov nws muaj lub caij kawg rau ob qho tib si—rau kev txav ntawm tus tim tswv thawj thiab rau kev txav ntawm tus tim tswv thib peb.

Thaum peb coj los sib koom nqe plaub caug lo lus “lub sijhawm kawg” hauv xyoo 1798, thiab nws lo lus “lub sijhawm kawg” hauv xyoo 1989, peb pom tias Daniyee tshooj yim, nqe kaum plaub, sib haum nrog Daniyee tshooj kaum ib, nqe plaub caug, rau qhov nkawd ob leeg sawv cev rau txoj kev paub uas raug qhib tawm hauv keeb kwm yaj saub ntawm peb tug tim tswv hauv Tshwmsim tshooj kaum plaub. Nkawd kuj raug txuas ua ke los ntawm qhov tseeb tias nqe kaum plaub yog zaj yog toog “mareh” hais txog Khetos txoj kev “tshwm sim” tam sim ntawd rau hauv lub tuam tsev, hos nqe plaub caug yog zaj yog toog “chazon” hais txog ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo ntawm keeb kwm yaj saub. Ib qho yog ib lub ntsiab lus sijhawm, hos lwm qhov yog ib ncua sijhawm.

Ib qho sawv cev rau kev rov txhim kho thiab kev ntxuav lub tuam tsev kom huv, hos lwm qho sawv cev rau kev rhuav tshem thiab kev tsuj hwm lub tuam tsev. Ib qho sawv cev rau ob txhiab peb puas xyoo, hos lwm qho sawv cev rau ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo. Ib qho raug sawv cev los ntawm tus dej Ulai, hos lwm qho los ntawm tus dej Hiddekel. Ib qho sawv cev rau tib neeg, hos lwm qho sawv cev rau Vajtswv lub ntujntuj. Yog to taub kom raug, nqe plaub caug hauv kev txuas nrog nqe kaum plaub yog tob kawg uas ua rau xav tsis thoob. Xyoo 1798 sawv cev rau txoj hauj lwm ntawm Vajtswv lub ntujntuj, thiab xyoo 1989 sawv cev rau kev ntxeev siab ntawm tib neeg.

Peb tau txheeb pom hauv zaj lus dhau los tias lo lus piav txog kev kov yeej peb yam kev thaiv los ntawm vajntxwv sab qaum teb raug nthuav tawm raws ib theem zuj zus, tiam sis kev siv tiag tiag ntawm cov xwm txheej uas raug piav qhia ntawd yuav tsum raug siv kom ceev faj, rau qhov nqe plaub caug-ob mus txog thiab suav nrog nqe plaub caug-plaub, yeej sib haum nrog nqe plaub caug-ib tiag tiag, uas yog txoj cai Sunday uas yuav los sai no hauv Tebchaws Meskas. Nyob rau ntawd thiaj ua tiav kev sib koom ua peb ntu, thiab nyob rau ntawd thiab thiaj pib txoj xov qw nrov ntawm sab “hnub tuaj” thiab sab “qaum teb.”

Hauv Daniyees tshooj kaum ib, cov tub ntxhais kawm Adventist tau pom thoob plaws ntau lub xyoos tias Daniyees siv ib txoj kev tshwj xeeb hauv nws tej lus piv txwv txog Loos. Uriah Smith tau hais txog qhov no hauv phau Daniel and Revelation. Daniyees xub qhia ua ntej tias Loos kav tau lub ntiaj teb li cas, thiab tom qab ntawd hauv cov nqe tom qab nws rov qab mus rau thaum pib ntawm zaj keeb kwm ntawd, qhia txog txoj kev kov yeej ntawm sab kev nom kev tswv, thiab qhia tias Loos muaj kev sib raug zoo nrog Vajtswv haiv neeg li cas nyob rau hauv tib zaj keeb kwm ntawd. Ces thaum kawg, nws qhia tias Loos los txog rau nws qhov kawg li cas. Lub hauv paus ntsiab lus uas Daniyees siv no hu ua, “rov hais dua thiab nthuav dav.”

Txojkev peb-kauj ruam no raug qhia kom meej nyob hauv nqe plaub caug mus txog nqe plaub caug tsib. Nqe plaub caug mus txog nqe plaub caug peb qhia txog txojkev peb-kauj ruam uas Loos Niaj Hnub No txeeb tau lub ntiajteb no; tom qab ntawd hauv nqe plaub caug plaub, Daniyees rov qab mus rau nqe plaub caug ib, thaum cov “xov” ntawd raug tshaj tawm los ntawm tus chij ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej, thiab thaum ntawd txojkev kav ntawm tus pope txawm tawm mus nrog txojkev npau taws loj heev kom rhuav tshem thiab muab coob leej ploj mus tag nrho. Ces nyob hauv nqe plaub caug tsib, thiab tshooj kaum ob, nqe ib, txojkev kav ntawm tus pope mus txog nws qhov kawg, tsis muaj leejtwg pab nws, nyob nruab nrab ntawm hiavtxwv thiab lub roob dawb huv uas muaj hwjchim ci ntsa iab, thaum lub sijhawm uas kev sim siab rau noob neej xaus lawm.

Hauv nqe peb caug, ntawm Daniyees kaum ib, peb pom qhov pib ntawm ib zaj keeb kwm uas Muam White hais rov qab ib lo lus zuj zus mus txog nqe peb caug rau, ces nws sau tias, “tej xwm txheej zoo ib yam li cov uas tau piav qhia hauv cov nqe no yuav tshwm sim.” Nqe peb caug thiab peb caug ib qhia txog txoj kev hloov chaw hauv keeb kwm ntawm Loos kev teev dab mlom mus rau Loos papas ua lub nceeg vaj thib plaub thiab thib tsib ntawm Vajlugkub tej lus faj lem, raws. Nqe peb caug ib piav txog zaj keeb kwm uas sawv cev qhia tias Loos papas raug tsa rau saum lub zwm txwv ntawm lub ntiajteb nyob rau xyoo 538.

Hauv nqe peb caug-ib, thawj yam uas raug txheeb qhia yog thaum Clovis, vajntxwv ntawm cov Franks (Fabkis niaj hnub no), sawv los txhawb lub papacy nyob rau xyoo 496. Ces Clovis thiaj tig ntawm kev pe dab qhuas qhib lug mus rau kev pe dab qhuas zais ntawm Catholicism (kev ntseeg ntawm nws tus pojniam Clotilda). Tom qab ntawd nws tau fij nws lub zwm txwv rau kev tsa lub papacy rau saum lub zwm txwv ntawm lub ntiajteb. Hauv nqe ntawd, Clovis raug sawv cev los ntawm “ob txhais npab,” vim nws tau fij nws txhais npab ntawm hwjchim tub rog thiab nws txhais npab ntawm hwjchim nyiaj txiag rau tes haujlwm uas nws tau lees yuav ntawd.

Txoj hauj lwm thaum chiv thawj ntawm Clovis sawv cev rau txoj hauj lwm ntawm txhua tus vajntxwv ntawm teb chaws Europe uas yav tas los ua neeg pe dab qhuas, cov uas raug teem cia kom yuav muab ntau yam kev txhawb nqa rau tus niam ntiav ntawm Loos raws li keeb kwm nthuav mus. Clovis, thiab tom qab ntawd yog Fabkis, raug pawg ntseeg Kas Tos Liv pleev tseg nrog lub npe tias yog tus tub hlob ntawm pawg ntseeg Kas Tos Liv, thiab kuj yog tus ntxhais hlob tshaj ntawm pawg ntseeg Kas Tos Liv. Nws yog lub cim ntawm thawj tus ntawm ntau tus vajntxwv uas yuav mus ua nkauj ua nraug nrog tus niam ntiav ntawm Thailab.

Hauv qhov kev xav raws li lus faj lem no, Clovis raug sawv cev los ntawm Ahab, tus uas kuj tau ua nkauj ua nraug nrog Jezebel (uas yog lub cim ntawm pawg ntseeg Kas Tos Liv hauv phau Ntawv Tshwmsim), thiab tus uas kuj yog tus vajntxwv thawj ntawm kaum xeem, ib yam li Clovis tau los ua lub cim thawj ntawm kaum lub kub (saib Daniel tshooj xya) ntawm Loos teev dab qhuas. Thaum kawg, cov vajntxwv ntawm Europe ntawd yuav tsa tus niam ntiav Npanpiloo rau saum lub zwm txwv ntawm lub ntiajteb. Hauv qhov kev nkag siab no, Ahab thiab Clovis nkawd ob leeg sawv cev rau Tebchaws Meskas, tus uas ua nkauj ua nraug nrog lub hwjchim papacy hauv hnub kawg.

Ronald Reagan tau pib txoj kev deev luag poj luag txiv ntawd, thiab nws yuav yog tus thawj tswj hwm kawg uas yuam kom cuaj tug vajntxwv seem ntawm United Nations kuj ua tib yam ntawd thiab. Reagan yog tus thawj tswj hwm thaum lub sijhawm kawg xyoo 1989, thiab yog li ntawd hauv txojkev cev Vajlugkub yav tom ntej nws yuav tsum sawv cev rau tus thawj tswj hwm kawg hauv keeb kwm thaum cuaj tug vajntxwv seem ua tiav tib txoj haujlwm ntawd, rau qhov Yexus ib txwm siv qhov pib ntawm ib yam los qhia qhov kawg ntawm ib yam. Reagan yog ib tug neeg nplua nuj, nto npe hauv xov xwm, uas sawvdaws paub zoo heev vim nws tus kheej tus qauv hais lus txawv txav, uas thaum chiv thawj nyob hauv Democratic party, thiab thaum kawg mam li hloov mus rau Republican party.

Hauv nqe peb caug ib, ob txhais npab uas sawv cev rau txoj hwjchim papacy yuav ua kom qhov chaw dawb huv ntawm lub zog qias tsis huv. Hauv txoj kev yaj saub, qhov chaw dawb huv ntawm lub zog rau ob leeg—Loos pagan thiab Loos papal—yog Lub Nroog Loos. Qhov no yog raws li qhov tseeb tias ob lub hwjchim Loos no tau kav rau ib lub sijhawm tshwjxeeb los ntawm Lub Nroog Loos, thiab thaum lawv kav los ntawm Lub Nroog Loos, lawv yeej yog cov uas yuav luag tsis muaj leejtwg kov yeej tau.

Loos Kaum Ntseeg Loos pib nws txoj kev kav peb puas rau caum xyoo ntawm Tsov Rog Actium, xyoo 31 BC. Daniyee tshooj kaum ib, nqe nees nkaum plaub qhia tias lawv yuav npaj lawv tej tswv yim tawm hauv lawv lub chaw ruaj khov, uas yog Lub Nroog Loos, rau ib “lub sij hawm.” Ib “lub sij hawm” yaj saub yog peb puas rau caum xyoo, thiab peb puas rau caum xyoo tom qab Tsov Rog Actium, qhov chaw uas Antony thiab Cleopatra raug swb, Constantine tau txav tawm hauv Lub Nroog Loos mus rau Lub Nroog Constantinople, thiab lub caij nyoog uas Loos kaum ntseeg tsis muaj leejtwg kov yeej tau kuj xaus lawm.

Thaum txoj kev thaiv thaj chaw thib peb rau Loos papal (cov Goths) raug ntiab tawm hauv Lub Nroog Loos xyoo 538, Loos papal txoj kev kav uas muaj hwjchim loj tshaj plaws kav tau ib txhiab ob puas rau caum xyoo tau pib thiab txuas ntxiv mus txog xyoo 1798, thaum tus pope raug tshem tawm hauv Lub Nroog Loos, yog li ua rau lub qhov txhab tuag uas yog lus faj lem rau tus tsiaj nyaum papal, thiab xyoo tom qab ntawd, 1799, tus pope ntawd (tus pojniam uas tau caij saum tus tsiaj nyaum) tuag nyob hauv kev raug kaw.

Cov npab teg (Clovis) uas sawv cev rau txoj kev ua txiv plig kav teb chaws tau yuav tsum ua kom lub chaw dawb huv ntawm lub zog qias neeg, thiab Constantine tau pib tes haujlwm ntawd los ntawm kev txheeb xyuas lub nroog ntawd raws kev xav txawj ntse tias yog ib lub nroog qis dua Constantinople, thiab txij ntawm lub sijhawm ntawd mus, kev ua tsov ua rog hauv keeb kwm ntawd uas tau raug coj los ua los ntawm cov yeeb ncuab ntawm Loos yeej ib txwm tsom ntsoov rau kev tawm tsam lub Nroog Loos, thiab txog xyoo 476, tsis muaj ib tug xeeb leej xeeb ntxwv Loos tiag tiag twg ntxiv lawm uas kav hauv lub nroog, mus txog xyoo 538, thaum lub nroog ntawd los ua lub chaw dawb huv ntawm lub zog rau Loos uas yog txiv plig kav teb chaws.

Ahab, Clovis, thiab Fabkis sawv cev rau Tebchaws Meskas, thiab lub chaw dawb huv ntawm lub zog ntawm Tebchaws Meskas yog Txoj Cai Lij Choj ntawm Tebchaws Meskas. Daim ntaub ntawv ntawd yog ib daim ntaub ntawv los saum ntuj los, thiab nws yog ib lub cim taw qhia hauv keeb kwm yaj saub. Txij thaum Ronald Reagan sawv los txhawb lub papacy hauv keeb kwm uas coj mus txog xyoo 1989, Txoj Cai Lij Choj tau raug kev tawm tsam tsis tu ncua thiab nce zuj zus, ib yam li lub chaw dawb huv ntawm lub zog tau raug hauv kev puas tsuaj thiab kev poob ntawm Loos pagan. Thaum txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai sai no hauv Tebchaws Meskas raug yuam kom coj raws, Txoj Cai Lij Choj yuav raug rhuav tshem tag nrho. Txij lub sijhawm Reagan mus txog rau txoj cai Hnub Caiv ntawd, keeb kwm txij xyoo 330 mus txog 538 rov qab muaj dua. Nyob rau xyoo 538, lub papacy raug tsa rau saum lub zwm txwv, yog li ntawd nws sawv cev rau kev kho zoo ntawm nws qhov txhab tuag taus thaum txog txoj cai Hnub Caiv ntawd.

Lub sijhawm txij ntawm Ronald Reagan mus txog rau txoj cai Hnub Caiv yog ib lub sijhawm qhia yav tom ntej uas Vajtswv Txojlus qhia yav tom ntej tau txheeb kom meej tshwj xeeb. Cov “caj npab,” uas Clovis sawv cev rau, kuj yuav tsum muab “qhov niaj hnub” tshem tawm ntawm lub nceeg vaj Loos, uas yav tas los yog ib lub tebchaws pe hawm dab qhuas. Kev ntseeg ntawm lub tebchaws ntawd tau yog kev pe hawm dab qhuas txij thaum pib kiag li, thiab Clovis tau pib tes haujlwm ntawm kev hloov txoj kev ntseeg ntawm kev pe hawm dab qhuas qhib lug mus rau txoj kev ntseeg Kas Tos Liv, uas tsuas yog kev pe hawm dab qhuas uas muab npog ntsej muag xwb.

Tebchaws Meskas yuav tshem txoj kev ntseeg Protestantism tawm mus kom tag nrho thaum nws yuam kom coj lub cim ntawm hwjchim papal raws li txoj cai Hnub Sunday uas tab tom yuav los sai sai no, rau qhov lo lus “Protestant” tsuas muaj tib lub ntsiab txhais xwb, yog tawm tsam Rome. Yog koj lees txais lub cim ntawm Rome txoj cai hwjchim, ces koj tsis yog tus tawm tsam Rome. Hauv Amos tshooj peb, nqe peb, Amos nug ib lo lus nug uas tsis tos kom teb hais tias: “Ob leeg puas yuav mus ua ke, yog lawv tsis tau pom zoo?”

“Hauv cov kev txav uas tam sim no tab tom muaj nyob hauv Tebchaws Meskas no, uas nrhiav kom tau kev txhawb nqa ntawm lub xeev rau cov koom haum thiab tej kev coj siv ntawm pawg ntseeg, cov Protestants tab tom taug raws cov papists tej kauj ruam. Tsis tas li ntawd xwb, lawv tseem tab tom qhib lub qhov rooj rau lub Papacy kom rov qab tau hauv Protestant America txoj kev ua thawj tshaj plaws uas nws tau plam lawm hauv Lub Qub Teb.” The Great Controversy, 573.

Thaum kev ntseeg cuav ntawm cov neeg pe hawm dab mlom raug tshem tawm ntawm txoj hauj lwm ua txoj kev ntseeg raug lees paub ntawm lub teb chaws hauv xyoo 508, qhov ntawd yog ib daim duab qhia tias txoj kev txwv, uas Povlauj tau sawv cev txog hauv Phau Ntawv Thexalaunikes Ob tshooj ob, twb raug tshem tawm ua ntej txoj kev nthuav tawm ntawm tus neeg ntawm txoj kev txhaum thaum txoj cai Hnub Caiv yuav los sai no hauv Tebchaws Meskas. Kev muab txoj kev ntseeg uas qhib lug pe hawm dab mlom rau hauv qab, hloov mus rau txoj kev ntseeg zais npog pe hawm dab mlom ntawm Khetos Kas Tos Liv, tsis tau tshwm sim ib pliag xwb, thiab raug cim tseg hauv keeb kwm tias pib nrog Clovis txoj kev hloov siab los rau Kas Tos Liv hauv xyoo 496, thiab raug ua kom tiav tag nrho rau xyoo 508.

Yog li ntawd, txij lub caij nyoog Reagan, pib xyoo 1989, mus txog rau txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai no, Protestantism tseeb yuav raug txwv tag nrho hauv Tebchaws Meskas. Thaum ntawd Txoj Cai Lij Choj, uas yog “lub chaw dawb huv ntawm lub zog” rau Tebchaws Meskas, yuav raug muab rhuav tshem, thiab tes haujlwm thib plaub ntawm cov “caj npab” hauv nqe peb caug-ib yuav tiav, thaum cov “caj npab” ntawd tsa papacy rau saum lub zwm txwv ntawm lub ntiajteb, ib yam li tau muaj nyob rau xyoo 538.

Thaum lub sijhawm papacy tau nce los tuav lub zwm txwv nyob rau xyoo 538, zaj lus hauv Daniyee hloov ntawm kev piav txog txoj kev uas papacy txeeb tau lub ntiaj teb, mus rau lub ntsiab lus hais txog txoj kev uas papacy tsim txom Vajtswv haiv neeg hauv keeb kwm ntawd. Hauv nqe kaum plaub, ntawm tshooj kaum hauv Daniyee, Gabriel twb qhia rau Daniyee lawm tias lub hom phiaj ntawm yog toog uas nws tab tom yuav nthuav tawm yog kom qhia “yam uas yuav raug Vajtswv haiv neeg nyob rau hnub kawg.”

Tam sim no tau los kom ua rau koj to taub yam uas yuav tshwm los raug koj haiv neeg nyob rau hnub kawg; vim yog lub zeem muag no tseem yog rau ntau hnub tom ntej. Daniel 10:14.

Nqe peb caug ob mus txog nqe peb caug rau yog cov nqe uas Muam White hais ncaj qha tias yuav rov tshwm dua, thiab cov nqe ntawd piav txog kev tsim txom nyob hauv lub sijhawm uas vaj hwj chim papacy kav tau ib txhiab ob puas rau caum xyoo, txij thaum nws raug tsa rau saum lub zwm txwv hauv xyoo 538, mus txog thaum nws tau txais nws lub qhov txhab tuag taus hauv xyoo 1798.

Thiab cov uas ua phem tawm tsam txoj kev cog lus, nws yuav ua kom lawv poob cev qhev los ntawm tej lus qhuas ntxias; tiam sis haiv neeg uas paub lawv tus Vajtswv yuav muaj zog, thiab yuav ua tej haujlwm loj. Thiab cov uas muaj kev nkag siab nyob hauv haiv neeg yuav qhia ntau leej; los lawv yuav poob los ntawm ntaj, thiab los ntawm hluav taws, los ntawm kev poob cev qhev, thiab los ntawm kev raug txeeb, ntau hnub. Nim no thaum lawv poob lawm, lawv yuav raug pab nrog kev pab me ntsis; tiam sis coob leej yuav los koom nrog lawv los ntawm tej lus qhuas ntxias. Thiab ib txhia ntawm cov uas muaj kev nkag siab yuav poob, kom sim lawv, thiab kom ntxuav lawv kom dawb huv, mus txog lub sijhawm kawg; vim qhov ntawd tseem tseg cia rau lub sijhawm uas tau teem tseg. Thiab tus vajntxwv yuav ua raws li nws lub siab nyiam; thiab nws yuav tsa nws tus kheej siab, thiab qhuas nws tus kheej loj dua txhua tus vajtswv, thiab yuav hais tej lus txaus ntshai tawm tsam tus Vajtswv ntawm cov vajtswv, thiab nws yuav vam meej mus txog thaum txoj kev chim siab tiav lawm; vim yam uas tau txiav txim tseg lawm yuav tsum muaj tiav. Daniel 11:32–36.

Cov nqe lus ntawd piav txog kev tsim txom ntawm lub sijhawm Tsaus Ntuj Nruab Nrab, thiab tom qab ntawd nqe peb caug rau qhia meej tias txoj kev kav ntawm tus vaj thawj yuav vam meej mus txog thaum Vajtswv txoj kev chim thawj zaug tawm tsam lub nceeg vaj sab qaum teb ntawm cov Yixayee raug ua tiav rau xyoo 1798. Daniyees xub qhia tias txoj kev kav ntawm tus vaj thawj raug tsa rau saum lub zwm txwv ntawm lub ntiajteb, tom qab ntawd qhia tias txoj kev kav ntawd koom tes li cas nrog Vajtswv haiv neeg, thiab ces qhia txog txoj kev poob kawg nkaus ntawm tus vaj thawj. Nqe plaub caug mus txog plaub caug peb ntawm Daniyees kaum ib qhia tias tus vaj thawj tswj hwm lub ntiajteb li cas, tom qab ntawd nqe plaub caug plaub qhia tias nws tsim txom Vajtswv cov neeg nyob rau hnub kawg, thiab ces nqe plaub caug tsib qhia tias nws los txog rau nws txoj kev kawg kawg nkaus, tsis muaj leejtwg pab tau.

Lo lus Henplais “qhov tseeb,” tau raug tsim los ntawm Tus Kws Paub Lus Zoo Kawg Nkaus los ntawm kev coj thawj, kaum peb, thiab tsab ntawv kawg ntawm tus niam ntawv Henplais los los ua ke kom tsim tau lo lus “qhov tseeb.” Kaum peb yog ib lub cim ntawm kev ntxeev siab, thiab thawj tus sawv cev rau tus kawg.

Nqe peb caug ib piav txog qhov kawg ntawm Loos kev teev dab mlom uas yog lub nceeg vaj plaub hauv Vajlugkub txoj lus faj lem, thiab nqe peb caug rau qhia meej txog qhov kawg ntawm Loos papas uas yog lub nceeg vaj tsib hauv Vajlugkub txoj lus faj lem. Nyob nruab nrab ntawm thawj qhov kev piav txog Loos txoj kev poob thiab qhov kev piav kawg txog Loos txoj kev poob yog txoj kev ntxeev siab, uas sawv cev los ntawm papas tua ntau plhom leej ntawm Vajtswv haiv neeg hauv keeb kwm uas nyob nruab nrab ntawm qhov pib thiab qhov kawg. Kev siv cov nqe no ris lub cim kos npe ntawm “qhov tseeb.”

Nqe plaub caug mus rau nqe plaub caug tsib, uas raug piav qhia los ntawm nqe peb caug mus rau peb caug rau, pib nrog txoj kev poob ntawm papacy, thiab xaus nrog txoj kev poob ntawm papacy. Hauv nruab nrab ntawm zaj keeb kwm uas pib thaum xyoo 1798, mus txog rau thaum kev txiav txim siab kaw, yog kev tawm tsam ntawm Rome Niaj Hnub No, uas ib zaug ntxiv tua neeg Vajtswv. Kev siv cov nqe no kuj ris lub cim xeeb ntawm “qhov tseeb,” thiab lawv sib haum rau ib leeg kom muab tau ob tug timkhawv uas tsim tsa “qhov tseeb,” thiab ob kab lus no tib si tab tom piav txog Rome, uas yog lub cim uas yuav “tsim tsa lub zeem muag”.

Thiab nyob rau lub sijhawm ntawd yuav muaj coob leej sawv tawm tsam tus vajntxwv sab qab teb; thiab cov neeg quab yuam hauv koj haiv neeg yuav tsa lawv tus kheej kom tsa txoj yog toog pom kom ruaj khov; tiamsis lawv yuav poob. Daniel 11:14.

Qhov xwm txheej yaj saub uas Daniyee siv rau hauv tshooj kaum ib, tsis yog siv xwb rau nqe peb caug txog peb caug rau, thiab tom qab ntawd rau nqe plaub caug txog plaub caug tsib. Nqe kaum plaub txog kaum cuaj qhia tias Loos uas yog neeg teev dab tau los kav lub ntiajteb li cas; tom qab ntawd nqe nees nkaum txog nees nkaum plaub qhia tias Loos uas yog neeg teev dab tau ua li cas rau Vajtswv haiv neeg, thiab txij nqe nees nkaum plaub mus txog nqe peb caug qhov kev poob ntawm Loos uas yog neeg teev dab raug nthuav tawm.

Nqe kaum yog qhov pib ntawm Loos pejkum, thiab nqe peb caug yog qhov kawg ntawm Loos pejkum. Hauv keeb kwm uas raug sawv cev nyob hauv nruab nrab, Loos pejkum raug txheeb kom meej tias yog tus uas ntsia Khetos saum ntoo khaub lig; yog li ntawd, txoj kev tawm tsam uas nyob hauv nruab nrab ntawd thiaj txheeb cov nqe no tias yog “qhov tseeb.” Alpha thiab Omega tau tso Nws lub cim kos npe thoob plaws hauv tshooj kaum ib ntawm phau Daniel.

Nqe plaub caug muaj zaj keeb kwm uas pib thaum lub caij nyoog Ronald Reagan, thiab uas qhia kom paub txog txoj kev koom tes uas tau tsim los ntawm tus Thawj Tswj Hwm ntawm Tebchaws Meskas thiab tus neeg txhaum. Nws cim ib lub sijhawm tshwj xeeb uas xaus rau thaum txoj haujlwm papacy raug tsa los zaum saum lub zwm txwv ntawm lub ntiaj teb, ib yam li nws tau muaj nyob rau xyoo 538. Tsis yog ib qho xwm txheej lam tau lam ua uas Clovis, vajntxwv ntawm cov Franks, uas yog Fabkis niaj hnub no, yog lub cim ntawm Tebchaws Meskas. Clovis yog tus qauv qhia txog Reagan. Reagan yog ib lub cim ntawm Protestantism, ib yam li Clovis yog ib lub cim ntawm paganism.

Tsov rog uas Clovis, Vajntxwv ntawm cov Franks, hloov siab los ntseeg rau Kev Ntseeg Kas Tos Liv yog Tsov Rog Tolbiac (uas kuj hu ua Tsov Rog Zülpich lossis Tsov Rog Cologne). Tsov rog no tau muaj nyob rau xyoo 496. Lub sijhawm ntawd Clovis tseem yog ib tug neeg pe dab qhuas, tiam sis thaum tab tom ua rog, thaum zoo li nws cov tub rog nyob hauv txoj kev phom sij yuav swb, nws tau thov kev pab ntawm Vajtswv Khetos ntawm nws tus pojniam Kas Tos Liv, thiab tau cog lus tias yog nws tawm hauv tsov rog los ua tus yeej, nws yuav hloov siab los ntseeg rau Kev Ntseeg Khetos. Clovis yeej tau yeej tsov rog ntawd tiag, thiab vim li ntawd nws nrog rau ib feem coob ntawm nws cov tub rog Frankish tau hloov siab los ntseeg rau Kev Ntseeg Kas Tos Liv, ua cim rau ib qho xwm txheej tseem ceeb hauv kev coj cov Franks los rau hauv Kev Ntseeg Khetos.

Ronald Reagan, uas lees tias yog ib tug Protestant, tau qhia meej tias yam uas txhawb nws kom tsim ib qho kev sib koom tes zais cia nrog tus pope ntawm Loos yog vim nws ntseeg ruaj nreb tias Soviet Union yog tus antichrist raws li tej lus faj lem hauv phau Vajlugkub. Hauv Reagan txoj kev tawm tsam rau yav tas los Soviet Union, yam tsis paub txog nws txoj kev ntxhov siab yuam kev hais txog tus antichrist yog leejtwg, nws tau koom nrog tus antichrist.

“Cov uas poob siab thiab tsis meej pem hauv lawv txoj kev to taub txog lo lus, cov uas tsis pom lub ntsiab ntawm antichrist, yeej yuav muab lawv tus kheej tso rau sab ntawm antichrist.” Kress Collection, 105.

Tebchaws Meskas yog ib lub cim yav tom ntej ob chav, raws li sawv cev los ntawm ob tug kub ntawm tus tsiaj nyaum uas tawm hauv lub ntiajteb los. Fabkis kuj yog ib lub cim yav tom ntej ob chav, raws li sawv cev los ntawm Xaudoo thiab Iyi tebchaws hauv Tshwmsim tshooj kaum ib. Fabkis yog thawj tus menyuam yug ntawm lub hwj chim papacy, thiab Reagan, uas sawv cev rau Tebchaws Meskas, yog thawj tug ntawm kaum tus vajntxwv hauv Tshwmsim tshooj kaum xya nyob rau hnub kawg uas tau ua nkauj ua nraug nrog tus niam ntiav ntawm Thailaub, tus uas tau raug tsis nco qab txij xyoo 1798 los. Nws tau raug tsis nco qab rau lub sijhawm kawg xyoo 1798, tiamsis pib raug nco txog dua rau lub sijhawm kawg xyoo 1989.

Clovis, tus thawj coj ntawm Fabkis, tau cim qhov pib ntawm ib ntus sijhawm uas coj mus rau qhov uas lub hwj chim papacy raug tsa rau saum lub zwm txwv hauv xyoo 538, qhov chaw uas papacy tau tshaj tawm ib txoj cai Hnub Sunday hauv Rooj Sab Laj ntawm Orleans. Reagan, tus thawj coj ntawm Tebchaws Meskas, tau cim qhov pib ntawm ib ntus sijhawm uas tab tom coj mus rau qhov uas papacy yuav rov raug tsa dua ib zaug ntxiv rau saum lub zwm txwv ntawm lub ntiajteb ntawm txoj cai Hnub Sunday uas yuav los txog sai no.

Fabkis yog lub hwjchim ob npaug uas tsa lub papacy rau xyoo 538, thiab Fabkis, los ntawm Napoleon tus General Berthier, tau muab lub papacy txo tawm ntawm lub zwm txwv xyoo 1798. Tebchaws Meskas tsa lub papacy rau saum lub zwm txwv hauv hnub kawg, thiab raws li tus vajntxwv thawj ntawm kaum tus vajntxwv, thaum kawg Tebchaws Meskas yuav “ua kom nws puam tsuaj thiab liab qab, thiab yuav noj nws cev nqaij, thiab hlawv nws nrog hluav taws.”

Nqe plaub caug muaj keeb kwm ntawm nqe peb caug ib, thiab qhia meej tias txoj haujlwm tsa txoj papacy rov qab los zaum saum lub zwm txwv ntawm lub ntiaj teb raug sawv cev los ntawm lub sijhawm uas pib nrog Ronald Reagan, thiab xaus nrog tus thawj tswj hwm kawg ntawm Tebchaws Meskas. Tus thawj tswj hwm kawg ntawd yuav tau raug ua yam ntxwv ua ntej los ntawm Reagan, rau qhov Yexus ib txwm siv qhov pib los ua piv txwv qhia qhov kawg.

Nyob rau hauv cov nqe thawj zaug hauv Daniyees kaum ib, zaj keeb kwm yaj saub ntawd raug muab nthuav tawm (nqe ob), peb pom zaj keeb kwm uas los ua ntej zaj keeb kwm ntawm lub nceeg vaj Kili. Kili yog ib lub cim ntawm United Nations, thiab ntawm tsoom fwv ib ntiaj teb ntawm kaum tus vaj ntxwv hauv Tshwmsim kaum xya. Nqe peb hauv Daniyees kaum ib nthuav qhia Aleksandaw tus Loj, hos nqe ob sawv cev rau zaj keeb kwm uas los ua ntej tsoom fwv ib ntiaj teb hauv hnub kawg.

Hauv nqe ib, Gabriyees tsuas qhia meej tias nws tau txhawb nqa Daliyas thaum pib ntawm lub nceeg vaj ntawm cov Meej thiab cov Pawxias, tab sis Gabriyees tau los cuag Daniyee hauv tshooj kaum, thaum Xaivloos tus Pawxias, tsis yog Daliyas tus Meej, yog tus uas kav thaum ntawd. Tom qab nws tau khi meej lub nceeg vaj ntawd ua ke tias yog ib lub nceeg vaj yaj saub ob sab ntawm cov Meej thiab cov Pawxias (ib yam li Fabkis thiab Tebchaws Meskas), Gabriyees mam li nthuav tawm keeb kwm uas ua ntej lub nceeg vaj thoob qab ntuj ntawm Alesxandas tus Loj.

Thiab nimno kuv yuav qhia qhov tseeb rau koj. Saib seb, tseem yuav muaj peb tug vajntxwv sawv los hauv Persia; thiab tus vajntxwv thib plaub yuav nplua nuj tshaj lawv sawvdaws heev: thiab vim nws lub hwjchim los ntawm nws tej kev nplua nuj, nws yuav ntxias kom sawvdaws sawv tawm tsam lub nceeg vaj Grecia. Daniel 11:2.

Alpha thiab Omega ib txwm qhia txog qhov kawg ntawm ib yam, nrog rau qhov pib ntawm ib yam, thiab nqe ob hais txog keeb kwm uas ua ntej txoj kev yuam kom siv tsoom fwv ib ntiaj teb, raws li tau sawv cev los ntawm Aleksandas tus Loj lub teb chaws Kili. Nqe ob yog ib txoj kab lus faj lem hais txog Tebchaws Meskas, uas, raws li lub hwj chim ob tug kub ntawm hnub kawg raws li tau ua qauv los ntawm ob chav hwj chim ntawm cov Medes thiab cov Persians, thiab los ntawm Fabkis. Nqe ntawd txheeb cov vajntxwv uas yuav ua qauv rau cov thawj tswj hwm ntawm Tebchaws Meskas hauv hnub kawg, uas yuav sawv los ua ntej ntawm peb chav tsoom fwv ib ntiaj teb ntawm tus zaj, tus tsiaj nyaum, thiab tus yaj saub cuav. Clovis tau sib haum nrog Reagan ua thawj tus thawj tswj hwm thaum pib ntawm keeb kwm uas coj mus rau kev muab antichrist rov qab zaum saum lub zwm txwv.

Txij thaum lub sijhawm ntawm Cyrus, hauv Daniyees tshooj kaum ib, yuav muaj peb tug vajntxwv tom qab ntawd mam li muaj tus vajntxwv thib plaub, uas nplua nuj dua lawv sawvdaws. Darius yog tus vajntxwv thawj ntawm lub tebchaws Medo-Persia, thiab Cyrus, uas tab tom kav thaum Daniyees tau txais zaj keeb kwm ntawm Gabriel, yog tus vajntxwv thib ob. Plaub tug vajntxwv yuav los tom qab Cyrus, yog li tus vajntxwv thib plaub ntawm cov uas los tom qab ntawd yuav yog tus vajntxwv thib rau.

Tus vajntxwv thib rau yuav yog tus vajntxwv nplua nuj tshaj plaws, thiab tus thawj tswj hwm (vajntxwv) nplua nuj ntawd yuav ua rau sawv tawm tsam txhua tus tawm tsam lub tebchaws Kili. Cov thawj tswj hwm txij thaum Reagan los, yog Bush thawj, Clinton, Bush ob, Obama; yog li ntawd tus vajntxwv thib rau, thiab tus nplua nuj tshaj plaws, yuav yog Trump. Tus vajntxwv ntawd (thawj tswj hwm) yuav “ua rau sawv” tawm tsam lub tebchaws Kili (cov neeg thoob ntiajteb). Lub ntsiab lus ntawm kab lus Henplais uas txhais tias “ua rau sawv,” yog ib yam uas qhia tau ntau heev.

Lo lus Henplais uas txhais ua “txhawb kom sawv,” nyob hauv nqe ntawd, yog ib lo lus cag txheej thaum ub uas txhais hais tias “tsa kom tsim,” lossis “tsa kom sawv.” Hauv keeb kwm uas tau raug ua cim los ntawm tus thawj kav tebchaws thib plaub tom qab Cyrus, ib tug thawj tswj hwm uas nplua nuj dua li lwm tus thawj tswj hwm txhua tus yuav raug tsa sawv los, thiab los ntawm nws lub zog thiab hwjchim, ib qho “kev tsim los” yuav raug coj los tawm tsam tim Nkijteb chaws. Tim Nkijteb chaws, uas yog ib lub cim ntawm kev ntiajteb thoob qab ntuj, kev vam meej tshiab, thiab “woke-ism,” yuav raug coj los rau hauv qhov kaj ntawm keeb kwm ntawm tus thawj tswj hwm thib rau, tus nplua nuj tshaj plaws. Nws yuav tsa kom tag nrho lub qab ntuj khwb hauv ntiajteb no paub dheev txog txoj kev tsis sib haum ntawm “woke-ism” uas vam meej thiab txoj kev kav tswj thoob ntiajteb.

Kev tsim dheev kom paub txog txoj kev txav ntawm “woke-ism” uas vam meej zuj zus—uas tshwm sim nyob rau hauv lub caij thawj tswj hwm ntawm tus thawj tswj hwm nplua nuj tshaj plaws—yuav tshwm sim nrog lub horn Republican, tib lub sijhawm uas kev tsim dheev ntawm kaum tus nkauj xwb tshwm sim hauv lub horn Protestant.

Peb yuav txuas ntxiv peb txoj kev kawm txog Daniyee kaum ib nqe plaub caug hauv tsab xov xwm tom ntej.

“Txawm yog txoj kev poob qis dav dav ntawm txoj kev ntseeg thiab kev hwm Vajtswv, los tseem muaj cov raws Khetos tiag nyob hauv cov pawg ntseeg no. Ua ntej qhov kev tuaj xyuas zaum kawg ntawm Vajtswv txoj kev txiav txim saum lub ntiajteb no, yuav muaj ib txoj kev rov tsim kho txoj kev hwm Vajtswv thaum chiv thawj nyob hauv cov neeg ntawm tus Tswv, yam uas tsis tau pom dua txij li lub sijhawm cov timthwj. Tus Ntsuj Plig thiab Vajtswv lub hwjchim yuav raug nchuav los saum Nws cov me nyuam. Nyob rau lub sijhawm ntawd coob leej yuav cais lawv tus kheej tawm ntawm cov pawg ntseeg uas txoj kev hlub lub ntiajteb no tau los hloov chaw txoj kev hlub rau Vajtswv thiab rau Nws Txojlus. Coob leej, tsis hais cov xibhwb thiab cov pejxeem, yuav zoo siab txais yuav cov lus tseeb loj no uas Vajtswv tau tsa kom raug tshaj tawm rau lub sijhawm no txhawm rau npaj ib haiv neeg rau tus Tswv txoj kev rov los zaum ob. Tus yeeb ncuab ntawm tej ntsujplig ntshaw yuav txwv txoj hauj lwm no; thiab ua ntej lub sijhawm rau ib qho kev txav li no yuav los txog, nws yuav siv zog tiv thaiv nws los ntawm kev coj ib yam cuav los nkag los. Hauv cov pawg ntseeg uas nws muaj peev xwm coj los nyob hauv nws lub hwjchim dag ntxias, nws yuav ua kom zoo li yog Vajtswv txoj koob hmoov tshwjxeeb raug nchuav los; yuav muaj qhov tshwm tawm ntawm yam uas xav tias yog ib txoj kev txaus siab loj hauv kev ntseeg. Neeg coob coob yuav zoo siab qw qhuas tias Vajtswv tab tom ua tej yam txujci tseem ceeb rau lawv, thaum qhov haujlwm ntawd yog los ntawm lwm tus ntsujplig. Nyob hauv ib daim npog ntawm kev ntseeg, Xatas yuav nrhiav kev nthuav nws lub hwjchim mus thoob plaws lub ntiajteb Khixatia.” The Great Controversy, 464.