Nqe kaum ntawm tshooj kaum ib hauv Daniyees coj los sib sau ua ke ob txoj lus—sab hauv thiab sab nraud—los ntawm lo lus “fortress.” Txoj kev sib txuas uas nws ua nrog Yaxayas txoj kev faj lem rau rau caum tsib xyoos ntawd qhia tias “fortress” ntawm txoj kev faj lem sab nraud yog Lavxias teb sab, thiab tib lub sijhawm kuj qhia txog “fortress” sab hauv ntawm lub tuam tsev uas Khetos tsa tsaum nyob rau hauv tib zaj keeb kwm ntawd. Lub fortress sab nraud, uas nyob hauv nqe peb caug ib, raug txheeb tias yog “sanctuary of strength,” sawv cev rau ib tug vajntxwv hauv ntiajteb lossis ib lub nceeg vaj. Lub fortress sab hauv, lossis lub sanctuary of strength sab hauv, yog lub tuam tsev uas Tus Neeg Xa Xov ntawm Txoj Kev Cog Lus tsa nyob rau hauv plaub caug rau xyoos.

Hauv qhov Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws ntawm lub tuam tsev ntawd (lub chaw ruaj khov), Vajtswv yog tus zaum nyob rau tej chaw saum ntuj.

Hauv phau ntawv Daniel muaj ob lo lus Henplais uas ob leeg raug txhais ua “lub chaw dawb huv.” Ib lo yog “miqdash,” hos ib lo ntxiv yog “qodesh.” “Miqdash” muaj peev xwm sawv cev rau ib lub chaw dawb huv teev dab cuav, lossis Vajtswv lub chaw dawb huv, lossis txawm yog ib lub chaw ruaj khov tiv thaiv. “Qodesh” tsuas yog siv los sawv cev rau Vajtswv lub chaw dawb huv xwb hauv phau Vajlugkub. “Lub chaw dawb huv” (miqdash) ntawm lub zog (lub chaw ruaj khov tiv thaiv), nyob hauv nqe peb caug ib ntawm Daniel tshooj kaum ib, raug txhais ua “lub chaw dawb huv ntawm lub zog,” thiab lo lus Henplais uas raug txhais ua lub chaw dawb huv nyob ntawd yog “miqdash,” uas sawv cev rau Lub Nroog Loos, uas yog lub cim ntawm Loos lub hwj chim nyob hauv keeb kwm ntawm ob qho tib si Loos teev dab thiab Loos papal. Daniel tau siv ob lo lus Henplais no nrog kev ceev faj heev. Hauv cov nqe uas yog tus ncej tseem ceeb nruab nrab ntawm Adventism, peb pom lo lus “lub chaw dawb huv.”

Ces kuv hnov ib tug neeg dawb huv hais lus, ces muaj dua ib tug neeg dawb huv hais rau tus neeg dawb huv ntawd uas tab tom hais lus tias, Lub zeem muag no hais txog txoj kev fij niaj hnub, thiab hais txog txoj kev txhaum uas ua kom muaj kev puam tsuaj, uas muab ob qho tib si lub chaw dawb huv thiab cov pab tub rog rau kom raug tsuj hniav taw ntev npaum li cas? Ces nws hais rau kuv tias, Mus txog ob txhiab peb puas hnub; thaum ntawd lub chaw dawb huv yuav raug ntxuav kom huv. Daniel 8:13, 14.

Lo lus Henplais uas raug txhais tias yog “lub chaw dawb huv,” nyob hauv ob nqe vajlugkub ntawd, yog “qodesh,” thiab tsuas yog siv los sawv cev rau Vajtswv lub chaw dawb huv xwb. Nyob hauv nqe kaum ib, uas txheeb xyuas Loos uas pe hawm lwm haiv vajtswv, thiab tshwj xeeb yog lub tuam tsev Pantheon hauv lub Nroog Loos, peb pom lo lus “chaw dawb huv”, tiam sis nyob hauv nqe ntawd nws yog lo lus Henplais “miqdash.”

Muaj tseeb, nws tau tsa nws tus kheej kom loj txawm mus txog rau Tus Tub Vaj Ntxwv ntawm pab tub rog, thiab yog los ntawm nws uas kev txi niaj hnub raug muab tshem tawm, thiab qhov chaw ntawm nws lub chaw dawb huv raug pov tseg. Daniel 8:11.

Lo lus “lub chaw dawb huv ntawm lub zog” nyob hauv nqe peb caug-ib ntawm Daniel kaum ib yog lo lus Henplais “miqdash,” thiab nws tshwm sim nrog lo lus Henplais uas tau txhais ua “lub chaw ruaj khov” nyob hauv nqe xya thiab nqe kaum hauv tshooj kaum ib. Nyob hauv nqe xya tus vajntxwv sab qab teb tau mus ncaj qha rau hauv lub nroog Loos thiab ntes tus vajntxwv sab qaum teb mus ua neeg raug kaw, rau qhov nws tau nkag mus rau hauv nws lub chaw ruaj khov, tabsis nyob hauv nqe kaum, tus vajntxwv sab qaum teb tsuas yog nce mus “txog” lub “chaw ruaj khov,” rau qhov nws tau nres ntawm ciam teb ntawm nws lub nceeg vaj thiab tebchaws Iyi. Nws yog ntawm ciam teb ntawm Raphia uas nqe tom ntej yuav hais txog. Lo lus “lub chaw dawb huv ntawm lub zog” nyob hauv nqe peb caug-ib yog “miqdash,” ntawm “lub chaw ruaj khov”.

Tsov rog ntawm ciam teb hauv Raphia yog ib yam piv txwv txog tsov rog ntawm ciam teb hauv Ukraine. Zaj keeb kwm yaj saub ntawd raug lees paub los ntawm kev to taub tias “lub taub hau” yog lub nceeg vaj lossis yog tus vajntxwv; nws yog lub chaw ruaj khov ntawm nws lub zog, tiam sis zaj yaj saub no tab tom hais txog ib qho tseeb sab hauv thiab ib qho tseeb sab nraud. “Lub chaw dawb huv ntawm lub zog” rau txoj kab sab nraud raug sawv cev los ntawm lub chaw dawb huv “miqdash,” hos lub chaw dawb huv ntawm lub zog rau txoj kab sab hauv raug sawv cev los ntawm lub chaw dawb huv “qodesh.”

Xyoo 1844 txog 1863 sawv cev rau ib txoj kab keeb kwm yaj saub uas piav qhia txog kev muab lub cim ntim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo ntawm kev tawg khiav tawm tsam rau lub nceeg vaj qaum teb xaus rau xyoo 1798, thiab tib txoj kab ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo tawm tsam rau lub nceeg vaj qab teb xaus rau xyoo 1844. Ob txoj kab no sawv cev rau tus yam ntxwv qis ntawm noob neej thiab tus yam ntxwv siab dua ntawm noob neej. Tus yam ntxwv qis, uas yog sawv cev los ntawm lub nceeg vaj qaum teb, yog lub cev, hos tus yam ntxwv siab dua yog lub taub hau. Lub taub hau yog lub peev ntawm lub nceeg vaj, thiab nws yog tus vaj ntxwv. Rau daim duab piv txwv no Khetos tau xaiv Yudas, lub nceeg vaj qab teb, los tso Nws lub npe, thiab lub nroog peev yog Yeluxalees. Yeluxalees yog qhov chaw uas lub chaw dawb huv tseeb ntawm lub zog nyob, thiab hauv lub chaw dawb huv ntawd muaj ib chav zwm txwv rau tus vaj ntxwv, uas yog lub taub hau.

“Xya lub sij hawm” hauv Leviticus nees nkaum rau yog qhov tseeb kawg uas raug kaw tseg hauv xyoo 1856, uas tau npaj tseg los txhawb ib lub chij kom ua tiav txoj hauj lwm. Txij xyoo 1844 mus txog 1863, Khetos tau npaj siab los koom Nws txoj kev Vajtswv nrog tib neeg cev nqaij daim tawv mus ib txhis, tiam sis tib neeg tau ntxeev siab.

Nyob rau lub sijhawm ntawd Nws tsis muaj peevxwm hloov tibneeg tus yam ntxwv qis dua, rau qhov qhov ntawd yuav tshwm sim thaum Nws rov qab los zaum ob. Tom qab ntawd Nws yuav hloov tibneeg tus yam ntxwv siab dua kom zoo ib yam li Nws tus yam ntxwv, los ntawm kev koom tibneeg lub taubhau nrog Vajtswv tus taubhau. Lub taubhau yog lub peev ntawm lub nceeg vaj. Lub taubhau yog tus vajntxwv, thiab thaum Khetos ua qhov kev hloov ntawd uas Vajtswv txoj keeb xeeb koom nrog tibneeg txoj keeb xeeb, Nws koom lub taubhau ntawm tibneeg thiab ntawm Vajtswv ua ke rau hauv lub chaw dawb huv hauv Yeluxalees, uas yog Chaw Dawb Huv Kawg Nkaus, qhov chaw uas Khetos zaum nrog Nws Leej Txiv.

Tus uas kov yeej, kuv yuav pub rau nws zaum nrog kuv hauv kuv lub zwm txwv, ib yam li kuv kuj tau kov yeej, thiab tau zaum nrog kuv Leej Txiv hauv Nws lub zwm txwv. Tus uas muaj pob ntseg, cia nws mloog yam uas tus Ntsuj Plig hais rau cov pawg ntseeg. Qhia Tshwm 3:21, 22.

Khetos cog lus tias cov ntawd (Laodiceans), uas kov yeej ib yam li Nws tau kov yeej (thiab dhau los ua Philadelphians), yuav tau zaum nrog Nws nyob hauv tej chaw saum ntuj ceeb tsheej.

Uas Nws tau ua ntawd hauv Khetos, thaum Nws tsa Nws sawv hauv qhov tuag rov los, thiab tsa Nws zaum ntawm Nws sab tes xis rau saum tej chaw saum ntuj ceeb tsheej, … Thiab tau tsa peb sawv nrog Nws ua ke, thiab ua kom peb zaum nrog Nws ua ke rau saum tej chaw saum ntuj ceeb tsheej hauv Khetos Yexus. Efexus 1:20, 2:6.

Kev muab Exekees ob tug pas los koom ua ke (tib neeg nrog Vajtswv Txoj Keeb Ntuj) raug ua tiav hauv Vajtswv lub chaw dawb huv ntawm lub hwj chim (qodesh), hauv tib lub sijhawm uas lub chaw ruaj khov ntawm lub hwj chim (miqdash) raug txheeb tias yog tus yuam sij yaj saub uas txuas ob txoj kab sab hauv thiab sab nraud ntawm zaj yaj saub uas Kabliees tuaj ua kom Daniyees nkag siab txog yam uas yuav los raug Vajtswv haiv neeg thaum lub sijhawm muab lub cim foob rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Khetos tau xav ua kom tiav txoj haujlwm no hauv keeb kwm Millerite, tiamsis txoj haujlwm ntawd raug txwv tseg los ntawm kev ntxeev siab xyoo 1863, los tseem keeb kwm txij xyoo 1844 txog 1863 tseem nyob ruaj ua ib txoj kab uas qhia txog txoj haujlwm uas tau raug sim ua ntawd.

Nqe kaum ntawm Daniyees tshooj kaum ib, muaj tus yuam sij rau kev to taub txog zaj lus sab hauv thiab sab nraud ntawm nqe kaum ib txog kaum tsib, uas tau los txog hauv peb zaj keeb kwm yaj saub xyoo 2014. Nqe kaum ntawd qhia txog xyoo 1989, uas yog lub caij kawg hauv txoj kev hloov kho ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej, tiam sis nws kuj muaj tus yuam sij uas cia xyoo 2014 raug lees paub tias yog ib lub cim theem hauv keeb kwm ntawm txoj hauj lwm khi npe.

Hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, Tus Tubtxib Xa Xov ntawm Txojlus Cog Tseg tau tuaj txog hauv lub tuam tsev uas Nws tau tsa cia, ib ntus xwb tam sid. Tus cim-keeb-kawm ntawd yog tus piv txwv txog hnub tim 11 Lub Cuaj Hli, 2001 thaum tus tim tswv thib peb rov los txog dua, thiab lub raj xya rov pib nrov dua. Ces keeb kwm txij xyoo 1840 mus txog 1844 kuj yuav tsum raug rov ua dua thiab, vim tus tim tswv uas nqes los rau hnub tim 11 Lub Yim Hli, 1840 tsis yog lwm tus li tsuas yog Yexus Khetos xwb, thiab Nws tes haujlwm yog los ua kom lub ntiajteb ci ntsa iab nrog Nws lub hwjchim ci ntsa iab.

1840 txog 1844 kuj sawv cev rau lub sijhawm txij lub Cuaj Hlis 11, 2001 mus txog rau txoj cai Hnub Xanpataus uas yuav los sai sai no, ib yam li 1844 txog 1863 kuj sawv cev rau lub Cuaj Hlis 11, 2001 mus txog rau txoj cai Hnub Xanpataus uas yuav los sai sai no. Muam White muab keeb kwm xyoo 1844 sib haum nrog keeb kwm ntawm tus ntoo khaub lig, thiab tus ntoo khaub lig sawv cev rau kev faib ua ob ntu keeb kwm uas yog peb xyoos ib nrab rau ib ntu, uas nkawd ob leeg sib haum nrog ib leeg. Tus ntoo khaub lig ua pov thawj tias keeb kwm ua ntej uas pib xyoo 1840 thiab xaus xyoo 1844, thiab keeb kwm tom qab mus txog xyoo 1863 yog ob ntu keeb kwm uas sib txig, uas nkawd ob leeg sawv cev rau lub sijhawm ntawm kev muab lub cim.

Kab thawj txoj kab txij xyoo 1840 mus txog 1844 sawv cev rau txoj kev yeej ntawm cov Adventist Philadelphian, hos txoj kab kia txij xyoo 1844 mus txog 1863 sawv cev rau txoj kev poob swb ntawm cov Adventist Laodicean. Ob chav neeg no raug sawv cev nyob hauv Daniel tshooj kaum, rau qhov Daniel, uas sawv cev rau cov nkauj xwb txawj ntse uas yeej nyob rau lub sijhawm raug kaw lub cim ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej, tau pom lub zeem muag ntawd, tiam sis cov uas nrog nws nyob tau khiav tawm ntawm lub zeem muag ntawd.

Thiab nyob rau hnub nees nkaum plaub ntawm thawj lub hlis, thaum kuv nyob ntawm ntug tus dej loj, uas hu ua Hiddekel; ces kuv tsa muag ntsia, thiab saib, saib seb, muaj ib tug txiv neej hnav ntaub linen, nws lub duav qhwv nrog kub zoo zoo ntawm Uphaz: Nws lub cev kuj zoo li beryl, thiab nws lub ntsej muag zoo li qhov ci ntsa iab ntawm xob laim, thiab nws ob lub qhov muag zoo li tej teeb hluav taws, thiab nws ob txhais npab thiab ob txhais taw muaj xim zoo li tooj dag uas txhuam ci, thiab lub suab ntawm nws cov lus zoo li lub suab ntawm ib pab neeg coob. Thiab kuv, Daniel, tib leeg thiaj pom zaj yog toog ntawd: vim cov txiv neej uas nrog kuv tsis pom zaj yog toog ntawd; tiam sis kev tshee ntshai loj heev poob rau saum lawv, ua rau lawv khiav mus nkaum lawv tus kheej. Daniel 10:4–7.

Hauv Daniyees tshooj xya, tom qab Daniyees tau pom zaj yog toog ntawm tej tsiaj qus noj nqaij, Khexaliyas tau los piav zaj yog toog ntawd.

Kuv Daniyee tau nyuaj siab kawg hauv kuv tus ntsuj plig nyob hauv nruab nrab kuv lub cev, thiab tej yog toog pom hauv kuv lub taub hau ua rau kuv ntxhov siab. Kuv txav los ze rau ib tug ntawm cov uas sawv ntawd, thiab nug nws txog qhov tseeb ntawm txhua yam no. Ces nws qhia rau kuv, thiab ua rau kuv paub qhov kev txhais ntawm tej no. Daniyee 7:15, 16.

Hauv tshooj yim hauv Daniyee, tom qab Daniyee tau pom zaj yog toog pom txog cov tsiaj qus ntawm lub chaw dawb huv lawm, Ka‑xayee los piav qhia zaj yog toog pom ntawd.

Thiab tau muaj tias, thaum kuv, yog kuv ntag Daniyee, tau pom zaj yog toog thiab nrhiav kom to taub nws lub ntsiab, ces saib maj, muaj ib tug sawv ntawm kuv xub ntiag zoo li tus yam ntxwv ntawm ib tug neeg. Thiab kuv hnov ib lub suab ntawm ib tug neeg nyob nruab nrab ntawm ob ntug dej Ulai, uas hu thiab hais tias, Kheeblee, cia tus no to taub zaj yog toog no. Daniyee 8:15, 16.

Hauv Daniyees tshooj cuaj, tom qab Daniyees tau to taub txog cov xyoos uas Yelemis tau qhia tseg thiab uas sawv cev nyob rau hauv Mauxes tej ntawv sau ua ob yam tib si, yog txoj kev foom tsis zoo thiab Vajtswv txoj lus cog tseg, Kaspeelees thiaj los piav qhia zaj yog toog ntawd.

Thiab thaum kuv tseem tabtom hais lus, thiab thov Vajtswv, thiab lees txim kuv tej kev txhaum thiab tej kev txhaum ntawm kuv haiv neeg Ixayees, thiab nthuav kuv tej lus thov txo hwj chim rau ntawm tus Tswv uas yog kuv tus Vajtswv vim lub roob dawb huv ntawm kuv tus Vajtswv; muaj tseeb tiag, thaum kuv tseem tabtom hais lus hauv kev thov Vajtswv, txawm yog tus txivneej Khebriyees, tus uas kuv tau pom hauv yog toog thaum chiv thawj, raug ua kom ya nrawm nroos, los kov kuv rau lub sijhawm uas muab kev fij yav tsaus ntuj. Thiab nws qhia rau kuv, thiab nrog kuv tham, thiab hais tias, Au Daniyee, nim no kuv tawm los kom pub kev txawj ntse thiab kev to taub rau koj. Daniel 9:20–22.

Yog li ntawd, raws li peb tug timkhawv, txhua tug los ntawm phau ntawv Daniyee, thaum Khexaliyas hais rau Daniyee hauv tshooj kaum tias nws tau los ua kom Daniyee to taub txog yam uas yuav los raug Vajtswv haiv neeg nyob rau hnub kawg, Khexaliyas tab tom txhais qhov yog toog pom “marah,” uas yog toog pom ua rau muaj tshwm sim, uas Daniyee tau pom thiab lwm pab neeg tau khiav ntawm mus.

Tam sim no tuaj kom ua rau koj to taub tej uas yuav tshwm sim rau koj haiv neeg nyob rau hnub kawg; rau qhov qhov yog toog ntawd tseem yog hais txog ntau hnub tom ntej. Daniel 10:14.

Zajlug uas Daniyees tau pom, uas ua rau muaj kev sib cais ntawm cov ntseeg, yog zajlug hais txog kev tshwm sim ntawm Khetos, zajlug hais txog ob txhiab peb puas xyoo, tiam sis nws yog daim qauv hais txog pojniam ntawm zajlug ntawd. Nws yog txoj kev to taub txog zajlug hais txog kev tshwm sim tam sim ntawd ntawm Khetos ua Tus Tubtxib ntawm Daim Lus Cog Tseg uas hloov Daniyees (thiab cov uas Daniyees sawv cev rau) kom los rau hauv daim duab ntawm Khetos. Yam uas “los raug Vajtswv haiv neeg rau hnub kawg” yog sawv cev los ntawm keeb kwm ntawm cov Millerites txij xyoo 1840 mus txog 1844, thiab kuj los ntawm cov Millerites txij xyoo 1844 mus txog 1863 thiab. Ib pab neeg khiav ntawm zajlug ntawd mus hauv kev ntxeev siab, hos lwm pab neeg raws Khetos los ntawm txoj kev ntseeg mus rau hauv Qhov Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws, kom tau zaum nrog Nws nyob hauv tej chaw saum ntuj.

Txawm li cas los xij, thaum Gabriel txhais lub zeem muag uas Vajtswv haiv neeg nyob rau hnub kawg raug hloov kom zoo ib yam li tus yam ntxwv ntawm Khetos, nws nthuav tawm keeb kwm sab nraud ntawm lub ntiaj teb. Daniel lub zeem muag txog Khetos raug Gabriel txhais tias yog keeb kwm sab nraud ntawm lub sij hawm kaw cim ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Thaum, hauv Gabriel txoj kev txhais, mus txog rau keeb kwm ntawm lub Cuaj Hlis 11, 2001, keeb kwm uas raug hais kom ceeb toom ua ntej txoj cai Hnub Caiv cuav ntawm nqe kaum rau, tsuas yog raug lees paub nrog tus yuam sij ntawm kev to taub uas raug sawv cev ua “lub chaw ruaj khov” nyob hauv nqe kaum. Hnub Cuaj Hlis 11, 2001, qhov tshwm sim ntawm txhua lub zeem muag tau pib nthuav tawm zoo li tej lub log nyob hauv tej lub log.

Thiab lo lus ntawm tus Tswv tuaj rau kuv hais tias, Leej Tub ntawm neeg, lo paj lug uas nej muaj nyob hauv tebchaws Ixayees ntawd yog dabtsi, uas hais tias, Cov hnub tseem raug ncua mus ntev, thiab txhua yam yog toog pom puavleej ploj mus? Yog li ntawd, cia li hais rau lawv tias, Tus Tswv Vajtswv hais li no; Kuv yuav ua kom lo paj lug no tu nrho mus, thiab lawv yuav tsis siv nws ua paj lug ntxiv lawm hauv Ixayees; tiamsis cia li hais rau lawv tias, Cov hnub twb los ze lawm, thiab txhua yam yog toog pom yuav muaj tiav. Rau qhov yuav tsis muaj dua ib yam yog toog pom uas tsis muaj nqis, lossis ib qho khawv yees uas ntxias qhuas, nyob hauv tsev neeg Ixayees. Rau qhov kuv yog tus Tswv: Kuv yuav hais, thiab lo lus uas kuv yuav hais ntawd yuav muaj tiav; nws yuav tsis raug ncua mus ntev ntxiv lawm: rau qhov hauv nej tej hnub no, Au tsev neeg uas ntxeev siab, kuv yuav hais lo lus ntawd, thiab kuv yuav ua kom tiav, tus Tswv Vajtswv hais li ntawd. Dua thiab, lo lus ntawm tus Tswv tuaj rau kuv hais tias, Leej Tub ntawm neeg, saib seb, cov uas nyob hauv tsev neeg Ixayees hais tias, Yog toog pom uas nws pom ntawd yog rau ntau hnub tom ntej, thiab nws cev lus faj lem txog lub sijhawm uas tseem nyob deb heev. Yog li ntawd cia li hais rau lawv tias, Tus Tswv Vajtswv hais li no; Yuav tsis muaj ib lo lus ntawm kuv raug ncua mus ntev ntxiv lawm, tiamsis lo lus uas kuv tau hais ntawd yuav muaj tiav, tus Tswv Vajtswv hais li ntawd. Exekhee 12:21–28.

Nyob hauv txhua lub log cev Vajtswv lus uas tig nyob hauv lwm lub log cev Vajtswv lus hauv zaj keeb kwm ntawd, muaj ib lub log uas kev tshoov siab tau qhia rau cov tub ntxhais kawm txog cev Vajtswv lus ntawm hnub kawg tias yog lub log uas lawv txoj hmoo nyob mus ib txhis yuav raug txiav txim los ntawm nws. Kab dhau kab, lub log ntawd kuj yuav tsum yog qhov yog toog uas Daniyee pom uas hloov nws kom zoo ib yam li tus yam ntxwv ntawm Khetos, vim qhov ntawd yog qhov yog toog uas qhia txog yam uas yuav los raug rau Vajtswv haiv neeg nyob rau hnub kawg.

“Tus Tswv tau qhia kuv kom meej meej tias tus duab ntawm tus tsiaj qus yuav raug tsim tsa ua ntej lub sij hawm ntawm kev txiav txim siab yuav xaus; rau qhov nws yuav yog txoj kev sim siab loj rau haiv neeg ntawm Vajtswv, uas los ntawm txoj kev ntawd lawv txoj hmoo nyob mus ib txhis yuav raug txiav txim. Koj txoj hauj lwm yog ib pawg kev tsis sib xws uas ntxhov tag heev, ua rau tsuas muaj tsawg leej xwb thiaj yuav raug dag ntxias.

“Hauv hauv Tshwmsim 13, lub ntsiab no raug nthuav tawm kom meej tseeb; [Tshwmsim 13:11–17, raug hais raws li no].”

“Qhov no yog txoj kev sim siab uas Vajtswv haiv neeg yuav tsum tau ntsib ua ntej lawv raug muab khi ua cim. Txhua tus uas tau ua pov thawj txog lawv txoj kev ncaj ncees rau Vajtswv los ntawm kev coj raws Nws txoj kevcai, thiab tsis kam txais ib hnub Xanpataus cuav, lawv yuav sawv nyob hauv tus chij ntawm tus Tswv Vajtswv Yehauvas, thiab yuav txais lub cim khi ntawm Vajtswv uas muaj sia nyob. Cov uas tso qhov tseeb uas muaj keeb los saum ntuj tseg thiab lees txais hnub Xanpataus Hnub Caiv, lawv yuav txais lub cim ntawm tus tsiaj qus.” Manuscript Releases, volume 15, 15.

Qhov kev sim siab uas raug txheeb tias yog kev sim siab ntawm tus duab ntawm tus tsiaj nyaum muaj ob feem. Nws yog txoj kev sim siab uas yuam kom tus kawm txog tej lus faj lem yuav tsum lees paub txoj kev txhim kho ntawm tus duab ntawm tus tsiaj nyaum, uas yog kev sib koom ua ke ntawm pawg ntseeg thiab lub xeev hauv Tebchaws Meskas ua ntej txoj cai Hnub Xya. Nws kuj yog txoj kev sim siab uas tsim tawm los yog tus duab ntawm tus tsiaj nyaum los yog tus duab ntawm Khetos nyob hauv cov uas Daniel sawv cev rau, lossis cov uas tau khiav dim. Txoj kev cais tawm ntawd yog raws li seb cov nkauj xwb ntawd “pom lub zeem muag loj no,” ib yam li Daniel tau pom, lossis seb lawv puas khiav ntawm lub zeem muag ntawd. Tus yuam sij rau kev pom lub zeem muag loj ntawd yog sawv cev los ntawm lo lus “fortress.”

Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no hauv zaj lus tom ntej.

“Tus timtswv muaj hwjchim uas qhia Yauhas ntawd tsis yog lwm tus li Tswv Yexus Khetos xwb. Qhov uas Nws tsa Nws txhais ko taw xis rau saum hiav txwv, thiab Nws txhais ko taw laug rau saum thaj av qhuav, qhia txog feem haujlwm uas Nws tab tom ua hauv cov xwm txheej kawg ntawm txoj kev sib cav loj nrog Xatas. Txoj hauj lwm no qhia txog Nws lub hwjchim thiab txoj cai kav siab tshaj plaws saum tag nrho lub ntiajteb. Txoj kev sib cav no tau loj hlob tuaj muaj zog dua thiab ruaj khov dua ib tiam dhau ib tiam, thiab yuav tseem muaj mus ntxiv txog rau cov xwm txheej xaus kawg, thaum tej hauj lwm txawj ntxias uas cov hwjchim tsaus ntuj ua yuav nce mus txog nws qhov siab tshaj. Xatas, koom tes nrog cov neeg phem, yuav dag ntxias tag nrho lub ntiajteb thiab cov pawg ntseeg uas tsis txais txoj kev hlub rau qhov tseeb. Tiamsis tus timtswv muaj hwjchim ntawd hu kom sawvdaws mloog. Nws qw nrog suab nrov nrov. Nws yuav qhia txog lub hwjchim thiab txoj cai ntawm Nws lub suab rau cov uas tau koom nrog Xatas los tawm tsam qhov tseeb.”

“Tom qab xya lub xob quaj no tau tshaj tawm lawv tej suab lawm, lo lus txib thiaj los rau Yauhas ib yam li los rau Daniyees txog phau ntawv me ntawd hais tias: ‘Kaw cia tej uas xya lub xob quaj tau tshaj tawm ntawd.’ Tej no muaj feem rau cov xwm txheej yav tom ntej uas yuav raug nthuav tawm raws li lawv txoj kev txiav txim. Daniyees yuav sawv hauv nws feem thaum kawg ntawm cov hnub. Yauhas pom phau ntawv me qhib lawm. Ces tej lus faj lem ntawm Daniyees thiaj muaj lawv qhov chaw tsim nyog nyob hauv thawj, ob, thiab peb tug timtswv cov lus uas yuav tsum muab tshaj tawm rau ntiajteb. Kev qhib ntawm phau ntawv me ntawd yog cov lus hais txog lub sijhawm.”

“Phau ntawv Daniel thiab Phau Qhia Tshwm yog ib leeg xwb. Ib phau yog lus faj lem, ib phau yog kev qhib tshwm sim; ib phau yog phau ntawv uas raug kaw khi, ib phau yog phau ntawv uas raug qhib. Yauhas tau hnov tej yam tsis paub uas xob nroo tau hais tawm, tiam sis nws raug txib kom tsis txhob sau tej ntawd.”

“Lub teeb tshwj xeeb uas tau muab rau Yauhas thiab tau nthuav tawm nyob rau hauv xya lub nroo yog ib qho kev piav qhia meej txog tej xwm txheej uas yuav tshwm sim nyob hauv qab txoj xov ntawm thawj tus timtswv thiab tus timtswv thib ob.” The Seventh-day Adventist Bible Commentary, volume 7, 971.