Peb tab tom hais txog “xya lub sij hawm” hauv Leviticus nees nkaum rau raws li tau sawv cev rau hauv phau ntawv Daniel. Peb ua li no vim ib yam ntawm cov yam ntxwv yaj saub ntawm “xya lub sij hawm,” yog tias nws sawv cev rau “lub pob zeb dawm” uas cov kws tsim tsev tau tsis lees txais. Kuv tab tom txhais lub pob zeb dawm uas raug sawv cev rau hauv Vajluskub tias yog ib qho tseeb uas pom tau, los tsis pom. Rau cov uas pom nws, nws yog yam muaj nqis heev, tiam sis rau cov uas tsis pom nws, nws tsis yog xwb yam uas lawv dawm rau, tab sis nws yog lub pob zeb uas zom lawv kom ua hmoov av.
Thaum Khetos nthuav tawm txog lub pob zeb uas cov kws ua tsev muab pov tseg, Nws tau qhia meej tias lub pob zeb kaum ntawd yuav los ua “lub taub hau” ntawm lub kaum. Zaj lus hais txog lub pob zeb uas raug muab pov tseg hauv Vajluskub ib txwm yog hais txog Vajtswv hla dhau ib haiv neeg uas yav tas los nyob hauv kev cog lus, thaum tib lub sijhawm Vajtswv tab tom nkag mus rau hauv kev cog lus nrog ib haiv neeg uas yav tas los tsis tau yog Vajtswv haiv neeg.
Yexus hais rau lawv tias, Nej puas tsis tau nyeem hauv Vajluskub li no tias, Lub pob zeb uas cov kws txhim tsev muab pov tseg lawm, tib lub ntawd twb los ua lub pob zeb taub hau ntawm lub ces kaum lawm: qhov no yog tus Tswv tes haujlwm, thiab yog yam uas txaus xav tsis thoob hauv peb lub qhov muag? Vim li no kuv hais rau nej tias, Vajtswv lub nceeg vaj yuav raug muab rho tawm ntawm nej mus, thiab yuav muab pub rau ib haiv neeg uas txi tau nws tej txiv. Thiab tus twg uas yuav ntog rau saum lub pob zeb no yuav tawg tas; tiam sis yog nws poob los rau saum leej twg, nws yuav zom tus ntawd ua hmoov av. Mathais 21:42–44.
Thawj zaj lus faj lem thawj zaug uas cov tim tswv dawb huv tau coj William Miller mus pom, yog “xya lub sij hawm” hauv Leviticus nees nkaum rau. Laodicean Adventism tau pib txoj txheej txheem rhuav tshem cov tseeb hauv paus uas tus Tswv tau sib sau tsa los ntawm Miller txoj hauj lwm qhuab qhia los ntawm kev tsis lees txais thawj qhov uas Miller tau tshawb pom. Yeej muaj tseeb tias, txhua daim duab piv txwv yav tom ntej hais txog ib lub hauv paus dawb huv kuj yog ib daim duab piv txwv txog Khetos, tus uas yog “Lub Pob Zeb”, yog li ntawd, kev tsis lees txais “xya lub sij hawm” hauv xyoo 1863 tsis yog tsuas yog qhia txog qhov pib ntawm txoj txheej txheem tsis lees txais cov tseeb hauv paus xwb, tiam sis nws kuj sawv cev rau kev tsis lees txais Khetos thiab. Ib yam li Khetos zaj lus tim khawv txog lub pob zeb uas raug tsis lees txais, Petus kuj qhia tias ib qho ntawm cov lus faj lem uas txuas nrog lub pob zeb hauv paus yog tias thaum kawg nws yuav los ua “lub taub hau ntawm lub kaum”.
Yog li ntawd thiab, raws li muaj sau tseg hauv Vajlugkub hais tias, Saib maj, Kuv tso rau hauv Xi‑oo ib lub pob zeb kaum tseem ceeb, uas raug xaiv, muaj nqis heev: thiab tus uas ntseeg Nws yuav tsis raug txaj muag li. Yog li ntawd rau nej uas ntseeg, Nws yog tus muaj nqis; tiam sis rau cov uas tsis mloog lus, lub pob zeb uas cov kws txhim tsev tsis kam txais, lub ntawd twb raug tsa ua lub taub hau ntawm lub kaum lawm, Thiab ua ib lub pob zeb uas ua rau ntog, thiab ib lub pob tsuas uas ua rau chim siab, yog rau cov uas ntog vim txoj lus, vim lawv tsis mloog lus: rau yam ntawd thiab lawv twb raug teem cia lawm. Tiam sis nej yog ib haiv neeg uas raug xaiv, ib pab pov thawj muaj koob muaj npe, ib lub teb chaws dawb huv, ib haiv neeg tshwj xeeb; kom nej yuav tshaj tawm txog tej kev qhuas ntawm Tus uas tau hu nej tawm hauv qhov tsaus ntuj los rau hauv Nws qhov kaj uas zoo kawg nkaus: Uas yav tag los tsis yog ib haiv neeg, tiam sis nim no yog Vajtswv haiv neeg lawm: uas tsis tau txais txoj kev hlub tshua, tiam sis nim no twb tau txais txoj kev hlub tshua lawm. 1 Petus 2:6–8.
Lub pob zeb hauv paus thaum chiv keeb ntawm kev ntseeg Adventist, tau los ua lub pob zeb taub hau ntawm lub ces kaum. Yaxayas pom zoo nrog Khetos thiab Petus, thiab Yaxayas siv lub pob zeb hauv paus los sawv cev rau ib haiv neeg ntawm txoj kev cog lus uas tab tom raug hla dhau rau ib haiv neeg tshiab ntawm txoj kev cog lus. Hauv nws zaj lus tim khawv nws sawv cev rau ib pawg neeg uas tau cog lus nrog kev tuag, thiab uas tau txais ib txoj lus dag. Txoj lus dag uas lawv tau txais yog txoj lus dag uas Povlauj txheeb xyuas tias coj kev dag ntxias muaj hwj chim loj los rau saum cov uas cog lus nrog kev tuag, vim lawv tsis tau txais txoj kev hlub ntawm qhov tseeb.
Vim li no mloog tus Tswv txoj lus, nej cov neeg thuam uas kav cov haiv neeg no nyob hauv Yeluxalees. Vim nej tau hais tias, Peb tau cog lus nrog txoj kev tuag, thiab nrog ntuj txiag teb tsaus peb tau pom zoo lawm; thaum tus nplawm uas nyab lug hla los, nws yuav tsis los txog peb: rau qhov peb tau muab tej lus dag ua peb qhov chaw nkaum, thiab peb tau zais peb tus kheej nyob hauv kev cuav: Yog li no tus Tswv Vajtswv hais li no tias, Saib seb, Kuv tsa ib lub pob zeb rau hauv Xi-oos ua lub hauv paus, ib lub pob zeb uas raug sim lawm, ib lub pob zeb muaj nqis ntawm lub ces kaum, ib lub hauv paus ruaj khov: tus uas ntseeg yuav tsis maj nroos. Kuv kuj yuav tso txoj kev txiav txim raws txoj hlua ntsuas, thiab txoj kev ncaj ncees raws tus plom ntsuas; thiab lawg yuav cheb mus tej chaw nkaum ntawm lus dag, thiab dej yuav nyab dhau qhov chaw zais. Thiab nej daim ntawv cog lus nrog txoj kev tuag yuav raug rhuav pov tseg, thiab nej txoj kev pom zoo nrog ntuj txiag teb tsaus yuav tsis nyob ruaj; thaum tus nplawm uas nyab lug hla los, nej yuav raug nws tsuj nqis. Yaxayas 28:14–18.
Lo lus “xya sijhawm” tau raug zais cia hauv qab tej lus cuav, thiab thaum Vajtswv hla dhau Nws haiv neeg uas yog cov neeg ntawm Nws txoj kev khi lus qub lawm thiab nkag mus rau hauv txoj kev khi lus nrog ib puas plaub caug plaub txhiab leej, lub pob zeb uas yav tas los yog lub pob zeb kaum tsev uas raug tsis lees txais ntawd yuav nce los ua “lub taub hau” ntawm kaum tsev. Rau cov uas to taub qhov tseeb no, nws yog yam muaj nqes heev, thiab rau cov uas tsis to taub, lub pob zeb uas los ua lub taub hau ntawm kaum tsev ntawd, tsis yog tsuas yog tsoo lawv xwb, tiam sis raws li kev piv txwv nws kuj los ua lawv lub pob zeb ntxa thiab.
Hauv phau ntawv Daniyees, tshooj yim thiab nqe kaum cuaj, peb pom “qhov kawg kawg” ntawm txoj kev chim siab, yog li qhia meej tias yeej yuav tsum muaj ib “qhov kawg thawj” ntawm txoj kev chim siab thiab. Lub sijhawm txij xyoo 677 BC mus txog rau Lub Kaum Hli 22, 1844 sawv cev rau lub sijhawm uas lub chaw dawb huv (thiab pab tub rog) yuav raug tsuj nqes. Tiamsis raws li Daniyees tshooj kaum ib, thiab nqe peb caug rau, papacy yuav vam meej mus txog thaum txoj kev chim siab tiav lawm. Yog hais tias qhov kawg ntawm txoj kev chim siab hauv tshooj yim sawv cev rau qhov kawg ntawm ib ntu sijhawm, ces qhov kawg ntawm txoj kev chim siab hauv tshooj kaum ib kuj sawv cev rau qhov kawg ntawm ib ntu sijhawm thiab. Qhov no yog yam uas phau Vajlugkub qhia meej meej, txawm li cas los xij qhov tseeb no twb raug npog zais tseg los ntawm tej lus dag ntawm cov uas tau cog lus khi lus nrog txoj kev tuag.
Qhov kawg ntawm ob qho kev chim siab no sawv cev rau qhov kawg ntawm ib lub sijhawm zoo ib yam nkaus, vim ob qho tib si yog kev ua kom tiav ntawm tib lo lus foom phem ntawm ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo ntawm kev tawg mus nyob rau ntau haiv neeg, kev poob cev qhev, thiab kev ua qhev. Lub nceeg vaj sab qaum teb yog tus xub raug kev tawg mus nyob rau ntau haiv neeg, kev poob cev qhev, thiab kev ua qhev ntawm “xya lub sijhawm,” thaum xyoo 723 BC, vajntxwv Axilia tau ntes lawv mus ua neeg raug txhom. Lub nceeg vaj sab qab teb kuj raug tib txoj hmoo ntawd hauv xyoo 677 BC. Yelemiya lees paub qhov tseeb no.
Yixayee yog ib tug yaj uas tawg rog; cov tsov ntxhuav tau ntiab nws mus lawm: thawj zaug tus vajntxwv Axiliya tau nqos nws; thiab tom qab no Nebukhanexas tus vajntxwv Npanpiloo no tau tsoo nws tej pob txha. Yelemis 50:17.
Yelemis tab tom qhia txog ib txoj kev txiav txim uas nce zuj zus. Cov Axilia tshem lub nceeg vaj sab qaum teb mus rau xyoo 723 BC, ces lawv coj Manaxes mus rau Npanpiloos, uas yog lawv lub nroog peev, hauv xyoo 677 BC. Tom qab ntawd Nenpukhanexas coj Yehauyakis mus, yog li cim pib xya caum xyoo ntawm txoj kev poob cev qhev hauv xyoo 606 BC. Ces Nenpukhanexas coj Xedekiyas mus thiab rhuav tshem Yeluxalees hauv xyoo 586 BC.
Lub nceeg vaj sab qab teb twb raug ceeb toom lawm tias lawv yuav raug tib txoj hmoo nkaus li lub nceeg vaj sab qaum teb yog lawv tseem pheej nyob hauv lawv txoj kev ntxeev siab. Txoj kev txiav txim uas tau poob los rau saum lub nceeg vaj sab qaum teb ntawd yuav raug coj los ua kom tiav rau saum lub nceeg vaj sab qab teb, thiab lub cim ntawm txoj kev txiav txim ntawd yog ib txoj hlua ntsuas uas yuav raug ncab hla Yudas. Hauv Yaxayas zaj lus tim khawv, nws tsuas yog “txoj hlua” xwb, tiam sis hauv nqe lus tom qab no, “txoj hlua” ntawd yog “txoj hlua ntawm Xamalis.”
Vim li ntawd tus Tswv Vajtswv uas yog Vajtswv ntawm cov Yixayee hais li no tias, Saib seb, Kuv yuav coj kev phem loj los rau saum Yeluxalees thiab Yudas, kom tus twg hnov txog nws, ob lub pob ntseg yuav nrov tshee. Thiab Kuv yuav ncab txoj hlua ntsuas ntawm Xamalis hla saum Yeluxalees, thiab txoj kav hnyav ntawm tsev neeg Ahab; thiab Kuv yuav so Yeluxalees ib yam li neeg so ib lub tais, so tas lawm ces tig nws ntxeev pliaj. Thiab Kuv yuav tso tseg cov seem uas tshuav ntawm Kuv qub txeeg qub teg, thiab muab lawv cob rau hauv tes ntawm lawv cov yeeb ncuab; thiab lawv yuav dhau los ua khoom nyiag thiab khoom txeeb rau lawv cov yeeb ncuab sawv daws; vim lawv tau ua yam uas phem nyob ntawm Kuv lub xub ntiag, thiab tau ua rau Kuv npau taws txij hnub uas lawv tej yawg koob tawm hauv tebchaws Iziv los txog niaj hnub no. 2 Vajntxwv 21:12–15.
Muaj ob lo lus hais yav tom ntej nyob hauv cov nqe Vajlugkub uas nyuam qhuav raug hais no uas yuav tsum raug muab xav txog. Thawj yog pob ntseg nrov qees, hos ib qho ntxiv yog lub poob ntsuas. Nyob hauv cov nqe no, txoj hlua ntsuas ntawm Samaria kuj raug txheeb tias yog lub poob ntsuas ntawm tsev neeg Ahab. Txoj hlua ntsuas thiab lub poob ntsuas yog tej cuab yeej txiav txim, uas siv nyob hauv txheej txheem kev tsim kho. Hauv cov nqe ntawd, lawv qhia tias tib txoj kev txiav txim uas raug coj los tawm tsam rau lub nceeg vaj qaum teb, uas sawv cev los ntawm Samaria thiab tsev neeg Ahab, kuj yuav raug coj los rau saum Judah thiab Yeluxalees. Thaum txoj kev ceeb toom raug nthuav tawm lawm, lub nceeg vaj qaum teb ntawm cov Yixalayees twb raug ntxeem lawm, raug kov yeej lawm, raug rhuav tshem lawm thiab raug coj mus ua qhev lawm. Txoj xov ntawm Vajtswv txoj kev txiav txim ua rau pob ntseg nrov qees rau cov uas hnov txoj kev ceeb toom ntawd. Ob qho tib si, lub poob ntsuas thiab pob ntseg nrov qees, muaj nyob peb zaug ib yam nkaus hauv Vajlugkub. Hauv txhua kis, lawv sawv cev rau Vajtswv txoj kev chim heev tawm tsam Nws haiv neeg tus kheej.
Ces tus Tswv tau los, thiab sawv, thiab hu ib yam li yav tas los, “Xamuyees, Xamuyees.” Ces Xamuyees teb tias, “Thov hais los; rau qhov koj tus tub qhe tab tom mloog.” Thiab tus Tswv hais rau Xamuyees tias, “Saib seb, Kuv yuav ua ib yam hauv Ixayees, uas txhua tus uas hnov txog nws, ob lub pob ntseg yuav qees nrov. Hnub ntawd Kuv yuav ua kom tiav rau Eli txhua yam uas Kuv tau hais txog nws tsev neeg: thaum Kuv pib lawm, Kuv kuj yuav ua kom xaus thiab.” 1 Xamuyees 3:10–12.
Kev rhuav tshem Eli tsev neeg yog zaj lus faj lem uas yuav ua rau ob lub pob ntseg nrov plias rau txhua tus uas hnov nws. Qhov pob ntseg nrov plias ntawd, nyob rau tiam ntawm Xamuyees, yog ib lub cim qhia txog kev dhau mus ntawm Eli tsev neeg. Kev tiav raws li lo lus twv uas tau muab rau Xamuyees yog kev rhuav tshem Eli tsev neeg thiab kev tsa Xamuyees ua tus yaj saub. Xamuyees sawv cev rau ib haiv neeg uas, raws li Petus hais, yav tas los tsis yog Vajtswv haiv neeg, tiam sis tam sim no yog lawm, rau qhov thaum Xamuyees raug tsa ua yaj saub, Eli tsev neeg raug rhuav tshem lawm. Yelemis kuj tshaj tawm ib qho kev txiav txim tawm tsam cov thawj coj hauv Yeluxalees uas ua rau pob ntseg nrov plias.
Thiab hais tias, Nej cov vajntxwv hauv Yudas thiab nej cov neeg uas nyob hauv Yeluxalees, cia li mloog lo lus ntawm tus Tswv; tus Tswv uas kav txhua pab tubrog, uas yog Ixayees tus Vajtswv, hais li no tias; Saib seb, kuv yuav coj kev phem los rau saum qhov chaw no; leejtwg hnov los, nws ob lub pobntseg yuav nrov qees. Yelemis 19:3
Peb qhov kev hais txog pob ntseg ntsais tag nrho peb zaug no puav leej txuas nrog ib haiv neeg ntawm kev cog lus uas tau cog lus nrog txojkev tuag, thiab tom qab ntawd raug tuaj txeeb, raug kov yeej, raug rhuav tshem, raug tawg khiav ua qeej mus txhua qhov, thiab raug coj mus ua qhev. Pob ntseg ntsais yog ib lub cim ntawm Vajtswv txoj kev txiav txim nyob hauv Nws txoj kev chim siab, thiab lub cim ntawm txoj kev txiav txim ntawd kuj raug sawv cev peb zaug hauv Vajluskub, nrog lo lus “plummet.” Peb twb tau nyeem txog nws hauv second Kings thiab Isaiah lawm, tiamsis tseem muaj ib qho kev hais txog “plummet” ntxiv hauv Vajluskub, thiab hauv qhov kev hais ntawd lo lus plummet raug txhais los ntawm ib lo lus Henplais txawv dua li ob qho kev hais ua ntej.
Ces tus tim tswv uas nrog kuv hais lus rov qab los dua, thiab tsa kuv sawv, ib yam li ib tug neeg uas raug tsa tawm hauv nws txoj kev tsaug zog. Ces nws hais rau kuv tias, Koj pom dab tsi? Thiab kuv hais tias, Kuv tau ntsia saib, thiab saib seb, muaj ib lub teeb txawb uas yog kub ntshiab huv tib si, nrog ib lub tais rau saum nws, thiab saum nws muaj xya lub teeb, thiab muaj xya txoj kav rau xya lub teeb uas nyob saum nws; thiab muaj ob tsob txiv ntoo aulib nyob ntawm nws ib sab, ib tsob nyob sab xis ntawm lub tais, thiab ib tsob nyob sab laug ntawm nws. Ces kuv teb thiab hais rau tus tim tswv uas nrog kuv hais lus tias, Kuv tus tswv, tej no yog dab tsi? Ces tus tim tswv uas nrog kuv hais lus teb thiab hais rau kuv tias, Koj tsis paub tias tej no yog dab tsi los? Thiab kuv hais tias, Tsis paub, kuv tus tswv. Ces nws teb thiab hais rau kuv tias, Qhov no yog lo lus ntawm tus Tswv rau Xelunpabel, hais tias, Tsis yog los ntawm hwj chim, thiab tsis yog los ntawm lub zog, tiam sis yog los ntawm kuv tus Ntsuj Plig, tus Tswv ntawm cov tub rog hais li no. Au, lub roob loj, koj yog leej twg? Nyob rau ntawm Xelunpabel xub ntiag koj yuav dhau los ua ib thaj av tiaj; thiab nws yuav nqa lub pob zeb taub hau tawm los nrog suab qw nrov nrov, hu tias, Txoj kev hlub, txoj kev hlub rau nws. Tsis tas li ntawd xwb, lo lus ntawm tus Tswv kuj los txog kuv, hais tias, Xelunpabel ob txhais tes twb tsa lub hauv paus ntawm lub tsev no lawm; nws ob txhais tes kuj yuav ua kom tiav nws thiab; thiab koj yuav paub tias tus Tswv ntawm cov tub rog tau txib kuv los cuag nej. Vim leej twg tau saib tsis taus hnub ntawm tej yam me me? Vim lawv yuav zoo siab, thiab yuav pom tus pas txheeb hauv Xelunpabel txhais tes nrog xya ntawd; lawv yog tus Tswv ob lub qhov muag, uas khiav mus los thoob plaws tag nrho lub ntiajteb. Ces kuv teb thiab hais rau nws tias, Ob tsob txiv ntoo aulib no uas nyob sab xis ntawm lub teeb txawb thiab sab laug ntawm nws yog dab tsi? Thiab kuv rov teb dua, thiab hais rau nws tias, Ob ceg txiv ntoo aulib no yog dab tsi, uas dhau ntawm ob txoj kav kub nchuav cov roj kub tawm ntawm lawv tus kheej? Thiab nws teb kuv thiab hais tias, Koj tsis paub tias tej no yog dab tsi los? Thiab kuv hais tias, Tsis paub, kuv tus tswv. Ces nws hais tias, Cov no yog ob tug uas raug pleev roj, uas sawv ntawm tus Tswv ntawm tag nrho lub ntiajteb. Xakhaliyas 4:1–14.
Lo lus uas txhais ua “plummet” nyob hauv ob Vajntxwv thiab Yaxayas nees nkaum yim, yog “mishqâl” thiab nws txhais tias ib qhov hnyav. Hauv ob nqe lus ntawd ib qhov hnyav (plummet) yuav raug ntxiv rau ntawm txoj hlua. Qhov hnyav yog yam uas siv hauv rab twj ntsuas, thiab sawv cev rau kev txiav txim. Txoj hlua uas muaj ib qhov hnyav yog ib txoj hlua ntawm kev txiav txim. Txoj hlua ntawm Xamalis yog lub sijhawm ntawm “xya zaug,” los sis ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo. Tib lub sijhawm ntawd yuav raug muab tso rau saum lub nceeg vaj qab teb uas twb tau coj los rau saum lub nceeg vaj qaum teb lawm. Qhov kawg ntawm ib txoj hlua twg los raug txheeb qhia hauv phau Daniyee tias yog qhov kawg ntawm txoj kev npau taws kawg los sis qhov kawg ntawm txoj kev npau taws thawj. Lub sijhawm no raug sawv cev hauv Daniyee ua lub sijhawm uas Yeluxalees thiab pab tub rog yuav raug tsuj hlais los ntawm ob lub hwjchim uas ua kom qhuav desolate, yog kev pe dab qhuas thiab kev ua tswv qhia papalism. Ob lub sijhawm ntawd yuav pib thaum lawv cov peev txheej nyias nyias raug txeeb tuaj, raug kov yeej, raug rhuav tshem thiab lawv cov pejxeem raug coj mus ua qhev.
Tiamsis hauv phau Zechariah, lo lus “plummet” raug tsim los ntawm kev sib txuas ntawm ob lo lus Henplais. Lo lus thawj yog “‘eben”, thiab nws txhais hais tias “txhim tsa”, thiab nws kuj txhais hais tias “ib lub pob zeb” thiab. Nws txhais hais tias “ib lub pob zeb rau kev txhim tsa vaj tsev”. Ces lo lus ntawd raug muab txuas nrog lo lus Henplais “bedı̂yl”, uas txhais hais tias “faib tawm lossis cais tawm”. “Plummet” hauv phau Zechariah yog lub pob zeb uas luag txhim tsa rau saum nws thiab uas ua rau muaj kev cais thiab kev faib. Qhov kev faib ntawd yog nyob nruab nrab ntawm ob pab neeg teev hawm; ib pab uas zoo siab thaum lawv pom lub pob zeb ntawd, muab nws ua lub taub hau ntawm lawv lub ces kaum, thiab txhim tsa rau saum nws, thiab lwm pab uas tsis pom nws, tsis lees txais nws, dawm taw rau nws, thiab thaum kawg raug nws tsoo kom puam tsuaj, ces nws thiaj dhau los ua lawv lub pob zeb saum ntxa lossis lub pob zeb cim ntxa. Ib pab ua ib daim ntawv cog lus nrog txoj sia, lwm pab ua ib daim ntawv cog lus nrog txoj kev tuag.
Hauv keeb kwm ntawm Zechariah, cov Ixayees thaum ub nyuam qhuav tawm hauv Npanpiloo los rov tsim dua thiab kho kom Yeluxalees rov zoo. Zerubbabel raug tsa ua tus tswv xeev, thiab yuav tsum saib xyuas txoj hauj lwm ntawd. Nws tau muab lub pob zeb hauv paus tso rau thaum pib txoj hauj lwm, thiab nws tau muab lub pob zeb taub hau, lossis lub pob zeb saum kawg, tso rau thaum kawg ntawm txoj hauj lwm. Zerubbabel txhais tias “xeeb leej xeeb ntxwv ntawm Npanpiloo.” Txhua zaj lus faj lem tab tom qhia txog hnub kawg, thiab Zerubbabel lub npe yog lub cim ntawm keeb kwm ntawm thawj tus tim tswv zaj lus thaum lub pob zeb hauv paus raug tso, thiab nws lub npe kuj yog lub cim ntawm zaj lus ntawm tus tim tswv thib peb, thaum lub pob zeb taub hau, lossis lub pob zeb saum kawg, raug tso. Qhov kev tshwm sim ntawm kev ntws los puv npo ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv nyob rau hauv thawj qhov kev txav lossis qhov kev txav thib ob yog sawv cev los ntawm Zerubbabel lub npe (xeeb leej xeeb ntxwv ntawm Npanpiloo), vim nws sawv cev rau txoj xov uas hu kom tiam kawg ntawm cov “xeeb leej xeeb ntxwv ntawm Npanpiloo” tawm los. Nws sawv cev rau zaj lus ntawm Kev Quaj Hu Nruab Nrab Hmo Ntuj uas tau tshwm sim hauv thawj qhov kev txav, thiab uas tab tom yuav tshwm sim hauv qhov kev txav kawg ntawm Kev Quaj Hu Loj.
Ob tsob ntoo txiv roj, ob ceg ntoo txiv roj, thiab ob tug uas raug pleev roj uas sawv cev rau cov thawv uas ob txoj kav kub ntws cov roj rau hauv:
“Cov cov uas tau raug pleev roj thiab sawv ntawm tus Tswv ntawm tag nrho lub ntiaj teb, muaj txoj hauj lwm uas ib zaug tau muab rau Xatas ua tus khelus npog. Los ntawm cov neeg dawb huv uas nyob puag ncig Nws lub zwm txwv, tus Tswv khaws cia kev sib txuas lus tsis tu ncua nrog cov neeg nyob hauv lub ntiaj teb no. Cov roj kub sawv cev rau txoj kev tshav ntuj uas Vajtswv pub kom cov teeb ntawm cov ntseeg muaj roj txaus, kom lawv tsis txhob plam ploj thiab tuag lawm. Yog tsis yog vim cov roj dawb huv no raug nchuav los saum ntuj hauv tej lus xa los ntawm Vajtswv tus Ntsuj Plig, ces cov cuab yeej ntawm kev phem yuav muaj kev tswj hwm tibneeg tag nrho.”
“Vajtswv raug saib tsis taus thaum peb tsis lees txais tej lus uas Nws xa tuaj rau peb. Yog li ntawd peb tsis kam txais cov roj kub uas Nws xav nchuav rau hauv peb tej ntsuj plig kom muab xa mus rau cov uas nyob hauv qhov tsaus ntuj. Thaum lub suab hu yuav los hais tias, ‘Saib seb, tus nraug vauv tabtom los; nej tawm mus ntsib nws,’ cov uas tsis tau txais cov roj dawb huv, cov uas tsis tau khaws cia txoj kev tshav ntuj ntawm Khetos rau hauv lawv lub siab, yuav pom, ib yam li cov nkauj xwb ruam, tias lawv tsis tau npaj txhij los ntsib lawv tus Tswv. Lawv tsis muaj, nyob hauv lawv tus kheej, lub hwjchim yuav tau cov roj ntawd, thiab lawv lub neej raug puam tsuaj. Tiamsis yog thov Vajtswv tus Ntsuj Plig Dawb Huv, yog peb thov khawv, ib yam li Mauxes tau thov tias, ‘Qhia koj lub yeeb koob rau kuv pom,’ ces Vajtswv txoj kev hlub yuav raug nchuav puv npo rau hauv peb lub siab. Los ntawm cov kav dej kub, cov roj kub yuav raug xa los cuag peb. ‘Tsis yog los ntawm lub zog, los yog los ntawm lub hwjchim, tiamsis yog los ntawm kuv tus Ntsuj Plig, tus Tswv uas kav cov tub rog hais li ntawd.’ Los ntawm kev txais tej kab ci ntsa iab ntawm Lub Hnub ntawm Kev Ncaj Ncees, Vajtswv cov menyuam ci ntsa iab ua teeb pom kev hauv lub ntiajteb.” Review and Herald, July 20, 1897.
Xakaliyas tau nug nug hais tias ob tsob txiv ntseej ntawd yog leejtwg, yog li ntawd thiaj rub kom pom tseeb txog ntau yam cim ntawm ob tug timkhawv. Muam White qhia meej tias ob tsob txiv ntseej ntawd yog ob tug timkhawv hauv Tshwm Sim tshooj kaum ib.
“Hais txog ob tug tim khawv no tus yaj saub tseem tshaj tawm ntxiv tias: ‘Cov no yog ob tsob txiv roj, thiab ob lub teeb tswm ciab uas sawv ntawm Vajtswv ntawm lub ntiajteb no xub ntiag.’ ‘Koj lo lus,’ tus sau nkauj nkauj qhuas hais tias, ‘yog lub teeb rau kuv txhais ko taw, thiab yog qhov kaj rau kuv txoj kev.’ Tshwm Sim 11:4; Ntawv Nkauj 119:105. Ob tug tim khawv no sawv cev rau Vajluskub ntawm Phau Qub thiab Phau Tshiab.” The Great Controversy, 267.
Xakhaliyas tau xav to taub tias ob tug timkhawv no yog leejtwg. Nyob rau hauv Kev Tawm Tsam Fabkis, nkawd yog Phau Qub thiab Phau Tshiab. Lawv raug sawv cev ua Mauxes thiab Eliyas uas raug tus tsiaj qus uas sawv tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj chaw kawg tua rau ntawm txoj kev. Lawv sawv cev rau txoj hauj lwm qhuab qhia ntawm Future for America uas raug tua rau hnub Tim 18, Xya Hli, 2020.
Thaum pib ntawm tshooj no, tom qab Xakhaliyas raug tsa kom tsim los, thaum cov pob txha qhuav tuag raug coj los sib sau ua ke, tiam sis tseem tsis tau ciaj sia, Khabiliyis nug hais tias, “Koj pom dab tsi?” Xakhaliyas piav tej uas nws tau pom lawm, ces mam nug hais tias, “Tus tswv, tej no yog dab tsi?” Khabiliyis hais kom lub ntsiab ntawm lo lus nug ntawd hnyav dua, los ntawm kev teb Xakhaliyas lo lus nug nrog ib lo lus nug rov qab. Nws nug Xakhaliyas hais tias, “Koj tsis paub tias tej no yog dab tsi los?” Ces Khabiliyis teb hais tias, “Qhov no yog lo lus ntawm tus Tswv rau Xelunpabel, hais tias, Tsis yog los ntawm hwjchim, tsis yog los ntawm lub zog, tiam sis yog los ntawm kuv tus Ntsuj Plig, tus Tswv uas kav txhua pab tub rog hais li ntawd.”
Lo lus ntawm tus Tswv uas raug muab rau Xerubabel yog hais tias, “Tsis yog los ntawm hwjchim loj, thiab tsis yog los ntawm lub zog, tiam sis yog los ntawm kuv tus Ntsujplig. Koj yog leejtwg, au lub roob loj? Nyob rau ntawm Xerubabel xubntiag koj yuav dhau los ua ib thaj av tiaj; thiab nws yuav coj lub pobzeb saum tsev ntawd los nrog tej suab qw nrov nrov, hu tias, Txojkev tshav ntuj, txojkev tshav ntuj rau nws.”
Xelunpabel, tus tswv xeev, sawv cev rau tus tub txib uas npaj txojkev nyob hauv keeb kwm thaum pib thiab thaum kawg, uas lub roob yuav hloov ua tiaj nrag nyob ntawm nws xub ntiag. Yaxayas qhia txog tes haujlwm ntawm tib tug tub txib ntawd thiab hais tias nws yuav “ua kom txojkev hauv tebchaws moj sab qhua ncaj rau peb tus Vajtswv,” thiab tias nws yuav ua kom “txhua lub hav” “raug tsa kom siab.” Nws kuj yuav ua kom “txhua lub roob thiab txhua lub toj” “raug txo kom qis,” rau qhov “lub roob loj” uas nyob ntawm tus tswv xeev Xelunpabel xub ntiag “yuav hloov ua tiaj nrag.”
Txoj lus ntawm William Miller hais txog “xya lub sijhawm” yog Vajtswv muab rau nws. Zerubbabel sawv cev rau William Miller uas tau tsa lub pob zeb hauv paus ntawm “xya lub sijhawm,” thiab nws kuj sawv cev rau ob txhais tes uas “yuav coj tawm lub pob zeb taubhau” nrog “kev qw nrov nrov, kev quaj, Txojkev tshav ntuj, Txojkev tshav ntuj rau nws.” Kev rov hais lo lus “txojkev tshav ntuj” ob zaug no sawv cev rau txoj lus ntawm Kev Quaj Hu Thaum Ib Nrab Hmo. “Kev qw nrov nrov” sawv cev rau tib txoj lus uas raug sawv cev los ntawm lub suab quaj nrov ntawm tus timtswv thib peb, hos “kev quaj” sawv cev rau Kev Quaj Hu Thaum Ib Nrab Hmo. Tag nrho nqe lus no yog hais txog txoj lus ntawm Kev Quaj Hu Thaum Ib Nrab Hmo. Nws yog hais txog cov nkauj xwb uas tsaug zog hauv kev tuag ntawm cov kev hauv Tshwm Sim kaum ib, uas ncav mus thoob lub hav ntawm tej pob txha qhuav uas tuag lawm. Nws yog hais txog kev sawv rov los ntawm tej pob txha qhuav uas tuag lawm, thiab nws yog hais txog lub luag hauj lwm yaj saub ntawm tus “plummet” uas cov nkauj xwb muaj tswvyim pom, uas ua rau lawv zoo siab xyiv fab.
Ces Xakhaliyas thiaj hais tias, “dua li ntawd.” “Dua li ntawd” txhais hais tias muab nqe lus tom qab no tso saum nqe lus ua ntej. Nws yog ib qho siv taw tes rau txoj cai yaj saub uas yog kab saum kab. Zaj lus sib tham ua ntej no tau txheeb xyuas txog kev tsim dheev thaum ib tag hmo ntawm Vajtswv haiv neeg, uas yog Xakhaliyas sawv cev. Zaj lus sib tham ua ntej no kuj tau rov hais dua ntau zaus txog qhov kev ntshaw ntawm Vajtswv haiv neeg hauv hnub kawg kom to taub tias ob tug tim khawv hauv Tshwmsim tshooj kaum ib yog leej twg. Zaj lus sib tham ua ntej no tau txheeb xyuas tias Xelunpas sawv cev rau txoj hauj lwm hauv thawj txoj kev txav thiab kuj yog txoj hauj lwm hauv txoj kev txav kawg thiab. Nws tau txheeb xyuas tias Xelunpas “txhais tes” (uas sawv cev rau tib neeg lub hwj chim), yuav tsum tso lub pob zeb hauv paus thiab lub pob zeb taub hau, tiamsis txoj hauj lwm ntawm nws txhais tes tau ua tiav thiab tseem ua tiav tsuas yog dhau ntawm Tus Nplig Siab lub hwj chim saum ntuj los xwb.
Cov lus sib tham uas txuas ntxiv tom qab no, uas yuav tsum muab tso saum cov lus sib tham ua ntej, qhia meej tias thaum “txhais tes ntawm Zerubbabel” tab tom ua kom tiav tes haujlwm ntawd, ces Vajtswv haiv neeg nyob rau hnub kawg yuav “paub tias tus Tswv” tau “xa” Gabriel, tus nqa lub teeb, los “cuag” Vajtswv haiv neeg. Lawv yuav lees paub txog txheej txheem kev sib txuas lus saum ntuj ceeb tsheej uas yog thawj qhov tseeb uas sawv cev nrog rau Kev Qhia Tshwm ntawm Yexus Khetos. Kev tsis lees yuav txoj xov thiab tes haujlwm ntawm Zerubbabel yog kev tsis lees yuav txoj xov uas los ntawm Gabriel, uas nws tau txais ntawm Khetos, thiab tus ntawd kuj tau txais ntawm Leej Txiv.
Ces ob chav neeg pe hawm thiaj raug txhais meej tawm. Ib chav “tau saib tsis taus hnub ntawm tej yam me me”? Dua ib chav “yuav zoo siab” thaum lawv “yuav pom tus kav hlua hnyav nyob hauv tes Zerubbabel nrog cov xya ntawd,” cov uas “yog tus Tswv lub qhov muag, uas khiav mus los thoob plaws tag nrho lub ntiaj teb.” Cov uas saib tsis taus hnub ntawm tej yam me me, yog tab tom saib tsis taus txoj hauj lwm keeb kwm ntawm William Miller raws li sawv cev los ntawm “tus kav hlua hnyav.” Lawv raug muab piv txawv rau cov uas zoo siab thaum lawv pom “tus kav hlua hnyav” nyob hauv tes Zerubbabel. Zechariah tus “kav hlua hnyav” yog lub pob zeb txhim tsev uas ua rau muaj kev sib cais. Ib chav saib tsis taus “tus kav hlua hnyav,” rau qhov lawv tsis kam pom tias “tus kav hlua hnyav” nyob hauv tes Zerubbabel yog nrog “cov xya ntawd.” Lo lus “xya” uas nrog “tus kav hlua hnyav,” yog tib lo lus Hebrew uas raug txhais ua “xya zaug” hauv Leviticus nees nkaum rau.
Ces Xakhaliyas rov hais dua txog qhov tseeb tias thaum nws tsim los, nws tsis paub tias ob tug timkhawv ntawd yog leej twg. Vim li ntawd nws thiaj nug dua ib zaug hais tias, “Ob tsob txiv roj no yog dabtsi?” Nws rov hais dua ib zaug ntxiv, nug tias, “Ob ceg txiv roj no yog dabtsi, uas los ntawm ob lub raj kub ntawd nchuav cov roj kub tawm ntawm lawv tus kheej?” Thiab Khaabriyee hais txhawb rau lo lus nug ntawd los ntawm kev teb Xakhaliyas lo lus nug dua ib zaug nrog ib lo lus nug tias, “Koj tsis paub tias tej no yog dabtsi lod?” ces Xakhaliyas teb tias, “Tsis paub.” Khaabriyee thiaj hais tias, “Cov no yog ob tug raug pleev roj tseg, uas sawv ntawm tus Tswv ntawm tag nrho lub ntiajteb.”
Tshooj no pib nrog Gabriyee tsa Xekhaliya sawv hauv nws txoj kev pw tsaug zog. Vim li ntawd Xekhaliya sawv cev rau cov nkauj xwb uas raug tsa sawv thaum ib tag hmo, thiab thaum cov nkauj xwb ntawd raug tsa sawv, lawv raug sawv cev tias muaj ib lub nra hnyav kawg nkaus xav kom to taub tias ob tug tim khawv hauv Tshwm Sim tshooj kaum ib sawv cev rau dab tsi. Txhua phau ntawv hauv Phau Vajlugkub los sib ntsib thiab xaus rau hauv phau Tshwm Sim. Txhua tus yaj saub pom zoo ib yam nrog ib leeg, rau qhov Vajtswv tsis yog tus tsim kev ntxhov siab. Txhua tus yaj saub tab tom hais txog hnub kawg ntau dua li txog cov hnub uas lawv tus kheej tau nyob.
Gabriel siv lub hauv paus ntsiab lus Alpha thiab Omega los ntawm kev qhia tias Zerubbabel yuav pib thiab ua kom tiav txoj hauj lwm txhim tsa lub tuam tsev. Nws txoj hauj lwm raug sawv cev los ntawm kev tso lub pob zeb hauv paus thaum chiv thawj thiab lub pob zeb taub hau thaum kawg. Zerubbabel sawv cev rau txoj kev txav ntawm cov Millerites thiab txoj kev txav ntawm Future for America.
Yam uas Nka-ees Pis muab qhia rau Xakhaliyas yog tias tes hauj lwm ntawm Kev Quaj Hmo Ib Tag Hmo, txawm nyob hauv txoj kev txav ntawm thawj tug timtswv los yog nyob hauv txoj kev txav ntawm tug timtswv thib peb, yeej raug ua tiav los ntawm lub hwj chim ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.
Thaum lawv pw tuag hauv txoj kev, lub ntiajteb zoo siab tshaj lawv tej cev tuag; tiam sis thaum lawv sawv rov los, lub ntiajteb thiaj ntshai, thiab lawv zoo siab. Lawv zoo siab vim lawv pom tus txhuas ntsuas ntawm cov “xya zaug” ntawd nyob hauv Zerubbabel txhais tes. Tus txhuas ntsuas ntawd yog lub pob zeb uas luag txhim tsa saum nws, uas cais cov neeg txawj ntse tawm ntawm cov neeg ruam.
Xakhaliyas tsis hais tias “xya,” nws hais tias, “xya ntawd.” Lawv pom tag nrho ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo ntawm kev tawg khiav mus nyob txawv teb chaws. Lo lus uas txhais ua “xya” yog tib lo lus uas txhais ua “xya npaug” hauv Leviticus nees nkaum rau, thiab sawv cev rau “txoj kev foom” ntawm kev ua qhev uas raug coj los saum ob lub nceeg vaj sab qaum teb thiab sab qab teb ntawm Ixayees. Phau ntawv Daniyees qhia tias “xya ntawd” yog thawj qhov kev chim siab thiab qhov kawg kev chim siab.
Lub pob zeb hauv paus uas William Miller tau tso cia yog “xya lub sijhawm,” thiab lub pob zeb taub hau uas raug tso cia los ntawm kev txav mus los ntawm tus timtswv thib peb yog “xya lub sijhawm.” Cov uas zoo siab thaum lawv pom “xya ntawd” nyob hauv kev tsim dheev sawv ntawm Midnight Cry ntawm hnub kawg, yuav pom ib qho kev faib thiab kev cais ntawm yam muaj nqes thiab yam qias neeg. Yam muaj nqes yuav zoo siab thaum lawv los txog rau hauv kev sib haum xeeb puv npo, hos yam qias neeg yuav paub lig dhau lawm tias lawv tsis muaj cov roj uas tau nqes los dhau ntawm ob txoj raj kub. Qhov tseeb uas ua rau ib pab zoo siab yuav yog ib lub pob zeb dawm rau lwm pab, txawm yog tias nws yeej qhib muaj rau txhua tus uas kam pom.
Ib yam li “xya lub sij hawm” tau los ua ib qho kev sim siab thaum chiv thawj xyoo 1856, thaum Philadelphian Adventism raug hloov mus rau Laodicean Adventism, “xya lub sij hawm” rov qab los ua ib qho kev sim siab dua ib zaug ntxiv thaum kawg, ncaj qha rau qhov chaw uas Laodicean Adventism raug hloov mus rau Philadelphian Adventism. Qhov kev sim siab thaum chiv thawj ntawd tau poob xyoo 1863, nrog kev tsis lees txais txoj kev qhuab qhia hauv Vajlugkub hais txog “xya lub sij hawm.” Cov uas poob qhov kev sim siab thaum kawg xyoo 2023, yuav ua li ntawd vim lawv tsis lees txais qhov kev paub uas txoj kev kho, uas raug txheeb qhia los ntawm “xya lub sij hawm” hauv Leviticus nees nkaum rau, thov kom muaj.
Nws yog yam tseem ceeb uas yuav tsum txheeb kom meej tias phau Daniel txhawb nqa tag nrho lo lus “xya lub sijhawm,” ua ntej peb pib xav txog zaj lus faj lem ntawm thawj rau tshooj hauv phau Daniel, rau qhov tshooj plaub thiab tshooj tsib yog hais txog “xya lub sijhawm,” thiab nkawd qhia txog qhov pib thiab qhov xaus ntawm ob lub kub ntawm tus tsiaj nyaum hauv av hauv Tshwmsim tshooj kaum peb.
Peb yuav pib peb qhov kev xav txog rau thawj tshooj ntawd rau hauv tsab xov xwm tom ntej.
“Lub teeb uas Daniyees tau txais los ntawm Vajtswv yog muab tshwjxeeb rau cov hnub kawg no. Cov yog toog nws tau pom ntawm ntug dej Ulai thiab Hiddekel, uas yog cov dej loj ntawm Shin-aa, nim no twb tab tom muaj tiav, thiab txhua yam xwm txheej uas tau raug qhia yav tom ntej yuav tsis ntev no los txog tiav.”
“Xav txog qhov xwm txheej ntawm haiv neeg Yudais thaum tej lus faj lem hauv Daniyee tau muab los.”
“Cia peb muab sijhawm ntau dua rau kev kawm Vajlugkub. Peb tsis to taub Txojlus raws li peb tsim nyog to taub. Phau ntawv Tshwmsim qhib los nrog ib lo lus txib rau peb kom peb to taub tej lus qhuab qhia uas muaj nyob hauv ntawd. Vajtswv tshaj tawm tias, ‘Foom koob hmoov rau tus uas nyeem, thiab rau cov uas mloog tej lus ntawm zaj lus faj lem no, thiab ceev tej yam uas sau tseg hauv ntawd: rau qhov lub sijhawm twb los ze lawm.’ Thaum peb, uas yog ib haiv neeg, to taub tias phau ntawv no txhais li cas rau peb, ces yuav pom muaj ib txoj kev txhawb siab loj heev nyob hauv peb. Peb tseem tsis tau to taub tag nrho tej zaj kawm uas phau ntawv no qhia, txawm yog twb muaj lo lus txib rau peb kom nrhiav thiab kawm nws lawm los.”
“Yav tag los, cov xibhwb tau tshaj tawm tias Daniyee thiab Phau Ntawv Qhia Tshwm yog tej phau ntawv uas raug kaw ruaj, thiab cov neeg tau tig ntawm lawv mus. Daim ntaub npog uas vim nws qhov tsis meej uas zoo li muaj ntawd thiaj ua rau coob leej tsis tsa nws tawm, Vajtswv tus kheej txhais tes twb thim nws tawm ntawm cov feem no hauv Nws Txojlus lawm. Lub npe nws tus kheej ‘Qhia Tshwm’ twb tawm tsam lo lus hais tias nws yog ib phau ntawv raug kaw ruaj lawm. ‘Qhia Tshwm’ txhais hais tias muaj ib yam tseem ceeb raug qhia tawm. Cov qhov tseeb hauv phau ntawv no raug hais rau cov uas nyob hauv cov hnub kawg no. Peb tab tom sawv nrog daim ntaub npog raug tshem tawm hauv qhov chaw dawb huv ntawm tej yam dawb ceev. Peb tsis txhob sawv nraum ntawd. Peb yuav tsum nkag mus, tsis yog nrog tej kev xav tsis quav ntsej, tsis hwm, tsis yog nrog tej kauj ruam maj nroos, tiam sis nrog kev hwm thiab kev ntshai Vajtswv. Peb tab tom los ze rau lub sijhawm uas tej lus faj lem hauv Phau Ntawv Qhia Tshwm yuav tsum raug ua tiav.” Testimonies to Ministers, 113.