Hauv nqe ib ntawm tshooj kaum, peb raug qhia tias yog xyoo peb ntawm Cyrus, tiamsis hauv tshooj ib, peb raug qhia tias Daniyee tsuas muaj sia nyob xwb, lossis nyob mus txog xyoo ib ntawm Cyrus.
Thiab Daniyee tseem nyob mus txog rau thawj xyoo ntawm vajntxwv Khauli. Daniel 1:21.
Tau ob xyoos los, Kha‑u leejtwg tau nrog Dali‑a tus Mees xibfwb kav ua ke, yog li ntawd thiaj yog nws xyoo peb, tiam sis kuj yog nws xyoo ib thiab.
Nyob rau xyoo peb ntawm Cirus tus vajntxwv ntawm Pawxia, muaj ib lo lus raug tshwm rau Daniyee, uas nws lub npe hu ua Belteshazzar; thiab lo lus ntawd yog qhov tseeb, tab sis lub sijhawm uas teem tseg ntawd ntev: thiab nws tau to taub lo lus ntawd, thiab muaj kev nkag siab txog zaj yog toog. Daniyee 10:1.
Hais txog kev yaj saub, Xa-ees lub npe raug qhia tawm hauv Daniyees thawj lub zeem muag thiab lub zeem muag kawg. Daniyees tshooj ib, raws li twb tau nthuav qhia lawm hauv cov ntawv sau yav dhau los, sawv cev rau thawj tus tim tswv ntawm Tshwmsim tshooj kaum plaub. Thaum thawj tus tim tswv raug txheeb qhia hauv kev yaj saub, nws muaj tag nrho cov yam ntxwv yaj saub ntawm peb tus tim tswv hauv Tshwmsim kaum plaub. Peb theem ntawm txoj moo zoo nyob mus ib txhis uas sawv cev hauv thawj tus tim tswv yog “ntshai Vajtswv,” “qhuas Nws lub yeeb koob,” vim “lub sijhawm uas Nws txiav txim twb los txog lawm.”
Vim yog Daniyees thiab peb tug neeg tsim txiaj ntawd “ntshai Vajtswv,” lawv thiaj xaiv tsis lees txais Npanpiloo tej zaub mov, thiab tseem nyob ua neeg tsis noj nqaij. Hauv qhov kev sim pom tseeb uas ua raws ntawd, Daniyees thiab peb tug neeg tsim txiaj ntawd “qhuas Vajtswv” los ntawm lawv daim duab zoo muaj kev noj qab haus huv, uas sawv txawv ntawm cov uas noj Npanpiloo tej zaub mov. Tom qab peb xyoos, “teev txiav txim” tau los txog thaum Nenpukhanesas sim lawv thiab pom tias lawv muaj tswvyim kaum npaug tshaj txhua tus neeg txawj ntse hauv Npanpiloo.
Peb kauj ruam ntawm txoj moo zoo uas nyob mus ib txhis kuj raug sawv cev hauv tshooj kawg ntawm Daniyee raws li txoj txheej txheem uas qhov kev paub nce ntxiv ntxuav kom dawb huv, ua kom dawb, thiab sim cov uas raug tuav kom lav ris rau qhov kaj uas raug qhib thaum lub sijhawm kawg. Hauv thawj tshooj ntawm Daniyee ib yam li hauv tshooj kawg, peb kauj ruam ntawm thawj tus tim tswv, uas muaj xws li peb tus tim tswv tag nrho, raug qhia kom meej. Vim thawj tshooj yog txoj moo zoo uas nyob mus ib txhis ntawm thawj tus tim tswv, tshooj ob ntawm Daniyee sawv cev rau tus tim tswv thib ob ntawm Tshwmsim kaum plaub, qhov chaw uas qhov kev sim txog tus yam ntxwv ntawm tus tsiaj qus lossis tus yam ntxwv ntawm Khetos raug sawv cev, ib yam li nws tau muaj nyob hauv qhov kev sim thib ob hauv peb kauj ruam ntawm tshooj ib.
Vim hais tias tshooj ib thiab ob ntawm Daniel sawv cev rau thawj tus timtswv thiab tus timtswv thib ob hauv Tshwm Sim tshooj kaum plaub, ces tshooj peb thiab txoj kev sim siab saum Daim Tiaj Dura sawv cev rau tus timtswv thib peb txoj xov, nrog rau nws txoj lus ceeb toom kom txhob txais lub cim ntawm tus tsiaj nyaum. Hauv Daniel tshooj ib, tau hais txog thawj xyoo ntawm Cyrus, thiab hauv tshooj kaum, uas yog Daniel zaj yog toog zaum kawg, Cyrus raug nthuav tawm los ntawm nws xyoo thib peb; tiam sis peb paub tias xyoo thib peb ntawd yog nws thawj xyoo, vim Daniel tsuas kav mus txog thawj xyoo ntawm Cyrus xwb.
Vim li no Xayus yog ib lub cim ntawm ib xyoos thawj uas muaj peb xyoos nyob hauv. Nws yog ib lub cim ntawm thawj tus tim tswv txoj xov. Xayus thawj xyoos raug hais txog nyob rau nqe kawg ntawm Daniyee thawj lub zeem muag, thiab tom qab ntawd rov hais dua hauv nqe thawj ntawm Daniyee lub zeem muag kawg. Nws yog ib qho tseem ceeb kom paub txog lub cim yaj saub ntawm Xayus, thiab tam sim no peb xub txheeb kom meej tias nws sawv cev rau thawj tus tim tswv txoj xov. Qhov no muaj peev xwm raug txiav txim raws yaj saub los ntawm qhov tseeb tias Daniyee qhia nws xyoo peb ua nws xyoo thawj; tiamsis qhov tseem ceeb tshaj ntawd, nws raug txheeb kom meej los ntawm thawj daim ntawv tshaj tawm uas nws tshaj tawm.
Kev tawm tsam uas Gabriel tau ntsib nrog cov vajntxwv ntawm Persia hauv tshooj kaum ntawd, yog hais txog kev coj Cyrus mus txog rau qhov chaw uas nws yuav ua tiav thiab tshaj tawm thawj daim cai ntawm peb daim cai, uas yuav tso cai rau cov Yudais rov qab los thiab txhim kho Yeluxalees thiab lub tuam tsev. Daim cai thib peb yuav cim qhov pib ntawm zaj lus faj lem ob txhiab peb puas xyoo, uas tau xaus thaum tus timtswv thib peb tuaj txog thaum Lub Kaum Hli 22, 1844. Daim cai thib peb sawv cev rau tus timtswv thib peb, thiab yog li ntawd daim cai thawj ntawm Cyrus sawv cev rau kev tuaj txog ntawm tus timtswv thawj hauv xyoo 1798. Cyrus sawv cev rau tus timtswv thawj, thiab vim li no, hauv phau ntawv Daniel nws thawj xyoo sawv cev rau peb xyoos.
Yog li no, Cyrus sawv cev rau “lub sij hawm kawg,” rau qhov thaum tus tim tswv thawj zaug (Cyrus) tuaj txog hauv xyoo 1798, ces “lub sij hawm kawg” kuj tuaj txog thiab phau ntawv Daniyee raug qhib lub foob lawm. Lub npe Cyrus ntseeg hais tias yog muab los ntawm lo lus Kheej Pees Qub “Kūruš,” uas txhais tias “hnub,” muab txuas nrog lo lus Elamite “kursh,” uas txhais tias “lub zwm txwv,” qhia txog kev txuas nrog hwj chim vajntxwv lossis kev ua vajntxwv. Yaxayas kuj hais txog cov yam ntxwv no ntawm Cyrus thiab.
Tus uas hais txog Khaules hais tias, Nws yog kuv tus yug yaj, thiab nws yuav ua kom tiav txhua yam uas kuv txaus siab; txawm yog hais rau Yeluxalees tias, Koj yuav raug tsa dua; thiab hais rau lub tuam tsev tias, Koj lub hauv paus yuav raug muab tsa. Tus Tswv hais li no rau nws tus uas raug xaiv tseg, yog rau Khaules, uas kuv tuav nws sab tes xis, kom nws kov yeej tej teb chaws nyob ntawm nws xub ntiag; thiab kuv yuav daws tej vajntxwv lub duav, kom qhib tej rooj vag ob phab rau ntawm nws xub ntiag; thiab tej rooj vag yuav tsis raug kaw; kuv yuav mus ua ntej koj, thiab ua kom tej chaw nkhaus ncaj; kuv yuav tsoo tej rooj vag tooj liab ua tej daim, thiab txiav tej qws hlau kom sib nrug; thiab kuv yuav muab tej cuab tam hauv qhov tsaus ntuj, thiab tej nyiaj txiag zais cia hauv tej chaw zais rau koj, xwv kom koj yuav paub tias kuv, yog tus Tswv, tus uas hu koj raws li koj lub npe, yog cov Yixayee tus Vajtswv. Vim yog Yakhauj, kuv tus qhev, thiab Yixayee, kuv tus uas raug xaiv, kuv thiaj hu koj raws li koj lub npe; kuv tau tis npe rau koj, txawm yog koj tsis tau paub kuv. Kuv yog tus Tswv, thiab tsis muaj dua lwm tus li, tsis muaj ib tug vajtswv nyob ib sab kuv; kuv khi koj siv sia, txawm yog koj tsis tau paub kuv; xwv kom lawv thiaj paub txij hnub tuaj mus, thiab txij sab hnub poob los, tias tsis muaj dua lwm tus nyob ib sab kuv. Kuv yog tus Tswv, thiab tsis muaj dua lwm tus li. Yaxayas 44:28–45:6.
Cyrus ua piv txwv txog Khetos, rau qhov nws yog tus Tswv “tus raug pleev roj,” thiab raug hu ua Vajtswv “tus yug yaj,” tus uas tsim Yeluxalees thiab tsa lub hauv paus ntawm lub tuam tsev. Nws yog tus uas koom nrog kev qhib cov rooj vag uas kaw lawm, ib yam li Khetos yog Tus uas qhib ces tsis muaj leejtwg kaw tau, thiab kaw ces tsis muaj leejtwg qhib tau. Thiab Cyrus raug muab “tej cuab tam ntawm qhov tsaus ntuj, thiab tej nyiaj txiag uas zais cia hauv tej chaw zais.” Cyrus ua kom tiav ntau lub cim txheeb raws kab ntawm tej kev txav ntawm kev hloov kho.
Nws cim lub sijhawm kawg, thaum tus tim tswv thawj los txog, thaum phau ntawv Daniel raug qhib tawm thiab tom qab ntawd muaj kev paub ntau ntxiv uas los ntawm “tej cuab tam ntawm qhov tsaus ntuj, thiab tej nyiaj txiag zais cia ntawm tej chaw zais.” Tej “cuab tam ntawm qhov tsaus ntuj, thiab tej nyiaj txiag zais cia ntawm tej chaw zais” ntawd yog yam uas tsim los ua “lub hauv paus” uas raug “txhim tsa,” thiab “lub tuam tsev,” uas yuav raug “nrum tsa”. Khetos, uas Cyrus yog tus sawv cev yav tom ntej txog Nws, yog tus Tswv “uas raug xaiv tseg,” ib yam li Khetos raug xaiv tseg thaum Nws ua kevcai raus dej. Vim li ntawd Cyrus tsis yog tsuas yog kev los txog ntawm tus tim tswv thawj xwb; nws tseem yog tus tim tswv thib ob uas pub hwjchim rau tus tim tswv thawj thaum nws nqes los, ib yam li Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv nqes los thaum Khetos raug xaiv tseg. Hnub Kaum Hli 22, 1844, Khetos tau qhib lub qhov rooj lossis “lub rooj vag” nkag mus rau hauv Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws, uas yog ib lub rooj vag uas tau raug kaw. Cyrus kuj cim txog kev los txog ntawm tus tim tswv thib peb.
Xailas yog thawj tug timtswv, thiab thawj tug timtswv muaj tag nrho txhua yam ntsiab lus ntawm peb tug timtswv tag nrho. Xailas yog lub sijhawm kawg xyoo 1798, thaum thawj tug timtswv los txog. Xailas sawv cev rau lub Yim Hli 11, 1840 thaum txoj xov ntawm thawj tug timtswv tau txais hwjchim (raug pleev roj). Nws sawv cev rau tes haujlwm ntawm kev tso lub hauv paus, raws li tau sawv cev los ntawm kev tsim daim ntawv qhia xyoo 1843 thaum lub Tsib Hlis xyoo 1842. Nws sawv cev rau kev txhim tsa lub tuam tsev, raws li ob pab neeg raug cais tawm thaum thawj zaug poob siab rau lub Plaub Hlis 19, 1844, thiab nws sawv cev rau qhov kev cais zaum ob thaum txoj kev poob siab loj rau lub Kaum Hli 22, 1844.
Tag nrho cov ciajcim tseem ceeb ntawm txoj kev txhim kho kho tshiab ntawm cov Millerites tau raug piv txwv los ntawm Cyrus, thiab yog li ntawd cov ciajcim ntawd kuj yog cov piv txwv txog cov ciajcim ntawm txoj kev txav ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Txoj kev txav ntawm cov Millerites tau muaj cov cim uas Khetos tau qhia tseg ua ntej, uas yuav los ua ntej keeb kwm ntawm cov Millerites.
“Kev cev lus faj lem tsis yog tsuas yog qhia ua ntej txog yam ntxwv thiab lub hom phiaj ntawm Khetos txoj kev los xwb, tiamsis tseem nthuav qhia tej cim uas tibneeg yuav tsum paub tias thaum twg nws twb los ze lawm. Yexus hais tias: ‘Yuav muaj tej cim hauv lub hnub, thiab hauv lub hli, thiab hauv cov hnub qub.’ Lukas 21:25. ‘Lub hnub yuav tsaus nti, thiab lub hli yuav tsis ci nws qhov kaj, thiab cov hnub qub saum ntuj yuav poob los, thiab tej hwjchim uas nyob saum ntuj yuav raug co ua rau tshee. Ces lawv yuav pom Neeg Leej Tub los hauv cov huab nrog hwjchim loj thiab yeeb koob.’ Malakaus 13:24–26. Tus uas txais kev tshwm sim piav txog thawj yam cim uas yuav tshwm sim ua ntej txoj kev rov qab los zaum ob li no: ‘Muaj ib qho av qeeg loj heev; thiab lub hnub txawm dub nti zoo li ntaub hnab uas ua los ntawm plaub hau, thiab lub hli txawm zoo li ntshav.’ Tshwm Sim 6:12.”
“Cov cim no tau no twb pom ua ntej qhib rau xyoo pua kaum cuaj. Raws li qhov kev faj lem no tau ua tiav, nyob rau xyoo 1755 tau muaj ib qho av qeeg txaus ntshai tshaj plaws uas tau raug sau tseg dua los.” The Great Controversy, 304.
Cov cim uas tshaj tawm Txog Kev Los Zaum Ob tau pib tshwm sim me ntsis ua ntej xyoo 1798, yog xyoo 1755. Xyoo 1798 yog qhov xaus ntawm txoj kev poob cev qhev ntawm cov Yixayee sab ntsuj plig hauv Npanpiloo sab ntsuj plig, uas Muam White qhia tias tau raug ua qauv qhia los ntawm txoj kev poob cev qhev tiag tiag ntawm cov Yixayee tiag tiag hauv Npanpiloo tiag tiag; txoj kev poob cev qhev ntawd tau xaus rau thaum kawg ntawm xya caum xyoo ntawm kev poob cev qhev, thaum Khaulas nkag los ntawm cov rooj vag qhib thiab txeeb tau Npanpiloo, thiab tua Belshazzar.
“Hnub no pawg ntseeg ntawm Vajtswv muaj kev ywj pheej los nqa txoj hauj lwm ntawd mus txog qhov tiav raws li txoj kev npaj saum ntuj ceeb tsheej rau txoj kev cawm dim ntawm ib haiv neeg uas ploj lawm. Tau ntau tiam xyoo lawm, Vajtswv haiv neeg raug txwv lawv tej kev ywj pheej. Kev tshaj tawm txoj moo zoo nyob rau hauv nws txoj kev dawb huv raug txwv tsis pub ua, thiab cov uas muaj siab tawv tsis mloog lus rau tib neeg tej lus txib raug rau txim hnyav tshaj plaws. Vim li ntawd, tus Tswv lub vaj txiv hmab uas yog nws txoj kev ncaj ncees loj ntawd yuav luag raug tso tseg tas nrho. Cov neeg raug muab tshem tawm ntawm qhov kaj ntawm Vajtswv Txojlus. Kev tsaus ntuj ntawm kev yuam kev thiab kev ntseeg dab qhuas hem kom lwv kom ploj qhov kev paub txog txoj kev ntseeg tseeb. Vajtswv pawg ntseeg nyob hauv ntiajteb no yeej raug kaw cev qhev tiag tiag thaum lub sijhawm ntev ntawm kev tsim txom tsis muaj kev hlub no, ib yam li cov Yixayee cov menyuam uas raug coj mus ua neeg raug kaw hauv Npanpiloo thaum lub sijhawm raug ntiab mus nyob deb.” Prophets and Kings, 714.
Qhov xaus ntawm xya caum xyoo hauv Npanpiloo yog ib qho piv txwv txog xyoo 1798, thiab muaj tej cim uas tuaj ua ntej xyoo 1798, uas tshaj tawm tias Khetos txoj kev rov qab los twb nyob ze heev lawm.
“Kev los txog ntawm Khexus cov tub rog rau ntawm tej ntsa loog Npanpiloo yog ib lub cim rau cov Yudais tias lawv txoj kev dim tawm hauv kev poob cev qhev twb tab tom los ze lawm. Ntau dua ib puas xyoo ua ntej Khexus yug los, Vaj Ntsuj Plig uas tshoov siab twb tau hais txog nws raws npe, thiab twb tau ua kom muaj ib daim ntawv teev cia txog txoj haujlwm tiag tiag uas nws yuav ua hauv kev txeeb lub nroog Npanpiloo yam tsis muaj leejtwg ceev faj txog li, thiab hauv kev npaj txoj kev rau kev tso cov me nyuam ntawm txoj kev poob cev qhev kom dim.” Prophets and Kings, 551.
Khawlees kuj sawv cev ib yam li cov cim uas mus ua ntej xyoo 1798. Cov neeg sau keeb kwm hais tsis meej heev txog txoj kev kav ntawm Dali-us thiab Khawlees, tiam sis Vajtswv Txojlus meej tseeb. Lub tebchaws Medo-Persia tau los tom qab lub tebchaws Npanpiloos, thiab thawj tus vajntxwv ntawm Medo-Persia yog Dali-us, txawm yog nws tus xeeb ntxwv Khawlees thiaj yog tus thawj tub rog uas txeeb tau Npanpiloos thaum hmo uas Belshazzar ua nws rooj noj mov kawg. Khawlees thiab Dali-us nkawd ob leeg puavleej sawv cev txog lub sij hawm kawg ntawm xya caum xyoo kev poob cev qhev, uas sawv cev rau lub sij hawm kawg hauv xyoo 1798, thiab qhov ntawd kuj sawv cev rau lub sij hawm kawg hauv xyoo 1989.
Lub sij hawm kawg hauv keeb kwm Mauxes tau raug cim tseg los ntawm kev yug ntawm Aloos thiab Mauxes, sib nrug peb xyoos. Zaj keeb kwm ntawd tau ua yam ntxwv qhia kom zoo kawg nkaus txog keeb kwm ntawm Khetos, thiab lub sij hawm kawg hauv zaj keeb kwm ntawd tau raug cim tseg los ntawm kev yug ntawm Yauhas, thiab rau lub hli tom qab ntawd yog kev yug ntawm nws tus npawg Yexus. Lub sij hawm kawg muaj ob lub cim taw qhia, thiab Dali‑aus thiab Khaulas nkawd ob leeg puav leej cim qhia txog qhov kawg ntawm xya caum xyoo ntawm txoj kev raug ntes mus ua qhev, uas tau ua yam ntxwv qhia txog qhov kawg ntawm ib txhiab ob puas rau caum xyoo ntawm txoj kev raug ntes. Lub qhov txhab uas yuav luag tuag ntawm tus tsiaj nyaum papacy hauv xyoo 1798, tau raug ua raws xyoo tom qab los ntawm txoj kev tuag ntawm tus uas tau caij saum thiab kav saum tus tsiaj nyaum ntawd. Xyoo 1989, Reagan thiab Bush tus thawj, nkawd ob leeg puav leej yog thawj tswj hwm.
Khauli-aus cim cov cim uas tshaj tawm txog lub sijhawm kawg uas tab tom los, thiab nws cim lub sijhawm kawg ntawd. Nws cim kev loj hlob ntawm kev paub, thiab kev txhawb zog rau thawj zaj lus thaum ib tug timtswv nqes los, thiab nws cim txoj hauj lwm uas tom qab ntawd raug tsa los ua, uas yog kev tso lub hauv paus, txoj hauj lwm ntawm kev txhim tsa lub tuam tsev, thiab kev los txog ntawm tus timtswv thib peb thaum Tus Tubtxib ntawm Txoj Lus Cog Tseg mam li los dheev rau Nws lub tuam tsev.
Xyoo peb ntawm Cyrus tus vajntxwv uas kav Pawxia, ib lo lus tau raug tshwm rau Daniyees, uas hu nws lub npe tias Belteshazzar; thiab lo lus ntawd yog tseeb tiag, tiamsis lub sijhawm uas teem tseg ntawd ntev heev; thiab nws to taub lo lus ntawd, thiab muaj kev nkag siab txog zaj yog toog pom. Nyob rau hauv cov hnub ntawd, kuv yog Daniyees tau quaj ntsuag puv peb lub limtiam. Kuv tsis tau noj mov qab ntxiag li, tsis muaj nqaij los sis cawv nkag rau hauv kuv lub qhov ncauj, thiab kuv tsis tau pleev roj rau kuv tus kheej li, mus txog thaum peb lub limtiam puv npo. Thiab rau hnub nees nkaum plaub ntawm thawj lub hli, thaum kuv nyob ntawm ntug tus dej loj, uas yog Hiddekel. Daniyees 10:1–4.
Cov cim ntawm Cyrus thiab Belteshazzar sawv cev rau ib zaj keeb kwm tshwj xeeb hauv txojkev faj lem rau hnub kawg. Lub cim ntawm Belteshazzar qhia rau peb paub tias cov neeg uas raug sawv cev yog ib puas plaub caug plaub txhiab leej, uas yog tiam neeg kawg ntawm haiv neeg hauv txojlus cog tseg. Lawv raug muab tso rau hauv zaj keeb kwm faj lem uas Cyrus sawv cev, uas sawv cev rau zaj keeb kwm uas tau ua ntej xyoo 1798, thiab 1989, thiab Cuaj Hlis 11, 2001, rau qhov Cyrus sawv cev rau txhua lub cim ciam ntawm txojkev no. Nws kuj sawv cev rau txoj kev poob siab ntawm Lub Xya Hli 18, 2020, thiab txawm tias txoj cai Sunday uas yuav los sai sai hauv Tebchaws Meskas. Tus yuam sij rau kev txheeb kom paub tias Daniel zaj yog toog pom kawg raug muab tso rau qhov twg hauv txojkev faj lem yog raug txheeb kom paub los ntawm yam uas Daniel paub.
Hauv nqe ib Daniel (Belteshazzar), nws muaj kev nkag siab txog ob qho tib si “yam ntawd” thiab kuj txog “txoj yog toog” thiab. Lo lus “yam ntawd” yog lo lus Henplais “dabar,” uas txhais tias “lus,” thiab Gabriel siv nws los sawv cev rau txoj yog toog “chazon” ntawm ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo (“xya zaug”). “Txoj yog toog” hauv nqe ib, uas Daniel nkag siab, yog txoj yog toog “mareh” ntawm ob txhiab peb puas xyoo. Vajtswv haiv neeg ntawm txoj kev khi lus nyob rau hnub kawg tsis tau nkag siab txog “xya zaug” thaum lub sijhawm kawg hauv xyoo 1989. Lawv tsis tau nkag siab txog “xya zaug” kom txog thaum tom qab lub Cuaj Hlis 11, 2001, yog li ntawd Daniel yuav tsum nyob hauv lub sijhawm ntawm txoj kev txav hloov kho uas cev sawv los ntawm Cyrus tom qab lub Cuaj Hlis 11, 2001, vim Daniel, uas sawv cev rau txoj kev txav cev Vajtswv lus faj lem zaum kawg, nkag siab txog ob qho tib si “yam ntawd” thiab “txoj yog toog.”
Daniyee raug txheeb tias nyob hauv ib lub sijhawm quaj ntsuag nees nkaum ib hnub. “Nyob rau hauv cov hnub ntawd” ntawm txoj kev quaj ntsuag, Daniyee thiaj los nkag siab txog “yam ntawd,” thiab nws kuj muaj kev to taub txog “lub zeem muag” thiab. Qhov tseeb uas “yam ntawd” sawv cev rau, tau raug muab tshwm rau Daniyee nyob rau hauv cov hnub quaj ntsuag ntawd. Haiv neeg ntawm Vajtswv raug sawv cev tias tab tom “quaj ntsuag” nyob rau hauv cov kab kev kho dua tshiab, ua ntej me ntsis rau qhov Midnight Cry. Txoj kev quaj ntsuag ntawd raug sawv cev los ntawm Matha thiab Malis quaj ntsuag rau Laxalau, ua ntej me ntsis rau qhov Triumphal Entry. Nws tau raug piav qhia los ntawm txoj kev poob siab tom qab thawj qhov kev chim siab hauv keeb kwm Millerite raws li Yelemi tau hais tseg.
Kuv pom tau koj tej lus, thiab kuv tau noj tej lus ntawd; thiab koj tej lus tau los ua kev xyiv fab thiab kev zoo siab rau hauv kuv lub siab: rau qhov kuv raug hu raws li koj lub npe, Au tus Tswv Vajtswv uas kav ib tsoom tub rog. Kuv tsis tau zaum hauv pawg neeg thuam luag, thiab tsis tau zoo siab nrog lawv; kuv zaum ib leeg vim yog koj txhais tes: rau qhov koj tau ua kom kuv puv npo nrog kev npau taws ncaj ncees. Ua cas kuv txoj kev mob ho nyob mus li, thiab kuv qhov txhab kho tsis tau, uas tsis kam txais kev kho zoo? Koj puas yuav ua rau kuv zoo li yog tus hais lus dag, thiab zoo li tej dej uas qhuav ploj? Yelemis 15:16–18.
Yelemis tsis tau “zoo siab xyiv fab,” ib yam li cov pej xeem hauv Xaudoo thiab Iyi tebchaws tau ua hauv Tshwmsim tshooj kaum ib, thaum ob tug timkhawv tuag lawm. “Tsis zoo siab xyiv fab” txhais tias quaj ntsuag. Npeletexajxas txoj kev quaj ntsuag qhia kom paub txog txoj kev quaj ntsuag uas raug txuas nrog kev tuag ntawm ob tug timkhawv. Hnub Lub Xya hli ntuj 18, 2020, thiab Hnub Kaum ib hlis 3, 2020, ob tug timkhawv ntawm lub kub muaj zog Protestant tseeb thiab lub kub muaj zog Republican ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb tau raug tua nyob hauv tej kev ntawm Xaudoo thiab Iyi tebchaws, qhov chaw uas peb tus Tswv kuj raug ntsia saum ntoo khaublig thiab. Thaum peb tus Tswv raug ntsia saum ntoo khaublig, Nws cov thwjtim thiaj pib quaj ntsuag. Ob tug timkhawv ntawd raug sawv cev hauv Tshwmsim tshooj kaum ib tias yog Mauxes thiab Eliyas.
Muaj tsib qhov chaw hauv Vajluskub uas hais txog Khetos ua Mikha‑ees, peb qhov nyob hauv phau Daniyee, ib qhov nyob hauv phau Yudas, thiab ib qho ntxiv nyob hauv phau Tshwmsim. Hauv tshooj kaum, uas peb tab tom xav txog tam sim no, Mikha‑ees raug hais txog ob zaug, hauv nqe kaum peb thiab nees nkaum ib, thiab mam rov hais dua hauv tshooj kaum ob, nqe ib. Nws raug txheeb qhia nyob hauv Tshwmsim tshooj kaum ob, nqe xya. Hauv Yudas, Mikha‑ees raug txheeb qhia tias yog tus tsa Mauxes sawv hauv qhov tuag rov qab los, tus uas nyob hauv Tshwmsim tshooj kaum ib yog ib tug ntawm cov tim khawv uas tuag nyob hauv txoj kev.
Vim li no xav nej nco txog tej no, txawm yog nej twb paub lawm ib zaug, tias tus Tswv, tom qab cawm haiv neeg tawm hauv lub tebchaws Iyiv lawm, mam li rhuav tshem cov uas tsis ntseeg. Thiab cov tim tswv uas tsis khaws lawv thawj lub meejmom, tiam sis tso lawv qhov chaw nyob tseg, nws twb khaws cia rau hauv txoj saw uas nyob mus ib txhis hauv qab txoj kev tsaus ntuj, tos txog hnub txiav txim loj. Ib yam li Xaudoo thiab Kaumaulas, thiab cov nroog nyob puag ncig lawv uas tau ua tib yam li ntawd, muab lawv tus kheej cev rau kev nkauj kev nraug, thiab mus nrhiav nqaij txawv txav, lawv raug muab tsa los ua tus piv txwv, raug kev pauj ntawm hluav taws nyob mus ib txhis. Ib yam li ntawd thiab, cov neeg npau suav qias neeg no ua kom cev nqaij daim tawv qias, saib tsis taus txoj cai kav, thiab hais lus phem txog cov muaj hwjchim. Tiamsis Mikha-ee tus thawj tim tswv, thaum sib cav nrog Ntxwg Nyoog txog Mauxes lub cev, tsis txhob txwm coj lus thuam los liam nws, tsuas hais tias, “Tus Tswv txwv koj.” Yudas 5–9.
Hauv hauv phau ntawv Yudas, hauv lub ntsiab lus hais txog ob qho tib si Xaudoo thiab Ejyptes, uas sawv cev rau lub nroog loj uas Mauxes thiab Eliyas raug tua nyob hauv Tshwmsim tshooj kaum ib; Khetos, uas raug sawv cev los ntawm Mikhaees, tsa Mauxes lub cev sawv rov qab los. Mauxes thiab Eliyas tau tuag tau peb hnub thiab ib nrab uas yog hnub muaj lub ntsiab lus piv txwv nyob hauv Tshwmsim tshooj kaum ib, thiab lub sijhawm quaj ntsuag rau Belteshazzar xaus thaum Mikhaees nqes saum ntuj los. Kab dhau kab, Daniyees tshooj kaum nqe ib txog plaub, tab tom qhia txog lub sijhawm quaj ntsuag uas xaus thaum ob tug tim khawv raug Mikhaees tsa sawv rov qab los.
Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no hauv tshooj lus tom ntej.
“Leej Txiv tau xaiv Mauxes thiab Eliyas los ua nws cov tubtxib rau Khetos, thiab ua kom nws raug qhuas nrog qhov kaj ntawm Saum Ntuj Ceeb Tsheej, thiab sib tham nrog nws txog nws txoj kev txom nyem uas yuav los txog, vim nkawd tau nyob saum ntiajteb no ua neeg; nkawd tau ntsib tibneeg txoj kev tu siab thiab kev raug txom nyem, thiab yeej muaj peevxwm khuvleej txoj kev sim siab uas Yexus tau ntsib hauv nws lub neej nyob ntiajteb. Eliyas, hauv nws txoj hauj lwm ua yajsaub rau cov Yixayee, tau sawv cev rau Khetos, thiab nws tes dejnum kuj tau, nyob rau ib qho ntsuas, zoo ib yam li tus Cawmseej li. Thiab Mauxes, ua tus thawjcoj ntawm cov Yixayee, tau sawv nyob hauv Khetos qhov chaw, sib txuas lus nrog nws thiab taug raws li nws tej lus qhia; yog li ntawd, ob tug no, tshaj txhua pab uas tau sib sau nyob ib ncig ntawm Vajtswv lub zwm txwv, yog cov uas tsim nyog tshaj plaws los ua haujlwm pab rau Vajtswv Leej Tub.”
“Thaum Mauxe, chim siab heev rau cov Yixalayees tej kev tsis ntseeg, ntaus lub pob zeb ntawd hauv txoj kev npau taws thiab muab dej rau lawv raws li lawv tau hu thov, nws tau muab lub yeeb koob rau nws tus kheej; rau qhov nws lub siab raug lawv txoj kev tsis ua tsaug thiab txoj kev tawv ncauj kav tas nrho, ces nws thiaj tsis hwm Vajtswv thiab tsis tsa Nws lub npe kom loj, thaum ua tes haujlwm uas Nws tau txib nws kom ua. Nws yog tus Tswv uas Muaj Hwjchim Loj Kawg txoj kev npaj kom nquag coj cov Yixalayees mus rau hauv tej chaw txom nyem, thiab tom qab ntawd, thaum lawv nyob hauv lawv txoj kev xav tau loj heev, cawm lawv los ntawm Nws lub hwjchim, kom lawv thiaj paub txog Nws txoj kev saib xyuas tshwjxeeb rau lawv, thiab qhuas Nws lub npe. Tiamsis Mauxe, thaum tso siab rau tej kev ntshaw ntuj tsim ntawm nws lub siab, muab rau nws tus kheej txoj kev hwm uas tsim nyog rau Vajtswv, poob rau hauv Xatas lub hwjchim, thiab raug txwv tsis pub nkag mus rau hauv thaj av uas tau cog lus tseg. Yog Mauxe tau nyob ruaj khov, tus Tswv yeej yuav tau coj nws mus txog thaj av uas tau cog lus tseg ntawd, thiab tom qab ntawd yuav tau hloov nws mus rau Saum Ntuj Ceeb Tsheej yam tsis cia nws pom txoj kev tuag.”
“Raws li ntawd, Mauxe tau hla dhau txoj kev tuag lawm, tiam sis Leej Tub ntawm Vajtswv nqes saum Ntuj Ceeb Tsheej los thiab tsa nws sawv hauv qhov tuag rov qab los ua ntej nws lub cev tau pom kev lwj. Txawm Xatas tau sib cav nrog Mikha-ee rau Mauxe lub cev, thiab lees tias nws yog nws tus tsiaj qus uas nws muaj cai txeeb, los nws tsis muaj peev xwm kov yeej Leej Tub ntawm Vajtswv; thiab Mauxe, nrog ib lub cev uas twb sawv rov los thiab tau koob meej lawm, raug coj mus rau tej tshav loog saum Ntuj Ceeb Tsheej, thiab nim no yog ib tug hauv ob tug uas tau txais koob meej, uas Leej Txiv tau tsa kom tos rawm nws Leej Tub.”
“Vim yog cia lawv tus kheej raug kev tsaug zog kov yeej li ntawd, cov thwj tim thiaj tau plam txoj kev sib tham uas nyob nruab nrab ntawm cov tub txib saum ntuj thiab tus Cawm Seej uas tau raug tsa nto koob meej lawm. Tiamsis thaum lawv mam li tsim dheev los ntawm txoj kev tsaug zog tob heev, thiab pom txoj kev ua yog toog loj kawg nkaus uas nyob ntawm lawv xub ntiag, lawv puv npo rau hauv txoj kev zoo siab thiab kev ntshai hwm. Thaum lawv ntsia mus rau ntawm daim duab ci ntsa iab ntawm lawv tus Xibfwb uas lawv hlub, lawv raug yuam kom siv lawv ob txhais tes los thaiv lawv qhov muag, vim lawv tsis muaj peev xwm tiv taus tau txoj kev ci ntsa iab uas hais tsis tau ntawd uas npog nws lub cev, thiab uas tso tawm tej kab teeb pom kev zoo ib yam li lub hnub. Ib pliag luv xwb, cov thwj tim pom lawv tus Tswv raug tsa nto koob meej thiab raug qhuas ua siab loj rau ntawm lawv qhov muag, thiab raug hwm los ntawm cov neeg muaj hwjchim ci ntsa iab uas lawv paub tias yog cov uas Vajtswv tshwj tseg.” The Spirit of Prophecy, volume 2, 329, 330.