Hauv Daniyee tshooj kaum, Khaabree‑ees tab tom ua tes hauj lwm nthuav qhia tag nrho txoj kev txhais ntawm phau ntawv Daniyee rau Vajtswv haiv neeg nyob rau hnub kawg. Daniyee sawv cev rau Vajtswv haiv neeg nyob rau hnub kawg, uas, hauv phau Ntawv Qhia Tshwm, yog ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Vim li ntawd, ib puas plaub caug plaub txhiab leej sawv los paub tias lawv tau tawg khiav mus nyob ua dispersed, raws li Daniyee sawv cev hauv tshooj cuaj. Lawv kuj sawv los nkag siab tias qhov kev sim siab loj uas lawv txoj hmoo nyob mus ib txhis raug txiav txim los ntawm nws yog qhov kev sim ntawm daim duab ntawm tus tsiaj qus, uas yuav tshwm sim ua ntej lawv raug kaw cim, thiab ua ntej lub sijhawm kev sim siab kaw thaum txoj cai Hnub Caiv ntawm hnub Sunday hauv Tebchaws Meskas los txog. Lawv tab tom quaj ntsuag qhov kev poob siab uas tau ntsib lawv thaum Lub Xya hli ntuj 18, 2020, thiab hauv qhov xwm txheej ntawd, lawv tau txais ib qho kev pom txog Khetos nyob hauv Chav Dawb Huv Tshaj Plaws, raws li Yaxayas sawv cev hauv tshooj rau.

Lub zeem muag ntawd, raws li tau nthuav tawm rau ob leeg Daniel thiab Yaxayas, ua rau nkawd pom nkawd tus yam ntxwv qias vuab tsuab nyob ntawm tus Tswv uas muaj hwjchim ci ntsa iab xub ntiag, thiab nkawd ob leeg raug txo hwjchim mus txog plua av. Tom qab ntawd Yaxayas hnov lo lus nug uas nug tias Vajtswv yuav xa leejtwg mus cuag Nws haiv neeg, thiab Yaxayas thov nws tus kheej mus, tiam sis ua ntej ntawd nws raug ntxuav kom huv.

Ces kuv thiaj hais tias, Au kuv txom nyem! rau qhov kuv puam tsuaj lawm; vim kuv yog ib tug neeg daim di ncauj tsis huv, thiab kuv nyob hauv nruab nrab ib haiv neeg uas daim di ncauj tsis huv: rau qhov kuv ob lub qhov muag tau pom tus Vajntxwv, tus Tswv ntawm cov tim tswv coob heev. Ces ib tug ntawm cov seraphims ya los cuag kuv, tuav ib lub thee cig hauv nws txhais tes, uas nws tau siv tus pas txheem thee nqa tawm hauv lub thaj fij: Thiab nws muab kov rau kuv lub qhov ncauj, thiab hais tias, Saib seb, qhov no tau kov koj daim di ncauj lawm; thiab koj txoj kev ua phem raug tshem tawm lawm, thiab koj txoj kev txhaum raug ntxuav kom dawb huv lawm. Dua li ntawd kuv kuj hnov tus Tswv lub suab hais tias, Kuv yuav txib leejtwg, thiab leejtwg yuav mus rau peb? Ces kuv hais tias, Kuv nyob ntawm no; thov txib kuv mus. Yaxayas 6:5–8.

Yaxayas raug ntxuav kom dawb huv los ntawm ib lub ncaig hluav taws nqa tawm ntawm lub thaj txi ntuj, thiab Daniyees raug ntxuav kom dawb huv los ntawm kev ntsia daim iav ntawm txojkev ua rau pom kev ua yog toog pom, uas ua rau tus uas ntsia ntawd hloov mus ua yam ntxwv ntawm daim duab uas nws ntsia. Yaxayas raug hais kom coj txoj xov ntawd mus rau ib haiv neeg uas hnov los tsis hnov, thiab pom los tsis pom.

Nws hais tias, Mus, thiab qhia rau haiv neeg no tias, Nej yuav hnov tseeb tiag los nej yuav tsis to taub; thiab nej yuav pom tseeb tiag los nej yuav tsis ras paub. Ua kom haiv neeg no lub siab rog, ua kom lawv pob ntseg hnyav, thiab kaw lawv qhov muag; tsam lawv pom nrog lawv qhov muag, thiab hnov nrog lawv pob ntseg, thiab to taub nrog lawv lub siab, thiab tig los hloov siab, thiab raug kho zoo. Yaxayas 6:9, 10.

Yaxayas xav paub tias nws yuav tsum nrog cov neeg uas tsis to taub thiab tsis pom kev sib raug zoo ntev npaum li cas, yog li nws thiaj nug lo lus no tias, “ntev npaum li cas?”

Ces kuv hais tias, Tus Tswv, ntev npaum li cas? Thiab Nws teb tias, Mus txog thaum tej nroog raug ua kom puam tsuaj tsis muaj neeg nyob, thiab tej tsev tsis muaj neeg, thiab lub tebchaws raug tso tseg qhuav lug tag nrho, Thiab tus Tswv tau tshem neeg mus deb heev, thiab yuav muaj kev raug tso tseg loj heev nyob hauv nruab nrab ntawm lub tebchaws. Yaxayas 6:11, 12.

Lub tebchaws uas yog lub ntsiab lus ntawm tej lus faj lem hauv phau Vajlugkub rau hnub kawg no yog Tebchaws Meskas, uas raug “ua kom puam tsuaj kiag li,” thaum kev puam tsuaj ntawm tebchaws raug coj los txog vim yog txoj kev thim txojkev ntseeg ntawm tebchaws los ntawm txoj cai Sunday. Nqe plaub caug-ib ntawm Daniyees tshooj kaum ib tau raug ua piv txwv ua ntej los ntawm nqe kaum rau hauv tib tshooj ntawd. Hauv nqe plaub caug-ib, “kev tso tseg loj nyob hauv nruab nrab ntawm lub tebchaws” raug qhia kom meej tias yog “coob leej” raug muab rhuav tshem. Yaxayas txoj xov, uas Yexus tau hais txog thaum Nws hais rau cov Yudais uas nyiam sib cav sib ceg hauv Nws keeb kwm nrog tibneeg, qhia meej tias thaum ib haiv neeg uas yav tas los yog haiv neeg ntawm daim ntawv cog lus raug hla dhau lawm, ces lawv muaj pob ntseg thiab qhov muag uas tsis to taub thiab tsis pom tseeb. Yaxayas txoj xov sawv cev rau txoj kev hu kawg rau Laodicean Adventism, uas xaus rau ntawm txoj cai Sunday, qhov chaw uas Laodicean Adventism raug nti tawm ntawm tus Tswv lub qhov ncauj.

Nws yuav nkag mus rau hauv lub tebchaws muaj koob meej thiab, thiab ntau lub tebchaws yuav raug muab pov tseg; tiam sis cov no yuav dim ntawm nws txhais tes, yog Edom, thiab Moab, thiab cov thawj ntawm cov menyuam ntawm Ammon. Daniel 11:41.

Yaxayas thiab Daniyees raug muab lub luag hauj lwm los nthuav tawm txoj kev hu kawg rau Lau-dikhiya, thiab thaum Daniyees raug kov zaum peb hauv tshooj kaum nws raug txhawb kom muaj zog rau txoj hauj lwm ntawd.

Ces ib tug uas zoo li tus yam ntxwv ntawm ib tug neeg rov los kov kuv, thiab nws txhawb kuv kom muaj zog, thiab hais tias, Au tus neeg uas raug hlub heev, txhob ntshai li; kev thaj yeeb nrog koj nyob, cia li muaj zog, muaj tseeb, cia li muaj zog. Thiab thaum nws hais rau kuv lawm, kuv thiaj muaj zog tuaj, thiab hais tias, Cia kuv tus tswv hais; rau qhov koj twb txhawb kuv kom muaj zog lawm. Daniel 10:18, 19.

Daniyees raug txhawb kom tshaj tawm txoj xov uas nws tau los nkag siab thaum Mikhaees nqes los hauv tshooj kaum. Yaxayas raug ceeb toom tias nws yuav tsum tshaj tawm txoj xov ntawd mus txog thaum txoj cai hnub Sunday los txog. Thaum txoj cai hnub Sunday los txog, ib pab seem uas tshuav yuav raug tsa los.

Ces kuv thiaj hais tias, Tus Tswv, yuav ntev npaum li cas? Thiab nws teb tias, Mus txog thaum tej nroog puam tsuaj tsis muaj neeg nyob, thiab tej tsev tsis muaj neeg, thiab lub tebchaws raug tso tseg kom puam tsuaj tag nrho, Thiab tus Tswv tau tshem neeg mus deb heev, thiab muaj kev tso tseg loj nyob hauv nruab nrab lub tebchaws. Los tseem tshuav ib feem kaum nyob hauv ntawd, thiab nws yuav rov qab los, thiab yuav raug noj: zoo li tsob teil ntoo, thiab zoo li tsob qhib ntoo, uas lawv lub ntsiab tseem nyob hauv lawv thaum lawv nplooj poob: ib yam li ntawd, noob dawb huv yuav yog nws lub ntsiab. Yaxayas 6:11–13.

Thaum yuav muaj “ib qho kev tso tseg loj nyob hauv nruab nrab ntawm lub tebchaws” (thaum txog txoj cai Hnub Sunday), yuav muaj ib “feem kaum” raug muab tshwm tawm los, uas nws “txoj keeb” yog “noob dawb huv.” Lub hauv paus ntawm lo lus Henplais uas txhais ua “feem kaum,” yog “ib feem kaum.” Tus Tswv yuav muaj ib “feem kaum” uas tau “rov qab los,” thaum txog txoj cai Hnub Sunday.

Thiab tag nrho ib feem kaum ntawm thaj av, txawm yog ntawm noob qoob loo hauv thaj av, los yog ntawm cov txiv ntoo ntawm tsob ntoo, yog tus Tswv li: nws yog yam dawb huv rau tus Tswv. Thiab yog ib tug neeg yuav txhiv ib qho twg ntawm nws ib feem kaum, nws yuav tsum ntxiv ib feem tsib rau ntawd. Thiab hais txog ib feem kaum ntawm pab nyuj, los yog ntawm pab yaj, yog txhua yam uas hla hauv qab tus pas ntsuas, tus thib kaum yuav yog yam dawb huv rau tus Tswv. Leviticus 27:30–32.

“ib feem kaum” uas “rov los” yog dawb huv rau tus Tswv, thiab lawv yog tus Tswv feem.

Vim hais tias tus Tswv feem yog nws haiv neeg; Yakhauj yog qhov uas poob rau hauv nws qub txeeg qub teg. Kevcai 32:9.

Cov uas tau rov qab los ua ntej txoj cai Sunday, yog cov uas Yelemis sawv cev rau—cov uas tau raug thawj qhov kev poob siab—rau cov uas tus Tswv tau cog lus tias yog lawv rov qab los, lawv yuav yog tus Tswv lub qhov ncauj, los yog Nws cov neeg hais lus.

Koj tej lus tau raug nrhiav pom lawm, thiab kuv tau noj tej ntawd; thiab koj tej lus yog rau kuv ua kev kaj siab thiab kev zoo siab ntawm kuv lub siab: rau qhov kuv raug hu raws li koj lub npe, Au tus Tswv Vajtswv uas kav txhua pab tub rog. Kuv tsis tau zaum hauv pawg txoos ntawm cov neeg thuam luag, thiab kuv tsis tau zoo siab nrog lawv; kuv zaum nyob ib leeg vim yog koj txhais tes: rau qhov koj tau puv kuv npo nrog kev chim siab. Vim li cas kuv txoj kev mob thiaj nyob mus li, thiab kuv qhov txhab thiaj kho tsis tau, uas tsis kam raug kho? Koj puas yuav yog rau kuv ib yam li tus dag ntxias, thiab zoo li tej dej uas qhuav tas? Yog li no tus Tswv hais tias, Yog koj tig rov qab los, ces kuv yuav coj koj rov qab los dua, thiab koj yuav sawv ntawm kuv xub ntiag: thiab yog koj cais qhov muaj nqis tawm ntawm qhov phem qias, koj yuav zoo li kuv lub qhov ncauj: cia lawv tig rov qab los cuag koj; tiam sis koj txhob tig rov qab mus cuag lawv. Thiab kuv yuav ua kom koj rau haiv neeg no zoo li ib phab ntsa tooj dag uas muaj laj kab ruaj khov: thiab lawv yuav tawm tsam koj, tiam sis lawv yuav tsis kov yeej koj: rau qhov kuv nrog nraim koj los cawm koj thiab los tso koj dim, tus Tswv hais li ntawd. Thiab kuv yuav cawm koj dim ntawm tes ntawm cov neeg phem, thiab kuv yuav txhiv koj dim ntawm tes ntawm cov uas txaus ntshai. Yelemis 15:16–21.

Cov seem los yog ib feem kaum uas rov qab los hauv Yaxayas zaj lus tim khawv yuav tsum raug noj, rau qhov Vajtswv txoj xov tau muab rau lawv, thiab Nws Txoj Lus yuav tsum raug noj. Lawv yog cov uas yuav ua Vajtswv lub qhov ncauj, thiab yog li ntawd lawv yuav nthuav Vajtswv Txoj Lus uas yuav tsum raug noj los ntawm cov uas tab tom nrhiav txoj kev cawm seej. Yelemis tsis tau zaum hauv “lub rooj txoos ntawm cov thuam luag,” rau qhov, ib yam li Daniyee, thaum nws pom zaj yog toog, “lub rooj txoos ntawm cov thuam luag” tau khiav mus. Yelemis tau xav tias Vajtswv dag nws, rau qhov Vajtswv txhais tes tau tso cai rau thawj qhov kev poob siab ntawm hnub tim 19 lub Plaub Hlis, 1844 hauv keeb kwm Millerite, thiab hnub tim 18 lub Xya Hli, 2020 hauv hnub kawg. Lo lus cog tseg rau Yelemis yog tias yog nws “rov qab los,” thiab hauv nqe lus ntawm Yaxayas, “ib feem kaum” “rov qab los.”

Yog Yelemis “rov qab los,” nws yog ib feem ntawm Yaxayas “feem kaum,” uas dawb huv, thiab yog tus Tswv feem, uas lawv muaj nws “yam tseem ceeb” nyob hauv lawv. Lo lus Henplais uas txhais ua “yam tseem ceeb” txhais hais tias yog ib tug ncej, thiab kom raug tsim ua ib tug “ncej,” yog lo lus cog tseg uas tau muab rau cov neeg Filadefi.

Tus uas kov yeej, kuv yuav tsa nws ua ib tug ncej nyob rau hauv lub tuam tsev ntawm kuv tus Vajtswv, thiab nws yuav tsis tawm mus lawm ntxiv: thiab kuv yuav sau rau saum nws lub npe ntawm kuv tus Vajtswv, thiab lub npe ntawm lub nroog ntawm kuv tus Vajtswv, uas yog Yeluxalees tshiab, uas nqes los saum ntuj los ntawm kuv tus Vajtswv: thiab kuv yuav sau rau saum nws kuv lub npe tshiab. Tus uas muaj pob ntseg, cia nws mloog yam uas tus Ntsuj Plig hais rau cov koom txoos. Tshwmsim 3:12, 13.

“Tug ncej,” uas yog lawv “qhov tseem ceeb,” sawv cev rau kev koom ua ke ntawm Vajtswv thiab tib neeg, vim Khetos yog “tug ncej” uas txhawb nqa lub tuam tsev.

“Thaum kuv tseem nyob hauv lub xeev ntawm txoj kev poob siab no, kuv tau muaj ib zaj npau suav uas ua rau kuv lub siab raug kov heev. Kuv npau suav pom ib lub tuam tsev, uas muaj coob leej neeg tab tom sib sau nrawm nrawm mus rau ntawd. Tsuas yog cov uas khiav mus nkaum hauv lub tuam tsev ntawd xwb thiaj yuav dim thaum lub sij hawm xaus los txog. Txhua tus uas tseem nyob sab nraud yuav ploj mus ib txhis. Cov neeg coob coob uas nyob sab nraud, tab tom mus raws lawv tej kev nyias muaj nyias, thuam thiab quaj thuam cov uas tab tom nkag mus rau hauv lub tuam tsev, thiab hais rau lawv tias txoj kev cawm dim no yog ib qho dag ntxias uas txawj npaj txhij, tias qhov tseeb tiag tsis muaj ib yam kev phom sij dab tsi li uas yuav tsum zam. Lawv tseem txawm tuav qee leej cia tseg kom txhob cia lawv maj nroos mus rau hauv cov ntsa.”

“Vim kuv ntshai tsam luag thuam luag ntxub kuv, kuv thiaj xav tias qhov zoo tshaj yog tos kom txog thaum cov neeg coob coob tawg mus, lossis kom txog thaum kuv yuav tau nkag mus yam lawv tsis pom kuv. Tiamsis cov neeg coob hajyam nce ntxiv es tsis yog tsawg zuj zus, thiab vim ntshai tsam lig dhau lawm, kuv thiaj maj nroos tawm hauv kuv lub tsev thiab nias hla plaws hauv pab neeg coob. Hauv kuv txoj kev ntxhov siab kom mus txog lub tuam tsev, kuv tsis pom thiab tsis quav ntsej txog pab neeg coob uas nyob ib ncig kuv. Thaum kuv nkag mus rau hauv lub tsev ntawd, kuv pom tias lub tuam tsev loj kawg ntawd raug txhawb los ntawm ib tug ncej loj kawg nkaus, thiab ntawm tus ncej ntawd muaj ib tug yaj raug khi rau, raug tsim txom ntshav ntws thiab cev nqaij daim tawv puas tsuaj tag. Peb cov uas nyob ntawd zoo li twb paub lawm tias tus yaj ntawd raug muab nplawm, raug ntaus, thiab raug ua kom mob txom nyem vim peb. Txhua tus uas nkag mus rau hauv lub tuam tsev yuav tsum los sawv ntawm nws xub ntiag thiab lees lawv tej kev txhaum.

“Nyob kiag ua ntej tus menyuam yaj muaj tej lub rooj zaum siab, saum tej ntawd muaj ib pab neeg zaum, lawv zoo siab heev. Lub teeb ci saum ntuj zoo li ci rau saum lawv lub ntsej muag, thiab lawv qhuas Vajtswv thiab hu nkauj ua tsaug nrog kev xyiv fab, suab ntawd zoo li suab paj nruag ntawm cov tim tswv. Cov no yog cov uas twb tau los cuag tus menyuam yaj ua ntej lawm, lees lawv tej kev txhaum, tau txais kev zam txim, thiab tam sim no tab tom tos nrog kev xyiv fab cia siab txog ib qho xwm txheej zoo siab uas yuav los txog.”

“Txawm yog tom qab kuv twb nkag mus rau hauv lub tsev lawm, ib txoj kev ntshai los raug kuv, thiab muaj ib qho kev txaj muag tias kuv yuav tsum txo hwj chim kuv tus kheej rau ntawm cov neeg no xub ntiag. Tiamsis zoo li kuv raug yuam kom txav mus tom ntej, thiab maj mam tab tom hla ncig tus ncej kom tig ntsej muag rau tus menyuam yaj, thaum ntawd muaj suab raj nrov, lub tuam tsev tshee hnyo, suab qw ntawm kev kov yeej sawv los ntawm cov neeg dawb huv uas tau sib sau ua ke, ib txoj kev ci ntsa iab txaus ntshai ci kaj lug rau hauv lub tsev, ces txhua yam txawm dhau mus ua kev tsaus ntuj loj kawg nkaus. Cov neeg zoo siab ntawd txhua tus tau ploj mus nrog txoj kev ci ntsa iab ntawd, thiab kuv raug tso tseg ib leeg nyob hauv txoj kev ntsiag to txaus ntshai ntawm hmo ntuj. Kuv tsim los nrog kev txom nyem ntawm lub siab, thiab yuav luag tsis muaj peev xwm ntseeg tau kuv tus kheej tias kuv tau ua npau suav. Nws zoo li rau kuv tias kuv txoj kev txiav txim kawg twb raug teem tseg lawm, tias tus Ntsuj Plig ntawm tus Tswv tau tso kuv tseg, tsis rov qab los ntxiv lawm ib zaug li.” Testimonies, volume 1, 27.

“Qhov tseem ceeb,” uas nyob hauv feem kaum uas rov qab los, yog “tus ncej” uas txhawb lub tuam tsev. Daniel tau pom qhov yog vim li cas hauv kev ua yog toog pom txog tus Menyuam Yaj uas raug dai rau saum tus ncej, thiab tus Menyuam Yaj ntawd yog “tus ncej”. Thaum Daniel pom qhov yog toog pom loj ntawd, nws raug hloov mus ua raws li tus yam ntxwv ntawm tus ncej, thiab Yaxayas feem kaum, ib yam nkaus thiab, muaj “qhov tseem ceeb” (tus ncej) nyob hauv lawv, thiab qhov tseem ceeb ntawd yuav tsum raug “noj” los ntawm txhua tus uas xav nkag mus rau hauv lub tuam tsev. Cov uas nkag mus rau hauv lub tuam tsev thiab noj qhov tseem ceeb ntawd yog Vajtswv pab yaj lwm pab uas teb rau txoj xov ntawm tus chij uas raug tsa siab rau lub sijhawm Sunday law, thaum muaj kev tso tseg loj heev hauv lub tebchaws. “Noob dawb huv,” uas yog Yaxayas qhov tseem ceeb, yog tus Menyuam Yaj uas raug tua txij thaum tsim lub ntiajteb los.

Cov kaum feem kaum uas rov qab los yuav raug cawm dim tawm hauv txhais tes ntawm cov neeg phem, thaum nyob rau lub sijhawm Sunday law txoj kev sib cais ntawm Philadelphia thiab Laodicea raug txiav txim ruaj khov mus ib txhis, thiab coob leej thiaj raug muab pov tseg. Cov uas raug muab pov tseg ntawd raug txheeb xyuas tias yog cov neeg phem uas tsis to taub. Lawv kuj yuav raug cawm dim tawm hauv txhais tes ntawm tus uas txaus ntshai heev, rau qhov lawv yuav tsis txais lub cim ntawm tus tsiaj qus.

Tus Tswv Vajtswv hais li no tias; Kuv kuj yuav ua kom cov neeg coob hauv tebchaws Iziv tu nrho mus los ntawm txhais tes ntawm Nenpukhanesalas tus vajntxwv Npanpiloo. Nws thiab nws haiv neeg nrog nws, cov uas txaus ntshai tshaj plaws ntawm txhua haiv neeg, yuav raug coj los rhuav tshem lub tebchaws ntawd; lawv yuav muab lawv tej ntaj rho tawm los tawm tsam Iziv, thiab puv nkaus lub tebchaws nrog cov uas raug tua tuag. Thiab Kuv yuav ua kom cov dej ntws qhuav, thiab yuav muab lub tebchaws muag rau hauv txhais tes ntawm cov neeg phem; thiab Kuv yuav ua kom lub tebchaws puam tsuaj, nrog rau txhua yam uas nyob hauv nws, los ntawm txhais tes ntawm cov neeg txawv tebchaws: Kuv yog tus Tswv, Kuv twb hais li ntawd lawm. Yaxaya 30:10–12.

“Tus txaus ntshai ntawm tej tebchaws” yog pab tub rog sawv cev ntawm tus vajntxwv sab qaum teb. Tus chij uas raug tsa rau thaum muaj txoj cai Hnub Caiv raug cawm dim tawm hauv tes ntawm cov nkauj xwb ruam, lossis cov nkauj xwb phem, thiab lawv kuj raug cawm dim tawm hauv tes ntawm tus txaus ntshai ntawm tej tebchaws. Qhov teeb meem uas peb tab tom hais txog ntawm no yog tias Yaxayas, thiab Daniyees, thiab Yelemis, thiab Exekees, thiab Yauhas, txhua tus raug siv los sawv cev rau kev sawv hauv qhov tuag rov qab los thiab kev txais hwjchim ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej uas rov qab los ntawm kev poob siab ntawm Lub Xya hli ntuj 18, 2020. Hauv Daniyees zaj yog toog pom kawg, yog toog pom uas tau muab rau ntawm tus dej Hiddekel, Daniyees raug ua kom to taub ob qho tib si txog cov yog toog pom sab hauv thiab sab nraud ntawm Vajtswv Txojlus cev Vajtswv lus, thiab nws raug txhawb kom nthuav tawm zaj lus ntawd.

Zaj lus hais txog yam sab hauv thiab sab nraud raug coj los sib koom ua ke nrog kev txhais yav tom ntej txog lub taub hau, lossis “lub chaw ruaj khov,” nyob hauv nqe kaum, uas qhia txog tsov rog Ukraine uas tam sim no Putin tab tom ua. Tus yuam sij ntawd ntawm kev txheeb xyuas lub taub hau, muaj kev siv sab hauv thiab sab nraud, thiab qhov pib ntawm tsov rog ntawd cim lub caij nyoog uas ob lub taub hau puav leej los ua ib qho ncauj lus ntawm yav tom ntej. Lub chaw ruaj khov lossis lub taub hau raws li Russia txheeb qhia txog tsov rog sawv cev zaum ob, uas coj mus rau tsov rog sawv cev zaum peb, uas cim qhov pib ntawm Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum III, raws li tau ua qauv tseg los ntawm kev sib ntaus ntawm Panium nyob hauv nqe kaum tsib.

Nqe kaum kaum yog txoj cai hnub Xab Npiv, thiab yog li ntawd txij xyoo 2014, thaum tsov rog hauv Ukraine pib, raws li tau sawv cev nyob hauv nqe kaum ib thiab kaum ob, mus txog rau txoj cai hnub Xab Npiv, txoj hauj lwm kawg uas muaj feem nrog kev muab cim rau Vajtswv haiv neeg raug ua tiav. Gabriel txoj kev txhais hauv Daniel tshooj kaum ib sawv cev rau txoj xov uas dawb huv, los sis muab cim rau Vajtswv haiv neeg. Tsis pom qhov tseeb ntawd ces yog tsis pom txhua yam. Los lus faj lem uas raug qhib, uas hauv phau Ntawv Tshwmsim hu ua Yexus Khetos txoj Kev Tshwmsim, thiab uas phau Ntawv Tshwmsim qhia tias raug qhib nyuam qhuav ua ntej lub sij hawm kev sim neej kaw, yog ib ntu lus tshwj xeeb hauv phau Daniel.

Thiab nws hais rau kuv tias, Tsis txhob muab tej lus ntawm tej lus faj lem hauv phau ntawv no kaw cia: vim lub sijhawm twb los ze lawm. Tus uas tsis ncaj, cia nws tseem tsis ncaj ntxiv mus: thiab tus uas qias neeg, cia nws tseem qias neeg ntxiv mus: thiab tus uas ncaj ncees, cia nws tseem ua ncaj ncees ntxiv mus: thiab tus uas dawb huv, cia nws tseem dawb huv ntxiv mus. Qhia Tshwm 22:10, 11.

Nyob rau hnub kawg, muaj ib lub sijhawm tshwj xeeb uas zaj lus faj lem kawg raug qhib lub foob, vim nqe vaj lug kub hais tias “lub sijhawm twb los txog lawm.” Lo lus hais ntawd nyob hauv tshooj kawg ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm kuj pom muaj nyob hauv tshooj thawj thiab.

Qhov Kev Qhia Tshwm ntawm Yexus Khetos, uas Vajtswv muab rau nws, kom nws qhia rau nws cov tub qhe txog tej yam uas yuav tsum muaj tshwm sim sai sai no; thiab nws txib nws tus tim tswv xa mus qhia nws tus tub qhe Yauhas los ntawm tej cim: tus uas tau ua tim khawv txog Vajtswv txoj lus, thiab txog Yexus Khetos zaj lus tim khawv, thiab txog txhua yam uas nws tau pom. Foom koob hmoov rau tus uas nyeem, thiab rau cov uas mloog tej lus ntawm lo lus faj lem no, thiab khaws tej yam uas sau tseg rau hauv no: vim lub sijhawm twb nyob ze lawm. Qhia Tshwm 1:1–3.

Ob puas nees nkaum, thiab yog li ntawd nees nkaum ob, yog cov cim ntawm kev koom ua ke ntawm Vajtswv txoj kev dawb huv nrog tib neeg, thiab txoj hauj lwm kawg ntawm tus tim tswv thib peb, uas yog kev kaw cim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej, raug ua kom tiav nyob hauv cov ntsiab lus yaj saub ntawm zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb. Cov nkauj xwb ntse ntawm hnub kawg raug lawv thawj qhov kev chim siab thaum Lub Xya hli ntuj 18, 2020, thiab lawv tau tawg khiav ri niab li cov pob txha tuag nyob hauv txoj kev ntawm Tshwmsim tshooj kaum ib, mus txog Lub Xya hli ntuj xyoo 2023, nees nkaum ob xyoos tom qab txoj kev kaw cim pib hauv 2001. Lub “sij hawm twb los txog lawm,” thiab tus Tswv thiaj tsa ib tug “suab quaj hauv teb chaws moj sab qhua” uas tau txais zaj lus ntawd ntawm Gabriel, uas tau txais nws ntawm Khetos, uas tau txais nws ntawm Leej Txiv.

Tom qab ntawd lub suab pib xa txoj xov rau cov pawg ntseeg, thiab nws twb raug xa tawm raws li txoj kev siv hluav taws xob xwv kom nyeem tau thiab/los yog hnov tau, tam sim no twb muaj nyob hauv ntau tshaj rau caum yam lus. Ntu ntawm txoj lus faj lem uas raug qhib ntawd, uas yog txoj xov ntawd, muaj nyob hauv phau ntawv Daniel.

“Phau ntawv uas raug kaw nrog foob tsis yog Phau Ntawv Qhia Tshwm, tiam sis yog ntu ntawd ntawm Daniyees txojkev cev lus faj lem uas hais txog hnub kawg. Tus timtswv tau txib hais tias, ‘Tiamsis koj, Au Daniyees, cia li kaw tej lus no, thiab muab phau ntawv no kaw nrog foob, kom txog rau lub sij hawm kawg.’ Daniyees 12:4.” Tes Dej Num ntawm Cov Thwj Tim, 585.

“Qhov seem ntawm tej lus faj lem hauv Daniel uas hais txog hnub kawg,” yog nqe plaub caug. Nws tsis yog tsuas yog nqe plaub caug xwb; nws yog qhov seem ntawm nqe plaub caug uas raug sawv cev tom qab lub sijhawm kawg xyoo 1989, thiab ua ntej txoj cai Sunday hauv nqe plaub caug-ib. Keeb kwm ntawm nqe plaub caug uas tsis muaj ib qho kev hais txog nyob hauv nqe ntawd nws tus kheej, yog qhov seem ntawm tej lus faj lem uas hais txog hnub kawg uas raug kaw tseg, thiab txij li Lub Xya Hli, 2023 los yeej tab tom raug qhib tawm rau cov uas xaiv pom thiab hnov.

Nqe plaub caug kaum tsis teev dab tsi li txog keeb kwm uas txuas mus tom qab Soviet Union poob nthav xyoo 1989, mus txog rau txoj cai Hnub Sunday hauv nqe plaub caug ib, tiam sis nws muab lub hauv paus yaj saub uas lwm txoj kab yaj saub yuav tsum raug tso saum ntawd. Cov uas tsis kam pom thiab hnov tias txoj kev “kab saum kab” yog txoj kev ntawm nag lig ntawd, lawv tsis muaj peev xwm pom tau keeb kwm zais cia ntawm nqe plaub caug, thiab keeb kwm ntawd yog Tshwmsim txog Yexus Khetos, uas Kalilais tau los txhais rau Yauhas thiab Daniyees.

Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no hauv tsab xov xwm tom ntej.

“Hauv lub moos Berea Povlauj rov pib nws txoj hauj lwm dua los ntawm kev nkag mus rau hauv lub tsev sablaj ntawm cov Yudais kom tshaj tawm txoj moo zoo ntawm Khetos. Nws hais txog lawv tias, ‘Cov no muaj lub siab ncaj ncees tshaj cov uas nyob hauv Thexalaunikes, vim lawv tau txais lo lus ntawd nrog txhua yam kev npaj siab ntawm lub siab, thiab tshuaj xyuas Vajluskub txhua hnub, saib seb tej yam ntawd puas yog li ntawd tiag. Yog li ntawd coob leej ntawm lawv thiaj ntseeg; thiab kuj muaj cov poj niam muaj koob meej uas yog neeg Kili, thiab cov txivneej, tsis yog tsawg leej.’”

“Hauv kev nthuav qhia qhov tseeb, cov uas ncaj ncees ntshaw kom yog yuav raug tsa kom sawv los mus tshawb nrhiav Vajlugkub nrog kev mob siab. Qhov no yuav tsim tau tej txiaj ntsig zoo ib yam li cov uas tau nrog kev ua haujlwm ntawm cov tubtxib saum ntuj hauv Berea. Tiamsis cov uas tshaj tawm qhov tseeb nyob rau hauv tej hnub no ntsib ntau leej uas yog qhov txawv txav ntawm cov neeg Berea. Lawv tsis muaj peev xwm tawm tsam txoj kev qhuab qhia uas tau muab rau lawv, los lawv tseem qhia tawm qhov tsis kam kiag li los tshuaj xyuas cov pov thawj uas tau muab los txhawb nws, thiab xav tias txawm yog nws yog qhov tseeb los kuj yog ib yam uas tsis tshua muaj nqi seb lawv yuav lees txais nws ua li ntawd los tsis lees txais. Lawv xav tias lawv txoj kev ntseeg qub thiab lawv tej kab ke qub twb zoo txaus rau lawv lawm. Tiamsis tus Tswv, tus uas xa nws cov timkhawv tawm mus nrog ib txoj xov rau lub ntiajteb, yuav tsa kom cov neeg ris lub luag haujlwm rau yam uas lawv saib xyuas cov lus ntawm nws cov tub qhe. Vajtswv yuav txiav txim rau sawvdaws raws li qhov kaj uas tau muab nthuav rau lawv, txawm nws meej rau lawv los tsis meej rau lawv los xij. Nws yog lawv tes haujlwm yuav tsum tshawb nrhiav ib yam li cov neeg Berea tau ua. Tus Tswv hais los ntawm tus cev Vajtswv lus Hosea tias: ‘Kuv haiv neeg raug puastsuaj vim tsis muaj kev paub; vim koj twb tsis kam lees kev paub lawm, kuv kuj yuav tsis kam lees koj thiab.’”

“Cov neeg Npele-as lub siab tsis raug nqaim los ntawm kev ntxub ntxaug ua ntej, thiab lawv kam tshawb xyuas thiab txais tej qhov tseeb uas cov tubtxib tshaj tawm. Yog hais tias cov neeg nyob hauv peb tiam no yuav ua raws li tus yam ntxwv piv txwv ntawm cov Npele-as uas muaj meej mom, hauv kev tshawb Nrhiav Vajlugkub txhua hnub, thiab hauv kev muab cov lus uas coj los rau lawv los piv nrog yam uas tau raug sau tseg nyob ntawd, ces yuav muaj ntau txhiab leej uas ncaj ncees rau Vajtswv txoj kevcai rau qhov chaw uas niaj hnub no tsuas muaj ib tug xwb. Tiamsis coob leej uas lees tias hlub Vajtswv tsis muaj siab xav hloov ntawm kev yuam kev mus rau qhov tseeb, thiab lawv khaws ruaj cov dab neeg ntxim nyiam ntawm hnub kawg. Kev yuam kev ua rau lub siab dig muag thiab coj neeg kom txav deb ntawm Vajtswv; tiamsis qhov tseeb muab qhov kaj rau lub siab, thiab txoj sia rau tus ntsujplig.” Sketches from the Life of Paul, 87, 88.