Hauv Daniyees tshooj yim, Daniyees tau txais ib lub zeem muag txog cov nceeg vaj hauv vaj lug kub txojkev cev lus faj lem, thiab tom qab ntawd nws hnov ib txoj kev sib tham saum ntuj uas raug nthuav tawm los ntawm ib lo lus nug thiab ib lo lus teb.

Tom qab ntawd kuv hnov ib tug neeg dawb huv hais lus, thiab lwm tug neeg dawb huv hais rau tus neeg dawb huv ntawd uas tab tom hais tias, Qhov yog toog pom uas hais txog kev fij xyeem niaj hnub, thiab kev txhaum uas ua kom muaj kev puam tsuaj, uas muab ob qho tib si lub chaw dawb huv thiab pab tub rog rau neeg tsuj nram taw yuav kav mus ntev npaum li cas? Thiab nws hais rau kuv tias, Mus txog ob txhiab peb puas hnub; ces lub chaw dawb huv yuav raug ntxuav kom huv. Daniel 8:13, 14.

Kaum thawj kaum ob nqe sawv cev rau qhov yog toog pom, hos nqe kaum peb thiab kaum plaub qhia kom paub txog dua ib qho yog toog pom ntxiv. Ib yam li ob lo lus Henplais sib txawv uas los kuj txhais ua “rho tawm mus,” thiab ob lo lus Henplais sib txawv uas los kuj txhais ua “lub tuam tsev dawb huv,” hauv Daniyee tshooj yim kuj muaj ob lo lus Henplais sib txawv ntxiv, uas los kuj txhais ua “yog toog pom.”

Thaum hais txog ob lo lus uas raug txhais ua “rho tawm,” cov kws ntseeg Vajtswv ntawm Adventism sib cav tias ob lo lus ntawd yuav tsum to taub tibsi hais tias “tshem tawm.” Thaum hais txog ob lo lus uas raug txhais ua “lub chaw dawb huv,” cov kws ntseeg Vajtswv ntawm Adventism sib cav tias ob lo lus ntawd yuav tsum to taub tibsi hais tias “Vajtswv lub chaw dawb huv,” thiab thaum hais txog ob lo lus uas raug txhais ua “zeem muag,” cov kws ntseeg Vajtswv ntawm Adventism, ib zaug ntxiv, muab cov kev sib txawv ntawm ob lo lus ntawd los npog tseg. Qhov kev sib txawv ntawd tseem ceeb txaus rau Daniyees, uas nws txhob txwm siv ob lo lus Henplais uas sib txawv heev, yog li ntawd peb yuav tsum txheeb kom pom thiab tuav rawv qhov kev sib txawv ntawd. Lo lus “zeem muag,” hauv nqe kaum peb yog lo lus Henplais “chazon,” thiab nws txhais tias npau suav, kev tshwm sim, lossis lus faj lem—ib qho zeem muag.

Lo lus “vision,” tshwm sim kaum zaug hauv Daniyee tshooj yim, tiam sis nws sawv cev rau ob lo lus Henplais sib txawv. “Chazon,” uas nyob hauv nqe kaum peb, kuj muaj nyob hauv nqe ib, ces ob zaug hauv nqe ob, yeej muaj nyob hauv nqe kaum peb, thiab ib zaug hauv nqe kaum tsib, kaum xya, thiab nees nkaum rau. Xya zaug ntawm kaum zaug uas lo lus “vision” tshwm sim hauv Daniyee tshooj yim, nws yog lo lus “chazon,” uas tsuas txhais tias “ib qho yog toog pom” xwb.

Peb zaug ntxiv uas lo lus “vision” tshwm nyob hauv Daniyees tshooj yim, nws yog lo lus Henplais “mareh,” uas txhais hais tias ib qho kev pom; lossis ib qho kev tshwm sim ntawm lub ntsej muag. Nyob hauv tshooj yim, lo lus Henplais “mareh” kuj raug txhais ib zaug tsis yog ua “vision,” tiam sis ua “appearance,” ua li no thiaj qhia tau meej dua txog lub ntsiab lus ntawm lo lus ntawd. Vim li cas Daniyees thiaj siv ob lo lus Henplais sib txawv, uas ze heev hauv lub ntsiab lus txog npaum li cov neeg txhais lus ho muab coj los ua ib lo lus nkaus xwb? Qhov no puas tseem ceeb?

“Txhua lub hauv paus ntsiab lus hauv Vajtswv Txojlus muaj nws qhov chaw, txhua qhov tseeb muaj nws qhov kev cuam tshuam. Thiab tag nrho lub tsev qauv ntawd, hauv nws txoj kev npaj thiab kev ua tiav, ua timkhawv txog nws Tus Tsim. Lub tsev qauv zoo li no tsis muaj ib lub siab twg yuav txawj xav los yog tsim tau tsuas yog lub siab ntawm tus Tsis Muaj Kawg Nkaus xwb.” Education, 123.

Lo lus teb rau lo lus nug thib ob yog Yog lawm, tias yeej tseem ceeb tiag vim li cas Daniyees thiaj tau ua qhov kev cais ntawd; yog li ntawd nws thiaj dhau los ua txoj hauj lwm ntawm tus uas kawm txog tej lus faj lem kom nrhiav kev to taub lo lus nug thawj, uas nug tias vim li cas Daniyees thiaj ua qhov kev cais ntawd. Tej kev cais uas nws tau ua txog lo lus uas txhais ua “lub chaw dawb huv,” thiab lo lus uas txhais ua “muab tshem tawm,” muaj tej txiaj ntsig mus ib txhis; yog li ntawd ua cas leej twg thiaj yuav cia siab tias lo lus uas txhais ua “zeem muag” yuav muaj qhov tseem ceeb tsawg dua? “Txhua qhov tseeb” muaj “nws qhov kev cuam tshuam” “hauv Vajtswv Txojlus,” thiab cuam tshuam rau tus qauv ntawm tej lus faj lem “qauv kev txhim tsa,” thiab rau txoj kev ua tiav ntawm tej lus faj lem thaum nws raug “ua kom tiav.”

Thaum peb pib xav txog lo lus “zeem muag,” nyob hauv tshooj yim, ib qho “qhov tseeb” uas muaj “kev cuam tshuam” rau Daniyee zaj lus tim khawv, yog hais tias leejtwg yog tus uas teb lo lus nug hauv Daniyee yim, nqe kaum peb nrog cov lus no tias, “Mus txog ob txhiab peb puas hnub; ces lub chaw dawb huv thiaj yuav raug ntxuav kom huv.”

Muaj plaub qhov tseeb uas muaj “kev cuam tshuam” ncaj qha rau Daniyee tshooj yim, uas kuv npaj siab yuav hais txog. Ib qho yog tias lub zeem muag ntawm tus Dej Ulai tau raug txheeb pom tias yog ib lo lus faj lem rau hnub kawg, thiab nws kuj yog lub cim ntawm “kev paub” hauv phau Daniyee uas tau “qhib tawm” rau “lub sijhawm kawg” hauv xyoo 1798.

“Yuav tsum muaj kev kawm txog Vajtswv Txojlus kom ze zog thiab tob dua qub. Tshwj xeeb tshaj yog, Daniyees thiab Phau Tshwm Sim yuav tsum tau txais kev mloog raws li tsis tau muaj dua li yav tas los hauv peb txoj haujlwm keeb kwm. Tej zaum peb yuav hais tsawg dua hauv qee yam kab hais txog lub hwj chim Loos thiab kev ua vajntxwv ntawm tus thawj xibhwb Loos, tiamsis peb yuav tsum tsa tib neeg lub siab rau yam uas cov yaj saub thiab cov tubtxib tau sau tseg raws li kev tshoov siab ntawm Vajtswv Tus Ntsuj Plig. Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tau npaj tej xwm txheej li no, ob qho tib si hauv kev muab los ntawm cov lus faj lem thiab hauv cov xwm txheej uas raug piav qhia, kom qhia tias tus neeg sawv cev tibneeg yuav tsum raug khaws cia kom tsis pom, zais cia hauv Khetos, thiab kom tus Tswv Vajtswv saum ntuj ceeb tsheej thiab Nws txoj kevcai raug tsa siab.”

“Nyeem phau ntawv Daniyee. Hu rov qab, ib qho zuj zus, keeb kwm ntawm cov tebchaws uas sawv cev nyob ntawd. Saib cov thawjcoj xeev, cov rooj sablaj, cov tub rog muaj hwjchim loj, thiab pom tias Vajtswv tau ua haujlwm li cas kom txo neeg txoj kev khav theeb, thiab muab tibneeg lub meejmom pov rau hauv plua tshauv. Tsuas yog Vajtswv tib leeg xwb uas raug nthuav tawm tias yog tus loj kawg nkaus. Hauv tus yaj saub lub zeem muag, pom Nws tabtom muab ib tug kav tebchaws muaj hwjchim poob rau hauv qab thiab tsa dua lwm tus. Nws raug qhia tawm tias yog tus Huab Tais kav tag nrho lub qab ntuj khwb, yuav los tsa Nws lub nceeg vaj uas nyob mus ib txhis—Tus Uas Muaj Hnub Nyoog Kawg Kawg, Vajtswv uas muaj txoj sia nyob, Lub Chaw Keeb Ntawm txhua yam kev txawj ntse, Tus Kav ntawm lub sijhawm tam sim no, Tus Qhia Txog yav tom ntej. Nyeem thiab to taub tias neeg txom nyem npaum li cas, qaug zog npaum li cas, nyob luv luv npaum li cas, yuam kev npaum li cas, muaj txim npaum li cas, thaum nws tsa nws tus ntsuj plig rau qhov tsis muaj nqis.”

“Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, dhau los ntawm Yaxaya, taw tes peb mus rau Vajtswv, tus Vajtswv uas muaj sia, ua lub ntsiab tseem ceeb tshaj plaws uas yuav tsum tsom ntsoov rau—yog Vajtswv raws li tau tshwm tawm hauv Khetos. ‘Rau peb ib tug me nyuam yug los, rau peb ib tug tub raug muab pub: thiab txoj kev kav yuav nyob saum Nws xub pwg: thiab Nws lub npe yuav raug hu ua Zoo Kawg Nkaus, Tus Pab Tswv Yim, Vajtswv Muaj Hwjchim Loj, Leej Txiv Nyob Mus Ib Txhis, Tus Tub Vaj Ntxwv ntawm Kev Thaj Yeeb’ [Yaxaya 9:6].”

“Lub teeb uas Daniyee tau txais ncaj qha los ntawm Vajtswv ntawd, yeej tau muab tshwj xeeb rau cov hnub kawg no. Cov yog toog uas nws tau pom ntawm ntug dej Ulai thiab Hiddekel, uas yog tej dej loj hauv Shinax, tam sim no twb tab tom muaj raws li kev ua tiav lawm, thiab txhua yam xwm txheej uas tau hais tseg ua ntej ntawd yuav tsis ntev ces los txog tiav txhua yam.”

“Xav txog tej xwm txheej ntawm haiv neeg Yudais thaum cov yaj saub tej lus ntawm Daniyees raug muab los. Cov neeg Ixayees nyob hauv kev poob cev qhev, lawv lub tuam tsev twb raug rhuav tshem lawm, lawv txoj kev teev hawm hauv tuam tsev raug ncua tseg. Lawv txoj kev ntseeg tau nyob nruab nrab hauv tej kab ke ntawm txoj hau kev fij txi. Lawv tau tsa tej qauv sab nraud ua yam tseem ceeb tshaj plaws, thaum lawv twb poob mus lawm ntawm tus ntsuj plig ntawm txoj kev pe hawm tseeb. Lawv tej kev teev hawm tau raug muab qias tsis huv los ntawm tej kab lig kev cai thiab tej kev coj ua ntawm kev pe dab pe mlom, thiab hauv kev ua raws tej kab ke fij txi ntawd lawv tsis ntsia dhau tus duab ntxoov ntxoo mus rau yam tseeb. Lawv tsis pom Khetos, tus txi tseeb rau neeg tej kev txhaum. Tus Tswv tau ua haujlwm kom coj cov neeg mus rau kev poob cev qhev, thiab kom ncua tseg tej kev teev hawm hauv tuam tsev, xwv kom tej kab ke sab nraud txhob los ua tag nrho lawv txoj kev ntseeg. Lawv tej hauv paus ntsiab lus thiab tej kev coj ua yuav tsum raug ntxuav kom dawb huv tawm ntawm kev pe dab pe mlom. Txoj kev teev hawm raws kab ke raug tso tseg kom txoj kev teev hawm ntawm lub siab thiaj raug txhawb kom rov ciaj sia. Lub meej mom ci ntsa iab sab nraud raug tshem tawm kom yam sab ntsuj plig thiaj raug nthuav tawm.”

“Hauv lub tebchaws uas lawv raug ntes poob cev qhev ntawd, thaum haiv neeg tig los cuag tus Tswv nrog txoj kev hloov siab lees txim, Nws tau tshwm sim rau lawv. Lawv tsis muaj qhov sawv cev sab nraud qhia txog Nws lub xub ntiag; tiam sis tej duab ci ntsa iab ntawm lub Hnub ntawm Kev Ncaj Ncees tau ci los rau hauv lawv lub siab thiab lawv lub ntsws. Thaum lawv hu cuag Vajtswv hauv lawv txoj kev txo hwj chim thiab kev txom nyem, tej yog toog pom tau muab rau Nws cov yaj saub, uas qhib qhia txog tej xwm txheej yav tom ntej—kev rhuav tshem cov neeg tsim txom Vajtswv haiv neeg, kev los ntawm tus Txhiv Dim, thiab kev tsim tsa lub nceeg vaj uas nyob mus ib txhis.” Manuscript Releases, volume 16, 333–335.

Qhov “tseeb” uas yog hais tias zaj yog toog pom ntawm tus Dej Ulai raug muab tseg rau hnub kawg, yuam kom tus kawm txog tej yaj saub yuav tsum siv zog kom to taub yam uas zaj yog toog pom ntawd tau qhia tseg txog tej xwm txheej uas sawv cev nyob hauv zaj yog toog pom ntawd. Cov “yam” yaj saub uas txuas nrog zaj yog toog pom ntawm tus Dej Ulai raug “puab tsa” los ntawm “Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv” “hauv txoj kev muab zaj lus faj lem, thiab hauv tej xwm txheej uas raug piav qhia.” Yam uas tab tom tshwm sim rau ib tug yaj saub thaum lawv txais ib zaj yog toog pom, ib yam li tej xwm txheej hauv zaj lus faj lem uas tus yaj saub txheeb qhia, yuav tsum raug kawm nrog txoj kev paub tias ob qho tib si yog ib daim duab sawv cev yaj saub ntawm yam uas yuav raug ua tiav nyob rau hnub kawg. Nqe lus dhau los no hais kom meej tias peb yuav tsum lees paub tias Daniyees nyob hauv txoj kev poob cev qhev ntawm “xya caij nyoog.”

Daniyee sawv cev rau cov uas lees paub lawv txoj kev poob cev qhev thaum xaus ntawm peb hnub ib nrab ntawm Tshwmsim kaum ib, ces tig los cuag tus Tswv nrog kev hloov siab lees txim, ua kom tiav zaj lus thov ntawm Levi Tej Kevcai nees nkaum rau, cais yam muaj nqis tawm ntawm yam qias neeg, thiab tom qab ntawd tus Tswv ua kom tiav Nws tej lus cog tseg los sau cov uas tau tawg khiav mus ua ke, thaum Nws qhia Nws tus kheej rau lawv. Yog li ntawd, lawv “yam uas yog lub hom phiaj tseem ceeb tshaj plaws uas lawv tsom ntsoov rau” yog “Vajtswv raws li tau raug qhia tawm hauv Khetos.”

Qhov “nqa” ntawm zaj yog toog pom txog tus Dej Ulai, thiab yam uas nws pab txhawb rau “qauv tsim” ntawm zaj lus faj lem uas raug Khetos “npaj” tseg, yog thawj “yam tseeb” uas peb tau xav txog luv luv lawm; thiab nqe uas raug hais ntawd qhia tias yam uas yuav tsum yog peb lub hom phiaj tseem ceeb tshaj yog txoj kev tshwm sim ntawm Vajtswv, raws li “tau tshwm sim hauv Khetos.” Hauv Daniyee tshooj yim, Khetos tsis raug nthuav tawm raws li Yaxayas tau nthuav tawm Nws, thaum Yaxayas tau qhia tias Khetos “lub npe yuav hu ua Tus Zoo Kawg Nkaus, Tus Pab Tswv Yim, Vajtswv Muaj Hwjchim Loj, Leej Txiv Uas Nyob Mus Ib Txhis, Tus Tub Vaj Ntxwv ntawm Kev Kaj Siab.” Hauv Daniyee tshooj yim, Vajtswv raug tshwm sim hauv Khetos ua Palmoni, txhais tias Tus Suav Uas Zoo Kawg Nkaus, lossis Tus Suav Tej Lus Zais.

“Qhov tseeb” ntawd yuam kom yuav tsum tshawb nrhiav seb lub npe “Palmoni” “hais txog” dab tsi, nrog rau seb lub npe ntawd pab txhawb li cas rau “qauv” thiab “kev tsim” ntawm zaj lus faj lem. Ib qho “qhov tseeb” thib peb nyob hauv Daniel tshooj yim, uas yuav tsum raug lees paub, yog tias nyob hauv tshooj ntawd tus ncej qhuab qhia tseem ceeb nruab nrab ntawm txoj kev txav Millerite raug nthuav tawm. Miller lub pob zeb muaj nqis ci tshaj plaws raug pom nyob hauv nqe kaum plaub, thiab peb yuav tsum nrhiav kom to taub seb “qhov tseeb” ntawd muaj “kev hais txog” li cas rau saum lub zeem muag ntawm tus dej Ulai, uas tam sim no tab tom nyob hauv txoj kev ua tiav.

Hauv Miller txoj kev npau suav, thaum muab lub hleb tso rau saum lub rooj nyob nruab nrab ntawm nws chav, nws ci kaj lug zoo li lub hnub; tiam sis nyob rau hnub kawg lub hleb loj dua thiab ci kaj kaum npaug tshaj li thaum xub thawj muab tso rau saum Miller lub rooj. Hauv qhov yog dab tsi txog txoj kev yog toog ntawm tus Dej Ulai, uas muaj tus ncej nruab nrab rau txoj kev txav Millerite, uas ua rau txoj kev kaj ntawm zaj lus qhuab qhia ntawd nce ntxiv kaum npaug hauv hnub kawg? Hauv hnub kawg raug nthuav tawm dab tsi uas tsis tau raug nthuav tawm thaum lub sij hawm kawg xyoo 1798? “Cov xwm txheej” ntawm txoj kev yog toog ntawm tus Dej Ulai yog dab tsi, uas Muam White hais tias “tam sim no tseem tab tom nyob hauv txoj kev ua kom tiav?”

Yog peb coj peb thawj peb yam tseeb no los sib sau ua ke nrog kev ncaj ncees thiab qhib siab lug (lub zeem muag ntawm Ulai, Khetos uas raug nthuav tawm tias yog Palmoni, thiab tus ncej tseem ceeb hauv txoj kev qhuab qhia), ces peb tsim nyog kam lees ib lub hauv paus ntsiab lus yooj yim uas yuav muaj kev cuam tshuam rau peb txoj kev kawm txog lub zeem muag ntawm tus Dej Ulai. Cov ntsiab tseeb uas sib sau ua ke ntawd qhia rau cov uas xav pom tias zaj lus uas raug qhib foob rau xyoo 1798 yog ib zaj lus uas “raug dai rau saum sijhawm.” Yog tsis muaj lub hauv paus ntawm lub sij hawm tej yaj saub uas twv ua ntej, ces Miller zaj lus yeej yuav tsis tau muaj li.

Qhov “qhov tseeb” thib plaub uas muaj feem xyuam rau tshooj no yog tias cov Millerites tau tshaj tawm ib txoj xov raws li lub sijhawm yaj saub. Txhawm rau hais kom meej txog qhov tseeb no, Vajtswv tau raug qhia tawm hauv Khetos, hauv nqe kaum peb thiab kaum plaub, raws li tus Wonderful Numberer (Palmoni). Lub tswv yim tias qhov yog toog pom tsuas yog muaj nyob hauv kev txheeb xyuas lub Kaum Hli 22, 1844, ua qhov xaus ntawm ob txhiab peb puas hnub ntawm nqe kaum plaub xwb, yog ib qho kev txhob txwm txo nqis rau qhov kev tshwm sim uas Vajtswv raug qhia tawm los ntawm Khetos ua Palmoni.

Cov kws txawj kev ntseeg ntawm Adventism tau mob siab rau ua hauj lwm los faus qhov tseem ceeb ntawm lo lus nug hauv nqe kaum peb ntawm Daniel tshooj yim, kom thiaj tsim tau qhov tsw rau hauv lawv lub tais dab neeg cuav, yam uas lawv tau txiav txim siab tias yuav khaws cov tsis tau kawm, uas muaj pob ntseg khaus, kom txhob txhawj xeeb txog tej qhov tseeb uas txuas nrog tus ncej loj nruab nrab ntawm Adventism.

“Vajlugkub uas, tshaj txhua nqe vajlugkub lwm yam, tau ua ob qho tib si yog lub hauv paus thiab tus ncej tseem ceeb nruab nrab ntawm txojkev ntseeg Advent, yog lo lus tshaj tawm no tias, ‘Txog ob txhiab peb puas hnub; ces lub chaw dawb huv yuav raug ntxuav kom huv.’ [Daniel 8:14.] Cov no yog tej lus uas txhua tus ntseeg txog tus Tswv txojkev yuav los sai twb paub zoo lawm. Los ntawm daim di ncauj ntawm ntau txhiab leej, txoj lus cev Vajtswv lus no raug rov hais dua ua lo lus cim qhia txog lawv txojkev ntseeg. Txhua tus puavleej hnov tias lawv tej kev cia siab uas ci ntsa iab tshaj plaws thiab tej kev vam uas lawv khaws hlub tshaj plaws yog nyob ntawm tej xwm txheej uas tau xub hais tseg hauv ntawd. Cov hnub cev Vajtswv lus no twb raug qhia tias yuav xaus rau lub caij nplooj zeeg xyoo 1844. Ib yam li lwm tus hauv lub ntiajteb Khixatia, cov Adventist lub sijhawm ntawd ntseeg tias lub ntiajteb, lossis qee feem ntawm nws, yog lub chaw dawb huv. Lawv to taub tias kev ntxuav lub chaw dawb huv kom huv yog kev ua kom lub ntiajteb dawb huv los ntawm hluav taws ntawm hnub kawg loj kawg nkaus, thiab tias qhov no yuav tshwm sim thaum kev rov los zaum ob. Yog li ntawd thiaj xaus lus tias Khetos yuav rov los rau lub ntiajteb xyoo 1844.”

“Tiamsis lub sijhawm uas twb teem tseg lawm tau dhau mus, thiab tus Tswv tseem tsis tau tshwm sim. Cov neeg ntseeg paub tias Vajtswv Txojlus yeej tsis poob qab li; lawv txoj kev txhais tej lus faj lem yuav tsum muaj qhov yuam kev; tiam sis qhov yuam kev ntawd nyob qhov twg? Muaj coob leej ua siab kub lug txiav txoj hlua ntawm qhov nyuaj no los ntawm kev tsis lees tias 2300 hnub xaus rau xyoo 1844. Tsis muaj laj thawj twg uas yuav muab tau los txhawb qhov no, tsuas yog hais tias Khetos tsis tau los txog thaum lub sijhawm uas lawv cia siab rau Nws xwb. Lawv sib cav tias yog cov hnub hauv lus faj lem tau xaus rau xyoo 1844, ces Khetos yuav tau rov qab los ntxuav lub tuam tsev dawb huv los ntawm kev ua kom lub ntiajteb huv si nrog hluav taws; thiab vim Nws tsis tau los, ces cov hnub ntawd kuj tsis tau xaus.”

“Kom lees txais txoj kev xaus no yog kev tso tseg txoj kev suav yav tas los ntawm cov sijhawm yav tom ntej. Cov 2300 hnub twb tau pom tias pib thaum Artaxerxes txoj cai txib kom kho dua thiab txhim tsa Yeluxalees tau los siv, thaum caij nplooj zeeg xyoo B. C. 457. Yog muab qhov no ua lub ntsiab chaw pib, ces muaj kev sib haum xeeb tag nrho hauv kev siv rau txhua yam xwm txheej uas twb tau raug hais tseg hauv kev piav txog lub sijhawm ntawd hauv Daniel 9:25–27. Rau caum cuaj lub lis piam, uas yog thawj 483 ntawm 2300 xyoo, yuav ncav cuag tus Mexiyas, Tus Raug Pleev; thiab Khetos txoj kev raus dej thiab raug pleev los ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, xyoo A. D. 27, tau ua kom tiav raws nraim li qhov tau teev tseg. Hauv nruab nrab ntawm lub lis piam xya caum, tus Mexiyas yuav raug txiav tawm. Peb xyoos ib nrab tom qab nws raug raus dej, Khetos raug ntsia saum ntoo khaub lig, thaum caij nplooj ntoos hlav xyoo A. D. 31. Xya caum lub lis piam, los yog 490 xyoo, tau raug teem tseg tshwj xeeb rau cov Yudais. Thaum lub sijhawm no xaus, haiv neeg ntawd tau muab nws txoj kev tsis lees txais Khetos kaw ruaj los ntawm kev tsim txom nws cov thwjtim, thiab cov tubtxib tig mus rau lwm haiv neeg, xyoo A. D. 34. Thaum thawj 490 xyoo ntawm 2300 tau xaus lawm, ces tseem yuav tshuav 1810 xyoo. Txij xyoo A. D. 34 mus, 1810 xyoo ncav mus txog xyoo 1844. ‘Ces,’ tus timtswv hais tias, ‘lub tuam tsev dawb huv yuav raug ntxuav kom dawb huv.’ Tag nrho tej yam qhia meej ua ntej hauv zaj lus faj lem twb tau ua tiav yam tsis muaj kev ua xyem xyav thaum txog lub sijhawm uas tau teem tseg. Nrog txoj kev suav no, txhua yam yeej meej thiab sib haum xeeb, tsuas yog tsis tau pom tias muaj ib qho xwm txheej twg uas phim nrog kev ntxuav lub tuam tsev dawb huv tau tshwm sim nyob rau xyoo 1844. Yuav tsis lees tias cov hnub ntawd tau xaus rau lub sijhawm ntawd yog yuav ua rau tag nrho lo lus nug no poob rau hauv kev ntxhov siab, thiab yog kev tso tseg tej txoj hauj lwm uas twb tau raug tsa ruaj khov los ntawm tej kev ua tiav ntawm zaj lus faj lem uas pom tseeb tsis yuam kev.”

“Tiamsis Vajtswv twb tau coj Nws haiv neeg hauv txoj kev txav loj ntawm Kev Los Zaum Ob; Nws lub hwj chim thiab lub yeeb koob tau nrog txoj haujlwm ntawd, thiab Nws yuav tsis tso cai kom nws xaus rau hauv qhov tsaus ntuj thiab kev chim siab, kom raug luag thuam tias yog ib txoj kev kub siab cuav thiab vwm. Nws yuav tsis cia Nws lo lus raug muab koom nrog kev ua xyem xyav thiab kev tsis muaj tseeb. Txawm yog coob leej tau tso tseg lawv txoj kev suav yav tas los txog tej sij hawm cev lus faj lem, thiab tsis lees paub qhov tseeb ntawm txoj kev txav uas tsa los ntawm qhov ntawd, los lwm tus tseem tsis kam tso tseg tej ntsiab ntawm txoj kev ntseeg thiab kev paub uas Vajluskub thiab Vajtswv tus Ntsuj Plig zaj lus tim khawv tau txhawb nqa. Lawv ntseeg tias lawv tau coj raws tej cai txhais lus uas ruaj khov hauv lawv txoj kev kawm txog tej lus faj lem, thiab tias nws yog lawv tes dej num kom tuav rawv tej qhov tseeb uas twb tau txais lawm, thiab kom txuas ntxiv mus raws tib txoj kev tshawb nrhiav Vajluskub. Nrog kev thov Vajtswv kub siab, lawv rov tshuaj xyuas lawv txoj hauj lwm, thiab kawm Vajluskub kom tshawb nrhiav lawv qhov yuam kev. Vim lawv tsis pom ib qho yuam kev hauv lawv txoj kev suav txog tej sij hawm cev lus faj lem, lawv thiaj raug coj kom tshuaj xyuas kom ze dua txog zaj lus qhuab qhia ntawm lub tuam tsev dawb huv.” The Great Controversy, 409, 410.

Peb tau raug qhia los ntawm Muam White, hauv tib nqe tib seem uas qhov yog toog pom txog tus Dej Ulai raug txheeb qhia, tias “yuav tsum muaj kev kawm lo lus ntawm Vajtswv kom ze zog thiab tob zog dua qub.” Cov kws txawj kev ntseeg yuav nthuav tawm lub ntsiab lus ntawm “cov sij hawm yaj saub” nyob rau hauv nqe ua ntej ntawd hauv The Great Controversy, ib yam li yog tias “cov sij hawm yaj saub” uas Muam White txwv nws cov lus piav rau ntawd yog tsib lo lus faj lem uas raug sawv cev nyob hauv lo lus faj lem ob txhiab peb puas xyoo. Vim hais tias, raws li lawv hais, plaub ntawm cov lo lus faj lem ntawd raug hais meej tshwj xeeb hauv nqe ntawd. Los tsis hais li ntawd, “kev kawm kom ze zog thiab tob zog dua qub” txog lub ntsiab lus no qhia tias lo lus “cov sij hawm yaj saub” hauv tus ntau, hauv Muam White cov ntawv sau, muaj qhov raug dua yog hais txog ob lo lus faj lem uas yuav tsum tau ua tiav rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli Ntuj, 1844.

Muaj tsib zaj lus faj lem txog lub sij hawm tshwj xeeb uas Kaulibee tau qhia rau Daniyee, thiab cov ntawd yog ib feem ntawm ob txhiab peb puas xyoo. Thawj zaj qhia txog plaub caug cuaj xyoo, thaum “txoj kev thiab phab ntsa yuav raug txhim tsa rau hauv lub caij uas muaj kev txom nyem.” Zaj thib ob yog Khetos txoj kev ua kevcai raus dej tom qab plaub puas yim caug peb xyoos txij ntawm lub chaw pib uas yog 457 BC. Zaj thib peb yog Nws txoj kev raug ntsia saum ntoo khaublig; zaj thib plaub qhia txog thaum txoj moo zoo yuav mus cuag lwm haiv neeg thaum kawg ntawm plaub puas cuaj caug xyoo uas raug cais tseg tshwj xeeb rau haiv neeg Yudais; thiab zaj thib tsib, thiab tsuas yog zaj thib tsib xwb, ntawm zaj lus faj lem txog lub sij hawm, tau xaus rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844. Plaub zaj lus faj lem txog lub sij hawm uas ua ntej ntawd tau xaus lawm ntev ua ntej 1844. Yog li ntawd, Sister White txhais li cas tiag thaum nws siv lo lus “cov sij hawm faj lem” nyob rau hauv daim ntau, uas yuav tsum xaus rau xyoo 1844?

Thaum hais txog thawj qhov kev poob siab ntawm cov Millerite nws tau qhia tias lo lus teb rau lo lus nug ntawd yog:

“Kuv pom Vajtswv haiv neeg zoo siab hlo hauv txoj kev cia siab, tab tom tos ntsoov lawv tus Tswv. Tiamsis Vajtswv tau npaj los sim lawv. Nws txhais tes tau npog ib qho yuam kev hauv kev suav txog cov sijhawm uas yog lus faj lem. Cov uas tab tom tos ntsoov lawv tus Tswv tsis tau pom qhov yuam kev no, thiab cov neeg txawj ntse tshaj plaws uas tawm tsam lub sijhawm ntawd los kuj tsis pom ib yam. Vajtswv tau npaj tseg kom Nws haiv neeg yuav ntsib ib qho kev poob siab. Lub sijhawm ntawd dhau mus, thiab cov uas tau tos ntsoov lawv tus Cawm Seej nrog kev cia siab kaj siab lug tau tu siab thiab qaug zog siab, hos cov uas tsis tau hlub txoj kev tshwm sim los ntawm Yexus, tiamsis tau lees txais zaj lus vim kev ntshai, lawv ho zoo siab tias Nws tsis tau los rau lub sijhawm uas lawv tau cia siab. Lawv txoj kev lees ntseeg tsis tau kov lub siab thiab tsis tau ntxuav kom lub neej dawb huv. Lub sijhawm dhau mus ntawd raug suav tseg zoo kawg nkaus kom nthuav tawm tej lub siab zoo li ntawd. Lawv yog thawj cov tig rov qab los thuam cov neeg tu siab thiab poob siab uas yeej hlub tiag tiag txoj kev tshwm sim los ntawm lawv tus Cawm Seej. Kuv pom Vajtswv txoj kev txawj ntse hauv kev sim Nws haiv neeg thiab muab ib txoj kev sim uas tshawb nrhiav tob heev rau lawv kom pom tseeb cov uas yuav thim rov qab thiab tig rov qab mus rau lub sijhawm ntawm kev sim siab.”

“Yexus thiab tag nrho cov tub rog saum ntuj ntsia cov uas tau tos ntsoov pom Nws, tus uas lawv tej ntsuj plig hlub, nrog kev khuv leej thiab kev hlub. Cov timtswv saum ntuj ya nyob ib puag ncig lawv, kom txhawb nqa lawv rau lub sijhawm uas lawv raug sim siab. Cov uas tsis quav ntsej txais txoj xov saum ntuj ceeb tsheej ntawd raug tso tseg rau hauv kev tsaus ntuj, thiab Vajtswv txoj kev npau taws kub lug tawm tsam lawv, vim lawv tsis kam txais qhov kaj uas Nws tau xa tuaj rau lawv saum ntuj ceeb tsheej. Cov neeg ncaj ncees ntawd, txawm poob siab los, uas tsis to taub tias vim li cas lawv tus Tswv tsis tau los, yeej tsis raug tso tseg rau hauv kev tsaus ntuj. Dua ib zaug ntxiv lawv raug coj rov qab mus rau lawv tej Phau Vaj Lug Kub kom tshawb nrhiav tej caij nyoog uas yaj saub tau hais tseg. Tus Tswv txhais tes raug tshem tawm ntawm cov lej ntawd, thiab qhov yuam kev thiaj raug piav meej. Lawv pom tias tej caij nyoog uas yaj saub tau hais tseg ntawd ncav mus txog xyoo 1844, thiab tias tib yam pov thawj uas lawv tau nthuav tawm los qhia tias tej caij nyoog uas yaj saub tau hais tseg xaus rau xyoo 1843, yeej ua pov thawj tias tej ntawd yuav xaus rau xyoo 1844.” Early Writings, 235–237.

“Cov sijhawm cev Vajtswv lus” yog cov “sijhawm cev Vajtswv lus” uas “ncav mus txog rau xyoo 1844,” uas cov Millerites thaum chiv thawj tau ntseeg tias ncav mus txog rau xyoo 1843. Cov “sijhawm cev Vajtswv lus” uas ncav mus txog rau xyoo 1844 ntawd, muaj peb ntu sijhawm cev Vajtswv lus,” thiab txhua ntu raug sawv cev rau saum Habakkuk tej txiag. Ib ntawm peb ntu sijhawm ntawd tsuas yog “kov” xyoo 1844 xwb, hos ob ntu seem ncav mus txog Lub Kaum Hli 22, 1844. Ib txhiab peb puas peb caug tsib hnub ncav mus txog rau thawj hnub kiag ntawm xyoo 1844, thaum thawj qhov kev poob siab ntawm cov Millerites los txog, thiab lub sijhawm qeeb ntawm Habakkuk tshooj ob, thiab ntawm zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb hauv Mathais nees nkaum tsib pib.

Ob txhiab peb puas hnub hauv Daniel tshooj yim, nqe kaum plaub, ncav mus txog hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, thiab ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo ntawm “xya lub sijhawm” tawm tsam lub nceeg vaj qab teb ntawm Yudas kuj xaus rau ntawd thiab. Palmoni qhia nws tus kheej tias yog Tus Suav Toj Ncua Zoo Kawg nkaus hauv nqe kaum peb ntawm Daniel yim, thiab tus qauv cev faj lem thiab tus qauv tsim uas nws tau muab nthuav tawm tom qab ntawd muaj tsawg kawg kaum lo lus faj lem txog sijhawm uas sib txuas ua ke.

Peb yuav pib xav txog tej qhov tseeb no kom tob dua ntxiv hauv zaj ntawv tom ntej.

“Khetos tau muab ib zaj lus qhia rau lub ntiajteb uas tsim nyog yuav tsum raug txaug rau hauv siab thiab tus ntsujplig. Nws hais tias, ‘No yog txoj sia nyob mus ib txhis, kom lawv paub koj tus Vajtswv tseeb tib leeg xwb, thiab Yexus Khetos, tus uas koj tau txib los.’ Tiamsis Xatas ua haujlwm rau hauv tibneeg lub siab, hais tias, Cia li ua no los yog ua lwm yam ntawd, thiab nej yuav zoo li vajtswv. Los ntawm kev sib cav dag ntxias nws tau coj Adas thiab Evas kom ua xyem xyav Vajtswv Txojlus, thiab muab ib lub tswv yim los hloov nws qhov chaw, uas coj mus rau kev txhaum thiab kev tsis mloog lus. Thiab nws tej lus ntxias dag tseem ua hnub no yam ib yam li nws tau ua hauv Edees. Thaum Khetos los rau peb lub ntiajteb no, nws xaiv cov neeg nuv ntses txo hwjchim ua lub hauv paus ntawm nws pawg ntseeg. Rau cov thwjtim no nws tau sim piav txog nws lub nceeg vaj thiab nws tes haujlwm txoj xwm li cas. Tiamsis lawv txoj kev nkag siab uas txwv ciam tau muab ib txoj kev txwv rau nws. Lawv tau txais cov lus qhia ntawm cov xibfwb qhia Vajluskub thiab cov Falixais, yog li ntawd ntau yam uas lawv ntseeg kuj tsis yog qhov tseeb. Thiab txawm Khetos muaj ntau yam uas nws xav hais rau lawv, lawv kuj tsis muaj peev xwm hnov ntau yam uas nws ntshaw heev yuav qhia rau lawv.”

“Khetos pom cov neeg ntseeg kev cai dab qhuas ntawm lub sijhawm no puv npo rau tej kev xav yuam kev heev, txog npaum li tsis tshuav chaw hauv lawv lub siab rau qhov tseeb. Nrog rau txoj kev kawm uas raug muab, cov xibfwb muab tej kev xav ntawm cov sau ntawv tsis ntseeg Vajtswv xyaw ua ke. Yog li no lawv thiaj tau tseb nroj txhav rau hauv lub siab ntawm cov hluas. Lawv hais tawm tej kev xav uas tsis tsim nyog muab nthuav rau cov hluas los sis cov laus, tsis tau xav ib zaug li txog yam noob uas lawv tab tom tseb, los sis txog txoj kev sau qoob loo uas lawv yuav tsum tau sau los ua qhov tshwm sim.” Review and Herald, July 3, 1900.