Tsov Rog ntawm Panium yeej yog tsov rog sab ntsuj plig tiag tiag. Tsis ntev ua ntej txoj cai Hnub Caiv, tus thawj tswj hwm thib yim, uas yog tus thib rau txij Ronald Reagan los txog rau lub caij kawg xyoo 1989, uas kuj yog tus thawj tswj hwm Republican kawg, thiab uas yog tus thawj tswj hwm nplua nuj tshaj plaws, thiab uas kuj tsa kom tag nrho lub tebchaws ntawm kev ua ntiaj teb tib si sawv los, yuav coj Protestantism uas tau thim txojkev ntseeg mus kov yeej kev ntseeg Greek ntawm Pan, uas yog “woke-ism” ntawm kev ua ntiaj teb tib si. Hauv nqe kaum ib thiab kaum ob, keeb kwm uas pib ntawm Tsov Rog Ukraine xyoo 2014 xaus rau ntawm txoj cai Hnub Caiv hauv nqe kaum rau. Nqe kaum tsib yog Tsov Rog ntawm Panium, thiab Tsov Rog ntawm Panium coj mus rau tsov rog ntawm Actium, uas yog Tsov Rog Ntiaj Teb thib peb.
Thaum txog lub sijhawm ntawm “av qeeg loj,” uas yog txoj cai hnub Sunday hauv nqe kaum rau, Islam ntawm kev txom nyem thib peb tawm tsam Tebchaws Asmeskas, ua rau cov tebchaws chim thiab coj los txog kev puas tsuaj rau lub tebchaws. Qhov uas los ua ntej qhov kev tawm tsam ntawd yog Tsov Rog ntawm Panium. Thaum txog txoj cai hnub Sunday, kev sib koom ua peb txheej ntawm tus zaj, tus tsiaj qus, thiab tus yaj saub cuav raug tsa los ruaj khov.
“Los ntawm txoj cai lij choj uas yuam kom tsa lub hwj chim Papacy sawv los, uas yog kev ua txhaum rau Vajtswv txoj kevcai, peb haiv tebchaws yuav txiav nws tus kheej tawm kiag ntawm txoj kev ncaj ncees. Thaum Protestantism yuav ncab nws txhais tes hla tus kwj deg sib cais mus tuav tes nrog lub hwj chim Loos, thaum nws yuav ncav hla lub qhov tob mus sib tuav tes nrog Kev Ntseeg Ntsuj Plig, thaum, nyob hauv qab txoj kev cuam tshuam ntawm kev sib koom ua peb seem no, peb lub tebchaws yuav tsis lees txhua lub hauv paus ntsiab lus ntawm nws Txoj Cai Lij Choj uas yog tsoom fwv Protestant thiab republican, thiab yuav npaj kev txhawb rau kev nthuav tawm tej lus cuav thiab tej kev dag ntxias ntawm papal hwj chim, ces peb thiaj paub tau tias lub sijhawm rau Xatas txoj haujlwm ua txujci tseem ceeb kawg nkaus twb los txog lawm thiab qhov kawg twb nyob ze lawm.” Testimonies, ntim 5, 451.
Thaum lub sijhawm ntawd, txoj kev raug mob tuag taus ntawm lub hwj chim papacy twb raug kho kom zoo tag nrho lawm, thiab nws kav nrog hwjchim siab kawg nkaus mus txog thaum kawg nws los txog rau nws txoj kev xaus, tsis muaj leejtwg pab nws li. Nws yog thaum Loos kov yeej txoj kev txwv thib peb uas nws kav, raws li tau sawv cev los ntawm Loos pagan hauv Daniel tshooj yim, nqe cuaj, thiab hauv tshooj kaum ib, nqe kaum rau txog kaum cuaj. Thaum Loos papal tshem tawm peb tug kub, nws tau kav nrog hwjchim siab kawg nkaus tau ib txhiab ob puas rau caum xyoo, ib yam li Loos pagan kuj tau kav nrog hwjchim siab kawg nkaus tau peb puas rau caum xyoo thaum nws tau kov yeej Iyiv, yog txoj kev txwv thib peb, ntawm Tsov Rog Actium xyoo 31 BC.
Hauv kev qauv sau ntawv, qhov xaus “ium” raug txuas ntxiv rau tom kawg ntawm ib lo lus kom tsim tau ib lub npe uas qhia txog ib qho chaw, ib yam xwm txheej, lossis ib pawg ntawm ib yam khoom. Feem ntau nws raug siv hauv kev tsim cov ntsiab lus kev txawj ntse thiab kev tshawb fawb, tshwj xeeb tshaj yog hauv chemistry thiab biology. Piv txwv li: “stadium” yog hais txog ib qho chaw rau kev sib tw kis las lossis lwm yam kev tshwm sim, “aquarium” yog hais txog ib qho chaw uas khaws cov tsiaj lossis nroj tsuag dej cia rau kev nthuav qhia, thiab “gymnasium” yog hais txog ib qho chaw rau kev qoj ib ce lossis kev cob qhia. Hauv cov ntsiab lus kev tshawb fawb, “ium” feem ntau raug siv los qhia txog ib yam tshuaj lom neeg xws li ib lub hauv paus tshuaj lossis ib qho sib xyaw tshuaj, tshwj xeeb tshaj yog thaum lub hauv paus tshuaj lossis cov sib xyaw tshuaj ntawd tau raug cais tawm los yog raug nrhiav pom lawm. Piv txwv li: “sodium” yog hais txog ib lub hauv paus tshuaj uas muaj lub cim Na, “calcium” yog hais txog ib lub hauv paus tshuaj uas muaj lub cim Ca.
Qhov pib uas Loos teev dab kav tau siab tshaj plaws ntawd tau tiav nyob rau hauv Tsov Rog Actium, thiab Tsov Rog Panium tau qhib qhov rooj rau tsov rog uas Actium sawv cev rau, rau qhov “kab saum kab” Actium sawv cev rau txoj cai hnub Sunday thaum papacy rov qab kav lub ntiaj teb no siab tshaj plaws dua.
Actium yog ib qho kev sib ntaus rog hauv hiav txwv, hos Panium yog ib qho kev sib ntaus rog hauv av; yog li ntawd, kev txuas ntawm ob qho kev sib ntaus no sawv cev rau ib qho kev sib ntaus rog uas thoob ntiaj teb, puag ncig ob qho tib si av thiab hiav txwv. Actium, uas yog qhov kev sib ntaus rog hauv hiav txwv uas nto moo tshaj plaws hauv keeb kwm txheej thaum ub, kuj sawv cev rau ib qho kev ua rog thoob ntiaj teb, vim hais tias “cov dej uas koj tau pom, qhov chaw uas tus poj niam ntiav zaum nyob ntawd, yog haiv neeg, thiab tej pab neeg coob, thiab tej tebchaws, thiab tej lus.” Panium sawv cev rau ib qho kev ua rog ntawm sab ntsuj plig uas koom ua ke nrog ib qho kev ua rog ntawm sab kev nom kev tswv thaum txoj cai Sunday uas yuav los sai no.
Lo lus “pan,” raws li ib lub npe, muaj ntau lub ntsiab lus raws li btxhais ntawm nqe lus, tiam sis hauv Greek mythology, Pan yog tus vajtswv ntawm cov yug yaj, pab tsiaj, suab paj nruag nyob teb chaws, thiab hav zoov qus. Feem ntau nws raug piav ua ib tug duab ib nrab neeg, ib nrab tshis, uas paub zoo vim nws txoj kev nyiam suab paj nruag thiab ntuj tsim.
“Raws li txoj kev ua tiav kawg nkaus hauv zaj yeeb yaj kiab loj ntawm kev dag ntxias, Xatas nws tus kheej yuav los ua txuj ua Khetos. Lub koom txoos tau lees tseg ntev los lawm tias yuav ntsia ntsoov rau tus Cawmseej txoj kev rov qab los ua qhov ua tiav kawg ntawm nws tej kev cia siab. Tam sim no tus dag ntxias loj yuav ua rau zoo li Khetos twb los lawm. Nyob hauv ntau qhov chaw ntawm lub ntiajteb, Xatas yuav tshwm sim nws tus kheej rau hauv tibneeg ib yam li ib tug muaj hwjchim loj kawg thiab muaj yeeb koob ci ntsa iab kawg, zoo ib yam li daim lus piav txog Vajtswv Leej Tub uas Yauhas tau muab tseg rau hauv Phau Ntawv Qhia Tshwm. Qhia Tshwm 1:13–15.” The Great Controversy, 624.
Pan yog tus vajtswv yug yaj, thiab nws yuav ua tus cev cev tus Tswv Yug Yaj tiag. Xatas txoj kev ua txuj ua Khetos pib thaum txoj cai hnub Sunday los txog, rau qhov thaum “txoj cai tshaj tawm” raug muab tawm, “peb yuav” ces “paub tias lub sijhawm twb los txog rau Xatas txoj haujlwm ua tej yam txawv kawg nkaus thiab tias qhov kawg twb nyob ze lawm.”
Lo lus “pan” kuj tseem yuav hais txog ib yam lauj kaub ua mov uas ntiav thiab muaj ntug dav, siv rau kev kib, ci, lossis ua zaub mov. Tsov rog kawg yuav tsom rau sab ntsuj plig Yeluxalees, lub roob dawb huv uas raug tsa siab ua ib tug chij, thiab lub roob uas Vajtswv pab yaj lwm pab uas tseem nyob hauv Npanpiloo yuav khiav mus cuag. Nyob rau lub sijhawm ntawd txhua haiv neeg yuav tuaj tawm tsam sab ntsuj plig Yeluxalees, uas raug txheeb tias yog ib lub “khob” (pan).
Nov yog lub nra ntawm lo lus ntawm tus Tswv hais txog cov neeg Ixayees, tus Tswv hais li no, uas ncab nthuav lub ntuj, thiab tsa lub hauv paus ntawm lub ntiajteb, thiab tsim tus ntsuj plig ntawm neeg nyob hauv nws. Saib seb, Kuv yuav ua rau Yeluxalees yog ib lub khob ua rau tshee hnyo rau txhua haiv neeg nyob ib ncig, thaum lawv yuav nyob rau hauv kev vij Yudas thiab Yeluxalees. Thiab nyob rau hnub ntawd Kuv yuav ua rau Yeluxalees yog ib lub pob zeb hnyav rau txhua haiv neeg: txhua tus uas ris nws yuav raug txiav ua tej daim; txawm yog txhua haiv neeg hauv ntiajteb yuav sib sau ua ke tawm tsam nws los xij. Xekhaliya 12:1-3.
Yeluxalees kuj kuj yog lub lauj kaub, vim nws yog lub lauj kaub uas qhov yeeb yam ntawd raug ua tiav nyob hauv. “Lauj kaub” yog ib lub kaub ua noj.
Ces nws hais rau kuv tias, Leej Tub ntawm neeg, cov no yog cov txivneej uas xuas tswv yim phem, thiab muab lus ntuas ua phem hauv lub nroog no; cov uas hais tias, Lub sijhawm ntawd tseem tsis tau los txog; cia peb ua vaj tsev: lub nroog no yog lub lauj kaub, hos peb yog nqaij. Yog li ntawd cia li cev lus faj lem tawm tsam lawv, cev lus faj lem, Au leej tub ntawm neeg. Thiab tus Ntsuj Plig ntawm tus Tswv poob los rau saum kuv, thiab hais rau kuv tias, Cia li hais; Tus Tswv hais li no tias; Nej, Au tsev neeg Ixayees, nej tau hais li no lawm: rau qhov kuv paub tej uas los rau hauv nej lub siab, txhua yam huvsi. Nej tau ua kom cov neeg raug tua coob ntxiv hauv lub nroog no, thiab nej tau ua kom nws tej kev puv npo cov neeg raug tua. Yog li ntawd tus Tswv Vajtswv hais li no tias; Nej cov neeg raug tua uas nej tau tso rau hauv nruab nrab ntawm nws, lawv yog nqaij, thiab lub nroog no yog lub lauj kaub: tiamsis kuv yuav coj nej tawm hauv nruab nrab ntawm nws los. Nej tau ntshai rab ntaj; thiab kuv yuav coj rab ntaj los rau saum nej, tus Tswv Vajtswv hais li. Thiab kuv yuav coj nej tawm hauv nruab nrab ntawm nws, thiab muab nej rau hauv tes ntawm cov neeg txawv tebchaws, thiab yuav ua kev txiav txim rau hauv nej. Nej yuav vau los ntawm rab ntaj; kuv yuav txiav txim rau nej ntawm ciam teb ntawm Ixayees; thiab nej yuav paub tias kuv yog tus Tswv. Lub nroog no yuav tsis yog nej lub lauj kaub, thiab nej yuav tsis yog nqaij hauv nruab nrab ntawm nws; tiamsis kuv yuav txiav txim rau nej ntawm ciam teb ntawm Ixayees: thiab nej yuav paub tias kuv yog tus Tswv: rau qhov nej tsis tau taug kev hauv kuv tej kab ke, thiab tsis tau ua raws kuv tej kev txiav txim, tiamsis nej tau ua raws li tej cwj pwm ntawm lwm haiv neeg uas nyob ib puag ncig nej. Exekhee 11:2–12.
Hauv lus Askiv, “pan” thaum siv ua ib qho lo lus txuas pem hauv ntej txhais hais tias “thoob qab ntuj,” “txhua yam,” lossis “thoob plaws.” Piv txwv li, “panorama” yog hais txog ib qho kev pom dav lossis kev pom dav dav uas suav ib thaj chaw tag nrho, “pantheism” yog hais txog txoj kev ntseeg tias lub qab ntuj khwb yog Vajtswv, thiab “Pan-American” yog hais txog ib yam dab tsi uas koom nrog txhua lub tebchaws hauv ob sab Americas. Yog li ntawd, “pan” qhia txog ib qho kev ua tsov rog thoob qab ntuj.
“Xatas tab tom tig tibneeg lub siab mus rau tej lus nug uas tsis tseem ceeb, kom lawv thiaj tsis pom tej teeb meem uas muaj qhov tseem ceeb loj kawg nkaus nrog lub zeem muag meej thiab tshab. Tus yeeb ncuab tab tom npaj kom dag ntxias lub ntiajteb.”
“Lub ntiajteb uas hu ua Khixatia yuav los ua lub tshav ua yeeb yam ntawm tej haujlwm loj thiab txiav txim kawg nkaus. Cov neeg uas muaj hwjchim yuav tsim tej kevcai tswj kav lub siab dawb paug, raws li tus qauv ntawm Papacy. Npanpiloo yuav ua rau txhua haiv neeg haus cawv txiv hmab ntawm txoj kev chim ntawm nws txoj kev ua nkauj ua nraug kev deb txiaj ntsig. Txhua haiv neeg yuav raug koom tes rau hauv.” Selected Messages, book 3, 392.
Lo lus “act” thaum yog ib lub npe txhais tias “ib qho kev txiav txim siab lossis ib txoj cai lij choj uas raug sau tseg ua ntaub ntawv raws cai thiab raug ib lub koom haum tsim cai lij choj pom zoo siv.”
“Thaum peb haiv neeg yuav tsis lees paub tej ntsiab cai ntawm nws txoj kev tswj hwm li ntawd kom mus tsim ib txoj cai Hnub Caiv, ces Protestantism, hauv qhov kev ua no, yuav koom tes nrog papacy.” Testimonies, volume 5, 712.
Lub ntiaj teb uas hu ua Khetos txoj kev ntseeg yog ib lub tshav yeeb yam ntawm tej kev ua loj, los yog tej ntu kev ua, thiab txhua haiv neeg (pan) yuav raug koom nrog. Lo lus “act” kuj tseem siv tau los hais txog ib ntu lossis ib feem ntawm ib zaj yeeb yaj kiab, ib daim yeeb yam, lossis lwm yam kev nthuav qhia, uas feem ntau raug cim tseg los ntawm ib pawg xwm txheej lossis tej kev ua tshwj xeeb. Lo lus “act” thaum siv ua ib lo lus qhia kev ua, txhais hais tias ua ib qho kev txav tshwj xeeb lossis coj tus cwj pwm nyob rau ib yam kev. Nws kuj tseem siv tau los hais txog kev ua txuj lossis ua ib tug cwj pwm, ib yam li ua yeeb yam hauv ib zaj ua si lossis yeeb yaj kiab.
“Lub ntiaj teb no yog ib lub tsev ua yeeb yam. Cov neeg ua yeeb yam, uas yog nws cov neeg nyob, tab tom npaj los ua lawv feem haujlwm hauv zaj yeeb yaj kiab loj kawg. Vajtswv twb raug ploj ntawm qhov muag lawm. Ntawm cov neeg coob coob ntawm tib neeg tsis muaj kev sib haum xeeb li, tsuas yog thaum tib neeg koom tes sib qha los ua kom tiav lawv tej hom phiaj qia dub xwb. Vajtswv tab tom ntsia ntsoov. Nws tej hom phiaj hais txog Nws cov neeg mloog tsis lus yuav raug ua kom tiav. Lub ntiaj teb no tsis tau muab cob rau hauv tib neeg txhais tes, txawm yog Vajtswv tab tom tso cai rau tej quab yuam ntawm kev ntxhov siab thiab kev tsis muaj cai lij choj kav ib ntus xwb los xij. Ib lub hwj chim los hauv qab tab tom ua haujlwm kom coj los txog tej xwm txheej loj kawg hauv zaj yeeb yaj kiab no,—Xatas tuaj raws li Khetos, thiab ua haujlwm nrog txhua yam kev dag ntxias ntawm kev tsis ncaj ncees nyob hauv cov uas tab tom khi lawv tus kheej ua ke hauv tej koom haum zais ntshis. Cov uas tab tom zwm rau txoj kev ntshaw koom ua pab ua pawg no tab tom ua kom tiav tus yeeb ncuab tej tswv yim. Qhov ua yuav ua raws li qhov tshwm sim.”
“Kev ua txhaum twb yuav txog nws qhov kawg lawm. Kev ntxhov siab puv nkaus lub ntiaj teb, thiab ib txoj kev ntshai loj kawg yuav los sai sai no rau saum tib neeg. Qhov kawg twb nyob ze heev lawm. Peb cov uas paub qhov tseeb yuav tsum npaj txhij rau yam uas yuav los poob sai sai rau saum lub ntiaj teb zoo li ib qho kev xav tsis thoob uas loj heev.” Review and Herald, September 10, 1903.
Panium thiab Actium sawv cev rau Tsov Rog Ntiaj Teb thib peb. Hauv tsov rog ntawd yuav muaj tej yam tshwm sim uas yog hwjchim tshaj ntuj tsim, raws li sawv cev los ntawm Pan, tus vajtswv tshis ntawm Greek. Tsov rog ntawd yuav raug txuas nrog kev yuam kom coj raws txoj cai Hnub Xaiv raws li ib qho “act.” Thiab tsov rog ntawd raug txheeb tias yog “tej xwm txheej kawg hauv zaj yeeb yam loj,” rau qhov nws tsis yog tsuas yog txoj cai lij choj ntawm kev yuam kom siv txoj cai Hnub Xaiv xwb, tiam sis nws kuj yog qhov ncov kawg ntawm zaj yeeb yam txoj moo zoo nyob hauv cov xuab moos kaw kawg ntawm tibneeg lub sijhawm sim siab. Ua ntej ntawm kev sib ntaus sib tua uas Panium thiab Actium koom ua ke raws txoj lus faj lem, hauv nqe kaum rau ntawm Daniyees tshooj kaum ib, Vajtswv pab tub rog hnub kawg yuav twb raug tsa sawv lawm, thiab lawv tus chij, uas yog ib tug ensign, yuav raug tsa siab rau ntawd. Lub ntsiab lus thawj ntawm “ensign” yog tus chij ntawm ib pab tub rog.
Akthium thiab Panium yog Akthium thiab Panius, thiab Tus Kws Paub Lus Zoo Kawg nkaus tau tswj kav thaj chaw, cov npe, thiab keeb kwm ntawm ob qho kev sib ntaus sib tua no, rau qhov no yog keeb kwm uas nyob tam sim ua ntej txoj cai Sunday uas yuav los sai sai no. Kev Sib Ntaus ntawm Panium tau tshwm sim nyob rau xyoo 200 BC, thiab nqe kaum rau qhia txog Loos kov yeej Yeluxalees nyob rau xyoo 63 BC.
Nyob rau hauv zaj keeb kwm ntawm hnub kawg uas raug sawv cev los ntawm lub sijhawm txij xyoo 200 BC mus rau 63 BC, kev tsim tsa daim duab ntawm tus tsiaj nyaum hauv Tebchaws Meskas yuav raug ua kom tiav, raws li raug sawv cev los ntawm zaj keeb kwm ntawm xyoo 161 BC mus rau 158 BC. Ua ntej lub sijhawm uas yog cov kev txav kawg ntawm kev tsa ib daim duab ntawm tus tsiaj nyaum hauv Tebchaws Meskas, yuav muaj ib qho xwm txheej raug sawv cev los ntawm kev sawv tawm tsam hauv Modein xyoo 167 BC. Txoj kev sawv tawm tsam ntawd raug ua qauv piv txwv los ntawm kev sawv tawm tsam kev ntseeg yuam cai ntawm tim Nkijtebchaws, thiab txoj kev sawv tawm tsam ntawd yuav coj mus rau ib lub cim ciam raug sawv cev los ntawm kev rov fij dua tshiab rau lub tuam tsev xyoo 164 BC.
Xyoo 164 BC raug nco tseg hauv kev cai Yudais vim yog txuj ci tseem ceeb uas ib hnub txaus roj dawb huv kav ntev mus tau yim hnub. Yog li ntawd, 164 BC, uas ua ntej 161 BC, qhia txog ib qho txuj ci tseem ceeb ntawm Xatas uas tau raug ua kom tiav rau cov neeg uas ntxeev siab ntawm Vajtswv. Txuj ci tseem ceeb ntawd raug sawv cev ua ib hnub tsim tau yim hnub, thiab cov roj ntawm thawj hnub ntawd yog yam uas pub txhawb tag nrho yim hnub. Txuj ci tseem ceeb ntawd raug coj los rau saum ib feem uas yog ntawm xya, thiab lub cim keeb kwm no raug muab tsa rau hauv keeb kwm ntawd kiag, qhov uas lo lus tsis meej ntawm tus yim uas yog ntawm xya tab tom raug ua kom tiav rau saum ob lub kub uas ntxeev siab—lub kub Republican uas ntxeev siab thiab lub kub Protestant uas ntxeev siab.
Kev tshwm sim ntawm tej txuj ci tseem ceeb uas yog los ntawm Xatas ua ntej txoj cai Hnub Xya uas yuav los sai sai no yog muaj kev txuas nrog tus vajtswv Kili Pan. Thaum Tsov Rog Panium raug tawm tsam thiab yeej los ntawm Trump thiab cov Protestan uas tau thim kev ntseeg lawm, “Pandora’s box” yuav raug qhib lawm, thiab yuav tsis muaj ib txoj kev los daws tau cov teeb meem uas yuav raug tso tawm los rau saum noob neej thaum ntawd li, rau qhov, “ib txoj kev ntshai loj heev yuav los txog rau tibneeg sai sai no. Qhov kawg twb nyob ze heev lawm. Peb cov uas paub qhov tseeb yuav tsum npaj peb tus kheej rau yam uas tsis ntev no yuav tawg los rau saum lub ntiajteb ua ib qho kev ceeb loj dhau plaws.”
Ib puas plaub txhiab leej yog cov uas twb raug muab cim tseg los ntawm lub hwjchim dawb huv ntawm Vajtswv Txojlus uas tau muab los ntawm kev qhib cov cim ntawm Yexus Khetos Tshwmsim. Qhov Tshwmsim ntawd muaj ntau txoj kab tseeb tshwjxeeb, thiab nws muab txoj kev qhia uas dawb huv hais tias Yexus yog leejtwg. Vim Nws yog Vajtswv Txojlus, Nws yog Tus Kws Paub Txog Lus Zoo Kawg Nkaus uas tau kav tag nrho tibneeg tej lus, rau qhov los ntawm Nws lub hwjchim Nws thiaj ua kom muaj ntau yam lus thaum Nws los nag kev ntxhov siab rau saum tus pej thuam Babel. Nws yog Tus Suav Lej Zoo Kawg Nkaus uas tau zais tej lus zais nrog rau cov lej uas muab tso tawm hauv Nws Txojlus, thiab nyob hauv Nws tag nrho txoj kev tsim. Nws yog tus tswj keebkwm, rau qhov keebkwm yog “Nws”-zajkeebkwm. Nws tsim lub ntiajteb, thiab Nws tau tswj daim duab thiab daim qauv ntawm lub ntiajteb tom qab Dej Nyab, thiab vim li ntawd kuj tswj ntau thaj chaw yajsaub uas ua ke tsim cov “qhov tseeb” uas pom nyob hauv Nws Txojlus. Ib puas plaub txhiab leej ntawd sawv cev, nrog rau lwm yam thiab, rau cov uas qhia tawm txojkev ntseeg tias Nws tau tsim txhua yam.
Thaum chiv keeb muaj Txojlus, thiab Txojlus nrog Vajtswv nyob, thiab Txojlus yog Vajtswv. Tus ntawd yeej nyob nrog Vajtswv thaum chiv keeb. Txhua yam raug tsim los ntawm nws; thiab tsis muaj ib yam dabtsi uas raug tsim uas tsis yog raug tsim los ntawm nws. Yauhas 1:1–3.
Zaj dab neeg hais txog Pandora lub thawv yog ib zaj dab neeg cuav hauv txheej Greek qub kev ntseeg dab neeg. Nws raug piav tseg feem ntau hauv “Works and Days” los ntawm tus kws sau paj huam Greek hu ua Hesiod, thiab kuj muaj nyob hauv ntau yam lwm qhov chaw qub keeb kwm thiab ntawv txheeb. Pom tseeb tias nws yog ib qho lus piav hloov raws li txoj kev uas Evas tau ntsib hauv Vaj Edees. Lub npe “Pandora” los ntawm Greek qub kev ntseeg dab neeg. Nws yog muab los ntawm cov lus Greek “pan” uas txhais tias “txhua yam,” thiab “dora” txhais tias “txiaj ntsim.” Pandora txhais tias “tus uas muaj txhua yam txiaj ntsim.” Evas yog tus cim sawv cev rau pawg ntseeg, thiab txhua yam txiaj ntsim muaj nyob hauv Vajtswv pawg ntseeg.
Hauv zaj dab neeg qub ntawm cov neeg Kili, Pandora yog thawj tug pojniam txawj tuag uas cov vajtswv tsim. Raws li zaj dab neeg ntawd, Hephaestus tau txua nws raws li Zeus, tus vajntxwv ntawm cov vajtswv, lo lus txib, ua ib feem ntawm ib lub hom phiaj los rau txim rau tibneeg. Txhua tus vajtswv tau pub tej txiaj ntsim rau Pandora, muaj xws li kev zoo nkauj, kev ntxim nyiam, kev txawj ntse, thiab kev ntxias siab. Zeus tau muab ib lub hub rau nws (hauv tej kev rov piav tom qab, nws tau hloov ua ib lub thawv) thiab hais kom nws tsis txhob qhib nws li, tsis hais yuav muaj xwm txheej li cas los xij. Eva raug hais kom nws noj tau ntawm txhua tsob ntoo tsuas yog ntawm “tsob ntoo nyob hauv nruab nrab ntawm Lub Vaj.”
Pandora, raug kev xav paub yeej lawm, thaum kawg tau swb rau kev ntxias thiab qhib lub hub. Thaum nws ua li ntawd, txhua yam kev phem, kev txom nyem, thiab kab mob uas yav tas los raug khaws cia nyob hauv tau raug tso tawm los rau hauv lub ntiaj teb, nthuav kev txom nyem thiab kev lwj siab mus thoob plaws rau tibneeg. Txawm li cas los xij, tseem tshuav ib yam nyob hauv lub hub: txoj kev cia siab. Hauv qee hom ntawm zaj dab neeg no, Pandora tau ceev nrooj kaw lub hub, thiaj txwv tsis pub txoj kev cia siab dim tawm, hos hauv lwm hom, txoj kev cia siab kuj tau tawm los thiab, muab ib qho kaj ntug ntawm kev ntseeg siab thiab kev ruaj siab rau tibneeg thaum ntsib kev txom nyem.
Tsov Rog ntawm Panium koom nrog Tsov Rog ntawm Actium ntawm txoj cai Sunday uas yuav los sai no, thiab txoj cai Sunday uas yuav los sai no ntawd twb raug ua duab qhia tseg los ntawm qhov kev sim siab hauv Vaj Edees. Hauv lub vaj ntawd qhov kev sim siab tsuas yog rau Adas thiab Evas xwb, tiam sis nyob rau hnub kawg qhov kev sim siab ntawd yuav tsum ntsib tag nrho noob neej thoob plaws lub ntiaj teb. Qhov kev sim thawj zaug ntawm kev ntseeg lossis tsis ntseeg Vajtswv Txojlus hauv lub vaj ntawd yog ib daim duab qhia txog qhov kev sim kawg ntawm txoj cai Sunday. Evas poob rau qhov kev sim thawj zaug ntawd thiab qhib tej qhov rooj loj uas tso kev txom nyem ntws los rau saum noob neej, raws li tau sawv cev nyob hauv zaj dab neeg cuav ntawm Pandora.
Thaum Tsov Rog ntawm Panium koom nrog Tsov Rog ntawm Actium, txoj kev sim siab uas tau sawv cev hauv Lub Vaj Edee yuav qhib los rau saum tag nrho noob neej. Txoj kev cia siab uas yuav muab rau lub ntiaj teb thaum ntawd yog tus chij cim uas raug tsa siab rau kom tag nrho lub ntiaj teb (panorama) pom.
Nej txhua tus uas nyob hauv lub ntiajteb no, thiab cov uas nyob saum npoo av, nej cia li saib thaum nws tsa ib lub cim rau saum cov roob; thiab thaum nws tshuab raj, nej cia li mloog. Yaxayas 18:3.
Peb yuav txuas ntxiv qhov kev kawm no hauv zaj ntawv tom ntej.
“Lub ntiajteb no yog ib lub tsev ua yeeb yam; cov neeg ua yeeb yam, uas yog nws cov neeg nyob, tab tom npaj los ua lawv feem hauv zaj yeeb yam loj kawg. Hauv cov neeg coob coob ntawm noob neej, tsis muaj kev sib haum xeeb, tsuas yog thaum tibneeg koom tes sib cog lus kom ua tiav lawv tej hom phiaj qia dub xwb. Vajtswv tab tom ntsia saib. Nws tej hom phiaj hais txog Nws cov neeg mloog lus tsis kam lees yuav raug ua kom tiav. Lub ntiajteb no tsis tau muab cob rau hauv tibneeg txhais tes, txawm yog Vajtswv tab tom cia tej hwjchim ntawm kev kub ntxhov thiab kev tsis muaj kev txiav txim kav rau ib ntus. Muaj ib lub hwjchim los hauv qab tab tom ua haujlwm kom coj los txog rau tej xwm txheej loj kawg hauv zaj yeeb yam no,—Xatas los zoo li Khetos, thiab ua haujlwm nrog txhua yam kev dag ntxias ntawm kev tsis ncaj ncees nyob hauv cov neeg uas tab tom khi lawv tus kheej ua ke rau hauv tej koom haum zais cia. Cov uas tab tom swb rau txoj kev ntshaw kev sib koom tes li no tab tom ua kom tiav yeeb ncuab tej tswv yim. Qhov laj thawj yuav raug raws los ntawm qhov tshwm sim.”
“Tsis muaj dua ib lub sij hawm twg uas zaj lus no muaj hwj chim siv tau loj npaum li nws siv tau niaj hnub no. Lub ntiaj teb tab tom muab Vajtswv tej lus thov tseg tsis muaj nqis zuj zus ntxiv. Tibneeg tau ua siab tawv rau hauv kev txhaum cai. Kev phem kev qias ntawm cov neeg nyob hauv lub ntiaj teb twb yuav luag puv npo lawv qhov ntsuas kev tsis ncaj ncees lawm. Lub ntiaj teb no twb yuav luag mus txog qhov chaw uas Vajtswv yuav cia tus rhuav tshem ua raws li nws lub siab nyiam rau saum nws. Kev muab tibneeg tej kev cai los hloov Vajtswv txoj kevcai, thiab kev tsa Hnub Caiv ntawm hnub Sunday sawv los ntawm txoj cai ntawm tibneeg nkaus xwb los hloov chaw Vajlugkub Hnub Xanpataus, yog txoj haujlwm kawg hauv zaj yeeb yaj kiab no. Thaum qhov kev hloov no dhau los ua ib yam uas siv thoob plaws qab ntuj, Vajtswv yuav qhia Nws Tus Kheej tawm. Nws yuav sawv hauv Nws lub hwjchim ci ntsa iab los ua kom lub ntiaj teb tshee hnyo kawg nkaus. Nws yuav tawm hauv Nws qhov chaw los rau txim rau cov neeg nyob hauv lub ntiaj teb vim lawv tej kev tsis ncaj ncees, thiab lub ntiaj teb yuav nthuav tawm nws cov ntshav, thiab yuav tsis npog nws cov neeg raug tua lawm.”
“Peb tab tom sawv ntawm lub chaw nkag ntawm txoj kev kub ntxhov ntawm txhua tiam neeg. Tsis ntev sib law liag, Vajtswv tej kev txiav txim yuav raws tuaj ib qho zuj zus,—hluav taws, thiab dej nyab, thiab av qeeg, nrog rau tsov rog thiab kev los ntshav. Peb tsis txhob xav tsis thoob rau lub sijhawm no vim tej xwm txheej uas loj thiab txiav txim siab; rau qhov tus tim tswv ntawm txoj kev hlub tshua yuav tsis nyob ntev dua los cheem thaiv cov uas tsis kam hloov siab lees txim.
“Txoj kev kub ntxhov tab tom nkag los rau peb zuj zus. Lub hnub tseem ci ntsa iab saum ntuj, hla mus raws nws txoj kev ncig uas ib txwm muaj, thiab lub ntuj tseem tshaj tawm txog Vajtswv lub yeeb koob. Tibneeg tseem noj thiab haus, cog thiab ua vaj tsev, yuav pojniam thiab muab ntxhais ua txij ua nkawm. Cov tub lag luam tseem yuav thiab muag. Tibneeg tseem sib thawb sib nias, sib tw rau qhov chaw siab tshaj. Cov uas nyiam kev lomzem tseem tab tom coob coob mus rau tej tsev ua yeeb yam, kev sib tw nees, thiab tej chaw twv txiaj phem. Kev kub siab tshaj plaws tseem kav, txawm li ntawd los lub sij hawm ntawm kev sim siab tab tom kaw sai heev, thiab txhua rooj plaub twb yuav raug txiav txim mus ib txhis lawm. Xatas pom tias nws lub sij hawm luv lawm. Nws tau tsa nws txhua txoj hauj lwm los ua kom tibneeg raug dag, raug ntxias yuam kev, raug khiav haujlwm kom qaug, thiab raug qhwv siab kom vwm mus txog hnub uas lub sij hawm ntawm kev sim siab xaus, thiab lub qhov rooj ntawm txoj kev hlub tshua raug kaw mus ib txhis.
“Kev ua txhaum twb yuav txog nws qhov txwv lawm. Kev kub ntxhov puv nkaus lub ntiajteb, thiab ib txoj kev ntshai loj yuav los sai sai rau saum tibneeg. Qhov kawg twb nyob ze heev lawm. Peb cov uas paub qhov tseeb yuav tsum npaj txhij rau yam uas tsis ntev no yuav tshwm tuaj rau saum lub ntiajteb no ib yam li ib qho kev xav tsis thoob loj kawg nkaus.
“Nyob rau hauv lub sijhawm no uas kev tsis ncaj ncees tab tom muaj hwj chim kav, peb yuav paub tau tias qhov teebmeem loj kawg ntawm hnub kawg twb nyob ze lawm. Thaum txoj Kevcai ntawm Vajtswv raug sawv ntxeev yuav luag thoob qab ntuj, thaum Nws haivneeg raug lawv cov kwvtij tibneeg tsim txom thiab ua kom txom nyem, tus Tswv yuav los cuam tshuam.”
“Peb tab tom sawv ntawm lub chaw pib ntawm tej xwm txheej loj thiab dawb huv uas muaj qhov hnyav kawg. Tej lus faj lem tab tom muaj tiav. Ib zaj keeb kwm txawv thiab puv npo nrog xwm txheej tseem ceeb tab tom raug sau cia rau hauv cov phau ntawv saum ntuj ceeb tsheej. Txhua yam hauv peb lub ntiaj teb tab tom nyob hauv kev kub ntxhov. Muaj kev tsov rog, thiab lus xaiv txog kev tsov rog. Tej teb chaws npau taws, thiab lub sij hawm ntawm cov neeg tuag twb los txog lawm, kom lawv raug txiav txim. Tej xwm txheej tab tom hloov mus kom coj los txog hnub ntawm Vajtswv uas tab tom maj nrawm heev los. Tsuas yog zoo li tshuav ib pliag luv luv xwb. Tab sis thaum twb muaj tej teb chaws sawv tawm tsam tej teb chaws, thiab tej nceeg vaj sawv tawm tsam tej nceeg vaj lawm, los tam sim no tseem tsis tau muaj ib qho kev sib tua dav dav. Txog rau lub sij hawm no plaub tug cua tseem raug tuav cia kom txog thaum Vajtswv cov tub qhe raug muab lub cim ntim rau hauv lawv hauv pliaj. Ces lub hwj chim ntawm lub ntiaj teb yuav sau lawv tej rog ua ke rau qhov kev sib tua loj kawg zaum kawg.” Christian Service, 50, 51.