Kev txawj ntse uas loj hlob ntxiv, uas tau raug sawv cev los ntawm zaj yog toog pom txog tus Dej Ulai, yog yam uas thaum kawg tau raug sau tseg rau saum Habakkuk ob daim phaj.

“Nrog rau tej lus faj lem uas lawv twb tau suav hais tias siv rau lub sijhawm ntawm txoj kev los zaum ob, kuj muaj tej lus qhuab qhia uas raug kho tshwj xeeb kom phim lawv lub xeev ntawm kev tsis paub tseeb thiab kev tos ntsoov, thiab txhawb kom lawv ua siab ntev tos hauv txoj kev ntseeg tias yam uas tam sim no tseem tsaus nti rau lawv txoj kev nkag siab yuav raug qhia kom meej nyob rau lub sijhawm tsim nyog.

“Nyob hauv cov lus faj lem no muaj xws li lo lus hauv Habakkuk 2:1–4 tias: ‘Kuv yuav sawv saum kuv qhov chaw zov, thiab tsa kuv tus kheej saum lub tsev fuabtais, thiab yuav ntsia ntsoov saib seb Nws yuav hais dab tsi rau kuv, thiab kuv yuav teb li cas thaum kuv raug qhuab ntuas. Ces tus Tswv teb kuv, thiab hais tias, Sau lub zeem muag, thiab ua kom meej rau saum tej txiag, kom tus uas nyeem tau nws khiav mus. Rau qhov lub zeem muag tseem yog rau lub sijhawm uas tau teem tseg, tiamsis thaum kawg nws yuav hais tawm, thiab yuav tsis dag: txawm yog nws qeeb, cia li tos nws; rau qhov nws yeej yuav los txog, nws yuav tsis ncua. Saib seb, tus uas nws tus ntsuj plig khav theeb nyob hauv nws tsis ncaj ncees: tiamsis tus ncaj ncees yuav muaj sia nyob los ntawm nws txoj kev ntseeg.’”

“Txij thaum xyoo 1842 los lawm, txoj kev qhia uas tau muab tseg rau hauv lo lus faj lem no kom ‘sau lub zeem muag, thiab ua kom nws meej rau saum tej daim txiag, xwv kom tus uas nyeem tau nws khiav tau,’ twb tau txhawb Charles Fitch kom npaj ib daim duab qhia txog tej lus faj lem los piav qhia txog tej zeem muag hauv Daniyee thiab Tshwmsim. Kev luam tawm daim duab qhia no raug suav tias yog kev ua tiav ntawm lo lus txib uas tau muab rau Habakkuk. Txawm li ntawd los, thaum ntawd tsis muaj leejtwg pom tias ib qho zoo li yog kev ncua hauv kev ua tiav ntawm lub zeem muag—ib lub sijhawm ncua—kuj raug nthuav tawm hauv tib lo lus faj lem ntawd thiab. Tom qab qhov kev poob siab ntawd, nqe Vajlugkub no thiaj tshwm los muaj qhov tseem ceeb heev tias: ‘Lub zeem muag tseem yog rau lub sijhawm uas twb teem cia lawm, tiamsis thaum kawg nws yuav hais tawm, thiab yuav tsis dag: txawm yog nws ncua, cia li tos nws; rau qhov nws yuav muaj tseeb tiag tiag los, nws yuav tsis ncua…. Tus ncaj ncees yuav ciaj sia los ntawm nws txojkev ntseeg.’ The Great Controversy, 391, 392.”

Ob daim txiag pob zeb ntawm Habakkuk yog raws li yaj saub ob tug tim khawv. Raws li Vajlugkub, yuav tsum coj ob tug tim khawv los ua ke kom tsim kom muaj qhov tseeb.

Tiamsis yog nws tsis kam mloog koj, ces koj yuav tsum coj ib lossis ob tug ntxiv nrog koj mus, kom nyob hauv lub qhov ncauj ntawm ob lossis peb tug timkhawv txhua lo lus thiaj yuav raug tsa ruaj khov. Mathais 8:16.

Thaum Habakkuk ob lub rooj (cov pioneer charts xyoo 1843 thiab 1850) raug muab los txheej ib daim saum ib daim, nkawd lees paub cov tseeb uas yog “cov hniav nyiaj hniav kub” hauv Miller txoj kev npau suav. Qhov yuam kev ntawm 1843, uas raug sawv cev rau saum thawj lub rooj, thaum muab los txheej nrog lub rooj thib ob, tsim tsa “lub sij hawm ncua” ntawm lub zeem muag. Miller (tus neeg zov xwm piv txwv ntawm zaj keeb kwm ntawd) nug tias nws yuav tsum hais dab tsi thaum lub sij hawm sib cav hauv nws zaj keeb kwm ntawd.

Kuv yuav sawv ntsug saum kuv qhov chaw zov, thiab tsa kuv tus kheej saum lub yees, thiab yuav saib xyuas kom pom tias Nws yuav hais dab tsi rau kuv, thiab kuv yuav teb li cas thaum Nws qhuab ntuas kuv. Habakkuk 2:1.

Tus Tswv qhia kom Miller sau qhov yog toog pom tseg, thiab hauv nws txoj kev npau suav nws muab lub thawv me uas khaws qhov yog toog pom ntawd tso rau saum ib lub rooj nyob nruab nrab ntawm nws chav.

Thiab tus Tswv teb kuv hais tias, Sau zaj yog toog ntawd cia, thiab ua kom meej rau saum tej txiag, xwv kom tus uas nyeem tau nws yuav khiav tau. Habakkuk 2:2

Cov ntxhuav ntawd ces qhia txog lub sij hawm ncua, thiab thawj zaug kev poob siab.

Vim yog qhov uas pom ntawd tseem tseg rau lub sijhawm uas tau teem tseg lawm, tiamsis thaum kawg nws yuav hais tawm, thiab yuav tsis dag; txawm yog nws ncua ntev, los cia li tos nws; rau qhov nws yuav los muaj tseeb tiag, nws yuav tsis ncua lawm. Habakkuk 2:3.

Tom qab ntawd, ob chav neeg uas raug muab tshwm sim raws li qhov kev txawj ntse nce ntxiv raug sawv cev.

Saib seb, nws tus ntsuj plig uas raug tsa siab tsis ncaj ncees nyob hauv nws; tiam sis tus ncaj ncees yuav ciaj sia los ntawm nws txoj kev ntseeg. Habakkuk 2:4.

Ob pab pawg neeg pe hawm no yuav raug qhia tawm los ntawm txoj kev sim raws li Daniyees tshooj kaum ob.

Thiab nws hais tias, Koj cia li mus koj txoj kev, Daniel: rau qhov tej lus no twb raug kaw cia thiab muab ntim cia kom txog rau lub sijhawm kawg. Coob leej yuav raug ntxuav kom huv, thiab raug ua kom dawb huv, thiab raug sim; tiamsis cov neeg phem yuav ua phem mus li; thiab tsis muaj ib tug ntawm cov neeg phem yuav to taub; tiamsis cov neeg txawj ntse yuav to taub. Daniel 12:9, 10.

Cov “neeg muaj tswvyim” hauv Daniyees yog cov nkauj xwb muaj tswvyim hauv Mathais nees nkaum tsib uas tau raug suav hais tias ncaj ncees los ntawm txoj kev ntseeg, thiab cov neeg phem yog cov nkauj xwb ruam uas raug tsa siab hauv kev khav theeb. Thaum kawg ntawm Miller zaj npau suav, cov pob zeb muaj nqis sawv cev rau cov roj hauv zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb, uas yog txoj xov.

“Vajtswv raug txo hwjchim thaum peb tsis lees txais tej lus uas Nws xa tuaj rau peb. Yog li ntawd peb tsis kam txais cov roj kub uas Nws xav nchuav rau hauv peb tej ntsuj plig kom xa mus rau cov uas nyob hauv qhov tsaus ntuj. Thaum txoj kev hu yuav los tias, ‘Saib seb, tus nraug vauv tabtom los; nej tawm mus ntsib nws,’ cov uas tsis tau txais cov roj dawb huv, cov uas tsis tau khaws cia txoj kev tshav ntuj ntawm Khetos hauv lawv lub siab, yuav pom, ib yam li cov hluas nkauj ruam, tias lawv tsis tau npaj txhij mus ntsib lawv tus Tswv. Lawv tsis muaj, nyob hauv lawv tus kheej, lub hwjchim los nrhiav tau cov roj ntawd, thiab lawv lub neej raug puastsuaj lawm.” Review and Herald, July 20, 1897.

Miller cov nyiaj kub nyhiab nyob hauv hnub kawg yuav ci kaj kaum npaug dua qub, thiab ob qho—tus lej kaum thiab qhov kaj—puav leej yog lub cim qhia txog kev sim siab. Hauv hnub kawg, raws li tau sawv cev nyob rau thaum xaus ntawm Miller txoj kev npau suav, qhov kaj ntawm qhov tseeb uas raug sawv cev rau saum Habakkuk cov phiaj txiag ua rau muaj ib zaj lus sim siab, uas hauv zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb yog zaj lus sim siab ntawm Kev Quaj Thaum Ib Tag Hmo. Txoj kev sim siab ntawd yog ib qho rov ua dua ntawm txoj kev sim siab hauv keeb kwm Millerite, rau qhov zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb raug rov ua dua ib yam nkaus nraim raws li txhua lo lus hauv hnub kawg.

“Kuv feem ntau raug xa mus rau zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb, tsib tus muaj tswvyim, thiab tsib tus ruam. Zaj lus piv txwv no twb tau ua tiav lawm thiab yuav tau ua tiav raws nraim li txhua lo lus, rau qhov nws muaj ib daim ntawv thov tshwj xeeb rau lub sijhawm no, thiab, ib yam li tus timtswv thib peb txoj xov, nws twb tau ua tiav lawm thiab yuav txuas ntxiv ua qhov tseeb rau lub sijhawm tam sim no mus txog thaum kawg ntawm lub sijhawm.” Review and Herald, August 19, 1890.

Kev dhau lub sijhawm tos ntawd yuav rov muaj dua raws nraim li qhov tau hais tseg thaum kawg ntawm Miller txoj kev npau suav, thiab ces nws cov pob zeb muaj nqis yuav ci kaj kaum npaug tshaj lub hnub, yog li qhia meej tias cov pob zeb muaj nqis ntawd sawv cev rau qhov kev sim zaum kawg hauv zaj lus piv txwv txog kaum tus ntxhais nkauj xwb. Kaum yog lub cim ntawm kev sim siab, thiab thaum kawg ntawm kaum hnub Daniel thiab peb tug uas tsim nyog ntawd pom tseeb tias zoo nkauj dua thiab rog dua cov uas tab tom noj zaub mov ntawm Npanpiloo. Cov neeg khav theeb hauv Habakkuk uas nyob los ntawm kev xav tias yus ruaj khov, tsis yog los ntawm txoj kev ntseeg, tau txhim tsa tus cwj pwm ntawm Npanpiloo. Hauv keeb kwm Millerite lawv tau los ua cov ntxhais ntawm Npanpiloo, thiab hauv Habakkuk txoj kev ua vajntxwv kav tebchaws papacy raug siv los txheeb xyuas lawv tus cwj pwm.

Saib, nws tus ntsuj plig uas muab tsa siab ntawd tsis ncaj ncees nyob hauv nws; tiam sis tus ncaj ncees yuav ciaj sia los ntawm nws txoj kev ntseeg. Tseem muaj thiab, vim nws ua txhaum los ntawm cawv txiv hmab, nws yog ib tug neeg khav theeb, nws tsis nyob twj ywm hauv tsev; nws nthuav nws txoj kev ntshaw dav ib yam li ntuj txiag teb tsaus, thiab zoo li kev tuag, thiab tsis txawj txaus siab; nws sau txhua haiv neeg los rau ntawm nws, thiab sau tej neeg txhua pab los ua ke rau nws. Puas yog tsis yog tias tag nrho cov no yuav tsa ib lo paj lug tawm tsam nws, thiab ib lo lus thuam txob tawm tsam nws, thiab hais tias, Kev txom nyem rau tus uas muab tej uas tsis yog nws li los ntxiv rau nws tus kheej! yuav ntev npaum li cas? thiab rau tus uas thauj nws tus kheej nrog av nplaum tuab! Puas yog tsis yog tias cov uas yuav tom koj yuav sawv tsees tam sid, thiab cov uas yuav tsim txom koj yuav tsim dheev, thiab koj yuav dhau los ua khoom nyiag rau lawv? Vim koj tau txeeb ntau haiv neeg lawm, tag nrho cov seem ntawm cov pejxeem yuav txeeb koj; vim yog neeg cov ntshav, thiab vim yog kev ua phem rau thaj av, rau lub nroog, thiab rau txhua tus uas nyob hauv ntawd. Habakkuk 2:4–8.

Txoj kev sim siab uas los saum cov nkauj xwb hauv Mathais nees nkaum tsib ua kom muaj ib pab neeg pe hawm, uas tau txhim kho tus cwj pwm zoo ib yam li tus vajntxwv qaum teb (lub hwjchim papacy), uas kuj yog lub hwjchim uas “txeeb lim hiam ntau haiv neeg.”

Tus Tswv hais li no tias, Saib seb, ib haiv neeg tab tom tuaj ntawm lub tebchaws qaum teb tuaj, thiab ib haiv neeg loj yuav raug tsa sawv ntawm cov chaw kawg ntawm lub ntiajteb. Lawv yuav tuav rab hneev thiab rab hmuv; lawv lim hiam, thiab tsis muaj txoj kev khuvleej li; lawv lub suab nrov xob quaj yam li hiavtxwv; thiab lawv caij nees, teem raws li ib pab neeg npaj txhij rau kev ua rog tawm tsam koj, Au tus ntxhais Xi-oos. Peb tau hnov xov moo txog qhov ntawd lawm: peb ob txhais tes qaug zog lawm; txoj kev txomnyem tau tuav nkaus peb, thiab kev mob, yam li pojniam uas tab tom yug me nyuam. Tsis txhob tawm mus rau tom teb, thiab tsis txhob taug kev ntawm txoj kev; rau qhov rab ntaj ntawm tus yeeb ncuab thiab kev ntshai nyob puv nkaus txhua sab. Au tus ntxhais ntawm kuv haiv neeg, muab ntaub seev qhwv koj lub duav, thiab dov koj tus kheej rau hauv tshauv; ua kev quaj ntsuag, yam li rau ib tug tub tib leeg, kev nyuaj siab quaj ntsuag iab heev tshaj plaws; rau qhov tus uas tuaj txeeb yuav los saum peb tam sim ntawd. Yelemis 6:22–26.

Ob chav ob pab uas Habakkuk hais txog yog cov uas raug suav tias ncaj ncees los ntawm txoj kev ntseeg, thiab cov uas tau noj thiab haus tej lus qhuab qhia ntawm Npanpiloo. Cov uas nyob rau hauv hnub kawg ntawm Miller zaj npau suav, uas raug sawv cev ua nkauj xwb, yuav yog ib txhia txhim tsa tus cwj pwm ntawm Khetos, thiab li ntawd thiaj txais tau lub foob ntawm Vajtswv, los sis lawv txhim tsa tus cwj pwm ntawm txoj kev kav ntawm lub papacy thiab txais tau lub cim ntawm tus tsiaj nyaum.

“Lub sijhawm twb los txog rau qhov uas qhov kaj tiag yuav ci tawm nruab nrab ntawm txoj kev tsaus ntuj ntawm kev coj ncaj ncees. Txoj xov ntawm tus tim tswv thib peb twb raug xa tawm mus rau lub ntiajteb, ceeb toom rau tibneeg kom txhob txais lub cim ntawm tus tsiaj qus lossis ntawm nws daim duab rau ntawm lawv lub hauv pliaj lossis rau hauv lawv txhais tes. Kev txais lub cim no txhais hais tias los mus tuav tib qhov kev txiav txim siab uas tus tsiaj qus tau ua, thiab txhawb nqa tib yam tswv yim, nyob rau hauv txoj kev tawm tsam ncaj qha rau Vajtswv Txojlus. Hais txog txhua tus uas txais lub cim no, Vajtswv hais tias, ‘Tus ntawd kuj yuav haus dej caw ntawm Vajtswv txoj kev chim, uas raug nchuav tawm yam tsis xyaw rau hauv lub khob ntawm nws txoj kev npau taws; thiab nws yuav raug tsim txom nrog hluav taws thiab leej faj nyob rau ntawm cov tim tswv dawb huv xub ntiag, thiab nyob rau ntawm tus Menyuam Yaj xub ntiag.’” Review and Herald, July 13, 1897.

Cov nkauj xwb uas haus cawv txiv hmab ntawm Npanpiloo thaum kawg yuav tau haus cawv txiv hmab ntawm Vajtswv txoj kev chim. Hauv Yaxayas, cov neeg qaug cawv ntawm Efa‑i cev tawm lawv txoj kev qaug cawv dig muag los ntawm kev tig txhua yam ntxeev tiaj ntxeev av, thiab txoj kev ua ntawd yuav raug suav tias yog “av nplaum ntawm tus kws puab lauj kaub.”

Kev txhais tias “yam niaj hnub” yog ib lub cim sawv cev rau Khetos, ua rau qhov tseeb txog “yam niaj hnub” tig ntxeev tiaj tus, rau qhov “yam niaj hnub” yog ib lub cim uas yog los ntawm Xatas. Miller qhov kev txheeb “yam niaj hnub” tias yog kev pe dab qhuas ncaj qha raug sawv cev rau saum Habakkuk cov ntxhuav lus. Miller qhov kev tshawb pom txog nqe Vajlugkub hauv Thexalaunika, uas pub rau nws nkag siab tias yog kev pe dab qhuas uas raug “tshem tawm,” kom “tus neeg ntawm kev txhaum” uas zaum hauv Vajtswv lub tuam tsev thiaj raug muab nthuav tawm los, yog qhov tseeb tseem ceeb tshaj plaws uas nyob hauv 2 Thexalaunika, tshooj ob.

“Kuv nyeem ntxiv mus, thiab kuv nrhiav tsis tau ib qho xwm txheej twg ntxiv uas nws [yam niaj txwm] raug pom, tsuas yog hauv Daniyee xwb. Ces kuv [nrog kev pab ntawm ib phau ntawv concordance] tau coj cov lus uas sawv txuas nrog nws los, ‘rho tawm mus;’ nws yuav rho yam niaj txwm tawm mus; ‘txij lub sijhawm uas yam niaj txwm yuav raug rho tawm mus,’ thiab lwm yam. Kuv nyeem ntxiv mus, thiab xav tias kuv yuav nrhiav tsis tau ib qho kaj rau nqe ntawd; thaum kawg kuv tuaj txog 2 Thexalaunikes 2:7, 8. ‘Rau qhov tsis ncaj ncees txoj kev tsis paub tab twb ua hauj lwm lawm; tsuas yog tus uas tam sim no tab tom thaiv cia yuav tseem thaiv cia mus txog thaum nws raug tshem tawm ntawm txoj kev mus, thiab ces tus neeg phem ntawd yuav raug muab tshwm tawm,’ thiab lwm yam. Thiab thaum kuv tau los txog ntawm nqe ntawd, Au, qhov tseeb tau tshwm los meej thiab muaj hwjchim ci ntsa iab npaum li cas! Nws nyob ntawd! Qhov ntawd yog yam niaj txwm! Zoo, tam sim no, Povlauj txhais li cas los ntawm ‘tus uas tam sim no tab tom thaiv cia,’ lossis txwv? Los ntawm ‘tus neeg ntawm kev txhaum,’ thiab tus ‘phem,’ yog txhais txog Papal kev cai dab qhuas. Zoo, ces dab tsi yog yam uas txwv Papal kev cai dab qhuas tsis pub raug tshwm tawm? Vim li cas, nws yog Paganism; zoo, ces, ‘yam niaj txwm’ yuav tsum txhais tias Paganism.”​—William Miller, Second Advent Manual, page 66.” Advent Review and Sabbath Herald, January 6, 1853.

Lub ntsiab lus ntawm “the daily” hauv Thexalaunikes, uas Miller tau tshawb pom, yog qhov tseeb thawj hauv nqe ntawd. Thaum Povlauj qhia txog cov uas tsis hlub qhov tseeb, thiab vim li ntawd yuav tau txais kev dag ntxias uas muaj hwjchim loj, nws yeej tseeb tiag tab tom qhia txog kev ntxub qhov tseeb hauv lub ntsiab dav dav; tiamsis qhov tseeb uas raug hais ncaj qha hauv nqe ntawd yog qhov tseeb tias “the daily” sawv cev rau lub nroog Loos pe hawm dab mlom.

Lub teeb ntawm lub cev yog qhov muag; yog li ntawd, yog koj lub qhov muag ncaj thiab dawb huv, ces tag nrho koj lub cev yuav puv npo lub teeb. Tiamsis yog koj lub qhov muag phem, ces tag nrho koj lub cev yuav puv npo kev tsaus ntuj. Yog li ntawd, yog lub teeb uas nyob hauv koj yog kev tsaus ntuj, mas kev tsaus ntuj ntawd loj npaum li cas! Tsis muaj leejtwg yuav ua haujlwm rau ob tug tswv tau; vim nws yuav ntxub tus no thiab hlub tus tod, los yog nws yuav mloog lus rau tus no thiab saib tsis taus tus tod. Nej tsis tuaj yeem ua haujlwm rau Vajtswv thiab nyiaj txiag. Mathais 6:22–24.

Tsuas muaj tsuas yog kev hlub rau qhov tseeb, lossis kev ntxub qhov tseeb xwb. Tsis muaj ib thaj chaw nruab nrab. Txoj kev dag ntxias muaj hwjchim loj uas los rau saum cov nkauj xwb ruam ntawm Mathais nees nkaum tsib yog tsim los saum lawv txoj kev tsis lees txais qhov kaj ntawm Miller cov jewels uas sawv cev rau qhov kev sim siab kawg. Qhov kev sim siab kawg ntawm cov Yixayee thaum ub yog lawv qhov kev sim siab thib kaum, thiab Miller cov jewels ci ntsa iab kaum npaug ntxiv hauv hnub kawg. Lub cim ntawm kev tsis lees txais Miller cov jewels yog “the daily,” uas cov neeg qaug cawv ntawm Ephraim tau tig ntxeev rov qab rau tiam thib peb ntawm Adventism. “The daily” yog ib lub cim Xatas ntawm paganism. Cov neeg qaug cawv tau coj los ib lub jewel cuav, uas lawv nqa los ntawm Protestantism uas tau thim txoj kev ntseeg, uas qhia tias “the daily” yog ib lub cim ntawm Khetos.

Miller txoj kev to taub txog nws tej pob zeb muaj nqis raug txwv los ntawm keeb kwm uas nws raug tsa sawv los nyob hauv. Vim nws ntseeg ruaj nreb tias Kev Los Zaum Ob yog qhov xwm txheej cev Vajtswv lus tom ntej, ces lub qhov txhab tuag taus ntawm lub hwj chim papacy nyob rau xyoo 1798 tsuas yog sawv cev tau rau lub nceeg vaj ntiajteb plaub thiab kawg nkaus hauv Daniyees ob xwb. Miller kuj raug txwv hauv nws txoj kev to taub txog “the daily,” rau qhov nws zaj lus tim khawv yog tias los ntawm kev tshwm sim nws raug coj mus rau ib txoj kev kawm tshwj xeeb, uas nws tau hais tias nws siv nws phau Vajlugkub, Cruden’s Concordance thiab nyeem qee cov ntawv xov xwm. Nws qhov kev txiav txim siab los kawm raws li txoj kev ntawd tsuas yog nkag los rau hauv nws lub siab xwb.

“Thaum lub kaum ob xyoos uas kuv yog ib tug ntseeg Vajtswv raws li qhov laj thawj xwb, kuv tau nyeem txhua phau keeb kwm uas kuv nrhiav tau; tiam sis nim no kuv hlub phau Vajlugkub, vim nws qhia txog Yexus! Los tseem muaj ib feem loj ntawm Vajlugkub uas tseem tsaus ntuj rau kuv. Xyoo 1818 los yog 19, thaum kuv tab tom sib tham nrog ib tug phooj ywg uas kuv tau mus xyuas, thiab uas tau paub thiab [hnov] kuv hais lus thaum kuv tseem yog ib tug deist, nws nug kuv nyob rau hauv ib yam kev hais uas muaj lub ntsiab tob heev tias, ‘Koj xav li cas txog nqe no, thiab nqe kia?’ nws yog hais txog cov nqe qub uas kuv tau tawm tsam thaum kuv tseem yog ib tug deist. Kuv to taub tias nws txhais li cas, thiab kuv teb tias—Yog koj pub sijhawm rau kuv, kuv yuav qhia koj tias lawv txhais li cas. ‘Koj xav tau sijhawm ntev npaum li cas?’ Kuv teb tias, Kuv tsis paub, los kuv yuav qhia koj, rau qhov kuv tsis ntseeg tias Vajtswv tau muab ib qho kev tshwm sim los uas yuav tsis to taub tau. Ces kuv txiav txim siab kawm kuv phau Vajlugkub, ntseeg tias kuv yuav nrhiav tau yam uas Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv txhais. Tab sis thaum kuv nyuam qhuav tau txiav txim siab li no, ib lub tswv yim los txog rau kuv tias—‘Yog tias koj pom ib nqe uas koj tsis to taub, koj yuav ua li cas?’ Ces txoj kev kawm Vajlugkub no los rau hauv kuv lub siab tias:—Kuv yuav muab cov lus hauv tej nqe ntawd los, thiab raws lawv mus thoob plaws hauv Vajlugkub, thiab nrhiav kom paub lawv lub ntsiab li no. Kuv muaj Cruden’s Concordance, uas kuv xav tias yog phau zoo tshaj plaws hauv lub ntiaj teb; yog li ntawd kuv thiaj nqa phau ntawd thiab kuv phau Vajlugkub, zaum ntawm kuv lub rooj sau ntawv, thiab tsis nyeem dab tsi ntxiv li, tsuas yog nyeem ntawv xov xwm me ntsis xwb, rau qhov kuv tau txiav txim siab kom paub tias kuv phau Vajlugkub txhais li cas. Apollos Hale, The Second Advent Manual, 65.”

Miller tej tej pob zeb muaj nqis tsis yog tsuas yog raug lees paub los ntawm nws txoj kev kawm xwb, tiam sis kuj yog los ntawm kev tshwm sim ncaj qha ntawm Vajtswv.

“Vajtswv tau xa Nws tus tim tswv los txav rau hauv lub siab ntawm ib tug neeg ua liaj ua teb uas tsis tau ntseeg phau Vajlugkub, kom coj nws mus tshawb nrhiav tej lus faj lem. Cov tim tswv ntawm Vajtswv tau rov tuaj xyuas tus uas raug xaiv ntawd ntau zaus, kom coj nws lub siab xav thiab qhib tej lus faj lem uas ib txwm tsaus nti rau Vajtswv haiv neeg kom nws to taub. Qhov pib ntawm txoj saw ntawm qhov tseeb tau muab rau nws, thiab nws raug coj mus tshawb nrhiav ib txuas ntxiv mus rau ib txuas, mus txog thaum nws ntsia Vajtswv Txojlus nrog kev xav tsis thoob thiab kev qhuas. Nws pom nyob ntawd ib txoj saw ntawm qhov tseeb uas zoo kawg nkaus. Txojlus ntawd uas nws tau suav tias tsis yog los ntawm kev tshoov siab, tam sim no qhib tawm ua ntej nws lub zeem muag hauv nws txoj kev zoo nkauj thiab hwjchim ci ntsa iab. Nws pom tias ib feem ntawm Vajlugkub piav qhia lwm feem, thiab thaum ib nqe lus raug kaw rau nws txoj kev to taub, nws pom nyob rau lwm qhov ntawm Txojlus yam uas piav qhia nws. Nws saib Vajtswv Txojlus dawb huv nrog kev xyiv fab thiab nrog txoj kev hwm tob tshaj plaws thiab kev ntshai tshee.” Early Writings, 230.

Thaum Muam White hais tias “Vajtswv tau xa Nws tus timtswv” los cuag Miller, qhov ntawd qhia tias Gabriel yog tus timtswv uas raug xa mus cuag Miller, vim “Nws tus timtswv” yog ib lo lus uas muab siv rau Gabriel.

“Cov lus ntawm tus tim tswv, ‘Kuv yog Gabriel, tus uas sawv ntawm Vajtswv xub ntiag,’ qhia tias nws tuav ib txoj hauj lwm muaj meej mom siab hauv tej tshav cours saum ntuj ceeb tsheej. Thaum nws tuaj nqa ib zaj lus rau Daniel, nws hais tias, ‘Tsis muaj leej twg nrog kuv tuav rawv hauv tej no, tsuas yog Michael [Khetos] uas yog nej tus Tub Vaj Ntxwv xwb.’ Daniel 10:21. Txog Gabriel, tus Cawm Seej hais hauv Phau Tshwmsim tias, ‘Nws txib thiab qhia nws los ntawm Nws tus tim tswv rau Nws tus tub qhe Yauhas.’ Revelation 1:1.” The Desire of Ages, 99.

Nkasalis thiab lwm cov tim tswv tau coj Miller “lub siab,” thiab qhib “rau nws txoj kev nkag siab txog tej lus faj lem uas ib txwm tsaus ntuj rau Vajtswv haiv neeg.” Nws tej lus qhia tsis yog tsim los ntawm nws txoj kev kawm xwb, tiam sis kuj yog los ntawm kev tshwm sim los saum ntuj los. Txoj kev uas nws siv los kawm Vajluskub ntawd yeej cia li nkag los rau hauv nws lub siab. Thaum Vajtswv coj qhov tseeb los rau hauv peb lub siab, qhov ntawd yog kev tshwm sim los saum ntuj los, uas txawv ntawm qhov uas mus txog qhov tseeb los ntawm txoj kev faib Vajluskub kom raug. Miller tau ua ob yam tib si, tiam sis kev tshwm sim los saum ntuj los yog ib feem ntawm txoj kev uas Miller tau los nkag siab txog zaj uas hu ua “the daily.”

Miller yuav tsis tau pom txog qhov hloov mus hloov los ntawm pojniam-txiv neej nyob hauv Daniyees tshooj yim, nqe cuaj txog kaum ob, rau qhov txhua yam uas nws muaj tsuas yog phau Vajlugkub thiab ib phau concordance uas tsis muaj ib yam ntaub ntawv li hais txog tej lus hauv phau Vajlugkub thawj hom lus. Nws yuav tsis tau pom qhov sib txawv ntawm “sur” thiab “rum” uas ob lo lus no puav leej raug txhais ua “rho tawm.” Nws yuav tsis tau pom qhov sib txawv ntawm “miqdash” thiab “qodesh” uas ob lo lus no puav leej raug txhais ua “lub chaw dawb huv.”

Nws yuav tsis tau pom qhov tseeb ntawm lo lus “tamid” uas muaj nyob ib puas plaub zaug hauv Vajlugkub. Qhov tseeb uas nws tsis tau pom (uas kuj yog qhov tseeb uas nws tau pom thiab), yog tias ntawm ib puas plaub zaug uas lo lus Henplais “tamid” raug siv hauv Vajlugkub, tsuas yog hauv phau Daniel xwb uas lo lus Henplais “tamid” raug siv ua ib lub npe. “Tamid” yog lo lus Henplais uas txhais tias “mus li tsis tu ncua”, thiab hauv phau Daniel nws raug txhais ua “qhov niaj hnub.”

Tsuas yog hauv phau ntawv Daniel xwb thiaj siv lo lus no ua ib lub npe, hos lwm cuaj caum cuaj zaug ces siv nws ua ib lo lus qha kev. Vim li no, thaum cov neeg txhais Vajlugkub King James ntsib qhov uas Daniel siv lo lus no tsib zaug ua ib lub npe, thaum lwm tus sau Vajlugkub sawvdaws siv lo lus no cuaj caum cuaj zaug ua ib lo lus qha kev, lawv thiaj raug yuam los ntawm qhov hnyav ntawm cov pov thawj kom “kho kom raug” Daniel txoj kev siv lo lus no ua ib lub npe. Kom thiaj “kho kom raug” Daniel, lawv tau ntxiv lo lus “kev txi” rau hauv lo lus ntawd, thiab li ntawd thiaj hloov ib lub npe mus ua ib lo lus qha kev. Ces ntxiv thiab, kom thiaj kho cov neeg txhais ntawd kom raug, Ellen White tau raug tshoov siab kom sau tseg tias nws “pom hais txog lo lus ‘Niaj Txhua Hnub,’ tias lo lus ‘sacrifice’ yog neeg txoj kev txawj ntse ntxiv nkag los, thiab tsis yog ib feem ntawm cov ntawv qub; thiab tias tus Tswv tau muab txoj kev to taub uas yog rau cov uas tau tshaj tawm txoj kev qw txog lub sij hawm txiav txim.”

Raws li Miller tus kheej zaj lus tim khawv, nws tab tom nrhiav kom to taub “the daily,” uas thaum kawg nws thiaj to taub tau hauv 2 Thessalonians. Tiam sis kuj raws li nws tus kheej zaj lus tim khawv, thaum nws nrhiav kom to taub ib lo lus, nws yuav xav txog txhua qhov chaw uas lo lus ntawd raug siv, thiab lo lus ntawd raug siv cuaj caum cuaj zaug ntxiv hauv phau Vajlugkub. Los kuj, nws zaj lus tim khawv hais txog “the daily” yog tias nws nrhiav tsis pom nyob rau lwm qhov twg li tsuas yog hauv phau Daniyees xwb, thaum nws hais tias, “Kuv nyeem mus ntxiv, thiab nrhiav tsis tau ib qho xwm txheej twg ntxiv uas nws [the daily] raug pom, tsuas yog hauv Daniyees xwb.” Miller raug coj los cuag cov hniav nyiaj hniav kub ntawd tsis yog los ntawm nws txoj kev kawm xwb, tiam sis kuj yog los ntawm txoj kev tshwm sim los saum ntuj uas tau muab rau nws dhau ntawm cov tim tswv txoj hauj lwm qhuab qhia.

Yog li no thiaj ua rau nws txoj kev to taub txog “yam uas niaj hnub,” yog qhov raug, tiamsis tseem txwv. Nws tsis muaj peev xwm pom tias ntawm tsib zaug uas “yam uas niaj hnub” raug hais txog hauv phau ntawv Daniyee, ib zaug hauv peb zaug uas “yam uas niaj hnub” raug “rho tawm mus,” sawv cev rau ib lub ntsiab sib txawv ntawm ob zaug ntxiv. Muaj ib zaug uas “yam uas niaj hnub” raug siv nrog lo lus Henplais ‘rum’ thiab ob zaug ntxiv raug siv nrog lo lus Henplais ‘sur.’ Ob lo lus no raug txhais ua tias rho tawm mus, tiamsis ‘rum’ hauv Daniyee tshooj yim, nqe kaum ib txhais tias tsa kom siab thiab qhuas kom loj, hos hauv tshooj kaum ib, nqe peb caug ib, thiab tshooj kaum ob, nqe kaum ib, lo lus ‘sur’ txhais tias tshem tawm.

Cov neeg kawm Vajlugkub txojkev ntseeg uas noj thiab haus cov mov noj ntawm Npanpiloo, sib cav hais tias txawm yog koj tshem ib yam tawm mus los yog thaum twg koj tsa ib yam tsa mus, ob leeg puav leej sawv cev rau ib hom kev tshem tawm; yog li ntawd ob lo lus ntawd yuav tsum to taub tias muaj tib lub ntsiab. Lawv hais tias peb zaug uas hais txog “the daily,” uas “raug muab tshem tawm mus,” yeej ib txwm txhais hais tias tshem tawm; thiab hauv qhov uas lawv ua li ntawd, lawv qhia tias Daniyee tsis xyuam xim hauv nws txojkev xaiv lo lus. Lawv tsis hais li ntawd qhib lug, tiam sis raws li qhov xaus uas lawv qhia, lawv tab tom qhia tias Daniyee yuav tsum tau siv lo lus ‘sur’ hauv txhua peb zaug uas muaj qhov ntawd tshwm sim, rau qhov raws li cov neeg kawm vajlugkub txojkev ntseeg, nws yeej xav hais tib yam nkaus txhua zaus uas “the daily” “raug muab tshem tawm mus.”

Lawv ua tib yam nkaus rau cov lus ‘miqdash’ thiab ‘qodesh,’ uas ob lo lus no raug txhais ua “lub chaw dawb huv,” hauv nqe kaum ib txog kaum plaub ntawm tshooj yim. Hauv txhua qhov hais txog “lub chaw dawb huv” hauv plaub nqe ntawd, lawv hais tawv tias txhua qhov ntawd sawv cev rau Vajtswv lub chaw dawb huv. Los ntawm kev xaus raws li ntawd dua, Daniel yeej yuav tsum tau siv tsuas yog ‘qodesh’ nkaus xwb rau tag nrho peb qhov kev hais ntawd, thiab tsis txhob siv ‘miqdash’ hauv nqe kaum ib. Miller yuav tsis tau pom qhov sib txawv ntawm ob lo lus ntawd, tiamsis cov kws xam thawj kev ntseeg niaj hnub no pom, thiab thaum lawv pom lawm, lawv tseem hais tawv tias tsis tsim nyog lees paub ib qho kev sib txawv li. Txawm li ntawd los, Miller, uas tsis tau pom qhov sib txawv ntawm cov lus ntawd, tau los txog rau ib qho kev to taub uas ncaj qha txawv ntawm cov kws xam thawj kev ntseeg niaj hnub no.

Qhov tseeb yog tias Daniyees yog ib tug kws sau ntawv ua tib zoo, tus uas paub lus Henplais thiab raug txiav txim tias ntse dua kaum npaug li tag nrho lwm cov neeg txawj ntse hauv Npanpiloo. Yog leejtwg paub txoj kev siv lus Henplais kom raug, thiab yuav tsum nthuav qhia nws kom yog hauv zaj keeb kwm ntawd, ces yog Daniyees. Yog Daniyees siv cov lus txawv sib txawv, ces yog vim tias lawv raug npaj los qhia cov ntsiab lus txawv sib txawv, uas nws txhob txwm nrhiav kom sawv cev tau. Thaum lees paub Daniyees txoj kev siv txawv tshwj xeeb ntawm cov lus uas raug txhais ua “lub chaw dawb huv” lossis ua “muab tshem tawm,” ces lawv txhawb Miller txoj kev to taub txog “yam niaj hnub,” uas Miller tau pom hauv nqe lus ntawd heev, qhov chaw uas Povlauj qhia tias cov uas ntxub qhov tseeb raug teem tseg kom txais txoj kev dag ntxias muaj hwjchim loj.

Cov neeg uas ntxub qhov tseeb thiab ntseeg txoj kev dag uas tsim kom muaj kev dag ntxias loj heev, kuj raug sawv cev ua cov neeg qaug cawv ntawm Ephraim, uas raug sawv cev ua ob pab. Ib pab yog cov thawj coj txawj kawm, hos lwm pab yog cov tsis txawj kawm uas tsuas yog yuav mloog yam uas cov txawj kawm qhia rau lawv xwb. Lawv yog cov uas zais lawv tus kheej nyob hauv qab tej lus dag, thiab cov uas cog lus tseg nrog kev tuag. Lawv yog cov nkauj xwb ruam hauv Mathais nees nkaum tsib, thiab cov uas lawv tus ntsuj plig raug tsa siab hauv Habakkuk ob. Lawv yog cov uas tsis kam lees txais tej qhov tseeb hauv paus ntawm Miller txoj kev npau suav, uas ci kaum npaug ci dua thaum kawg (sawv cev rau qhov kev sim siab thib kaum thiab kawg rau cov Yixayee niaj hnub no), raws li tau ua qauv tseg los ntawm qhov kev sim siab thib kaum thiab kawg rau cov Yixayee thaum ub.

Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no hauv tsab xov xwm tom ntej.

Thiab tus Tswv hais rau Mauxes tias, Cov neeg no yuav chim rau kuv mus ntev npaum li cas? thiab yuav ntev npaum li cas ua ntej lawv yuav ntseeg kuv, txawm yog txhua yam cim uas kuv tau ua qhia nyob hauv lawv nruab nrab? Kuv yuav ntaus lawv nrog kab mob kev puastsuaj, thiab txeeb lawv txoj qub txeeg qub teg ntawm lawv mus, thiab kuv yuav tsa kom muaj ib haiv neeg loj dua thiab muaj hwjchim tshaj lawv los ntawm koj. Ces Mauxes hais rau tus Tswv tias, Mas cov neeg Iyi thiaj yuav hnov txog qhov no, (vim koj tau coj cov neeg no tawm hauv lawv nruab nrab los ntawm koj lub hwjchim loj) thiab lawv yuav qhia rau cov neeg nyob hauv thaj av no paub; rau qhov lawv twb hnov lawm tias koj, tus Tswv, nyob hauv cov neeg no nruab nrab, tias koj, tus Tswv, raug pom tim ntsej tim muag, thiab tias koj huab sawv saum lawv, thiab tias koj mus ua lawv ntej, thaum nruab hnub nyob hauv ib tug ncej huab, thiab thaum hmo ntuj nyob hauv ib tug ncej hluav taws. Nim no yog tias koj tua tag nrho cov neeg no ib yam li yog ib tug tibneeg xwb, ces cov tebchaws uas tau hnov lub koob npe nrov ntawm koj yuav hais tias, Vim tus Tswv tsis muaj peevxwm coj cov neeg no mus rau hauv thaj av uas nws tau cog lus tseg rau lawv, yog li ntawd nws thiaj tau tua lawv hauv tebchaws moj sab qhua.

Thiab nimno kuv thov koj, cia kuv tus Tswv lub hwj chim loj kawg nkaus, raws li koj tau hais tseg lawm, hais tias, Tus Tswv ua siab ntev, thiab muaj kev hlub tshua loj heev, zam kev ua txhaum thiab kev ntxeev siab, los nws yeej tsis tso tus muaj txim tseg yam tsis raug txiav txim li, rau txim rau cov yawg koob tej kev ua txhaum rau saum cov me nyuam mus txog rau tiam peb thiab tiam plaub. Kuv thov koj zam txim rau haiv neeg no tej kev ua txhaum raws li koj txoj kev hlub tshua uas loj kawg nkaus, ib yam li koj twb tau zam txim rau haiv neeg no txij ntawm tebchaws Iziv los txog niaj hnub nim no. Thiab Tus Tswv hais tias, Kuv twb zam txim lawm raws li koj lo lus: Tiamsis tseeb tiag li uas kuv muaj sia nyob, tag nrho lub ntiaj teb yuav puv npo nrog Tus Tswv lub hwjchim ci ntsa iab. Vim txhua tus txiv neej ntawd uas tau pom kuv lub hwjchim ci ntsa iab, thiab kuv tej txujci tseemceeb uas kuv tau ua hauv tebchaws Iziv thiab hauv tebchaws moj sab qhua, thiab nim no twb sim kuv kaum zaus no lawm, thiab tsis tau mloog kuv lub suab li; yeej muaj tseeb tias lawv yuav tsis pom lub tebchaws uas kuv tau cog lus rau lawv tej yawg koob, thiab tsis muaj ib tug ntawm cov uas tau ua rau kuv chim pom lub tebchaws ntawd li: Tiamsis kuv tus tub qhe Kalex, vim nws muaj dua ib tug ntsuj plig txawv nrog nws, thiab nws tau raws kuv qab tag siab nrho, kuv yuav coj nws mus rau hauv lub tebchaws uas nws tau mus lawm; thiab nws caj ces yuav tau lub tebchaws ntawd ua qub txeeg qub teg. Tej Num 14:11–24.