Peb tab tom kawm dhau Yaxayas tshooj nees nkaum xya, vim nws tsa lub ntsiab lus thiab keeb kwm rau cov tshooj tom qab hauv Yaxayas. Cov tshooj tom qab ntawd qhia tias nag tom qab yog txoj kev raws Vajluskub uas yog qhov tseeb. Txoj kev ntawd, thaum raug lees paub thiab coj los siv, nthuav tawm zaj lus faj lem uas, yog txais yuav, tsim ib txoj kev paub uas phim raws li ntawd.

Hnub Cuaj Hlis tim 11, 2001 zaj nkauj uas yuav tsum hu rau haiv neeg qub ntawm Vajtswv txoj kev cog lus, uas yog cov neeg Xya-Hnub Advenus, yog tias lawv tab tom raug hla dhau lawm ua Vajtswv haiv neeg, vim lawv tsis tau txi cov txiv hmab txiv ntoo uas Vajtswv tau npaj tseg kom Nws lub vaj txiv hmab txi tawm los. Zaj nkauj ntawd yuav tsum raug tsa rau saum lub hauv paus ntawm txoj kev sib raug zoo hauv txoj kev cog lus, uas raug sawv cev los ntawm lub vaj txiv hmab uas Vajtswv tau cog, thiab kuj los ntawm lawv txoj kev tsis lees txais lub pob zeb uas ua rau dawm taw ntawd xyoo 1863. Lawv tau dhau los ua Laodicea xyoo 1856, thiab tau xya xyoo, lossis “xya zaug,” lossis ob txhiab tsib puas nees nkaum hnub, Vajtswv nrhiav kev nkag los, tiam sis lawv kaw qhov rooj tawm tsam Nws xyoo 1863.

Txij li lub Cuaj Hlis 11, 2001 los, lawv raug khi ua tej pob lawm ua ntej lawv yuav raug muab ntuav tawm hauv Nws lub qhov ncauj kiag li thaum txog txoj cai Hnub Caiv. Txoj xov uas yuav tsum hu rau Adventism txij lub Cuaj Hlis 11, 2001 los yog txoj xov Laodicea, uas yog txoj xov ntawm lub vaj txiv hmab uas muaj lub pob zeb dawm ntawd nyob hauv, lub pob zeb uas tsoo txhua tus uas tsis kam “pom” thiab “saj” lub pob zeb muaj nqis ntawd. Txoj lus cog tseg rau cov Laodicea hauv nqe lus hauv Yaxayas yog tias ib tug twg ntawm Adventist uas xaiv lees txais qhov lus ceeb toom kawg no, tseem muaj sijhawm “tuav rawv” Khetos “lub zog, kom” lawv “thiaj ua tau kev sib haum nrog” Khetos, rau qhov Khetos tseem kam “ua kev sib haum nrog” lawv. Tiamsis thaum lub suab quaj thaum ib tag hmo nrov tuaj, ua ntej me ntsis txoj cai Hnub Caiv yuav los txog, lub sijhawm ntawd xaus mus ib txhis lawm.

Nyob rau lub caij nyoog uas tau pib rau hnub tim Cuaj Hlis 11, 2001 Vajtswv tau cog lus tias yuav ua kom cov uas “thaum yav dhau los tsis yog ib haiv neeg”, uas yog “ib cag tawm hauv av qhuav”, “cag ruaj khov”, “tawg paj thiab txi hlob, thiab puv nkaus npoo ntiajteb nrog txiv hmab txiv ntoo.” Yam uas ua rau Yexes cag tawg paj thiab txi hlob yog nag tom qab, rau qhov cag uas yuav tawg paj thiab txi hlob ntawd raug teem cia raws li lus faj lem kom yog tus chij uas raug tsa siab, thiab tus chij ntawd yog Yexes cag.

Thiab nyob rau hnub ntawd yuav muaj ib tug cag ntawm Yexi, uas yuav sawv ua ib daim chij rau haiv neeg; rau nws cov neeg Lwm Haiv Neeg yuav nrhiav: thiab nws qhov chaw so yuav muaj yeeb koob. Yaxayas 11:10.

Nag tom qab no ua rau lub cag ntawm Yexes tawg paj thiab nthuav ceg pib txij hnub tim 11 lub Cuaj Hli, 2001, thiab thaum txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai, lub cag ntawd yuav puv tag nrho lub ntiaj teb nrog txiv hmab txiv ntoo. Txoj cai Hnub Caiv hauv Yaxayas tshooj nees nkaum xya yog keeb kwm uas maj mam nce qib mus tom ntej, uas kuj raug sawv cev hauv tshooj ib mus txog peb hauv phau Daniyee. Nag tom qab no pib tsuag thaum tej haiv neeg tau npau taws rau hnub tim 11 lub Cuaj Hli, 2001, nrog kev tso tawm thiab tom qab ntawd kev txwv tam sim ntawd ntawm Islam ntawm txoj Kev Txom Nyem thib peb.

“‘Qhov pib ntawm lub sij hawm kev txom nyem ntawd,’ uas tau hais nyob ntawm no, tsis yog hais txog lub sij hawm thaum tej kab mob phem yuav pib raug muab nchuav tawm, tiam sis yog hais txog ib ntus luv luv ua ntej lawv raug muab nchuav tawm, thaum Tswv Yexus tseem nyob hauv lub chaw dawb huv. Thaum ntawd, thaum tes hauj lwm ntawm txoj kev cawm seej tab tom xaus, kev txom nyem yuav tab tom los rau saum ntiaj teb, thiab cov haiv neeg yuav npau taws, los tseem raug tuav cia kom tsis txhob cuam tshuam tes hauj lwm ntawm tus tim tswv thib peb. Thaum ntawd ‘nag lig,’ los yog kev ua kom rov qab muaj zog tshiab los ntawm Tswv Ntuj lub xub ntiag, yuav los, kom pub hwj chim rau lub suab nrov nrov ntawm tus tim tswv thib peb, thiab npaj cov neeg dawb huv kom sawv ruaj khov nyob rau lub sij hawm thaum xya lub phaj kawg yuav raug muab nchuav tawm.” Early Writings, 85.

Hauv zaj lus no Niam Txiv White tab tom piav kom meej tias tseem muaj ib ntus luv uas txoj kev cawm seej tseem qhib nyob. “Lub sijhawm ntawm kev txom nyem” uas nws tab tom hais no txawv ntawm lub sijhawm loj ntawm kev txom nyem, uas pib thaum lub sijhawm sim siab kaw tag nrho lawm. Hauv Adventism, nws raug hu kom yog tias “lub sijhawm me ntawm kev txom nyem” nyob rau hauv kev txheeb rau lub sijhawm loj ntawm kev txom nyem uas pib thaum Michael sawv tsees. “Lub sijhawm me ntawm kev txom nyem” sawv cev rau lub caij uas kev puam tsuaj ntawm haiv neeg pib ntawm txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai no, thiab txuas mus txog thaum lub sijhawm sim siab kaw.

Hauv keeb kwm txij hnub tim 11 lub Cuaj Hli, 2001 mus txog rau txoj cai hnub Sunday, qhov kev ntxuav kom kawg thiab kev txiav txim rau Adventism raug qhia ua piv txwv tias tshwm sim thaum lub “txau nphoo” ntawm nag lig. Lub sijhawm ntawd thaum nag lig, uas kuj yog qhov “ua kom rov qab muaj zog,” pib los ua ib qho “txau nphoo”, tiam sis txuas ntxiv mus txog rau qhov kev nchuav tawm puv npo ntawm txoj cai hnub Sunday. Nyob rau lub sijhawm ntawd, uas pib thaum Islam ntawm Woe thib peb ua rau cov haiv neeg npau taws, nag lig pib poob, thiab qee leej paub txog nag lig thiab txais yuav nws, hos qee leej tsis paub txog nag lig. Qee leej paub tias muaj ib yam dab tsi tab tom tshwm sim, tiam sis lawv tsis to taub tias yog dab tsi, thiab lawv tiv thaiv lawv tus kheej tawm tsam nws.

“Coob leej coob tus tau ua tsis tiav, rau feem coob lawm, hauv kev txais tau nag thaum chiv. Lawv tsis tau txais tag nrho tej txiaj ntsig uas Vajtswv tau npaj tseg li no rau lawv. Lawv cia siab tias qhov uas tseem qhuav yuav raug ntxiv los ntawm nag tom kawg. Thaum txoj kev nplua mias tshaj plaws ntawm txoj kev tshav ntuj yuav raug pub tawm los, lawv npaj siab yuav qhib lawv lub siab los txais nws. Lawv tab tom ua ib qho yuam kev txaus ntshai kawg. Tes haujlwm uas Vajtswv tau pib hauv tibneeg lub siab los ntawm kev pub Nws txoj kev kaj thiab kev paub yuav tsum tau mus tom ntej tsis tu ncua. Txhua tus neeg yuav tsum paub tseeb txog nws tus kheej txoj kev tsim nyog. Lub siab yuav tsum raug muab ntxuav tas ntawm txhua yam qias neeg thiab raug dawb huv kom haum rau Vaj Ntsuj Plig nyob hauv. Yog los ntawm kev lees txim thiab tso tseg txoj kev txhaum, los ntawm kev thov Vajtswv mob siab thiab kev fij lawv tus kheej rau Vajtswv, uas cov thwj tim thaum ntxov tau npaj rau kev raug nchuav tawm ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv rau Hnub Peetekos. Tib yam haujlwm ntawd, tsuas yog hauv qib loj dua xwb, yuav tsum tau ua tam sim no. Ces tus tibneeg sawv cev tsuas yog yuav tsum thov rau txoj koob hmoov, thiab tos tus Tswv kom ua kom tes haujlwm uas hais txog nws ntawd tiav. Nws yog Vajtswv uas tau pib tes haujlwm, thiab Nws yuav ua kom Nws tes haujlwm tiav, ua kom tibneeg puv npo nyob hauv Yexus Khetos. Tiamsis yuav tsum tsis txhob muaj kev tsis quav ntsej rau txoj kev tshav ntuj uas nag thaum chiv sawv cev rau. Tsuas yog cov uas tab tom ua neej raws li txoj kev kaj uas lawv twb muaj lawm xwb thiaj yuav txais tau txoj kev kaj loj dua. Yog peb tsis niaj hnub mus tom ntej hauv kev qhia tawm ntawm tej kev tsim txiaj nquag ntawm tus ntseeg Khixatia, peb yuav tsis paub cov kev tshwm sim ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv hauv nag tom kawg. Tej zaum nws yuav tab tom poob saum tej siab nyob ib ncig ntawm peb, los peb yuav tsis pom qhov ntawd los sis tsis txais nws.” Testimonies to Ministers, 506, 507.

Tam sim no tab tom poob los lawm, thiab muaj cov uas paub txog nws thiab yog li thiaj txais nws, thiab kuj muaj cov uas tsis paub txog nws, thiab yog li thiaj tsis txais nws. Yuav kom txais tau tam sim no tom qab no, yuav tsum xub paub txog nws. Tam sim no tom qab no tsis yog tsuas yog ib qho kev paub dhau los xwb; nws yog ib qho kev paub dhau los uas raug tsim los ntawm ib txoj xov, tiamsis txoj xov ntawd tsuas txais tau xwb thaum siv txoj kev txheeb raws cai uas yog kom tsa tau txoj xov ntawd ruaj khov. Yog tsis paub txog txoj kev txheeb uas tsa tau txoj xov ntawm tam sim no tom qab no, mas yuav luag tsis yooj yim kiag li rau kev to taub tej zaj lus qhia yaj saub uas raug sawv cev nyob hauv kev sawv thiab kev poob ntawm tej tebchaws uas raug nthuav tawm nyob hauv phau Daniel thiab Phau Tshwmsim.

Tus chij uas raug tsa rau ntiajteb no, Yaxayas qhia tias yog “cag ntawm Yexi,” thiab hauv tshooj nees nkaum xya cov uas “los ntawm Yakhauj” ntawd “cag ruaj khov.” Cov uas yog “cag ntawm Yexi” kuj raug qhia nyob ntawd tias yog “Ixayees,” thiab lawv yog cov uas xub tawg paj ntsuab thiab txi noob, ces tom qab ntawd mam puv ntiajteb nrog txiv hmab txiv ntoo. Tej kevcai ntawm xwm txheej ntuj tsim tsis tawm tsam tej kevcai ntawm lus faj lem, rau qhov tib tug Tswv Muab Txoj Cai ntawd yog tus uas tsim tau ob yam tib si, yog xwm txheej ntuj tsim thiab lus faj lem. Ua ntej ib tsob nroj txi txiv, nws yuav tsum xub tawm ntawm lub sijhawm tsaug zog, raws li qhov pom tseeb hauv tej noob tawg paj ntsuab, thiab tom qab ntawd yog tej paj tawg. Ixayees sab ntsuj plig, uas yog “cag ntawm Yexi,” txais tau nag los nchuav tawm zuj zus. Nws pib nrog “kev txau” thiab nce zuj zus mus txog rau qhov nchuav tawm puv ntoob thaum ntiajteb puv npo nrog cov txiv hmab txiv ntoo uas tus chij ntawd nthuav tawm.

Hauv Yaxayas tshooj nees nkaum xya, qhov pib ntawm kev txau los nag yog raug sawv cev tias tshwm sim thaum tej hlav “tawm tuaj.” Thaum lawv xub “tawm tuaj” thawj zaug, nag ntawd raug qhia tias raug nchuav tawm “rau hauv qhov ntsuas.” “Rau hauv qhov ntsuas, thaum nws tawm tuaj.” Hnub tim 11 Cuaj Hlis 2001, kev txau ntawm nag tom qab tau pib raug nchuav tawm “rau hauv qhov ntsuas,” rau qhov thaum ntawd cov nplej thiab cov txhauv, los yog cov neeg txawj ntse thiab cov neeg ruam, tseem sib xyaw ua ke.

“Kev txhawv loj ntawm Vajtswv tus Ntsuj Plig, uas ua kom tag nrho lub ntiajteb ci ntsa iab los ntawm nws lub yeeb koob, yuav tsis los txog mus txog thaum peb muaj ib haiv neeg uas tau txais kev pom kev, uas paub los ntawm kev paub tiag tias kev ua neeg ua hauj lwm koom tes nrog Vajtswv txhais li cas. Thaum peb muaj kev muab peb tus kheej fij rau txoj hauj lwm ntawm Khetos tag nrho thiab kawg siab kawg ntsws lawm, Vajtswv yuav lees paub qhov tseeb ntawd los ntawm kev txhawv ntawm nws tus Ntsuj Plig yam tsis muaj kev ntsuas; tiam sis qhov no yuav tsis tshwm sim thaum feem coob tshaj plaws ntawm pawg ntseeg tseem tsis yog cov ua hauj lwm koom tes nrog Vajtswv. Vajtswv tsis muaj peev xwm txhawv nws tus Ntsuj Plig tawm thaum txoj kev qia dub thiab kev txaus siab rau yus tus kheej tseem tshwm meej ua luaj; thaum ib tug ntsuj plig kav yeej uas, yog muab ua lus hais tawm, yuav nthuav tau lo lus teb ntawm Khayee ntawd,—‘Kuv puas yog tus saib xyuas kuv tus kwv?’ Yog qhov tseeb rau lub caij nyoog no, yog tej cim uas tab tom ceev zuj zus nyob ib puag ncig txhua sab, uas ua tim khawv tias qhov kawg ntawm txhua yam twb nyob ze tes lawm, tseem tsis txaus los tsa lub zog uas tsaug zog ntawm cov uas lees tias paub qhov tseeb, ces qhov tsaus ntuj uas phim raws li qhov kaj uas tau ci ntsa iab lawm yuav los cuag cov ntsuj plig no. Tsis muaj ib qho zoo li yog ib qho laj thawj zam txim li rau lawv txoj kev tsis quav ntsej uas lawv yuav muaj peev xwm coj tuaj nthuav rau Vajtswv rau hnub loj ntawm kev suav kawg nkaus ntawd. Yuav tsis muaj ib qho laj thawj dab tsi yuav muab tau los hais tias vim li cas lawv thiaj tsis tau ua neej, thiab taug kev, thiab ua hauj lwm hauv qhov kaj ntawm qhov tseeb dawb huv hauv Vajtswv Txojlus, thiab yog li ntawd nthuav qhia rau ib lub ntiajteb uas raug kev txhaum ua kom tsaus ntuj, los ntawm lawv tus cwj pwm, lawv txoj kev khuv leej, thiab lawv txoj kev kub siab, tias lub hwj chim thiab qhov tseeb tiag ntawm txoj moo zoo ntawd tsis muaj leej twg yuav txwv tsis pub lees paub tau.” Review and Herald, July 21, 1896.

Yaxayas tshooj nees nkaum xya qhia txog keeb kwm ntawm thaum pib muaj kev nchuav los ntawm nag lig, thaum cag hlav tawm hauv av qhuav, thiab txuas mus tas nrho mus txog thaum lub ntiajteb puv npo nrog txiv. Tshooj no qhia tias, “hauv qhov ntsuas, thaum nws tawm hlav tuaj, koj yuav nrog nws sib cav.” Thaum tab tom ntsuas nag lig raws li ib qho “txau,” Muam White hais tias nag lig, “yuav tej zaum tab tom poob rau saum tej siab nyob txhua qhov puag ncig peb, los peb yuav tsis pom nws los sis tsis txais yuav nws.”

Thaum ua li no, nws qhia kom pom ib pawg ntseeg uas tseem sib xyaw muaj cov uas lees paub thiab lwm cov uas tsis lees paub txog qhov los nag poob. Hauv nqe lus dhau los nws qhia meej tias thaum Vajtswv nchuav nag tom qab kawg los yam tsis muaj kev txwv, qhov ntawd yog lub cim tias tsis muaj kev sib xyaw ntxiv lawm ntawm cov nkauj xwb muaj tswv yim thiab cov nkauj xwb ruam, los ntawm qhov nws hais tias, “Thaum peb muaj kev fij tseg tag nrho, puv npo siab kawg rau txoj hauj lwm pabcuam Khetos, Vajtswv yuav lees paub qhov tseeb ntawd los ntawm kev nchuav nws tus Ntsuj Plig los yam tsis muaj kev txwv; tiam sis qhov no yuav tsis tshwm sim thaum feem coob tshaj plaws ntawm pawg ntseeg tseem tsis tau yog cov uas koom tes ua hauj lwm nrog Vajtswv.”

Ib feem coob dua ntawm pawg ntseeg, lossis feem coob ntawm pawg ntseeg, raug sawv cev hauv Mathais nees nkaum tsib tias yog cov nkauj xwb ruam, rau qhov raws li Vajlugkub “coob leej” raug hu tabsis “tsawg leej” raug xaiv. Cov neeg txawj ntse thiab cov neeg ruam raug cais tawm los ntawm Vajtswv txoj kev saib xyuas thaum lub sijhawm kub ntxhov thaum ib tag hmo, uas los ua ntej txoj cai Hnub Xyaum Hnubtim Sunday uas yuav los sai. Qhov kev cais ntawd tsim ib haiv neeg uas tom qab ntawd thiaj li yuav txais tau qhov kev nchuav tag nrho ntawm tus Ntsuj Plig hauv nag tom qab thiab dhau los ua “lub tebchaws uas yug los hauv ib hnub”. Ces cag ntawm Yexai yuav raug tsa ua ib lub cim chij thiab puv lub ntiajteb nrog txiv hmab txiv ntoo.

Yaxayas nees nkaum xya qhia tias thaum nag lig pib raug nchuav tawm los “raws li qhov ntsuas,” rau hnub tim 11 lub Cuaj Hlis, 2001, “koj yuav sib cav nrog nws.” “Raws li qhov ntsuas, thaum nws txiag tawm los, koj yuav sib cav nrog nws.” Qhov xwm txheej ntawm hnub tim 11 lub Cuaj Hlis, 2001 tau tam sim ntawd dhau los ua ib qho kev sib cav hauv lub ntiaj teb thiab hauv pawg ntseeg. Txog niaj hnub no—dhau nees nkaum xyoo lawm los—tseem muaj tej lus sib cav tawm tsam kev xam tias cov xwm txheej ntawd yog ib txoj hauj lwm ntawm Islam, hloov chaw rau qee yam kev koom tes phem ntawm cov globalist. Kev sib cav uas txuas nrog kev tuaj txog ntawm kev txau ntawm nag lig tau pib rau hnub tim 11 lub Cuaj Hlis, 2001, tiam sis tej kev sib cav uas tab tom muaj nyob hauv lub ntiaj teb no tsis yog “kev sib cav” uas raug qhia tseg hauv Vajtswv txoj Lus faj lem. Kev sib cav ntawd yog hais txog tej lus twv xws li lo lus uas nram qab no.

“Muaj ib zaug, thaum kuv nyob hauv lub nroog New York, thaum tsaus ntuj kuv raug hu kom saib tej tsev uas tab tom tsa nce ib txheej dhau ib txheej mus txog saum ntuj. Lawv tau lees tias cov tsev no tiv taus hluav taws, thiab lawv raug tsa los ua kom cov tswv thiab cov uas txhim tsa lawv tau koob meej. Cov tsev no nce siab zuj zus, siab dua thiab siab dua, thiab hauv lawv tau siv cov ntaub ntawv uas kim tshaj plaws. Cov uas cov tsev no yog lawv tug tsis nug lawv tus kheej hais tias: ‘Peb yuav ua li cas thiaj ua tau zoo tshaj plaws kom Vajtswv tau koob meej?’ Tus Tswv tsis nyob hauv lawv tej kev xav.”

“Kuv tau xav tias: ‘Au, yog tias cov uas tab tom siv lawv tej cuab tam li no yuav pom lawv txojkev raws li Vajtswv pom nws! Lawv tab tom txhim tsa tej vaj tse zoo kawg nkaus, tiamsis lawv txojkev npaj thiab xyaum tswv yim ntawd ruam npaum li cas hauv qhov muag ntawm Tus Kav txhua yam hauv qab ntuj! Lawv tsis kawm nrog tag nrho lub zog ntawm lub siab thiab lub tswv yim tias lawv yuav ua li cas thiaj qhuas Vajtswv tau. Lawv twb plam qhov no lawm, uas yog thawj tes dej num ntawm tibneeg.’”

“Thaum cov vaj tse siab loj no raug tsa sawv, cov tswv zoo siab hlo nrog txoj kev khav theeb muaj siab hlob tias lawv muaj nyiaj siv los ua kom txaus siab rau lawv tus kheej thiab ua rau lawv cov neeg nyob ze khib. Ib feem coob ntawm cov nyiaj uas lawv tau nqis li no twb tau los ntawm kev quab yuam nyem nyiaj, los ntawm kev nias cov neeg pluag kom txom nyem. Lawv tsis nco qab tias saum ntuj ceeb tsheej muaj ib daim ntawv teev tseg txog txhua yam kev lag luam; txhua txoj kev ua tsis ncaj, txhua txoj kev dag ntxias, raug muab sau cia rau ntawd. Lub sijhawm tab tom los txog uas hauv lawv txoj kev dag ntxias thiab kev khav theeb thuam ntuj, neeg yuav mus txog ib theem uas tus Tswv yuav tsis pub lawv hla dhau mus, thiab lawv yuav kawm paub tias Yehauvas txoj kev ua siab ntev muaj ib thaj ciam.”

“Qhov xwm txheej uas tom qab ntawd tshwm sim dhau ntawm kuv xub ntiag yog ib qho kev ceeb ntshai txog hluav taws kub. Tibneeg ntsia cov tsev siab loj thiab uas xav tias tiv taus hluav taws tau, thiab hais tias: “Cov no muaj kev ruaj ntseg kawg nkaus.” Tiamsis cov tsev ntawd raug hluav taws kub hnyiab tas ib yam li yog ua los ntawm roj ntoo. Cov tsheb tua hluav taws ua tsis tau ib yam dabtsi los txwv qhov kev puas tsuaj ntawd. Cov neeg tua hluav taws tsis muaj peev xwm khiav cov twj.” Testimonies, volume 9, 12, 13.

Pawg Ntseeg Theosophist tam sim tom qab lub Cuaj Hlis 11, 2001 tau nrhiav kev zais tej nqe lus zoo li no ntawm lub ntiaj teb. Ua li cas thiaj hais tau tias qhov no tsis yog hais txog New York City, thiab txog cov vaj tse siab heev uas cov tsheb tua hluav taws tsis muaj peev xwm txwv tau cov hluav taws uas tau kub txuas ntxiv mus? Ua li cas ib nqe lus zoo li no, uas nyob hauv cov ntawv sau uas pawg ntseeg Adventist lees tias raug sau los ntawm ib tug pojniam cev Vajtswv lus, ho tsis raug tshaj tawm saum tej ru tsev tom qab muaj ib qho kev ua tiav zoo li ntawd?

Kev tuaj txog ntawm txoj kev txau ntawm nag lig, uas cim txog kev tuaj txog ntawm “kev sib cav” uas yog lus cev faj lem, kuj qhia meej txog qhov kev ntxeev siab zaum kawg ntawm Adventism, rau qhov yog nyob ntawd lawv thiaj tsis lees txais tag nrho cov lus ntshiab thiab yooj yim ntawm tus uas lawv lees tias yog tus pojniam cev Vajtswv lus rau cov seem tshuav.

“Xatas yog... pheej nias coj yam cuav los—kom ntxias kom tig mus deb ntawm qhov tseeb. Qhov dag ntxias kawg nkaus ntawm Xatas yuav yog ua kom zaj lus tim khawv ntawm Vajtswv tus Ntsuj Plig tsis muaj nqes li. ‘Thaum tsis muaj yog toog pom, haiv neeg yuav piam mus’ (Paj Lug 29:18). Xatas yuav ua hauj lwm nrog kev txawj dag ntxias, nyob rau ntau txoj kev thiab dhau los ntawm ntau hom cuab tam, kom rhuav tshem kev ntseeg siab ntawm Vajtswv cov neeg seem hauv zaj lus tim khawv tseeb.”

“Yuav muaj ib txoj kev ntxub ntxaug raug kub ntxhov tawm tsam Cov Lus Tim Khawv uas yog los ntawm Xatas. Tej kev ua haujlwm ntawm Xatas yuav yog los ua kom tej pawg ntseeg poob kev ntseeg rau hauv lawv, vim li no: Xatas tsis tuaj yeem muaj ib txoj kev qhib dav npaum li ntawd los coj nws tej kev dag ntxias los khi tej ntsuj plig rau hauv nws tej kev yuam kev, yog tias tej lus ceeb toom thiab tej lus qhuab ntuas thiab tej lus ntuas ntawm Vajtswv tus Ntsuj Plig raug mloog lus.” Selected Messages, book 1, 48.

Kev khi yaj saub khi ob tog tib si—cov nplej thiab cov txhauj—tau pib rau lub Cuaj Hlis 11, 2001, nrog rau txoj kev ntxeev siab tawm tsam tus Ntsuj Plig ntawm Kev Yaj Saub, uas cim txog qhov xaus ntawm ib txoj kev ntxeev siab uas maj mam loj hlob tuaj, uas tau pib tawm tsam phau Vajlugkub xyoo 1863.

“Peb yog ib haiv neeg uas tshaj tawm tias peb muaj qhov tseeb ua ntej dua txhua haiv neeg nyob saum npoo ntiajteb. Yog li ntawd peb lub neej thiab peb tus cwj pwm yuav tsum sib haum nrog txoj kev ntseeg zoo li no. Hnub ntawd twb yuav los txog rau peb lawm thaum cov neeg ncaj ncees yuav raug muab khi ua tej pawg ib yam li tej nplej muaj nqes rau hauv lub tsev khaws qoob saum ntuj ceeb tsheej, hos cov neeg phem, ib yam li cov nroj txhauv nplej, raug sau tseg rau hauv cov hluav taws ntawm hnub kawg loj kawg ntawd. Tiamsis cov nplej thiab cov nroj txhauv nplej ‘loj hlob ua ke mus txog rau thaum sau qoob loo.’” Testimonies, volume 5, 100.

Adventism yuav ua li cas thiaj tsis quav ntsej lo lus nram no uas hais ncaj qha tias thaum cov tsev no vau los, Tshwmsim kaum yim, nqe ib txog peb, yuav raug ua tiav?

“Tam sim no puas yog lo lus uas kuv tau tshaj tawm tias New York yuav raug ib nthwv dej loj cheb ploj mus? Qhov no kuv tsis tau hais dua li. Kuv tau hais tias, thaum kuv ntsia cov tuam tsev siab loj uas tab tom raug tsa ua ntu zus nyob ntawd, ib txheej saum ib txheej, ‘Yuav muaj tej xwm txheej txaus ntshai npaum li cas tshwm sim thaum tus Tswv sawv los tshee lub ntiajteb kom tshee hnyo heev! Ces cov lus hauv Tshwm Sim 18:1–3 yuav raug ua kom tiav.’ Tag nrho tshooj kaum yim hauv phau Tshwm Sim yog ib lo lus ceeb toom txog yam uas tab tom yuav los saum lub ntiajteb. Tiamsis kuv tsis muaj ib qho kev pom tshwj xeeb hais txog yam uas tab tom yuav los rau New York, tsuas yog qhov uas kuv paub tias muaj ib hnub cov tuam tsev loj nyob ntawd yuav raug muab pov tseg los ntawm kev tig thiab kev ntxeev ntawm Vajtswv lub hwjchim. Los ntawm qhov pom kev uas tau muab rau kuv, kuv paub tias kev puas tsuaj nyob hauv lub ntiajteb. Ib lo lus ntawm tus Tswv, ib zaug kov ntawm nws lub hwjchim muaj zog, ces cov qauv tsev loj kawg no yuav vau. Yuav muaj tej xwm txheej tshwm sim uas nws qhov txaus ntshai peb tsis muaj peev xwm xav tau.” Review and Herald, July 5, 1906.

Qhov teeb meem uas peb tab tom hais txog ntawm no tsis yog hais tias cov nqe Vajlugkub no puas tau muaj tiav rau hnub tim Cuaj Hlis 11, 2001, rau qhov yeej muaj tiav tiag tiag lawm; tiam sis qhov teeb meem uas peb tab tom nrhiav los hais txog yog “kev sib cav” uas yuav pib rau lub sijhawm ntawd. Qhov kev sib cav ntawd yog hais txog txoj kev siv txheej txheem uas yog lossis tsis yog. Pawg ntseeg Adventist tau pib lawv txoj kev tsis lees txais kaum plaub txoj cai ntawm kev txhais lus cev Vajtswv lus uas yog los ntawm William Miller txij xyoo 1863 los, thiab tam sim no lawv twb tau mus txog rau theem uas koj yuav tsis tau ib phau ntawv kawm Vajlugkub uas sau los ntawm cov kws tshawb fawb txog kev ntseeg Adventist uas tsis raug cov kws ntseeg ntawm Protestantism uas tau thim kev ntseeg thiab Roman Catholicism qhuas lees paub tas zog. Txij xyoo 1863 mus txog 2001, thiab tseem txog niaj hnub no, txoj kev siv txheej txheem uas thaum chiv thawj sawv cev los ntawm William Miller cov cai ntawm kev txhais lus cev Vajtswv lus tau raug tso tseg tseg cia rau txoj kev siv txheej txheem ntawm Roman Catholicism thiab Protestantism uas tau thim kev ntseeg lawm. Qhov “kev sib cav” cev Vajtswv lus uas pib thaum Tshwmsim kaum yim, nqe ib txog peb, tau muaj tiav ntawd yog hais txog txoj kev siv txheej txheem tseeb lossis cuav.

Peb yuav txuas ntxiv peb txoj kev xam pom txog “kev sib cav” hauv tshooj nees nkaum xya ntawm Yaxayas hauv tsab xov xwm tom ntej.

“Peb yuav tsum paub rau peb tus kheej tias yam twg yog txojkev ntseeg Khetos, qhov twg yog qhov tseeb, txojkev ntseeg twg yog qhov uas peb tau txais lawm, thiab cov cai hauv phau Vajlugkub yog dab tsi—cov cai uas tau muab rau peb los ntawm txoj cai siab kawg nkaus.” The 1888 Materials, 403.