Hauv Daniyee tshooj kaum ib, muaj ntau nqe ntawm tej lus faj lem uas txhua nqe puav leej sib haum nrog rau rau nqe kawg ntawm tshooj ntawd. Feem uas sib haum nrog keeb kwm ntawm nqe plaub caug txij lub caij xaus xyoo 1989 mus txog rau txoj cai Hnub Caiv ntawm nqe plaub caug ib, yog feem ntawm tej lus faj lem uas tau raug kaw ruaj cia mus txog rau hnub kawg. Nws yog Daniyee feem txuas ntxiv rau Tshwm Sim txog Yexus Khetos uas raug qhib tawm me ntsis ua ntej lub sij hawm txiav txim sim neej kaw. Nqe ob qhia txog Trump, tus thawj tswj hwm Republican kawg, tus thawj tswj hwm kawg, tus thawj tswj hwm uas yog tus thib yim uas yog ntawm xya tus, thiab nws yog tus thawj tswj hwm nplua nuj tshaj plaws uas tau pib ua rau cov globalists ntxhov thaum nws tshaj tawm nws txoj kev sib tw xaiv tsa xyoo 2015. Nqe kaum qhia txog xyoo 1989, thiab nqe kaum ib thiab kaum ob qhia txog Tsov Rog Ukrainian uas tau pib xyoo 2014, nrog Putin txoj kev yeej thiab txoj kev puam tsuaj tom qab ntawd.

Nqe kaum peb mus txog kaum tsib piav txog tsov rog thib peb ntawm peb qhov tsov rog uas nyob hauv nqe plaub caug, pib nrog kev poob vau ntawm Soviet Union xyoo 1989, tom qab ntawd yog Tsov Rog Ukrainian, ces yog Tsov Rog Panium, uas sawv cev rau kev tawm tsam sab nraud ntawm Protestantism uas tau thim txoj kev ntseeg lawm nyob hauv Tebchaws Meskas tawm tsam cov globalists ntawm lub ntiaj teb.

Cov Protestantism uas thim rov qab ntawm txoj kev ntseeg tseeb kav yeej, thiab tsa kom muaj txoj kev sib raug zoo raws txheej txheem thawjcoj ntawm kev koom tes peb txheej uas yuav raug coj los siv thaum txoj cai Hnub Sunday uas yuav los sai no tuaj txog. Tus tsiaj nyaum yog Kev Ntseeg Kas Tos Liv, thiab nws yog lub taub hau ntawm peb lub hwj chim ntawd, raug sawv cev ua Yesabel thiab los ntawm ntau yam cim yav tom ntej ntxiv thiab. Nws yog tus poj niam deev luag poj luag txiv uas kav saum thiab caij tus tsiaj nyaum.

Tus yaj saub cuav yog Tebchaws Meskas, uas raug sawv cev los ntawm nws tus txiv Ahab, tus uas yog lub taub hau ntawm lub nceeg vaj kaum npaug ntawm tus zaj. Kev Tsov Rog ntawm Panium hauv xyoo 200 BC yog ib qho qauv piv txwv txog kev tawm tsam sab nraud ntawm kev thoob ntiaj teb thiab Protestantism uas tau poob kev ntseeg lawm. Kev tawm tsam sab hauv raug sawv cev los ntawm kev tawm tsam ntxeev siab hauv xyoo 167 BC, tom qab ntawd yog kev fij lub tuam tsev dua tshiab raws li Hanukkah ua kev nco txog hauv xyoo 164 BC, uas tom qab ntawd tau ua raws los ntawm ib lub sijhawm txij xyoo 161 BC mus txog 158 BC, uas yog ib qho qauv piv txwv txog qhov chaw uas Tebchaws Meskas tsa ib tug duab ntawm kev koom ua ke ntawm pawg ntseeg thiab lub xeev raws li Catholicism, raws li sawv cev los ntawm “koom haum”.

Nyob hauv nqe kaum peb, Uriah Smith qhia rau peb tias kaum plaub xyoos tom qab Tsov Rog Raphia, Ptolemy tuag vim “kev tsis txawj tswj tus kheej thiab kev ua phem qias vuab tsuab, thiab nws raug nws tus tub, Ptolemy Epiphanes, uas thaum ntawd tseem yog ib tug me nyuam muaj plaub los sis tsib xyoos, los hloov chaw. Antiochus, nyob rau tib lub sijhawm ntawd, thaum nws twb txo kev ntxeev siab hauv nws lub nceeg vaj lawm, thiab twb tswj tau thiab teeb tsa thaj tsam sab hnub tuaj kom nyob hauv lawv txoj kev mloog lus lawm, ces nws thiaj muaj kev ywj pheej rau txhua yam haujlwm thaum tus hluas Epiphanes los sawv saum lub zwm txwv ntawm tim Iyiv.” Tom qab Putin txoj kev yeej uas kav tsis ntev xaus lawm, Trump yuav npaj txhij los daws tus vaj ntxwv mos ab tshiab ntawm tim Iyiv. Ua ntej nws ua li ntawd, nws yuav tau “txo ib qho kev ntxeev siab” nyob hauv Tebchaws Meskas.

Thaum Trump raug xaiv tsa, nws yuav coj los siv tej kev cai lij choj uas twb raug ua hom ntxoov ntxoo ua ntej los ntawm Alien and Sedition Acts of 1798, nrog rau kev ncua “habeas corpus,” ib yam li thawj tug thawj tswj hwm Republican tau ua thaum teb rau ib qho Civil War. Nws tej kev ua kuj twb raug ua hom ntxoov ntxoo los ntawm thawj tswj hwm Grant tej kev ua thaum nws daws teeb meem nrog Ku Klux Klan, thiab F. D. Roosevelt thaum nws kaw cov Nyijpooj thiab lwm tus thaum Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob, thiab George Bush tus kawg Patriot Act.

Nws, ib yam li Seleucus, yuav tsuj thiab txo txoj kev ntxeev siab hauv Tebchaws Meskas, thiab tom qab ntawd yuav tig nws lub qhov muag mus rau “vajntxwv me nyuam” ntawm Egypt. Thaum ua li ntawd, nws yuav koom tes ua ib daim ntawv cog lus nrog Philip ntawm Macedon, vim Smith sau tseg tias, “Nyob rau tib lub sij hawm ntawd, Philip, vajntxwv ntawm Macedon, tau nkag mus rau hauv ib daim ntawv sib cog lus nrog Antiochus kom faib cov tebchaws kav ntawm Ptolemy nruab nrab ntawm nkawd, nkawd txhua tus npaj siab yuav muab cov feem uas nyob ze tshaj thiab yooj yim tshaj rau nws tus kheej. Ntawm no yog ib txoj kev sawv tawm tsam vajntxwv sab qab teb uas txaus los ua kom tiav raws li lo lus faj lem, thiab tsis muaj kev ua xyem xyav li, yog cov xwm txheej ntawd tiag tiag uas lo lus faj lem tau npaj tseg.”

Trump yuav tsim ib txoj kev sib koom tes ruaj khov nrog cov tebchaws ntawm NATO (United Nations), kom hais txog Russia, thiab txog tej kev nyuab uas muaj nyob hauv kev daws tej kev puas tsuaj uas tshwm sim los ntawm kev poob lawm ntawm Putin. Nyob rau lub sijhawm ntawd, raws li nqe kaum plaub, thiab Smith cov lus piav, “muaj ib lub hwjchim tshiab raug coj los qhia.” Txoj kev kav ntawm papacy yuav los sawv cev los tiv thaiv Russia thiab nws cov tebchaws nyob hauv qab nws ntawm txoj cai tswj hwm ntawm NATO thiab Tebchaws Meskas, lossis raws li Smith cov lus piav hais, “Loos tau hais lus; thiab Syria thiab Macedonia tsis ntev tom qab ntawd thiaj pom tias muaj ib qho kev hloov los txog rau saum npoo ntawm lawv txoj kev npau suav. Cov Loos tau los cuam tshuam sawv cev pab tus vajntxwv hluas ntawm Iyiv, txiav txim siab tias nws yuav tsum raug tiv thaiv kom dim ntawm txoj kev puastsuaj uas Antiochus thiab Philip tau npaj. Qhov no yog BC 200, thiab yog ib qho ntawm thawj zaug tseem ceeb tshaj plaws uas cov Loos tau los cuam tshuam hauv tej xwm txheej ntawm Syria thiab Iyiv.”

Loos, tus niam ntiav ntawm Tyre, ces pib hu nws tej zaj nkauj thiab ua nkauj ua nraug nrog cov vajntxwv hauv ntiajteb, ua ntej cov vajntxwv ntawd los rau hauv kev mloog lus tag nrho rau nws, tsuas yog ob nqe tom qab xwb. Nyob rau tib lub sijhawm ntawd, Tsov Rog ntawm Panium tau tshwm sim. Xyoo 200 BC qhia txog tus niam ntiav ntawm Tyre pib hu nkauj, thiab nws ua li ntawd raws li kev tiv thaiv Russia, tus uas Tebchaws Meskas thiab Koom Haum Tebchaws Mloog Lus (United Nations) nyuam qhuav pom zoo los faib tawm kom tau txiaj ntsig sib koom rau nkawd ob tog. Tus niam ntiav yeej kov yeej nkawd ob leeg, tabsis “tsov rog” ntawm Panium ces tshwm sim, thiab Tebchaws Meskas yeej kov yeej Koom Haum Tebchaws Mloog Lus.

Hauv txoj kev ua cim, peb caug peb xyoos tom qab ntawd, kev tawm tsam ntawm Modein pib nyob rau hauv Tebchaws Meskas. Hauv txoj kev ua cim, peb xyoos tom qab ntawd ntxiv, kev rov fij dua tshiab ntawm yam uas hu ua Protestantism thiab ib lub Koompheej raws li Txoj Cai Lij Choj raug tsim tsa, raws li Hanukkah sawv cev. Hauv txoj kev ua cim, peb xyoos tom qab ntawd, lub sijhawm uas sawv cev los ntawm kev sib koom tes ntawm cov Yudais nrog Loos pib.

Cov txheej xwm kawg yuav yog cov txav mus los sai heev, yog li ntawd keeb kwm uas raug sawv cev los ntawm plaub caug yim xyoos hauv cov nqe Vajlugkub ntawd tab tom piav txog ib txheej xwm sib law liag uas khiav ceev, uas tej lus faj lem twb qhia meej tias pib thaum lub sijhawm kawg xyoo 1989, tom qab ntawd yog tsov rog thib ob hauv nqe kaum ib thiab kaum ob xyoo 2014, thiab tom qab ntawd yog xyoo 2015, thaum Trump tshaj tawm nws qhov kev sib tw los ua thawj tswj hwm, thiab yog li ntawd thiaj pib nws txoj hauj lwm raws li lus faj lem ntawm kev qhib kom ntiaj teb kev koom ua ib lub zog sawv los. Thaum Trump pib tes dej num ntawm kev txwv lub Rog Hauv Zej Zog uas twb tab tom muaj lawm, nws yuav sim nrhiav kev sib koom tes nrog United Nations (NATO—Philip of Macedon), thiab Loos yuav pib hu nkauj. Qhov kev sim koom tes ntawd yuav hloov los ua kev tawm tsam kom tau txoj hauj lwm loj tshaj plaws ntawm ob lub hwj chim, uas raug sawv cev los ntawm Tsov Rog Panium.

Yog li ntawd, Panium yog tus cim chaw ntawm nqe kaum peb, uas yog qhov pib ntawm tej kev txav ceev kawg uas ua ntej txoj cai Hnub Caiv. Txhua tus yaj saub tau hais txog qhov kawg ntawm lub ntiaj teb ntau dua li lub sijhawm uas lawv tau nyob, thiab Yexus yeej yog tus loj tshaj plaws ntawm txhua tus yaj saub. Ze rau ua ntej tus ntoo khaub lig, uas ua qauv rau txoj cai Hnub Caiv, uas yog sawv cev los ntawm nqe kaum rau, Yexus tau nrog Nws cov thwjtim mus ncig ib zaug rau Panium. Lub sijhawm uas Nws nyob ntawd, thiab tej zaj lus qhia uas Nws tau muab qhia tawm ntawd, sib raug nrog Tsov Rog Panium uas yuav los sai no. Thoob plaws hauv keeb kwm Panium tau muaj ntau lub npe, thiab nyob rau lub sijhawm Khetos lub npe hu rau Panium yog Caesarea Philippi.

“Yexus thiab Nws cov thwjtim tam sim no tau tuaj txog hauv ib lub nroog ntawm thaj tsam ze Caesarea Philippi. Lawv tau hla dhau ciam teb ntawm Kalilais, mus rau hauv ib cheeb tsam uas kev pe dab mlom kav yeej. Nyob ntawd cov thwjtim raug rub kom deb ntawm txoj kev tswj fwm ntawm txoj kev Yudais, thiab raug coj los nyob sib raug zoo dua nrog txoj kev pe hawm ntawm lwm haiv neeg. Nyob ib ncig ntawm lawv muaj ntau yam qauv ntawm kev ntseeg cuav thiab kev khav theeb ntsuj plig uas muaj nyob thoob plaws txhua qhov chaw hauv lub ntiaj teb. Yexus xav kom qhov lawv pom no yuav coj tau lawv los xav txog lawv lub luag hauj lwm rau cov neeg lwm haiv neeg. Thaum Nws nyob hauv thaj av ntawd, Nws rau siab nrhiav kev thim rov qab ntawm kev qhia cov neeg coob coob, thiab muab Nws tus kheej rau Nws cov thwjtim kom puv npo dua.”

“Nws twb yuav qhia rau lawv txog txoj kev txom nyem uas tab tom tos Nws. Tiamsis ua ntej tshaj, Nws mus nyob ib leeg deb, thiab thov Vajtswv kom lawv lub siab thiaj npaj txhij txais Nws cov lus. Thaum Nws rov los nrog lawv koom, Nws tsis tau tam sim ntawd qhia qhov uas Nws xav yuav qhia. Ua ntej yuav ua li ntawd, Nws pub sijhawm rau lawv lees lawv txoj kev ntseeg rau hauv Nws xwv kom lawv yuav raug txhawb kom ruaj rau qhov kev sim siab uas tab tom los. Nws nug hais tias, ‘Neeg hais tias Kuv uas yog Neeg Leej Tub yog leejtwg?’”

Tu siab kawg li, cov thwj tim raug yuam kom lees paub tias cov Ixayees twb tsis paub lawv tus Mexiyas lawm. Muaj qee leej tiag, thaum lawv pom Nws tej txuj ci tseem ceeb, lawv tau tshaj tawm tias Nws yog Leej Tub ntawm Davi. Cov neeg coob uas tau txais mov noj rau ntawm Bethsaida twb xav tshaj tawm Nws ua vajntxwv ntawm cov Ixayees. Coob leej twb npaj siab yuav txais Nws ua ib tug yaj saub; tiam sis lawv tsis ntseeg tias Nws yog tus Mexiyas.

“Yexus tam sim no nug lus nug zaum ob, hais txog cov thwj tim lawv tus kheej tias: ‘Tab sis nej hais tias kuv yog leejtwg?’ Petus teb tias, ‘Koj yog tus Khetos, yog Vajtswv uas muaj sia tus Tub.’”

“Txij thaum chiv thawj los, Petus twb ntseeg Yexus tias yog tus Mexiyas lawm. Coob leej lwm tus uas twb raug Yauhas tus Ua kevcai raus dej txoj kev tshajtawm txiav txim rau lawv lub siab, thiab tau txais Khetos, pib ua xyem xyav txog Yauhas tes haujlwm thaum nws raug kaw hauv tsev lojcuj thiab raug muab tua pov tseg; thiab nim no lawv kuj ua xyem xyav tias Yexus yog tus Mexiyas, tus uas lawv tau tos ntev los lawm. Coob leej ntawm cov thwjtim uas tau kub siab lug cia siab tias Yexus yuav los nyob hauv Nws txoj hauj lwm saum Daviv lub zwm txwv tau tso Nws tseg thaum lawv pom tias Nws tsis muaj lub hom phiaj zoo li ntawd. Tiamsis Petus thiab nws cov kwvtij nrog nws tsis tig ntawm lawv txoj kev ncaj ncees rov qab. Txoj kev hloov siab ib pliag ntawm cov uas nag hmo qhuas hos hnub no thuam tsis tau rhuav tshem txoj kev ntseeg ntawm tus uas yog tus Cawmseej tus thwjtim tseeb. Petus tshaj tawm tias, ‘Koj yog Khetos, Vajtswv tus Tub uas muaj sia nyob.’ Nws tsis tos kom tej koob meej ntawm vaj ntxwv los muab mom rau nws tus Tswv, tiamsis tau lees txais Nws hauv Nws txoj kev txo hwjchim.”

“Petus tau qhia tawm txoj kev ntseeg ntawm kaum ob leeg. Los cov thwjtim tseem nyob deb heev ntawm kev to taub Khetos tes haujlwm. Kev tawm tsam thiab kev sawv cev yuam kev ntawm cov pov thawj thiab cov thawj kav, txawm tsis muaj peevxwm tig lawv kom ncaim ntawm Khetos, los tseem ua rau lawv ntxhov siab heev. Lawv tsis tau pom lawv txoj kev meej. Txoj kev cuam tshuam ntawm lawv txoj kev cob qhia thaum chiv thaum ub, kev qhia ntawm cov xibfwb rabbi, thiab hwjchim ntawm kev lig kev cai, tseem thaiv lawv txoj kev pom qhov tseeb. Ib ntus dhau ib ntus tej kab hluav taws pom kev muaj nqis los ntawm Yexus ci tuaj rau lawv, los feem ntau lawv zoo li cov neeg tabtom xuas tes tshawb kev hauv nruab nrab tej duab ntxoov ntxoo. Tiamsis hnub no, ua ntej lawv raug coj los ntsib tim ntsej tim muag nrog txoj kev sim siab loj ntawm lawv txoj kev ntseeg, Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tau los nyob saum lawv nrog hwjchim. Ib pliag luv luv lawv ob lub qhov muag raug tig kom deb ntawm “tej yam uas pom,” mus saib “tej yam uas tsis pom.” 2 Khaulee 4:18. Nyob hauv qab daim ntaub npog ntawm tibneeg cev nqaij daim tawv lawv pom tau lub yeeb koob ntawm Vajtswv Leej Tub.”

Yexus teb Petus hais tias, “Ximoos Npas-yau-na, koj tau koob hmoov lawm: rau qhov tsis yog nqaij thiab ntshav tau qhia qhov no rau koj, tiam sis yog Kuv Txiv tus uas nyob saum ntuj.”

“Qhov tseeb uas Petus tau lees txim ntawd yog lub hauv paus ntawm tus ntseeg txoj kev ntseeg. Qhov ntawd yog yam uas Khetos Nws Tus Kheej tau tshaj tawm tias yog txoj sia nyob mus ib txhis. Tiamsis kev muaj txoj kev paub no tsis yog ib qho laj thawj rau kev qhuas tus kheej. Tsis yog vim nws tus kheej muaj tswv yim lossis muaj kev zoo dabtsi thiaj tau muaj qhov no tshwm rau Petus. Tibneeg yeej tsis muaj peev xwm, los ntawm nws tus kheej, mus txog qhov kev paub txog Vajtswv. ‘Nws siab npaum ntuj ceeb tsheej; koj yuav ua tau dabtsi? nws tob dua ntuj txiag teb tsaus; koj yuav paub tau dabtsi?’ Yauj 11:8. Tsuas yog tus Ntsuj Plig uas pub kev saws los ua tub thiaj yuav qhia tau rau peb txog tej yam tob tob ntawm Vajtswv, uas ‘qhov muag tsis tau pom, pob ntseg tsis tau hnov, thiab tsis tau nkag los rau hauv neeg lub siab li.’ ‘Vajtswv tau qhia tej ntawd rau peb los ntawm Nws tus Ntsuj Plig: rau qhov tus Ntsuj Plig tshawb txhua yam, yeej yog tej yam tob tob ntawm Vajtswv.’ 1 Kaulinthaus 2:9, 10. ‘Tus Tswv tej lus zais yog nrog cov uas hwm Nws ntshai;’ thiab qhov tseeb uas Petus pom tau Khetos lub hwjchim ci ntsa iab yog ib qho pov thawj tias nws tau raug ‘qhia los ntawm Vajtswv.’ Ntawv Nkauj 25:14; Yauhas 6:45. Au, tseeb tiag, ‘koj tau koob hmoov lawm, Ximoos Pas-yonas: rau qhov cev nqaij daim tawv thiab ntshav tsis tau qhia qhov no rau koj.’”

Yexus tseem hais ntxiv tias: “Kuv kuj hais rau koj thiab tias, koj yog Petus, thiab saum lub pob zeb no Kuv yuav txhim tsa Kuv pawg ntseeg; thiab tej rooj vag ntawm ntuj tawg yuav tsis kov yeej nws.” Lo lus Petus txhais tias ib lub pob zeb,—ib lub pob zeb uas dov mus. Petus tsis yog lub pob zeb uas pawg ntseeg raug tsa saum nws. Tej rooj vag ntawm ntuj tawg yeej kov yeej nws thaum nws tsis lees nws tus Tswv nrog tej lus foom phem thiab tej lus cog lus. Pawg ntseeg raug txhim tsa saum Ib Tug uas tej rooj vag ntawm ntuj tawg tsis muaj peev xwm kov yeej tau.

“Ntau pua xyoo ua ntej tus Cawmseej los txog, Mauxes twb tau taw tes rau lub Pob Zeb ntawm cov Yixayee txoj kev cawm dim lawm. Tus sau nkauj Nkauj Seev tau hu txog ‘lub Pob Zeb ntawm kuv lub zog.’ Yaxayas tau sau tias, ‘Tus Tswv Vajtswv hais li no, Saib seb, kuv muab ib lub pob zeb tso rau hauv Xi-oos ua lub hauv paus, ib lub pob zeb uas twb raug sim lawm, yog lub pob zeb kaum tsev uas muaj nqis heev, yog lub hauv paus uas ruaj khov.’ Kevcai 32:4; Ntawv Nkauj 62:7; Yaxayas 28:16. Petus nws tus kheej, thaum sau los ntawm kev tshoov siab, tau coj lo lus faj lem no los siv rau Yexus. Nws hais tias, ‘Yog nej twb tau saj lawm tias tus Tswv muaj kev hlub tshua: nej los cuag tus ntawd, uas yog ib lub pob zeb ciaj sia, txawm yog tibneeg muab nws pov tseg los, los ntawm Vajtswv nws yog tus raug xaiv, muaj nqis heev, nej thiab, zoo li tej pob zeb ciaj sia, raug tsa ua ib lub tsev sab ntsuj plig.’ 1 Petus 2:3–5, R. V.

“Tsis muaj leejtwg yuav tsa tau lwm lub hauv paus dua li qhov uas twb raug tsa lawm, uas yog Yexus Khetos.” 1 Khaulee 3:11. “Saum lub pob zeb no,” Yexus hais tias, “Kuv yuav txhim tsa Kuv pawg ntseeg.” Nyob ntawm Vajtswv xubntiag, thiab ntawm tag nrho cov neeg txawj ntse saum ntuj ceeb tsheej xubntiag, nyob ntawm cov tub rog ntuj txiag teb tsaus uas tsis pom kev xubntiag, Khetos tau tsa Nws pawg ntseeg saum lub Pob Zeb uas muaj sia. Lub Pob Zeb ntawd yog Nws tus kheej—Nws lub cev uas raug lov thiab raug ntaus kom doog ntshav rau peb. Tawm tsam pawg ntseeg uas raug txhim tsa saum lub hauv paus ntawd, tej rooj vag ntawm ntuj txiag teb tsaus yuav tsis kov yeej tau.

“Thaum Tswv Yexus hais cov lus no, pawg ntseeg zoo li qaug zog heev npaum li cas! Muaj tsuas yog ib pab me me ntawm cov ntseeg xwb, uas txhua lub hwj chim ntawm dab phem thiab ntawm cov neeg phem yuav tig los tawm tsam; txawm li ntawd los, cov uas raws Khetos tsis txhob ntshai. Lawv raug tsa saum lub Pob Zeb uas yog lawv lub zog, lawv yuav tsis raug muab rhuav tshem.”

“Tau rau txhiab xyoo, txoj kev ntseeg tau raug txhim tsa saum Khetos. Tau rau txhiab xyoo tej dej nyab thiab tej cua daj cua dub ntawm Xatas txoj kev npau taws tau nplawm rau saum Pob Zeb ntawm peb txoj kev cawm dim; tiam sis Nws tseem sawv ruaj khov tsis txav.

“Petus twb tau hais tawm qhov tseeb uas yog lub hauv paus ntawm txojkev ntseeg ntawm pawg ntseeg, thiab nim no Yexus tau hwm nws ua tus sawv cev ntawm tag nrho pawg neeg ntseeg. Nws hais tias, ‘Kuv yuav muab cov yuam sij ntawm lub nceeg vaj saum ntuj rau koj; thiab yam twg koj khi rau hauv ntiajteb yuav raug khi rau saum ntuj: thiab yam twg koj daws rau hauv ntiajteb yuav raug daws rau saum ntuj.’”

“‘Cov yawm sij ntawm lub nceeg vaj saum ntuj ceeb tsheej’ yog Khetos tej lus. Tag nrho tej lus hauv Vajluskub Dawb Huv yog Nws tej lus, thiab kuj raug xam nrog rau hauv no. Tej lus no muaj hwjchim qhib thiab kaw ntuj ceeb tsheej. Lawv tshaj tawm txog tej xwm txheej uas tibneeg yuav raug txais los sis raug tsis lees txais raws li ntawd. Yog li no, tes haujlwm ntawm cov uas tshaj tawm Vajtswv Txojlus yog ib qho ntxhiab tsw txojsia mus rau txojsia, los sis kev tuag mus rau kev tuag. Lawv tes haujlwm yog ib txoj hauj lwm uas ris qhov hnyav ntawm tej txiaj ntsig nyob mus ib txhis.

“Tus Cawm Seej tsis tau tso txoj hauj lwm ntawm txoj moo zoo rau Petus ib leeg xwb. Tom qab ntawd, thaum rov hais dua tej lus uas tau hais rau Petus lawm, Nws tau siv tej lus ntawd ncaj qha rau pawg ntseeg. Thiab tib yam ntawd hauv nws lub ntsiab kuj tau hais rau kaum ob leeg thiab ua cov sawv cev ntawm pawg ntseeg cov ntseeg. Yog hais tias Yexus tau muab ib txoj cai tshwj xeeb rau ib tug ntawm cov thwjtim tshaj lwm tus, peb yuav tsis pom lawv sib cav ntau zaus txog leej twg yuav yog tus loj tshaj. Lawv yuav tau mloog lawv tus Tswv tej kev xav, thiab hwm tus uas Nws tau xaiv.”

“Tsis txhob tsa ib tug los ua lawv lub taub hau, Khetos tau hais rau cov thwjtim tias, ‘Tsis txhob cia luag hu nej ua Xibfwb;’ ‘thiab tsis txhob cia luag hu nej ua tswv: vim nej tsuas muaj ib tug Tswv xwb, yog Khetos.’ Mathais 23:8, 10.

“‘Lub taub hau ntawm txhua tus txiv neej yog Khetos.’ Vajtswv, tus uas tau muab txhua yam tso rau hauv qab tus Cawm Seej ko taw, ‘tau muab Nws ua taub hau kav txhua yam rau pawg ntseeg, uas yog Nws lub cev, yog qhov puv npo ntawm Nws uas ua kom txhua yam puv npo hauv txhua yam.’ 1 Corinthians 11:3; Ephesians 1:22, 23. Pawg ntseeg raug txhim tsa saum Khetos ua nws lub hauv paus; nws yuav tsum mloog lus rau Khetos ua nws lub taub hau. Nws tsis yog yuav tsum vam khom tibneeg, lossis raug tibneeg tswj kav. Coob leej hais tias txoj hauj lwm uas lawv tau tso siab rau hauv pawg ntseeg muab cai rau lawv txib kom lwm tus yuav tsum ntseeg li cas thiab yuav tsum ua dab tsi. Vajtswv tsis pom zoo rau qhov kev hais li no. Tus Cawm Seej tshaj tawm hais tias, ‘Nej sawvdaws yog kwvtij.’ Txhua tus raug kev sim siab, thiab txhua tus kuj muaj peev xwm ua yuam kev. Peb tsis txhob vam khom ib tug tsiaj txhu muaj sia uas txawj kawg rau kev coj. Lub Pob Zeb ntawm txoj kev ntseeg yog qhov muaj sia nyob ntawm Khetos hauv pawg ntseeg. Tus uas qaug zog tshaj plaws kuj vam khom tau rau qhov no, hos cov uas xav tias lawv tus kheej muaj zog tshaj plaws yuav pom tias lawv yog cov qaug zog tshaj plaws, yog lawv tsis ua kom Khetos yog lawv lub zog txhawb. ‘Foom tsis zoo rau tus neeg uas cia siab rau neeg, thiab muab cev nqaij daim tawv ua nws lub zog.’ Tus Tswv ‘yog lub Pob Zeb, Nws tes haujlwm zoo tag nrho.’ ‘Foom koob hmoov rau txhua tus uas tso siab rau Nws.’ Jeremiah 17:5; Deuteronomy 32:4; Psalm 2:12.”

“Tom qab Petus tau lees txim lawm, Yexus txib cov thwjtim kom txhob qhia rau leejtwg paub tias Nws yog tus Khetos. Lo lus txib no raug muab vim yog kev tawm tsam ruaj nrees ntawm cov xib hwb ntawv thiab cov Falixais. Tsis tas li ntawd xwb, cov neeg, thiab txawm yog cov thwjtim los, kuj muaj kev to taub cuav heev txog tus Mexiyas, xwv kom yog muaj kev tshaj tawm txog Nws rau sawvdaws paub, ces qhov ntawd yuav tsis muab ib lub tswv yim tseeb rau lawv txog Nws tus yam ntxwv los yog Nws tes haujlwm. Tiamsis hnub dhau hnub Nws tabtom qhia Nws tus kheej rau lawv raws li tus Cawm Seej, thiab li ntawd Nws xav muab ib lub tswv yim tseeb rau lawv txog Nws raws li tus Mexiyas.”

“Cov thwjtim tseem cia siab tias Khetos yuav kav raws li ib tug vaj ntxwv kav teb kav chaw. Txawm yog Nws twb zais Nws lub hom phiaj ntev los lawm, lawv ntseeg tias Nws yuav tsis nyob mus ib txhis hauv kev pluag thiab kev tsis muaj npe nrov; lub sijhawm twb los ze lawm uas Nws yuav tsa Nws lub nceeg vaj. Tias kev ntxub ntawm cov pov thawj thiab cov xibhwb Yudais yuav tsis muaj hnub kov yeej tau li, tias Khetos yuav raug Nws haiv neeg tus kheej tsis lees txais, raug txiav txim tias yog ib tug neeg dag ntxias, thiab raug muab ntsia saum ntoo khaublig raws li ib tug neeg ua txhaum loj,—xws li ib lub tswv yim ntawd cov thwjtim yeej tsis tau xav txog li. Tiamsis lub sijhawm ntawm hwjchim tsaus ntuj tab tom los ze tuaj, thiab Yexus yuav tsum qhib rau Nws cov thwjtim txog txoj kev sib ntaus uas nyob ntawm lawv xub ntiag. Nws muaj kev tu siab thaum Nws xav txog txoj kev sim siab uas yuav los.” The Desire of Ages, 411-415.

Nqe kaum ntawm Daniyees kaum ib, sawv cev rau txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai hauv Tebchaws Meskas. Cia li ua ntej txog lub sij hawm ntawm “av qeeg” ntawd, cov neeg uas tab tom nrhiav kom nyob nrog hauv pawg ib puas plaub caug plaub txhiab raug tsa sawv ntawm lawv txoj kev tsaug zog. Yam uas tsa lawv sawv yog ib txoj xov faj lem. Nyob rau lub ntsiab ntawd muaj ob chav neeg raug nthuav tawm, thiab raws li tau piv txwv hauv zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb, ib chav muaj roj nyob hauv tej hub, hos ib chav tsis muaj. Nqe kaum peb mus txog kaum tsib hauv Daniyees kaum ib, tsis yog tsuas yog sawv cev rau keeb kwm faj lem uas ua ntej txoj cai Hnub Caiv xwb, lawv tseem sawv cev rau “txoj xov,” uas, hauv lub ntsiab lus ntawm zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb, yog “roj,” uas cov neeg ntse yuav muaj kom lawv thiaj txais tau lub cim foob ntawm Vajtswv thiab raug tsa siab ua ib lub chij thaum txog lub sij hawm ntawm av qeeg loj ntawd. Cov ntawv no tam sim no twb mus txog qhov siab tshaj plaws ntawm txhua tsab ntawv lawm, vim txoj xov uas raug sawv cev nyob hauv cov nqe no, yog cov roj kub uas raug nchuav nqes los ntawm ob lub kav kub.

Peb yuav txuas ntxiv zaj kev kawm no hauv tsab xov xwm tom ntej.

“Tsuas yog ntev li cov uas lees hais tias tuav rawv qhov tseeb tseem tab tom ua hauj lwm rau Xatas, nws tus duab ntxoov ntxoo phem hauv ntuj txiag teb tsaus yuav thaiv lawv txoj kev pom Vajtswv thiab ntuj ceeb tsheej. Lawv yuav zoo ib yam li cov uas twb plam lawv thawj txoj kev hlub lawm. Lawv tsis muaj peev xwm pom tau tej yam tseeb nyob mus ib txhis. Yam uas Vajtswv tau npaj cia rau peb ntawd raug sawv cev hauv Xakhaliyas, tshooj 3 thiab 4, thiab 4:12–14: ‘Thiab kuv teb dua, thiab hais rau nws tias, Ob ceg txiv ntoo roj no yog dab tsi uas dhau ntawm ob lub raj kub nchuav cov roj kub tawm ntawm lawv tus kheej? Thiab nws teb kuv thiab hais tias, Koj tsis paub tias tej no yog dab tsi lov? Thiab kuv hais tias, Tsis paub, tus Tswv kuv. Ces nws hais tias, Cov no yog ob tug uas raug pleev roj tseg, uas sawv ntawm tus Tswv ntawm tag nrho lub ntiaj teb.’”

“Tus Tswv muaj kev pab thiab kev npaj txhij txhua kawg nkaus. Nws tsis muaj ib yam cuab tam lossis kev npaj uas tsis txaus li. Yog vim peb txoj kev ntseeg tsis txaus, peb txoj kev ntshaw ntiajteb, peb tej lus pheej yig, peb txoj kev tsis ntseeg uas qhia tawm hauv peb tej lus sib tham, thiaj ua rau tej duab ntxoov tsaus ntuj sib sau nyob ib ncig ntawm peb. Khetos tsis raug qhia tawm hauv lus lossis hauv tus cwj pwm ua tus uas ntxim hlub tshaj plaws huvsi, thiab yog tus loj tshaj hauv kaum txhiab leej. Thaum tus ntsujplig txaus siab tsa nws tus kheej mus rau yam tsis muaj nqis, Vaj Ntsuj Plig ntawm tus Tswv kuj pab tau tsawg heev rau nws. Peb txoj kev pom uas luv ncav tsuas pom duab ntxoov xwb, tiam sis tsis pom tau lub yeeb koob uas nyob dhau ntawd. Cov timtswv saum ntuj tab tom tuav plaub cua, uas raug sawv cev ua ib tug nees npau taws nrhiav kev txeem kom dim thiab khiav hla npoo ntawm tag nrho lub ntiajteb, nqa kev puas tsuaj thiab kev tuag taug nws txoj kev.”

“Peb puas yuav tsaug zog nyob ntawm ntug ciam heev ntawm lub ntiajteb uas nyob mus ib txhis? Peb puas yuav qaug zog, txias siab, thiab zoo li tuag lawm? Au, thov kom peb muaj tus Ntsuj Plig thiab txoj pa ntawm Vajtswv hauv peb tej koom txoos, uas Nws tshuab rau hauv Nws haiv neeg, kom lawv sawv tau rau saum lawv txhais taw thiab muaj sia nyob. Peb yuav tsum pom tias txojkev nqaim, thiab lub rooj vag kuj nqaim thiab txwv. Tiamsis thaum peb hla dhau lub rooj vag nqaim ntawd lawm, nws txoj kev dav tsis muaj ciam kawg li.” Manuscript Releases, volume 20, 217.

“Cov cov raug xaiv tseg uas sawv ntawm tus Tswv ntawm tag nrho lub ntiajteb, muaj txoj hauj lwm uas ib zaug tau muab rau Xatas ua tus kerub uas npog thaiv. Los ntawm cov neeg dawb huv uas nyob ib ncig ntawm Nws lub zwm txwv, tus Tswv khaws cia kev sib txuas lus tsis tu ncua nrog cov neeg nyob hauv ntiajteb. Cov roj kub sawv cev rau txoj kev tshav ntuj uas Vajtswv pub txhawb cov teeb ntawm cov ntseeg kom puv npo, xwv kom lawv tsis txhob ploj plhis thiab tuag lawm. Yog tsis yog vim cov roj dawb huv no raug nchuav los saum ntuj los hauv tej xov uas los ntawm Vajtswv tus Ntsuj Plig, ces cov cuab yeej ntawm kev phem yuav kav tau tib neeg kiag li.”

“Vajtswv raug txaj muag thaum peb tsis txais cov lus sib txuas lus uas Nws xa tuaj rau peb. Yog li ntawd peb tsis kam txais cov roj kub uas Nws yuav nchuav rau hauv peb tej ntsuj plig kom xa mus rau cov uas nyob hauv kev tsaus ntuj. Thaum lub suab hu tuaj hais tias, ‘Saib seb, tus nraug vauv tabtom los; nej cia li tawm mus ntsib nws,’ cov uas tsis tau txais cov roj dawb huv, cov uas tsis tau khaws cia txoj kev tshav ntuj ntawm Khetos hauv lawv lub siab, yuav pom, ib yam li cov nkauj xwb ruam, tias lawv tsis tau npaj txhij los ntsib lawv tus Tswv. Lawv tsis muaj, nyob hauv lawv tus kheej, lub hwjchim los nrhiav tau cov roj ntawd, thiab lawv lub neej raug puas tsuaj. Tiamsis yog thov Vajtswv tus Ntsuj Plig Dawb Huv, yog peb thov khawv raws li Mauxes tau ua tias, ‘Qhia koj lub hwjchim ci ntsa iab rau kuv pom,’ ces Vajtswv txoj kev hlub yuav raug nchuav dav rau hauv peb lub siab. Los ntawm cov kav dej kub, cov roj kub yuav raug xa los rau peb. ‘Tsis yog los ntawm lub zog, lossis los ntawm lub hwjchim, tabsis yog los ntawm kuv tus Ntsuj Plig, tus Tswv uas kav txhua pab tub rog hais li ntawd.’ Los ntawm kev txais cov kab ci ntsa iab ntawm Lub Hnub ntawm Kev Ncaj Ncees, Vajtswv cov menyuam ci ntsa iab zoo li tej teeb nyob hauv lub ntiajteb.” Review and Herald, Lub Xya Hli 20, 1897.