Xyoo 1856, txoj kev kaj ntawm “xya lub sijhawm” raug qhib tawm, thiab txog xyoo 1863 txoj kev kaj ntawd raug tsis lees txais. Tus yaj saub uas tuaj ntawm Yudas tau coj txoj kev kaj ntawd los rau vajntxwv phem Yerobo‑a, thiab Yerobo‑a tau tsis lees txais txoj kev kaj ntawd. Yaxayas tau coj tib txoj kev kaj ntawd los rau vajntxwv phem Ahaj, thiab nws kuj tau tsis lees txais thiab. Vim lawv tsis kam txais txoj kev kaj uas muaj feem nrog lub pas dej Xilo‑as, ob lub tebchaws—uas yog Yerobo‑a (sab qaum teb) thiab Ahaj (sab qab teb)—thiaj raug coj mus ua qhev los ntawm ib tug vajntxwv uas tuaj ntawm sab qaum teb, raws li xyoo 723 BC thiab 677 BC.
Mauxes, hauv Aloos txoj kev ntxeev siab; Yaxayas nrog Ahaj thiab Yelemis nrog lwm cov vajntxwv, sawv cev rau cov neeg ncaj ncees hauv keeb kwm Millerite, uas txhua tus puav leej sawv cev rau cov tub xa xov ntawm qhov kaj hauv txoj kev ntxeev siab ntawm hnub kawg. “Thawj” teebmeem ntawm hnub kawg xyoo 1863, thiab “kawg” teebmeem ntawm hnub kawg ntawm “av qeeg loj” hauv Tshwm Sim tshooj kaum ib (txoj cai Hnub Caiv Hnub Sunday uas yuav los sai sai no), raug sawv cev los ntawm tag nrho cov kab lus faj lem no. Tus yaj saub los ntawm Yudas sawv cev rau ib tug yaj saub uas tau thim rov qab ntawm nws lub luag haujlwm, thiab thaum kawg raug faus rau hauv tib lub ntxa nrog Protestantism uas tau tig ncaim txoj kev ntseeg lawm. Nws txoj kev tuag thiab nws txoj kev faus raug los ua lus teb rau qhov uas nws xaiv noj thiab haus txoj kev noj haus ntawm tus yaj saub cuav ntawm Npe-ee.
Kev txiav txim uas yog raug lub hwj chim papacy kov yeej (tus vajntxwv ntawm Assyria) thaum txoj cai Hnub Caiv Sunday, uas tau raug ua qauv qhia tseg los ntawm kev tawg khiav ntawm lub tebchaws qaumteb thiab lub tebchaws qabteb hauv lub sijhawm Jeroboam thiab Ahaz, yog sib haum nrog txoj hmoo ntawm tus yaj saub Yudais, vim nws tuag nyob nruab nrab ntawm ib tug “tsov ntxhuav” thiab ib tug “nees luav.” Tus “tsov ntxhuav” yog lub cim ntawm Npanpiloo, uas nyob rau hnub kawg yog papacy.
Thiab tau muaj tias, tom qab nws tau noj mov thiab tau haus lawm, nws txawb nees luav rau nws, yog rau tus yaj saub uas nws tau coj rov qab los. Thiab thaum nws tabtom mus lawm, ib tug tsov ntxhuav ntsib nws ntawm txojkev, thiab tua nws; nws lub cev tuag raug pov tseg rau ntawm txojkev, hos tus nees luav sawv ntawm ib sab, thiab tus tsov ntxhuav kuj sawv ntawm ib sab ntawm lub cev tuag. Thiab saib maj, muaj neeg taug kev hla dhau, lawv pom lub cev tuag raug pov tseg rau ntawm txojkev, thiab pom tus tsov ntxhuav sawv ntawm ib sab ntawm lub cev tuag; lawv thiaj tuaj qhia rau hauv lub nroog uas tus yaj saub laus nyob. Thaum tus yaj saub uas tau coj nws rov qab ntawm txojkev hnov li ntawd, nws thiaj hais tias, Tus no yog tus txiv neej uas yog Vajtswv tug, tus uas tsis mloog lus rau lo lus ntawm tus Tswv; vim li ntawd tus Tswv thiaj muab nws rau tus tsov ntxhuav, uas tau dua nws thiab tua nws lawm, raws li lo lus ntawm tus Tswv uas Nws tau hais rau nws. Thiab nws hais rau nws cov tub hais tias, Txawb nees luav rau kuv. Lawv thiaj txawb rau nws. Thiab nws mus nrhiav tau nws lub cev tuag raug pov tseg rau ntawm txojkev, hos tus nees luav thiab tus tsov ntxhuav sawv ntawm ib sab ntawm lub cev tuag; tus tsov ntxhuav tsis tau noj lub cev tuag, thiab tsis tau dua tus nees luav. Ces tus yaj saub nqa lub cev tuag ntawm tus txiv neej uas yog Vajtswv tug, muab tso rau saum tus nees luav, thiab coj rov qab los; tus yaj saub laus thiaj los rau hauv lub nroog, kom quaj ntsuag thiab faus nws. Thiab nws muab nws lub cev tuag tso rau hauv nws tus kheej lub ntxa; thiab lawv quaj ntsuag nws hais tias, Au, kuv tus kwvtij! Thiab tau muaj tias, tom qab nws tau faus nws lawm, nws hais rau nws cov tub tias, Thaum kuv tuag lawm, nej cia li faus kuv rau hauv lub ntxa uas tus txiv neej uas yog Vajtswv tug raug faus rau hauv ntawd; nej muab kuv tej pob txha tso ib sab ntawm nws tej pob txha: rau qhov tej lus uas nws tau qw tawm los ntawm lo lus ntawm tus Tswv tawm tsam lub thaj txi Ntuj hauv Bethel, thiab tawm tsam txhua lub tuam tsev ntawm tej chaw siab uas nyob hauv cov nroog ntawm Samaria, yeej yuav muaj tseeb tiag. 1 Vajntxwv 13:11–32.
Tus yaj saub hauv Yudas tau tuag nyob nruab nrab ntawm ob lub cim. Tsov ntxhuav yog ib lub cim sawv cev rau Npanpiloo, thiab Npanpiloo niaj hnub no nyob rau hnub kawg yog Vajntxwv Sab Qaum Teb, tus uas los txog nws qhov kawg tsis muaj leejtwg pab nws raws li Daniyee tshooj kaum ib nqe plaub caug tsib. Lub cim ntawm nws txoj cai kav yog kev pe hawm lub hnub, uas yog qhov qias vuab tsuab thib plaub, thiab qhov uas tiam thib plaub ntawm Laodikea Adventism raug piav qhia tias tab tom nyo hau rau ntawm lub hnub hauv Exekees tshooj yim. Hauv Miller txoj kev npau suav nws raug qhia tias tsis yog tej jewels xwb thiaj li tau tawg khiav mus thiab raug npog zais, tiam sis tias lub casket nws tus kheej thiab, uas sawv cev rau Phau Vajlugkub, kuj raug rhuav ua tej daim.
Hauv tiam peb ntawm Kev Ntseeg Adventist, txoj haujlwm los coj los siv tej yam hu ua cov txhais Vajlugkub tshiab niaj hnub no raug txhawb nqa los ntawm cov thawj coj ntawm Kev Ntseeg Adventist. Cov txhais lus uas hu ua tshiab niaj hnub no ntawd raug muab txhais tawm los ntawm ib pawg ntawv qub uas raug ua kom puas tsuaj lawm, uas raug txhawb los ntawm cov kws qhia kev ntseeg ntawm tus txiv neej ntawm kev txhaum, thiab txoj Kev Ntseeg Protestant uas tau thim rov qab. Miller lub hleb yog Phau Vajlugkub King James Version uas raug txhais tawm los ntawm cov ntawv qub uas tsis raug ua kom puas tsuaj.
Txog tiam plaub ntawm Laodicean Adventism, pawg ntseeg twb tau koom nrog World Council of Churches, uas yog ib lub koomhaum sib txuas ntawm lub Koom Txoos Loos thiab nws cov ntxhais lawm. Adventism tau sib cav tau ntau xyoo, rau qhov txiaj ntsig ntawm lawv pab yaj uas tsaug zog, tias lawv tsuas yog “cov neeg soj ntsuam,” nyob hauv World Council of Churches xwb, mus txog thaum cov cai tswj hwm ntawm lub koomhaum phem ntawd tau qhia tawm tias txoj cai nyob qib “neeg soj ntsuam” ntawd, yeej sawv cev rau ib tug tswv cuab tag nrho uas muaj cai pov npav tiav nrho!
Nyob rau hauv lawv tiam plaub, lawv tau muab ib daim puav pheej kub rau “tus neeg ntawm txoj kev txhaum” ob zaug. Tsawg kawg ib daim ntawm cov puav pheej ntawd muaj daim duab luam raws li kev to taub Catholic txog Kev Los Zaum Ob ntawm Khetos, uas qhia txog Yexus tso Nws txhais ko taw rau saum lub ntiajteb thaum Nws rov los, thiab nws kuj muaj lub voj-hnub ci Catholic nyob tom qab Khetos, nrog rau txoj kev luv luv Catholic ntawm lo lus txib plaub, uas tsuas hais tias, “nco ntsoov hnub Xanpataus.” Nyob rau hauv ib rooj plaub hauv tsev hais plaub (uas yog ib qho kev tshaj tawm raws cai), Thawj Tswj Hwm ntawm General Conference tau ua tim khawv qhov uas nws tau hais meej tias pawg ntseeg Seventh-day Adventist ib txwm tau ntseeg tias lub hwj chim papacy yog tus antichrist, tab sis tias nws pawg ntseeg twb tau muab txoj kev ntseeg ntawd “pov tseg rau hauv pawg pov tseg ntawm keeb kwm” ntev los lawm.
Qhov kev qias vuab tsuab thib plaub (tiam neeg) yog qhov uas nees nkaum tsib tug thawj coj ntawm pawg ntseeg Yeluxalees pe hawm lub hnub. Cov kev qias vuab tsuab uas nce mus zuj zus tau pib nrog tus mlom ntawm kev khib uas raug tsa rau ntawm qhov rooj nkag, ua cim txog qhov pib. Tus cev Vajtswv lus los ntawm Yudas kawg raug faus nrog txoj Kev Ntseeg Protestant uas thim txoj kev ntseeg tseg, thiab tus tsov ntxhuav (Npanpiloo) tua nws, rau qhov nws tau rov qab mus rau txoj kev ua haujlwm ntawm txoj Kev Ntseeg Protestant uas thim txoj kev ntseeg tseg, thiab yog li ntawd nws thiaj tsis muaj peev xwm pom tau tias yog Loos uas tsa lub zeem muag, thiab qhov twg tsis muaj lub zeem muag uas raug tsa los ntawm lub cim ntawm tus neeg ntawm kev txhaum, thaum kawg koj yuav xaus rau sab ntawm tus neeg ntawm kev txhaum.
“Cov uas poob rau hauv kev ntxhov siab hauv lawv txoj kev to taub txog lo lus, cov uas tsis pom lub ntsiab ntawm tus antichrist, lawv yuav tseeb muab lawv tus kheej tso rau ntawm tus antichrist sab.” Kress Collection, 105.
Tus yaj saub Yudais ntawd raug faus nrog tus yaj saub dag ntawm Npes‑ees, tus uas hu nws tias yog nws “kwv tij,” thiab nws raug pom tuag nyob nruab nrab ntawm ob lub cim. Tus “tsov ntxhuav” sawv cev rau nws txoj kev tsis to taub txog tus antichrist, thiab tus “nees luav” yog ib lub cim ntawm Islam. Laodicean Adventism twb tau qhia lawm los ntawm nws txoj kev ntsiag to hais txog lub Cuaj Hlis 11, 2001, tias nws tsis lees paub tias zaj kawm txog Islam ntawm qhov Kev Txom Nyem thib peb yog Txoj Kev Quaj Thaum Ib Tag Hmo, uas yog txoj xov nag lig. Kev tsis lees paub txoj xov nag lig yog kev tuag! Nag lig tau pib rau lub Cuaj Hlis 11, 2001 thaum tus tim tswv muaj hwj chim ntawm Qhia Tshwm tshooj kaum yim nqes los, thaum tej vaj tse loj ntawm Nroog New York raug muab vau poob. “Nag” yog ib txoj xov, thiab yuav tsum lees paub txoj xov ntawd thiaj li yuav txais tau nws.
“Peb yuav tsum tsis txhob tos txog nag lig. Nws tab tom los rau saum txhua tus uas yuav lees paub thiab txais yuav lwg thiab nag tshauv ntawm txoj kev tshav ntuj uas poob los rau saum peb. Thaum peb sau khaws tej seem ntawm txoj kev kaj, thaum peb txaus siab rau tej kev khuv leej tseeb ntawm Vajtswv, tus uas nyiam kom peb tso siab rau Nws, ces txhua lo lus cog tseg yuav tiav. [Yaxayas 61:11 quoted.] Tag nrho lub ntiajteb yuav tsum puv npo nrog Vajtswv lub yeeb koob.” The Seventh-day Adventist Bible Commentary, volume 7, 984.
“Tagnrho lub ntiaj teb” yeej paub tias muaj dab tsi tshwm sim rau hnub tim 11 lub Cuaj Hlis, 2001, tiam sis kom thiaj txais tau txoj xov uas pib ntawm qhov ntawd thiab thaum kawg ci pom kev rau tag nrho lub ntiaj teb nrog Vajtswv lub yeeb koob, ces yuav tsum lees paub txoj xov ntawd. Lo lus “lees paub,” txhais tias “rov nco tau lossis rov qab tau txoj kev paub txog ib yam, txawm nrog kev qhuab qhia hais tawm txog txoj kev paub ntawd los tsis hais tawm los xij. Peb lees paub ib tug neeg thaum nyob deb, thaum peb rov nco tau tias peb twb tau pom nws dua los lawm, lossis tias yav tas los peb twb paub nws lawm. Peb lees paub nws lub ntsej muag lossis nws lub suab.” Webster’s 1828 Dictionary.
Tib txojkev nkaus xwb uas ib tug Laodicean Adventist thiaj yuav paub tau zaj lus ntawm nag tom qab uas tuaj txog thaum lub Cuaj Hlis 11, 2001, yog yog lawv lees paub tias yav tag los lawv twb tau pom tib qho kev tshwm sim ntawm hwjchim saum ntuj los lawm. Thaum lub Yim Hlis 11, 1840 tus timtswv muaj hwjchim loj ntawm Tshwm Sim kaum nqis los, thaum txojkev cev lus faj lem txog Kev Puas Tsuaj thib ob ntawm Islam tau tiav. Zaj keebkwm ntawd tau rov ua dua tshiab zoo kawg nkaus thaum lub Cuaj Hlis 11, 2001 tus timtswv muaj hwjchim loj ntawm Tshwm Sim kaum yim nqis los thaum txojkev cev lus faj lem txog Kev Puas Tsuaj thib peb ntawm Islam tau tiav, thiab kev tsis paub Islam ntawm Kev Puas Tsuaj thib peb, yog yuav raug tus nees luav qus Arabian nqa mus rau txojkev tuag uas raug coj los txog los ntawm tus tsov ntxhuav ntawm Npanpiloo niaj hnub no.
Cov neeg qaug cawv ntawm Ephraim, uas nyeem tsis tau phau ntawv uas raug kaw, tsis muaj peev xwm pom qhov rov ua dua ntawm keeb kwm Millerite, vim qhov kev lees paub ntawd yog nyob ntawm txoj kev kawm ntawm nag tom qab uas yog “kab dhau kab.” Lub tswv yim tias qhov kev tshwm sim ntawm Vajtswv lub hwjchim hauv keeb kwm Millerite raug rov ua dua nyob rau hauv hnub kawg tsis muaj peev xwm raug txhawb nqa los ntawm txoj kev kawm ntawm Protestantism uas tau poob kev ntseeg thiab Catholicism.
“Tus tim tswv uas koom nrog hauv kev tshaj tawm ntawm tus tim tswv thib peb txoj xov yog yuav ua kom tag nrho lub ntiajteb kaj lug los ntawm nws lub hwjchim ci ntsa iab. Ntawm no raug twv tseg ib txoj haujlwm uas nthuav dav thoob qab ntuj thiab muaj hwjchim loj txawv tshaj plaw. Kev txav mus los hais txog kev rov qab los ntawm Khetos hauv xyoo 1840–44 yog ib qho kev tshwm sim muaj hwjchim ntawm Vajtswv uas muaj koob meej; tus tim tswv thawj txoj xov tau raug coj mus txog txhua lub chaw tshaj tawm txoj moo zoo hauv ntiajteb no, thiab hauv qee lub tebchaws kuj muaj kev txaus siab heev tshaj plaws txog kev ntseeg uas tau raug pom nyob rau hauv ib lub tebchaws twg txij li lub sijhawm Kev Hloov Tshiab ntawm tiam kaum rau los lawm; tiam sis tej no yuav raug dhau tshaj los ntawm txoj kev txav mus los muaj hwjchim loj kawg nyob hauv qab txoj lus ceeb toom kawg ntawm tus tim tswv thib peb.” The Great Controversy, 611.
Cov thawj coj dig muag ntawm cov Yixayee niaj hnub no raug lawv txoj kev siv txoj hau kev yuam kom tsis lees txais qhov tseeb tias yuav muaj kev rov tshwm dua ntawm kev nthuav tawm ntawm Vajtswv lub hwj chim nyob rau hnub kawg, ib yam li tau muaj nyob rau yav tag los.
“Ntawm no peb pom tias pawg ntseeg—tus Tswv lub chaw dawb huv—yog thawj tug uas raug txoj kev nplawm ntawm Vajtswv txoj kev chim. Cov txwj laus, cov uas Vajtswv tau pub txoj kev kaj loj rau lawv thiab tau sawv ua cov neeg zov xam rau sab ntsuj plig ntawm haiv neeg, twb tau ntxeev siab rau txoj kev tso siab uas tau muab rau lawv lawm. Lawv tau tuav txoj hauj lwm hais tias peb tsis tas yuav tos ntsoov tej txuj ci tseem ceeb thiab qhov kev tshwm sim meej ntawm Vajtswv lub hwj chim ib yam li yav tag los. Sij hawm tau hloov lawm. Cov lus no txhawb lawv txoj kev tsis ntseeg, thiab lawv hais tias: Tus Tswv yuav tsis ua qhov zoo, thiab Nws kuj yuav tsis ua qhov phem. Nws muaj kev khuv leej dhau lawm tsis txiav txim rau Nws haiv neeg. Yog li ntawd ‘Kev thaj yeeb thiab kev nyab xeeb’ yog lub suab qw ntawm cov neeg uas yuav tsis rov tsa lawv lub suab dua ib yam li raj kom qhia rau Vajtswv haiv neeg lawv tej kev ua txhaum thiab rau tsev neeg Yakhauj lawv tej kev txhaum. Cov dev lag ntseg no uas tsis kam tom yog cov uas yuav hnov tus Vajtswv uas raug ua txhaum txoj kev pauj ncaj ncees. Cov txiv neej, cov hluas nkauj, thiab cov me nyuam yaus txhua tus puav leej piam sij ua ke.” Testimonies, volume 5, 211.
Qhov kev dig muag ntawm cov Laodicea uas nyob rau hauv cov txiv neej txawj ntse uas kav cov neeg tsis txawj ntse hauv Yeluxalees ua rau lawv tsis muaj peev xwm paub txog nag lig, rau qhov tsis yog tsuas yog lawv siv ib txoj kev txhais Vajlugkub uas twb raug qias lawm xwb, tiamsis cov xaus lus uas lawv txoj kev xav cuav coj los tseem muab lawv tso rau hauv ib qho chaw uas lawv yuav tsis lees paub ib qho kev tshwm sim yav tom ntej ntawm Vajtswv lub hwj chim, ib yam li hauv tej tiam qub. Txawm li ntawd los, Malakis peb qhia meej tias thaum Tus Tubtxib ntawm Daim Ntawv Cog Lus ntxuav cov tub ntawm Levi kom dawb huv lawm, ces qhov khoom fij yuav zoo ib yam li nyob rau hauv tej hnub qub thaum ub.
“Tus Timkhawv Tseeb tshaj tawm tias, ‘Kuv paub koj tej hauj lwm.’ ‘Neeg siab tawv, thiab ua tej hauj lwm thawj zaug ntawd.’ Qhov no yog qhov kev sim tseeb, yog pov thawj tias Vajtswv tus Ntsuj Plig tab tom ua hauj lwm hauv lub siab kom muab Nws txoj kev hlub rau nej. ‘Kuv yuav los cuag koj sai sai, thiab yuav tshem koj lub teeb txawb tawm ntawm nws qhov chaw, tsuas yog koj yuav hloov siab lees txim xwb.’ Pawg ntseeg zoo ib yam li tsob ntoo uas tsis txi txiv; nws tau txais lwg, nag, thiab tshav ntuj, ces tsim nyog yuav tsum tau txi txiv nplua mias, tiam sis thaum kev tshawb nrhiav saum ntuj ceeb tsheej los txog, tsis pom ib yam dab tsi li tsuas yog nplooj xwb. Qhov kev xav no hnyav thiab txaus ntshai rau peb tej pawg ntseeg! muaj tseeb tiag, hnyav thiab txaus ntshai rau txhua tus tib neeg! Vajtswv txoj kev ua siab ntev thiab kev zam txim yog qhov txaus xav kawg li; tiam sis ‘tsuas yog koj yuav hloov siab lees txim xwb,’ txwv tsis pub mas, qhov ntawd yuav kawg; tej pawg ntseeg thiab peb tej koom haum yuav poob ntawm ib qho kev qaug zog mus rau lwm qho kev qaug zog, ntawm txoj kev txias thiab tuag qhuav hauv kev cai dab qhuas, thaum lawv tseem hais tias, ‘Kuv nplua nuj, thiab muaj cuab tam ntau ntxiv lawm, thiab tsis muaj qhov yuav tsum tau ib yam dab tsi li.’ Tus Timkhawv Tseeb hais tias, ‘Thiab koj tsis paub tias koj txom nyem, thiab khuv leej kawg, thiab pluag, thiab dig muag, thiab liab qab.’ Lawv puas yuav pom lawv tus kheej txoj kev mob nkeeg kom meej kawg?”
“Yuav muaj ib qho kev tshwm sim uas txaus kawg nkaus ntawm Vajtswv lub hwj chim nyob hauv cov pawg ntseeg, tiam sis nws yuav tsis txav los rau saum cov uas tsis tau txo lawv tus kheej rau ntawm tus Tswv xub ntiag, thiab tsis tau qhib lub qhov rooj ntawm lub siab los ntawm kev lees txim thiab kev hloov siab lees txim. Hauv txoj kev tshwm sim ntawm lub hwj chim ntawd uas ua rau lub ntiaj teb ci ntsa iab nrog Vajtswv lub yeeb koob, lawv yuav pom tsuas yog ib yam dab tsi uas hauv lawv txoj kev dig muag lawv xav tias txaus ntshai, ib yam dab tsi uas yuav ua rau lawv ntshai, thiab lawv yuav npaj lawv tus kheej kom tawm tsam nws. Vim tus Tswv tsis ua hauj lwm raws li lawv tej tswv yim thiab tej kev cia siab, lawv yuav tawm tsam txoj hauj lwm ntawd. ‘Vim li cas,’ lawv hais tias, ‘peb ho yuav tsum tsis paub Vajtswv tus Ntsuj Plig, thaum peb twb nyob hauv txoj hauj lwm no tau ntau xyoo lawm?’—Vim lawv tsis tau teb rau tej lus ceeb toom, tej lus thov ntuas ntawm Vajtswv tej lus ceeb toom, tiam sis pheej hais ruaj nreb tias, ‘Kuv nplua nuj, thiab muaj cuab tam coob, thiab tsis xav tau dab tsi li.’ Txuj ci, kev paub ntev ntev, yuav tsis ua kom neeg los ua cov kwj deg ntawm qhov kaj, tsuas yog lawv muab lawv tus kheej tso rau hauv qab tej kab ci ntsa iab ntawm Lub Hnub ntawm Kev Ncaj Ncees, thiab raug hu, thiab raug xaiv, thiab raug npaj los ntawm txoj kev pub txiaj ntsim ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Thaum cov neeg uas tuav tej yam dawb ceev txo lawv tus kheej nyob rau hauv Vajtswv txhais tes muaj hwj chim, tus Tswv yuav tsa lawv sawv. Nws yuav ua kom lawv yog neeg muaj kev to taub—neeg nplua nuj hauv nws tus Ntsuj Plig txoj kev tshav ntuj. Lawv tej yam ntxwv cwj pwm uas muaj zog thiab qia dub, lawv txoj kev tawv ncauj, yuav raug pom nyob rau hauv qhov kaj uas ci tawm ntawm Tus Kaj ntawm lub ntiaj teb. ‘Kuv yuav los cuag koj sai sai, thiab yuav tshem koj lub teeb txawb tawm ntawm nws qhov chaw, yog koj tsis hloov siab lees txim.’ Yog nej nrhiav tus Tswv tag nrho nej lub siab, nej yuav nrhiav tau nws.” Review and Herald, December 23, 1890.
Kev tuag ntawm tus yaj saub Yudas raug sawv cev los ntawm ob qho tib si tus “tsov ntxhuav” ntawm Npanpiloo niaj hnub no, uas yog lub cim cev lus faj lem uas tsim tsa lub zeem muag txog keeb kwm raws li lus faj lem, thiab kuj los ntawm tus “neeg luav.” Kev hais txog Islam thawj zaug hauv Vajluskub yog thaum Ishama‑ees raug qhia tawm tias yog ib tug “txiv neej qus.”
Nws yuav yog ib tug neeg qus; nws txhais tes yuav tawm tsam txhua tus neeg, thiab txhua tus neeg txhais tes yuav tawm tsam nws; thiab nws yuav nyob rau ntawm txhua tus kwv tij xubntiag. Chivkeeb 16:12.
Txoj cai ntawm thawj qhov kev hais tseg hauv Vajluskub qhia tias txhua yam cwj pwm ntawm lub cim ntawd yuav tsum muaj nyob hauv qhov kev hais tseg ntawd, rau qhov Vajtswv Txojlus yog ib lub noob, thiab ib lub noob muaj tag nrho cov caj ces DNA uas tsim nyog los coj kom tag nrho tsob nroj txi los puv npo. Lo lus uas txhais ua “txiv neej qus,” yog lo lus siv rau “tus nees luav qus ntawm Arabia.” “Tus nees luav” hauv Vajluskub ntawm qhov tseeb yog ib yam ntawm cov cim sawv cev rau Islam.
Txoj lus ntawm Exekees hauv tshooj peb caug xya, uas ua rau cov pob txha tuag rov muaj sia nyob thiab sawv los ua ib pab tub rog muaj hwj chim loj, yog txoj lus ntawm Islam ntawm Kev Txom Nyem thib peb, thiab txoj lus ntawd yog txoj lus ntawm Lub Suab Quaj Thaum Ib Tag Hmo ntawm hnub kawg. Muam White qhia ncaj qha tias Khetos txoj kev nkag yeej txhiaj nkag mus rau Yeluxalees sawv cev rau txoj lus ntawm Lub Suab Quaj Thaum Ib Tag Hmo.
“Lub suab quaj thaum ib tag hmo tsis yog raug nqa mus ntau los ntawm kev sib cav, txawm hais tias tej pov thawj hauv Vajlugkub yeej meej thiab txiav txim kawg nkaus. Muaj ib lub hwj chim thawb kom mus nrog nws uas txav tau tus ntsuj plig. Tsis muaj kev ua xyem xyav, tsis muaj kev nug. Thaum lub sijhawm Khetos yeej koob meej nkag mus hauv Yeluxalees, cov neeg uas tau sib sau tuaj ntawm txhua cheeb tsam hauv lub tebchaws los ua kevcai noj hmoov, tau nchuav mus rau saum Roob Txiv Aulib, thiab thaum lawv koom nrog cov neeg coob coob uas tab tom nrog Yexus mus, lawv tau txais kev tshoov siab ntawm lub sijhawm ntawd, thiab pab ua kom lub suab qw nrov ntxiv hais tias, ‘Foom koob hmoov rau tus uas los hauv tus Tswv lub npe!’ [Mathais 21:9.] Ib yam li ntawd thiab, cov tsis ntseeg uas tuaj coob rau hauv tej rooj sib txoos Adventist—ib txhia los vim xav paub, ib txhia los tsuas yog xav thuam xwb—tau hnov lub hwj chim txhawb kom ntseeg uas nrog rau txoj xov, ‘Saib seb, nraug vauv tabtom los!’” Spirit of Prophecy, volume 4, 250.
Kev Qhia Tshwm Sim txog Yexus Khetos yog txoj xov kawg uas raug qhib nyob rau hauv hnub kawg, thiab nws suav nrog Islam ntawm qhov Kev Puas Tsuaj thib peb. Thaum Khetos, uas yog txoj xov uas raug qhib ntawd, nkag mus rau hauv Yeluxalees, thiab vim li no ua ib qho qauv qhia txog Midnight Cry ntawm hnub kawg, Nws raug nqa (Nws txoj xov raug nqa) los ntawm ib tug “nees luav”. Txoj xov kawg txog Khetos txoj kev ncaj ncees raug nqa los ntawm Islam.
Kev ntseeg Islam yog, yog lawm, thiab yuav yog ib tug neeg qus, raws li tau sawv cev los ntawm tus nees luav qus Arabian, thiab txhua tus uas xav pom (thiab muaj coob tus uas tsis xav pom), yeej yuav yooj yim “paub tseeb,” tias kev ua tsov rog uas tam sim no Islam tab tom coj los ua ntawd yog kev vwm qus. Txoj kev kam tua yus tus kheej, ntseeg tias yuav muaj ib yam nqi zog loj ntawm kev sib deev hauv lub neej tom qab kev tuag, yog kev vwm uas yog los ntawm Xatas. Qhov uas xub thawj hais txog Islam twb qhia meej lawm tias Islam yuav yog ib tug neeg qus.
Tsov rog ntawm Islam coj tag nrho noob neej los ua ke kom tawm tsam tsov rog uas tab tom nce zuj zus ntawm Qeb Phem thib peb. Islam yog txoj kev xav raws li lus faj lem rau kev coj los siv ib lub tseem fwv kav thoob ntiaj teb, thiab cov neeg thoob ntiaj teb qhia tias lawv tau txhob txwm coj cov Yudais rov qab los rau hauv thaj av Ixayees tom qab Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob, kom lawv thiaj siv tau txoj kev ntxub ntxaug thaum ub uas Islam muaj rau cov Yudais los pib Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Peb. Cov neeg thoob ntiaj teb ntseeg, thiab tau qhia los tau ntau caum xyoo lawm, tias lawv yuav tsum muaj Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Peb thiaj yuav ua rau lawv lub tseem fwv kav ib lub ntiaj teb muaj tseeb los. Cov neeg thoob ntiaj teb tej kev txhawb siab uas twb raug kev phem qias lawm, raws li lawv tus kheej cov lus tau hais tawm, phim raws nraim rau txoj hauj lwm hauv phau Vajlugkub uas Islam tuav.
Tej zaum qhov tseem ceeb tshaj plaws ntawm Ishmael tus cev ntxwv qhia yav tom ntej, nyob hauv nqe vaj lug kub uas thawj zaug hais txog nws, yog qhov tseeb tias nws tus ntsuj plig, uas yog tus ntsuj plig ntawm ib tug “txiv neej qus,” “nyob ntawm tag nrho nws cov kwv tij xub ntiag.” Lub tswv yim tias tsuas yog qee pab ntseeg Islam siab phem xwb thiaj yuav koom tes hauv Woe thib peb, tsis haum raws li Vajtswv Txojlus. Txoj kev xav uas niaj hnub muaj raws li kev raug cai hauv kev nom kev tswv hais tias hauv txhua yam kev ntseeg yeej muaj ob peb tug neeg phem, thiab tias feem coob ntawm kev ntseeg Muslim yog cov pej xeem uas nyiam kev thaj yeeb, tsis sib haum nrog lawv phau ntawv dawb huv tus kheej, los sis nrog phau Vajlugkub.
Phau Ntawv Kausxias qhia tias nws yog txhua tus uas raws Allah lub luag hauj lwm kom coj tag nrho lub ntiaj teb los nyob raws li txoj cai Sharia, thiab thawj qhov kev hais txog Islam hauv phau Chiv Keeb qhia tias tus “txiv neej qus” ntsuj plig ntawm Ishmael yuav nyob hauv txhua tus uas raws Islam. Phau Ntawv Kausxias qhia ncaj qha rau nws cov thwjtim kom ua txuj muaj meej mom thaum lawv nyob hauv tej thaj chaw uas lawv tseem tsis tau muaj peev xwm yuam kom cov pejxeem txais lawv txoj kev tswj hwm kev ntseeg, zoo ib yam li Kev Ntseeg Kas Tos Liv.
Tus yaj saub uas tuaj hauv Yudas teb tuaj tau tawm tsam Yerau‑auj thaum nws lub nceeg vaj nyuam qhuav raug tsa muaj thawj zaug. Protestantism uas tau poob kev ntseeg pib nyob rau xyoo 1844, thiab tam sim ntawd nws raug Millerite Adventism tawm tsam, uas tau nkag mus rau hauv Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws thiab nrhiav tau Vajtswv txoj kevcai, suav nrog Hnub Xanpataus hnub xya. Millerite Adventism raug hais kom, raws li Yelemis sawv cev, tig rov qab los cuag Vajtswv, tabsis tsis txhob rov qab mus rau “lub koom txoos ntawm cov neeg thuam yeeb thuam luag” li. Tus yaj saub uas tuaj hauv Yudas teb tuaj raug hais kom tsis txhob rov qab los ntawm tib txoj kev uas nws tuaj, thiab tsis txhob noj lossis haus tej zaub mov ntawm tus yaj saub dag ntawm Npe‑ees, tabsis nws yeej ua li ntawd. Tus yaj saub uas tuaj hauv Yudas teb tuaj txoj kev tuag tau raug muab tso ua cim nruab nrab ntawm ob lub cim, uas sawv cev rau papacy thiab Islam. Laodicean Adventism pom tsis tau ob qhov tseeb ntawd, vim nyob rau xyoo 1863, lawv tau khawb lawv tus kheej lub qhov muag sab ntsuj plig tawm, thiab pib txoj txheej txheem los npog cov pob zeb muaj nqis thiab txoj kev ua haujlwm uas William Miller tau siv txhawm rau tsa Adventism lub hauv paus nrog tej npib cuav thiab pob zeb cuav, thiab nrog txoj kev ua haujlwm ntawm Protestantism uas tau poob kev ntseeg thiab Catholicism.
Tus “Tus Txhuam Av” nim no tab tom cheb Nws pem teb thiab rov kho cov hniav nyiaj hniav kub, ces muab rau Miller kom muab tso rau saum nws lub rooj; tiam sis Adventism raug qhov kev ntseeg uas hais tias lawv yog haiv neeg seem uas raug tsa los ua Nws haiv neeg xyoo 1844 ua rau dig muag.
Thiab nej tsis txhob xav hais hauv nej lub siab tias, Peb muaj Anplahas ua peb txiv: rau qhov kuv hais rau nej tias, Vajtswv muaj peev xwm tsa cov pob zeb no ua menyuam rau Anplahas. Thiab nim no twb muab taus nkaug rau hauv cag ntoo lawm: yog li ntawd, txhua tsob ntoo uas tsis txi txiv zoo ces raug txiav ntog pov rau hauv hluav taws. Kuv tseeb tiag muab nej ua kevcai raus dej hauv dej mus rau txoj kev hloov siab lees txim: tiam sis tus uas yuav los tom qab kuv muaj hwjchim loj dua kuv, kuv twb tsis tsimnyog txawm ris nws nkawm khau: nws yuav muab nej ua kevcai raus dej hauv Vaj Ntsujplig Dawbhuv, thiab hauv hluav taws: tus uas muaj rab kiv nplawm nyob hauv nws txhais tes, thiab nws yuav ntxuav nws lub tshav nplej kom huv si, thiab sau nws cov nplej rau hauv lub txhab; tiam sis nws yuav hlawv cov plhaub nplej pov tseg nrog hluav taws uas tsis txawj tuag. Mathais 3:9–12.
Kev Ntseeg Adventist uas nyob hauv lub xeev Laodicea yuav raug tus Tswv nti tawm ntawm Nws lub qhov ncauj, tsuas yog cov tib neeg uas tej zaum yuav hloov siab lees txim xwb. Kev Ntseeg Adventist uas nyob hauv lub xeev Laodicea yuav tsum raug faus rau hauv tib lub ntxa nrog cov neeg qub ntawm txoj kev cog lus uas tau tsis lees txais Miller zaj xov raug faus rau hauv, rau qhov nim no lawv kuj yog ib haiv neeg qub ntawm txoj kev cog lus thiab thaum piv rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej lawm. Kev ntxeev siab ntawm xyoo 1863 raug ua duab piv txwv los ntawm tus yaj saub uas tuaj ntawm Yudas los, uas kuj tau tso ib lo lus faj lem hais txog vajntxwv Yauxiya.
Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no hauv zaj lus tom ntej.
“Tsis yog kom dhau los zoo li lub ntiajteb, tiamsis peb yuav tsum dhau los sib txawv ntawm lub ntiajteb ntau zuj zus. Xatas tau koom tes thiab yuav tseem koom tes nrog tej pawg ntseeg hauv kev siv zog loj heev tawm tsam Vajtswv qhov tseeb. Txhua yam uas Vajtswv haiv neeg ua kom nkag mus kov yeej lub ntiajteb yuav ua rau muaj kev tawm tsam ruaj khov los ntawm tej hwjchim tsaus ntuj. Tus yeeb ncuab txoj kev sib ntaus loj kawg kawg yuav yog ib qho uas txiav txim siab heev tshaj plaws. Nws yuav yog txoj kev sib ntaus kawg nruab nrab ntawm tej hwjchim tsaus ntuj thiab tej hwjchim ntawm qhov kaj. Txhua tus me nyuam tseeb ntawm Vajtswv yuav sib ntaus nrog siab tawv nyob ntawm Khetos sab. Cov uas nyob rau lub sijhawm kev kub ntxhov loj no cia lawv tus kheej nyob ntawm lub ntiajteb sab ntau dua ntawm Vajtswv sab, thaum kawg lawv yuav muab lawv tus kheej tso rau ntawm lub ntiajteb sab tag nrho. Cov uas ntxhov siab hauv lawv txoj kev to taub txog lo lus, uas tsis pom lub ntsiab ntawm antichrist, yeej yuav tso lawv tus kheej rau ntawm antichrist sab. Tam sim no tsis yog lub sijhawm rau peb kom yoog raws lub ntiajteb. Daniyees tseem sawv hauv nws feem thiab hauv nws qhov chaw. Cov lus faj lem ntawm Daniyees thiab ntawm Yauhas yuav tsum raug to taub. Lawv txhais ib leeg rau ib leeg. Lawv muab tej qhov tseeb rau lub ntiajteb uas txhua tus yuav tsum to taub. Cov lus faj lem no yuav tsum ua timkhawv nyob hauv lub ntiajteb. Los ntawm lawv qhov kev ua tiav nyob rau hnub kawg no, lawv yuav piav qhia lawv tus kheej.”
“Tus Tswv tab tom yuav rau txim rau lub ntiajteb vim nws tej kev tsis ncaj. Nws tab tom yuav rau txim rau tej pawg ntseeg vim lawv tau tsis lees txais txoj kev kaj thiab qhov tseeb uas twb raug muab rau lawv lawm. Txoj lus tshaj tawm loj, uas koom ua ke thawj tus timtswv, tus timtswv thib ob, thiab tus timtswv thib peb tej lus tshaj tawm, yuav tsum raug muab rau lub ntiajteb. Qhov no yuav tsum yog lub ntsiab hnyav ntawm peb tes haujlwm. Cov uas ntseeg Khetos tiag tiag yuav qhib siab ua raws li Yehauvas txoj kevcai. Hnub Xanpataus yog lub cim ntawm Vajtswv thiab Nws haiv neeg, thiab peb yuav tsum ua kom pom tseeb peb txoj kev ua raws li Vajtswv txoj kevcai los ntawm kev coj Hnub Xanpataus. Nws yuav tsum yog lub cim qhia qhov txawv ntawm Vajtswv haiv neeg uas Nws tau xaiv thiab lub ntiajteb. Kev ua ncaj ncees rau Vajtswv muaj lub ntsiab lus loj heev. Qhov no suav nrog kev kho kom zoo rau kev noj qab haus huv. Nws txhais hais tias peb tej zaub mov yuav tsum yooj yim, tias peb yuav tsum paub tswj tus kheej rau txhua yam. Tej zaub mov ntau yam uas nquag pom saum tej rooj mov tsis yog yam tsim nyog, tiam sis yog yam ua mob heev. Lub hlwb thiab lub cev yuav tsum raug khaws cia rau hauv qhov zoo tshaj plaws ntawm kev noj qab haus huv. Tsuas yog cov uas twb raug cob qhia hauv kev paub thiab kev ntshai Vajtswv xwb thiaj yuav tsum raug xaiv los ris tej haujlwm muaj lub luag haujlwm. Cov uas tau nyob ntev hauv qhov tseeb lawm los tseem tsis muaj peev xwm cais tau nruab nrab ntawm tej hauv paus ntsiab lus huv ntawm kev ncaj ncees thiab tej hauv paus ntsiab lus ntawm kev phem, cov uas lawv txoj kev nkag siab hais txog kev ncaj, kev khuv leej, thiab Vajtswv txoj kev hlub raug tsaus nti lawm, yuav tsum raug tshem tawm ntawm lub luag haujlwm.”
“Vajtswv muaj tej zaj lus qhia tseem ceeb uas nws haiv neeg yuav tsum kawm. Yog hais tias tej zaj lus qhia no twb tau kawm dhau los lawm, nws tes haujlwm yuav tsis nyob rau qhov uas nws nyob niaj hnub no. Muaj ib yam yuav tsum tau ua. Qhov tseeb yuav tsum tsis txhob raug khaws tseg ntawm cov xibhwb lossis cov neeg uas nyob hauv txoj hauj lwm muaj feem xyuam ris haujlwm, vim ntshai tsam ua rau lawv tsis txaus siab. Yuav tsum muaj cov neeg txuas nrog peb tej tsev koom haum, uas muaj siab mos siab muag thiab muaj tswvyim, thiab yuav tshaj tawm tag nrho Vajtswv tej lus qhuab qhia. Vajtswv txoj kev chim tau kub lug tawm tsam cov uas, nyob hauv kev ruaj siab raws cev nqaij daim tawv thiab rau nqi zog, tau qhia kev saib tsis taus rau nws txoj kev tswj kav. Lawv tab tom ua rau tes haujlwm txoj kev vam meej raug kev phom sij.”
“Txhua kev cuav txhua txoj yog kev dag ntxias, thiab yog pheej khaws cia mus, thaum kawg yuav coj kev puastsuaj los. Yog li ntawd tus Tswv thiaj cia cov uas tuav rawv tej tswv yim cuav raug rhuav tshem. Thaum uas tib neeg tseem hnov suab qhuas thiab tsa hlob, kev puastsuaj cia li los tam sid. Muaj ib txhia uas, txawm lawv twb paub txog lo lus cem uas lwm tus tau txais vim kev tsis ncaj ncees lawm, los lawv tseem tig nraub qaum ntawm kev ntuas. Cov no muaj txim ob npaug. Lawv paub tus Tswv lub siab nyiam los lawv tsis ua raws. Lawv txoj kev rau txim yuav phim raws li lawv qhov txhaum. Lawv tsis kam mloog tus Tswv lo lus.” Kress Collection, 105, 106.