Lo lus cog tseg kawg hauv Phau Qub yog tias ua ntej hnub loj thiab txaus ntshai ntawm tus Tswv los txog, Eliyas yuav los.

Nej nco ntsoov Mauxes, kuv tus tub qhe, txoj kevcai uas kuv tau txib rau nws ntawm Horeb rau tag nrho cov Yixayee, nrog rau tej cai thiab tej kev txiav txim. Saib seb, kuv yuav xa tus yaj saub Eliyas los cuag nej ua ntej hnub uas tus Tswv los txog, hnub loj thiab txaus ntshai ntawd: Thiab nws yuav tig lub siab ntawm cov txiv mus rau cov menyuam, thiab lub siab ntawm cov menyuam mus rau lawv cov txiv, tsam kuv los ntaus lub ntiajteb nrog txoj lus foom phem. Malakhi 4:4–5.

Elixaj uas los ua ntej “hnub loj thiab txaus ntshai ntawm tus Tswv,” yog ib tug tubtxib tshwjxeeb ib leeg, thiab kuj yog txoj kev txav uas txuas nrog lo lus uas tus tubtxib ntawd tshaj tawm. Yog li ntawd, Elixaj uas raug xa los yog ib puas plaub caug plaub txhiab leej uas tsis saj txoj kev tuag, ib yam li Enauj thiab Elixaj sawv cev. Lawv yog cov uas raug tsa siab ua ib lub cim chij thaum txoj cai Hnub Caiv cuav hnub Sunday tab tom yuav los sai.

Elijah ntawm hnub kawg kuj raug sawv cev los ntawm Yauhas tus Neeg Ua Kevcai Raus Dej, tiam sis Yauhas tsis sawv cev rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Nws sawv cev rau cov uas koom nrog txoj kev txav no thiab lees txais txoj xov ntawm tus tubtxib xa xov hnub kawg, ces raug papacy tua pov tseg thaum lub sij hawm muaj kev kub ntxhov ntawm txoj cai Hnub Caiv uas pib ntawm txoj cai Hnub Caiv uas tab tom yuav los sai no thiab xaus thaum Michael sawv tsees thiab papacy los txog rau nws qhov kawg yam tsis muaj leejtwg pab.

Eliyas raug sawv cev saum Roob Khaumees, thiab Yauhas raug sawv cev hauv Helauj lub tsev noj mov hnub yug. Ob tug tim khawv keeb kwm ntawd qhia kom meej txog ob pab neeg ntawm Vajtswv haiv neeg nyob rau hnub kawg uas raug sawv cev hauv Qhia Tshwm tshooj xya. Ib puas plaub caug plaub txhiab thiab pawg neeg coob kawg sib haum raws li Roob Khaumees thiab Helauj lub rooj noj mov hnub yug. Ob txoj kab lus faj lem ntawd muab ib qho chaw siv los ua qhov taw tes ruaj khov kom txheeb xyuas kom zoo txhua yam ntsiab lus ntawm lub taub hau thib yim, uas yog ntawm xya lub taub hau hauv Qhia Tshwm tshooj kaum xya, nrog rau cov ntsiab lus faj lem txaus kom qhia kom meej tias vim li cas thiab ua li cas tus thawj tswj hwm kawg, uas yog tus thawj tswj hwm thib yim uas yog ntawm xya leej, thiaj dhau los ua tus kav hnyav loj ntawm Tebchaws Meskas hauv cov kev txav zaum kawg ntawm lub nceeg vaj thib rau hauv phau Vajlugkub tej lus faj lem.

Thaum txog txoj kevcai hnub Sunday, peb txoj kev koom ua ke ntawd thiaj raug ua tiav.

“Los ntawm txoj cai txib uas yuam kom tsa thiab txhawb lub koom haum Papacy, uas yog kev ua txhaum rau Vajtswv txoj kevcai, peb lub teb chaws yuav txiav nws tus kheej tawm kiag ntawm txoj kev ncaj ncees. Thaum Protestantism yuav ncab nws txhais tes hla lub kwj deg sib cais mus tuav tes nrog lub hwjchim Roman, thaum nws yuav ncav tes dhau lub qhov tob mus koom tes nrog Spiritualism, thaum, nyob hauv qab txoj kev cuam tshuam ntawm txoj kev sib koom ua peb chav no, peb lub teb chaws yuav tsis lees txhua lub hauv paus ntsiab lus ntawm nws Txoj Cai Lij Choj raws li ib lub tseem fwv Protestant thiab republican, thiab yuav npaj kev txhawb rau kev nthuav tawm cov lus dag thiab kev dag ntxias papal, ces peb thiaj paub tau tias lub sijhawm rau Xatas txoj hauj lwm txaus ntshai uas txawv kawg twb los txog lawm, thiab tias qhov kawg twb nyob ze lawm.” Testimonies, volume 5, 451.

Txawm li cas los xij, hauv zaj lus piv txwv no muaj ib qho kev txiav txim ua ntu zus, thiab qhov kev txiav txim ntawd yog ib yam uas lo lus tshoov siab hais txog. Nws yog ib qho xwm txheej uas tshwm sim thaum muaj txoj cai tshaj tawm, uas hauv ib qho kev nkag siab yog ib qho xwm txheej ib zaug nkaus xwb, tab sis qhov tseeb nws yog ib qho kev txiav txim ntawm ntau yam xwm txheej uas raug npaj ua tib zoo heev. Thaum txog “txoj cai tshaj tawm” Tebchaws Meskas tsis txuas ntxiv ua lub nceeg vaj thib rau hauv zaj lus faj lem hauv Phau Vajlugkub lawm, uas txhais hais tias yog nyob ntawd lub nceeg vaj thib xya pib, tab sis lub nceeg vaj thib xya pom zoo muab lawv lub nceeg vaj rau tus tsiaj qus. Thaum tus yaj saub cuav raug swb lawm, tus zaj los sawv hauv nws txoj hauj lwm, thiab tam sim ntawd muab ib nrab ntawm nws lub nceeg vaj rau tus tsiaj qus.

Ntawm Roob Khamel muaj plaub puas tsib caug leej yaj saub ntawm Npa‑as, thiab kuj muaj plaub puas leej yaj saub ntawm lub hav txwv ntoo uas nyob hauv Xamalis noj mov ntawm Yexenpees rooj.

Yog li no cia li txib kom sau tag nrho cov Yixayee tuaj sib sau ntawm roob Khamel rau kuv, thiab cov yaj saub ntawm Npas 450 leej, thiab cov yaj saub ntawm tej hav zoov 400 leej, uas noj ntawm Yesebees lub rooj. 1 Vajntxwv 18:19.

Eliyas tau hais tias qhov kev ntsib sib tw saum Roob Khamel yog ib qho kev tsis sib haum, tsis yog tsuas yog hais txog lo lus nug tias leejtwg yog Vajtswv tseeb xwb, tiamsis kuj yog ib qho kev tsis sib haum hais txog tias leejtwg yog tus yaj saub tseeb.

Ces Eliyas thiaj hais rau cov pejxeem tias, Kuv, yog kuv ib leeg xwb, tseem tshuav ua tus yaj saub ntawm tus Tswv; tiam sis Npas‑as cov yaj saub muaj plaub puas tsib caug leej. 1 Vajntxwv 18:22.

Thaum Eliyas tej khoom fij raug hluav taws uas nqes saum ntuj los hlawv tas lawm, nws thiaj muab plaub puas tsib caug tus cev Vajtswv cuav ntawm Npas tua nrog nws ob txhais tes nws tus kheej.

Eliyas hais rau lawv tias, Nej cia li ntes cov yaj saub ntawm Npa‑as; txhob cia ib tug ntawm lawv dim li. Ces lawv thiaj ntes lawv; thiab Eliyas coj lawv nqes mus rau ntawm tus kwj Kishoo, thiab tua lawv nyob ntawd. 1 Vajntxwv 18:40.

Npas yog ib tug vajtswv cuav uas yog txivneej, thiab plaub puas tus yaj saub ntawm lub hav txwv yeem, uas tseem nrog Yexenpees, noj mov ntawm nws lub rooj hauv lub nroog Xamalis, yog cov yaj saub ntawm tus vajtswv pojniam, Axataulauj. Tus vajtswv pojniam ntawd dim dhau Eliyas qhov tua cov yaj saub saum Roob Khamel.

“Cov neeg nyob saum lub roob pe hawm nyo hau ntiajteb hauv txoj kev ntshai thiab qhuas kawg nkaus rau ntawm Vajtswv uas lawv tsis pom. Lawv tsis tuaj yeem ntsia tau lub hluav taws ci ntsa iab uas kub nyhiab tag nrho, uas raug xa los ntawm Saum Ntuj Ceeb Tsheej los. Lawv ntshai tsam lawv yuav raug kub hnyiab pov tseg vim lawv txoj kev thim kev ntseeg thiab tej kev txhaum. Lawv qw tawm ua ib lub suab, uas nrov thoob plaws saum lub roob, thiab ncha mus txog rau tej tiaj nrag hauv qab lawv nrog txoj kev meej tseeb txaus ntshai, hais tias, ‘Tus Tswv, nws yog Vajtswv; Tus Tswv, nws yog Vajtswv.’ Thaum kawg no cov neeg Ixayees raug tsa sawv thiab tsis raug dag lawm. Lawv pom lawv tej kev txhaum thiab pom tias lawv tau saib tsis taus Vajtswv loj npaum li cas. Lawv txoj kev npau taws raug tsa sawv tawm tsam cov yaj saub ntawm Npa‑as. Nrog kev ntshai kawg nkaus, Ahab thiab cov pov thawj ntawm Npa‑as tau pom qhov kev tshwm sim uas zoo kawg ntawm Yehauvas lub hwjchim. Dua ib zaug ntxiv thiaj hnov Eliyas lub suab hais lus txib uas ua rau poob siab rau cov neeg tias, ‘Coj cov yaj saub ntawm Npa‑as mus; txhob cia ib tug twg ntawm lawv dim.’ Thiab cov neeg twb npaj txhij mloog Eliyas lo lus. Lawv ntes cov yaj saub cuav uas tau dag ntxias lawv, thiab coj lawv mus rau ntawm tus kwj Kixoos, thiab nyob ntawd Eliyas tau tua cov pov thawj pe dab mlom no nrog nws txhais tes nws tus kheej.” Review and Herald, October 7, 1873.

Roob Khaumeej qhia ua lub cim txog txoj cai Sunday uas yuav los sai no hauv Tebchaws Meskas. Nyob rau lub sijhawm ntawd chij ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej (uas Eliyas sawv cev ua lub cim) raug tsa siab. Nyob ntawd tus kub muaj ntawm cov Protestants tseeb raug nthuav tawm meej tseeb, sib piv nrog tus kub muaj cuav ntawm cov Protestants, uas nyob hauv Xamalis, noj Yes‑npele tej mov. Nyob ntawd tus kub muaj Republican uas twb dhau los ua tus kub muaj ntawm ob leeg pawg ntseeg thiab xeev, coj mus txog Roob Khaumeej, los txog rau nws qhov kawg raws li lub nceeg vaj thib rau ntawm Vajlugkub tej lus faj lem. Yam uas tseem tshuav tom qab ntawd yog Akhas, thiab nws haiv neeg kaum npaug, thiab Yes‑npele, uas tau nkaum hauv Xamalis, thaum nws zaum noj mov nrog cov Protestants uas poob kev ntseeg lawm. Lub nceeg vaj thib rau raug xaus lawm, thiab nag ces los yam tsis muaj qhov ntsuas.

Thaum Herod ua kev nco txog nws hnub yug, Eliyas, uas Yauhas Tus Uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej sawv cev, nyob hauv tsev lojcuj Loos tos kev cawm dim lossis kev tuag. Tsis muaj cov yaj saub ntawm Npa-as los ua kom tiav txoj kev seev cev ntawm kev dag ntxias, tsuas muaj Salome, Yexenpees tus ntxhais xwb. Herod thiab nws cov phooj ywg vaj ntxwv qaug dej qaug cawv nrog cawv txiv hmab ntawm Npanpiloo, rau qhov nws hnub yug kuj sawv cev rau txoj cai Hnub Caiv, thiab txhua haiv neeg tau pib haus cawv txiv hmab ntawm Npanpiloo thaum lub Cuaj Hlis 11, 2001, ntev ua ntej txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai no.

Tom qab tej no kuv pom dua ib tug tim tswv nqis saum ntuj los, muaj hwjchim loj; thiab lub ntiajteb ci ntsa iab vim nws lub yeeb koob. Thiab nws qw nrov kawg nkaus nrog ib lub suab muaj zog, hais tias, Npanpiloo tus loj tau poob lawm, tau poob lawm, thiab tau dhau los ua chaw nyob ntawm dab phem, thiab yog lub chaw khaws ntawm txhua tus ntsuj plig qias neeg, thiab yog tawb ntawm txhua yam noog qias neeg thiab ntxub ntxaug. Rau qhov txhua haiv neeg tau haus cawv txiv hmab ntawm txoj kev chim ntawm nws txoj kev ua nkauj ua nraug ua cev qhev, thiab cov vajntxwv hauv ntiajteb tau ua nkauj ua nraug nrog nws, thiab cov tub lag tub luam hauv ntiajteb tau nplua nuj vim yog qhov nplua mias ntawm nws tej kev lom zem. Tshwm Sim 18:1–3.

Peb nqe no no tau no tau raws li thaum tej tuam tsev loj hauv New York, uas yog ob lub tsev yees ntxaib, raug pov ntog los ntawm Vajtswv ib kov nkaus xwb.

“Tam sim no puas muaj lo lus uas kuv tau tshaj tawm tias New York yuav raug nthwv dej loj los rhuav tshem? Qhov no kuv tsis tau hais ib zaug li. Kuv tau hais tias, thaum kuv ntsia cov tsev loj uas tab tom tsa nyob ntawd, ib theem saum ib theem, ‘Yuav muaj tej xwm txheej txaus ntshai npaum li cas tshwm sim thaum tus Tswv sawv los ua kom lub ntiajteb co tshee loj heev! Ces cov lus hauv Tshwm Sim 18:1–3 yuav tau ua kom tiav.’ Tag nrho tshooj kaum yim ntawm Tshwm Sim yog lus ceeb toom txog yam uas tab tom yuav los rau saum lub ntiajteb. Tiamsis kuv tsis tau txais ib qho kaj tshwj xeeb hais txog yam yuav los rau New York, tsuas yog tias kuv paub tias muaj ib hnub cov tsev loj nyob ntawd yuav raug muab pov tseg vim yog Vajtswv lub hwjchim tig thiab ntxeev. Los ntawm qhov kaj uas tau muab rau kuv, kuv paub tias kev puas tsuaj nyob hauv lub ntiajteb no. Ib lo lus ntawm tus Tswv, ib zaug kov ntawm nws lub hwjchim loj kawg nkaus, ces tej tuam tsev loj khov kho no yuav vau poob. Tej xwm txheej yuav tshwm sim uas qhov txaus ntshai ntawm tej ntawd peb tsis muaj peev xwm xav txog tau li.” Review and Herald, July 5, 1906.

Txoj cai Hnub Caiv uas yuav los txog sai no raug sawv cev los ntawm lub suab thib ob hauv Tshwm Sim tshooj kaum yim, thiab nws sawv cev rau Ahab lub roob Khamel, thiab Helauj lub rooj noj mov hnub yug. Helauxias, uas kuj yog Yexenpees, tsis nyob ntawm Helauj lub rooj noj mov qaug cawv, ib yam li Yexenpees tsis nyob ntawm roob Khamel. Txog rau txoj cai Hnub Caiv, nws twb raug hnov qab lawm thaum lub sijhawm xya caum xyoo cim uas yog kev kav ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb, uas yog lub nceeg vaj thib rau ntawm Vajlugkub tej lus faj lem. Thaum Yexenpees tau txais nws lub qhov txhab tuag taus xyoo 1798 thiab 1799, lub nceeg vaj thib rau (Tebchaws Asmeskas) tau pib nws lub sij hawm ua lub nceeg vaj thib rau ntawm Vajlugkub tej lus faj lem. Thaum lub nceeg vaj thib rau xaus lawm, nws thiaj rov qab los thiab pib hu nws tej nkauj thiab ua nkauj ua nraug nrog txhua haiv neeg hauv ntiajteb.

Nws txoj kev hu nkauj txog kev nkauj nraug thiab cawv tau pib raws li lus faj lem thaum lub Cuaj Hlis 11, 2001, tab sis qhov ntawd tsuas yog lub sijhawm npaj xwb, ib yam li tau sawv cev los ntawm peb caug xyoo txij xyoo 508 mus txog 538, thawj zaug uas nws tau los tuav lub zwm txwv. Txog rau thaum txoj cai Hnub Caiv los txog, thaum lub nceeg vaj thib rau raug tua los ntawm Eliyas txhais tes, nws tau zais nyob hauv Xamalis. Thaum ntawd Yauhas tus uas ua Kev Cai Raus Dej tab tom raug kaw nyob hauv nws lub tsev loj cuj, tos ntsoov rau kev cawm dim los sis kev tuag.

Helauj thiab nws cov phooj ywg nom tswv tau qaug cawv rau hauv cawv txiv hmab Npanpiloo, thaum Xaloos, tus ntxhais ntawm Helodias (Yexenpees), ua nws txoj kev seev cev ntxias siab heev; thiab Helauj nthuav tawm nws tej kev ntshaw puv kev qias vuab tsuab thiab kev deev luag poj luag muam. Nws raug ntes tag nrho los ntawm nws tus ntxhais xeeb ntxwv tej kev ntxias kev sib deev, thiab nws muab lus rau nws tias yuav pub rau nws mus txog ib nrab ntawm nws lub tebchaws.

Thiab thaum txog hnub uas tsim nyog, Herod ua ib rooj mov rau hnub uas nws yug rau nws cov nom tswv, cov thawj tub rog loj, thiab cov neeg muaj hwjchim loj hauv Kalilais; thiab thaum tus ntxhais ntawm Herodias ntawd los hauv thiab seev cev, ua rau Herod thiab cov uas zaum nrog nws txaus siab, vajntxwv thiaj hais rau tus hluas nkauj tias, Koj xav thov dabtsi ntawm kuv los tau, kuv yuav muab rau koj. Thiab nws cog lus rau nws tias, Yam twg koj yuav thov ntawm kuv, kuv yuav muab rau koj, txawm yog ib nrab ntawm kuv lub tebchaws los kuv yuav muab. Ces nws tawm mus thiab hais rau nws niam tias, Kuv yuav thov dabtsi? Nws niam teb hais tias, Yauhas uas muab neeg ua kevcai raus dej lub taubhau. Thiab nws txawm maj nroos rov los cuag vajntxwv thiab thov hais tias, Kuv xav kom koj tam sim no muab Yauhas uas muab neeg ua kevcai raus dej lub taubhau tso rau saum ib tais nqa tuaj rau kuv. Vajntxwv txhawj chim heev kawg li; los rau qhov nws tej lus cog tseg, thiab rau cov uas zaum nrog nws, nws tsis kam tsis lees nws. Vajntxwv txawm tsaus ntuj nti ntawd txib ib tug neeg tua neeg mus thiab hais kom nqa nws lub taubhau los; tus ntawd mus txiav nws caj dab hauv tsev lojcuj, thiab nqa nws lub taubhau tso rau saum ib tais coj los muab rau tus hluas nkauj; tus hluas nkauj ntawd kuj muab rau nws niam. Malakaus 6:21–28.

Thawj lub suab ntawm Tshwmsim kaum yim tau nrov rau lub Cuaj Hlis 11, 2001, thiab lub suab thib ob nrov thaum txoj cai Sunday uas yuav los sai. Hauv keeb kwm uas sawv cev hauv Yauhas tshooj rau, lub suab thawj xyoo 2001 yog Khetos lub suab ceeb toom rau Nws cov thwjtim tias lawv yuav tsum noj Nws cev nqaij thiab haus Nws cov ntshav, rau qhov Nws yog Mov Tseeb nqes saum Ntuj Ceeb Tsheej los. Lub sijhawm ntawd pib hauv Kalilais thiab xaus nrog kev lim tawm Nws cov thwjtim uas tig nraub qaum rau Nws hauv Yauhas tshooj RAU, nqe RAU CAUM RAU. Keeb kwm ntawd pib ntawm Kalilais nrog ib qho kev sim txog noj haus, thiab xaus rau thaum muaj kev yuam kom txais lub cim ntawm tus tsiaj qus, raws li tau ua qauv qhia los ntawm tus lej ntawm tus pope lub npe, uas yog RAU, RAU, RAU. Kalilais txhais hais tias “qhov chaw tig,” thiab lub Cuaj Hlis 11, 2001 yog ib qho “qhov chaw tig” raws li lus faj lem (Kalilais), thiab Herod hnub yug kuj yog nrog Kalilais cov thawj coj. Lub suab pib ntawm Tshwmsim tshooj kaum yim, thiab lub suab xaus ntawm Tshwmsim kaum yim, ob yam tib si raug sawv cev los ntawm Kalilais, uas yog qhov chaw tig.

“Muaj tej zaj lus qhia uas yuav tsum kawm tau los ntawm keeb kwm yav tag los; thiab raug hu kom tsom ntsoov rau tej no, xwv kom sawv daws to taub tias Vajtswv ua hauj lwm raws tib txoj kab tam sim no ib yam li Nws ib txwm tau ua. Nws txhais tes pom tseeb nyob hauv Nws txoj hauj lwm thiab nyob hauv cov tebchaws tam sim no, ib yam nkaus li tau ib txwm muaj txij thaum thawj zaug txoj moo zoo raug tshaj tawm rau Adas hauv Edees.

“Muaj tej lub sijhawm uas yog tej chaw tig hauv keeb kwm ntawm txhua haiv neeg thiab ntawm pawg ntseeg. Hauv Vajtswv txoj kev tuav tswj, thaum tej xwm txheej kub ntxhov txawv no los txog, ces qhov kaj rau lub sijhawm ntawd raug muab pub. Yog txais nws, ces muaj kev vam meej sab ntsuj plig; yog tsis kam lees nws, ces kev nqes qis sab ntsuj plig thiab kev poob nkoj raws los. Tus Tswv hauv Nws Txojlus tau qhib tawm txog txoj haujlwm tawm tsam mus tom ntej ntawm txoj moo zoo raws li nws tau raug coj ua yav tag los, thiab yuav raug coj ua yav tom ntej, txawm mus txog qhov kev sib ntaus kawg nkaus, thaum tej quab yuam ntawm Xatas yuav ua lawv qhov kev txav kawg uas txaus ntshai kawg li.” Bible Echo, August 26, 1895.

Kalislais thaum 2001, thiab Kalislais thaum txoj cai Hnub Caiv uas yuav los txog sai, qhia meej tias thaum twg qhov kaj ntawm nag lig raug nchuav tawm. Xyoo 2001 nws yog ib qho kev nchuav tawm uas muaj ciaj ciam, tiam sis ntawm lub suab thib ob nws raug nchuav tawm yam tsis muaj ciaj ciam, raws li tau sawv cev los ntawm qhov kev nchuav tawm loj kawg tom qab Eliyas tua cov yaj saub ntawm Npa-as, uas tau tshwm sim rau hauv Herod lub rooj noj mov hnub yug. Herod hnub yug qhia txog kev yug los ntawm lub nceeg vaj thib xya hauv yaj saub faj lem hauv Phau Vajlugkub, uas los tam sim ntawd tom qab txoj kev tuag ntawm lub nceeg vaj uas nyob ua ntej. Tebchaws Meskas tau pib kav xyoo 1798, thaum lub nceeg vaj thib tsib tuag, thiab thaum cov yaj saub ntawm Npa-as tuag, hnub yug ntawm lub nceeg vaj thib xya twb los txog lawm. Lub nceeg vaj thib xya ntawd raug sawv cev los ntawm Ahaj lub nceeg vaj kaum npaug ntawm sab qaum teb, thiab los ntawm Herod, ib tug sawv cev ntawm lub nceeg vaj qaum teb kaum npaug ntawm Loos pagan.

Thiab kaum kub uas koj tau pom saum tus tsiaj qus, cov no yuav ntxub tus niam ntiav, thiab yuav ua rau nws puam tsuaj thiab liab qab, thiab yuav noj nws cev nqaij, thiab hlawv nws nrog hluav taws. Rau qhov Vajtswv twb tso rau hauv lawv lub siab kom ua raws li nws lub siab nyiam, thiab kom muaj ib lub siab pom zoo, thiab muab lawv lub nceeg vaj rau tus tsiaj qus, mus txog thaum tej lus ntawm Vajtswv yuav tiav. Thiab tus poj niam uas koj tau pom yog lub nroog loj ntawd, uas kav saum cov vajntxwv hauv ntiajteb. Tshwmsim 17:16–18.

Helauj pom zoo ua kom tiav lo lus cog tseg uas nws tau cog rau Salome, thiab muab Yauhas lub taub hau rau nws; thiab nws lo lus cog tseg ntawd raug sawv cev tias mus txog ib nrab ntawm nws lub nceeg vaj. Kaum tus vajntxwv ntawm Koom Haum Tebchaws Meskas, txawm lawv ntxub tus niam ntiav los xij, los kuj pom zoo muab lawv lub nceeg vaj xya rau tus taub hau yim, uas yog tawm ntawm xya tus taub hau ua ntej. Lawv pom zoo rau ib lub nceeg vaj uas raug tsa saum qhov kev sib txuas ntawm Lub Xeev thoob ntiajteb, uas raug muab los koom ua ke nrog nws lub Koom Txoos thoob ntiajteb. Tiamsis txoj kev yuav ntawd yog kev yuav raws li Latin, tsis yog kev yuav raws li Askiv, rau qhov lawv txoj kev yuav raug sawv cev los ntawm “tus pojniam” kav “cov vajntxwv.” Hauv kev yuav raws li Latin, tsev neeg khaws tus pojniam xeem, tsis yog tus txivneej li, thiab lub npe ntawm txoj kev sib yuav ob chav no yog ib feem tseem ceeb hauv zaj lus piav qhia yaj saub.

“Cov vajntxwv thiab cov thawjcoj thiab cov nom tswv tau muab lub cim ntawm tus yeeb ncuab Khetos tso rau saum lawv tus kheej, thiab raug sawv cev ua tus zaj uas mus ua rog tawm tsam cov neeg dawb huv—cov uas ceev Vajtswv tej lus txib thiab muaj Yexus txoj kev ntseeg.” Testimonies to Ministers, 38.

Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no hauv tsab ntawv tom ntej.

Lo lus uas Yaxayas, Amoj tus tub, tau pom hais txog Yudas thiab Yeluxalees. Thiab nyob rau hnub kawg yuav muaj li no tias, lub roob ntawm Yawmsaub lub tuam tsev yuav raug tsa kom nyob saum tej ncov roob, thiab yuav raug txhawb kom siab tshaj tej toj; thiab txhua haiv neeg yuav ntws los rau ntawd. Thiab ntau haiv neeg yuav mus thiab hais tias, Cia li los, peb cia li nce mus rau saum lub roob ntawm Yawmsaub, mus rau hauv Yakhauj tus Vajtswv lub tuam tsev; thiab nws yuav qhia peb txog nws tej kev, thiab peb yuav taug nws tej kevcai: rau qhov txoj kevcai yuav tawm hauv Xi-oos mus, thiab Yawmsaub lo lus tawm hauv Yeluxalees los.... Thiab nyob rau hnub ntawd xya tus poj niam yuav tuav rawv ib tug txivneej, hais tias, Peb yuav noj peb tus kheej mov, thiab hnav peb tus kheej tsoos tsho xwb: tsuas yog cia peb raug hu raws li koj lub npe, kom peb txoj kev txaj muag raug tshem mus xwb. Nyob rau hnub ntawd Yawmsaub tus ceg yuav zoo nkauj thiab muaj hwjchim, thiab tej txiv ntawm lub ntiajteb yuav zoo heev thiab ntxim saib rau cov uas dim hauv cov neeg Ixayees. Thiab yuav muaj li no tias, tus uas tshuav nyob hauv Xi-oos, thiab tus uas tseem nyob hauv Yeluxalees, yuav raug hu ua neeg dawb huv, yog txhua tus uas raug sau cia nrog cov neeg muaj sia nyob hauv Yeluxalees: thaum Yawmsaub yuav ntxuav tej ntxhov ntawm Xi-oos cov ntxhais kom ploj mus, thiab yuav lim cov ntshav ntawm Yeluxalees tawm hauv nruab nrab ntawm nws mus los ntawm tus ntsujplig txiav txim, thiab los ntawm tus ntsujplig hlawv. Yaxayas 2:1–3, 4:1–4.