Hauv zaj kaum, Daniyees raug kov peb zaug, thiab peb zaug kov ntawd sib haum nrog peb zaug uas Daniyees tus kheej tau ntsib “mareh,” yog yog toog pom. Qhov tshwm sim thawj zaug thiab zaum kawg yog ntawm Nka-alis, tus tubtxib nqa xov ntawm Yexus Khetos txoj Kev Qhia Tshwm. Nka-alis yog tus uas txais txoj xov ntawm Khetos, uas Leej Txiv tau muab rau Nws, thiab xa nws mus rau tus cev Vajtswv lus, uas yuav tsum xa nws mus rau cov koom txoos.

Tiamsis kuv yuav qhia rau koj paub txog yam uas raug sau tseg rau hauv phau Vaj Lug Kub uas yog qhov tseeb; thiab tsis muaj leej twg uas nrog nraim kuv hauv tej no, tsuas yog Mika‑ees uas yog nej tus thawj xwb. Daniel 10:21

Gabriel paub tias nws yog ib tug uas raug tsim, thiab vim li no nws thiaj hais ncaj qha rau Yauhas kom tsis txhob pe hawm nws hauv phau Ntawv Tshwm Sim.

Kuv txawm poob rau ntawm nws ko taw los pe hawm nws. Tiamsis nws hais rau kuv tias, Ceev faj, txhob ua li ntawd: kuv yog koj tus qhev ua ke, thiab yog ib tug ntawm koj cov kwvtij uas muaj Yexus zaj lus timkhawv: pe hawm Vajtswv: rau qhov Yexus zaj lus timkhawv yog tus ntsuj plig ntawm txojkev cev Vajtswv lus. Qhia Tshwm 19:10.

Vim li no tus tub kawm txog tej lus faj lem yuav tsum to taub tias yog li cas Gabriel thiaj qhia tias tsis muaj leej twg nyob siab dua nws hauv qhov uas “sau tseg hauv phau vaj lug kub ntawm qhov tseeb,” yeej muaj ib lub hom phiaj tshwj xeeb hauv txoj lus faj lem. Thaum nws qhia qhov tseeb tias tsuas yog Khetos xwb thiaj to taub vaj lug kub zoo dua nws, nws kuj qhia Khetos tias yog “Mikhael uas yog nej tus thawj.” Tiamsis Mikhael tsis yog ib tug thawj xwb; nws yog tus thawj tim tswv.

Tiamsis Mikha-ee tus thawj tim tswv, thaum nrog dab ntxwg nyoog sib cav txog Mauxe lub cev, tsis tau twv hais ib lo lus liam thuam rau nws, tiam sis hais tias, Cia tus Tswv cem koj. Yudas 7.

Yog li ntawd, tag nrho peb zaug kov no yog kev kov los ntawm cov timtswv, thiab peb zaug uas Daniyees ntsib “mareh,” yog yog toog pom uas yog timtswv. Zaum peb uas Daniyees raug kov yog kom nws tau txais kev txhawb zog, rau qhov yav tas los, thaum zaug ob raug kov nws tau poob nws lub zog.

Tom qab ntawd muaj ib tug uas zoo li tus yam ntxwv ntawm ib tug neeg rov qab los kov kuv, thiab nws txhawb kuv kom muaj zog, thiab hais tias, Au tus neeg uas raug hlub heev, txhob ntshai: kev thaj yeeb yuav rau koj; cia li muaj zog, muaj tseeb, cia li muaj zog. Thiab thaum nws tau hais rau kuv lawm, kuv thiaj muaj zog tuaj, thiab hais tias, Cia kuv tus tswv hais; rau qhov koj tau txhawb kuv kom muaj zog. Ces nws hais tias, Koj puas paub vim li cas kuv tuaj cuag koj? thiab nim no kuv yuav rov qab mus tawm tsam tus thawj ntawm Persia: thiab thaum kuv tawm mus lawm, saib seb, tus thawj ntawm Grecia yuav los. Daniel 10:18–20.

Kabliyoo nco ntsoov rau Daniyee tias nws tau “los qhia kom” Daniyee “to taub yam uas yuav tshwm sim rau koj haiv neeg nyob rau hnub kawg,” thaum nws nug Daniyee tias nws puas “paub tias yog vim li cas kuv thiaj los cuag koj?” Raws li qhov uas nws twb qhia Daniyee txog hnub kawg lawm, Kabliyoo thiaj hais ntxiv tias nws yuav “rov qab mus tawm tsam tus thawj ntawm Persia; thiab thaum kuv tawm mus lawm, saib seb, tus thawj ntawm Grecia yuav los.” Ces nws pib zaj lus faj lem hauv tshooj kaum ib, uas piav txog yam uas yuav tshwm sim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej nyob rau hnub kawg. Zaj lus faj lem ntawd raug muab tso rau hauv lub ntsiab lus ntawm kev sib ntaus nrog “tus thawj ntawm Persia” thiab “tus thawj ntawm Grecia”.

Keeb kwm tiag tiag nyob nruab nrab ntawm Cyrus tus Loj thiab Alexander tus Loj kav ntev tshaj ob puas xyoo. Tiam sis nyob rau hauv av qeeg loj ntawm Tshwmsim tshooj kaum ib, cov kev txav kawg yog kev txav ceev nrooj, thiab sai li sai tau thaum lub nceeg vaj thib rau raug tus vaj ntxwv cuav ntawm sab qaum teb kov yeej lawm, lub nceeg vaj thib xya, yog kaum tus vaj ntxwv, uas tim Nkij Teb Chaws sawv cev rau, tam sim ntawd pom zoo muab lawv lub nceeg vaj rau tus tsiaj qus.

Nyob rau ib theem, “mareh” yog siv xya zaus hauv Daniel tshooj kaum. Peb tau xav txog plaub zaug ntawm xya zaug ntawd, thiab tau txheeb qhia tias thawj qhov kev hais ntawd yog Daniel qhia tias ua ntej xyoo peb ntawm Cyrus, Daniel twb nkag siab txog lub zeem muag lawm. Hauv peb qhov kev hais tom ntej no, peb zaug kov hauv txhua lub zeem muag qhia txog Daniel txoj kev paub thaum nws tsim dheev los ntawm kev quaj ntsuag ntawm nees nkaum ib hnub. Nws txoj kev tsim dheev rov muaj sia tshiab raug teeb tsa saum txoj txheej txheem peb-kauj ruam ntawm txoj moo zoo uas nyob mus ib txhis, thiab peb kauj ruam ntawd raug sawv cev los ntawm cov tim tswv, txawm yog kauj ruam thib ob yog Michael tus thawj tim tswv, uas yog Tus uas tsa Mauxes tawm hauv txoj kev tuag, thiab thauj nws mus saum ntuj.

Peb zaug ntxiv uas lo lus “vision” nyob hauv tshooj kaum, tsis yog “mareh,” tiam sis yog “marah.” “Marah” yog hom poj niam ntawm “mareh.” Nws txhais tias yog ib lub zeem muag, thiab raws li nws lub ntsiab ua rau muaj tshwm sim, yog ib “daim iav” lossis “iav saib.” Tus yuam sij rau nws lub ntsiab txhais yog tias nws yog “causative.” Nws yog lub zeem muag ntawm “the appearance,” tab sis nws txawv ntawm nws hom poj niam los txiv neej, yog li ntawd thiaj qhia txog ib txoj xov yaj saub uas txawv. Raws li nws lub ntsiab txhais, lo lus “mirror” qhia tias cov uas pom lub zeem muag ntawd pom ib yam kev xav rov qab. Nov yog ntu ntawm lo lus uas yog “causative.” Lub ntsiab txhais ntawm ib lo lus causative hauv cov ntsiab lus ntawm “marah,” yog tob kawg.

Lo lus “causative” yog hais txog lub ntsiab ntawm kev ua kom muaj ib yam tshwm sim lossis txoj kev ua uas ua rau ib yam tshwm sim. Hauv kev kawm lus, tshwj xeeb hauv txheej txheem hloov cev ntawm tus verb, daim qauv causative yog ib yam kev txhim kho raws qauv lus uas qhia tias tus subject ntawm ib tug verb yog tab tom ua rau lwm tus neeg lossis lwm yam khoom ua txoj hauj lwm uas tus verb ntawd piav txog. Piv txwv li, hauv lus Askiv, tus verb “to read” hloov mus ua causative thaum peb hais tias “to make someone read.” Ntawm no, tus subject yog ua rau lwm tus neeg ua txoj hauj lwm nyeem ntawv.

Daim causative qhia tias tus ntsiab lus yog tus muaj lub luag hauj lwm ua kom qhov kev ua uas lo lus ua qhia ntawd tshwm sim. “Causative” yog hais txog yam ntxwv uas ib qho kev ua los sis ib qho xwm txheej raug ua kom tshwm sim. Peb zaug uas Daniyee siv lo lus Henplais “marah,” lub zeem muag uas raug ntsia ntawd ua rau tus uas ntsia raug hloov mus ua yam duab uas nws tab tom ntsia.

Thiab nyob rau hnub nees nkaum plaub ntawm thawj lub hlis, thaum kuv nyob ntawm ntug tus dej loj, uas yog Hiddekel; ces kuv tsa kuv lub qhov muag ntsia, thiab saib, saib seb, muaj ib tug txiv neej hnav ntaub linen, nws lub duav muab txoj siv ua los ntawm kub zoo ntawm Uphaz qhwv cia: Nws lub cev kuj zoo li pob zeb beryl, thiab nws lub ntsej muag zoo li qhov tshwm sim (mareh) ntawm xob laim, thiab nws ob lub qhov muag zoo li tej teeb hluav taws, thiab nws ob txhais npab thiab ob txhais taw zoo li tooj dag ci huv si, thiab lub suab ntawm nws tej lus zoo li lub suab ntawm ib co neeg coob. Thiab kuv, Daniel, tib leeg thiaj pom zaj yog toog pom ntawd (marah): rau qhov cov txiv neej uas nrog kuv nyob tsis pom zaj yog toog pom ntawd (marah); tiam sis ib qho kev tshee hnyo loj poob rau saum lawv, ua rau lawv khiav mus nkaum lawv tus kheej. Yog li ntawd kuv thiaj tshuav ib leeg xwb, thiab pom zaj yog toog pom loj no (marah), thiab tsis tshuav ib qho zog nyob hauv kuv li lawm: rau qhov kuv lub meej mom raug hloov hauv kuv mus ua kev puas tsuaj, thiab kuv tsis khaws tau ib qho zog li. Los kuv tseem hnov lub suab ntawm nws tej lus: thiab thaum kuv hnov lub suab ntawm nws tej lus, ces kuv poob rau hauv txoj kev tsaug zog tob ntsej muag rau hauv av, thiab kuv lub ntsej muag tig rau hauv av. Daniel 10:4–9.

Thaum kawg ntawm nees nkaum ib hnub ntawm kev quaj ntsuag, uas nyob rau hauv hnub kawg sib haum nrog peb hnub thiab ib nrab uas ob tug tim khawv tuag pw hauv txoj kev, Daniyee tau raug ua kom pom Khetos qhov tshwm sim tam sim ntawd, thiab Nws qhov tshwm sim yog “zoo li qhov tshwm sim (mareh) ntawm xob laim.” Qhov xwm txheej ntawd, thaum kawg ntawm peb hnub thiab ib nrab hauv Tshwmsim tshooj kaum ib, ua rau muaj kev cais tawm, rau qhov “cov txiv neej uas nrog” Daniyee nyob tau raug ua kom “[pom] tsis tau lub zeem muag (marah); tiam sis ib qho kev co loj tau poob rau saum lawv, kom lawv khiav mus zais lawv tus kheej. Yog li ntawd” Daniyee “thiaj raug tseg cia nyob ib leeg,” tab sis “cov txiv neej uas nrog kuv nyob [tau raug ua kom pom] tsis tau lub zeem muag (marah); tiam sis ib qho kev co loj tau poob rau saum lawv, kom lawv khiav mus zais lawv tus kheej.”

Lub zeem muag uas Daniyees tau pom thaum nws nyob ib leeg yog lub zeem muag uas yog pojniam thiab muaj hwjchim ua rau muaj txiaj ntsig, uas hloov Daniyees kom zoo ib yam li daim duab ntawm lub zeem muag ntawd. Txoj kev hloov ntawd tau ua tiav los ntawm qhov uas Daniyees lub zog tibneeg raug muab tshem mus, thiab nws txoj kev zoo nraug raug hloov mus ua kev lwj liam.

“Tus cev nqaij daim tawv uas tus ntsuj plig tab tom nyob hauv thiab uas nws ua hauj lwm los ntawm ntawd yog tus Tswv li. Peb tsis muaj cai tsis quav ntsej ib feem twg ntawm lub tshuab muaj sia no. Txhua feem ntawm lub cev muaj sia no yog tus Tswv li. Kev paub txog peb tus kheej lub cev muaj sia yuav tsum qhia peb tias txhua tus cev qhuab, yuav tsum ua Vajtswv tes dej num, ua ib yam cuab yeej ntawm txoj kev ncaj ncees.

“Tsis muaj leejtwg tsuas yog Vajtswv xwb thiaj yuav kov yeej tau txoj kev khav theeb hauv neeg lub siab. Peb cawm tsis tau peb tus kheej. Peb yug dua tshiab tsis tau peb tus kheej. Hauv cov tsev hais plaub saum ntuj ceeb tsheej yuav tsis muaj ib zaj nkauj hu hais tias, Rau kuv tus uas hlub kuv tus kheej, thiab ntxuav kuv tus kheej, txhiv kuv tus kheej, rau kuv yog lub yeeb koob thiab lub meej mom, txoj koob hmoov thiab txoj kev qhuas. Tiamsis qhov no yog tus ntsiab suab ntawm zaj nkauj uas muaj coob leej hu nyob ntawm no hauv lub ntiajteb no. Lawv tsis paub tias lub siab mos siab muag thiab lub siab txo hwjchim txhais li cas; thiab lawv tsis xav paub qhov no, yog lawv tseem muaj kev zam tau. Txoj moo zoo tag nrho muaj nyob hauv kev kawm ntawm Khetos, Nws txoj kev mos siab muag thiab txoj kev txo hwjchim.”

“Kev raug ncaj ncees los ntawm txoj kev ntseeg yog dab tsi? Nws yog txoj hauj lwm ntawm Vajtswv hauv kev txo tib neeg lub meej mom pov tseg rau hauv plua tshauv, thiab ua rau tib neeg yam uas tsis nyob hauv nws lub hwj chim ua tau rau nws tus kheej.” Testimonies to Ministers, 456.

Qhov kev paub ntawm kev raug ncaj ncees los ntawm txoj kev ntseeg yog Vajtswv txoj hauj lwm hauv kev txo tibneeg lub yeeb koob kom poob rau hauv hmoov av. Zaj yog toog uas ua rau cov txivneej uas nrog Daniyee khiav mus ntawd yog zaj yog toog pojniam “ua rau tshwm sim” txog Khetos txoj kev tshwm sim, thiab tam sim ntawd tom qab Daniyee txoj kev ncaj ncees ntawm nws tus kheej raug txo kom poob rau hauv hmoov av lawm, peb zaug kov ntawm cov timtswv thiaj raug siv los, uas thaum kawg txhawb kom Daniyee muaj peev xwm nqa tau txoj xov ntawd.

Xyoo 1888, tus tim tswv uas muaj hwjchim nqes los nrog txoj xov ntawm kev raug suav ncaj ncees los ntawm txoj kev ntseeg, raws li Cov Txwj Laus Jones thiab Waggoner tau nthuav tawm. Tib tug tim tswv ntawd qub rov nqes los dua rau hnub tim 11 lub Cuaj Hlis, 2001, nrog tib txoj xov qub ntawd hais txog kev raug suav ncaj ncees los ntawm txoj kev ntseeg. Qhov ntawd tau cim tseg tias yog qhov pib ntawm kev muab lub foob rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Thaum txog qhov xaus ntawm kev muab lub foob rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej, txoj xov uas nyob thaum pib rov raug hais dua, rau qhov Yexus ib txwm siv qhov pib ntawm ib yam los ua qauv qhia txog qhov kawg ntawm yam ntawd.

Hnub Yim Hli 11, 1840, tib tug tim tswv ntawd nqes los thiab pib peb theem uas tau ua tiav txij xyoo 1840 mus txog 1844. Peb theem ntawd pib nrog kev txhawb zog rau thawj tug tim tswv rau Hnub Yim Hli 11, 1840, kev tuaj txog ntawm tus tim tswv thib ob rau Hnub Plaub Hlis 19, 1844, thiab kev tuaj txog ntawm tus tim tswv thib peb rau Hnub Kaum Hli 22, 1844. Keeb kwm ntawd yog ib qho piv txwv yav tom ntej txog kev nqes los ntawm thawj tug ntawm peb tug tim tswv rau Hnub Cuaj Hli 11, 2001, uas tom qab ntawd muaj tus tim tswv thib ob thaum lub sij hawm kev chim siab rau Hnub Xya Hli 18, 2020, thiab qhov ntawd xaus nrog kev tuaj txog ntawm tus tim tswv thib peb rau txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai sai no.

Thaum kawg ntawm zaj keeb kwm ntawd, thaum Mikhayee nqes los tsa Mauxes thiab Eliyas sawv hauv qhov tuag rov qab los tom qab peb hnub thiab ib nrab uas tuag nyob rau hauv txoj kev, raws li tau sawv cev nyob hauv Tshwmsim tshooj kaum ib, thiab raws li kuj tau sawv cev los ntawm Daniyee tej nees nkaum ib hnub quaj ntsuag, Khetos rov nqes los dua. Ua ntej tshaj, Nws nthuav tawm lub zeem muag ntawm Nws lub yeeb koob, lub zeem muag uas txo neeg lub yeeb koob poob mus rau hauv plua tshauv, thiab ua rau muaj kev sib cais. Thaum Daniyee nyob hauv plua tshauv lawm, thiab tom qab Daniyee tau hloov los ntawm kev ntsia lub zeem muag poj niam “ua kom muaj,” nws raug Nkaslias kov thawj zaug, thiab raug tsa sawv rau saum nws ob txhais ko taw uas tshee hnyo.

Tom qab ntawd Mikha-ee tus thawj tubtxib saum ntuj nqes los “tsa Mauxes sawv hauv qhov tuag rov qab los” thiab kov Daniyee zaum ob, ua rau nws tsis muaj zog li, vim nws raug qhov tseeb ntawd nyab xeeb kawg uas nws yeej tab tom hais lus nrog nws tus Tswv tiag tiag. Ces Khebriees los kov nws zaum peb, thiab txhawb kom nws muaj zog rau tes haujlwm uas yog ua tus chij rau hauv txoj cai hnub Sunday uas tab tom yuav los sai. Peb zaug kov ntawd yog cov cim sawv cev rau peb tug timtswv saum ntuj hauv Tshwm Sim kaum plaub, txawm yog tej no tshwm sim nyob hauv ib hnub xwb.

Qhov kev paub ntawm tus timtswv thawj muaj nrog rau kev tshwm sim ntawm Khetos zoo li xob laim, txoj kev ua yog toog pom “causative” uas cais tawm, thiab thawj zaug kov uas tsa Daniyees tawm hauv cov plua tshauv ntawm nws lub yeeb koob tibneeg. Tus timtswv thawj muaj tag nrho peb theem uas muaj nyob hauv thawj zaug, rau qhov nws sawv cev rau thawj zaj lus. Tsis yog ib qho xwm txheej yuam kev uas thawj zaug kov raug sau tseg hauv nqe CUAG txog NKAUS IB.

Txawm li ntawd los, kuv tau hnov lub suab ntawm nws cov lus; thiab thaum kuv hnov lub suab ntawm nws cov lus, ces kuv poob rau hauv ib tug pw tsaug zog tob kawg nkaus, ntsej muag ntxeev rau hauv av. Thiab saib seb, ib txhais tes kov kuv, uas tsa kuv sawv rau saum kuv ob lub hauv caug thiab saum xib teg ntawm kuv ob txhais tes. Thiab nws hais rau kuv tias, Au Daniel, tus txiv neej uas raug hlub heev, cia li to taub cov lus uas kuv hais rau koj, thiab sawv ntsug ncaj: rau qhov tam sim no kuv raug txib los cuag koj. Thiab thaum nws tau hais lo lus no rau kuv lawm, kuv sawv ntsug tshee hnyo. Daniel 10:9–11.

Kev ntsib ntawm qhov kev kov zaum ob, uas yog Khetos Tus Kheej tau kov rau nws, hloov Daniyees ntawm qhov uas nws hais tsis taus lus mus rau qhov uas nws muaj peev xwm hais lus nrog nws tus Tswv. Hauv qhov kev kov zaum ob, Daniyees tsis muaj pa, yog li ntawd ntawm no nws raug sawv cev nyob rau ntawm lub ntsiab chaw ntawm Exekees thawj zaj xov hauv tshooj peb caug xya.

Thiab thaum nws tau hais tej lus zoo li ntawd rau kuv lawm, kuv txo kuv ntsej muag rau hauv av, thiab kuv hais tsis tau ib lo lus. Thiab saib maj, muaj ib tug zoo li tus yam ntxwv ntawm cov tub neeg los kov kuv daim di ncauj; ces kuv qhib kuv lub qhov ncauj thiab hais lus, thiab kuv hais rau tus uas sawv ntawm kuv xub ntiag tias, Au tus Tswv kuv, vim yog yog toog pom ntawd, kuv tej kev txom nyem tig los poob rau saum kuv, thiab kuv tsis muaj zog seem li lawm. Rau qhov tus qhev ntawm tus Tswv no yuav hais lus nrog tus Tswv no tau li cas? rau qhov hais txog kuv mas, tam sim ntawd twb tsis muaj zog seem hauv kuv lawm, thiab tsis tshuav pa nyob hauv kuv li. Daniel 10:15–17.

Hauv zaj lus thib ob ntawm Exekees, ib zaj lus los ntawm plaub txoj cua yuav tsum raug tshuab rau saum cov pob txha, kom lawv thiaj muaj sia thiab sawv tau los ua ib pab tub rog loj muaj hwjchim. Kev txais hwjchim ntawm pab tub rog ntawd raug sawv cev los ntawm qhov kov zaum peb.

Tom qab ntawd ib tug uas zoo li tus yam ntxwv ntawm ib tug neeg txawm los kov kuv dua, thiab nws txhawb kuv zog. Nws hais tias, Au tus neeg uas raug hlub heev, txhob ntshai li: kev thaj yeeb nyob nrog koj; cia li muaj zog, muaj tseeb tiag, cia li muaj zog. Thiab thaum nws tau hais rau kuv lawm, kuv thiaj muaj zog tuaj, thiab hais tias, Cia kuv tus tswv hais; rau qhov koj twb txhawb kuv zog lawm. Ces nws hais tias, Koj puas paub vim li cas kuv tuaj cuag koj? Thiab nim no kuv yuav rov qab mus tawm tsam tus thawj ntawm Persia; thiab thaum kuv tawm mus lawm, saib seb, tus thawj ntawm Grecia yuav los. Tiamsis kuv yuav qhia rau koj yam uas tau sau tseg rau hauv phau vaj lug kub ntawm qhov tseeb; thiab tsis muaj leej twg sawv nrog kuv hauv tej yam no, tsuas yog Michael uas yog nej tus thawj xwb. Thiab kuv kuj tau sawv los txhawb thiab ua kom nws muaj zog hauv thawj xyoo ntawm Darius tus Mede, yog kuv ntag. Thiab nim no kuv yuav qhia qhov tseeb rau koj. Saib seb, tseem yuav muaj peb tug vajntxwv sawv hauv Persia ntxiv; thiab tus plaub yuav nplua nuj dua lawv sawvdaws heev; thiab los ntawm nws lub hwjchim uas los ntawm nws tej nyiaj txiag, nws yuav txhawb sawvdaws kom tawm tsam lub tebchaws ntawm Grecia. Daniel 10:18–11:2.

Txoj lus uas coj ob tug tim khawv ntawd rov los ciaj sia hauv Exekees tshooj peb caug xya yog txoj lus ntawm Islam ntawm txoj kev txom nyem thib peb, tiam sis kab raws kab, txoj lus uas Gabriel qhia kom paub nyob hauv daim duab piv txwv uas Michael tsa Mauxes sawv rov los thiab coj nws nce mus rau saum ntuj ceeb tsheej ua ib tug chij, yog txoj lus ntawm tus thawj tswj hwm kawg ntawm Tebchaws Meskas. Nws yog txoj lus ntawm tus thawj tswj hwm thib rau (lub kub Republican) uas raug tua tuag xyoo 2020, ib yam li lub kub Protestant tseeb tau raug tua lawm. Hauv Daniel zaj lus piav qhia, txoj kev sawv rov los tawm hauv hnub ntawm kev quaj ntsuag rau lub kub Protestant tseeb, tau coj mus rau hauv kev txheeb kom paub txog txoj kev sawv rov los ntawm lub kub Republican.

Xyaus phau hauv Daniyees tshooj kaum, lo lus “zeem muag” lossis “kev tshwm sim” raug siv xya zaus. Xya qhov kev hais txog ntawd raug cim tseg los ntawm tib lo lus Henplais, tsuas yog tias peb zaug ntawm cov ntawd lo lus nyob hauv hom pojniam, hos plaub zaug ntxiv nws nyob hauv hom txivneej. Vim xya yog tus lej ntawm kev zoo tag nrho, thiab kev sib txuas peb-plaub uas ua tau xya yog ib qho cim tseem ceeb ntawm phau Tshwmsim, qhov chaw uas peb lub kawg ntawm xya pawg ntseeg, thiab peb daim kawg ntawm xya lub cim, thiab peb lub kawg ntawm xya lub raj nrov raug cais tshwjxeeb tawm ntawm thawj plaub.

Phau ntawv Daniel thiab Qhia Tshwm yog tib phau ntawv, thiab hauv qhov kev nkag siab no Daniel thiab Yauhas yog tib lub cim ntawm hnub kawg. Zaj yog toog pom txog Khetos hauv tshooj kaum, yog tib zaj yog toog pom txog Khetos hauv Qhia Tshwm tshooj ib.

Hauv Tshwm Sim tshooj ib, Yauhas hnov ib lub suab nyob tom qab nws, thiab nws tig mus saib tus uas tab tom hais lus.

Kuv nyob hauv tus Ntsuj Plig rau hnub ntawm tus Tswv, thiab kuv hnov ib lub suab nrov loj nyob tom qab kuv, zoo li suab raj nplaim, hais tias, Kuv yog Alpha thiab Omega, tus thawj thiab tus kawg: thiab, Yam uas koj pom, cia li sau rau hauv ib phau ntawv, thiab xa mus rau xya pawg ntseeg uas nyob hauv Asia; mus rau Ephesus, thiab rau Smyrna, thiab rau Pergamos, thiab rau Thyatira, thiab rau Sardis, thiab rau Philadelphia, thiab rau Laodicea. Tshwmsim 1:10, 11.

Txawm yog peb zaug kov hauv Daniel tshooj kaum, los yog tib lub zeem muag ntawd hauv tshooj ib ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm, los yog ob zaj lus ntawm Exekees hauv tshooj peb caug xya, los yog Yaxayas raug kov nrog ib thooj ncaig hluav taws ciaj uas muab ntawm lub thaj txi ntuj los, qhov kev paub ntawd yog qhia kom paub txog kev txhawb zog rau zaj lus ceeb toom kawg, thiab zaj lus ntawd pib thaum ob tug tim khawv sawv hauv qhov tuag rov los thaum Lub Xya Hli xyoo 2023. Daniel, Yauhas, Exekees, thiab Yaxayas txhua tus sawv cev rau ib tug tub xa xov uas hnov “lub suab” ntawm “txoj kev qub” tom qab nws, uas nug hais tias, “kuv yuav txib leej twg mus?” Thaum tus tub xa xov ntawd teb tias, “kuv nyob ntawm no, txib kuv mus,” nws thiaj raug txhawb kom muaj zog thiab tsa nws lub suab, ib yam li tus uas quaj qw hauv tebchaws moj sab qhua. “Tus uas muaj pob ntseg, cia nws mloog tej uas tus Ntsuj Plig hais rau cov koom txoos.”

Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no hauv peb tsab xov xwm tom ntej.

“Nyob rau lub sijhawm uas nyuam qhuav piav los ntawd, tus timtswv Gabriel tau qhia txhua txoj kev qhia rau Daniel uas thaum ntawd nws tseem muaj peev xwm txais tau. Txawm li cas los xij, ob peb xyoos tom qab ntawd, tus cev Vajtswv lus xav kawm kom tob dua txog tej yam uas tseem tsis tau piav meej tag nrho, thiab nws rov qab muab nws tus kheej rau kev nrhiav qhov kaj thiab txoj kev txawj ntse ntawm Vajtswv. ‘Hauv cov hnub ntawd kuv Daniel tau quaj ntsuag peb lub limtiam puv npo. Kuv tsis tau noj mov qab ntxiag, thiab nqaij lossis cawv txiv hmab tsis tau los rau hauv kuv lub qhov ncauj li, thiab kuv kuj tsis tau pleev roj rau kuv tus kheej kiag li…. Ces kuv tsa muag ntsia, thiab saib seb, muaj ib tug txivneej hnav ntaub linen, nws lub duav raug khi nrog kub zoo zoo ntawm Uphaz. Nws lub cev kuj zoo li pob zeb beryl, thiab nws lub ntsej muag zoo li qhov ci ntawm hluav taws xob, thiab nws ob lub qhov muag zoo li tej lub teeb hluav taws, thiab nws ob txhais npab thiab ob txhais taw muaj xim zoo li tooj dag txhuam ci, thiab lub suab ntawm nws tej lus zoo li lub suab ntawm ib pab neeg coob’ (Daniel 10:2–6).”

“Cov lus piav no zoo ib yam li qhov uas Yauhas tau hais tseg thaum Khetos raug nthuav tawm rau nws saum kob Patmos. Tsis muaj ib tug tseem ceeb dua li Leej Tub ntawm Vajtswv uas tau tshwm sim rau Daniyees. Peb tus Tswv los nrog ib tug tub txib saum ntuj ntxiv los qhia Daniyees txog yam uas yuav tshwm sim nyob rau hnub kawg.

“Cov lus tseeb loj kawg nkaus uas tus Cawmseej ntawm lub ntiajteb tau tshwm qhia tawm, yog rau cov uas nrhiav qhov tseeb ib yam li nrhiav tej nyiaj tej kub uas zais cia. Daniyees yog ib tug txivneej laus lawm. Nws lub neej tau dhau mus nyob nruab nrab ntawm tej kev ntxias siab hauv ib lub vajntxwv cours ntawm haiv neeg tsis ntseeg Vajtswv, nws lub siab thiab lub tswvyim raug tej haujlwm ntawm ib lub tebchaws loj hnyav nyuab puv npo. Tiamsis nws tig ntawm txhua yam no mus, kom txo nws tus ntsuj plig rau ntawm Vajtswv xub ntiag, thiab nrhiav kom paub txog tej homphiaj ntawm tus Siab Tshaj Plaws. Thiab raws li lus teb rau nws tej lus thov thov khawv, qhov kaj los ntawm tej cours saum ntuj ceebtsheej tau raug xa tawm los rau cov uas yuav ciaj sia nyob rau hnub kawg. Yog li ntawd, peb tsimnyog nrhiav Vajtswv nrog txoj kev kub siab npaum li cas, kom Nws qhib peb txojkev to taub kom nkag siab tau tej lus tseeb uas tau coj los rau peb ntawm saum ntuj los.”

“‘Kuv, Daniyees, ib leeg thiaj pom zaj yog toog ntawd; rau cov txivneej uas nrog kuv ua ke tsis pom zaj yog toog ntawd li; tiam sis ib qho kev tshee hnyo loj heev poob los rau saum lawv, ua rau lawv khiav mus zais lawv tus kheej…. Thiab tsis tshuav ib qho zog hauv kuv li: rau qhov kuv txoj kev zoo nkauj hauv kuv twb hloov mus ua kev puas tsuaj, thiab kuv tsis khaws tau ib qho zog li’ (nqe 7, 8). Txhua tus uas raug ua kom dawb huv tiag tiag yuav muaj ib yam kev paub zoo ib yam li no. Qhov uas lawv pom meej dua txog qhov loj kawg nkaus, lub hwjchim ci ntsa iab, thiab kev zoo tag nrho ntawm Khetos, ces lawv yuav pom lawv tus kheej txoj kev qaug zog thiab kev tsis zoo tag nrho hajyam meej dua. Lawv yuav tsis muaj lub siab xav lees tias lawv tus cwj pwm tsis muaj txhaum; yam uas yav tas los zoo li yog yam ncaj thiab zoo nkauj hauv lawv tus kheej, thaum muab piv rau Khetos txoj kev dawb huv thiab hwjchim ci ntsa iab, yuav pom tias tsuas yog yam tsis tsim nyog thiab yam txawj puas tsuaj xwb. Thaum tibneeg raug cais tawm ntawm Vajtswv, thaum lawv pom Khetos tsis meej thiab tsis tshab, ces lawv thiaj hais tias, ‘Kuv tsis muaj txhaum; kuv raug ua kom dawb huv lawm.’”

“Nkaxalis tej lus tshwm sim rau tus yaj saub, thiab hais rau nws li no tias: ‘Au Daniyees, tus neeg uas hlub tshua heev, cia li nkag siab cov lus uas kuv hais rau koj, thiab sawv ntsug ncaj nraim: rau qhov nim no kuv raug xa tuaj cuag koj. Thiab thaum nws twb hais lo lus no rau kuv lawm, kuv sawv ntsug tshee hnyo. Ces nws hais rau kuv tias, Tsis txhob ntshai, Daniyees: vim txij thawj hnub uas koj muab koj lub siab los nrhiav kev to taub, thiab txo hwj chim rau koj tus kheej rau ntawm koj tus Vajtswv xub ntiag, koj cov lus twb raug hnov lawm, thiab kuv tuaj vim yog koj cov lus’ (nqe 11, 12).”

“Lub meej mom loj npaum li cas tau raug qhia rau Daniel los ntawm Tus Huab Tais Ntuj Ceeb Tsheej! Nws nplij Nws tus tub qhe uas tab tom tshee hnyo thiab lees tseeb rau nws tias nws tej lus thov twb raug hnov lawm nyob saum ntuj. Yog teb rau txoj kev thov uas kub siab ntawd, tus tim tswv Gabriel raug xa mus kom cuam tshuam tau lub siab ntawm tus vajntxwv Persian. Tus vajntxwv ntawd tau tawm tsam tej kev qhuab ntuas ntawm Vajtswv tus Ntsuj Plig nyob rau lub sijhawm peb lub lis piam uas Daniel tab tom yoo mov thiab thov Vajtswv; tiam sis Tus Tub Vaj Ntxwv saum ntuj ceeb tsheej, tus thawj tim tswv, Michael, raug xa mus kom tig lub siab ntawm tus vajntxwv tawv ncauj ntawd kom nws ua ib qho haujlwm txiav txim meej tseeb los teb Daniel txoj kev thov.”

“‘Thaum thaum nws tau hais tej lus zoo li ntawd rau kuv lawm, kuv tig kuv ntsej muag rau hauv av, thiab kuv hais tsis tau lus. Thiab saib seb, ib tug uas zoo li tus yam ntxwv ntawm neeg tej tub tau kov kuv daim di ncauj…. Thiab hais tias, Au, tus neeg uas raug hlub heev, txhob ntshai li: kev thaj yeeb nrog koj nyob, cia li muaj zog, yeej muaj zog. Thiab thaum nws tau hais rau kuv lawm, kuv tau txais zog, thiab hais tias, Cia kuv tus Tswv hais; rau qhov koj tau txhawb kuv zog lawm’ (nqe 15–19). Lub yeeb koob los saum ntuj uas tau tshwm rau Daniyee loj heev ua rau nws tsis muaj peev xwm tiv taus qhov pom ntawd. Ces tus tub txib saum ntuj tau npog qhov ci ntsa iab ntawm nws lub xub ntiag thiab tshwm rau tus cev Vajtswv lus zoo li ‘ib tug uas zoo li tus yam ntxwv ntawm neeg tej tub’ (nqe 16). Los ntawm nws lub hwj chim los saum ntuj, nws tau txhawb tus txiv neej ncaj ncees thiab muaj kev ntseeg no kom muaj zog txaus mloog tau zaj lus uas Vajtswv xa tuaj rau nws.”

“Daniyees yog ib tug tub qhe siab dawb paug rau tus Siab Tshaj Plaws. Nws lub neej ntev tau puv npo nrog tej hauj lwm zoo kawg nkaus ntawm kev ua hauj lwm pab rau nws tus Tswv. Nws txoj kev dawb huv ntawm tus cwj pwm thiab nws txoj kev ncaj ncees ruaj khov uas tsis txawj hloov tsuas yog muaj qhov sib npaug nrog nws txoj kev txo hwj chim hauv lub siab thiab nws txoj kev tu siab lees txim nyob rau ntawm Vajtswv xub ntiag xwb. Peb rov hais dua tias, Daniyees lub neej yog ib daim duab piv txwv uas Vajtswv tshoov siab txog txoj kev dawb huv tiag.” Sanctified Life, 49–52.