Cov hniav nyiaj hniav kub hauv William Miller txoj kev npau suav yuav ci ntsa iab kaum npaug tshaj qhov lawv tau ci hauv keeb kwm ntawm cov Millerites. Cov Millerites txoj kev to taub txog txoj kev paub uas tau raug nce ntxiv thaum lawv lub sijhawm keeb kwm yog raug, tiam sis tsis tau puv npo. Thaum lawv txoj kev to taub ntawd raug muab tso rau hauv ib qho keeb kwm chaw teeb uas raug dua, nws qhia kom pom tej kev cuam tshuam uas hnyav dua qub, rau qhov nws tsis yog tsuas nthuav dav cov yaj saub qhov tseeb uas cov hniav nyiaj hniav kub sawv cev xwb, tab sis nws kuj tsim tawm txoj kev sim siab rau kaum tus ntxhais nkauj xwb ntawm cov hnub kawg thiab. Millerite txoj kev to taub raug sawv cev rau saum ob daim pioneer charts (1843 thiab 1850). Ob daim chart ntawd puav leej yog ib qho kev ua tiav ntawm cov ntawv teev uas tau raug hais tseg yav tom ntej hauv Habakkuk tshooj ob, thiab qhov tseeb tias cov charts ntawd yog ib qho kev ua tiav ntawm Habakkuk, thiab tseem tias cov qhov tseeb ntawd kiag yog cov qhov tseeb hauv paus ntawm Adventism, tau raug tus Ntsuj Plig ntawm Yaj Saub qhia kom meej tias yog li ntawd.

Kev to taub txog ib txhia ntawm tej tseeb hauv paus tau raug nthuav kom muaj hwjchim ci ntsa iab ntxiv thaum cov Millerites raug coj los nkag siab txog lub tuam tsev dawb huv saum ntuj ceeb tsheej thiab tej tseeb uas txuas nrog lub tuam tsev dawb huv ntawd, tom qab txoj kev poob siab loj ntawm Lub Kaum Hli 22, 1844. Tiamsis kev hloov mus ntawm Adventism rau hauv ib lub xeev Laodicea xyoo 1856, thiab lawv txoj kev tsis lees txais thaum kawg rau “xya lub sijhawm” xyoo 1863, tau coj lawv mus rau hauv roob moj sab qhua ntawm Laodicea. Tsis muaj ib yam tseeb tseem ceeb twg uas tau raug coj los nthuav tawm los ntawm Adventism txij thaum xyoo 1850s los lawm. Yog koj ua xyem xyav txog lo lus hais ntawd, ces qhia seb vim li cas nws thiaj tsis yog.

Cov neeg Millerite to taub Daniyee tshooj ob yog lawm, tiam sis lawv txoj kev to taub tseem muaj ciam. Kev Ntseeg Adventism yeej tsis tau hla dhau txoj kev to taub ntawm cov Millerite. Niaj hnub no, txhua yim lub tebchaws uas sawv cev nyob hauv Daniyee tshooj ob twb pom tau lawm, ib yam li lub cim qhia txog Daniyee thov Vajtswv kom nkag siab txog qhov tsis pub leejtwg paub hauv Nenpukhanexas txoj kev npau suav. Qhov tsis pub leejtwg paub ntawd sawv cev rau qhov zais cia yav tom ntej kawg, (tag nrho cov yaj saub tab tom qhia txog hnub kawg), thiab qhov zais cia yav tom ntej kawg ntawd yog yam uas Yauhas hu ua Tshwm Sim ntawm Yexus Khetos. Qhov zais cia ntawd raug qhib thaum “lub sij hawm twb los ze lawm,” ua ntej lub sij hawm sim siab kaw, thiab qhov zais cia ntawd tam sim no tab tom raug qhib, rau cov uas xaiv pom.

Kev to taub ntawm cov Millerite hais txog “qhov niaj hnub” hauv phau Daniel raug kev tshoov siab txheeb tias yog raug lawm, tiam sis txog xyoo 1901, txoj Kev Ntseeg Adventist tau pib ib txoj txheej txheem tsis lees txais qhov tseeb hauv paus ntawd, thiab txog rau xyoo 1930s txoj Kev Ntseeg Adventist twb rov qab mus rau txoj kev xav qub ntawm cov Protestant lawm, uas hais tias “qhov niaj hnub” sawv cev rau ib feem ntawm Khetos txoj hauj lwm hauv lub chaw dawb huv. Tus ntsiab kev xav uas yog Xatas li ntawd, tus Ntsuj Plig ntawm Kev Qhia Yav Tom Ntej hais tias, los ntawm “cov tim tswv uas raug ntiab tawm saum ntuj ceeb tsheej los.” Hnub no, txoj kev xav raug ntawm cov Millerite hais txog “qhov niaj hnub” yuav pom tau tias tsis yog tsuas yog lub cim ntawm kev pe hawm dab mlom xwb, tiam sis tseem yog lub cim ntawm kev ntxeev siab ntawm txoj Kev Ntseeg Adventist, uas coj txoj kev dag ntxias muaj hwj chim los rau saum cov uas tsis hlub qhov tseeb.

Cov Millerites raug coj mus txog hnub tim raug rau qhov kawg ntawm ob txhiab peb puas xyoo, thiab tam sim tom qab Kev Poob Siab Loj no, Adventism kuj lees paub txoj kev kaj ntxiv uas muaj feem xyuam nrog zaj lus faj lem ntawd; tiam sis vim lawv tsis lees txais “xya lub sijhawm,” txij xyoo 1856 mus txog 1863, thiab txawm mus txog hnub no kiag no, lawv yeej tsis tau pom ib txoj kev kaj uas nce mus ntxiv los ntawm txoj kev qhuab qhia uas lawv hais tias yog lawv tus ncej tseem ceeb thiab lub hauv paus. Niaj hnub no “xya lub sijhawm” yeej pom tau, (rau cov uas txaus siab pom), tias nws muaj kev txuas ncaj qha nrog txhua lub sijhawm hauv zaj lus faj lem ob txhiab peb puas xyoo.

Plaub caug cuaj xyoos thawj zaug ntawd sawv cev rau lub voj voog uas thaj av tau so txhua xyoo xya, rov ua dua xya zaug. Plaub puas cuaj caug xyoo ntawd tsis yog tsuas yog sawv cev rau ib lub sijhawm sim siab rau cov Ixayees thaum ub xwb, tiam sis nws qhia meej tias yuav muaj pes tsawg xyoo ntawm kev ntxeev siab tawm tsam lo lus txib uas kom cia thaj av so, thiaj li sau tau kom puv xya caum xyoo uas thaj av raug txwv tsis pub so (uas yog lub sijhawm raug ntiab mus nyob txim qhev rau qhov kev ntxeev siab ntawd). Lub limtiam uas Khetos tau lees paub txoj kev cog lus ntawd raug teeb raws li peb xyoos ib nrab mus txog saum tus ntoo khaub lig thiab peb xyoos ib nrab tom qab tus ntoo khaub lig. Hauv lub limtiam ntawd Khetos tabtom sau txhua tus neeg los, rau qhov nws tau hais tias yog nws raug tsa siab, nws yuav sau txhua tus neeg los.

Tam sim no yog lub sijhawm txiav txim rau lub ntiajteb no lawm; tam sim no tus thawj kav ntawm lub ntiajteb no yuav raug ntiab tawm. Thiab kuv, yog hais tias kuv raug tsa kom siab saum npoo av, kuv yuav rub txhua tus neeg los cuag kuv. Yauhas 12:31, 32.

Ob txhiab tsib puas nees nkaum hnub uas Khetos tau lees paub txoj kev cog lus thiab sau tibneeg los cuag Nws, sawv cev rau ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo uas Vajtswv tau muab Nws haiv neeg uas ntxeev siab tawg khiav mus, vim yog kev sib cav txog Nws txoj kev cog lus. Cov “xya lub sij hawm” uas tau raug coj los tawm tsam lub nceeg vaj qaum teb ntawm Ixayees, sawv cev rau lub sijhawm tawg khiav mus ntev ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo uas pib xyoo 723 BC thiab xaus xyoo 1798. Xyoo 538 faib ob ntu sijhawm no, thiab tsim ua ob ntu sib law liag, txhua ntu muaj ib txhiab ob puas rau caum xyoo. Ntu thawj sawv cev rau kev tsuj nqis lub chaw dawb huv thiab pab tub rog los ntawm kev pe hawm dab qhuas, hos ntu thib ob yog kev tsuj nqis uas kev cai papas tau ua tiav.

Lub “xya lub sij hawm” uas muaj ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo tawm tsam lub nceeg vaj qab teb, uas pib hauv 677 BC thiab xaus rau xyoo 1844, tau xaus rau hnub Kaum Hli 22, 1844. Qhov no yog ib lub cim ntawm txoj lus cog tseg txoj kev foom phem, thiab tau xaus los ntawm lub suab raj jubilee uas yuav tsum raug tshuab rau Hnub Kev Theej Txhoj. Hnub Kev Theej Txhoj tiag uas pib rau hnub Kaum Hli 22, 1844 sawv cev rau ib lub sijhawm. Nws yog lub sijhawm ntawm Kev Txiav Txim Tshawb Xyuas, thiab thaum lub sijhawm ntawd lub suab raj jubilee uas txuas nrog lub voj voog dawb huv ntawm xya yuav tsum raug tshuab.

Tiamsis nyob rau hauv tej hnub uas lub suab ntawm tus tim tswv xya yuav nrov, thaum nws pib tshuab raj, ces yam tsis paub tob tob ntawm Vajtswv yuav raug ua kom tiav, raws li Nws tau tshaj tawm rau Nws cov qhev uas yog cov yaj saub. Tshwmsim 10:7.

Kev nrov suab ntawm Lub Raj Xya, uas tau pib rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, sawv cev rau Lub Raj Jubilee ntawm lub voj voog dawb huv xya, raws li tau muab teev cia hauv Leviticus nees nkaum tsib. Cov Millerite thaum kawg yeej yog lawm txog hnub tim ntawm zaj lus faj lem ob txhiab peb puas xyoo, thiab Adventism tau los nkag siab ntxiv txog nws tam sim tom qab Kev Poob Siab Loj, tab sis hnub no “lub pob zeb muaj nqis” ntawm Miller hais txog lub caij nyoog ob txhiab peb puas xyoo tab tom ci kaum npaug kaj dua. Txhua yam ntxwv yaj saub ntawm xya ntu caij nyoog uas raug sawv cev nyob hauv lub caij nyoog ob txhiab peb puas xyoo ntawd, muaj kev sib txuas yaj saub ncaj qha nrog ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo (“xya zaug”), ntawm Leviticus tshooj nees nkaum tsib thiab nees nkaum rau.

Cov neeg Millerites tau tsis lees txais lo lus thov ntawm Protestantism uas tau poob kev ntseeg thiab Catholicism tias cov “tub sab ntawm koj haiv neeg,” uas “tsa lawv tus kheej siab,” thiab “poob,” yog ib lub cim ntawm Antiochus Epiphanes, thiab lawv yog cov raug lawm. Lawv tau paub thiab tiv thaiv qhov tseeb tias yog Loos uas nyob hauv Vajtswv txoj lus faj lem raug sawv cev ua cov “tub sab ntawm koj haiv neeg uas tau tsa txoj yog toog pom kom nyob ruaj khov,” tsis yog ib tug vajntxwv Syrian uas tsis paub npe thiab tsis muaj nqis hauv keeb kwm uas tau tsa txoj yog toog pom ntawd.

Niaj hnub no cov kws tshawb kev ntseeg Adventist qhia tias “cov tub sab ntawm koj haiv neeg” yog Antiochus Epiphanes. Niaj hnub no, qhov kev sib cav uas nyob hauv keeb kwm Millerite sawv cev tias cov neeg qub ntawm txoj kev khi lus uas raug hla dhau ntawd tsis to taub, thiab tsis muaj peev xwm to taub, lub zeem muag (uas raug tsim tsa los ntawm txoj kev to taub raug ntawm “cov tub sab ntawm koj haiv neeg”), tab tom raug rov hais dua ib zaug ntxiv los ntawm cov neeg qub ntawm txoj kev khi lus uas ib zaug ntxiv kuj raug hla dhau.

Qhov twg tsis muaj yog toog pom, haiv neeg yuav piam mus; tiamsis tus uas ceev txoj kevcai, nws yog tus tau koob hmoov. Paj Lug 29:18.

Cov Millerites tau kom tseeb hais tias ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo (“xya lub sij hawm”), hauv Leviticus nees nkaum rau, yog lo lus faj lem txog sijhawm uas ntev tshaj plaws thiab kawg hauv phau Vajlugkub, tiam sis Laodicean Adventism tau tsis lees txais “lub pov haum” ntawd xyoo 1863, thiab niaj hnub no kuj pom tau, (los ntawm cov uas xav pom), tias tsis yog Millerites xwb thiaj yog cov raug hauv kev txheeb “xya lub sij hawm” tias yog lo lus faj lem txog sijhawm uas ntev tshaj plaws hauv phau Vajlugkub, tab sis kuj yog tias “txoj kev foom,” uas yog Vajtswv txoj kev chim, tau raug coj los siv tawm tsam ob lub nceeg vaj qaum teb thiab qab teb ntawm Ixayees.

Niaj hnub no, qhov xaus uas phim nyias nyias ntawm ob txoj kev npau taws ntawd, uas phau ntawv Daniyee hais txog (ib yam li lwm cov yaj saub thiab), yuav pom tau tias yog ob lub ncej kawg (thawj thiab kawg) ntawm ib lub sijhawm plaub caug rau xyoo, thaum Khetos tsa lub tuam tsev Millerite, raws li tau ua piv txwv los ntawm plaub caug rau hnub uas Mauxes nyob saum roob txais tej lus qhia rau kev tsa lub tsev ntaub suab puam; thiab los ntawm plaub caug rau xyoo uas Herod kho dua lub tuam tsev uas cov Falixais tau hais txog hauv lawv txoj kev sib tham nrog Khetos txog qhov uas Nws “yuav tsa rov qab” los ntawm kev ntxuav ib lub tuam tsev uas tau raug “rhuav tshem” los ntawm cov tub lag luam thiab cov hloov nyiaj, thiab kuj los ntawm kev sawv rov los ntawm Nws lub tuam tsev tib neeg uas raug tsim nrog plaub caug rau chromosomes. Niaj hnub no, cov lus tseeb hauv paus ntawm Millerite tseem raug npaum li yav tas los, tiam sis nim no lawv tob dua kaum npaug.

Niaj hnub no twb pom tau lawm (rau cov uas txaus siab pom), tias thaum Khetos qhia Nws tus kheej tias yog Palmoni (Tus Suav Uas Zoo Kawg Nkaus, lossis Tus Suav Tej Yam Zais Cia) hauv nqe kaum peb, ntawm Daniyee tshooj yim, Nws tab tom nthuav qhia txoj kev sib txuas ntawm ib lub zeem muag uas sawv cev rau ib ntu ob txhiab peb puas xyoo thiab lwm lub zeem muag uas sawv cev rau ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo. Thaum paub txog kev sib raug zoo ntawm ob ntu sijhawm yaj saub no lawm, ces pom tau tias nkawd muaj kev sib txuas ncaj qha nrog ib txhiab ob puas rau caum xyoo ntawm papal txoj kev kav, uas rov txuas nrog ib txhiab ob puas cuaj caum xyoo ntawm Daniyee kaum ob thiab kuj yog ib txhiab peb puas peb caug tsib xyoo ntawm tib nqe ntawd thiab.

Muaj ntau qhov kev sib txuas ncaj qha ntxiv ntawm cov caij nyoog yav tom ntej uas muaj feem nrog ob lub zeem muag hauv nqe kaum peb thiab kaum plaub ntawm Daniyees yim, tiam sis tsuas yog cov uas xav pom xwb thiaj paub txog lawv. Tab sis niaj hnub no, dhau ntawm cov kev sib txuas ntawm txhua lub caij nyoog uas raug coj los sib sau ua ke los ntawm ob lub zeem muag ntawd lawm, yog qhov kev tshwm sim ntawm lub npe Palmoni (Tus Suav Lej Uas Zoo Kawg Nkaus, los yog Tus Suav Lej ntawm Tej Yam Zais Cia). Cov Millerites yeej yog lawm txog ob nqe ntawd, tab sis lawv muaj kev txwv; hos niaj hnub no Adventism tsuas yog nyob hauv txoj kev tsaus ntuj tag nrho thiab tsaus nti kiag li xwb.

Nej tus kheej cia li nyob twjywm, thiab xav tsis thoob; quaj tawm, muaj tseeb nej cia li quaj: lawv qaug cawv, los tsis yog qaug cawv txiv hmab; lawv dawm kev, los tsis yog vim dej cawv muaj zog. Rau qhov tus Tswv tau muab tus ntsuj plig tsaug zog heev los rau saum nej, thiab tau kaw nej ob lub qhov muag: cov yaj saub thiab nej cov thawj kav, cov uas pom yog toog pom ces Nws tau npog lawv lawm. Thiab tag nrho tej yog toog pom tau dhau los rau nej zoo li tej lus hauv ib phau ntawv uas muab khi ruaj lawm, uas neeg muab cev rau ib tug uas txawj ntawv, hais tias, Thov nyeem qhov no rau kuv: thiab nws hais tias, Kuv nyeem tsis tau; rau qhov phau ntawv ntawd raug khi ruaj lawm lawm: Thiab phau ntawv ntawd kuj raug muab cev rau tus uas tsis txawj ntawv, hais tias, Thov nyeem qhov no rau kuv: thiab nws hais tias, Kuv tsis txawj ntawv. Yaxayas 29:9–12.

Viv Ncaus White qhia meej tias William Miller tau txais “lub teeb loj” hais txog phau Ntawv Tshwm Sim, tiam sis nws txoj kev to taub txog tshooj kaum ob, kaum peb, kaum xya, thiab kaum yim ntawm phau Ntawv Tshwm Sim ntawd, hais ncaj nraim xwb, tsis yog lawm. Cov kev to taub uas tsis raug ntawd tsis raug sawv cev rau saum ob daim ntawv dawb huv, tiam sis yam uas raug sawv cev los ntawm phau Ntawv Tshwm Sim, tshooj cuaj, yog “lub pov haum” uas yog tias Islam raug sawv cev los ntawm peb Txoj Kev Txom Nyem.

“Cov xibhwb thiab cov pejxeem tau saib Phau Ntawv Qhia Tshwm tias yog ib phau uas muaj yam zais tob thiab tsis tseem ceeb npaum li lwm feem ntawm Vajluskub Dawb Huv. Tiamsis kuv pom tias phau ntawv no yeej yog ib qho kev tshwm sim uas tau muab los rau qhov txiaj ntsig tshwjxeeb ntawm cov uas yuav nyob hauv hnub kawg, kom coj lawv hauv kev txheeb xyuas lawv txoj hauj lwm tseeb thiab lawv tes dej num. Vajtswv tau coj William Miller lub siab mus rau tej lus faj lem thiab tau muab qhov kaj loj rau nws txog phau Ntawv Qhia Tshwm.” Early Writings, 231.

Lo lus hais tias “lub teeb loj” hauv tej ntawv sau ntawm Muam White yog ib yam uas qhia tau meej heev. Miller to taub tej pawg ntseeg, tej cim foob, thiab tej raj nrov hauv Phau Ntawv Qhia Tshwm, vim cov tim tswv dawb huv “tau coj nws lub siab” rau hauv cov ntsiab no. “Lub teeb loj” uas tau muab rau Miller raug sawv cev rau saum ob daim txiag dawb huv, thiab cov lus qhuab qhia tseeb uas yog “lub teeb loj” ntawd raug txheeb qhia hauv nws zaj npau suav tias yog “tej pob zeb muaj nqis”. Kev Ntseeg Adventist tau txais “lub teeb loj” ntawd, thiab pib muab tej pob zeb cuav los npog nws txij xyoo 1863 los. Lub ntsiab cai ntawm “lub teeb” yog tias “lub teeb” yog yam uas Khetos siv los txiav txim rau ib tug neeg los sis ib haiv neeg.

Tsis yog tsuas yog “qhov kaj” txiav txim rau ib haiv neeg xwb, tiam sis kuj yog “qhov kaj” uas lawv yuav tau muaj yog lawv tsis tau tawm tsam nws (raws li lawv tau ua xyoo 1856, uas tsuas yog ib qho piv txwv xwb hauv ntau qhov piv txwv). Lwm yam cwj pwm uas koom nrog “qhov kaj” yog tias “qhov kaj” uas raug tsis lees txais ntawd tsim kom muaj ib theem tsaus ntuj uas sib haum raws nraim. Adventism tau tsis lees txais thiab muab zais “qhov kaj loj” uas Vajtswv tau pub rau Miller, uas sawv cev rau tej hauv paus ntsiab lus ntawm Adventism.

“Tus uas pom tau hauv qab daim tawv plhaub, uas nyeem tau txhua tus tibneeg lub siab, hais txog cov uas tau txais “txojkev kaj loj” tias: ‘Lawv tsis raug kev txom nyem thiab tsis ceeb ntshai vim lawv tej xwm txheej ncaj ncees thiab sab ntsuj plig.’ Muaj tseeb tiag, lawv tau xaiv lawv tus kheej txojkev, thiab lawv tus ntsuj plig zoo siab rau lawv tej kev qias vuab tsuab. Kuv thiab yuav xaiv lawv tej kev dag ntxias, thiab yuav coj yam uas lawv ntshai los raug lawv; vim thaum Kuv hu, tsis muaj leejtwg teb; thaum Kuv hais, lawv tsis mloog: tiam sis lawv tau ua phem rau ntawm Kuv lub xub ntiag, thiab xaiv yam uas Kuv tsis txaus siab rau.’ ‘Vajtswv yuav xa kev dag ntxias muaj hwjchim loj tuaj rau lawv, kom lawv ntseeg tej lus dag,’ vim lawv tsis txais yuav txojkev hlub ntawm qhov tseeb, xwv kom lawv thiaj dim,’ ‘tiam sis lawv nyiam kev tsis ncaj ncees.’ Yaxayas 66:3, 4; 2 Thexalaunika 2:11, 10, 12.

“Tug Xibhwb Qhia saum ntuj ceeb tsheej nug tias: ‘Muaj dab tsi yog kev dag ntxias uas muaj hwj chim tshaj no uas yuav ntxias tau lub siab tshaj li qhov ua txuj tias nej tab tom tsa saum lub hauv paus uas yog, thiab tias Vajtswv txais nej tej hauj lwm, thaum qhov tseeb nej tab tom coj ntau yam raws li txoj kev txawj ntse ntawm lub ntiaj teb no thiab tab tom ua txhaum rau Yehauvas? Au, qhov no yog ib txoj kev dag ntxias loj heev, yog ib qho kev ntxias siab uas ntxim nyiam, uas txeeb tau tib neeg tej siab thaum cov neeg uas twb “ib zaug paub qhov tseeb lawm” yuam kev coj tus yam ntxwv ntawm kev dawb huv los hloov qhov ntsuj plig thiab lub hwj chim ntawm kev dawb huv ntawd; thaum lawv xav tias lawv nplua nuj, muaj cuab tam ntau zuj zus, thiab tsis muaj kev txom nyem dab tsi li, tiam sis qhov tseeb lawv tab tom txom nyem txhua yam.’” Testimonies, volume 8, 249, 250.

Laodike-as, uas Kev Ntseeg Adventist tau dhau los ua txij xyoo 1856, sawv cev rau cov uas ib zaug tau txais “lub teeb loj,” tiam sis raug teem tseg kom tau txais “kev dag ntxias muaj hwjchim” ntawm Second Thessalonians, thaum tas nrho lub sij hawm lawv ntseeg tias lub hauv paus cuav uas lawv tau tsa los ntawm kev coj npib cuav thiab pob zeb muaj nqis cuav los siv ntawd yog Vajtswv tau tsa cia, tab sis qhov tseeb nws yog ib lub hauv paus uas txhim tsa saum xuab zeb. Kev Ntseeg Adventist yog “ib pawg ntseeg uas tau muaj lub teeb loj, pov thawj loj”, tiam sis yog ib “pawg ntseeg” uas tau muab “txoj xov uas tus Tswv” tau “xa” pov tseg, thiab txij thaum ntawd los tau txais “cov lus hais uas tsis muaj laj thawj tshaj plaws thiab cov kev xav yuam kev thiab cov kev tshawb xav cuav”.

“Cov xibhwb uas tsis raug ua kom dawb huv tab tom sawv tawm tsam Vajtswv. Lawv tab tom qhuas Khetos thiab tus vajtswv ntawm lub ntiajteb no tib lub pa. Txawm hais tias lawv qhuab qhia tias lawv txais yuav Khetos, lawv puag Barabbas, thiab los ntawm lawv tej haujlwm lawv hais tias, ‘Tsis yog Tus Txiv Neej no, tiam sis yog Barabbas.’ Cia txhua tus uas nyeem cov kab no ceev faj. Xatas twb khav txog yam uas nws ua tau lawm. Nws xav tias nws yuav rhuav tau txoj kev sib koom siab uas Khetos tau thov kom muaj nyob hauv Nws pawg ntseeg. Nws hais tias, ‘Kuv yuav tawm mus thiab ua ib tug ntsuj plig dag ntxias kom ntxias cov uas kuv ua tau, kom cem thuam, thiab txiav txim, thiab cuav ntxias.’ Cia tus tub ntawm kev dag thiab tim khawv cuav raug txais tos los ntawm “ib pawg ntseeg uas twb tau muaj txojkev kaj loj heev,” pov thawj loj heev, ces pawg ntseeg ntawd yuav muab txoj xov uas tus Tswv tau xa pov tseg, thiab txais yuav cov lus liam uas tsis tsim nyog tshaj plaws thiab cov kev xav yuam kev thiab tej kev xav cuav. Xatas luag lawv txoj kev ruam, rau qhov nws paub qhov tseeb yog dabtsi.”

“Coob leej coob yuav sawv saum peb lub sam thiaj qhuab qhia, tuav lub teeb hluav taws ntawm tej lus faj lem cuav hauv lawv txhais tes, uas tau muab cig los ntawm Xatas lub teeb hluav taws dab phem. Yog muaj kev ua xyem xyav thiab kev tsis ntseeg raug tuav cia, cov xibhwb ncaj ncees yuav raug muab tshem tawm ntawm cov neeg uas xav tias lawv paub ntau kawg. Khetos hais tias, ‘Yog koj twb tau paub lawm, txawm yog koj, yam tsawg kawg hauv hnub no uas yog koj hnub, tej uas yog rau koj txoj kev thaj yeeb! tiam sis nim no tej ntawd twb raug zais ntawm koj ob lub qhov muag lawm.’”

“Txawm li cas los xij, lub hauv paus ntawm Vajtswv tseem nyob ruaj khov. Tus Tswv paub cov uas yog Nws tug. Tus uas ua hauj lwm qhuab qhia uas raug dawb huv yuav tsum tsis txhob muaj kev dag ntxias hauv nws lub qhov ncauj. Nws yuav tsum qhib lug npaum li nruab hnub, dawb huv ntawm txhua yam paug ntawm kev phem. Kev ua hauj lwm qhuab qhia thiab kev luam tawm uas raug dawb huv yuav yog ib lub hwj chim hauv kev ci ntsa iab lub teeb ntawm qhov tseeb rau tiam neeg ntxeev tiaj no. Lub teeb, cov kwv tij, peb xav tau lub teeb ntxiv. Ceev raj hauv Xi-oos; tsa suab ceeb toom rau saum lub roob dawb huv. Sau tus Tswv pab tub rog los ua ke, nrog tej siab uas raug dawb huv, kom hnov yam uas tus Tswv yuav hais rau Nws haiv neeg; rau qhov Nws twb ntxiv lub teeb rau txhua tus uas yuav mloog. Cia lawv raug npaj thiab muab cuab yeej tiav, thiab nce mus rau kev sib ntaus—mus pab tus Tswv tawm tsam cov muaj hwj chim. Vajtswv tus kheej yuav ua hauj lwm rau Yixayee. Txhua tus nplaig dag yuav raug muab ntsiag to. Cov tim tswv txhais tes yuav rhuav tshem tej tswv yim dag ntxias uas tab tom raug tsim. Xatas tej chaw ruaj khov yuav tsis muaj hnub kov yeej. Kev yeej yuav nrog tus tim tswv thib peb txoj xov mus. Ib yam li Tus Thawj Tub Rog ntawm tus Tswv pab tub rog tau rhuav Yelikhau tej ntsa, tus Tswv cov neeg uas ceev Nws tej lus txib kuj yuav kov yeej, thiab txhua yam uas tawm tsam yuav raug swb. Tsis txhob cia ib tug ntsuj plig twg yws txog Vajtswv cov tub qhe uas tau tuaj cuag lawv nrog ib txoj xov uas raug xa los saum ntuj. Tsis txhob nrhiav lawv tej kev yuam kev ntxiv lawm, hais tias, ‘Lawv hais ruaj dhau lawm; lawv hais hnyav dhau lawm.’ Tej zaum lawv yuav hais hnyav; tiam sis puas yog tsis tsim nyog? Vajtswv yuav ua kom cov neeg mloog pob ntseg nrov yog lawv tsis mloog Nws lub suab lossis Nws txoj xov. Nws yuav tshaj tawm txiav txim rau cov uas tawm tsam Vajtswv Txojlus.”

“Xatas tau tso txhua txoj kev uas ua tau kom txhob muaj ib yam dab tsi los nyob hauv peb ua ib haiv neeg los qhuab ntuas thiab cem peb, thiab ntuas kom peb tso peb tej kev yuam kev tseg. Tiamsis muaj ib haiv neeg uas yuav nqa Vajtswv lub phij xab. Muaj ib txhia yuav tawm mus ntawm peb nruab nrab uas yuav tsis nqa lub phij xab ntxiv lawm. Tiamsis cov no tsis muaj peev xwm tsa ntsa los thaiv qhov tseeb; rau qhov nws yuav mus ntxiv mus thiab nce siab mus txog thaum kawg. Yav tag los Vajtswv tau tsa ib txhia neeg sawv los, thiab Nws tseem muaj neeg ntawm lub caij nyoog uas tab tom tos, npaj txhij ua raws li Nws cov lus txib—cov neeg uas yuav hla dhau tej kev txwv uas tsuas zoo li ntsa pleev nrog av nplaum tsis lo khov xwb. Thaum Vajtswv tso Nws tus Ntsuj Plig rau saum tibneeg, lawv yuav ua haujlwm. Lawv yuav tshaj tawm tus Tswv lo lus; lawv yuav tsa lawv lub suab zoo li raj nplaim. Qhov tseeb yuav tsis raug txo kom me dua los sis poob nws lub hwj chim nyob hauv lawv txhais tes. Lawv yuav qhia rau haiv neeg pom lawv tej kev txhaum hla kev, thiab rau Yakhauj tsev neeg pom lawv tej kev txhaum.” Testimonies to Ministers, 409–411.

Kev txheeb lub cim phem dab ntxwg nyoog ntawm “yam uas ua tsis tseg niaj hnub” los ua ib lub cim sawv cev rau Khetos yog ib yam uas qhuas “Khetos thiab tus vajtswv ntawm lub ntiajteb no hauv tib qho pa hais. Txawm lawv lees hais tias lawv txais Khetos los, lawv kuj puag Barabbas, thiab los ntawm lawv tej kev ua lawv hais tias, ‘Tsis yog Tus Txivneej no, tiamsis yog Barabbas.’” Cov tseeb uas tau sawv cev rau hauv Miller zaj npau suav ua “tej pob zeb muaj nqis”, thiab kuj tau muab nthuav qhia kom pom tseeb rau saum ob daim ntxhuav dawb huv, yog “lub teeb loj,” uas Miller tau txais, thiab uas Adventism tau tsis lees txais.

Lawv tshaj tawm tias lawv tab tom qhuas Khetos nrog ib lub cim Xatas, thiab tseem lees tias lawv tab tom sawv ruaj nreb saum Vajtswv lub hauv paus, thaum qhov tseeb ntawd yog ib lub hauv paus cuav uas coj kev dag ntxias loj heev los rau txhua tus uas sawv ruaj nreb saum lub tsev-kev-qhuab-qhia uas yuam kev ntawd. Tsis muaj ib yam tshiab nyob hauv qab lub hnub, thiab cov Yixayee niaj hnub no tsuas yog tab tom taug raws tej hneev taw yaj saub ntawm cov Yixayee thaum ub xwb.

“Muaj ib yam ua rau kuv tus ntsuj plig nyuaj siab hnyav: yog qhov tsis muaj kev hlub ntawm Vajtswv loj heev, uas twb ploj mus lawm vim qhov pheej tawm tsam qhov kaj thiab qhov tseeb mus tsis tseg, thiab vim tej cawv los ntawm cov uas tau koom tes ua haujlwm nquag, cov uas, tab tom ntsib tim khawv txuas tim khawv ntau zuj zus, tseem tau siv lawv tej cawv los tawm tsam txoj hauj lwm ntawm zaj lus uas Vajtswv tau xa los. Kuv taw lawv mus rau haiv neeg Yudais thiab nug tias, Peb puas yuav cia peb cov kwv tij hla mus raws tib txoj kev ntawm qhov dig muag tawm tsam no mus txog rau thaum lub sijhawm sim siab xaus kiag? Yog tias ib haiv neeg twg yeej ib txwm xav tau cov neeg zov faj tiag tiag thiab ncaj ncees, cov uas yuav tsis nyob ntsiag to, cov uas yuav qw nruab hnub thiab nruab hmo, tshaj tawm tej lus ceeb toom uas Vajtswv tau muab, ces yog cov Seventh-day Adventists. Cov uas tau txais qhov kaj loj, tej cib fim uas tau txais koob hmoov, cov uas, zoo li Khaunpaum, tau raug tsa siab mus txog saum ntuj ceeb tsheej hauv qhov chaw ntawm tej cai tshwj xeeb—puas yog vim lawv tsis siv tej ntawd kom muaj nqis lawv thiaj yuav raug tso cia rau hauv qhov tsaus ntuj uas haum raws li qhov loj ntawm qhov kaj uas twb muab rau lawm?”

“Kuv xav thov ntuas peb cov kwvtij uas yuav tuaj sib txoos rau hauv General Conference kom mloog lus rau zaj lus uas tau muab rau cov Laodiceans. Lawv nyob hauv ib txoj kev dig muag loj npaum li cas! Lo lus no twb tau coj los qhia rau nej paub dua thiab dua lawm, tiam sis nej qhov tsis txaus siab rau nej tus mob sab ntsuj plig tseem tsis tau tob txaus thiab mob txaus kom ua rau muaj kev hloov kho. ‘Koj hais tias, Kuv nplua nuj, thiab muaj khoom ntau ntxiv lawm, thiab tsis xav tau dabtsi li; thiab tsis paub tias koj yog tus txom nyem, thiab tu siab kawg, thiab pluag, thiab dig muag, thiab liab qab.’ Txoj kev txhaum ntawm kev dag ntxias yus tus kheej nyob saum peb tej koom txoos. Lub neej kev ntseeg ntawm ntau leej yog ib txoj kev dag.” Manuscript Releases, volume 16, 106, 107.

“Capernaum” yog lub nroog uas Yexus tau xaiv ua nws lub nroog.

“Nyob rau hauv Capernaum, Yexus tau nyob thaum lub sijhawm nruab nrab ntawm Nws tej kev mus los rov qab los, thiab lub nroog ntawd thiaj li raug hu tias yog ‘Nws tus kheej lub nroog.’ Nws nyob ntawm ntug Dej Hiav Txwv Kalilais, thiab ze rau ciam teb ntawm thaj tiaj zoo nkauj Gennesaret, yog tsis yog nyob ncaj qha rau saum nws.” The Desire of Ages, 252.

Khetos tau xaiv Kapena-us ib yam li thaum ub Nws tau xaiv Yeluxalees.

Kuv yuav pub ib xeem rau nws tus tub, xwv kom Daviv kuv tus tub qhe yuav muaj ib lub teeb nyob niaj txhis ntawm kuv xub ntiag hauv Yeluxalees, lub nroog uas kuv tau xaiv rau kuv tus kheej los tsa kuv lub npe rau ntawd. 1 Vajntxwv 11:36.

Khetos tau xaiv cov Adventism ua Nws lub nroog hauv xyoo 1844, thiab txog xyoo 1863, Adventism twb txhim kho dua lub nroog “Jericho” lawm, uas yog ib lub cim ntawm Laodicea txoj kev xis nyob thiab kev nplua nuj. Ib yam li thaum ub rau cov Yixayee, kuj zoo ib yam rau cov Yixayee niaj hnub no thiab. Adventism ntseeg tias lawv yog cov pej xeem ntawm Vajtswv lub nroog tshwj xeeb, tiamsis lawv tau tsis kam txais “lub teeb loj” uas muab pov thawj txog txoj kev ua pej xeem ntawd. Ib yam li Shilo thaum lub sijhawm Eli, Hophni thiab Phinehas, Adventism yuav raug txiav txim raws li “lub teeb loj” uas lawv tau txais lub sijhawm los txais yuav.

“Nyob hauv cov uas tshaj tawm tias yog Vajtswv cov menyuam, kev ua siab ntev tau tshwm los me kawg li cas, muaj pes tsawg lo lus iab lo lus khawv uas tau hais tawm, thiab muaj ntau npaum li cas ntawm kev txiav txim rau txim uas tau tshaj tawm tawm tsam cov uas tsis yog ntawm peb txoj kev ntseeg. Muaj coob leej tau saib cov uas nyob hauv lwm pawg ntseeg zoo li yog cov neeg txhaum loj kawg, thaum tus Tswv tsis saib lawv li ntawd. Cov uas saib cov tswvcuab ntawm lwm pawg ntseeg li ntawd, lawv yuav tsum txo hwjchim rau hauv qab Vajtswv txhais tes muaj hwjchim. Cov uas lawv txiav txim rau txim ntawd, tej zaum tsuas tau txais qhov kaj me ntsis xwb, muaj sijhawm tsawg thiab muaj cai tshwjxeeb tsawg. Yog lawv tau txais qhov kaj uas coob leej ntawm cov tswvcuab hauv peb cov pawg ntseeg tau txais lawm, tej zaum lawv yuav tau loj hlob mus sai dua qub, thiab yuav tau sawv cev zoo dua rau lawv txoj kev ntseeg rau ntiajteb pom. Hais txog cov uas khav txog lawv qhov kaj, tiam sis tseem tsis taug kev hauv qhov kaj ntawd, Khetos hais tias, ‘Tiamsis kuv hais rau nej tias, nyob rau hnub txiav txim, lub nceeg vaj Tyre thiab Sidon yuav raug zam taus tshaj nej. Thiab koj, Capernaum [Cov Seventh-day Adventists, uas tau txais qhov kaj loj heev], uas raug tsa siab mus txog saum ntuj [nyob rau hauv txoj cai tshwjxeeb], yuav raug muab pov nqes mus rau dab teb: rau qhov yog tej hauj lwm muaj hwjchim loj uas tau ua hauv koj, tau ua nyob rau hauv Sodom, ces nws yeej yuav tau nyob ruaj mus txog niaj hnub no. Tiamsis kuv hais rau nej tias, nyob rau hnub txiav txim, lub tebchaws Sodom yuav raug zam taus tshaj koj.’ Lub sijhawm ntawd Yexus teb thiab hais tias, ‘Kuv ua koj tsaug, Au Leej Txiv, tus Tswv ntawm ntuj thiab ntiajteb, vim koj tau zais tej no ntawm cov neeg txawj ntse thiab cov neeg muaj tswv yim [raws li lawv tus kheej xav], thiab tau qhia tej no rau cov menyuam mos.’”

“‘Thiab nim no, vim nej twb ua txhua yam hauj lwm no lawm, tus Tswv hais li no, thiab kuv tau hais rau nej, sawv ntxov ntxov los hais, los nej tsis mloog; thiab kuv tau hu nej, los nej tsis teb; yog li ntawd kuv yuav ua rau lub tsev no, uas hu raws li kuv lub npe, uas nej tso siab rau, thiab rau qhov chaw uas kuv tau muab rau nej thiab rau nej tej yawg koob, ib yam li kuv tau ua rau Shiloh. Thiab kuv yuav ntiab nej tawm ntawm kuv lub xub ntiag, ib yam li kuv tau ntiab tawm tag nrho nej cov kwv tij, yog tag nrho noob neej ntawm Ephraim.’”

“Tus Tswv tau tsim tsa tej koomhaum uas tseem ceeb heev nyob hauv peb nruab nrab, thiab lawv yuav tsum raug coj thiab tswj, tsis yog raws li tej koomhaum hauv ntiajteb raug coj thiab tswj, tiam sis raws li Vajtswv txoj kev txiav txim. Lawv yuav tsum raug coj thiab tswj nrog lub siab uas tsom ntsoov rau nws lub hwjchim ci ntsa iab xwb, xwv kom txhua txoj haukev cawm tau tej ntsujplig uas tab tom ploj mus. Rau Vajtswv haivneeg, tej lus timkhawv ntawm tus Ntsujplig twb tau los lawm, los tseem muaj coob leej uas tsis tau mloog lus qhuab ntuas, lus ceebtoom, thiab lus ntuas.”

“‘Nej nim no mloog qhov no tam sim no, nej haiv neeg ruam thiab tsis muaj kev nkag siab; nej muaj qhov muag los tsis pom; nej muaj pob ntseg los tsis hnov: Nej puas yuav tsis ntshai kuv? tus Tswv hais li no: nej puas yuav tsis tshee hnyo ntawm kuv xub ntiag, kuv uas tau muab cov xuab zeb ua ciam rau hiav txwv raws li ib txoj kevcai uas nyob mus ib txhis, kom hiav txwv hla tsis dhau nws; txawm nws tej nthwv dej ntas nphau los lawv yeej kov tsis yeej; txawm lawv nrov nthe los lawv yeej hla tsis dhau? Tiamsis haiv neeg no muaj lub siab fav xeeb thiab ntxeev siab; lawv tau fav xeeb thiab mus lawm. Lawv kuj tsis hais hauv lawv lub siab tias, Cia peb tam sim no ntshai tus Tswv peb tus Vajtswv, tus uas pub nag rau, ob qho tib si nag thaum ntxov thiab nag thaum lig, raws caij raws nyoog: nws khaws cia rau peb tej limtiam uas teem tseg rau lub caij sau qoob. Nej tej kev txhaum kev phem tau muab tej no tig mus lawm, thiab nej tej kev txhaum tau txwv tej yam zoo kom txhob los txog nej.... Lawv tsis txiav txim rau rooj plaub, yog rooj plaub ntawm cov menyuam ntsuag los lawv kuj tsis txiav txim, txawm li ntawd los lawv tseem vam meej; thiab lawv tsis txiav txim ncaj ncees rau cov neeg txom nyem. Kuv puas yuav tsis tuaj xyuas rau tej no? tus Tswv hais li no; kuv tus ntsuj plig puas yuav tsis pauj rau ib haiv neeg zoo li no?’”

“Tus Tswv puas yuav raug yuam kom hais tias, ‘Tsis txhob thov Vajtswv rau haiv neeg no, thiab tsis txhob tsa suab quaj los sis lus thov rau lawv, thiab tsis txhob thov nruab nrab rau kuv: vim kuv yuav tsis mloog koj’? ‘Yog li ntawd los nag tau raug txwv cia, thiab tsis tau muaj los nag lig li.... Txij no mus koj puas yuav tsis quaj hu rau kuv tias, Kuv Txiv, koj yog tus coj kuv txij thaum kuv hluas los?’” Review and Herald, August 1, 1893.

Peb yuav txuas ntxiv peb txoj kev xav txog “txoj kev kaj loj” uas tau muab rau William Miller hais txog phau Ntawv Qhia Tshwm hauv tsab xov xwm tom ntej.

“Thaum Khetos los rau hauv lub ntiajteb no los ua tus qauv ntawm kev ntseeg tseeb, thiab los tsa kom cov ntsiab cai uas yuav tsum kav tibneeg lub siab thiab lawv tej kev ua siab tawv tau siab dua, kev dag cuav twb ntes ruaj khov heev rau cov uas twb tau txais txojkev kaj loj kawg nkaus lawm, kom lawv tsis to taub txojkev kaj ntawd ntxiv lawm, thiab tsis muaj siab hlo tso tej kab ke qub tseg rau qhov tseeb. Lawv tsis kam lees tus Xibfwb saum ntuj ceeb tsheej, lawv ntsia tus Tswv uas muaj hwjchim ci ntsa iab saum ntoo khaublig, xwv kom lawv thiaj khaws tau lawv tej kev cai qub thiab tej yam uas lawv tus kheej tsim tawm. Tib tus ntsuj plig ntawd niaj hnub no tseem tshwm sim nyob hauv lub ntiajteb no. Tibneeg tsis nyiam tshawb nrhiav qhov tseeb, tsam lawv tej kab ke qub raug cuam tshuam, thiab tsam muaj ib txoj kev tshiab raug coj los. Hauv tibneeg yeej ib txwm muaj kev pheej hmoo tsis tu ncua rau kev yuam kev, thiab tibneeg ib txwm muaj lub siab nyiam tsa tibneeg tej tswv yim thiab kev txawj ntse kom siab heev, thaum tej yam uas yog Vajtswv thiab nyob mus ib txhis ho tsis raug pom kom tseeb thiab tsis raug saib muaj nqis.” Counsels on Sabbath School Work, 47.