Thaum Tebchaws Meskas yuam kom muaj txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai no, nws yuav tsis ua lub nceeg vaj thib rau hauv Vajlugkub tej lus faj lem lawm, thiab yuav hloov mus ua ib feem peb ntawm txoj kev sib koom ua peb npaug ntawm Loos Niaj Hnub No. Tus thawj tswj hwm uas yuam kom muaj txoj cai Hnub Caiv ntawd yuav yog tus thawj tswj hwm kawg, thiab nws yuav yog ib tug thawj tswj hwm Republican. Qhov no raug tsa ruaj khov raws li ob tug tim khawv.

Abraham Lincoln, uas yog thawj tus thawj tswj hwm Republican, tau “hais” Daim Ntawv Tshaj Tawm Kev Ywj Pheej rau Cov Qhev xyoo 1863, uas yog tus cim nruab nrab ntawm txoj kev hais lus hauv keeb kwm yaj saub ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb. Thaum Lincoln “hais” Daim Ntawv Tshaj Tawm Kev Ywj Pheej rau Cov Qhev, xyoo 1863, nws yog thawj tus thawj tswj hwm Republican, yog li ntawd nws ua qauv qhia txog tus thawj tswj hwm Republican kawg. Abraham Lincoln sawv cev rau tus cim kawg ntawm thawj lub sijhawm ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb thiab kuj yog tus cim thawj ntawm lub sijhawm thib ob ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb. Yexus ib txwm qhia qhov kawg los ntawm qhov pib. Thaum tus tsiaj qus hauv ntiajteb hais lus zoo li zaj, thaum kawg ntawm lub sijhawm kawg ntawm ob lub sijhawm ntawd, tus thawj tswj hwm yuav yog ib tug thawj tswj hwm Republican, raws li Lincoln tau ua qauv tseg.

Tus timkhawv thib ob uas qhia tias tus thawj tswj hwm kawg yog ib tug thawj tswj hwm Republican yog lub sij hawm uas tau pib thaum lub caij kawg xyoo 1989 nrog Ronald Reagan. Lub sij hawm cev Vajtswv lus txij xyoo 1989 mus txog rau txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai no, tau raug sawv cev los ntawm lub sij hawm cev Vajtswv lus ntawm kev npaj rau Loos papal los tuav lub zwm txwv hauv keeb kwm txij xyoo 508 mus txog 538. Lub sij hawm cev Vajtswv lus ntawd ntawm kev npaj rau kev muab hwj chim rau tus antichrist xyoo 538, tau raug ua qauv ua ntej los ntawm peb caug xyoo ntawm Khetos txoj kev npaj, uas yog txij thaum Nws yug los mus txog rau Nws txoj kev ua kevcai raus dej.

Tus antichrist muaj ib lub sijhawm npaj peb caug xyoo uas yog ib qho cuav raws li Khetos peb caug xyoo ntawm kev npaj. Ib lub sijhawm npaj peb caug xyoo rau Khetos, thiab ib yam nkaus rau tus antichrist, muab ob tug tim khawv rau ib lub sijhawm npaj rau kev kho lub qhov txhab tuag taus thaum txoj cai Sunday uas yuav los sai sai. Lub sijhawm npaj ntawd tau pib thaum lub sijhawm kawg xyoo 1989, ib yam li Khetos lub sijhawm npaj tau los txog thaum Nws yug los, uas yog lub cim qhia txog lub sijhawm kawg hauv Nws zaj keeb kwm yaj saub.

Ua ntej tus thawj tswj hwm kawg, nqe ob ntawm Daniyees kaum ib qhia tias yuav muaj rau tus thawj tswj hwm uas ncav mus txog tus thawj tswj hwm nplua nuj uas “txhawb kom sawv” thaj tsam ntawm cov neeg thoob ntiaj teb. Thawj tus ntawm rau tus thawj tswj hwm ntawd yog Ronald Reagan, ib tug Republican. Ronald Reagan thiab Abraham Lincoln muab ob tug tim khawv. Lub cim-taw kev ntawm kev ntxeev siab xyoo 1863, thiab txoj kab ntawm cov thawj tswj hwm pib xyoo 1989, taw qhia meej txog cov yam ntxwv ntawm tus thawj tswj hwm kawg ntawm Tebchaws Meskas.

Ronald Reagan yog ib lub cim ntawm thawj tus, thiab vim li ntawd nws thiaj ua piv txwv txog tus kawg. Reagan yog ib tug qub hnub qub hauv xov xwm, ib tug qub Democrat uas tau hloov los ua Republican. Nws tau paub zoo vim nws siv lus Askiv hauv txoj kev uas ua rau sawv kev sib cav. Nws tau paub zoo vim nws txoj kev lom zem. Nws yog ib tug uas qhuab qhia tias nws yog Protestant, uas tau qhia meej tias nws tsis to taub tiag tias Protestant txhais li cas thaum nws tau tsim kev koom tes nrog tus antichrist hauv Vajlugkub tej lus faj lem.

Nws txhawb Asmeskas, thiab nyob hauv kev nom kev tswv nws tsis ntshai. Ua ntej nws, tus thawj tswj hwm uas tsis muaj txiaj ntsig tshaj plaws hauv tiam kev nom kev tswv niaj hnub ntawd twb los lawm, thiab tus uas ua nws ntej ntawd tau txo hwj chim raws li tej kev thov ntawm Islam uas muaj kev kub ntxhov heev. Tej zaum yam tseem ceeb tshaj plaws uas nws tau hais, thiab uas luag qhuas tias nws tau ua kom tiav, yog thaum nws hais tias, “Yawg Gorbachev, rhuav phab ntsa no pov tseg.”

Donald Trump yog ib lub cim ntawm tus kawg, thiab vim li ntawd nws thiaj raug piav qhia los ntawm tus thawj. Trump yav tas los yog ib lub hnub qub hauv xov xwm, yog ib tug qub Democrat uas tau hloov los ua Republican. Nws raug paub txog nws txoj kev siv lus Askiv uas ua kom muaj kev chim siab thiab sawv daws sib cav. Nws raug paub txog nws txoj kev txawj tso dag. Nws yog ib tug uas lees tias yog Protestant, uas tau qhia meej tias nws tsis to taub tiag tiag lo lus Protestant txhais li cas, thiab nws yuav tsim ib qho kev sib koom tes nrog tus antichrist hauv Vajlugkub tej lus faj lem thaum txoj cai Sunday uas yuav los sai sai ntawd tshwm sim.

Nws yog tus txhawb Asmeskas, thiab hauv kev nom kev tswv nws tsis ntshai li. Nws tau los tom qab tus thawj tswj hwm uas tsis muaj txiaj ntsig tshaj plaws nyob rau tiam kev nom kev tswv niaj hnub ntawd, thiab thaum nws raug xaiv rov los dua hauv xyoo 2024, nws yuav ib zaug ntxiv tau los tom qab tus thawj tswj hwm tshiab uas tsis muaj txiaj ntsig tshaj plaws nyob rau tiam kev nom kev tswv niaj hnub no. Nyob hauv ob qho xwm txheej no, nws cov thawj coj ua ntej yeej raug paub tias tau khoov cev rau tej kev thov yuam ntawm Islam uas muaj kev kub ntxhov heev. Qhov uas yeej muaj tseeb tshaj plaws tias yog yam tseem ceeb tshaj uas nws puas tau hais tseg, thiab yam uas nws yuav raug muab qhuas tias tau ua tiav, yog “Tsim phab ntsa.”

Qhov no tsis yog los hais tias Jimmy Carter, Barack Hussein Obama, thiab Joe Biden tsis tau muaj txiaj ntsig heev hauv lawv txoj hauj lwm ua thawj tswj hwm; tsuas yog hais tias lawv txoj kev muaj txiaj ntsig ntawd yog ua raws li lawv tej haujlwm los rhuav tshem tej hauv paus ntsiab lus uas tau muab khaws cia ruaj nreb hauv Txoj Cai Lij Choj ntawm Tebchaws Meskas, uas yog daim ntawv uas lawv txhua tus tau cog lus tseg los txhawb thiab tiv thaiv, nrog rau qhov tseeb tias Carter tau cia Islam tuav neeg ua neeg raug txhom mus txog thaum Reagan raug xaiv tsa, thiab tias Obama tau mus ncig thov txim rau lub ntiaj teb Islamic thiab tau muab yam tsawg kawg ib txhiab vam nyiaj ntsuab rau lub txhab nyiaj loj tshaj plaws ntawm Islam radikal, hos Biden daim keeb kwm ntawm kev txhawb Islam mas ntev dhau lawm uas sau tsis tas.

Ronald Reagan tau ua tiav txoj hauj lwm rhuav tshem phab ntsa piv txwv uas hu ua “the iron curtain”, thiab thaum lub Kaum Ib Hlis 11, 1989 phab ntsa Berlin tau poob los cim qhov kev kov yeej sab ntsuj plig ntawd nrog ib qho cim ciam teb tseeb. Trump yuav rhuav tshem phab ntsa piv txwv ntawm kev cais lub Koom Txoos thiab Lub Xeev, thiab txoj Kev Puas Tsuaj thib peb yuav muab ib qho cim ciam teb tseeb rau qhov xwm txheej ntawd. Qhov xwm txheej ntawd yuav xaus lub sijhawm ntawm kev muab lub cim ntim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej, uas tau pib nrog kev los txog ntawm Islam ntawm txoj Kev Puas Tsuaj thib peb, uas tau muab ib qho cim ciam teb tseeb los txheeb xyuas tias txoj hauj lwm sab ntsuj plig ntawm lub sijhawm muab lub cim ntim tau pib lawm. Lub Kaum Hli 7, 2023, tau muab lub ntsiab nrab ntawm peb lub cim keeb kwm tseeb ntawm lub sijhawm muab lub cim ntim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej.

Nyob hauv nruab nrab ntawm zaj keeb kwm ntawd hais txog kev muab khi, tus thawj tswj hwm thib rau txij li Ronald Reagan los tau raug tua raws li lub cim hauv txoj kev nom kev tswv los ntawm tus tsiaj qus uas tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj chaw kawg. Tus tsiaj qus tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj chaw kawg thaum pib ntawm lub sijhawm muab khi yog Islam, sawv cev rau Mohammed, ib lub cim ntawm tus cev lus cuav. Tus tsiaj qus tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj chaw kawg thaum kawg ntawm lub sijhawm muab khi yog tus tsiaj qus hauv hiav txwv ntawm Catholicism, uas nws qhov txhab tuag taus mam li raug kho zoo. Tus tsiaj qus tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj chaw kawg uas nce los nyob nruab nrab ntawm lub sijhawm muab khi, yog tus tsiaj qus ntawm kev tsis lees yuav Vajtswv, tus zaj. Tus tsiaj qus zaj tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj chaw kawg, nyob nruab nrab ntawm lub sijhawm muab khi tua ob tug tim khawv nyob hauv Tshwmsim tshooj kaum ib.

Pab zaj neeg tsov rog ntawm tog Democratic zaj loj uas txhawb kev ua cev qhev hauv Tsov Rog Hauv Tsev ntawm Tebchaws Meskas yeej tau tua thawj tus thawj tswj hwm Republican tiag tiag. Tsov Rog Hauv Tsev tau xaus raws cai rau hnub tim 9 lub Plaub Hlis, 1865, thiab Lincoln tuag ib lub lim tiam tom qab ntawd rau hnub tim 15, txawm yog nws twb raug tua phom rau hnub ua ntej lawm. Tsov rog tau xaus rau hnub Xanpataus hnub xya, thiab Lincoln tuag rau hnub Xanpataus hnub xya.

Cov neeg ntiaj teb tshiab uas tau raug tsa sawv (raug ntxias kom sawv) tawm tsam tus thawj tswj hwm nplua nuj thiab muaj hwj chim ntawd, tau ua tiav ib qho kev tua neeg hauv kev nom kev tswv rau hnub tim 3 lub Kaum Ib Hlis, 2020. Tus tsiaj qus ntawd uas tawm hauv lub qhov tob tsis muaj qab sawv cev rau tus tsiaj qus zaj uas raws li cim tau tua tus thawj tswj hwm Republican kawg nkaus, raws li tau ua qauv los ntawm txoj kev tuag tiag tiag ntawm thawj tus thawj tswj hwm Republican. Vajtswv Txojlus qhia meej tias tom qab lub ntiaj teb tau zoo siab rau nws txoj kev tuag lawm, nws yuav sawv ntsug rov los saum nws ob txhais taw. Tam sim no peb nyob hauv xyoo 2024, thiab pom tseeb tias Trump tau rov qab los muaj sia, txawm hais tias muaj txhua yam kev siv txoj cai lij choj los tsim txom, kev dag, kev tshaj tawm dag ntxias, thiab nyiaj txiag uas raug muab ntws los tawm tsam nws los xij.

Hauv qhov kev tsis sib haum uas tab tom tshwm sim rau hauv Tebchaws Meskas, thiab yog li ntawd ua cim yav tom ntej qhia ua ntej txog tib yam kev tsis sib haum nyob hauv ntiajteb, ib lub hwjchim dab ntxwgnyoog los hauv qab yuav sawv los rau lub sijhawm uas Vajtswv lub hwjchim, raws li sawv cev los ntawm nag tom qab, tab tom nqes los saum ntuj los.

Hauv keeb kwm txij lub Cuaj Hlis 11, 2001, mus txog rau txoj cai Sunday uas yuav los sai sai no nyob hauv Tebchaws Meskas, txoj kev ntseeg Islam ntawm txoj Kev Puas Tsuaj thib peb tau tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj chaw kawg los ua pa taws, sawv cev rau pa taws ntawm cov tsev kub hnyiab thaum pib ntawm zaj keeb kwm ntawd. Xyoo 2016, txoj kev woke-ism Communist ntawm cov globalists tau nce los tua ob tug timkhawv. Ces ntawm txoj cai Sunday uas yuav los sai sai no, lub papacy, uas thaum ntawd yuav los ua tus tsiaj nyaum thib yim uas yog ntawm xya tus, yuav nce mus rau lub zwm txwv ntawm lub ntiaj teb raws li nws lub qhov txhab tuag taus raug kho zoo lawm.

Cov tsiaj qus uas sawv cev rau lub hwj chim uas los hauv qab tuaj, nyob rau lub sijhawm uas nag lig tab tom poob los ua lub hwj chim saum ntuj los, sawv cev rau ib qho “Qhov Tseeb” raws li yaj saub hais tseg. Thawj tug uas yuav nce los zoo li pa taws yog Islam ntawm qhov Woe thib peb, nyob rau lub sijhawm uas thawj lub suab hauv Phau Ntawv Qhia Tshwm tshooj kaum yim nrov, thiab nws nce los thaum nag lig pib raug “ntsuas”. Tus tsiaj qus kawg uas nce los yog txoj papacy, nyob rau lub sijhawm uas lub suab thib ob hauv Phau Ntawv Qhia Tshwm tshooj kaum yim nrov, thiab nws nce los thaum nag lig tab tom raug nchuav tawm yam tsis muaj kev ntsuas.

Tus thawj yog tus qauv qhia txog tus kawg, thiab tus tsiaj qus uas nce los nyob nruab nrab yog tus tsiaj qus ntawm kev ntiaj teb koom ua ke uas tsis ntseeg Vajtswv, uas tau tua ob tug tim khawv hauv xyoo 2020. Ib tug tim khawv yog tus kub Protestant, hos lwm tug yog tus kub Republican. Kev ntxeev siab thiab kev tsis muaj cai lij choj uas txuas nrog tus tsiaj qus ntawm kev tsis ntseeg Vajtswv ntawd raug sawv cev los ntawm tsab ntawv thib kaum peb ntawm cov niam ntawv Henplais, thiab tus tsiaj qus ntawd uas tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj qab tau los txog nyob nruab nrab ntawm tus tsiaj qus thawj thiab tus tsiaj qus kawg uas tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj qab; qhov ntawd ua kom muaj lub ntsiab txhais ntawm lo lus Henplais “qhov tseeb”, txawm yog nws yog ib qho tseeb uas txheeb qhia txog lub hwj chim Xatas uas los ntawm hauv qab los thaum lub sijhawm uas lub hwj chim saum ntuj ceeb tsheej tab tom los ntawm saum toj los.

Peb hnub thiab ib nrab tom qab ob tug timkhawv raug tua lawm, ib lub “suab nruab nrab” pib nrov tuaj. Nws yog “lub suab ntawm ib tug quaj hu nyob rau hauv tebchaws moj sab qhua”. Lub suab ntawd yog “qhov xaus” ntawm lub suab tus tubtxib uas npaj txojkev rau Tus Tubtxib ntawm Txojlus Cog Tseg, thiab yog qhov pib ntawm lub suab Eliyas, hu txiv neej thiab poj niam los rau saum Roob Khaumees.

“Cov kwvtij thiab cov muam, kuv xav tsam hais tau ib yam dabtsi los tsa nej sawv kom nej pom qhov tseem ceeb ntawm lub sijhawm no, thiab qhov muaj nuj nqis ntawm tej xwm txheej uas tam sim no tabtom tshwm sim. Kuv taw nej ntsia rau tej kev txav uas tabtom ua nrog kev kub ntxhov rau kev txwv txojkev ywj pheej ntawm kev ntseeg. Vajtswv lub cim nco txog uas raug fij tseg lawm twb raug rhuav tshem lawm, thiab nyob rau hauv nws qhov chaw, muaj ib hnub xanpataus cuav, tsis muaj kev dawb huv li, sawv ntawm lub ntiajteb xub ntiag. Thiab thaum cov hwjchim ntawm kev tsaus ntuj tabtom qhib tej yam hauv qab los, tus Tswv Vajtswv saum ntuj tabtom xa hwjchim saum toj los pab thaum muaj kev kub ntxhov no, los ntawm kev tsa Nws tej cuab yeej ua neej kom tsa txoj kevcai saum ntuj kom siab. Nimno, tam sim no kiag, yog peb lub sijhawm ua haujlwm hauv tej tebchaws txawv. Thaum America, lub tebchaws ntawm kev ywj pheej ntawm kev ntseeg, yuav koom nrog txojkev papacy hauv kev yuam lub siab xav thiab yuam kom neeg hwm hnub xanpataus cuav, ces cov neeg ntawm txhua lub tebchaws thoob qab ntuj yuav raug coj kom ua raws li nws tus yam ntxwv. Peb haivneeg tseem tsis tau tsim dheev ib nrab li yuav ua txhua yam uas nyob hauv lawv lub hwjchim, nrog rau tej cuab yeej uas nyob hauv lawv txhais tes, kom nthuav txoj xov ceeb toom mus.”

“Tus Tswv Vajtswv saum ntuj ceeb tsheej yuav tsis xa Nws tej kev txiav txim los rau saum lub ntiajteb vim yog kev tsis mloog lus thiab kev txhaum cai mus txog thaum Nws xub xa Nws cov neeg zov xwm los muab txoj lus ceeb toom. Nws yuav tsis kaw lub sijhawm ntawm txoj kev sim siab mus txog thaum txoj xov ntawd tau raug tshaj tawm kom meej dua qub. Vajtswv txoj kevcai yuav tsum raug tsa kom loj hlob; nws tej lus thov yuav tsum raug nthuav tawm raws li nws tus cwj pwm tseeb thiab dawb huv, xwv kom cov neeg yuav raug coj los txiav txim siab rau lossis tawm tsam qhov tseeb. Tiamsis txoj haujlwm yuav raug txiav kom luv hauv txoj kev ncaj ncees. Txoj xov hais txog Khetos txoj kev ncaj ncees yuav tsum nrov mus txij ib kawg ntawm lub ntiajteb mus txog rau lwm kawg kom npaj Tswv txoj kev. Qhov no yog Vajtswv lub yeeb koob, uas xaus txoj haujlwm ntawm tus timtswv thib peb.” Testimonies, volume 6, 18, 19.

Txoj lus uas tau pib thaum kawg lub Xya hli ntuj, 2023 tam sim no tab tom “tshaj tawm meej nkuaj,” txog “cov lus ceeb toom,” qhia kom pom tseeb “qhov tseem ceeb ntawm lub sij hawm no, thiab lub ntsiab lus ntawm tej xwm txheej uas tam sim no tab tom muaj tshwm sim.” Nws tab tom qhia kom pom meej “cov hwjchim ntawm txoj kev tsaus ntuj” uas “tab tom nplawm cov ntsiab los ntawm hauv qab los,” thiab tias “Tus Tswv Vajtswv saum ntuj ceeb tsheej” tau pib “xa hwjchim saum toj los” thaum lub Cuaj hlis 11, 2001. Nws tab tom “nrov tawm” “txoj lus hais txog Khetos txoj kev ncaj ncees” “txij ib kawg ntiajteb mus txog rau lwm kawg.” Twb yog lub caij tsim nyog heev lawm kom “tsim dheev” “rau qhov tseem ceeb ntawm lub sij hawm no,” vim tias Vajtswv tam sim no yuav pib “xa Nws tej kev txiav txim los rau saum lub ntiajteb vim kev tsis mloog lus thiab kev hla kev cai.”

Kab lus faj lem uas sawv cev los ntawm 1989 ua lub sijhawm kawg nyob hauv nqe plaub caug, hais meej txog keeb kwm sab nraud ntawm kab lus faj lem sab hauv uas sawv cev los ntawm 1798 ua lub sijhawm kawg nyob hauv nqe plaub caug ntawm Daniyee kaum ib. Keeb kwm faj lem uas pib ntawm 1989 hauv nqe ntawd qhia txog peb-theem txheej txheem ntawm kev kho tus mob txhab tuag taus ntawm Loos papal. Txij xyoo 1989 mus txog thaum tus mob txhab ntawd raug kho zoo rau hauv txoj cai Hnub Caiv uas yuav los txog tsis ntev no, yog ib lub sijhawm faj lem tshwj xeeb. Nqe ob ntawm Daniyee kaum ib ntxiv ib kab lus thib ob, los ntawm kev txheeb xyuas txoj hauj lwm faj lem ntawm cov thawj tswj hwm ntawm Tebchaws Meskas, pib nrog Ronald Reagan hauv 1989. Lub sijhawm faj lem uas coj mus rau txoj cai Hnub Caiv muaj ib tug tim khawv thib ob nyob hauv peb caug xyoo ntawm kev npaj uas tau ua tiav txij xyoo 508 mus rau 538, thaum papacy tau txais lub zwm txwv thawj zaug thiab tau tshaj tawm ib txoj cai Hnub Caiv hauv tib lub xyoo ntawd.

Khetos tau txais kev cai raus dej thiab pib Nws txoj hauj lwm qhuab qhia uas kav tau peb xyoos ib nrab thaum Nws muaj peb caug xyoo. Lub hwj chim papacy yog ib qho cuav dag uas Xatas tsim los cuav Khetos, thiab peb caug xyoo txij xyoo 508 mus txog 538 yog ib qho cuav raws thawj peb caug xyoo ntawm Khetos uas coj mus txog Nws txoj kev cai raus dej. Nws txoj hauj lwm qhuab qhia peb xyoos ib nrab ntawd raug cuav raws los ntawm peb xyoos ib nrab uas yog xyoo cev faj lem, uas lub hwj chim papacy tau muab rau ntiaj teb pom nws txoj hauj lwm qhuab qhia ntawm txoj kev tuag, ua ib qho cuav raws Khetos txoj hauj lwm qhuab qhia ntawm txoj sia.

Thaum kawg ntawm Nws txoj hauj lwm qhuab qhia, Nws tau tuag, tau so hauv lub ntxa rau hnub xya, thiab tom qab ntawd tau sawv rov los. Xyoo 1798, thaum kawg ntawm txoj hauj lwm qhuab qhia uas yog Xatas li ntawm lub hwj chim kav ntawm papacy rau peb xyoos thiab ib nrab raws li lub sij hawm yaj saub, papacy tau txais nws lub qhov txhab tuag taus; tom qab ntawd nws tau raug tsis quav ntsej mus rau xya caum xyoo raws li cim, mus txog thaum nws sawv rov los ua tus thib yim uas yog ntawm xya. Khetos tau sawv rov los rau thawj hnub ntawm lub lim tiam, tab sis raws li kev txiav txim ua ntu zus, thawj hnub yog “hnub yim,” thiab nws yog “ntawm xya” hnub uas Khetos tau tsim. Tus lej yim sawv cev rau “kev sawv rov los,” thiab papacy raug sawv rov los, rau qhov nws yog lub nceeg vaj tib qho ntawm cov nceeg vaj hauv yaj saub lus hauv Phau Vajlugkub uas tau raug qhia meej tias yog tus tau txais lub qhov txhab tuag taus.

Povlauj qhia meej tias thaum Vajtswv coj cov Yixayee qub hla hiav txwv Liab, kev cai raus dej tau raug sawv cev ua piv txwv ntawd.

Tsis tas li ntawd, cov kwvtij, kuv tsis xav kom nej tsis paub tias peb tej yawg koob sawvdaws tau nyob hauv qab huab, thiab sawvdaws tau hla dhau hiav txwv; thiab sawvdaws tau txais kev cai raus dej mus rau hauv Mauxes hauv huab thiab hauv hiav txwv. 1 Khaulee 10:1, 2.

Kab kevcai raus dej rau cov Yixayee sab ntsuj plig tau hloov chaw ntawm kab ke txiav daim tawv qau rau cov Yixayee tiag tiag, thiab kev txiav daim tawv qau yuav tsum tau ua rau hnub yim. Yog li ntawd Khetos thiaj sawv hauv qhov tuag rov los rau hnub yim, uas yog los ntawm xya, thiab thaum txoj kev kav papacy sawv rov los ua tus yim uas yog los ntawm xya, ces ntawd yog txoj kab sib thooj ntawm Xatas rau txoj kab ntawm Khetos. Peb caug xyoo ntawm kev npaj rau papacy kom raug tsa rau saum lub zwm txwv, tau raug ua qauv qhia los ntawm peb caug xyoo ntawm Khetos lub neej hauv kev npaj rau Nws txoj kev cai raus dej, Nws txoj hauj lwm qhuab qhia thiab kev tuag. Ob txoj kab ntawd tib si qhia txog ib lub sijhawm uas coj mus rau txoj kev tuag ntawm lub nceeg vaj thib rau ntawm zaj lus faj lem hauv Phau Vajlugkub. Ob txoj kab no sawv cev rau lub sijhawm kawg ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb. Hauv txoj kab ntawm Khetos, Nws txoj kev yug los tau cim tseg “lub sijhawm kawg” rau zaj keeb kwm ntawd.

Yog li no, peb muaj plaub txoj kab. Lub sij hawm xaus ntawm nqe plaub caug hauv xyoo 1989 mus txog rau txoj cai Hnub Caiv ntawm nqe plaub caug ib. Kev nthuav tawm ntawm cov thawj tswj hwm hauv nqe ob, thiab peb caug xyoo ntawm kev npaj rau Khetos thiab tus tawm tsam Khetos tib si. Peb caug xyoo ntawm Khetos pib ntawm “lub sij hawm xaus” hauv Nws txoj kab, uas raug cim tseg los ntawm Nws txoj kev yug los. Lub sij hawm xaus hauv 1798, raug ua tus qauv qhia ua ntej los ntawm qhov kawg ntawm xya caum xyoo ntawm kev poob cev qhev ntawm Ixayees tiag tiag hauv Npanpiloo tiag tiag. Yog li ntawd, nqe ob ntawm Daniyee kaum ib pib nrog Dali-us, rau qhov Dali-us pib kav thaum Npanpiloo poob lawm. Xyoo 1989 yog lub sij hawm xaus hauv nqe plaub caug, thiab nqe ob ntawm Daniyee kaum ib kuj yog lub sij hawm xaus thiab, thiab peb caug xyoo ntawm Khetos txoj kev npaj pib ntawm “lub sij hawm xaus”. Peb ntawm plaub txoj kab no muaj “lub sij hawm xaus” raug cim tau yooj yim tias yog txoj cim pib.

Ob kab kab ntawm ob puas nees nkaum xyoo hauv kev txav ntawm thawj tus tim tswv thiab kev txav ntawm tus tim tswv thib peb qhia ob puas nees nkaum tias yog ib lub cim sawv cev ntawm txoj kev txuas ntawm tib neeg thiab Vajtswv. Qhov pib ntawm txoj kev txuas uas yog cim los ntawm ob puas nees nkaum xyoo, uas tau pib hauv 1776, tau coj mus txog 1996.

Lub caij ntawd raug ua duab piv txwv los ntawm ob puas nees nkaum xyoo txij xyoo 1611 mus txog 1831 hauv keeb kwm Millerite. Lub caij txij thaum Daim Ntawv Tshaj Tawm Kev Ywj Pheej xyoo 1776 mus txog xyoo 1798, thaum tus tsiaj qus ntawm lub ntiaj teb tau los tuav lub zwm txwv ua lub nceeg vaj thib rau ntawm kev yaj saub hauv Phau Vajlugkub, sawv cev rau ob thawj ntawm peb lub cim taw qhia nyob hauv ob puas nees nkaum xyoo uas xaus rau xyoo 1996.

Xyoo 1776 txog 1798 sawv cev rau ib ntu sijhawm uas coj mus rau kev tau hwjchim ntawm lub nceeg vaj thib rau hauv tej lus faj lem hauv Phau Vajlugkub, thiab yog li ntawd sib haum nrog peb caug xyoo ntawm kev npaj rau Khetos thiab tus antichrist. Lub sijhawm uas ua ntej kev tau hwjchim ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb sawv cev rau lub sijhawm uas ua ntej kev tau hwjchim ntawm kev koom siab peb yam, uas yog tus tsiaj qus thib yim uas yog ntawm xya tus. Tus tsiaj qus thib yim, uas yog ntawm xya tus, yog qhov tshwm sim zaum ob thiab zaum kawg ntawm txoj kev uas papacy kav lub ntiajteb. Hauv thawj qhov tshwm sim ntawm txoj kev uas papacy kav lub ntiajteb, muaj ib ntu peb caug xyoo ntawm kev npaj.

Kab rauj kab, keeb kwm txij xyoo 1989 mus txog rau txoj cai hnub Sunday; keeb kwm peb caug xyoo uas coj mus txog 538; keeb kwm peb caug xyoo uas coj mus txog Khetos txoj kev cai raus dej; keeb kwm ntawm nqe ob hauv Daniyees kaum ib, pib ntawm Ronald Reagan mus txog rau txoj cai hnub Sunday; thiab keeb kwm txij xyoo 1776 mus txog 1798—tag nrho no sawv cev rau tib qho keeb kwm hauv hnub kawg. Nws yog yam tseem ceeb heev uas yuav tsum meej tseeb txog qhov tseeb no, vim keeb kwm uas pib xyoo 1776 mus txog 1798 yog txoj kab uas coj txhua txoj kab los sib sau ua ke kom meej tseeb.

Hauv txoj kab keeb kwm ntawm yav tom ntej ntawd, uas yog keeb kwm xaus ntawm tus tsiaj qus hauv ntiaj teb ntawm Tshwmsim kaum peb, muaj ib txoj kab sab hauv uas hais txog Vajtswv haiv neeg raws li sawv cev los ntawm lub kub ntawm Protestantism tseeb, thiab muaj ib txoj kab sab nraud raws li sawv cev los ntawm lub kub ntawm Republicanism. Hauv ob lub kub ntawd muaj kev tawm tsam thiab kev sib cav ob txheej uas yav tom ntej hais txog. Peb tau txheeb xyuas cov ntsiab ntawm yav tom ntej hais txog tus zaj, tus tsiaj qus, tus yaj saub cuav, thiab Islam uas tau tshwm sim hauv keeb kwm txij xyoo 1989 mus txog rau txoj cai Sunday.

Tus zaj yaj saub tus yam ntxwv yog tias nws yog leej txiv ntawm tej lus dag, nws yog tus tua neeg, thiab nws yog tus thawj coj ntawm tej kev koom tes zais ntxaws saum lub ntiajteb, ib yam li nws tau ua saum ntuj ceeb tsheej. Nws txojkev ntseeg yog kev sib txuas lus nrog dab. Nws yog tus loj tshaj ntawm yam uas niaj hnub no hu ua “lawfare,” nws yog tus kws lij choj tsis dawb huv, tus uas liam peb cov kwvtij, ib yam li nws tau ua hauv lub tsev hais plaub saum ntuj ceeb tsheej thaum nws sib cav txog Yauj txojkev mloog lus thiab kev ntseeg, thiab thaum nws sib cav txog Mauxes lub cev, thiab ib yam li nws tseem tau sib cav txog Khetos tes haujlwm hauv kev hle tej ris tsho qias neeg ntawm Yausua tawm hauv Xakhaliyas tshooj peb. Nws yog tus uas kav tej nceeg vaj, thiab yog tus uas tsa nws tus kheej ua Vajtswv.

Kev ntseeg ntawm tus tsiaj nyaum yog Kev Ntseeg Kas Tos Liv, thiab nws yog tus pojniam uas dag ntxias lub ntiajteb los ntawm tej kab ke thiab tej kev coj ua uas nws coj nws cov neeg raws kom ntseeg tias yuav tsum mloog lus dua Lo Lus ntawm Vajtswv. Nws dag ntxias lub ntiajteb los ntawm nws tej khawv koob, uas nyob hauv Tshwm Sim tshooj kaum yim nqe nees nkaum peb yog lo lus Kili Greek pharmakeia, txhais tias “tshuaj”. Nws yog tus uas ua nkauj ua nraug nrog cov vajntxwv hauv ntiajteb. Nws yog tus cuav sawv cev ntawm Tus Uas twb tuag lawm, tiamsis rov muaj sia dua. Nws yog tus uas raug hnov qab lawm ces rov raug nco txog, thiab nws yog tus yim uas yog los ntawm xya. Nws yog tus tsiaj nyaum uas Tebchaws Meskas tsim ib daim duab ntawm thiab ib daim duab rau.

Tus yaj saub cuav yog cov Protestants uas tau thim txoj kev ntseeg tseg, uas tseem txiav txim siab xav tias lawv yog ib yam uas Vajtswv Txojlus tsis lees paub, thiab vim lawv tsis lees Vajtswv Txojlus, lawv thiaj tsis muaj lub hwj chim uas Vajtswv Txojlus pub. Yog tsis muaj lub hwj chim ntawm Vajtswv Txojlus, ib lub koom txoos lossis ib haiv neeg uas tseem khav theeb lees tias lawv yog Vajtswv haiv neeg, raws li kev txawj xav ces raug yuam kom vam khom lub hwj chim pej xeem kom ua txuj hais tias lawv tab tom ua Vajtswv tes haujlwm. Kev ntseeg Protestant uas tau thim txoj kev ntseeg tseg yog cov yaj saub ntawm Npa-as thiab Ashtalauj uas muab txoj kev seev cev dag ntxias rau Yes Npele thiab Helaujdias, thiab lawv yog Xalome, tus ntxhais ntawm Helaujdias.

Peb peb hwjchim no los sib koom ua ib lub koomhaum peb npaug, los tiag tiag lawv ntxub sib ntxub. Yog tsis to taub qhov tseeb tias lawv tab tom muaj kev sib cav sib ceg nrog ib leeg, ces yeej tsis muaj peev xwm to taub tau tias kaum tus vajntxwv (the United Nations) yuav pom zoo muab lawv lub tebchaws rau tus papacy li cas, thiab hauv tib tshooj ntawd tseem noj nws cev nqaij thiab hlawv nws nrog hluav taws. Qhov kev sib cav sib ceg uas nyob nruab nrab ntawm cov hwjchim no yuav tsum raug qhia rau Vajtswv cov tub ntxhais kawm txog tej lus faj lem.

Islam yog lub raj xya, thiab raws li txoj kev txom nyem thib peb nws yog cuab tam ntawm txoj kev txiav txim uas Vajtswv siv los coj txoj kev txiav txim los rau Npanpiloo niaj hnub no, ib yam li plaub lub raj thawj coj txoj kev txiav txim los rau Loos sab hnub poob uas tsis ntseeg Vajtswv thiab ib yam li lub raj thib tsib thiab thib rau coj txoj kev txiav txim los rau Loos papas thiab Loos sab hnub tuaj uas tsis ntseeg Vajtswv.

Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no hauv zaj lus tom ntej.

“Nyob rau tej lub sij hawm uas muaj kev txaus siab tshwj xeeb no, cov neeg zov pab yaj ntawm Vajtswv yuav tsum qhia rau haiv neeg paub tias cov hwj chim sab ntsuj plig tab tom sib tawm tsam. Tsis yog tib neeg uas tab tom tsim kom muaj txoj kev kub ntxhov ntawm kev xav loj npaum li uas tam sim no muaj nyob hauv lub ntiaj teb kev cai dab qhuas. Muaj ib lub hwj chim tawm ntawm Xatas lub tsev pe hawm sab ntsuj plig tab tom ntxig rau hauv tej yam kev cai dab qhuas hauv lub ntiaj teb, txhawb kom tib neeg sawv los ua ib qho kev txiav txim siab kom nias siv cov txiaj ntsig uas Xatas twb tau los lawm, los ntawm kev coj lub ntiaj teb kev cai dab qhuas mus rau hauv ib txoj kev ua rog ruaj khov tawm tsam cov uas tsa Vajtswv txoj lus ua lawv tus coj thiab ua tib lub hauv paus nkaus xwb ntawm kev qhuab qhia. Xatas tej kev siv zog uas muaj tswv yim tshaj plaws tam sim no raug coj los siv kom sau los ua ke txhua txoj cai thiab txhua lub hwj chim uas nws muaj peev xwm siv tau los tawm tsam tej kev thov kom mloog lus uas Vaj Yehauvas txoj kevcai khi tseg, tshwj xeeb tshaj yog txoj cai plaub, uas qhia meej tias leejtwg yog tus Tsim lub ntuj thiab lub ntiajteb.”

“Tibneeg ntawm kev txhaum tau xav hloov sijhawm thiab tej kevcai; tabsis nws puas tau ua tau? Nov yog lo lus teeb meem loj. Loos thiab txhua pawg ntseeg uas tau haus ntawm nws lub khob ntawm kev tsis ncaj ncees, hauv lawv txoj kev xav hloov sijhawm thiab tej kevcai, tau tsa lawv tus kheej siab dua Vajtswv, thiab rhuav tshem Vajtswv lub cim nco loj, yog Hnub Xanpataus hnub xya. Hnub Xanpataus yuav tsum sawv los ua tus sawv cev txog Vajtswv lub hwjchim hauv nws txoj kev tsim lub ntiajteb hauv rau hnub, thiab nws txoj kev so rau hnub xya. ‘Yog li ntawd nws thiaj foom koob hmoov rau hnub Xanpataus, thiab muab nws ua hnub dawb huv,’ vim nyob hauv hnub ntawd nws tau so ntawm tag nrho nws tej haujlwm uas Vajtswv tsim thiab ua. Lub hom phiaj ntawm txoj haujlwm txawj ntxias ntawm tus dag ntxias loj tau yog los hloov Vajtswv tawm. Hauv nws txoj kev siv zog los hloov sijhawm thiab tej kevcai, nws tau ua haujlwm los txhawb ib lub hwjchim uas tawmtsam Vajtswv, thiab siab dua nws.”

“Ntawm no yog lo lus teeb meem loj. Ntawm no yog ob lub hwj chim loj uas tab tom sawv sib tawm tsam,—Tus Tub Vaj Ntxwv ntawm Vajtswv, Yexus Khetos; thiab tus tub vaj ntxwv ntawm txoj kev tsaus ntuj, Xatas. Ntawm no yog qhov kev sib ntaus qhib lug. Nyob hauv lub ntiajteb no tsuas muaj ob pab neeg xwb, thiab txhua tus tibneeg yuav sawv nyob hauv ib daim chij ntawm ob daim no,—daim chij ntawm tus tub vaj ntxwv ntawm txoj kev tsaus ntuj, lossis daim chij ntawm Yexus Khetos.”

“Vajtswv yuav tshoov siab rau Nws cov me nyuam uas ncaj ncees thiab muaj tseeb los ntawm Nws tus Ntsuj Plig. Tus Ntsuj Plig Dawb Huv yog tus sawv cev ntawm Vajtswv, thiab yuav yog tus cuab tam ua hauj lwm uas muaj hwj chim loj hauv peb lub ntiaj teb no los khi cov uas ncaj ncees thiab muaj tseeb ua tej pob rau hauv tus Tswv lub tsev txhab. Xatas kuj tseem tab tom ua hauj lwm hnyav kawg los sau nws cov nroj txhav uas nyob nruab nrab cov nplej los khi ua tej pob ua ke.”

“Txoj kev qhia ntawm txhua tus sawv cev tseeb rau Khetos yog ib qho tseem ceeb thiab hnyav kawg nkaus rau lub sijhawm no. Peb tab tom koom hauv ib txoj kev ua rog uas yuav tsis xaus mus txog thaum qhov kev txiav txim kawg tau ua tiav rau txhua tiam ib txhis. Cia txhua tus thwj tim ntawm Yexus raug nco ntsoov tias peb ‘tsis tawm tsam nqaij thiab ntshav, tiam sis tawm tsam tej thawj coj, tawm tsam tej hwj chim, tawm tsam cov uas kav txoj kev tsaus ntuj hauv lub ntiajteb no, tawm tsam kev phem sab ntsuj plig hauv tej chaw siab.’ Au, muaj tej kev txaus siab mus ib txhis raug cuam tshuam hauv txoj kev sib ceg no, thiab yuav tsum tsis txhob muaj haujlwm sab nraud xwb, tsis txhob muaj kev paub pheej yig, los ntsib qhov teeb meem no. ‘Tus Tswv paub yuav cawm cov uas hwm Vajtswv dim ntawm kev sim siab li cas, thiab yuav khaws cov neeg tsis ncaj tseg cia txog hnub txiav txim kom raug rau txim…. Hos cov timtswv saum ntuj, uas loj dua hauv hwj chim thiab lub peev xwm, kuj tsis txawm coj lus liam thuam tawm tsam lawv rau ntawm tus Tswv xub ntiag.’” General Conference Daily Bulletin, March 4, 1895.