Ob lub tebchaws qaum teb thiab qab teb tau tawg ua zej ua zos nyob hauv Vajtswv txoj kev chim txwv rau ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo, kom ua tiav raws li txoj kev cog lus uas raug rhuav ntawm Leviticus nees nkaum tsib thiab nees nkaum rau. Plaub caug rau xyoo uas nyob nruab nrab ntawm qhov xaus ntawm thawj zaug thiab zaum kawg ntawm txoj kev chim txwv ntawd tau sawv cev rau kev sib sau ntawm ob lub tebchaws ntawd los ua ib lub tebchaws ntawm sab ntsuj plig niaj hnub no Ixayees xyoo 1844. Kev sib sau ntawm ob haiv neeg ntawd tau raug sawv cev los ntawm ob tug qws uas Exekees muab txuas ua ke, thiab ob tug qws uas tus poj ntsuam ntawm Xalefath khaws tseg hauv zaj keeb kwm ntawm Eliyas. Hnub tim 22 lub Kaum Hli, 1844, keeb kwm cev Vajtswv lus ntawm ob lub tebchaws qaum teb thiab qab teb tau xaus lawm, thiab hauv qhov ua li ntawd nws tau rov hais dua keeb kwm ntawm qhov pib ntawm ob lub tebchaws ntawd.
Yele-aujelauj tsa tsa ib txoj kev pe hawm cuav nyob rau hauv lub nceeg vaj qaum teb kom txwv tsis pub nws cov pej xeem mus rau Yudas thiab pe hawm Vajtswv hauv lub tuam tsev dawb huv hauv Yeluxalees.
Yeleyaunas hais hauv nws lub siab tias, Tam sim no lub tebchaws no yuav rov qab mus rau tsev neeg Daviv lawm: Yog hais tias haiv neeg no nce mus ua kev txi rau hauv lub tsev ntawm tus Tswv uas nyob hauv Yeluxalees, ces lub siab ntawm haiv neeg no yuav rov tig mus rau lawv tus tswv, yog rau Rehoboa uas yog vajntxwv ntawm Yudas, thiab lawv yuav tua kuv, thiab rov mus cuag Rehoboa uas yog vajntxwv ntawm Yudas. Vim li ntawd vajntxwv thiaj nrog luag sab laj, thiab ua ob tug nyuj kub, thiab hais rau lawv tias, Nej nce mus rau Yeluxalees mas nyuaj dhau rau nej lawm: saib seb, Au Ixayees, no yog nej tej vajtswv uas tau coj nej tawm hauv lub tebchaws Iziv los. Nws muab ib tug tso rau hauv Npe‑ees, hos ib tug ntxiv nws muab tso rau hauv Das. Thiab yam no txawm los ua kev txhaum: rau qhov haiv neeg mus pe hawm ntawm tus ntawd, mus txog Das. Nws kuj ua ib lub tsev rau tej chaw siab, thiab tsa pov thawj tawm hauv cov neeg qis tshaj plaws, cov uas tsis yog ntawm Levi cov tub. Thiab Yeleyaunas tsa ib rooj kevcai nyob rau lub hli yim, hnub tim kaum tsib ntawm lub hli, zoo ib yam li rooj kevcai uas muaj nyob hauv Yudas, thiab nws txi saum lub thaj. Nws ua li ntawd hauv Npe‑ees, txi rau cov nyuj uas nws tau ua; thiab nws tsa rau hauv Npe‑ees cov pov thawj ntawm tej chaw siab uas nws tau ua. Yog li ntawd nws txi saum lub thaj uas nws tau ua hauv Npe‑ees rau hnub tim kaum tsib ntawm lub hli yim, yog lub hli uas nws tau npaj los ntawm nws tus kheej lub siab; thiab tsa ib rooj kevcai rau cov Yixayee cov menyuam; thiab nws txi saum lub thaj, thiab hlawv xyab. 1 Vajntxwv 12:26–33.
Nws txoj kevcai pe hawm yog ib yam piv txwv ntawm Catholicism (kev pe dab qhuas), rau qhov ib yam li Aloos txoj kev tawm tsam, nws tau tsa ib tug mlom rau thiab ntawm tus tsiaj qus. Ob tug mlom nyuj ntawd raug ua los ntawm kub, ua cim txog Npanpiloo. Cov mlom ntawd raug fij rau cov vajtswv ntawm Iyiv tebchaws, uas raug hu raws li Aloos kuj tau hu lawv thiab; tias yog “cov vajtswv uas tau coj lawv tawm hauv lub tebchaws Iyiv.” Nws tau txhim ob lub thaj nyob hauv ob lub nroog, uas thaum muab los xav ua ke ces sawv cev rau kev sib xyaw ua ke ntawm pawg ntseeg (Bethel) thiab xeev tebchaws (Dan). Cov thaj ntawd yog tej yam cuav uas hloov chaw ntawm lub thaj tseeb, uas yog Khetos, ib yam li Catholicism lees tias nws yog Khetos tus sawv cev hauv ntiajteb. Nws tau tsa ib pab pov thawj uas twb raug ua qias lawm, ib yam li cov pov thawj ntawm Catholicism. Nws tau xaiv ib hnub rau nws txoj kev pe hawm uas txawv tshwj xeeb ntawm txhua hnub ntawm Vajtswv tej hnub caiv dawb huv tseeb, yog li ntawd sawv cev rau qhov kev sib cav txog hnub pe hawm tseeb thiab hnub pe hawm cuav.
Thaum pib tsa nws lub cev kev pe hawm cuav ntawd, Vajtswv tau txib ib tug yaj saub tawm hauv Yudas tuaj cem nws txoj kev pe hawm dag ntawd.
Thiab saib, muaj ib tug neeg ntawm Vajtswv tawm hauv Yudas tuaj rau Npe‑thees raws li lo lus ntawm tus Tswv; thiab Yerau‑aum sawv ntawm lub thaj txi ntuj kom hlawv xyab. Thiab nws qw tawm tsam lub thaj txi ntuj raws li lo lus ntawm tus Tswv, thiab hais tias, Au lub thaj txi ntuj, lub thaj txi ntuj, tus Tswv hais li no; Saib seb, yuav muaj ib tug me nyuam yug los rau hauv tsev neeg Daviv, npe hu ua Yauxiya; thiab saum koj no nws yuav txi cov pov thawj ntawm tej chaw siab uas hlawv xyab saum koj, thiab tej pob txha neeg yuav raug hlawv saum koj. Thiab hnub ntawd nws tau muab ib lub cim, hais tias, Nov yog lub cim uas tus Tswv tau hais; Saib seb, lub thaj txi ntuj yuav tawg nthe, thiab cov hmoov tshauv uas nyob saum nws yuav nchuav tawm. 1 Vajntxwv 13:1–3.
Tus yaj saub uas los ntawm Yudas tau tshaj tawm ib zaj lus faj lem peb txheej, qhia meej txog kev yug los yav tom ntej ntawm vajntxwv Yausiyas. Nws tau twv hais tias Yausiyas yuav tua cov pov thawj phem uas ua haujlwm ntawm lub thaj cuav ntawd, thiab tias Yausiyas kuj yuav hlawv tibneeg tej pob txha rau saum lub thaj ntawd thiab. Nws kuj tau muab ib lub cim rau Yerau‑a‑oo, qhia meej tias Yerau‑a‑oo lub thaj yuav tawg qhib thiab cov hmoov tshauv yuav ntws tawm. Txhua yam no tau ua tiav raws li Lo Lus ntawm tus Tswv, tiam sis thaum Yerau‑a‑oo hnov tus yaj saub txoj kev tshaj tawm, nws npau taws thiab nrhiav kev los ua rau tus yaj saub, tab sis Vajtswv yog tus kav tswj txhua yam.
Thiab tau muaj tias, thaum vajntxwv Yerobo‑a hnov lo lus ntawm tus txiv neej ntawm Vajtswv, uas tau qw tawm tsam lub thaj txi ntuj hauv Npe‑the‑es, nws txawm ncav tes ntawm lub thaj txi ntuj ntawd thiab hais tias, Cia li ntes nws. Thiab nws txhais tes uas nws tau ncav tawm tawm tsam nws ntawd txawm qhuav nkaus, mus txog qib uas nws rub tsis tau rov los rau ntawm nws lawm. Lub thaj txi ntuj kuj tawg pleb, thiab cov tshauv ntws tawm hauv lub thaj txi ntuj, raws li lub cim uas tus txiv neej ntawm Vajtswv tau qhia los ntawm lo lus ntawm tus Tswv. 1 Vajntxwv 13:4, 5.
Lub cim ntawd tau muaj tiav tam sim ntawd, thiab Jeroboos tes tau qaug tuag.
Ces vaj ntxwv teb thiab hais rau tus txiv neej ntawm Vajtswv tias, “Tam sim no thov koj tig ntsej muag thov tus Tswv uas yog koj tus Vajtswv, thiab thov Vajtswv rau kuv, kom kuv txhais tes rov zoo li qub dua.” Ces tus txiv neej ntawm Vajtswv thov tus Tswv; thiab vaj ntxwv txhais tes thiaj rov zoo rau nws dua, thiab los ua ib yam li yav tas los. Ces vaj ntxwv hais rau tus txiv neej ntawm Vajtswv tias, “Cia li nrog kuv mus tsev, thiab rov qab muaj zog, ces kuv yuav muab nqi zog rau koj.” Tiamsis tus txiv neej ntawm Vajtswv hais rau vaj ntxwv tias, “Txawm yog koj yuav muab ib nrab ntawm koj lub tsev rau kuv los, kuv yuav tsis nrog koj mus hauv, thiab kuv yuav tsis noj mov los tsis haus dej hauv qhov chaw no; vim hais tias lo lus ntawm tus Tswv tau txib kuv li no tias, Tsis txhob noj mov, thiab tsis txhob haus dej, thiab tsis txhob rov qab los ntawm tib txoj kev uas koj tuaj.” Yog li ntawd nws thiaj mus dua lwm txoj kev, thiab tsis rov qab los ntawm txoj kev uas nws tuaj rau Npe-ee. 1 Vajntxwv 13:6–10.
Yexus ib txwm siv qhov pib ntawm ib yam los ua qauv qhia txog qhov kawg ntawm ib yam, thiab qhov pib ntawm ob lub nceeg vaj sab qaum teb thiab sab qab teb ntawm Ixayees qub tiag tiag ntawd xaus rau hauv keeb kwm qhov chaw uas ob tug pas raug txuas ua ib tug pas, sawv cev rau haiv neeg Ixayees niaj hnub no sab ntsuj plig.
Hauv keeb kwm uas ob tug pas nrig tau muab txuas ua ke ntawd, ib txoj kev sim siab muaj peb theem tau raug pib thaum lub sijhawm kawg xyoo 1798. Ob tug pas nrig ntawd (ob lub nceeg vaj) tab tom raug sau los ua ke ua ntej kev nchuav los ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv nyob rau hauv Txoj Kev Quaj Hmo Ntuj. Thaum thawj zaug kev chim siab hauv caij nplooj ntoos hlav xyoo 1844, cov Protestants poob rau txoj kev sim siab ntawd thiab tau los ua cov ntxhais ntawm Catholicism, yog li rov ua dua qhov pib tsa ib txoj kev pe hawm cuav, ib yam li Yelemi‑oos tau ua piv txwv tseg.
Kev Hloov Tshiab Kev Ntseeg Protestant yog ib txoj hauj lwm uas Vajtswv tau ua kom coj pawg ntseeg uas nyob hauv tebchaws moj sab qhua tawm ntawm tej kev ntseeg cuav, tej kab ke qub, thiab tej kev coj ntawm lub koom txoos Loos. Txij thaum Martin Luther los, muaj ntau thiab ntau dua qhov tseeb raug muab qhib tawm, qhia meej tias tus niam ntiav ntawm Tyre tsis yog dab tsi ntxiv lawm tshaj ib txoj kev teev hawm dab qhuas tsis paub Vajtswv uas muab ib daim npog ua kev lees ntseeg Khixatia cuav los npog cia. Qhov no yog tus Tswv lub hom phiaj kom coj Nws haiv neeg uas raug txhom khi tawm hauv qhov tsaus ntuj, ib yam li Nws tau ua thaum Nws haiv neeg ua qhev nyob hauv tebchaws Iyi. Nws tau cawm lawv dim ntawm kev ua cev qhev hauv Iyi kom pub Nws txoj kevcai rau lawv. Qhov uas cov Protestant tsis kam raws mus tom qab qhov kaj uas pheej nce zuj zus ntawm txoj kev paub uas raug qhib tshem lub foob rau xyoo 1798 ntawd, tau txwv tsis pub lawv paub txog txoj kevcai thiab txoj hauj lwm tseeb ntawm lub tuam tsev dawb huv uas Khetos ua nyob rau xyoo 1844.
Lawv qhov tsis lees txais txoj xov ntawm lub sij hawm txiav txim sawv cev rau qhov uas lawv tau los ua cov ntxhais ntawm pawg ntseeg Loos, thiab tom qab ntawd lawv tau tsa ib txoj kev pe hawm cuav uas hauv Vajluskub raug txheeb tias yog tus yaj saub cuav (Protestantism uas tau thim kev ntseeg lawm). Cov Millerites uas ncaj ncees, uas tau nkag mus rau hauv lub tuam tsev dawb huv los ntawm txoj kev ntseeg rau hnub Kaum Hli 22, 1844, tau txais lub teeb ntawm tus tim tswv thib peb thiab tau nthuav ib lo lus cem rau txoj kev pe hawm cuav uas lees tias yog Protestant, thaum tseem tuav rawv rau thawj kab ke qub txeeg qub teg ntawm kev teev dab mlom, uas yog kev pe hawm lub hnub. Tus yaj saub los ntawm Yudas yog ib daim qauv piv txog Millerite Adventism uas paub thiab nthuav tawm txoj xov ntawm tus tim tswv thib peb uas tau los txog rau hnub Kaum Hli 22, 1844.
Thaum raug Jeroboos hais kom tus yaj saub mus rau hauv nws lub tsev thiab rov ua kom nws tus kheej muaj zog, tus yaj saub thiaj qhia txog cov lus qhia tshwjxeeb uas tus Tswv tau muab rau nws. Tib lo lus txib ntawd kuj tau muab rau Millerite Adventism thiab. Lo lus txib ntawd yog kom txhob rov qab mus raws txoj kev uas lawv tau tuaj, thiab Millerite Adventism tau tawm hauv cov Protestant denominations los. Lawv tau raug cais tawm ntawm cov Protestants thaum thawj zaug kev poob siab nyob rau lub caij nplooj ntoos hlav xyoo 1844, thiab Yelemis muab ib qho piv txwv txog tib cov lus qhia ntawd uas tau muab rau tus yaj saub hauv Yudas.
Koj tej lus tau pom lawm, thiab kuv tau noj lawv; thiab koj lo lus tau los ua kev xyiv fab thiab kev zoo siab ntawm kuv lub siab: rau qhov kuv raug hu raws li koj lub npe, Au tus Tswv Vajtswv ntawm cov tub rog. Kuv tsis tau zaum hauv pawg neeg thuam luag, thiab kuv tsis tau zoo siab nrog lawv; kuv zaum ib leeg vim yog koj txhais tes: rau qhov koj tau puv kuv npo nrog kev chim siab. Vim li cas kuv qhov mob thiaj nyob mus li, thiab kuv qhov txhab thiaj kho tsis tau, uas tsis kam txais kev kho? Koj puas yuav ua rau kuv zoo li tus dag cuav kiag li, thiab zoo li cov dej uas qhuav tag? Yog li no tus Tswv hais li no tias, Yog koj tig rov qab, ces kuv yuav coj koj rov qab los, thiab koj yuav sawv ntawm kuv xub ntiag: thiab yog koj cais yam muaj nqis tawm ntawm yam tsis tsim txiaj, koj yuav zoo li kuv lub qhov ncauj: cia lawv tig rov los cuag koj; tiam sis koj txhob tig rov mus cuag lawv. Thiab kuv yuav ua kom koj rau haiv neeg no zoo li ib phab ntsa tooj dag uas muaj chaw tiv thaiv: thiab lawv yuav tawm tsam koj, tiam sis lawv yuav tsis kov yeej koj: rau qhov kuv nrog nraim koj los cawm koj thiab los tso koj dim, tus Tswv hais li. Thiab kuv yuav cawm koj dim ntawm txhais tes ntawm cov neeg phem, thiab kuv yuav txhiv koj tawm ntawm txhais tes ntawm cov neeg txaus ntshai. Jeremiah 15:16–21.
Thaum txog rau lub sij hawm uas yav tom ntej hais tseg ntawm txoj Kev Puas Tsuaj thib ob tau tiav lawm, hnub tim 11 lub Yim Hli, 1840, tus tim tswv muaj hwjchim loj ntawm Tshwmsim tshooj kaum nqes los nrog ib phau ntawv me qhib rau hauv nws txhais tes, thiab Yauhas raug hais kom mus coj phau ntawv ntawd thiab noj nws. Yelemis sawv cev rau cov uas tau noj phau ntawv me ntawd rau lub ncauj lus keeb kwm ntawd, thiab cov lus ntawd qab zib ib yam li zib ntab, vim lawv yog “kev xyiv fab thiab kev zoo siab ntawm” nws “lub siab.” Tiam sis vim Vajtswv “txhais tes,” Yelemis raug “puv npo” “kev chim siab,” nws raug “mob txhab,” thiab nyob hauv “kev mob uas kav mus li.” Vim Vajtswv “txhais tes” Yelemis thiaj hais tias Vajtswv tau ua “rau” Yelemis “zoo li ib tug neeg dag,” thiab zoo li “dej uas qhuav.” Tus Tswv tau tsa nws “txhais tes” npog ib qho yuam kev nyob hauv qee cov lej ntawm daim duab qhia xyoo 1843.
Yelemiyas sawv cev rau thawj qhov kev poob siab ntawm cov Millerites, thaum qhov yog toog uas Habakuk tau txais ncua sij hawm. Rau cov uas Yelemiyas sawv cev rau lawv, nws zoo li tias txoj xov, uas raug sawv cev ua “nag,” tau ua tsis tiav lawm. Tiamsis Habakuk twb tau hais tias, “vim yog toog ntawd tseem yog rau lub sij hawm uas raug teem tseg, tiamsis thaum kawg nws yuav hais tawm, thiab yuav tsis dag: txawm yog nws ncua sij hawm, cia li tos nws; vim nws yeej yuav los tiag tiag, nws yuav tsis ncua sij hawm.” Yelemiyas tau xav tias Vajtswv dag, thiab tias txoj xov (nag) tau ua tsis tiav lawm, tiamsis qhov tseeb tsuas yog nws tau ncua sij hawm xwb.
Ces Vajtswv thiaj qhia rau Yelemi tias, “Yog koj tig rov qab los, kuv yuav coj koj rov los dua, thiab koj yuav sawv ntawm kuv xub ntiag: thiab yog koj muab yam muaj nqes rho tawm ntawm yam qias, koj yuav zoo li kuv lub qhov ncauj: cia lawv tig rov qab los cuag koj; tiam sis koj txhob tig rov qab mus cuag lawv.” Tom qab txoj kev poob siab ntawd, Yelemi sawv cev rau Vajtswv haiv neeg uas yuav tsum rov qab los ua haujlwm rau tus Tswv thiab tshem tawm txoj kev poob siab uas tau tshwm sim thaum zoo li hais tias txoj xov ntawd tau swb lawm. Yog Yelemi ua tau raws li tej yam uas tau teem tseg lawm, Vajtswv yuav pub nws ua Nws tus cev lus.
Qhov uas tseem ceeb tshaj rau peb txoj kev kawm nyob rau lub sij hawm no yog yam uas Vajtswv tau hais rau Yelemi txog “lub koom txoos ntawm cov neeg thuam luag” uas tab tom “zoo siab xyiv fab” rau nws txoj kev poob siab. Nws tau hais rau Yelemi tias cov neeg thuam luag ntawd yuav rov los cuag Yelemi tau, tiam sis nws yuav tsum tsis txhob rov mus cuag lawv li. Yelemi sawv cev rau cov uas tau sawv tawm tsam cov Protestants uas nyuam qhuav xaiv rov qab mus rau hauv pawg ntseeg Catholicism thiab thiaj los ua cov ntxhais ntawm Npanpiloo, yog cov yaj saub cuav ntawm Ba-as thiab Ashtaroth. Yelemi sawv cev rau tus yaj saub hauv Yudas uas, nyob rau tib qho chaw ntawd hauv txoj kab yaj saub, tau cem Yelepa-am txoj kev pe hawm cuav thaum pib ntawm lub nceeg vaj qaum teb, yog li ua ib qho piv txwv qhia txog kev nkag los ntawm ib txoj kab ke pe hawm cuav uas yog ib daim duab ntawm Catholicism thaum kawg ntawm keeb kwm ntawm lub nceeg vaj qaum teb. Tus yaj saub tau hais rau Yelepa-am, thaum Yelepa-am tau thov tsim kev sib koom tes, tias nws yuav tsum tsis txhob noj, haus, los sis rov qab mus raws txoj kev uas nws tau tuaj.
Ces vajntxwv hais rau tus neeg ntawm Vajtswv tias, “Cia li nrog kuv mus tsev, thiab rov ua kom koj muaj zog, ces kuv yuav muab ib yam khoom plig rau koj.” Thiab tus neeg ntawm Vajtswv hais rau vajntxwv tias, “Txawm yog koj yuav muab ib nrab ntawm koj lub tsev rau kuv, kuv los yuav tsis nrog koj mus rau hauv, thiab kuv yuav tsis noj mov thiab tsis haus dej hauv qhov chaw no: rau qhov tej no twb raug txib rau kuv los ntawm lo lus ntawm tus Tswv, hais tias, Tsis txhob noj mov, tsis txhob haus dej, thiab tsis txhob tig rov qab los ntawm tib txoj kev uas koj tuaj.” 1 Vajntxwv 13:7–9.
Cov lus hais ntawm tus yaj saub Yudas no phim raws nraim nrog txoj haujlwm ntawm cov yaj saub cuav ntawm Npa‑as thiab Ashtaroth hauv zaj keeb kwm ntawm Eliyas. Yeej tiag, keeb kwm ntawm cov Millerites kuj yog keeb kwm ntawm Eliyas thiab, vim Miller yog Eliyas. Hauv zaj keeb kwm ntawm Eliyas, cov yaj saub ntawm Npa‑as thiab Ashtaroth tau ua ib txoj kev seev cev ntawm kev dag ntxias, uas raug nthuav tawm tias yog kev ruam thaum hluav taws nqes los ntawm Vajtswv thiab hlawv Eliyas tej kev fij tag, li no ua ib yam ntxwv txog kev nchuav tawm ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv hauv Midhmo Qw hauv keeb kwm Millerite. Kev sib ntsib tim ntsej tim muag ntawm zaj keeb kwm ntawd sawv cev rau kev sib ntsib tim ntsej tim muag ntawm Eliyas tus thib ob, uas yog Yauhas tus Ua Kev Cai Raus Dej thaum lub sij hawm txoj kev seev cev ntawm kev dag ntxias uas tus ntxhais ntawm Herodias (Salome) tau ua. Herodias raug ua ib yam ntxwv los ntawm Jezebel, thiab Jezebel yog ib lub cim ntawm lub Koom Txoos Kas Tos Liv.
Xyoo 1844, cov pawg ntseeg Protestant tau los ua Salome, tus ntxhais ntawm Herodias (Jezebel). Hauv txoj kev seev cev ntawm kev dag ntxias, Herod tau cog lus yuav muab ib nrab ntawm nws lub tebchaws, thiab nws tau ua li ntawd rau hnub nws yug, yog li ntawd thiaj ua ib hom piv txwv txog hnub kawg thaum kaum tus vajntxwv, uas raug piv txwv los ntawm Ahab (tus vajntxwv ntawm kaum lub nceeg vaj sab qaum teb), pom zoo muab lawv lub nceeg vaj rau lub hwjchim papacy (Jezebel). Kev muab “ib nrab ntawm koj lub tebchaws” yog ib lub cim ntawm kev sib koom ua ib pab, thiab tus yajsaub uas tuaj ntawm Yudas tau ceeb toom meej rau Jeroboam tias nws yuav tsis tsim kev koom tes nrog tus vajntxwv uas thim kev ntseeg tseg, lossis txhawb nws txoj kev pe hawm cuav.
Qhov ntawd yog yam uas tus Tswv kuj tau hais rau Yelemis, thaum Nws hais tias “lub koom txoos ntawm cov thuam luag” (Protestantism uas tau thim txoj kev ntseeg) yeej yuav rov los cuag Yelemis tau, tiamsis Yelemis yuav tsum tsis txhob rov qab mus cuag lawv li, lossis rov qab los ntawm txoj kev uas nws tuaj. Tiamsis tus yaj saub Yudai ntawd tau ua ib yam nkaus li ntawd, vim nws raug ib tug yaj saub cuav thiab dag ntxias ntxeev siab ntxias ua ntej nws rov qab mus rau Yudai—ua ntej nws ua tiav tes haujlwm uas tau muab rau nws.
Muaj ib tug yaj saub laus nyob hauv Npes‑ees; nws cov tub tuaj qhia nws txog txhua yam haujlwm uas tus neeg ntawm Vajtswv tau ua hnub ntawd hauv Npes‑ees; thiab tej lus uas nws tau hais rau vajntxwv, lawv kuj qhia rau lawv txiv thiab. Lawv txiv hais rau lawv tias, Nws taug txojkev twg? Vim nws cov tub twb pom tus neeg ntawm Vajtswv, uas tuaj ntawm Yudas los, taug txojkev twg lawm. Ces nws hais rau nws cov tub tias, Xauv nees luav rau kuv. Lawv txawm xauv nees luav rau nws; thiab nws caij mus saum nws, thiab mus caum tus neeg ntawm Vajtswv, pom nws zaum hauv qab ib tsob ntoo qhib; nws hais rau nws tias, Koj puas yog tus neeg ntawm Vajtswv uas tuaj ntawm Yudas los? Nws hais tias, Kuv yog. Ces nws hais rau nws tias, Rov los tsev nrog kuv, thiab noj mov. Nws hais tias, Kuv tsis tau rov qab nrog koj, los yog nrog koj mus hauv; kuv kuj yuav tsis noj mov thiab yuav tsis haus dej nrog koj hauv qhov chaw no li: vim muaj lus hais rau kuv los ntawm Yehauvas txojlus tias, Koj yuav tsum tsis txhob noj mov thiab tsis txhob haus dej nyob ntawd, thiab tsis txhob tig rov qab mus raws txojkev uas koj tuaj los. Nws hais rau nws tias, Kuv kuj yog ib tug yaj saub ib yam li koj; thiab ib tug timtswv tau hais rau kuv los ntawm Yehauvas txojlus tias, Coj nws rov qab nrog koj mus rau hauv koj tsev, kom nws tau noj mov thiab haus dej. Tiamsis nws dag nws. Yog li ntawd nws thiaj rov qab nrog nws mus, thiab tau noj mov hauv nws tsev, thiab haus dej. Thaum lawv zaum ntawm rooj mov, Yehauvas txojlus los rau tus yaj saub uas tau coj nws rov qab los; thiab nws quaj hu rau tus neeg ntawm Vajtswv uas tuaj ntawm Yudas los tias, Yehauvas hais li no tias, Vim koj tau tsis mloog Yehauvas lub qhov ncauj, thiab tsis tau ceev txoj lus txib uas Yehauvas koj tus Vajtswv tau txib koj, tiamsis koj twb rov qab los, thiab tau noj mov thiab haus dej hauv qhov chaw uas Yehauvas tau hais rau koj tias, Tsis txhob noj mov, thiab tsis txhob haus dej; yog li ntawd koj lub cev tuag yuav tsis tau los txog rau hauv koj cov yawg koob lub qhov ntxa.
Thiab tau muaj li no tias, tom qab uas nws tau noj mov thiab tau haus dej lawm, nws txawb lub luj nees rau tus luj rau nws, yog rau tus yaj saub uas nws tau coj rov qab los. Thiab thaum tus ntawd mus lawm, ib tug tsov ntxhuav ntsib nws ntawm txoj kev thiab tua nws; nws lub cev tuag poob rau ntawm txoj kev, tus luj sawv ntawm ib sab, thiab tus tsov ntxhuav kuj sawv ntawm ib sab ntawm lub cev tuag ntawd thiab. Thiab saib seb, muaj neeg taug kev hla dhau, lawv pom lub cev tuag poob rau ntawm txoj kev thiab tus tsov ntxhuav sawv ntawm ib sab ntawm lub cev tuag; ces lawv tuaj hais qhia hauv lub nroog uas tus yaj saub laus nyob. Thiab thaum tus yaj saub uas tau coj nws rov qab ntawm txoj kev hnov li ntawd, nws hais tias, Tus ntawd yog tus txiv neej ntawm Vajtswv, tus uas tsis mloog lus rau lo lus ntawm tus Tswv; yog li ntawd tus Tswv thiaj muab nws cob rau tus tsov ntxhuav, uas tau dua nws thiab tua nws lawm, raws li lo lus ntawm tus Tswv uas Nws tau hais rau nws. Ces nws hais rau nws cov tub tias, Txawb lub luj nees rau kuv. Thiab lawv txawb rau nws. Ces nws mus thiab pom nws lub cev tuag poob rau ntawm txoj kev, thiab tus luj thiab tus tsov ntxhuav sawv ntawm ib sab ntawm lub cev tuag ntawd; tus tsov ntxhuav tsis tau noj lub cev tuag ntawd, thiab tsis tau dua tus luj li. Thiab tus yaj saub txawm nqa lub cev tuag ntawm tus txiv neej ntawm Vajtswv, muab tso rau saum tus luj, thiab coj rov qab los; ces tus yaj saub laus tuaj rau hauv lub nroog, kom quaj ntsuag thiab faus nws. Thiab nws muab nws lub cev tuag tso rau hauv nws lub ntxa; thiab lawv quaj ntsuag nws, hais tias, Au, kuv tus kwv! Thiab tau muaj li no tias, tom qab uas nws tau faus nws lawm, nws hais rau nws cov tub tias, Thaum kuv tuag lawm, nej cia li faus kuv rau hauv lub ntxa uas tus txiv neej ntawm Vajtswv raug faus rau ntawd; nej muab kuv cov pob txha tso ib sab ntawm nws cov pob txha: Vim lo lus uas nws tau qw tawm los ntawm tus Tswv lo lus tawm tsam lub thaj txi Ntuj hauv Bethel, thiab tawm tsam txhua lub tsev ntawm tej chaw siab uas nyob hauv tej nroog Xamalis, yeej yuav muaj tseeb raws nraim. 1 Vajntxwv 13:11–32.
Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no hauv zaj lus tom ntej.
“Thaum Vajtswv lub hwjchim ua timkhawv qhia tias qhov twg yog qhov tseeb, qhov tseeb ntawd yuav tsum nyob ruaj khov mus ib txhis ua qhov tseeb. Tsis txhob pub muaj tej kev xav tom qab uas tawm tsam qhov kaj uas Vajtswv tau pub los. Yuav muaj neeg sawv los nrog tej kev txhais Vajluskub uas rau lawv yog qhov tseeb, tiamsis uas tsis yog qhov tseeb. Qhov tseeb rau lub sijhawm no Vajtswv tau muab rau peb ua lub hauv paus rau peb txojkev ntseeg. Nws Tus Kheej twb qhia peb lawm tias qhov twg yog qhov tseeb. Ib tug yuav sawv los, thiab dua ib tug ntxiv, nrog qhov kaj tshiab, uas tawm tsam qhov kaj uas Vajtswv tau pub los raws li kev ua timkhawv tseeb ntawm Nws tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Tseem tshuav ob peb tug tseem muaj sia nyob uas tau dhau los ntawm txojkev kawm paub uas tau txais thaum tab tom tsa qhov tseeb no los khov kho. Vajtswv tau ua siab zoo khaws lawv txoj sia cia kom lawv rov hais dua, thiab rov hais dua mus txog thaum kawg ntawm lawv txoj sia, txog txojkev paub uas lawv tau dhau los ib yam li Yauhas tus tubtxib tau ua mus txog rau thaum kawg nkaus ntawm nws txoj sia. Thiab cov neeg nqa chij uas twb tuag lawm yuav tsum hais lus txuas ntxiv los ntawm kev luam dua lawv tej ntawv. Kuv raug qhia tias yog li ntawd lawv lub suab thiaj yuav tsum raug hnov. Lawv yuav tsum ua timkhawv qhia txog yam uas tsim nyog hu ua qhov tseeb rau lub sijhawm no.”
“Peb yuav tsum tsis txhob txais cov lus ntawm cov uas tuaj nrog ib txoj xov uas tawm tsam cov ntsiab lus tshwj xeeb ntawm peb txoj kev ntseeg. Lawv khaws ntau nqe Vajlugkub los sib sau ua ke, thiab muab txawb ua pov thawj nyob ib ncig ntawm lawv tej kev xav uas lawv tau tshaj tawm. Qhov no twb raug ua dua thiab rov ua dua ntau zaus hauv tsib caug xyoo uas dhau los no. Thiab txawm Vajlugkub yog Vajtswv Txojlus, thiab tsim nyog yuav tsum hwm, los kev coj lawv los siv, yog hais tias txoj kev siv ntawd txav ib tug ncej ntawm lub hauv paus uas Vajtswv tau txhawb nqa nyob rau tsib caug xyoo no, ces yog ib qho yuam kev loj heev. Tus uas coj los siv li ntawd tsis paub txog qhov kev qhia loj kawg nkaus ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv uas tau muab hwjchim thiab lub zog rau tej lus xov yav dhau los uas tau los rau Vajtswv haiv neeg.”
“Cov pov thawj uas Tij Laug G muab los tsis tsim nyog ntseeg. Yog txais lawv, lawv yuav rhuav tshem txoj kev ntseeg ntawm Vajtswv haiv neeg rau hauv qhov tseeb uas tau ua kom peb los ua yam peb yog.”
“Peb yuav tsum txiav txim ruaj khov txog zaj lus no; rau qhov tej ntsiab lus uas nws tab tom sim ua pov thawj los ntawm Vajluskub ntawd, tsis yog qhov raug. Tej ntawd tsis ua pov thawj tias tej kev paub dhau los ntawm Vajtswv haiv neeg yav tag los yog ib qho dag ntxias. Peb twb muaj qhov tseeb lawm; peb raug Vajtswv cov tim tswv coj. Nws yog nyob hauv kev coj ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv uas kev nthuav qhia txog lo lus nug ntawm lub tuam tsev dawb huv thiaj raug muab pub los. Nws yog ib yam tsim nyog heev rau txhua tus kom nyob ntsiag to hais txog tej yam ntxwv ntawm peb txoj kev ntseeg uas lawv tsis tau muaj feem dab tsi nrog. Vajtswv yeej tsis tawm tsam Nws tus kheej. Tej pov thawj hauv Vajluskub raug siv yuam kev yog thaum muab yuam kom ua tim khawv rau qhov uas tsis muaj tseeb. Ib tug ntxiv thiab tseem muaj dua lwm tus yuav sawv los thiab coj yam uas xav tias yog qhov kaj loj heev los, thiab yuav hais lawv tej lus lees tseg. Tiamsis peb sawv ruaj nreb rau ntawm tej ciam cim qub. [1 Yauhas 1:1–10 quoted.]
“Kuv raug qhia kom hais tias peb siv tau cov lus no raws li tsim nyog rau lub sijhawm no, rau qhov lub sijhawm twb los txog lawm uas kev txhaum yuav tsum raug hu raws nws lub npe tseeb. Peb raug txwv hauv peb tes haujlwm los ntawm cov neeg uas tseem tsis tau hloov siab los ntseeg, uas nrhiav lawv tus kheej lub koob meej. Lawv xav kom luag suav hais tias lawv yog cov pib tsim tej kev qhuab qhia tshiab, tej uas lawv nthuav tawm los nrog kev thov tias yog qhov tseeb. Tab sis yog txais yuav tej kev qhuab qhia no, ces tej ntawd yuav coj mus rau txoj kev tsis lees qhov tseeb uas tau tsib caug xyoo dhau los no Vajtswv tau pub rau Nws haiv neeg, thiab tau lees paub nws los ntawm kev ua kom pom tseeb ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.” Selected Messages, book 1, 161.