Txoj kev paub uas raug qhib tawm nyob hauv kev txav ntawm tus tim tswv thawj yog raug sawv cev los ntawm zaj yog toog pom ntawm tus Dej Ulai hauv phau Daniel. Zaj yog toog pom ntawd sawv cev rau Daniel tshooj xya, yim, thiab cuaj; thiab txoj kev paub uas raug qhib tawm nyob hauv kev txav ntawm tus tim tswv peb yog raug sawv cev los ntawm zaj yog toog pom ntawm tus Dej Hiddekel, uas sawv cev rau tshooj kaum, kaum ib, thiab kaum ob. Cov kev sib txuas ntawm ob txoj kev txav no muaj ntau kawg. Ob txoj kev txav ntawd raug txuas ua ke los ntawm ib puas nees nkaum rau xyoo txij li kev ntxeev siab xyoo 1863 mus txog rau lub sijhawm kawg xyoo 1989.

Nyob rau ob lub sij hawm kawg, hauv txhua txoj kev txav, yeej raug cim tseg los ntawm “xya lub sij hawm” ntawm Leviticus nees nkaum rau. Kev pe dab qhuas thiab tom qab ntawd kev ua nom tswv papalism tau tsuj nqis lub tuam tsev dawb huv thiab pab tub rog mus txog rau lub sij hawm kawg hauv xyoo 1798. Txij ntawm txoj kev ntxeev siab xyoo 1863 mus txog 1989, tau muaj ib qho kev tsuj nqis sab ntsuj plig raws li tau sawv cev los ntawm plaub yam qias neeg phem hauv Ezekiel tshooj yim.

Plaub caug xyoo txij thaum kawg ntawm thawj qhov kev npau taws mus txog rau thaum kawg ntawm qhov kev npau taws kawg xyoo 1844, uas nyob rau hauv lub sijhawm ntawd Khetos tau tsa ib lub tuam tsev sab ntsuj plig uas Nws tau los txog tam sid rau hauv thaum Lub Kaum Hli 22, 1844, yog ib qho sib txig nrog lub sijhawm kawg xyoo 1989 mus txog rau txoj cai hnub Sunday uas yuav los sai no, thaum Khetos tab tom rov tsa dua ib lub tuam tsev sab ntsuj plig, uas Nws yuav los txog tam sid rau ntawd thaum lub sij hawm uas yog teev ntawm qhov av qeeg loj hauv Tshwmsim tshooj kaum ib.

Thaum tus tim tswv peb tuaj txog rau xyoo 1844, Tus Tub Txib ntawm Txoj Lus Cog Tseg tau tshwm sim tam sim ntawd los ntxuav cov tub ntawm Levi kom huv, tiam sis txog xyoo 1863, cov Levi uas tsis ncaj ncees ntawd tau tsis kam txais Mauxes txoj xov uas Eliyas coj los thiab tig mus taug kev yuam kev hauv tebchaws moj sab qhua. Hauv txoj kev sim siab ntawd, cov “neeg ua tsev” thaum kawg yuav tsis lees yuav “lub pob zeb hauv paus kaum tsev” ntawm “xya zaug,” thiab ces yuav hloov ntawm qhov kev txav ntawm Philadelphia mus rau pawg ntseeg Laodicea. Nyob rau hnub kawg, thaum Tus Tub Txib ntawm Txoj Lus Cog Tseg los tam sim ntawd rau hauv Nws lub tuam tsev, thaum txoj cai Hnub Caiv cuav uas yuav los sai no tuaj txog, Nws yuav siv cov Levi ncaj ncees los hu Nws pab yaj lwm pab. Cov neeg ncaj ncees ntawm hnub kawg yuav tau hloov ntawm “pawg ntseeg” Laodicea mus rau “qhov kev txav” Philadelphia.

Kev txav ntawm thawj tug timtswv tau tshaj tawm nws zaj lus uas raug teeb tsa ua qauv raws cai ob puas nees nkaum xyoo tom qab phau Vajlugkub King James raug luam tawm, thiab kev txav ntawm tus timtswv thib peb tau tshaj tawm nws zaj lus uas raug teeb tsa ua qauv raws cai ob puas nees nkaum xyoo tom qab Daim Ntawv Tshaj Tawm Kev Ywj Pheej raug luam tawm. Zaj lus uas raug teeb tsa ua qauv raws cai ntawm ob txoj kev txav no tau txais hwj chim los ntawm kev ua tiav ntawm ib zaj lus faj lem hais txog Islam, uas raug cim tseg los ntawm kev nqes los ntawm ib tug timtswv. Kev tuaj txog ntawm tus timtswv ntawd tau qhia txog qhov pib ntawm “kev sib cav” hauv Habakkuk tshooj ob, thiab tau coj mus rau kev luam tawm ntawm Habakkuk cov ntxhuav.

Txoj lus muaj hwj chim uas raug sawv cev los ntawm Habakkuk cov rooj ntawv tau coj mus rau ib txoj kev chim siab, uas tau qhib ib lub sijhawm qeeb tseg, uas tau coj mus rau txoj lus ntawm Kev Quaj Thaum Ib Tag Hmo, uas tau xaus nrog kev ua tiav ntawm txoj lus ntawm Kev Quaj Thaum Ib Tag Hmo. Cov kev sib txig sib luag uas muaj nyob nruab nrab ntawm ob txoj kev txav no yog pov thawj txaus kawg rau cov uas xaiv pom, tias txhua yam ntsiab ntawm keeb kwm Millerite muaj kev txuas nrog thiab raug rov ua dua nyob hauv keeb kwm ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Lub sijhawm ntawm nag tom qab raug ua qauv qhia nyob hauv txoj kev txav Millerite, thiab nws raug ua tiav nyob hauv txoj kev txav ntawm Future for America. Dua thiab dua, txoj kev tshoov siab ceeb toom rau cov uas kam mloog tias tsuas yog cov uas lees paub nag tom qab xwb thiaj yuav tau txais nws.

Lub sij hawm, kev txav, thiab txoj xov ntawm nag lig puavleej raug sawv cev tseg rau hauv keeb kwm ntawm cov Millerites, thiab lo lus “paub txog” sawv cev rau kev pom ib yam uas koj twb tau pom dua lawm. Tib txoj hauv kev uas yuav pom tau lub sij hawm, kev txav, thiab txoj xov ntawm nag lig yog yuav tsum paub txog tias tej no twb raug piav qhia tseg rau hauv keeb kwm Millerite lawm. Tej no kuj raug piav qhia tseg rau hauv lwm cov kev txav ntawm kev kho dua tshiab uas dawb huv thiab. Kev txav Millerite yog ib txoj kev txav pib uas sawv cev rau ib txoj kev txav xaus, thiab yog li ntawd thiaj muaj ntau qhov kev hais ncaj qha dua li cov kev txav kho dua tshiab thaum ntxov. Nws kuj muaj lub cim tes ntawm Alpha thiab Omega, tus uas ib txwm piav qhia qhov kawg ntawm ib yam los ntawm qhov pib ntawm ib yam.

Hauv kev txav ntawm cov Millerite, tej hauv paus raug tsim tsa, thiab tus ncej tseem ceeb yog Daniel tshooj yim, nqe kaum peb thiab kaum plaub. Kuv paub tias Muam White qhia tias nqe kaum plaub yog tus ncej tseem ceeb thiab yog lub hauv paus, tiam sis qhov tseeb yog tias nqe kaum plaub yog lo lus teb rau lo lus nug hauv nqe kaum peb. Ib lo lus teb yeej tsis muaj ntsiab yog tsis to taub lo lus nug uas hu kom muaj lo lus teb ntawd. Nqe kaum peb qhia txog yog toog pom ntawm kev tsuj nqes, uas raug ua tiav los ntawm ob lub hwj chim ua kom puam tsuaj, thiab nqe kaum plaub yog yog toog pom txog Khetos rov kho lub tuam tsev thiab pab tub rog uas raug tsuj nqes lawm. Ob yog toog pom no txuas ncaj qha rau ib leeg los ntawm cov ntsiab lus nyob ib ncig, los ntawm qauv hais lus, thiab los ntawm Palmoni, Tus Suav Lej Uas Zoo Kawg.

William Miller raug siv los txheeb xyuas cov tseeb uas yog lub hauv paus, uas yog Daniyees tshooj yim, nqe kaum peb thiab kaum plaub. Lub pov haum thawj uas nws nrhiav tau yog “xya lub sij hawm” uas sawv cev rau kev raug tsuj hnyo hauv nqe kaum peb, thiab tus qauv uas nws tsa tag nrho nws cov qauv lus faj lem rau saum no yog lub ntsiab lus “ob lub hwj chim ua kom puam tsuaj” uas sawv cev nyob hauv nqe kaum peb. Miller tau txheeb xyuas kom raug tias “yam niaj hnub” uas yog kev qias vuab tsuab hauv nqe kaum peb yog kev pe dab qhuas, hos lub hwj chim txhaum uas ua kom puam tsuaj yog kev kav ntawm papacy. Hauv qhov kev txiav txim no, lub “hauv paus” tiag tiag ntawm Miller tus qauv, thiab lub “hauv paus” ntawm lub hauv paus thiab tus ncej tseem ceeb, yog qhov kev nkag siab tias “yam niaj hnub” hauv tshooj yim sawv cev rau kev pe dab qhuas. Lub hauv paus ntawm kev loj hlob ntawm kev paub los ntawm keeb kwm Millerite yog tias “yam niaj hnub” hauv Daniyees tshooj yim yog kev pe dab qhuas, thiab kev tshoov siab tau ceev faj txheeb kom meej tias “cov uas tau tshaj tawm txoj kev quaj hu txog teev txiav txim muaj txoj kev nkag siab raug txog yam niaj hnub.”

Lub hauv paus ntawm qhov kaj uas sawv cev ua “kev paub ntxiv zuj zus” thaum lub caij kawg nyob rau xyoo 1989, kuj yog “txoj kev fij niaj hnub.” Qhov no tsuas yog ib qho kev sib txig sib luag los saum ntuj los xwb. Yuav kom paub txog qhov kev paub ntxiv zuj zus uas raug sawv cev nyob rau hauv rau nqe kawg ntawm Daniyees kaum ib, yuav tsum muaj kev siv Ellen White tej ntawv sau. Hauv nws tej ntawv sau nws qhia meej tias keeb kwm ntawm nqe peb caug ib ntawm Daniyees kaum ib yuav raug rov ua dua nyob rau hauv cov nqe kawg ntawm Daniyees kaum ib. Yog tsis muaj qhov kev taw qhia uas muaj kev tshoov siab ntawd, kev to taub txog keeb kwm sib txig sib luag ntawm nqe peb caug ib nrog nqe plaub caug thiab plaub caug ib yuav yog ib txoj hauj lwm nyuaj dua heev.

Lo lus “txhua hnub” hauv phau Daniyee sawv cev rau kev pe hawm dab mlom, thiab yog lub hauv paus ntawm lub hauv paus rau cov Millerites, thiab nws yog lub hauv paus ntawm txoj xov rau txoj kev txav ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab tus. Nws kuj yog qhov tseeb uas raug txhob txwm hloov ua kev yuam kev los ntawm ib qho “lus dag” uas raug coj los nkag rau hauv tiam thib peb ntawm Laodicean Adventism, uas raug ua qauv qhia ua ntej los ntawm kev qias vuab tsuab thib peb ntawm “cov pojniam quaj rau Tammuz” hauv Exekees tshooj yim, thiab qhov kev sib haum xeeb sawv cev los ntawm pawg ntseeg thib peb ntawm Pergamos.

Txoj kev coj los saum ntuj los uas tswj hwm lub luag hauj lwm ntawm “qhov txhua hnub” ua ib qho teeb meem hauv lub sijhawm ntawm nag lig yog yam ua rau xav tsis thoob kiag li, thiab dhau deb tshaj qhov tib neeg yuav tsim tau. Zaj tiam plaub ntawm Laodicean Adventism raug piav qhia tias tab tom pe hawm lub hnub, yog li sawv cev rau kev lees txais lub cim ntawm tus tsiaj qus. Muam White qhia meej tias kev txais lub cim ntawd yog los txog rau tib lub siab nrog tus tsiaj qus, thiab tias cov uas ntxhov siab txog lub ntsiab ntawm antichrist, thaum kawg yuav xaus rau ntawm tus neeg txhaum txoj sab. Txhua yam no raug sawv cev los ntawm cov txwj laus thaum ub hauv Yeluxalees hauv Ezekiel tshooj yim.

Hauv tiam thib peb thiab thib plaub Vajtswv txiav txim rau cov uas ntxub Nws, thiab txoj kev txiav txim ntawd raug coj los ua tib lub sijhawm uas pab neeg lwm tus tab tom txais lub foob ntawm Vajtswv txoj kev pom zoo. Nqe Vajluskub ntawd nws tus kheej uas tau muab txoj kev kaj rau William Miller uas nws xav tau kom paub tias Loos txheej dab qhuas yog yam uas raug sawv cev ua “niaj hnub” hauv phau Daniyees, yog qhov kev qhia ncaj tshaj plaws txog tus neeg ntawm kev txhaum, tus uas cov txivneej laus pe hawm rau hauv Ezexees tshooj yim. Tshooj ntawd qhia txog tus pope ntawm lub hwjchim rhuav tshem zaum ob, thaum tib lub sijhawm kuj qhia txog kev teev dab qhuas ntawm lub hwjchim rhuav tshem zaum ib. Thiab qhov tseeb uas yog lub ntsiab lus ntawm nqe ntawd yog lub luag haujlwm ntawm Loos txheej dab qhuas, uas hauv 2 Thexalaunikes yog lub hwjchim uas txwv tsis pub papacy nce mus zaum saum lub zwm txwv mus txog xyoo 538.

“Txhua txhua hnub” uas yog Miller lub hauv paus tseeb ruaj khov, uas cia nws tsim tau ib lub qauv ntawm lus faj lem raws li ob lub hwj chim ua kom puam tsuaj uas tsuj nqis lub tuam tsev dawb huv thiab pab tub rog, yog qhov tseeb uas Povlauj tau txheeb qhia tias yog qhov tseeb uas raug tsis lees txais, thiab uas coj kev dag ntxias muaj hwj chim los saum cov uas tsis hlub qhov tseeb ntawd kiag li nyob rau hnub kawg. Raws li cov keeb kwm uas sib dhos zoo ib yam, tib qhov tseeb ntawd, uas yog qhov tseeb hauv paus ruaj khov, tau cia Future for America tsim tau ib lub qauv ntawm lus faj lem hais txog kev koom ua ke peb seem kawg nyob rau hnub kawg.

Tsis yog li ntawd xwb, tiam sis qhov tseeb ntawd uas yog lub hauv paus tseeb rau ob zaj keeb kwm uas mus sib txig ntawd, raug hloov ua “kev dag” uas dhau los ua qhov yuam kev hauv paus loj thiab yog Povlauj txoj kev dag ntxias muaj hwj chim, rau lub qauv ntawm txoj xov cuav nag lig “kev thaj yeeb thiab kev nyab xeeb” uas raug tshaj tawm los ntawm cov txiv neej uas yuav tsis tsa lawv tej suab dua ib zaug ntxiv los qhia Vajtswv haiv neeg txog lawv tej kev txhaum. “Qhov niaj hnub” sawv cev rau lub hauv paus ntawm ob qho tib si kev txav ntawm thawj tus tim tswv thiab tus tim tswv thib peb, thiab thaum cov neeg ntxeev siab ntawm Laodicea tig nws lub ntsiab lus rov qab ntxeev, los ntawm kev txheeb xyuas lub cim uas yog Xatas li ua ib lub cim ntawm Khetos, ces lub cim cuav ntawd thiaj los ua lub hauv paus ntawm txoj xov cuav uas yog qhov cuav ua qauv ntawm nag lig cuav.

Nej nyob twj ywm thiab xav tsis thoob; quaj nrov, yeej quaj nrov: lawv qaug cawv, los tsis yog qaug cawv txiv hmab; lawv dawm taw, los tsis yog vim dej cawv muaj zog. Vim tus Tswv tau muab tus ntsuj plig tsaug zog tob heev hliv los rau saum nej, thiab tau kaw nej tej qhov muag: cov yaj saub thiab nej cov thawj kav, cov pom kev to taub, nws tau npog lawv lawm. Thiab tag nrho txoj kev yog toog pom tau los ua rau nej zoo li tej lus hauv ib phau ntawv uas muab kaw ruaj, uas neeg muab rau tus uas txawj ntawv, hais tias, Thov nyeem qhov no; thiab nws hais tias, Kuv nyeem tsis tau; rau qhov nws raug kaw ruaj lawm: Thiab phau ntawv ntawd raug muab rau tus uas tsis txawj ntawv, hais tias, Thov nyeem qhov no; thiab nws hais tias, Kuv tsis txawj ntawv. Yog li ntawd tus Tswv hais tias, Vim haiv neeg no los ze kuv nrog lawv lub qhov ncauj, thiab qhuas kuv nrog lawv daim di ncauj, tiamsis lawv lub siab tau txav deb ntawm kuv mus lawm, thiab lawv txoj kev ntshai kuv yog kawm raws li tibneeg tej lus qhuab qhia: Yog li ntawd, saib seb, kuv yuav ua ib txoj haujlwm txaus xav tsis thoob nyob hauv haiv neeg no, yog ib txoj haujlwm txaus xav tsis thoob thiab yog ib qho txuj ci tseem ceeb: rau qhov lawv cov neeg txawj ntse txoj kev txawj ntse yuav ploj mus, thiab lawv cov neeg muaj tswv yim txoj kev to taub yuav raug muab zais cia. Kev txom nyem rau cov uas nrhiav kev tob tob zais lawv tej lus sab laj ntawm tus Tswv, thiab lawv tej haujlwm nyob hauv qhov tsaus ntuj, thiab lawv hais tias, Leejtwg pom peb? thiab leejtwg paub peb? Muaj tseeb tiag, nej txoj kev muab txhua yam ntxeev tiaj ntxeev av yuav raug suav ib yam li tus kws puab lauj kaub tej av nplaum: rau qhov yam uas raug ua puas yuav hais txog tus uas ua nws tias, Nws tsis tau ua kuv? lossis yam uas raug puab puas yuav hais txog tus uas puab nws tias, Nws tsis muaj kev to taub? Yaxayas 29:9–16.

Txhua tus yaj saub txhua tus tau hais txog hnub kawg, thiab kev dag ntxias qhib lug kom thiaj li muab lub ntsiab ntawm “qhov niaj hnub” ntxeev rov qab yog ib yam uas ze heev rau kev xyaum raws li qhov kev txhais ntawm txoj kev txhaum uas tsis muaj kev zam txim. Kev txiav txim rau ib tug neeg tias nws ploj mus ib txhis lawm yog ib yam uas dhau ntawm tibneeg lub peev xwm, los yog lub hwj chim ncaj ncees, uas ib tug tibneeg yuav muaj rau lwm tus tibneeg; tiam sis qhov ntawd tsis yog yam uas tab tom raug qhia tseg ntawm no.

Cov neeg hauv Yesaya uas tig tej yam rov qab ua ntxeev, uas tsuas yog ib lo lus hais txawv ntawm yam Yesaya qhia lwm qhov tias hu qhov tsaus ntuj ua qhov kaj lossis hu qhov kaj ua qhov tsaus ntuj, raug txheeb tias yog cov txwj laus thaum ub uas kav Yeluxalees thaum lawv txoj kev txiav txim kawg raug sawv cev tawm los.

Kev txom nyem rau cov uas hu qhov phem ua qhov zoo, thiab hu qhov zoo ua qhov phem; cov uas muab qhov tsaus ntuj hloov ua qhov kaj, thiab muab qhov kaj hloov ua qhov tsaus ntuj; cov uas muab qhov iab hloov ua qhov qab zib, thiab muab qhov qab zib hloov ua qhov iab! Kev txom nyem rau cov uas txawj ntse hauv lawv lub qhov muag, thiab muaj kev xav tias lawv muaj tswvyim hauv lawv tus kheej qhov muag! Kev txom nyem rau cov uas muaj zog haus cawv txiv hmab, thiab yog cov txiv neej muaj zog los tov dej cawv muaj zog: cov uas muab kev ncaj ncees rau tus neeg phem vim nyiaj nplua nuj, thiab muab txoj kev ncaj ncees ntawm tus ncaj ncees rho tawm ntawm nws mus! Yog li ntawd, ib yam li hluav taws nqos tej quav nplej qhuav, thiab nplaim taws hlawv tej tawv nplej, lawv tej cag yuav zoo li qhov lwj, thiab lawv tej paj yuav ya mus zoo li hmoov av: vim lawv tau muab Yehauvas tus Tswv ntawm cov tub rog txoj kevcai pov tseg, thiab saib tsis taus lo lus ntawm tus Neeg Dawb Huv ntawm Ixayees. Vim li ntawd Yehauvas txoj kev chim thiaj kub lug tawm tsam nws haiv neeg, thiab nws tau ncab nws txhais tes tawm tsam lawv, thiab tau ntaus lawv lawm: thiab tej toj roob hauv pes tshee hnyo, thiab lawv tej cev tuag raug txiav tawg nyob hauv nruab nrab txojkev. Txawm li no los nws txoj kev chim tseem tsis tau thim rov qab, tiam sis nws txhais tes tseem ncab tawm li qub. Thiab nws yuav tsa ib lub cim rau tej haiv neeg uas nyob deb, thiab yuav hu nrov rau lawv ntawm qhov kawg ntawm lub ntiajteb: thiab saib seb, lawv yuav tuaj ceev nrooj heev. Yaxayas 5:20–26.

Vajtswv tus chij (ib puas plaub caug plaub txhiab leej) raug tsa siab ua tus chij rau lub sij hawm txoj cai Hnub Caiv cuav uas yuav los sai no, uas yog thaum “Yehauvas txoj kev chim kub lug tawm tsam nws haiv neeg”, thiab Nws ncab “nws txhais tes tawm tsam lawv”, thiab “nplawm lawv”, thiab “lawv tej cev tuag yuav raug rhuav nyob nruab nrab ntawm txojkev.” Nruab nrab ntawm txojkev ntawd yog tej kev hauv Yeluxalees thaum cov tim tswv rhuav tshem hauv Exekees tshooj cuaj raug txib kom tawm mus “thiab nplawm: nej lub qhov muag txhob khuv leej, nej kuj txhob muaj kev hlub tshua: Cia li tua kom tuag tas nrho cov laus thiab cov hluas, ob leeg nkauj xwb, thiab cov me nyuam, thiab cov poj niam: tiam sis txhob los ze ib tug neeg twg uas muaj lub cim rau saum nws; thiab cia li pib ntawm kuv lub tuam tsev dawb huv. Ces lawv txawm pib ntawm cov txwj laus uas nyob ntawm lub tsev ntawd xub ntiag.” Exekees cov “txwj laus”, uas Muam White hais tias yog cov uas yuav tsum ua cov neeg zov hwm haiv neeg, yog Yaxayas cov “neeg qaug cawv ntawm Ephraim” uas “thim txhua yam ntxeev tiaj ntxeev tav” hauv tshooj nees nkaum yim thiab nees nkaum cuaj.

Hauv tshooj tsib lawv yog cov uas “muaj zog haus cawv txiv hmab, thiab yog cov txiv neej muaj hwj chim los tov cawv muaj zog: cov uas hais kom tus neeg phem ncaj vim nqi zog.” Thaum phau ntawv Questions on Doctrine raug luam tawm, cov txwj laus qub tau haus ntawm lub khob ntawm txoj kev Protestant uas tau thim txoj kev ntseeg lawm, thiab tau nthuav tawm txoj moo zoo cuav ntawm kev raug txiav txim ncaj uas hais tias tib neeg tsis tuaj yeem raug ua kom dawb huv, tias Khetos yog peb Tus Hloov Chaw, tabsis tsis yog peb Tus Qauv. Los ntawm kev ua li ntawd, phau ntawv ntawd tau hais kom tus neeg phem ncaj, rau qhov nqi zog ntawm kev raug txais yuav nrog cov pawg ntseeg poob ntawm txoj kev Protestant uas tau thim txoj kev ntseeg lawm. Nqe lus no tab tom qhia txog lawv txoj kev txiav txim kawg nkaus, thiab qhov laj thawj rau qhov kev txiav txim ntawd yog tias lawv “saib tsis taus lo lus ntawm Tus Dawb Huv ntawm Yixayee.” Lawv tau ua li no los ntawm kev tsis lees txais txoj kev nkag siab txog “qhov niaj hnub,” uas tau nthuav tawm los ntawm cov uas tau tsa lub suab quaj txog lub sij hawm txiav txim, thiab los ntawm kev haus ntawm lub khob ntawm txoj kev Protestant uas tau thim txoj kev ntseeg lawm.

Hauv zaj lus ntawd lawv muab yam qab zib tig mus ua iab, thiab muab yam iab tig mus ua qab zib. Txoj xov uas nyob hauv tus tim tswv txhais tes thaum Nws nqes los yog qab zib, tiam sis qhov xaus ntawm txoj xov ntawd yog iab. Lawv sib cav hais tias txoj xov nag lig tseeb uas pib thaum tus tim tswv nqes los yog iab, thiab thaum xaus lawm lawv txheeb xyuas ib txoj xov cuav txog kev thaj yeeb thiab kev nyab xeeb uas qab zib, rau qhov lawv txwv tsis tau lawv tus kheej kom txhob muab tej yam tig ua ntxeev.

Nqe lus uas qhov kev txhaum no raug sawv cev nyob ntawd yog nyob rau thaum xaus ntawm lawv lub sijhawm kev sim siab ua ke. Yog li ntawd, tsim nyog pom tias lawv tej kev ua uas lees paub txoj hauj lwm uas yog dab ntxwg nyoog txoj hauj lwm ntawm kev teev dab cuav tias yog Khetos txoj hauj lwm, yog ib txoj kev sib txuam yaj saub uas phim rau qhov kev txhaum uas tsis muaj kev zam txim, uas yog kev lees tias txoj hauj lwm ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv yog txoj hauj lwm ntawm Xatas. Kev muab “txoj lus dag” tso rau hauv tiam thib peb ntawm Adventism tau muab lub hauv paus kev xav rau lawv txoj xov cuav txog los nag yav lig, thiab thaum kawg coj kev dag ntxias muaj hwj chim los rau saum lawv. Nqe lus ntawd kiag li uas Miller tuaj nkag siab txog lub ntsiab lus tseeb ntawm “the daily” yog qhov chaw uas lawv raug piav tias raug ntxeev pov tseg.

Tsis txhob cia leejtwg dag nej los ntawm ib yam twg li; rau hnub ntawd yuav tsis los, tsuas yog thaum xub thawj muaj kev thim kev ntseeg, thiab tus neeg ntawm txojkev txhaum raug muab tshwm tawm los, tus tub ntawm kev puastsuaj; tus uas tawm tsam thiab tsa nws tus kheej siab tshaj txhua yam uas hu ua Vajtswv, lossis yam uas raug pe hawm; kom nws zoo li yog Vajtswv zaum hauv lub tuam tsev ntawm Vajtswv, qhia nws tus kheej tias nws yog Vajtswv. Nej tsis nco qab los, tias thaum kuv tseem nrog nej nyob, kuv twb qhia tej no rau nej lawm? Thiab nimno nej paub qhov uas txwv nws cia, kom nws thiaj raug muab tshwm tawm los rau nws lub sijhawm. Rau qhov txojkev paub tsis meej ntawm txojkev tsis ncaj twb tabtom ua haujlwm lawm: tsuas yog tus uas tam sim no tseem txwv cia xwb yuav txwv cia mus, txog thaum nws raug muab tshem tawm hauv kev lawm. Thiab ces tus Neeg Phem ntawd yuav raug muab tshwm tawm los, tus uas tus Tswv yuav rhuav tshem nrog tus ntsuj plig ntawm nws lub qhov ncauj, thiab yuav ua kom puastsuaj nrog qhov ci ntsa iab ntawm nws txojkev los txog: yog nws tus ntawd, uas nws txojkev los yog raws li Xatas txojkev ua haujlwm nrog tag nrho hwjchim thiab tej cim thiab tej txujci dag, thiab nrog txhua yam kev dag ntxias ntawm txojkev tsis ncaj nyob hauv cov uas tabtom puastsuaj; vim lawv tsis txais txojkev hlub ntawm qhov tseeb, kom lawv thiaj dim. Thiab vim li no Vajtswv yuav tso kev ntxias yuam kev uas muaj zog los rau lawv, kom lawv ntseeg txojkev dag: xwv kom lawv txhua tus raug txiav txim, cov uas tsis ntseeg qhov tseeb, tiamsis zoo siab rau txojkev tsis ncaj. 2 Thessalonians 2:3–12.

Cov yaj saub hais txog hnub kawg ntau dua li txhua yam keeb kwm dawb huv uas los ua ntej, thiab qhov no kuj muaj tseeb rau nqe lus no thiab. Lub pob zeb hauv paus ntawm Miller txoj kev nce ntxiv ntawm kev paub, kuj yog lub pob zeb hauv paus ntawm kev nce ntxiv ntawm kev paub uas los txog rau xyoo 1989, vim txoj kev to taub raug ntawm keeb kwm yaj saub uas txuas nrog “the daily,” piav qhia txog keeb kwm ntawm nqe plaub caug thiab plaub caug ib ntawm Daniyee kaum ib. Qhov no txhais hais tias yog ib tug tub kawm txog yaj saub tsis to taub lub luag hauj lwm ntawm kev pe hawm dab mlom thiab nws txoj kev sib raug zoo hauv yaj saub rau Loos papal, ces tus tub kawm ntawd yuav tsis muaj peev xwm lees paub tias txoj hauj lwm xub thawj uas txwv tsis pub papacy sawv los, thiab tom qab ntawd txoj hauj lwm tsa papacy rau saum lub zwm txwv ntawm lub ntiaj teb no, yog kev pe hawm dab mlom ua tiav lawm, thiab txoj hauj lwm ntawd yog ib daim qauv qhia txog lub luag hauj lwm ntawm tus tsiaj nyaum hauv ntiaj teb hauv Tshwmsim kaum peb, tus uas thaum xub thawj txwv papacy, tiam sis tom qab ntawd hloov siab thiab tsa nws rau saum lub zwm txwv ntawm lub ntiaj teb. Lub luag hauj lwm ntawm tus tsiaj nyaum hauv ntiaj teb hauv Tshwmsim kaum peb raug sawv cev tias yog yav tom ntej rau Asmeskas.

Peb yuav txuas ntxiv peb qhov kev txiav txim siab txog kev qhib lub teeb ntawm tus Dej Hiddekel hauv peb tsab xov xwm tom ntej.

“Tus uas pom tau hauv qab daim tawv, tus uas nyeem tau txhua tus neeg lub siab, hais txog cov uas tau txais qhov kaj loj tias: ‘Lawv tsis raug kev txom nyem siab thiab tsis ceeb ntshai vim lawv lub xeev ncaj ncees thiab sab ntsuj plig.’ Yog lawm, lawv tau xaiv lawv tus kheej tej kev, thiab lawv tus ntsuj plig zoo siab rau lawv tej kev qias vuab tsuab. Kuv kuj yuav xaiv lawv tej kev dag ntxias, thiab yuav coj yam uas lawv ntshai los raug lawv; vim thaum Kuv hu, tsis muaj leejtwg teb; thaum Kuv hais lus, lawv tsis mloog: tiam sis lawv tau ua phem rau ntawm Kuv lub qhov muag, thiab tau xaiv yam uas Kuv tsis txaus siab rau.’ ‘Vajtswv yuav tso ib qho kev dag ntxias muaj hwjchim loj los rau lawv, kom lawv ntseeg txoj kev dag,’ vim lawv tsis txais kev hlub rau qhov tseeb, kom lawv thiaj dim tau, ‘tiam sis nyiam kev tsis ncaj ncees.’ Yaxayas 66:3, 4; 2 Thexalaunikes 2:11, 10, 12.

“Tus Xibhwb saum ntuj nug tias: ‘Dab tsi yog kev dag ntxias uas muaj zog dua uas yuav ntxias tau lub siab tshaj li qhov ua txuj tias nej tab tom tsa saum lub hauv paus uas yog lawm thiab tias Vajtswv txais yuav nej tej haujlwm, thaum qhov tseeb nej tab tom ua ntau yam raws li txoj kev cai tswjfwm hauv ntiajteb thiab tab tom ua txhaum rau Yehauvas? Au, qhov no yog ib qho kev dag ntxias loj kawg, ib qho kev yuam kev ntxim nyiam uas los kav lub siab, thaum tibneeg uas ib zaug twb tau paub qhov tseeb lawm, yuam kev muab daim ntawv zoo li kev hwm Vajtswv ua qhov chaw sawv cev rau nws tus ntsuj plig thiab nws lub hwjchim; thaum lawv xav tias lawv nplua nuj thiab muaj cuab tam ntxiv ntau thiab tsis xav tau dabtsi li, hos qhov tseeb lawv tab tom xav tau txhua yam.’”

“Vajtswv tsis tau hloov mus rau nws cov tub qhe ncaj ncees uas tab tom khaws lawv tej ris tsho kom dawb huv tsis muaj qhov paug. Tiamsis coob leej tab tom quaj hais tias, ‘Kev thaj yeeb thiab kev nyab xeeb,’ thaum kev puastsuaj sai sai tab tom los saum lawv. Yog tsis muaj kev hloov siab lees txim kom tob kawg, yog tibneeg tsis txo lawv lub siab los ntawm kev lees txhaum thiab txais yuav qhov tseeb raws li nws muaj nyob hauv Yexus, lawv yuav tsis muaj hnub nkag mus saum ntuj ceeb tsheej li. Thaum kev ntxuav kom huv yuav tshwm sim hauv peb cov qib, peb yuav tsis so nyob kaj siab lug ntxiv lawm, khav theeb tias peb nplua nuj thiab muaj ntau yam txiag txawm, tsis xav tau dabtsi li.”

“Leejtwg thiaj hais tau raws qhov tseeb tias: ‘Peb tej kub twb raug sim hauv hluav taws lawm; peb tej tsoos tsho tsis muaj qhov qias los ntawm lub ntiajteb no’? Kuv pom peb Tus Kws Qhia taw tes rau tej tsoos tsho ntawm qhov hu ua kev ncaj ncees. Thaum Nws hle lawv tawm lawm, Nws nthuav qhia qhov kev qias thiab kev phem uas nyob hauv qab ntawd. Ces Nws hais rau kuv tias: ‘Koj tsis pom los tias lawv tau muab lawv tej kev qias thiab kev xeb ntawm tus cwj pwm npog cia tawv ncauj npaum li cas? ‘Lub nroog uas ncaj ncees ua cas thiaj dhau los ua ib tug niam ntiav lawm!’ Kuv Txiv lub tsev twb raug muab ua ib lub tsev ua lag luam, ib qho chaw uas Vajtswv lub xub ntiag thiab lub yeeb koob twb ncaim lawm! Vim li no thiaj muaj kev qaug zog, thiab tsis muaj zog ntxiv lawm.’” Testimonies, volume 8, 249, 250.