Txoj kab uas cov Maccabees sawv cev rau (uas cim txog Protestantism uas poob txojkev ntseeg hauv Tebchaws Meskas), tau pib lawv txoj kev tawm tsam tawm tsam kev ntseeg Kili ntawm Modein, xyoo 167 BC. Nyob ntawd cov Maccabees tau yeej Antiochus Epiphanes tej kev sib zog yuam kom coj kev ntseeg Kili los rau saum cov Yudais, thiab lawv kuj tua tus thawj coj ntawm cov Yudais uas tau koom tes nrog Antiochus. Yog li ntawd, Biden raug swb hauv kev xaiv tsa xyoo 2024, los ntawm pawg neeg pov npav uas hu ua “Religious Right”. Keeb kwm no piav txog txoj kev yeej ntawm kev xaiv tsa xyoo 2024, raws li Protestantism uas poob txojkev ntseeg yeej tsis yog tsuas yog cov Republican uas raws kev thoob ntiajteb hu ua RINO’s xwb, tiam sis kuj yeej cov dag zog ntawm cov Democrats uas tsis ntseeg Vajtswv uas xav yuam kom kev ntseeg ntawm woke-ism los kav lub tebchaws thiab.
Tsov rog sab ntsuj plig sab hauv uas txoj kab ntawm cov Maccabees sawv cev rau ntawd, tau pib xyoo 2015, thaum tus thawj tswj hwm nplua nuj tau txhib kom cov hwj chim zaj ntawm kev ua ntiaj teb ib lub cev sawv los, thiab txoj hauj lwm ntawm tus zaj hauv kev tua ob tug tim khawv ntawd muaj nrog rau cov Pelosi Trials hais txog Lub Ib Hlis 6, 2021. Modein, thiab kev sawv tawm tsam ntawm cov Maccabees qhia txog txoj kev yeej yav tom ntej ntawm Protestantism uas tau thim txoj kev ntseeg rau hnub Kaum Ib Hlis 5, 2024. Kev tsa thawj coj rau hnub Lub Ib Hlis 20, 2025 raug ua piv txwv los ntawm 164 BC, uas sawv cev rau kev fij dua tshiab rau lub tuam tsev thib ob, thiab nyob rau hauv tib lub xyoo ntawd (164 BC), Antiochus Epiphanes tau tuag. Antiochus sawv cev rau pawg Democratic, thiab lawv cov neeg koom tes ntawm kev ua ntiaj teb ib lub cev uas qhia lawv tus kheej tias yog Republicans, txawm li ntawd los lawv tsis yog MAGA Republicans tshaj li ib tug ntxhais yuav yog ib tug tub.
Kev tawm tsam hauv kev nom kev tswv uas sawv cev los ntawm nqe kaum peb mus txog kaum tsib, uas xaus nrog Tsov Rog Panium, khiav sib luag nrog kev tawm tsam hauv kev cai dab qhuas hauv zaj keeb kwm ntawd ntawm woke-ism thiab Protestantism uas tau thim txoj kev ntseeg lawm. Tom qab Trump raug tsa ua thawj tswj hwm hauv xyoo 2025, uas sawv cev los ntawm kev rov fij lub tuam tsev thib ob rau hauv xyoo 164 BC, nws mam li pib qhov kev tsim tiag tiag ntawm ib tug duab ntawm tus tsiaj nyaum los ntawm kev coj pawg ntseeg Protestant uas tau thim txoj kev ntseeg lawm los koom ua ke nrog nws tsoom fwv Republican uas tau thim txoj kev ntseeg lawm, uas sawv cev los ntawm kev koom tes ntawm Loos thiab cov Maccabees txij xyoo 161 BC mus txog xyoo 158 BC. Trump yuav coj pawg ntseeg thiab lub xeev los sib koom ua ib lub koom haum, uas qhov kev cai dab qhuas yog tus tswj. Hauv zaj keeb kwm yav tom ntej uas tus tsiaj nyaum hauv ntiaj teb tsim tus duab ntawm tus tsiaj nyaum ntawm Catholicism, lub kub Republican uas tau thim txoj kev ntseeg lawm thiab lub kub Protestant uas tau thim txoj kev ntseeg lawm yuav puv lawv lub khob ntawm lawv lub sijhawm sim siab rau sab tsis ncaj ntawm lo lus nug hais txog txoj sia nyob mus ib txhis.
Txij thaum pib tsa tes ua haujlwm, uas yog sawv cev los ntawm kev ntxuav lub tuam tsev thib ob zaum ob hauv xyoo 164 BC, txoj haujlwm ntawm kev tsim tus yam ntxwv ntawm tus tsiaj nyaum pib, raws li sawv cev los ntawm kev koom tes ntawm cov Yudais thiab Loos txij xyoo 161 BC mus txog 158 BC. Trump yuav raug xaiv dua rau lub Kaum Ib Hlis 5, 2024 (167 BC) thiab thaum nws pib ua thawj tswj hwm (164 BC) nws yuav los ua tus thawj tswj hwm thib yim txij li lub sijhawm kawg xyoo 1989 los. Ua li ntawd nws yuav los ua tus thib yim, uas yog los ntawm xya tus, ua ib daim iav rau tus tsiaj nyaum papal uas los ua lub nceeg vaj thib yim hauv kev cev Vajlugkub faj lem thaum nws lub qhov txhab tuag taus raug kho zoo lawm ntawm txoj cai Hnub Caiv. Nws txoj kev pib tsa tes ua haujlwm tau raug sawv cev los ntawm cov Maccabees txoj kev rov fij dua lub tuam tsev thib ob hauv xyoo 164 BC. Cov Maccabees txoj kev sawv tawm tsam tau pib peb xyoos ua ntej ntawd hauv lub nroog Modein, uas txhais tias “kev tawm tsam” thiab cim txog nws txoj kev yeej kev xaiv tsa rau lub Kaum Ib Hlis 5, 2024.
Xyoo 164 ua ntej Yexus Khetos yug los, kev fij tsa thib ob ntawm lub tuam tsev thib ob tau muaj tshwm sim; yog li ntawd, nws ua ib hom ntxoov ntxoo sawv cev rau Trump txoj kev cog lus txais txoj hauj lwm zaum thib ob rau hnub tim 20 Lub Ib Hlis, 2025. Thaum ntawd nws thiaj li dhau los ua tus thawj tswj hwm thib yim uas yog tawm hauv xya tus thawj tswj hwm ua ntej nws. Xyoo 164 ua ntej Yexus Khetos yug los raug kev ntseeg Yudais nco txog los cim rau kev fij tsa thib ob ntawm lub tuam tsev thib ob.
Kev tsa thawj coj yog qhov chaw uas Trump los ua tus yim, uas yog los ntawm xya tus, thiab txij ntawm lub sijhawm ntawd mus tej txujci tseem ceeb uas yog dabntxwgnyoog yuav tshwm sim los txhawb txoj haujlwm ntawm kev tsim ib tug duab rau tus tsiaj qus. Yim yog ib lub cim ntawm daim duab ntawm tus tsiaj qus uas raug tsa sawv rov los, thiab txij ntawm lub sijhawm ntawd kev tsim daim duab ntawd pib, raws li 161 BC sawv cev.
Kev tsim daim duab ntawm tus tsiaj qus ua tiav thawj zaug nyob hauv Tebchaws Meskas, thiab tom qab ntawd daim duab ntawm tus tsiaj qus raug yuam kom tas nrho lub ntiajteb txais yuav. Thaum pib uas Tebchaws Meskas yuam lub ntiajteb kom lees txais ib daim duab rau tus tsiaj qus, daim duab uas yuav hais lus thiab yuav ua kom coob npaum li cov uas tsis pe hawm daim duab ntawm tus tsiaj qus raug muab tua pov tseg, ces Tebchaws Meskas nyuam qhuav tau tshaj tawm ib txoj cai Hnub Caiv, thiab tau tsim ib qho kev sib koom ua peb txheej. Thaum txog txoj cai Hnub Caiv, qhov kev sib koom ua peb txheej twb muaj nyob ruaj lawm, thiab lub sijhawm rau Xatas txoj haujlwm ua txuj ci tseem ceeb uas txawv tshaj plaw twb los txog lawm, thaum Xatas ua txuj ua Khetos thiab ua tej txuj ci tseem ceeb kom coj lub ntiajteb mus lees txais daim duab ntiajteb no ntawm tus tsiaj qus thiab kev pe hawm hnub Sunday. Thaum ntawd Trump thiaj los ua tus thawj coj ntawm kaum tus vajntxwv.
Yog li no, Trump txoj kev tsa ua vajntxwv thawj ntawm kaum tus vajntxwv, uas yuav raug ua tiav nyob hauv kev sib koom ua peb txheej ntawm txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai no, twb raug ua duab ntxoov ntxoo ua ntej los ntawm Trump txoj kev tsa ua thawj tswj hwm thib yim, uas yog ntawm xya tus, thaum Lub Ib Hlis 20, 2025. Thaum txog txoj cai Hnub Caiv uas xaus kev tsim daim duab ntawm tus tsiaj nyaum hauv Tebchaws Meskas, tus tsiaj nyaum papacy kuj dhau los ua tus thib yim uas yog ntawm xya tus. Yog li no, lub sijhawm sim siab ntawm daim duab ntawm tus tsiaj nyaum pib nrog Trump los ua tus thib yim uas yog ntawm xya tus, thiab thaum lub sijhawm ntawd xaus lawm, papacy kuj dhau los ua tus thib yim uas yog ntawm xya tus thiab, rau qhov Alpha thiab Omega qhia qhov kawg los ntawm qhov pib.
Tej txuj ci tseem ceeb cuav uas yog ntawm Xatas pib thaum Trump raug tsa los ua thawj tswj hwm, thaum lub sijhawm ntawm kev tsim tus duab ntawm tus tsiaj nyaum pib, thiab qhov ntawd cim txog txoj haujlwm txuj ci tseem ceeb uas Xatas ua, uas pib rau thaum kawg ntawm lub sijhawm ntawm kev tsim tus duab ntawm tus tsiaj nyaum hauv Tebchaws Meskas. Trump txoj kev raug tsa los ua thawj tswj hwm cim txog qhov pib ntawm lub sijhawm ntawd, thiab nws txoj kev raug tsa los ua huab tais loj tshaj ntawm kaum tus vaj ntxwv ntawm United Nations cim txog qhov xaus ntawm lub sijhawm ntawd. Hauv ob txoj kev tsa thawj coj—thaum pib thiab thaum xaus—uas nkawd ob leeg pib txoj kev tsim tus duab ntawm tus tsiaj nyaum, thawj zaug yog nyob hauv Tebchaws Meskas, ces tom qab ntawd yog thoob plaws ntiajteb.
Tes haujlwm ntawm kev sib koom tes, los yog kev los koom nrog Loos uas tau muaj tshwm sim txij xyoo 161 BC mus txog 158 BC, qhia txog zaj keeb kwm no, thiab nws xaus rau ntawm txoj cai Hnub Caiv hauv nqe kaum rau. Tes haujlwm kawg ntawm kev teeb tsa ib lub tseem fwv uas yog ib daim duab ntawm txoj kev cai papal pib raws li kev tsim daim duab ntawm tsiaj nyaum thiab raug thawb los ntawm Trump thaum nws rov qab them cov txiaj ntsig kev nom kev tswv rau cov Protestant uas tau thim txoj kev ntseeg, uas lawv tau pab txhawb rau nws txoj kev yeej hauv kev nom kev tswv.
Tus qauv yaj saub no yuav tsum raug muab tso rau hauv keeb kwm zais ntawm nqe plaub caug. Keeb kwm zais ntawm nqe ob mus txog nqe peb ntawm Daniyee kaum ib kuj yuav tsum raug muab tso rau saum tus qauv ntawd thiab. Keeb kwm yaj saub ntawm ob tug tim khawv hauv Tshwm Sim tshooj kaum ib kuj yuav tsum raug muab tso rau saum tus qauv ntawd thiab. Los ntawm kev coj peb txoj kab no los ua ke hauv keeb kwm zais ntawm nqe plaub caug, Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas tab tom qhib cov foob ntawm feem yaj saub hauv Daniyee uas tau raug kaw ruaj cia mus txog rau hnub kawg.
Puas yuav tshuab raj hauv lub nroog, ces cov neeg yuav tsis ntshai li cas? Puas yuav muaj kev phem hauv ib lub nroog, yog tus Tswv tsis tau ua? Muaj tseeb tiag, tus Tswv Vajtswv yuav tsis ua ib yam dabtsi li, tsuas yog Nws xub nthuav Nws tej lus zais rau Nws cov tub qhe uas yog cov yaj saub xwb. Tus tsov ntxhuav twb nyooj lawm, leejtwg yuav tsis ntshai? Tus Tswv Vajtswv twb hais lawm, leejtwg thiaj yuav tsis cev Vajtswv lus? Tshaj tawm hauv cov vaj loog hauv Asdod, thiab hauv cov vaj loog hauv lub tebchaws Iziv, thiab hais tias, Caw nej tuaj sib sau ua ke saum tej roob hauv Xamalis, thiab saib seb tej kev kub ntxhov loj npaum li cas nyob hauv nruab nrab ntawd, thiab cov raug tsim txom nyob hauv nruab nrab ntawd. Amoos 3:6–9.
Txoj xov uas raug qhib tawm, uas sawv cev nyob hauv zaj keeb kwm zais ntawm nqe plaub caug hauv Daniel kaum ib, yog txoj xov ntawm kev muab khi. Thiab Amos nug ib lo lus nug uas hais kom xav txog txog lub raj uas raug tshuab hauv ib lub nroog, thiab txog ib tug tsov ntxhuav uas quaj nrov; thiab Amos muab lo lus teb thaum nws hais tias, Vajtswv yuav tsis ua ib yam dab tsi li, tsuas yog Nws xub qhia rau Nws cov tub qhe uas yog cov yaj saub paub ua ntej. Nws kuj muaj nrog tias txoj xov ntawm lub raj, uas raug tsim kom ua rau muaj kev ntshai Vajtswv, yuav qhia kom paub txog kev phem hauv lub nroog thiab hais tias nws yuav tsum raug tshaj tawm hauv Ashdod, Egypt thiab Samaria, uas sawv cev rau peb seem kev sib xyaw ntawm Npanpiloo niaj hnub no. Txoj xov ntawm lub raj rau kev muab khi yuav tsum raug tshaj tawm rau tag nrho lub ntiaj teb ua ntej tej xwm txheej uas sawv cev nyob hauv txoj xov ntawm kev muab khi. Txoj xov ntawm lub raj uas yog txoj xov ntawm kev muab khi ntawd ris lub cim kos npe ntawm “Qhov Tseeb”, rau qhov lub sijhawm ntawm kev muab khi raug tsim raws li peb zaug tshuab ntawm lub raj ntawm txoj kev txom nyem thib peb.
Lub raj raj xub thawj tau cim txog qhov pib ntawm kev muab lub cim rau hnub tim Cuaj Hlis 11, 2001, thiab lub raj kawg sawv cev rau qhov kawg ntawm kev muab lub cim thaum txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai heev, thaum nyob hauv txoj kev av qeeg loj qhov kev txom nyem thib peb los txog tam sim ntawd. Lub suab raj nruab nrab tau nrov rau hnub tim Kaum Hli 7, 2023, thaum thaj av qub uas muaj hwjchim ci ntsa iab raug ib qho kev tawm tsam tsis tau npaj tseg los ntawm Islam ntawm qhov kev txom nyem thib peb, ib yam li thaj av niaj hnub uas muaj hwjchim ci ntsa iab raug ib qho kev tawm tsam tsis tau npaj tseg los ntawm Islam ntawm qhov kev txom nyem thib peb hauv xyoo 2001, thiab ib yam li yuav muaj nyob rau lub suab kawg ntawm peb lub suab raj ntawd thaum txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai heev. Qhov kev tawm tsam tsis tau npaj tseg nruab nrab ntawd rau thaj av qub uas muaj hwjchim ci ntsa iab, yog tawm tsam cov Yixayee tiag tiag, ib lub cim ntawm txoj kev ntxeev siab uas muab tus Mexiyas ntsia saum ntoo khaub lig.
Xamoo cov lus ceeb toom zoo li suab raj yuav raug tshaj tawm mus thoob plaws lub ntiaj teb, thiab txoj hauj lwm ntawm kev luam tawm txoj lus ntawd tau pib thaum xaus lub Xya hli ntuj xyoo 2023. Ces Tus Tsov Ntxhuav ntawm pawg neeg Yudas tau qw nrov, thiab leej twg yuav tsis ntshai, thiab leej twg yuav ua siab tawv ua luaj kom tsis lees tias tej xwm txheej uas muaj feem xyuam nrog lub sij hawm ntawm kev muab cim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej tam sim no tab tom raug qhib tawm thoob plaws saum npoo ntiaj teb? Cov ntawv no tam sim no twb nyob hauv ntau tshaj ib puas nees nkaum lub teb chaws, hauv ntau tshaj rau caum hom lus, thiab lawv yuav raug nyeem tau los yog mloog tau.
Foom koob hmoov rau tus uas nyeem, thiab rau cov uas mloog tej lus ntawm zaj lus faj lem no, thiab coj raws tej yam uas tau sau tseg hauv ntawd: vim lub sij hawm twb nyob ze lawm. Qhia Tshwm 1:3.
Thaum hluav taws ntawm saum lub thaj txi Ntuj uas tau muab xyaw nrog tej lus thov thiab tej xyab raug muab pov rau hauv ntiajteb thaum lub cim xya thiab kawg raug muab rho tawm lawm, muaj suab nrov, xob quaj, xob laim, thiab ib qho av qeeg loj. Qhov av qeeg loj ntawd tshwm sim los raws li qhov xov ntawm Kev Quaj Hu Thaum Ib Tag Hmo raug muab txo nqes los ua hluav taws rau saum cov neeg dawb huv uas tab tom quaj ntsuag thiab quaj hu hauv Ezekiel tshooj cuaj, tib yam li hluav taws tau nqes los rau hnub Pentecost. Hluav taws ntawd sawv cev rau ib qho xov uas tom qab ntawd raug nqa mus rau txhua haiv neeg, txhua xeem, txhua yam lus, thiab txhua pab neeg, ib yam li cov ntawv no. Hluav taws ntawd sawv cev rau txoj peev xwm xa tau qhov xov ntawd tawm ua ntau yam lus, ib yam li cov ntawv no. Cov ntawv no tab tom qhia ua ntej txog yam uas yuav tshwm sim tsis ntev no, rau qhov tus Tswv yuav tsis ua ib yam dab tsi li tsuas yog Nws xub qhia Nws tej haujlwm tawm los ntawm Nws txoj Lus cev Vajlugkub.
Mloog, nej ntuj ceeb tsheej, thiab kuv yuav hais; thiab mloog, koj lub ntiajteb, tej lus ntawm kuv lub qhov ncauj. Kuv tej lus qhuab qhia yuav poob los ib yam li nag, kuv tej lus yuav txau nqis ib yam li lwg, ib yam li nag me rau saum tej nroj mos, thiab ib yam li tej nag hlob rau saum tej nyom: Vim kuv yuav tshaj tawm lub npe ntawm tus Tswv: nej cia li qhuas peb tus Vajtswv txoj kev loj kawg nkaus. Nws yog lub Pob Zeb, nws tes hauj lwm yeej zoo tiav hlo: vim tag nrho nws txojkev yog kev txiav txim: nws yog Vajtswv uas muaj qhov tseeb thiab tsis muaj kev tsis ncaj ncees li, nws ncaj ncees thiab yog tus raug. Lawv twb ua rau lawv tus kheej qias lawm, lawv lub cev paug tsis yog qhov paug ntawm nws cov menyuam: lawv yog ib tiam neeg ntxeev siab thiab nkhaus. Kevcai 32:1–5.
“Lus qhuab qhia” hais txog nag tom qab no tam sim no tus Tswv tab tom muab tshaj tawm, thiab cov lus qhuab qhia uas tsim ua txoj xov ntawm Midmoos Qw-Latter Rain yog raws li “lub npe ntawm tus Tswv.” Nws lub npe yog “Qhov Tseeb,” Nws yog Palmoni, tus Suav Tooj Uas Txaus Ntshai, thiab Nws yog tus Kws Hais Lus Uas Txaus Ntshai, Nws yog Alpha thiab Omega, Nws yog Vajtswv Leej Tub thiab Neeg Leej Tub, Nws yog tus Pov Thawj Hlob, Nws yog Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas, thiab Nws yog Mika-ees tus tim tswv hlob. Tag nrho tej npe no ntawm Khetos yog ib feem tseem ceeb uas sib cais tsis tau ntawm Kev Qhia Tshwm ntawm Yexus Khetos uas raug qhib lub foob cia nyuam qhuav ua ntej lub sijhawm sim siab xaus, thiab lawv kuj yog ib feem tseem ceeb uas sib cais tsis tau ntawm cov tshooj lus uas tau raug luam tawm thoob plaws lub ntiaj teb txij thaum xaus lub Xya hli ntuj, 2023. “Tus uas muaj pob ntseg, cia nws mloog yam uas tus Ntsuj Plig hais rau cov pawg ntseeg.”
Tus Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas, tus uas yog tus tau kov yeej thiab tau txais txoj cai los qhib phau ntawv uas raug kaw nrog xya lub cim foob, tam sim no tab tom quaj hu, ib yam li Nws tau ua rau hnub tim 22 lub Kaum Hli, 1844, leej twg thiaj yuav tsis ntshai?
Nws quaj nrog ib lub suab nrov nrov, ib yam li thaum tus tsov ntxhuav nyooj; thiab thaum nws twb quaj tas lawm, xya lub xob quaj tau tsa lawv tej suab. Thiab thaum xya lub xob quaj twb tsa lawv tej suab tas lawm, kuv twb yuav sau lawm; ces kuv hnov ib lub suab tawm saum ntuj ceeb tsheej tuaj hais rau kuv tias, Muab tej uas xya lub xob quaj tau tsa ntawd kaw cia, thiab txhob sau tej ntawd. Tshwm Sim 10:3, 4.
Ib zaj keeb kwm dawb huv uas haum raws li zaj keeb kwm zais cia ntawm Daniyee kaum ib nqe plaub caug yog zaj keeb kwm ntawm cov Millerites, raws li kev ua tiav ntawm Mathais nees nkaum tsib zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb, xya lub xob quaj ntawm Tshwmsim kaum, Hanpaku tshooj ob, thiab Exekhee tshooj kaum ob, nqe nees nkaum ib txog nees nkaum yim. Lawv zaj keeb kwm tau pib thaum lub sijhawm kawg xyoo 1798, uas sib haum nrog lub sijhawm kawg xyoo 1989. Hauv Tshwmsim tshooj kaum, xya lub xob quaj tau hais tawm lawv tej suab, tiam sis Yauhas raug txwv tsis pub sau yam uas xya lub xob quaj tau hais tawm. Tus tubtxib Povlauj tau pom thiab tau hnov tej yam nyob hauv lub ntuj ceeb tsheej thib peb uas tsis raug cai rau neeg sau.
“Tus tubtxib Povlauj thaum pib ntawm nws txoj kev ua neeg ntseeg Khetos tau txais tej cib fim tshwjxeeb kom kawm paub Vajtswv lub siab nyiam hais txog cov uas raws Yexus qab. Nws tau ‘raug coj mus txog rau saum ntuj ceeb tsheej theem peb,’ ‘mus rau hauv vaj kaj siab, thiab tau hnov tej lus uas tsis txawj hais tau, uas tsis tsim nyog rau neeg hais tawm.’ Nws tus kheej kuj lees paub tias ntau yam ‘kev ua yog toog pom thiab kev tshwm sim’ tau raug muab rau nws ‘los ntawm tus Tswv.’ Nws txoj kev to taub txog tej hauv paus ntsiab lus ntawm txoj moo zoo qhov tseeb yog sib npaug nrog ‘cov tubtxib uas loj tshaj plaws.’ 2 Khaulee 12:2, 4, 1, 11. Nws muaj kev nkag siab meej thiab puv npo txog ‘qhov dav, thiab qhov ntev, thiab qhov tob, thiab qhov siab’ ntawm ‘Khetos txoj kev hlub, uas dhau qhov kev paub.’ Efexus 3:18, 19.” Tes Haujlwm ntawm Cov Tubtxib, 469.
Tag nrho cov yaj saub qhia txog hnub kawg, thiab yam uas Yauhas hnov thaum xya lub xob quaj “hais tawm” lawv tej suab, nws raug txwv tsis pub sau tseg. Yam uas Povlauj pom thaum nws nyob saum ntuj ceeb tsheej thib peb, tsis raug cai rau ib tug neeg “hais tawm.” Qhov tseeb uas xya lub xob quaj sawv cev ntawd yuav tsum raug muab kaw cia kom txog rau thaum Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas xaiv los qhib qhov tseeb ntawd.
Nws tau raug qhib ib feem rau Leej Muam White, rau qhov nws tau txheeb tias nws sawv cev rau “tej xwm txheej uas yuav tshwm sim” hauv keeb kwm ntawm cov lus ceeb toom ntawm tus tim tswv thawj thiab tus tim tswv ob, thiab kuj tias nws sawv cev rau “tej xwm txheej yav tom ntej uas yuav raug qhia tawm raws lawv txiav txim.” Yam uas raug qhia tawm thaum ntawd yog ib zaj lus faj lem uas muaj kev txuas nrog “tej xwm txheej yav tom ntej.” Nws kuj raug qhia tias qhov kev kaw cia ntawm xya lub xob quaj ntawd raug ua cim ua qauv los ntawm qhov kev kaw cia ntawm phau ntawv Daniyees.
“Qhov kaj tshwj xeeb uas tau muab rau Yauhas, uas tau raug nthuav tawm hauv xya lub xob quaj, yog ib qho kev piav qhia meej txog tej xwm txheej uas yuav muaj tshwm sim nyob rau hauv qab thawj thiab tus tim tswv thib ob tej lus tshaj tawm....”
“Tom qab xya lub xob quaj no tau tshaj tawm lawv lub suab lawm, lo lus txib los cuag Yauhas ib yam li rau Daniyees hais txog phau ntawv me tias: ‘Cia li kaw cia tej yam uas xya lub xob quaj tau tshaj tawm.’ Tej no yog hais txog tej xwm txheej yav tom ntej uas yuav raug qhia tawm raws lawv li kev txiav txim.” The Seventh-day Adventist Bible Commentary, volume 7, 971.
Qhov kev nkag siab tias xya lub xob quaj yog ib lub cim uas ua pov thawj thiab txhawb nqa txoj kev txheej txheem, thiab tau raug lees paub nyob rau hauv lub caij kawg uas tau pib xyoo 1989. Tom qab lub Cuaj Hlis 11, 2001, qhov tseem ceeb ntawm txoj kev rov ua dua ntawm ob txoj kev txav mus los tau los ua ib qho tseeb sim siab rau lub sij hawm ntawd.
Kev rov muaj dua ntawm keeb kwm Millerite nyob hauv keeb kwm ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej yog txoj cai tseem ceeb uas tau raug lees paub rau hnub ntawd, ib yam li txoj cai tseem ceeb ntawm cov Millerites tau raug lees paub rau hnub tim 11 Lub Yim Hli, 1840. Rau cov Millerites, txoj cai tseem ceeb hais tias ib hnub sawv cev rau ib xyoos tau raug lees paub rau hnub tim 11 Lub Yim Hli, 1840, thiab txoj cai tseem ceeb uas qhia tias txhua txoj kev txav kho dua tshiab yog yam ua piv txwv sib raug rau ib leeg, “kab dhau kab,” tau raug lees paub rau hnub tim 11 Lub Cuaj Hli, 2001. Xya lub xob quaj nroo, raws li ib tug tim khawv ntawm qhov tseeb ntawd, tau raug qhib tawm rau lub sijhawm ntawd.
Yexus ib txwm piav qhia qhov kawg ntawm ib yam nrog nws qhov pib, thiab hnub tim 11 lub Cuaj Hli, 2001, uas yog qhov pib ntawm txoj hauj lwm muab lub foob khi, qhia kom paub qhov xaus ntawm txoj hauj lwm muab lub foob khi. Tus Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas tau qhib dua ib feem ntxiv ntawm xya lub nroo thaum Nws pib tsa cov pob txha qhuav uas tuag rov sawv hauv lub Xya Hli xyoo 2023, rau qhov thaum ntawd Nws tau qhia kom paub tias, raws li “Qhov Tseeb” sib haum, xya lub nroo ntawd kuj sawv cev ua cim rau keeb kwm Millerite ntawm thawj qhov kev poob siab thiab qhov kawg kev poob siab, nrog kev ntxeev siab ntawm Midnight Cry ua tus cim nruab nrab.
Thaum ua li ntawd, Nws tau qhia tawm tias xya lub xob quaj rov tshwm dua hauv keeb kwm txij hnub 18 Lub Xya hli ntuj, 2020 mus txog rau txoj cai Hnub Caiv cuav uas yuav los sai no. Kev poob siab ntawm hnub 18 Lub Xya hli ntuj, 2020 uas yog thawj qhov chaw cim, thiab kev poob siab ntawm txoj cai Hnub Caiv cuav uas yuav los sai no uas yog qhov kawg ntawm peb qhov chaw cim ntawm “Qhov Tseeb,” uas qhia txog xya lub xob quaj thaum kawg ntawm lub sijhawm muab foob, raug sawv cev los ntawm txoj kev ntxeev siab uas txuas nrog cov nkauj xwb ruam uas tsis lees txais tsab xov ntawm Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas uas tam sim no tab tom nthe, thaum Nws qhib cov foob thiab tshaj tawm Nws tsab xov thoob plaws lub ntiaj teb, vim tsab xov ntawd yog tsab xov Kev Quaj Thaum Ib Tag Hmo ntawm hnub kawg.
Thaum pib lub sij hawm ntawm kev muab lub cim ntim, rau hnub tim 11 lub Cuaj Hlis, xyoo 2001, tus tim tswv hauv Tshwmsim tshooj kaum yim tau nqes los, thiab nyob hauv ntau yam uas Nws tau ua, Nws tau qhib ib txoj kev to taub puv npo dua txog lub ntsiab lus ntawm xya lub xob quaj. Yam uas thaum ntawd tau to taub txog xya lub xob quaj tsis yog tsuas yog tias tej kev txav ntawm kev kho dua tshiab sib txuam ua ke xwb, tiam sis kuj yog tias thaum tus tim tswv nqes los ntawm lub cim ciam ntawd ntawm ib txoj kev txav ntawm kev kho dua tshiab, nws yuav lees paub txoj cai yaj saub thawj thiab tseem ceeb ntawm nws keeb kwm uas phim rau nws.
Kev nqes los ntawm tus timtswv hauv Tshwmsim tshooj kaum yim thaum lub Cuaj Hlis 11, 2001, tau lees paub txog txoj kev ua haujlwm ntawm nag lig uas yog “kab saum kab”, los ntawm kev qhia kom pom tias qhov kev txav pib (los yog Alpha) yog tus qauv qhia txog qhov kev txav xaus (los yog Omega). Thaum kawg ntawm lub sij hawm muab khi, Mikha-ee nqes los txhawb cov pob txha qhuav uas tuag sawv rov los, uas sawv cev los ntawm ob tug timkhawv uas tuag pw hauv txoj kev ntawm lub nroog loj ntawd uas yog Xaudoo thiab Iyi tebchaws, qhov chaw uas peb tus Tswv kuj raug ntsia saum ntoo khaublig thiab. Thaum Mikha-ee hu cov neeg tuag rov qab los rau txoj sia, Nws, ua tus Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas, tau qhib tej uas raug khi tseg ntawd kom pom tias xya lub xob nroo muaj ib zaj keeb kwm zais uas nyob dhau ntawm tej qhov tseeb uas yav tas los twb tau raug qhia tawm txog xya lub xob nroo lawm.
Thiab thaum Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas qhib qhov tseeb ntawd lub cim, Nws muab nws tso rau hauv tus qauv ntawm “Qhov Tseeb.” Ces thiaj raug qhia tawm tias Lub Xya hli ntuj 18, 2020 yog tus uas sib xws nrog Lub Plaub hli ntuj 19, 1844, thiab tias txhua lub cim qhia txojkev ntawd yuav raug raws los ntawm kev qhib tawm ntawm txoj xov ntawm Txoj Kev Quaj Thaum Ib Tag Hmo, uas yuav nthuav tawm txoj kev ntxeev siab ntawm cov nkauj xwb ruam hauv txhua zaj keeb kwm uas phim rau nws. Nws kuj qhib tawm qhov tseeb tias txoj xov ntawd yuav mus thoob plaws ntiajteb ib yam li ib nthwv dej loj tsunami mus txog thaum txoj cai hnub Sunday raug yuam kom coj los siv, uas yog txoj kev chim siab loj kawg.
Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no hauv zaj lus tom ntej.
Nws hais rau kuv tias, Tsis txhob muab tej lus faj lem hauv phau ntawv no kaw cia: rau qhov lub sijhawm twb nyob ze lawm. Tus uas tsis ncaj ncees, cia nws tseem tsis ncaj ncees ntxiv mus: thiab tus uas qias neeg, cia nws tseem qias neeg ntxiv mus: thiab tus uas ncaj ncees, cia nws tseem ua ncaj ncees ntxiv mus: thiab tus uas dawb huv, cia nws tseem dawb huv ntxiv mus. Thiab, saib seb, kuv los sai sai; thiab kuv nqi zog nrog nraim kuv, kom muab rau txhua tus raws li nws tes haujlwm yuav yog. Kuv yog Alpha thiab Omega, qhov pib thiab qhov kawg, tus thawj thiab tus kawg. Qhia Tshwm 22:10–13.