Muam Dawb feem ntau qhia tias tej zaj lus qhuab qhia yav tom ntej uas yuav tsum to taub raug piav qhia los ntawm kev sawv thiab kev poob ntawm tej nceeg vaj.

“Ntawm kev sawv thiab kev poob ntawm tej tebchaws raws li tau qhia meej nyob hauv phau ntawv Daniel thiab Tshwmsim, peb yuav tsum kawm paub tias tsuas yog koob meej sab nraud thiab ntawm lub ntiajteb no tsis muaj nqis npaum li cas. Npanpiloo, nrog rau tag nrho nws lub hwjchim thiab nws txoj kev hwjchim ci ntsa iab, yam uas peb lub ntiajteb no tsis tau pom dua txij thaum ntawd los,—lub hwjchim thiab txoj kev hwjchim ci ntsa iab uas rau cov neeg nyob rau lub sijhawm ntawd zoo li ruaj khov thiab kav ntev heev,—ua cas nws thiaj ploj mus tag nrho! Ib yam li ‘lub paj ntawm nyom,’ nws tau qhuav tuag lawm. Yakaunpaus 1:10. Li ntawd thiaj yog qhov uas lub nceeg vaj Medo-Persia, thiab cov nceeg vaj ntawm Kili thiab Loos, tau ploj mus. Thiab li ntawd txhua yam uas tsis muaj Vajtswv ua nws lub hauv paus kuj ploj mus ib yam. Tsuas yog yam uas raug khi nrog Nws lub homphiaj, thiab qhia tawm Nws tus cwjpwm xwb, thiaj kav tau mus li. Nws tej hauv paus ntsiab lus yog tib yam nkaus xwb uas ruaj khov uas peb lub ntiajteb no paub.” Prophets and Kings, 548.

“Kev sawv thiab kev poob” ntawm tej tebchaws uas raug sawv cev nyob hauv phau Daniel thiab Tshwm Sim yog lub ntsiab chaw tsom rau txoj kev kawm txog tej lus faj lem kom raug. Kev poob ntawm Npanpiloo raug ua qauv los ntawm kev poob ntawm Nimrod tus Npe-ee hauv Chiv Keeb tshooj kaum ib. Tom qab ntawd, hauv Daniel tshooj tsib, Npanpiloo rov poob dua. Keeb kwm ntawm txoj kev uas hwjchim papacy sawv los kav hauv xyoo 538, thiab nws txoj kev poob tom qab ntawd hauv xyoo 1798, kuj yog ib yam qauv qhia txog kev poob kawg ntawm Npanpiloo, vim hais tias hauv txoj lus faj lem hwjchim papacy yog Npanpiloo sab ntsuj plig. Papacy poob rau xyoo 1798, thiab Tshwm Sim tshooj kaum yim qhia meej txog nws txoj kev poob kawg. Hauv Daniel tshooj kaum ib, nqe plaub caug tsib, papacy, uas raug sawv cev nyob ntawd tias yog vajntxwv sab qaum teb, los txog nws qhov kawg yam tsis muaj leejtwg pab nws. Qhov no tshwm sim thaum lub sij hawm kev sim siab kaw lawm, rau qhov nqe plaub caug tsib ntawm tshooj kaum ib thiab nqe ib ntawm tshooj kaum ob sawv cev rau tib zaj keeb kwm.

Nws yuav tsa tej tsev ntaub ntawm nws lub tsev huab tais nyob nruab nrab ntawm ob lub hiav txwv rau saum lub roob dawb huv uas muaj hwjchim ci ntsa iab; los nws yuav mus txog nws qhov kawg, thiab yuav tsis muaj leejtwg pab nws. Thiab thaum ntawd Mi-kha-ee yuav sawv tsees, tus thawj loj uas sawv pab cov menyuam ntawm koj haiv neeg; thiab yuav muaj ib lub sijhawm ntawm kev txom nyem, ib yam uas tsis tau muaj dua txij thaum muaj ib haiv neeg los txog rau lub sijhawm ntawd: thiab thaum ntawd koj haiv neeg yuav raug cawm dim, txhua tus uas pom muaj npe sau tseg rau hauv phau ntawv. Daniyee 11:45, 12:1.

Txoj lus ntawm tus tim tswv thib ob raug tsa raws li qhov tseeb tias Npanpiloo tau poob ob zaug. Npanpiloo tiag tiag, uas Nimlauj thiab Belxajxaj sawv cev rau, tau poob ob zaug; thiab Npanpiloo sab ntsuj plig tau poob xyoo 1798, thiab yuav poob dua thaum lub sijhawm uas kev sim siab rau tibneeg xaus lawm.

Ces txawm muaj dua ib tug tim tswv raws qab los, hais tias, Npanpiloo poob lawm, poob lawm, lub nroog loj ntawd, vim nws tau ua rau txhua haiv neeg haus cawv txiv hmab ntawm txoj kev chim ntawm nws txoj kev ua nkauj ua nraug. Tshwmsim 14:8.

Kev rov hais dua txog Npanpiloo txoj kev poob nyob rau hauv tus tim tswv thib ob muab lub hauv paus pov thawj yaj saub los txheeb xyuas tias kev rov ua ob npaug ntawm cov lus thiab cov kab lus nyob hauv Vajluskub yog ib lub cim ntawm cov lus sib xyaw ua ke ntawm tus tim tswv thib ob thiab Txoj Kev Quaj Thaum Nruab Nrab Hmo Ntuj. Nws kuj txhawb nqa lub hauv paus ntsiab cai uas Muam White tau qhia tseg, hais txog qhov kev kawm yaj saub uas raug tsa saum txoj kev sawv thiab txoj kev poob ntawm cov nceeg vaj uas raug sawv cev nyob hauv phau Daniel thiab Qhia Tshwm. Nws ua piv txwv qhia txog lub tswv yim tias kom to taub Npanpiloo txoj kev poob, tus kawm yaj saub yuav tsum coj los sib sau txhua txoj kev poob ntawm Npanpiloo, “kab dhau kab,” kom thiaj li tsa tau cov lus yaj saub raug tseeb hais txog txoj kev poob zaum kawg ntawm Npanpiloo.

Npanpiloo poob ob zaug hauv zaj lus ntawm tus tim tswv thib ob, yog raws li txoj cai yaj saub uas qhia tias qhov tseeb raug tsa ruaj los ntawm ob tug tim khawv tej lus tim khawv. Qhov uas kev poob ntawm Npanpiloo raug hais ob npaug nyob hauv zaj lus ntawd, sawv cev rau txoj kev ua raws kev yaj saub uas hauv Phau Vajlugkub raug txheeb tias yog nag tom qab. Txoj kev dawb huv ntawd, uas yog nag tom qab, yog kev coj ntau txoj kab yaj saub los sib txuas ua ke “kab saum kab.” Thaum tus kawm yaj saub siv txoj kev no lawm, nws tsa ruaj “zaj lus” ntawm nag tom qab. Zaj lus nag tom qab uas raug tsa ruaj los ntawm kev siv txoj kev dawb huv ntawd, tom qab ntawd raug tshaj tawm nyob hauv cov keeb kwm yaj saub uas sib txuas ua ke ntawm tus tim tswv thib ob thiab Lub Suab Hu Thaum Ib Tag Hmo. Qhov no yog qhov tseeb hauv keeb kwm ntawm txoj kev txav ntawm tus tim tswv thawj, thiab niaj hnub no los kuj yog qhov tseeb thiab, hauv keeb kwm ntawm txoj kev txav ntawm tus tim tswv thib peb.

Tshooj plaub thiab tsib hauv phau Daniel sawv cev rau kab keeb kwm uas npog txoj kev sawv thiab qhov pib ntawm Npanpiloo, uas Nebukhanexaj sawv cev rau hauv tshooj plaub, thiab tom qab ntawd yog txoj kev poob thiab qhov xaus ntawm Npanpiloo, uas Belshazzar sawv cev rau hauv tshooj tsib. Thaum muab ob tshooj no los ua ke, nkawd tsim tau ib txoj kab yaj saub. Txoj kab yaj saub uas ob tshooj ntawd tsim los yuav tsum muab tso saum Daniel tshooj ib mus txog peb, kom thiaj li tsim tau zaj lus ntawm nag tom qab.

Ob tshooj no nthuav qhia txog Nebuchadnezzar txoj kev poob thiab sawv rov qab los, thiab Belshazzar txoj kev poob thiab kev puastsuaj tag nrho; yog li ntawd, lawv nthuav qhia txog Npanpiloo txoj kev poob rau thaum pib thiab thaum kawg ntawm txoj kab ntawd. Txoj kab yaj saub uas ob tshooj no tsim los raug teeb tsa rau saum Npanpiloo txoj kev poob, kev sawv, thiab tom qab ntawd poob dua ib zaug ntxiv. Qhov tseeb ntawd ib leeg xwb twb qhia meej tias ob tshooj no sawv cev rau tus tim tswv thib ob txoj xov lawm. Ob tshooj no sawv cev rau keeb kwm ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb ntawm Qhia Tshwm tshooj kaum peb, thiab hauv keeb kwm ntawd tus tim tswv thib ob txoj xov thiab Kev Quaj Thaum Ib Tag Hmo raug tshaj tawm ob zaug.

Yog li ntawd, ua ntej peb pib peb qhov kev xav txog Daniyees tshooj plaub thiab tshooj tsib, peb yuav xub txheeb xyuas txoj hau kev dawb huv uas yog nag lig, thiab tom qab ntawd, los ntawm kev siv txoj hau kev ntawd, peb yuav txheeb xyuas txoj xov ntawm nag lig.

Ib txoj kevcim tseem ceeb hauv keeb kwm ntawm tus tim tswv thawj thiab tus tim tswv thib ob yog txoj kev ua raws li kev cai txhais lus yaj saub uas sawv cev los ntawm William Miller cov cai. Cov cai ntawd tau raug tib neeg siv los txheeb paub txog xov ntawm Lub Suab Nrov Ib Nrab Hmo, thiab xov ntawd yog xov nag lig rau zaj keeb kwm ntawd. Ib txoj kevcim tseem ceeb hauv keeb kwm ntawm tus tim tswv thib peb yog txoj kev ua raws li uas sawv cev ua “Yawm Sijhawm Yaj Saub”. Cov cai ntawd yuav tsum raug siv ua ke nrog William Miller cov cai kom txheeb paub txog xov ntawm Lub Suab Nrov Ib Nrab Hmo hauv peb zaj keeb kwm tam sim no, thiab xov uas tam sim no raug tsim tsa los ntawm cov cai ntawd yog xov nag lig ntawm hnub kawg. Miller cov cai sawv cev rau nag xub thawj hauv keeb kwm yaj saub ntawm tus tsiaj hauv ntiajteb, thiab cov cai ntawd thaum muab los ua ke nrog “Yawm Sijhawm Yaj Saub” sawv cev rau nag lig hauv keeb kwm yaj saub ntawm tus tsiaj hauv ntiajteb.

Nag tom qab yog txoj kev uas raug siv los tsim tsa txoj xov. Muaj ib txhia raug dag ntxias vim lawv nrhiav qhov kev paub nag tom qab, tsis xub nrhiav txoj xov uas tsim qhov kev paub ntawd ua ntej. Cov koom txoos Pentecostal hauv kev ntseeg Khetos yog ib qho piv txwv meej txog qhov kev dag ntxias ntawd. Tib yam kev coj uas yuam kev ntawd kuj muaj rau cov uas yeej nrhiav txoj xov nag tom qab los, tabsis tsis kam nrhiav txoj kev uas qhia kom paub thiab tsa tau txoj xov nag tom qab ntawd kom ruaj. Yog tsis muaj txoj kev uas raug, ces txoj xov uas raug yeej qhia kom paub tsis tau. Yog tsis muaj txoj xov uas raug, ces qhov kev paub uas raug kuj yog ib yam uas ua tsis tau li.

Qhov tseem ceeb ntawm qhov tseeb hauv Vajlugkub no feem coob tsis pom, vim lawv yeej tsis tau xav txog qhov uas tej zaum yuav muaj ib txoj kev raug xwb los kawm Vajlugkub, thiab kuj muaj ntau txoj kev yuam kev los kawm Vajlugkub. Txoj kev yuam kev los kawm Vajlugkub, uas yog txoj uas neeg xaiv tshaj plaws, yog tso siab rau lwm tus neeg txoj kev xav txog yam uas Vajlugkub qhia. Qhov no yog ib qho teeb meem uas tshwm sim nquag heev rau tibneeg, txog ntais txhua pawg ntseeg thiaj teeb tsa ib txoj kev txheej txheem los daws qhov kev xav tau no uas raug pom yuam kev ntawm lawv pab yaj. Qhov kev xav tau cuav ntawd ua rau muaj ib txoj hauj lwm cuav, yog kev tsa ib txoj kev txheej txheem ntawm cov thawj coj uas raug txheeb tias yog cov kws txawj sab ntsuj plig hauv kev to taub Vajlugkub, uas yuav coj tau kev to taub ntawm pab yaj uas tsis tau cob qhia kom raug. Vajlugkub yeej qhia txog ib txoj kev txheej txheem uas muaj kev npaj kom zoo rau kev teeb tsa pawg ntseeg, uas muaj cov txwj laus, cov yaj saub, thiab cov xibfwb, los Vajlugkub yeej tsis pom zoo rau qhov kev qias neeg ntawm kev teeb tsa pawg ntseeg uas tsim kom muaj ib txoj kev txheej txheem ntawm cov thawj coj uas raug tsa cai los txiav txim tias yam twg yog qhov tseeb lossis yam twg tsis yog qhov tseeb, thiab tom qab ntawd, leej twg yog tus cuav ntseeg thiab leej twg tsis yog.

Cia li xyaum kom koj ua tus uas Vajtswv pom zoo, yog ib tug neeg ua haujlwm uas tsis tsim nyog txaj muag, txiav txim lo lus tseeb kom raug. 2 Timautes 2:15.

Ib tug thawj coj hauv pawg ntseeg yuav tsum ntuas, cem, qhia, thiab zov faj tiv thaiv tej lus qhuab qhia cuav thiab cov uas txhawb nqa tej lus qhuab qhia cuav ntawd, tiam sis peb txhua tus nyias yuav tsum “kawm kom qhia tau” peb tus kheej tias peb yog “cov uas Vajtswv pom zoo,” los ntawm kev “faib kom raug nraim lo lus tseeb.” Hauv kev ua li ntawd, peb yuav tsum paub txoj kev txheej txheem uas phau Vajlugkub qhia tias yog txoj uas raug kom faib kom raug nraim lo lus tseeb. Phau Yaxayas nthuav tawm tej teeb meem no hauv lub ntsiab lus ntawm nag tom qab, yog li ntawd peb yuav pib ntawm qhov ntawd.

Hnub ntawd, tus Tswv yuav siv nws rab ntaj hnyav, loj, thiab muaj zog los rau txim rau leviathan tus nab nkaug nkaug, yog leviathan tus nab nkhaus ntawd; thiab nws yuav tua tus zaj uas nyob hauv hiav txwv. Hnub ntawd nej yuav hu zaj nkauj rau nws hais tias, Ib lub vaj txiv hmab caw liab. Kuv yog tus Tswv, kuv yog tus uas zov nws; kuv yuav ywg dej rau nws txhua lub sijhawm: tsam txhob muaj leejtwg ua rau nws raug mob, kuv yuav zov nws nruab hnub thiab hmo ntuj. Kev chim npau tsis nyob hauv kuv: leejtwg yuav tsa pos ntoos thiab pos pos tuaj tawm tsam kuv hauv kev ua rog? Kuv yuav hla mus saum lawv, kuv yuav hlawv lawv ua ke. Los yog cia nws tuav rawv kuv lub hwjchim, xwv kom nws yuav nrog kuv tsim kev sib haum xeeb; thiab nws yuav tsim kev sib haum xeeb nrog kuv. Nws yuav ua rau cov uas los ntawm Yakhauj cag ruaj khov: Ixayees yuav tawg paj thiab txi nplooj tshiab, thiab ua kom lub ntiajteb puv nkaus nrog txiv. Nws puas tau ntaus nws ib yam li nws ntaus cov uas ntaus nws? Los yog nws puas raug tua raws li kev tua cov uas raug nws tua? Nyob rau hauv qhov ntsuas, thaum nws tawg tawm los, koj yuav nrog nws sib cav; nws txwv nws tej cua hlob hauv hnub uas cua tuaj sab hnub tuaj. Vim li no thiaj yuav ntxuav tau Yakhauj txojkev tsis ncaj; thiab qhov no yog tag nrho cov txiv ntawm kev tshem nws txojkev txhaum mus; thaum nws ua kom txhua lub pob zeb ntawm lub thaj txi ntuj zoo li pob zeb dawb mos uas raug ntaus tawg ua tej daim, tej vaj txwv thiab tej mlom yuav tsis sawv nyob lawm. Tiamsis lub nroog uas muaj laj kab ruaj khov yuav raug tseg cia kom puam tsuaj, thiab qhov chaw nyob yuav raug tso tseg, thiab cia nyob ib yam li tebchaws moj sab qhua: qhov ntawd tus menyuam nyuj yuav noj zaub, thiab qhov ntawd nws yuav pw, thiab noj tej ceg ntoo ntawm qhov ntawd kom tag. Thaum nws tej ceg qhuav lawm, lawv yuav muab lov pov tseg: cov pojniam yuav tuaj thiab muab lawv hlawv hluav taws: rau qhov ntawd yog ib haivneeg uas tsis muaj kev to taub: yog li ntawd tus uas tsim lawv yuav tsis khuvleej lawv, thiab tus uas puab lawv yuav tsis qhia txojkev tshua rau lawv. Thiab yuav muaj li no rau hnub ntawd, tus Tswv yuav muab nplawm tawm txij ntawm ntug dej loj mus txog rau tus kwj deg ntawm Iyi tebchaws, thiab nej yuav raug sau los ua ke ib leeg dhau ib leeg, nej cov me nyuam Ixayees. Thiab yuav muaj li no rau hnub ntawd, lub raj nrov loj yuav raug tshuab, thiab cov uas yuav luag puam tsuaj nyob hauv tebchaws Axilia, thiab cov neeg raug ntiab tawm nyob hauv tebchaws Iyi tebchaws, yuav los pe hawm tus Tswv saum lub roob dawb huv hauv Yeluxalees. Yaxayas 27:1–13.

Hauv cov ntawv uas tau luam tawm yav dhau los, peb tau hais ntau zaus txog tus “chij cim” uas raug tsa kom hu Vajtswv lwm cov me nyuam tawm hauv Npanpiloo. Nqe kawg ntawm Yaxayas tshooj nees nkaum xya hais txog tes haujlwm ntawm tus chij cim no thaum nws hais tias “lub raj loj yuav raug tshuab, thiab lawv yuav los, uas twb yuav luag puam tsuaj nyob hauv tebchaws Axilia.” Axilia yog ib lub cim sawv cev rau Npanpiloo hauv hnub kawg, thiab cov uas hnov txoj xov ceeb toom kom tawm hauv Npanpiloo hauv nqe no, lawv los pe hawm nrog cov uas raug sawv cev ua ib puas plaub caug plaub txhiab leej uas raws li lus faj lem raug muab tso tseg rau ntawm “roob dawb huv hauv Yeluxalees.”

Nqe Vajlugkub hais tias, “thiab yuav muaj tshwm sim rau hnub ntawd.” “Hnub ntawd,” uas yog hnub thaum lub suab thib ob hauv Tshwmsim tshooj kaum yim hu Vajtswv lwm cov me nyuam kom tawm hauv Npanpiloo los, yog lub ntsiab chaw xwm txheej rau tag nrho tshooj ntawd. Lub suab thib ob hauv Tshwmsim tshooj kaum yim quaj nrov rau lub sijhawm txoj cai Hnub Caiv hnub Sunday, thaum tus niam ntiav ntawm Tyre raug nco txog.

Thiab kuv hnov dua ib lub suab los saum ntuj ceeb tsheej los, hais tias, Cia li tawm hauv nws mus, nej kuv haiv neeg, xwv nej thiaj tsis koom nws tej kev txhaum, thiab xwv nej thiaj tsis raug txais ib feem ntawm nws tej xwm txheej raug txim. Rau qhov nws tej kev txhaum tau nce mus txog saum ntuj lawm, thiab Vajtswv tau nco ntsoov txog nws tej kev ua phem lawm. Qhia Tshwm 18:4, 5.

Yaxayas tshooj nees nkaum xya pib los ntawm kev qhia tias yog tib hnub uas tshooj ntawd xaus nrog, thaum nws hais tias, “Hnub ntawd tus Tswv yuav siv nws rab ntaj uas hnyav, loj, thiab muaj zog rau txim rau Leviathan tus nab nrawm nkag; yog, Leviathan tus nab nkhaus; thiab nws yuav tua tus zaj uas nyob hauv hiav txwv.”

Thaum txog txoj cai Hnub Sunday, Vajtswv txoj kev txiav txim uas yog kev ua tiav thiab kev pauj txhaum pib poob rau saum cov nceeg vaj ntawm tus zaj (United Nations), tus tsiaj qus (papacy), thiab tus yaj saub cuav (United States). Thaum txog txoj cai Hnub Sunday, tus yaj saub cuav raug muab rhuav tshem raws li lub nceeg vaj thib rau hauv Vajlugkub tej lus faj lem, thiab kev thim txoj kev ntseeg ntawm haiv neeg ua rau muaj kev puastsuaj rau haiv neeg. Txoj cai Hnub Sunday yog qhov chaw uas Vajtswv txoj kev txiav txim uas yog kev ua tiav pib poob rau saum tus zaj, uas yog Xatas (thiab nws lub nceeg vaj hauv ntiajteb raug sawv cev ua tus zaj), tus tsiaj qus thiab tus yaj saub cuav. Nws yog ib qho kev rau txim uas maj mam nce ntxiv mus, uas pib ntawm txoj cai Hnub Sunday. Qhov pib thiab qhov xaus ntawm Yaxayas tshooj nees nkaum xya yog txoj cai Hnub Sunday, thiab tshooj ntawd sawv cev rau tej xwm txheej tshwj xeeb uas muaj kev txuas ncaj qha rau keeb kwm uas coj mus txog thiab uas los tom qab txoj cai Hnub Sunday.

Peb tab tom xav txog tshooj nees nkaum xya, vim tias nws tsim tsa qhov chaw txheej xwm yav tom ntej rau tshooj nees nkaum yim thiab nees nkaum cuaj. Hauv cov tshooj ntawd peb yuav pom qhov kev txhais ntawm nag lig ua ib txoj kev ua hauj lwm, uas yuav pub rau peb to taub qhov tseem ceeb ntawm kev muab Daniyee tshooj plaub thiab tsib los npog saum Daniyee tshooj ib txog peb. Tom qab Yaxayas tshooj nees nkaum xya qhia txog qhov pib ntawm txoj kev rau txim uas nce qib zuj zus rau lub nceeg vaj ntawm tus zaj, nws sau tseg tias hauv lub sij hawm ntawd, Vajtswv haiv neeg raug txib kom “hu nkauj rau nws.” Hu nkauj rau leej twg?

Lo lus teb hais tias yuav hu nkauj rau leejtwg nyob hauv lub npe ntawm zaj nkauj, rau qhov lawv yuav hu ib zaj “vaj txiv hmab cawv liab, uas tus Tswv saib xyuas.” Zaj dabneeg txog lub vaj txiv hmab yog zaj dabneeg txog Vajtswv haiv neeg, thiab Yaxayas xub hais txog nws thawj zaug hauv tshooj tsib.

Tam sim no kuv tus uas kuv hlub tshaj ib zaj nkauj hais txog nws lub vaj txiv hmab. Kuv tus uas kuv hlub tshaj muaj ib lub vaj txiv hmab nyob saum ib lub toj uas txi txiv nplua mias heev: Nws tau laj kab ncig nws, thiab khaws tej pob zeb tawm hauv nws, thiab cog nws nrog tej hmab uas xaiv zoo tshaj plaws, thiab tsa ib lub pej thuam rau hauv nruab nrab ntawm nws, thiab kuj txhim ib lub tshuab nias txiv hmab cawv rau hauv nws: thiab nws cia siab tias nws yuav txi tau txiv hmab, tiamsis nws txi tau txiv hmab qus. Nim no, nej cov neeg nyob hauv Yeluxalees, thiab nej cov txiv neej hauv Yudas, thov nej txiav txim nruab nrab ntawm kuv thiab kuv lub vaj txiv hmab. Yuav ua dabtsi ntxiv rau kuv lub vaj txiv hmab tau lawm uas kuv tsis tau ua rau hauv nws? Yog li ntawd, thaum kuv cia siab tias nws yuav txi tau txiv hmab, ua cas nws thiaj txi tau txiv hmab qus? Nim no cia li los; kuv yuav qhia nej tias kuv yuav ua li cas rau kuv lub vaj txiv hmab: kuv yuav muab nws lub laj kab tshem tawm mus, ces nws yuav raug noj tas; thiab rhuav nws phab ntsa pov tseg, ces nws yuav raug tsuj ntsoog: Thiab kuv yuav ua kom nws puam tsuaj: yuav tsis muaj leejtwg txiav nws, los khawb nws; tiamsis yuav muaj pos nphuab thiab pos tuaj hlob tuaj: kuv kuj yuav txib cov huab kom tsis txhob los nag rau saum nws. Rau qhov tus Tswv uas kav txhua puas tsav yam lub vaj txiv hmab yog tsev neeg Ixayees, thiab cov txiv neej Yudas yog nws tsob nroj uas nws nyiam heev: thiab nws nrhiav kev txiav txim ncaj, tiamsis saib seb yog kev tsim txom; nrhiav kev ncaj ncees, tiamsis saib seb yog ib lub suab quaj. Yaxayas 5:1–5.

Hauv hauv keeb kwm ntawm kev kub ntxhov txog txoj cai hnub Sunday, Vajtswv haiv neeg yuav tsum hu zaj nkauj ntawm lub vaj txiv hmab rau Vajtswv haiv neeg, rau qhov zaj nkauj ntawd hais tias, “And now, O inhabitants of Jerusalem, and men of Judah, judge, I pray you, betwixt me and my vineyard.” Zaj nkauj ntawm lub vaj txiv hmab yog zaj nkauj uas qhia txog qhov uas ib haiv neeg qub uas nyob hauv kev cog lus raug hla dhau mus, thaum Vajtswv nkag mus rau hauv kev cog lus nrog cov uas Petus hais tias yog cov “in time past were not a people, but are now the people of God.” Nws qhia tias tsis muaj nag los rau saum lub vaj txiv hmab, yog li ntawd nws kuj qhia txog tes haujlwm ntawm Eliyas tus uas los nyob rau lub sijhawm ntawd, thiab tus uas tsuas yog nws tib leeg thiaj muaj peev xwm tsim kom muaj nag nyob rau lub sijhawm ntawd. Peb paub tias zaj nkauj ntawd hais txog qhov uas ib haiv neeg cog lus raug hla dhau mus, rau qhov Khetos tau hu zaj nkauj ntawm lub vaj txiv hmab ntawd rau cov Yixayee thaum ub, nyob rau lub sijhawm uas cov Yixayee thaum ub tab tom raug hla dhau mus, thaum tib lub sijhawm Vajtswv tab tom nkag mus rau hauv kev cog lus nrog cov Yixayee sab ntsuj plig.

Mloog ib zaj lus piv txwv ntxiv: Muaj ib tug tswv tsev, uas cog ib lub vaj txiv hmab, ua laj kab thaiv puag ncig, khawb ib lub chaw nias cawv txiv hmab rau hauv, txhim ib lub yees, muab xauj rau cov neeg tu vaj txiv hmab, ces nws mus rau ib lub tebchaws deb. Thaum txog lub caij txiv hmab txi txiv, nws txib nws cov tub qhe mus cuag cov neeg tu vaj txiv hmab kom txais cov txiv ntawm lub vaj ntawd. Tiamsis cov neeg tu vaj txiv hmab tau ntes nws cov tub qhe, ntaus ib tug, tua ib tug, thiab xuas pob zeb ntaus ib tug. Nws rov txib dua lwm cov tub qhe, coob dua thawj pab; lawv kuj ua ib yam nkaus rau cov ntawd. Thaum kawg nws txib nws tus tub mus cuag lawv, hais tias, Lawv yuav hwm kuv tus tub. Tiamsis thaum cov neeg tu vaj txiv hmab pom tus tub, lawv txawm hais rau lawv tus kheej tias, Tus no yog tus qub txeeg qub teg; cia li los, peb tua nws, thiab peb txeeb nws tej qub txeeg qub teg. Lawv thiaj ntes nws, muab nws ntiab tawm ntawm lub vaj txiv hmab, thiab tua nws. Yog li ntawd, thaum tus tswv lub vaj txiv hmab los txog, nws yuav ua li cas rau cov neeg tu vaj txiv hmab ntawd? Lawv hais rau nws tias, Nws yuav rhuav tshem cov neeg phem ntawd kom phem kawg nkaus, thiab yuav muab lub vaj txiv hmab xauj rau lwm cov neeg tu vaj txiv hmab, uas yuav muab cov txiv raws caij nyoog rau nws. Yexus hais rau lawv tias, Nej tsis tau nyeem hauv vaj lug kub li no dua li ne, Lub pob zeb uas cov kws ua vaj tse muab pov tseg lawm, lub ntawd twb los ua lub pob zeb thawj ntawm lub ces kaum lawm; qhov no yog tus Tswv ua, thiab yog yam txaus kawg li rau peb qhov muag pom? Vim li no kuv hais rau nej tias, Vajtswv lub nceeg vaj yuav raug muab rho tawm ntawm nej mus, thiab muab rau ib haiv neeg uas txi tau nws cov txiv. Thiab tus uas yuav ntog rau saum lub pob zeb no yuav tawg; tiamsis tus uas lub pob zeb ntawd yuav poob los rau saum nws, nws yuav raug zom ua hmoov av. Thaum cov thawj pov thawj thiab cov Falixais hnov nws tej lus piv txwv, lawv pom tias nws hais txog lawv. Mathais 21:33–45.

Thaum Yexus hu zaj nkauj hais txog Vajtswv lub vaj txiv hmab rau cov Ixayees thaum ub, lawv raug rub nkag mus rau hauv txoj kev xav thiab lub hwj chim ntawm zaj lus ntawd heev kawg, yog li ntawd thaum Yexus nug cov Yudais uas nyiam sib cav tias, tus Tswv ntawm lub vaj txiv hmab yuav ua li cas rau cov uas tua Leej Tub, lawv tsis muaj cuab kav tsis teb raws nraim li qhov yog lawm, thaum lawv hais tias, “Nws yuav rhuav tshem cov neeg phem ntawd yam txom nyem kawg nkaus, thiab yuav muab nws lub vaj txiv hmab xauj rau lwm cov neeg tu vaj, cov uas yuav muab cov txiv raws li lawv lub caij rau nws.”

Yexus thiaj li tam sim ntawd txuas ntxiv ib nqe ntxiv rau zaj nkauj ntawd, thaum nws hu txog lub pob zeb uas raug tsis lees txais, thiab nws thiaj li muab lawv lo lus teb los xaus ua ke nrog nqe kaw thaum nws hais tias, “Yog li ntawd kuv hais rau nej, Vajtswv lub nceeg vaj yuav raug muab tshem ntawm nej mus, thiab yuav raug muab rau ib haiv neeg uas coj tawm cov txiv ntawm nws. Thiab tus twg uas yuav ntog rau saum lub pob zeb no yuav raug tawg: tiam sis rau tus twg uas lub pob zeb no yuav poob rau saum, nws yuav zom nws ua hmoov av.” Lo lus “zom nws ua hmoov av,” yog ib qho ncha rov hais txog Yaxayas nees nkaum xya uas ua “kom tag nrho cov pob zeb ntawm lub thaj txi ntuj zoo li tej pob zeb dawb mos uas raug ntaus kom tawg ua tej daim, tej hav ntoo thiab tej duab puab yuav tsis sawv ntsug.” Ob qho tib si yog tej lus xa mus rau txoj hauj lwm ntawm kev txhawb siab sab ntsuj plig uas Yauxiya tau ua, tus uas sawv cev rau cov nyob rau hnub kawg uas rov tshawb pom “xya lub sij hawm”, uas yog lub pob zeb dawm taw uas tsoo ntsoog cov uas tsis kam pom nws muaj nqis.

Nyob rau hnub ntawm txoj cai Hnub Caiv, raws li tau sawv cev hauv Yaxayas tshooj nees nkaum xya, cov uas “yav tag los tsis yog ib haiv neeg,” yuav tsum hu zaj nkauj ntawm tus Tswv lub vaj txiv hmab cawv liab. Cov ntawv no tau nquag qhia tias tsis muaj ib txoj xov thib peb yog tsis muaj txoj xov thib ib thiab txoj xov thib ob. Txoj cai Hnub Caiv yog txoj xov thib peb, thiab hnub ntawm txoj cai Hnub Caiv kuj suav nrog keeb kwm ntawm txoj xov thib ib thiab txoj xov thib ob. Hauv Yaxayas tshooj nees nkaum xya, txoj cai Hnub Caiv tab tom qhia lub sijhawm uas sawv cev hauv Daniyee tshooj ib, thiab tom qab ntawd dua hauv Daniyee tshooj ib mus txog tshooj peb. Hauv txoj kev yaj saub, hnub ntawm txoj cai Hnub Caiv hauv tshooj nees nkaum xya tab tom qhia txog keeb kwm txij lub Cuaj Hlis 11, 2001, thaum txoj xov thib ib tau txais hwj chim mus txog rau txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai no.

Peb yuav txuas ntxiv rau hauv peb txoj kev xav txog zaj nkauj uas cov raug txhiv dim yuav tsum tshaj tawm nyob rau lub sijhawm uas coj mus txog rau qhov chaw uas tus niam ntiav ntawm Loos yuav pib hu nws zaj nkauj, hauv tsab xov xwm tom ntej.

Thiab kuv ntsia saib, thiab saib seb, muaj ib tug Menyuam Yaj sawv saum roob Xi-oos, thiab nrog nws muaj ib puas plaub caug plaub txhiab leej, uas muaj nws Leej Txiv lub npe sau rau ntawm lawv hauv pliaj. Thiab kuv hnov ib lub suab los saum ntuj los, zoo li suab dej ntws coob, thiab zoo li suab nroo loj; thiab kuv hnov suab ntawm cov uas ntaus nkauj, ntaus lawv cov nkauj ntaus suab: Thiab lawv hu ib yam li ib zaj nkauj tshiab nyob ntawm lub zwm txwv xub ntiag, thiab nyob ntawm plaub tug tsiaj, thiab cov txwj laus xub ntiag; thiab tsis muaj ib tug neeg twg kawm tau zaj nkauj ntawd tsuas yog ib puas plaub caug plaub txhiab leej xwb, uas raug txhiv dim tawm hauv ntiajteb los. Cov no yog cov uas tsis tau qias neeg nrog pojniam; rau qhov lawv yog nkauj xwb. Cov no yog cov uas raws tus Menyuam Yaj mus txhua qhov chaw uas nws mus. Cov no raug txhiv dim tawm hauv nruab nrab ntawm neeg los, ua thawj cov txiv thawj txi txiv rau Vajtswv thiab rau tus Menyuam Yaj. Thiab hauv lawv lub qhov ncauj tsis pom muaj ib qho dag ntxias li; rau qhov lawv tsis muaj qhov txhaum nyob ntawm Vajtswv lub zwm txwv xub ntiag. Qhia Tshwm 14:1–5.