Thaum xaus rau lub Xya hli ntuj, xyoo 2023, lub suab hauv roob moj sab qhua pib quaj hu rau cov pob txha qhuav tuag, raws li tau sawv cev los ntawm Daniyees mus cuag Ari-oos thiab qhia rau nws tias nws to taub “yam zais.” Daniyees nyob hauv kev txheeb ze rau Hananiyas, Mishaees thiab Azaliyas sawv cev rau tus tub txib Eliyas, thiab txoj xov Eliyas qhia kom pom tias txawm yog haiv neeg ntawm Vajtswv to taub lossis lees txais nws los tsis lees, lawv twb nyob hauv qab txoj kev foom tsis zoo lawm.
Thiab nimno, cov pov thawj, lo lus txib no yog rau nej. Yog nej tsis kam mloog, thiab yog nej tsis muab cia rau hauv nej lub siab kom qhuas kuv lub npe, hais tias tus Tswv uas kav cov tub rog, kuv yuav xa ib txojkev foom phem los rau nej, thiab kuv yuav foom phem rau nej tej koob hmoov; muaj tseeb, kuv twb foom phem rau lawv lawm, vim nej tsis muab cia rau hauv nej lub siab. Malachi 2:1, 2.
Cov “pov thawj” ntawm cov hnub kawg, raws li Petus hais, yog haiv neeg ntawm Vajtswv uas nyob hauv txoj kev khi lus, cov uas yav tas los tsis yog haiv neeg ntawm Vajtswv uas nyob hauv txoj kev khi lus. Lawv yog cov uas tau noj ntawm “phau ntawv zais” thaum tus tim tswv muaj hwjchim loj hauv Tshwm Sim kaum yim nqes los rau hnub Cuaj Hlis 11, 2001. Tiamsis raws li Malakis hais, lawv raug foom phem.
Yog li ntawd, yog nej twb tau saj lawm tias tus Tswv muaj kev siab zoo. Thaum nej los cuag Nws, uas zoo li lub pob zeb muaj sia, uas tibneeg yeej tsis kam txais, tiam sis Vajtswv tau xaiv thiab yog lub muaj nqis heev, nej thiab, zoo li tej pob zeb muaj sia, raug txhim ua ib lub tsev sab ntsuj plig, ua ib pawg pov thawj dawb huv, kom nej thiaj li yuav xyeem tej kev txi sab ntsuj plig, uas Vajtswv lees txais tau los ntawm Yexus Khetos. Vim li no thiab, muaj sau cia hauv Vajluskub tias, Saib seb, Kuv tso ib lub pob zeb taubhau kaum rau hauv Xi-oos, uas raug xaiv, muaj nqis heev; thiab tus uas ntseeg Nws yuav tsis raug txaj muag li. Yog li ntawd, rau nej cov uas ntseeg, Nws yog tus muaj nqis; tiam sis rau cov uas tsis mloog lus, lub pob zeb uas cov kws txhim tsev tsis kam txais, tib lub ntawd twb los ua lub pob zeb taubhau kaum lawm, thiab ua ib lub pob zeb ua rau dawm, thiab ua ib lub pob tsuas ua rau chim; rau cov uas dawm vim lo lus, vim lawv tsis mloog lus: qhov ntawd yog yam uas lawv raug teem cia rau thiab. Tiam sis nej yog ib haiv neeg uas raug xaiv, ib pawg pov thawj muaj koob muaj npe, ib lub tebchaws dawb huv, ib haiv neeg uas yog Nws tug tshwj xeeb; kom nej thiaj li yuav tshaj tawm txog tej kev qhuas Nws, tus uas tau hu nej tawm hauv qhov tsaus ntuj los rau hauv Nws qhov kaj uas txaus kawg nkaus: nej yav tag los tsis yog ib haiv neeg, tiam sis nimno yog Vajtswv haiv neeg lawm; nej yav tag los tsis tau txais txoj kev khuv leej, tiam sis nimno twb tau txais txoj kev khuv leej lawm. 1 Petus 2:3–10.
Cov “pov thawj” ntawm hnub kawg yog cov uas “twb tau saj lawm tias tus Tswv yog tus zoo.” “Nyob rau lub sijhawm dhau los” lawv “tsis yog ib haiv neeg, tiamsis nim no yog haiv neeg ntawm Vajtswv.” Lawv yog cov uas tau nrhiav tau “lub pob zeb uas muaj txoj sia,” uas “neeg yeej tsis lees yuav tiag, los Vajtswv xaiv tseg, thiab muaj nqis heev.” Lub pob zeb ntawd yog “xya lub sijhawm” hauv Levi Teev Npe nees nkaum-rau, uas cov “neeg ua tsev” ntawm kev txav Millerite “tsis lees yuav” xyoo 1863. Cov “neeg ua tsev” Millerite tau txhim tsa ib lub tuam tsev nyob hauv plaub caug rau xyoos txij xyoo 1798 mus txog 1844, tabsis tom qab ntawd lawv xaiv tsis lees txais “kev paub ntau tuaj” hais txog “xya lub sijhawm” uas tau tuaj txog xyoo 1856.
Kuv haiv neeg raug puas tsuaj vim tsis muaj kev paub; vim koj tau tsis kam lees txais kev paub, kuv kuj yuav tsis kam lees txais koj, kom koj tsis txhob ua pov thawj rau kuv; vim koj tau hnov qab txoj kevcai ntawm koj tus Vajtswv, kuv kuj yuav hnov qab koj tej menyuam thiab. Raws li lawv tau coob zuj zus tuaj, lawv thiaj ua txhaum tawm tsam kuv; yog li ntawd kuv yuav hloov lawv lub yeeb koob ua kev txaj muag. Hosea 4:6, 7.
“Cov pov thawj” ntawm hnub kawg tau lees txais txoj xov ntawm “xya zaug” thaum lawv raug coj rov qab mus rau tej kev qub ntawm Adventism tom qab lub Cuaj Hlis 11, 2001. Lawv tau saj txoj xov ntawm phau ntawv zais, thiab nws yog “muaj nqis heev.” Tiamsis Malakhi hais tias cov pov thawj ntawm hnub kawg yog “raug foom phem”, thiab yeej muaj tseeb tias “xya zaug” yog ib txoj kev foom phem. Lawv nyob hauv qab txoj kev foom phem ntawm “xya zaug,” rau qhov lawv tau rov ua lawv tej yawg koob tej kev txhaum. Malakhi hais tias cov pov thawj tau ua kom Vajtswv lub npe qias tuaj, los ntawm kev muab ib “kev xyeem qias neeg” fij. Qhov kev xyeem ntawd yog txoj kev twv hais txog Lub Xya Hli 18, 2020.
Vim yog txij thaum hnub tuaj mus txog thaum hnub poob, kuv lub npe yuav loj kawg nyob hauv cov Lwm Haiv Neeg; thiab nyob hauv txhua qhov chaw yuav muaj kev hlawv xyab fij rau kuv lub npe, thiab muaj ib qho khoom fij dawb huv: rau qhov kuv lub npe yuav loj kawg nyob hauv cov tebchaws tsis paub Vajtswv, tus Tswv uas kav txhua pab tub rog hais li ntawd. Tiamsis nej tau ua kom nws qias neeg lawm, vim nej hais tias, Tus Tswv lub rooj yog yam qias; thiab tej txiv ntawm nws, yog nws cov zaub mov, yog yam tsim nyog saib tsis taus. Nej tseem hais ntxiv tias, Saib seb, qhov no yog ib yam uas nkees kawg li! thiab nej tau hnia tsis taus nws, tus Tswv uas kav txhua pab tub rog hais li ntawd; thiab nej coj yam uas raug tsiaj qus dua ntais, thiab yam ceg tawv, thiab yam muaj mob; nej thiaj coj ib qho khoom fij zoo li ntawd los: kuv puas yuav txais tej no ntawm nej txhais tes? tus Tswv hais li ntawd. Tiamsis tus dag ntxias yuav raug foom tsis zoo, uas nyob hauv nws pab yaj muaj ib tug tsiaj txiv, thiab nws cog lus tseg, los tseem muab yam phem txi rau tus Tswv: rau qhov kuv yog ib tug Vajntxwv loj, tus Tswv uas kav txhua pab tub rog hais li ntawd, thiab kuv lub npe txaus ntshai nyob hauv cov tebchaws tsis paub Vajtswv. Thiab nimno, nej cov pov thawj, lo lus txib no yog rau nej. Yog nej tsis mloog, thiab yog nej tsis khaws cia rau hauv nej lub siab kom muab koob meej rau kuv lub npe, tus Tswv uas kav txhua pab tub rog hais li ntawd, kuv yuav xa ib lo lus foom tsis zoo los rau nej, thiab kuv yuav foom tsis zoo rau nej tej koob hmoov: muaj tseeb, kuv twb foom tsis zoo rau lawv lawm, vim nej tsis khaws cia rau hauv nej lub siab. Saib seb, kuv yuav ua kom nej tej noob qias, thiab muab quav pleev rau saum nej tej ntsej muag, yog quav ntawm nej tej kevcai noj mov loj; thiab ib tug yuav coj nej mus nrog nws. Thiab nej yuav paub tias kuv tau xa lo lus txib no tuaj rau nej lawm, xwv kom kuv tej lus cog tseg nrog Levi thiaj nyob ruaj, tus Tswv uas kav txhua pab tub rog hais li ntawd. Malakhais 1:11–2:4.
Txoj kev cog lus nrog Levi yog lub cim ntawm cov Levis txoj kev ncaj ncees rau hauv txoj kev sim ntawm daim duab ntawm tus tsiaj nyaum hauv kev ntxeev siab ntawm Aloo tus nyuj kub. Cov Levis hauv phau Malakhi, uas raug tus tubtxib ntawm txoj kev cog lus ntxuav kom dawb huv, raug ntxuav kom lawv thiaj li muaj peev xwm muab “ib qho khoom fij” hauv txoj kev ncaj ncees. Qhov khoom fij ntawd yog zaj lus ntawm Khetos lub npe, uas yog Nws tus yam ntxwv.
“Nws yog txoj kev tsaus ntuj ntawm kev to taub Vajtswv yuam kev uas tab tom npog tag nrho lub ntiajteb. Neeg ntiajteb tab tom plam lawv txoj kev paub txog Nws tus cwj pwm. Nws twb raug to taub yuam kev thiab raug piav txhais yuam kev lawm. Nyob rau lub sijhawm no, ib zaj lus ntawm Vajtswv yuav tsum raug tshaj tawm, yog ib zaj lus uas ci ntsa iab hauv nws txoj kev muaj feem cuam tshuam thiab cawm dim hauv nws lub hwj chim. Nws tus cwj pwm yuav tsum raug ua kom paub. Rau hauv txoj kev tsaus ntuj ntawm lub ntiajteb no yuav tsum raug ci tawm los ntawm qhov kaj ntawm Nws lub yeeb koob, yog qhov kaj ntawm Nws txoj kev zoo, txoj kev hlub tshua, thiab qhov tseeb.
“Qhov no yog txoj hauj lwm uas tus yaj saub Yaxayas tau hais tseg cia hauv cov lus no tias, ‘Au Yeluxalees, tus uas tshaj tawm xov zoo, cia li tsa koj lub suab kom muaj zog; tsa nws kom siab, txhob ntshai; hais rau tej nroog hauv Yudas tias, Nej saib nej tus Vajtswv! Nej saib, tus Tswv Vajtswv yuav los nrog txhais tes muaj hwj chim, thiab Nws sab npab yuav kav rau Nws; nej saib, Nws nqi zog nrog Nws nyob, thiab Nws tes haujlwm nyob ua Nws ntej.’ Yaxayas 40:9, 10.”
“Cov neeg uas tos tus Nraug Vauv txoj kev los yuav tsum hais rau cov neeg tias, ‘Saib nej tus Vajtswv.’ Cov duab ci kawg ntawm txoj kev kaj uas muaj kev hlub tshua, txoj xov kawg ntawm kev hlub tshua uas yuav tsum muab rau lub ntiajteb no, yog kev tshwm sim ntawm Nws tus yam ntxwv uas yog kev hlub. Vajtswv cov me nyuam yuav tsum qhia Nws lub yeeb koob. Nyob hauv lawv tus kheej lub neej thiab tus cwj pwm lawv yuav tsum nthuav tawm yam uas Vajtswv txoj kev tshav ntuj tau ua rau lawv.” Christ’s Object Lessons, 415.
Cov pov thawj ntawm Malakhais tau muab ib qho kev txi uas ua kom Vajtswv lub npe qias. Qhov kev txi ntawd sawv cev rau ib txoj xov, thiab txoj xov ntawm Nashville hnub tim 18 Lub Xya hli ntuj, 2020, yog ib qho kev txi uas qias lawm. Nws tau qias vim txoj kev ntxeev siab uas tsis quav ntsej txog lo lus txib cev Vajtswv lus hais tias “yuav tsis muaj sij hawm ntxiv lawm”, uas Khetos nws tus kheej tau muab tseg rau hauv Tshwmsim kaum.
Thiab tus tim tswv uas kuv pom sawv saum hiav txwv thiab saum ntiajteb tsa nws txhais tes rau saum ntuj, thiab cog lus los ntawm tus uas muaj sia nyob mus ib txhis tsis kawg, tus uas tsim ntuj ceeb tsheej, thiab tej yam uas nyob hauv ntawd, thiab ntiajteb, thiab tej yam uas nyob hauv ntawd, thiab hiav txwv, thiab tej yam uas nyob hauv ntawd, tias yuav tsis muaj sij hawm ntxiv lawm. Qhia Tshwm 10:5, 6.
“Kev fij ntawm kev ncaj ncees” uas cov Levis sawv cev rau hauv Malakhi tshooj peb, yog ib yam kev fij zoo li hauv cov hnub qub thaum ub, thiab nws sawv cev rau ib txoj xov. Cov “xyoo thaum ub” sawv cev rau txoj xov txoj kev dawb huv uas tsim thawj zaug kev poob siab hauv keeb kwm Millerite. Txoj kev fij uas raug ua qias tuaj sawv cev rau txoj xov uas raug ua qias tuaj ntawm Lub Xya Hli 18, 2020, txawm li ntawd los nws tseem yog ib txheej xwm sib txig sib luag.
Nws yuav zaum ua tus lim thiab tus ntxuav nyiaj kom dawb huv; thiab Nws yuav ntxuav cov tub ntawm Levi kom huv, thiab muab lawv lim ib yam li kub thiab nyiaj, kom lawv thiaj yuav coj tau ib qho kev fij rau tus Tswv hauv txoj kev ncaj ncees. Ces qhov kev fij ntawm Yudas thiab Yeluxalees yuav ua yam txaus siab rau tus Tswv, ib yam li hauv cov hnub thaum ub, thiab ib yam li hauv cov xyoo dhau los lawm. Malakis 3:3, 4.
“Txoj kev foom” uas raug txheeb tseg hauv Malakhi qhia txog ib txoj kev sim ntawm kev lees paub txog yam uas Eliyas sawv cev. Peb cov uas tam sim no tab tom tsim dheev los yuav tsum to taub tias qhov tseeb ntawm txoj kev foom ntawm “xya npaug sij hawm” twb tau los tiav saum peb lawm hauv txoj kev ntxeev siab uas peb tau qhia tawm thaum peb tau hais ua ntej uas muaj kev txhaum txog Lub Xya hli ntuj 18, 2020. Peb kuj yuav tsum rov txiav txim dua ib zaug ntxiv tias peb xaiv yuav noj txoj kev txheej txheem cev lus faj lem twg. Ob tug tim khawv txog qhov tseeb no, thiab tseem muaj lwm tus thiab, muaj peev xwm nrhiav tau hauv Malakhi qhov kev nthuav qhia txog Eliyas uas yuav los, thiab kuj los ntawm Eliyas tus kheej keeb kwm thiab. Eliyas tau qhia meej meej tias tsuas yuav muaj ib txoj xov thiab ib txoj kev txheej txheem uas yog tseeb xwb.
Eliyas uas yog tus neeg Tishbi, uas yog ib tug ntawm cov neeg nyob hauv Gile‑as, hais rau Ahab tias, Raws li tus Tswv Vajtswv ntawm cov Yixayee muaj txoj sia nyob, tus uas kuv sawv ntawm nws xub ntiag, yuav tsis muaj lwg thiab yuav tsis muaj nag rau xyoo no, tsuas yog raws li kuv lo lus xwb. 1 Vajntxwv 17:1.
Malakhis tau taw qhia ib qho “kev foom tsis zoo” uas Vajtswv cov pov thawj nyob hauv thaum lub sijhawm uas Eliyas kawg tshwm sim, muaj kev txuas nrog ib qho kev foom tsis zoo uas cuam tshuam nrog Vajtswv feem kaum. Qhov “kev foom tsis zoo” hais txog feem kaum hauv Malakhis sawv cev rau ib qho kev txiav txim siab ntawm Vajtswv haiv neeg, rau qhov kom thiaj tshem tau txoj kev foom tsis zoo uas twb nyob saum lawv lawm, lawv yuav tsum txiav txim siab tias “lub tsev khaws cia” yog qhov twg thiab yog dab tsi.
Saib seb, Kuv yuav txib Kuv tus tubtxib los, thiab nws yuav npaj txojkev ua ntej Kuv; thiab tus Tswv uas nej tab tom nrhiav yuav los txog nws lub tuam tsev tam sim ntawd, yog tus tubtxib ntawm txoj kev cog lus, tus uas nej zoo siab rau: saib seb, nws yuav los, tus Tswv ntawm cov tswv pab tub rog hais li ntawd. Tiamsis leejtwg thiaj yuav nyob taus hnub uas nws los? thiab leejtwg thiaj yuav sawv tau thaum nws tshwm los? rau qhov nws zoo li hluav taws uas lim kom huv, thiab zoo li xab npum uas ntxuav ntaub kom dawb huv: Thiab nws yuav zaum ua tus lim thiab tus ua kom nyiaj huv; thiab nws yuav ua kom cov tub ntawm Levi huv, thiab ntxuav lawv kom dawb huv ib yam li kub thiab nyiaj, kom lawv thiaj li yuav muab tej kev txi rau tus Tswv hauv txojkev ncaj ncees. Ces tej kev txi ntawm Yudas thiab Yeluxalees yuav yog yam uas haum tus Tswv siab, ib yam li nyob rau hnub qub, thiab ib yam li nyob rau xyoo thaum ub. Thiab Kuv yuav los ze nej rau kev txiav txim; thiab Kuv yuav ua timkhawv tawm tsam cov neeg ua khawv koob, thiab tawm tsam cov neeg deev luag pojniam lossis txiv, thiab tawm tsam cov uas cog lus cuav, thiab tawm tsam cov uas quab yuam tus neeg ua haujlwm hauv nws cov nyiaj ua zog, tus poj ntsuam, thiab tus menyuam ntsuag, thiab cov uas thawb tus qhua txawv tebchaws tawm ntawm nws txoj cai, thiab tsis ntshai Kuv li, tus Tswv ntawm cov tswv pab tub rog hais li ntawd. Rau qhov Kuv yog tus Tswv, Kuv tsis hloov; vim li ntawd nej cov tub ntawm Yakhauj thiaj tsis raug puastsuaj. Txij li hnub nyoog ntawm nej tej yawg koob los nej twb tig mus deb ntawm Kuv tej kevcai lawm, thiab tsis tau coj raws li ntawd. Cia li rov los cuag Kuv, ces Kuv yuav rov los cuag nej, tus Tswv ntawm cov tswv pab tub rog hais li ntawd. Tiamsis nej hais tias, Peb yuav rov los li cas? Ib tug neeg puas yuav nyiag Vajtswv? Los nej twb nyiag Kuv lawm. Tiamsis nej hais tias, Peb nyiag Koj li cas? Hauv ib feem kaum thiab hauv tej kev txi. Nej raug foom tsis zoo nrog txojkev foom tsis zoo lawm; rau qhov nej twb nyiag Kuv lawm, yog tag nrho haivneeg no ntag. Cia li nqa tag nrho ib feem kaum los rau hauv lub tsev khaws, kom thiaj muaj mov hauv Kuv tsev, thiab sim Kuv tam sim no hauv qhov no, tus Tswv ntawm cov tswv pab tub rog hais li ntawd, saib Kuv puas yuav tsis qhib tej qhov rais saum ntuj rau nej, thiab nchuav koob hmoov los rau nej ntau heev mus txog qhov tsis muaj chaw txaus los txais. Thiab Kuv yuav qhuab ntuas tus uas nqos dev rau nej sawv cev, ces nws yuav tsis rhuav tshem tej qoob loo ntawm nej thaj av; nej tej hmab txiv kuj yuav tsis poob txiv ua ntej caij nyoog hauv teb, tus Tswv ntawm cov tswv pab tub rog hais li ntawd. Malakis 3:1–11.
Tus Tswv tsis hloov, thiab nws txoj kev ua hauj lwm kuj tsis hloov. Txawm hais tias lo lus “foom tsis zoo” tej zaum yog dab tsi los tsis yog dab tsi, uas raug sawv cev los ntawm Malakhi lo lus foom tsis zoo hais txog “ib feem kaum”, ib feem kaum yuav tsum raug coj los rau hauv lub tsev khaws cia, rau lub hom phiaj kom muaj “zaub mov” nyob hauv Vajtswv lub tsev. Qhov tseeb ntawd yuam kom yuav tsum txiav txim seb “lub tsev khaws cia” yog dab tsi, thiab cov zaub mov uas William Miller tau sawv cev hauv txoj kev txav ntawm tus tim tswv thawj, uas tau ua qauv qhia ua ntej txog cov zaub mov uas yuav tsum tau noj hauv txoj kev txav ntawm tus tim tswv thib peb, yog dab tsi? Ib qho ntawm cov cim sawv cev ntawm cov zaub mov ntawd yog “nag” thiab “lwg”.
Mloog, nej saum ntuj ceeb tsheej, thiab kuv yuav hais; thiab mloog, nej lub ntiaj teb, cov lus ntawm kuv lub qhov ncauj. Kuv tej lus qhuab qhia yuav poob los ib yam li nag, kuv tej lus yuav txhawv nqes ib yam li lwg, zoo li nag me poob saum tej nroj mos, thiab zoo li nag tshau saum tej nyom: vim kuv yuav tshaj tawm tus Tswv lub npe; nej cia li qhuas peb tus Vajtswv lub hwjchim loj. Nws yog lub Pob Zeb, nws tes haujlwm yog tiav txhij txhua: rau qhov nws txhua txojkev yog kev txiav txim: yog Vajtswv uas muaj qhov tseeb thiab tsis muaj kev tsis ncaj, nws yog tus ncaj ncees thiab tus raug. Kevcai 32:1–4.
Puas yog Eliyas yeej txhais tiag li nws hais rau Ahaj? Puas yog nws yeej txhais tiag tias nyob rau hnub kawg, thaum txoj kev txav thiab txoj xov ntawm Eliyas tau los txog rau qhov puv npo tiav kawg, “yuav tsis muaj lwg thiab nag li hauv tej xyoos no, tsuas yog raws li kuv lo lus xwb?” Puas yog “nag” uas Eliyas hais tias yuav raug txwv cia, tsuas yog thaum nws hais lo lus, sib haum nrog “nag” uas Malakis cog lus tseg ua ib txoj koob hmoov?
Cia li coj nej tej ib feem kaum tag nrho los rau hauv lub tsev txhab, kom thiaj muaj mov nyob hauv kuv lub tsev, thiab sim kuv tam sim no nrog qhov no, tus Tswv uas kav cov tub rog hais tias, saib seb kuv puas yuav tsis qhib tej qhov rais saum ntuj ceeb tsheej rau nej, thiab nchuav ib txoj koob hmoov los rau nej, kom yuav tsis muaj chaw txaus txais tau nws. Malakhi 3:10.
Thiab puas yog “kev foom tsis zoo” ntawm “kev xyiv fab fij” uas tsis tau raug ua kom dawb huv ntawm cov “pov thawj,” thiab kev siv yuam kev ntawm “ib feem kaum” uas twb tau raug coj los siv lawm, kuj sawv cev rau “kev foom tsis zoo” ntawm “xya zaug” thiab?
Thaum kawg ntawm lub Xya hli ntuj, 2023, peb tau pib luam tawm cov zaj lus uas, hauv lawv lub ntsiab tseeb, yog ib qho rov hais dua txog cov lus uas muaj nyob hauv pawg kev kawm hu ua Habakkuk’s Tables. Qhov txawv ntawm qhov kev nthuav qhia tam sim no yog tias tom qab Lub Xya hli ntuj 18, 2020, tus Tswv tau pib muab qee yam ntawm cov lus qhuab qhia qub tso rau hauv ib txoj kev kaj tshiab.
Nws pib qhib tej yam uas rau kuv pom tias tob kawg li, tiam sis kuv tus kheej twb tsis nyob sib cuag lawm thiab tsis kam nyob sib cuag nrog txoj hauj lwm uas yav tas los twb tau muab rau kuv ua kom tiav. Txij hnub Tim 19 Lub Xya Hli, 2020 los, kuv thiaj to taub tias lo lus twv ua ntej ntawm hnub dhau los ntawd yog kev yuam kev, thiab tias kuv tus kheej muaj lub luag hauj lwm rau qhov kev twv ua ntej uas muaj kev txhaum ntawd thiab nws tej kev phem txaus ntshai uas ua raws los ntau dua li leej twg lwm tus.
Tom qab ntawd, thaum lub Xya hli ntuj xyoo 2023, ib txoj kev paub txhaum tob heev tau nyab kuv lub siab, tias txawm yog kuv twb swb tag nrho lawm ua tus thawj coj ntawm Vajtswv txoj kev txav ntawm tus timtswv thib peb los xij, kuv tsawg kawg los yeej yuav tsum pib sau tawm yam uas kuv tau los nkag siab txij thaum lub Xya hli ntuj xyoo 2020 los. Kuv txiav txim siab muab sau cia yam uas tau raug qhib qhia rau kuv txij hnub kev txhaum ntawm lub Xya hli ntuj 18, 2020 los, ces muab nws tso rau hauv cov ntaub ntawv rau pej xeem, ua ntej kuv raug coj mus so.
Hauv peb lub hlis txij thaum Lub Xya Hli los no, muaj ntau tshaj xya caum lub teb chaws thoob plaws ntiaj teb uas tam sim no tab tom ua raws li cov nqe lus no. Yog lawm, tsis muaj qhov ua xyem xyav tias qee leej tab tom ua raws nrog lub hom phiaj thiab lub siab xav uas tsis dawb huv, tiam sis tsis yog txhua tus. Peb tab tom nyob ze rau ntawm kev qhib ib txoj haujlwm uas yuav muab cov nqe lus no tso ua txhua yam lus loj ntawm ntiaj teb no, rau qhov nyob rau lub sijhawm no, ntau tshaj xya caum lub teb chaws ntawd raug yuam kom txiav txim siab txog tej qhov tseeb no tsuas yog nyob hauv lus Askiv xwb.
Peb twb tab tom ua haujlwm los pab qee leej thoob plaws lub ntiaj teb no, cov uas tsis muaj txoj hau kev thiab peev xwm ua ntau nrog cov kev tseeb no, thiab kuv xav tsis thoob seb Malakis tus “txhab nyiaj,” uas muaj ib lub hom phiaj meej tias yuav muab “zaub mov” rau hauv Vajtswv lub tsev, puas yog tej zaum tsis yog hais txog txoj haujlwm nthuav tawm qhov tseeb uas tau tab tom tawm los ntawm cov tshooj lus no txij thaum Lub Xya hli ntuj xyoo 2023 los?
Peb yuav pib peb qhov kev xav txog Daniyee tshooj peb hauv tsab ntawv tom ntej.
“Peb tab tom nyob hauv ib lub sijhawm tshwj xeeb hauv keeb kwm ntawm lub ntiajteb no. Ib txoj haujlwm loj yuav tsum tau ua kom tiav hauv lub sijhawm luv heev, thiab txhua tus ntseeg Yexus yuav tsum ua nws feem hauv kev txhawb nqa txoj haujlwm no. Vajtswv tab tom hu cov neeg uas yuav fij lawv tus kheej rau txoj haujlwm cawm neeg txoj sia. Thaum peb pib to taub tias Khetos tau ua kev txi loj npaum li cas thiaj yuav cawm tau ib lub ntiajteb uas tab tom piam sij, ces yuav pom muaj kev tawm tsam loj kawg nkaus hauv kev siv zog cawm neeg txoj sia. Au, thov kom tag nrho peb tej pawg ntseeg pom thiab paub txog txoj kev txi uas tsis muaj chaw kawg ntawm Khetos!”
“Hauv tej yog toog hmo ntuj, tej yam sawv cev tau hla los rau kuv xub ntiag txog ib qho kev txav loj ntawm kev hloov kho nyob hauv Vajtswv haiv neeg. Coob leej tab tom qhuas Vajtswv. Cov neeg mob tau raug kho kom zoo, thiab lwm yam txuj ci tseem ceeb kuj tau ua tiav. Muaj ib tug ntsuj plig ntawm kev thov pab rau lwm tus raug pom, ib yam li tau tshwm sim ua ntej Hnub Peetekos loj ntawd. Pua leej thiab txhiab leej raug pom tias tab tom mus xyuas tej tsev neeg thiab qhib Vajtswv txoj lus rau lawv xub ntiag. Cov siab tau raug qhuab ntuas los ntawm lub hwj chim ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, thiab ib tug ntsuj plig ntawm kev hloov siab los ntseeg tiag tiag tau tshwm sim. Txhua sab qhov rooj tau raug qhib dav rau kev tshaj tawm qhov tseeb. Lub ntiaj teb zoo li tau raug ci ntsa iab los ntawm lub hwj chim saum ntuj ceeb tsheej. Tej koob hmoov loj tau raug txais los ntawm Vajtswv haiv neeg uas yog cov tseeb thiab txo hwjchim. Kuv hnov tej suab ntawm kev ua tsaug thiab kev qhuas, thiab zoo li muaj ib qho kev hloov kho tshiab zoo ib yam li qhov uas peb tau pom nyob rau xyoo 1844.”
“Tiam sis ib txhia tsis kam hloov siab lees txim. Lawv tsis txaus siab taug txoj kev ntawm Vajtswv, thiab thaum, kom tes hauj lwm ntawm Vajtswv thiaj li tau nce mus, muaj kev hu kom coj tej khoom pub dawb los fij raws siab dawb siab zoo, ib txhia thiaj tseem tuav rawv lawv tej cuab tam hauv ntiaj teb no nrog txoj kev qia dub. Cov neeg siab hlob no thiaj raug cais tawm ntawm pab pawg ntseeg.”
“Vajtswv txiav txim ntawm Vajtswv nyob hauv lub ntiaj teb no, thiab, nyob hauv txoj kev cuam tshuam ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, peb yuav tsum tshaj tawm txoj xov ceeb toom uas Nws tau tso siab rau peb. Peb yuav tsum tshaj tawm txoj xov no kom sai, kab txuas kab, qhuab qhia txuas qhuab qhia. Tsis ntev no tibneeg yuav raug yuam kom txiav txim siab loj heev, thiab yog peb tes dej num kom paub tseeb tias lawv tau txais ib lub sijhawm los nkag siab qhov tseeb, xwv kom lawv thiaj sawv tau ntawm sab uas yog rau hauv txoj kev paub meej. Tus Tswv hu Nws haiv neeg kom ua hauj lwm—ua hauj lwm mob siab thiab muaj tswvyim—thaum lub sijhawm sim neej tseem ncua.” Testimonies, volume 9, 126.