Lo lus “txhua hnub” hauv phau ntawv Daniyees, William Miller tau lees paub tias yog ib lub cim sawv cev rau Loos kev pe hawm dab mlom lossis kev pe dab mlom, tiam sis nyob rau hnub kawg no nws yog lub cim ntawm kev tsis kam lees tej qhov tseeb hauv paus uas William Miller tau tsim tsa. Nws sawv cev rau qhov kawg ntawm ib txoj kev ntxeev siab uas tau pib xyoo 1863, nrog rau kev tsis kam lees Miller txoj kev to taub txog Mauxe lo lus “xya zaug” hauv Leviticus nees nkaum rau. Thaum Adventism tsis kam lees qhov kev txheeb xyuas uas yog lawm tias “txhua hnub” yog kev pe dab mlom, lawv thiaj muab lub cim ntawm Xatas hloov ua ib lub cim ntawm Khetos. Yaxayas qhia meej tias txoj hauj lwm no yog kev tig txhua yam rov qab ntxeev tiaj. Kev tsis kam lees “txhua hnub” tau raug tsa ruaj rau hauv xyoo 1930s (tiam thib peb ntawm Adventism), tiam sis nws twb yog ib qho kev sib cav txij xyoo 1901 los lawm (tiam thib ob ntawm Adventism). Ib yam li cov Yixayee thaum ub, kev tsis lees txais qhov tseeb zuj zus mus tau coj lawv mus rau kev lees txais ib qho kev yuam kev uas muaj tej ntsiab lus ntawm txoj kev txhaum uas tsis muaj kev zam txim.

Txoj kev txhaum uas tsis muaj kev zam txim rau cov Yudais uas nyiam sib cav txog tej yam me, tau raug sawv cev thaum lawv hais tias tej haujlwm uas Khetos tau ua yog tej haujlwm ntawm Xatas. Cov Ixayees thaum ub yog lub cim tseem ceeb tshaj plaws ntawm cov Ixayees niaj hnub no, thiab cov Ixayees niaj hnub no kuj tau ua tib yam ntawd, tsuas yog rov qab ua xwb. Lawv tau coj tej haujlwm ntawm Xatas (kev teev dab teev mlom), thiab muab tej haujlwm ntawd xam tias yog ntawm Khetos. Kev tawm tsam ntxeev siab ntawm cov Ixayees thaum ub kuj suav nrog lawv txoj kev xaiv Xatas ua lawv tus vajntxwv.

Yog li ntawd, thaum Philaj hnov tej lus ntawd, nws txawm coj Yexus tawm los, thiab zaum saum lub rooj txiav txim ntawm ib qho chaw uas hu ua Lub Tsev Pavement, tiam sis hauv lus Henplais hu ua Khepasas. Thiab hnub ntawd yog hnub npaj rau kev cai Hla Dhau, thiab kwv yees yog teev rau: nws hais rau cov Yudais tias, Saib seb nej tus Vajntxwv! Tiamsis lawv qw nrov nrov tias, Muab nws tshem mus, muab nws tshem mus, muab nws dai saum ntoo khaublig. Philaj hais rau lawv tias, Kuv puas yuav muab nej tus Vajntxwv dai saum ntoo khaublig? Cov pov thawj hlob teb tias, Peb tsis muaj vajntxwv tsuas yog Xixa xwb. Yog li ntawd nws thiaj muab nws cob rau lawv kom coj mus dai saum ntoo khaublig. Ces lawv txawm coj Yexus mus, thiab coj nws mus lawm. Yauhas 19:13–16.

Pilaj yog tus sawv cev ntawm Loos pejkum neeg sab ntuj, thiab Muam White qhia meej tias tus zaj uas raug ntiab tawm saum ntuj ceeb tsheej hauv Tshwmsim tshooj kaum ob ntawd yog Xatas; tiam sis hauv ib lub ntsiab lus thib ob, tus zaj ntawd kuj yog Loos pejkum neeg sab ntuj thiab. Yog li ntawd tus zaj raug piv txwv los ntawm “txoj kevcai niaj hnub.” Qhov kawg ntawm Ixayees thaum ub txoj kev tawm tsam, thaum lawv tshaj tawm qhib lug hais tias, “Peb tsis muaj vajntxwv li tsuas yog Xixas xwb,” sawv cev rau lawv txoj kev tshaj tawm rau sawvdaws tias lawv yog cov pejxeem nyob hauv qab lawv tus vajntxwv, thiab lawv tus vajntxwv yog Xatas. Txoj kev tawm tsam ntawd tawm tsam Vajtswv uas yog Vajntxwv, tau pib txij li thaum Xamuyees uas yog tus yajsaub lub sijhawm, thaum lawv tsis kam lees Vajtswv ua lawv tus vajntxwv thiab thov kom muab ib tug vajntxwv tibneeg rau lawv kom lawv thiaj li zoo ib yam li lwm haivneeg.

Ces txhua tug txwj laus ntawm cov Yixayee thiaj sib sau ua ke, thiab tuaj cuag Xamuyees hauv Ramah, thiab hais rau nws tias, Saib seb, koj twb laus lawm, thiab koj cov tub tsis taug koj tej kev: yog li no cia li tsa ib tug vajntxwv rau peb los txiav txim rau peb ib yam li txhua haiv neeg. Tiamsis qhov uas lawv hais tias, Muab ib tug vajntxwv rau peb los txiav txim rau peb, ua rau Xamuyees tsis txaus siab. Ces Xamuyees thov Vajtswv. Thiab tus Tswv hais rau Xamuyees tias, Mloog cov neeg lub suab hauv txhua yam uas lawv hais rau koj: rau qhov lawv tsis yog tsis lees koj, tiam sis lawv tsis lees kuv, kom kuv txhob kav lawv lawm. Raws li txhua yam uas lawv tau ua txij hnub uas kuv coj lawv tawm hauv Iyiv tebchaws los txog niaj hnub no, yam uas lawv tau tso kuv tseg thiab pe hawm lwm tus vajtswv, lawv kuj ua li ntawd rau koj thiab. 1 Xamuyees 8:4–8.

Cov Yixayeej thaum ub yeej tsis tau pom tias lawv tau tsis lees txais Vajtswv, los yog tias lawv txoj kev ntshaw kom muaj ib tug vajntxwv hauv ntiajteb no yuav txav mus txog qhov uas lawv muab tus Mexiyas ntsia saum ntoo khaublig, thiab xaiv Xatas ua lawv tus vajntxwv. Lawv txoj kev ntxeev siab raug npog zais ntawm lawv qhov muag los ntawm lawv tus kheej tej kev xav txog kev ncaj ncees ntawm tus kheej hais tias txawm lawv tsis lees txais Vajtswv lawm los, lawv tseem yog haiv neeg uas raug xaiv, rau qhov, raws li lawv xav txiav txim, Vajtswv tseem khaws cia ib txoj hauj lwm cev Vajtswv lus dawb huv, txawm yog tom qab Xamuyees lawm thiab.

Lawv tau txhais yuam kev txog txoj hauj lwm cev Vajtswv lus ntawm cov yaj saub, ntseeg tias qhov uas Vajtswv cov yaj saub nyob nrog lawv ntawd yog pov thawj tias lawv yog Vajtswv haiv neeg uas raug xaiv. Lawv tsis pom tias lawv nyob deb ntawm Vajtswv, thiab cov yaj saub tab tom nrhiav coj lawv rov qab los cuag Vajtswv, vim lawv txhais qhov kev ua num ntawm cov yaj saub ntawd ua pov thawj tias Vajtswv tab tom coj lawv. Qhov no yog txawm tias lawv tseem pheej tsis lees txais txhua lo lus ceeb toom ntawm cov yaj saub uas raug xa tuaj rau lawv. Tib qho kev dag ntxias ntawd kuj tau los raug Adventism hauv xyoo 1863.

Cov Adventist tau tsis lees txais txoj kev txav uas tau raug coj los sib sau ua ke los ntawm tes haujlwm qhuab qhia ntawm William Miller, thiab lawv tau xaiv los ua ib pawg ntseeg uas raug sau npe raws cai hauv tib lub xyoo uas lawv tsis lees txais Mauxes txoj xov ntawm “xya lub sij hawm,” raws li Eliyas (William Miller) tau xa tuaj. Tib lub xyoo ntawd lawv tau tsim ib daim ntawv qhia yaj saub cuav, uas twb nyeem tsis tau lawm, thiab twb tsis muaj peev xwm “hais lus” tau lawm raws li Habakkuk 2, nqe 3, vim nws yuav tsum muaj ib daim ntawv faib los piav qhia nws. Habakkuk cov daim ntawv qhia yeej nyeem tau raws li lawv muaj nyob thiab yog li ntawd lawv thiaj “hais lus” tau.

Cov Adventist tsis kam ua ib qho kev tshuaj xyuas lawv tus kheej txog txoj kev xaiv uas lawv tau ua xyoo 1863, rau qhov thaum kawg lawv twb muaj tus pojniam cev Vajtswv lus nyob hauv lawv lawm, uas ua pov thawj tias lawv yog haiv neeg seem uas raug txheeb qhia tseg hauv phau Ntawv Qhia Tshwm, uas muaj Tus Ntsuj Plig ntawm Kev Yaj Saub. Lawv tau qhia tawm tib tug ntsuj plig thiab tib yam cwj pwm li cov Yixayee thaum ub, thiab txoj kev ntxeev siab uas tau pib los ntawm kev tsis kam lees lub pob zeb muaj nqes thawj zaug uas Miller tau nrhiav pom, thaum kawg kuj tau coj lawv mus rau qhov tsis kam lees Miller qhov kev txheeb qhia txog lub pob zeb muaj nqes hu ua “the daily” thiab.

Cov Yixayeej niaj hnub no tau tsis lees txais Miller txoj kev to taub txog “qhov niaj hnub,” uas yog ib lub cim ntawm Loos teev dab mlom, uas kuj rov yog ib lub cim ntawm Xatas, thiab tau hais tias “qhov niaj hnub” yog ib lub cim ntawm Khetos. Hauv lwm lo lus, cov Yixayeej niaj hnub no tau xaiv los lees txais ib lub cim xataus ua ib lub cim ntawm Khetos. Ib yam li cov Yixayeej txheej thaum ub tau tshaj tawm tias lawv tsis muaj vajntxwv dua li Xixas, tus sawv cev ntawm Loos teev dab mlom, uas yog ib lub cim ntawm Xatas.

Hais txog kev siv raws li yaj saub lus faj lem, qhov kev xaiv ntawd yuam kom cov Yixayee niaj hnub no yuav tsum rov txhais Daniel tshooj xya, yim, thiab cuaj, uas yog cov tshooj ntawd ntag uas tus Dej Ulai sawv cev rau, thiab yog qhov kev nce ntxiv ntawm kev paub nyob hauv keeb kwm Millerite. Lawv yuav raug yuam kom hloov cov tshooj ntawd, vim tshooj yim hais ncaj qha txog “the daily” peb zaug.

Raug los ntawm keeb kwm uas lub zeem muag ntawm tus dej Ulai tau raug qhib lub cim, cov Millerites tsis pom muaj dua lwm lub nceeg vaj hauv ntiaj teb no ua ntej Khetos yuav rov qab los thiab tsa Nws lub nceeg vaj uas nyob mus ib txhis, raws li tau sawv cev hauv Daniyee tshooj ob. Vim li ntawd lawv thiaj suav lub nceeg vaj plaub ntawm Loos tias yog ib lub nceeg vaj uas muaj ob yam kev tshwm sim. Ob yam kev tshwm sim ntawd tau raug sawv cev ncaj qha hauv Daniyee tshooj xya thiab tshooj yim. Daniyee qhia meej tias lub zeem muag uas nws tau txais hauv tshooj yim yuav tsum raug to taub raws li kev txuas nrog lub zeem muag hauv tshooj xya.

Nyob rau xyoo peb ntawm vajntxwv Belshazzar txoj kev kav, ib zaj yog toog tau tshwm rau kuv, yog rau kuv Daniyee, tom qab qhov uas tau tshwm rau kuv thaum xub thawj. Daniyee 8:1.

Lub zeem muag uas “tau tshwm los rau” Daniyees “thaum xub thawj,” yog lub zeem muag hauv tshooj xya.

Hauv thawj xyoo ntawm Belshazzar tus vajntxwv Npanpiloo, Daniyee tau ua npau suav thiab muaj tej yog toog pom hauv nws lub siab thaum nws nyob saum nws lub txaj; ces nws thiaj sau cia zaj npau suav ntawd, thiab piav txog cov ntsiab lus tseem ceeb ntawm tej xwm ntawd. Daniyee 7:1.

Ob zaj yog sawv cev rau ob yam ntawm tej nceeg vaj hauv tej lus faj lem hauv Phau Vajlugkub uas tau xub muab sawv cev rau hauv Daniyees tshooj ob. Plaub lub nceeg vaj yog Npanpiloo, Medo-Persia, Kili, thiab Loos tau rov hais dua hauv tshooj xya, thiab tom qab ntawd rov hais dua ib zaug ntxiv hauv tshooj yim, tiam sis muaj kev sib txawv ntawm tej yam nom tswv ntawm plaub lub nceeg vaj thiab tej yam kev cai dab qhuas ntawm plaub lub nceeg vaj. Hauv Daniyees tshooj xya, cov nceeg vaj raug sawv cev los ntawm tej tsiaj qus tua nqaij, tab sis hauv tshooj yim tib cov nceeg vaj ntawd raug nthuav tawm los ntawm tej tsiaj hauv lub chaw dawb huv. Daniyees xav kom to taub zaj yog toog ntawm tshooj xya, thiab Kebliyees tuaj cuag nws los piav qhia.

Kuv, Daniyee, tau nyuaj siab hauv kuv tus ntsuj plig nyob hauv nruab nrab kuv lub cev, thiab tej yog toog pom hauv kuv lub taub hau ua rau kuv ntxhov siab. Kuv txav los ze rau ib tug ntawm cov uas sawv ntawd, thiab nug nws txog qhov tseeb ntawm txhua yam no. Ces nws thiaj qhia rau kuv, thiab ua rau kuv paub txog lub ntsiab lus txhais ntawm tej no. Cov tsiaj loj no, uas muaj plaub tug, yog plaub tug vajntxwv, uas yuav sawv los hauv ntiajteb. Tiamsis cov neeg dawb huv ntawm tus Siab Tshaj Plaws yuav tau txais lub nceeg vaj, thiab yuav tuav lub nceeg vaj mus ib txhis, yog, mus ib txhis thiab ib txhis ntxiv. Daniyee 7:15–18.

Daniyee tau raug ceeb toom tias plaub tug tsiaj nyaum ntawd yog plaub lub nceeg vaj hauv ntiajteb uas yuav nyob mus txog thaum Vajtswv lub nceeg vaj uas nyob mus ib txhis raug tsa los, raws li Daniyee tshooj ob. Yuav muaj plaub lub nceeg vaj hauv ntiajteb uas yuav los ua ntej Vajtswv lub nceeg vaj uas nyob mus ib txhis los txog, raws li tau sawv cev los ntawm lub pob zeb uas raug txiav tawm ntawm lub roob thiab puv nkaus tag nrho lub ntiajteb hauv tshooj ob.

Muam White tau coj cov Millerite txoj kev to taub txog plaub lub tebchaws ntawd mus deb dua li txoj kev to taub ntawm cov Millerite, thaum nws hais txog tus tsiaj qus ntawm ntiajteb hauv Tshwm Sim tshooj kaum peb.

“Nyob rau lub sijhawm no muaj ib lub cim ntxiv raug nthuav tawm. Tus yaj saub hais tias: ‘Kuv ntsia saib, ces pom dua ib tug tsiaj qus tab tom tawm hauv lub ntiajteb los; thiab nws muaj ob tug kub zoo li tus menyuam yaj.’ Nqe 11. Ob qho tib si—yam ntxwv sab nraud ntawm tus tsiaj qus no thiab txojkev uas nws sawv los—qhia tias haiv neeg uas nws sawv cev rau ntawd txawv ntawm cov uas tau nthuav tawm hauv cov cim ua ntej. Cov nceeg vaj loj uas tau kav lub ntiajteb raug nthuav rau tus yaj saub Daniyee ua tsiaj qus tom prey, sawv los thaum ‘plaub cua saum ntuj tawm tsam rau saum hiav txwv loj.’ Daniel 7:2. Hauv Tshwmsim kaum xya, ib tug timtswv piav tias dej sawv cev rau ‘haiv neeg, thiab tej pejxeem coob, thiab ntau lub tebchaws, thiab ntau hom lus.’ Revelation 17:15. Cua yog ib lub cim ntawm kev sib txeeb. Plaub cua saum ntuj tawm tsam rau saum hiav txwv loj sawv cev rau tej xwm txheej txaus ntshai ntawm kev yeej tebchaws thiab kev tawm tsam hloov nom tswv uas cov nceeg vaj tau los txog hwjchim los ntawm.” The Great Controversy, 439.

Cov tsiaj qus yog cov cim sawv cev rau tej kev kov yeej uas tau ua tiav thaum cov tebchaws nce los tuav hwjchim. Ib tug tsiaj nyaum raug siv ua ib daim duab cev Vajtswv lus yav tom ntej sawv cev rau lub hwjchim kav tebchaws, nyiaj txiag, thiab tub rog ntawm ib lub tebchaws. Tib cov tebchaws uas raug sawv cev hauv Daniel tshooj ob thiab xya, kuj raug sawv cev hauv tshooj yim thiab, tabsis nyob ntawd lawv txhua tus raug txuas nrog tej yam ntsiab uas los ntawm Vajtswv lub chaw dawb huv los, thiab los ntawm qhov ntawd lawv sawv cev rau lub ntsiab kev cai dab qhuas ntawm cov tebchaws ntawd, rau qhov lawv txhua tus yog kev koom ua ke ntawm pawg ntseeg thiab lub xeev.

Nyob rau xyoo thib peb ntawm txojkev kav ntawm vajntxwv Belshazzar, ib lub zeem muag tau tshwm rau kuv, yog rau kuv Daniel, tom qab lub uas tau tshwm rau kuv thaum chiv thawj. Thiab kuv pom hauv ib lub zeem muag; thiab muaj li no tias, thaum kuv pom, kuv nyob hauv Shushan, hauv lub vaj loog, uas nyob hauv lub xeev Elam; thiab kuv pom hauv ib lub zeem muag, thiab kuv nyob ntawm tus dej Ulai. Ces kuv tsa kuv lub qhov muag ntsia, thiab pom, thiab saib seb, muaj ib tug yaj-txiv sawv ntawm ntug dej, uas muaj ob tug kub: thiab ob tug kub ntawd siab; tiamsis ib tug siab dua dua ib tug, thiab tus siab dua ntawd tawm tuaj tom qab. Kuv pom tus yaj-txiv tabtom thawb mus rau sab hnub poob, thiab sab qaum teb, thiab sab qab teb; kom tsis muaj ib tug tsiaj twg yuav sawv taus ntawm nws xub ntiag, thiab tsis muaj leejtwg cawm dim tau tawm ntawm nws txhais tes; tiamsis nws ua raws li nws lub siab nyiam, thiab nws loj hlob tuaj. Thiab thaum kuv tabtom xav txog, saib seb, muaj ib tug tshis-txiv tuaj ntawm sab hnub poob hla saum npoo tag nrho lub ntiajteb, thiab tsis chwv hauv av li: thiab tus tshis ntawd muaj ib tug kub tseem ceeb nyob nruab nrab ntawm nws ob lub qhov muag. Thiab nws tuaj cuag tus yaj-txiv uas muaj ob tug kub, uas kuv tau pom sawv ntawm ntug dej, thiab khiav mus rau nws nrog txojkev npau taws ntawm nws lub hwjchim. Thiab kuv pom nws tuaj ze rau tus yaj-txiv, thiab nws chim heev rau nws, thiab ntaus tus yaj-txiv, thiab tsoo nws ob tug kub; thiab tsis muaj zog nyob hauv tus yaj-txiv kom sawv taus ntawm nws xub ntiag, tiamsis nws muab nws ntog rau hauv av, thiab tsuj nws: thiab tsis muaj leejtwg cawm tau tus yaj-txiv tawm ntawm nws txhais tes. Vim li ntawd tus tshis-txiv thiaj loj hlob heev kawg; thiab thaum nws muaj zog, tus kub loj ntawd raug lov; thiab hloov chaw rau nws tau muaj plaub tug tseem ceeb tawm tuaj, tig mus rau plaub ceg cua saum ntuj. Daniel 8:1–8.

Tshooj yim pib nrog Daniyee lees tias thaum ntawd nws tseem nyob hauv keeb kwm ntawm thawj lub nceeg vaj hauv Vajlugkub tej lus faj lem (Npanpiloo), los nws txoj kev pom tsis qhia ib lub cim twg uas yuav sawv cev rau Npanpiloo, rau qhov nws pib nrog tus yaj muaj ob tug kub uas sawv cev rau lub nceeg vaj thib ob hauv ntiajteb, uas yog Me‑thees thiab Pawxias. Qhov uas tsis muaj ib lub cim sawv cev rau Npanpiloo ntawd yog txhob txwm ua, rau qhov ib qho yam ntxwv tseem ceeb ntawm Npanpiloo yog tias nws sawv cev rau ib lub nceeg vaj uas raug muab tshem tawm, thiab tom qab ntawd rov muab tsa los, raws li Nebukhanexa “xya lub caij” uas nws nyob zoo li ib tug tsiaj qus tau sawv cev. Nyob rau lub sijhawm “xya lub caij” ntawd muaj ib feem ntawm sab ntsuj plig Npanpiloo (lub hwj chim papacy) raug sawv cev, rau qhov papacy yog lub nceeg vaj uas raug hnov qab rau xya caum lub xyoos raws cim, lub sijhawm uas nws muaj ib lub qhov txhab tuag taus. Qhov tseeb uas Daniyee qhia tias nws tau txais txoj kev pom no “hauv xyoo peb ntawm vaj Npele‑xajas txoj kev kav,” qhia meej tias Npanpiloo yog lub nceeg vaj uas nyob ua ntej lub nceeg vaj thib ob, uas yog Me‑thees thiab Pawxias, tiamsis nws hais kom hnyav txog Npanpiloo tias yog lub nceeg vaj zais, lossis lub nceeg vaj uas raug hnov qab thaum lub caij nyoog ntawm ib tug vajntxwv.

Cov tsiaj hauv tshooj yim no, tsis yog tsiaj qus tua noj, lawv yog tsiaj uas siv ua tsiaj txi hauv kev ua haujlwm ntawm lub tuam tsev dawb huv. Lub nceeg vaj plaub raug sawv cev ua “ib tug kub me,” tsis yog ua ib tug tsiaj, tiam sis kub yog ib feem ntawm Vajtswv lub tuam tsev dawb huv, vim cov thaj txi ntuj hauv Vajtswv lub tuam tsev dawb huv muaj kub ua ib feem ntawm lawv tus qauv.

Tsis yog tias plaub lub nceeg vaj ntawm tej lus faj lem xwb thiaj raug Daniel sawv cev los ntawm cov ntsiab lus ntawm lub tuam tsev teev ntuj, tiam sis zaj lus piav hauv tshooj ntawd kuj muaj ntau lo lus uas raug muab ncaj qha los ntawm Vajtswv txoj hauj lwm teev hawm hauv lub tuam tsev. Zaj lus piav hauv tshooj ntawd raug nthuav tawm nrog cov lus Henplais uas muab los ntawm txoj hauj lwm teev hawm hauv lub tuam tsev, thiab kuj yog txoj kev ua ntawm kev nqa ib qho khoom txi fij los nthuav rau hauv txoj hauj lwm teev hawm hauv lub tuam tsev uas raug txhim tsa nyob hauv tus qauv ntawm tshooj ntawd. Qhov tseeb uas Daniel txhob txwm txuas tshooj xya thiab tshooj yim ua ke ntawd, pub rau cov uas xav pom, tias tshooj xya tab tom txheeb qhia txog kev kav teb kav chaw ntawm cov nceeg vaj hauv Vajlugkub tej lus faj lem, hos tshooj yim tab tom txheeb qhia txog kev kav sab koom txoos ntawm cov nceeg vaj hauv Vajlugkub tej lus faj lem.

Cov neeg Ntseeg Tos Txog Kev Los tau raug yuam kom npog qhov tseeb no tseg nrog tej dab neeg los ntawm Xatas, rau qhov kev lees paub no qhia tawm tias Miller cov pov haum yeej zoo ib yam li Vajtswv tau npaj tseg rau lawv. Lawv qhov tsis lees txais Miller txoj kev to taub txog “the daily,” raug sawv cev ua ib qho lus thov tias “Vajtswv tsis muaj kev to taub,” vim lawv hais tias thaum Vajtswv muab tus qauv ntawd rau Miller (los ntawm kev qhuab qhia ntawm cov tim tswv dawb huv), nws tsis yog qhov raug.

Muaj tseeb tiag tiag, qhov uas nej tig txhua yam ua ntxeev yuav raug suav ib yam li cov av nplaum nyob hauv tes tus kws puab lauj kaub; rau qhov puas tsim nyog uas yam uas raug tsim yuav hais txog tus uas tsim nws tias, Nws tsis tau tsim kuv? los yog yam uas raug puab yuav hais txog tus uas puab nws tias, Nws tsis muaj kev to taub? Yaxayas 29:16.

Tus qauv uas Miller muaj yog tus qauv cev Vajtswv lus uas nws pom thiab siv; tiam sis txij xyoo 1863 mus ntxiv, Kev Ntseeg Adventist tau rov qab mus rau cov kev siv sab kev ntseeg ntawm Protestantism uas twb poob cev qhev lawm thiab Catholicism, kom npog zais cov hniav nyiaj hniav kub hauv Miller tus npau suav. Kev Ntseeg Adventist tau lees txais ib tug qauv cuav (yam uas raug teeb tsa), kom thiaj li tsis lees txais txoj hauj lwm, thiab kuj tsis lees txais tus Tsim txoj hauj lwm ntawd thiab. Thaum lawv ua li no, lawv hais tias tus Tsim txoj hauj lwm ntawd tsis muaj kev to taub. Kev tsis lees txais tus qauv ntawd, yav tas los yog, thiab tseem yog tam sim no, kev tsis lees txais qhov kev paub uas tau nce ntxiv uas raug qhib foob hauv xyoo 1798. Cov uas tsis lees txais qhov kev paub uas nce ntxiv ntawd tsis lees txais txoj hauj lwm thiab tus Tsim txoj hauj lwm ntawd; thiab raws li Daniyee hais, lawv yog “cov neeg phem”.

Coob leej coob yuav raug ntxuav kom dawb huv, thiab raug ua kom dawb, thiab raug sim siab; tiam sis cov neeg phem yuav ua phem mus li: thiab tsis muaj ib tug ntawm cov neeg phem yuav to taub; tiam sis cov neeg txawj ntse yuav to taub. Daniyees 12:10.

Cov neeg phem “yuav ua phem ntxiv mus,” li no thiaj qhia tau tias muaj ib txoj kev tsis lees txais qhov tseeb uas nce zuj zus thiab hnyav zuj zus. Kev tsis lees txais lub qauv ntawd los ntawm cov neeg phem yog kev tsis lees txais Vajtswv, thiab Vajtswv kuj tsis lees txais cov neeg phem vim txoj kev tsis lees txais uas lawv sim ua kom tiav los ntawm ib lub qauv cuav.

Kuv haiv neeg raug puam tsuaj vim tsis muaj kev paub: vim koj twb tsis kam txais kev paub lawm, kuv kuj yuav tsis lees txais koj thiab, kom koj yuav tsis ua pov thawj rau kuv lawm: vim koj twb tsis nco qab txoj kevcai ntawm koj tus Vajtswv lawm, kuv kuj yuav tsis nco txog koj cov menyuam thiab. Hosea 4:6.

Vajtswv haiv neeg, uas txij xyoo 1844 mus txog 1863 yog Vajtswv cov “pov thawj,” raug muab tso tseg vim lawv tsis muaj qhov “kev paub” uas tau raug nce ntxiv los ntawm txoj hauj lwm qhuab qhia ntawm William Miller. Nws yog ib qho tseem ceeb kom xav txog nqe rau hauv Hosea raws li nws lub ntsiab lus nyob ib puag ncig, rau qhov lub ntsiab lus ntawd qhia txog ib txoj kev ntxeev siab tawm tsam qhov tseeb uas tab tom nce zuj zus, uas raug sawv cev ua “kev paub.”

Nej yuavtsum mloog lo lus ntawm tus Tswv, nej cov me nyuam Ixayees: rau qhov tus Tswv muaj ib rooj plaub tawm tsam cov neeg uas nyob hauv lub tebchaws no, vim hais tias tsis muaj qhov tseeb, tsis muaj txoj kev khuv leej, thiab tsis muaj kev paub txog Vajtswv hauv lub tebchaws. Los ntawm kev cog lus cuav, thiab kev dag, thiab kev tua neeg, thiab kev nyiag, thiab kev deev luag poj luag txiv, lawv ua txhaum loj heev, thiab ntshav los txuas rau ntshav. Yog li ntawd lub tebchaws yuav quaj ntsuag, thiab txhua tus uas nyob hauv ntawd yuav qaug zog mus, nrog rau tej tsiaj qus hauv teb, thiab nrog rau tej noog saum ntuj; muaj tseeb, txawm yog tej ntses hauv hiav txwv los kuj yuav raug muab tshem mus thiab. Txawm li ntawd los, tsis txhob cia leejtwg sib cav, los sis cem lwm tus li: rau qhov nej haiv neeg zoo ib yam li cov uas sib cav nrog tus pov thawj. Vim li ntawd koj yuav poob rau nruab hnub, thiab tus yaj saub kuj yuav poob nrog koj thaum hmo ntuj, thiab Kuv yuav rhuav tshem koj niam. Kuv haiv neeg raug puam tsuaj vim tsis muaj kev paub: vim koj tau muab kev paub pov tseg lawm, Kuv kuj yuav muab koj pov tseg ib yam nkaus, kom koj tsis txhob ua pov thawj rau Kuv lawm: vim koj twb hnov qab txoj kevcai ntawm koj tus Vajtswv lawm, Kuv kuj yuav hnov qab koj tej me nyuam thiab. Thaum lawv huam vam tuaj li cas, lawv kuj txhaum tawm tsam Kuv li ntawd thiab: yog li ntawd Kuv yuav hloov lawv lub meej mom ua kev txaj muag. Lawv noj kuv haiv neeg txoj kev txhaum, thiab lawv tsa lawv lub siab rau lawv tej kev phem. Thiab yuav muaj li no tias, zoo li haiv neeg, zoo li pov thawj: thiab Kuv yuav rau txim rau lawv raws li lawv tej kev taug, thiab pauj rau lawv raws li lawv tej dej num. Rau qhov lawv yuav noj los yuav tsis txaus: lawv yuav ua nkauj ua nraug, los yuav tsis huam vam: vim lawv twb tso tseg tsis quav ntsej tus Tswv lawm.

Kev nkauj kev nraug phem thiab cawv thiab cawv tshiab muab lub siab tshem mus. Kuv haiv neeg mus nug tswv yim ntawm lawv tej mlom ntoo, thiab lawv tus pas qhia rau lawv; rau qhov tus ntsuj plig ntawm kev nkauj kev nraug phem tau ua rau lawv yuam kev, thiab lawv tau mus ua nkauj nraug phem ncaim ntawm lawv tus Vajtswv qab. Lawv tua xyeem saum tej roob ncov, thiab hlawv xyab saum tej toj, hauv qab ntoo qhib thiab ntoo poplar thiab ntoo elm, vim lawv tej duab ntxoov ntxoo zoo: yog li ntawd nej cov ntxhais yuav ua nkauj nraug phem, thiab nej cov pojniam yuav deev luag txiv. Kuv yuav tsis rau txim rau nej cov ntxhais thaum lawv ua nkauj nraug phem, thiab tsis rau txim rau nej cov pojniam thaum lawv deev luag txiv; rau qhov lawv tus kheej cais mus nrog cov pojniam ntiav, thiab lawv tua xyeem nrog cov niam ntiav: yog li ntawd haiv neeg uas tsis muaj kev nkag siab yuav poob. Txawm yog koj, Ixayees, ua pojniam ntiav los, tsis txhob cia Yudas ua txhaum; thiab nej tsis txhob mus rau Kilakales, thiab tsis txhob nce mus rau Npe-authes, thiab tsis txhob cog lus hais tias, Tus Tswv muaj sia nyob. Rau qhov Ixayees rov qab swb li ib tug maum nyuj lwj siab uas pheej thim rov qab: nim no tus Tswv yuav pub mov rau lawv ib yam li ib tug menyuam yaj nyob hauv ib qho chaw dav. Efa-iis txuas nrog tej mlom lawm: cia nws nyob twj ywm. Lawv tej dej haus qaub lawm: lawv pheej ua nkauj nraug phem tsis tseg li; nws cov thawjcoj txaj muag heev los tseem nyiam hais tias, Muab los nej. Cua tau qhwv nws rau hauv nws tis, thiab lawv yuav txaj muag vim lawv tej kev tua xyeem. Hosea 4:1–19.

Cov lus ceeb toom ntawm Hosea yog tias, “Tus Tswv muaj ib rooj plaub tawm tsam cov neeg nyob hauv lub tebchaws, vim tsis muaj qhov tseeb, tsis muaj txoj kev hlub tshua, thiab tsis muaj kev paub txog Vajtswv nyob hauv lub tebchaws.” Adventism yog Vajtswv haiv neeg nyob rau hnub kawg. Hnub uas tus txiv neej siv tus txhuam av nkag mus rau hauv Miller chav, Adventism, nrog rau cov pejxeem, cov pov thawj, thiab cov yaj saub “uas tsis to taub yuav poob,” vim lawv yuav “sib txuas nrog tej mlom.” Lawv tej mlom yog lawv tej lus qhuab qhia cuav, uas raug xaws nkag rau hauv ib tug qauv txheej cuav.

Txoj kev ntxeev siab uas sawv cev los ntawm kev tsis lees txais qhov kev nce ntxiv ntawm kev paub yog ib qho kev nce zuj zus ntxiv ntawm txoj kev ntxeev siab uas mus txog rau theem uas lawv lub sijhawm sim siab xaus nrog lo lus tshaj tawm tias lawv tau koom nrog tej lus qhuab qhia cuav uas raug cheb tawm ntawm Miller lub chav. Lawv txoj kev ntxeev siab raug sawv cev tias yog kev ua nkauj ua nraug tsis tu ncua. Txij xyoo 1863 mus ntxiv mus txog rau thaum lub sijhawm sim siab kaw, lawv pheej ntxeev siab tsis tseg mus txog thaum lawv raug nti tawm ntawm tus Tswv lub qhov ncauj.

Kev tawm tsam uas tsis lees txais kev paub ntawd tau raug sawv cev los ntawm lawv “ua nkauj ua nraug tsis tseg”, thiab txawm hais tias tsis yog tib lo lus Henplais, los lub ntsiab txhais yeej zoo ib yam li lo lus Henplais “tamid” uas txhais hais tias “mus li, tsis tu ncua”, thiab qhov ntawd raug txhais ua “yam niaj hnub” hauv phau ntawv Daniel.

Peb yuav txuas ntxiv peb txoj kev kawm txog plaub lub nceeg vaj hauv phau Vajlugkub cov lus faj lem hauv zaj lus tom ntej.

“Tom qab ntawd kuv pom hais txog ‘Niaj Hnub,’ tias lo lus ‘kev txi’ yog ib lo lus uas tibneeg txoj kev txawj ntse tau ntxiv nkag los, thiab tsis yog ib feem ntawm cov ntawv qub; thiab tias tus Tswv tau pub txoj kev to taub uas yog rau cov uas tau tsa lub suab qw txog teev kev txiav txim. Thaum tseem muaj kev sib haum xeeb, ua ntej xyoo 1844, yuav luag txhua tus tau koom siab rau txoj kev to taub uas yog txog ‘Niaj Hnub;’ tabsis txij xyoo 1844 los, hauv txoj kev ntxhov thiab kev tsis meej pem, lwm yam kev xav tau raug lees txais, thiab txoj kev tsaus ntuj thiab kev tsis meej pem tau raws qab los.” Review and Herald, November 1, 1850.