Kev siv Eliyas ua peb npaug sawv cev rau tej yam sab nraud ntawm Eliyas rau hnub kawg. Eliyas sawv cev rau ib tug neeg, tab sis kuj sawv cev rau ib qho kev txav ntawm ib pab neeg thiab. Qhov kev txav ntawm ib pab neeg uas koom nrog tus tubtxib Eliyas raug coj tawm hauv lub xeev thiab txoj kev paub uas Laodicea sawv cev.
Elijah txawm tuaj cuag tag nrho haiv neeg, thiab hais tias, Nej yuav ua siab ua ob tog mus txog thaum twg? Yog tus Tswv yog Vajtswv, cia li raws nws qab mus; tiamsis yog Baal, ces cia li raws nws qab mus. Thiab haiv neeg tsis teb nws ib lo lus li. Ces Elijah hais rau haiv neeg tias, Kuv, tsuas yog kuv tib leeg xwb, tseem nyob ua tus yaj saub ntawm tus Tswv; tiamsis Baal cov yaj saub muaj plaub puas tsib caug leej. 1 Vajntxwv 18:21, 22.
Txawm yog nyob hauv kev txav ntawm tus tim tswv thawj los yog tus tim tswv thib peb, cov uas koom nrog tus tubtxib rau lub caij nyoog ntawd yeej raug coj tawm hauv zaj keeb kwm uas pawg ntseeg Sardis lossis pawg ntseeg Laodicea sawv cev. Ob pawg ntseeg ntawd tib si raug sawv cev los ntawm Eliyas lo lus nug hais txog tias cov neeg yuav qeeg mus qeeg los nruab nrab ob lub tswv yim ntev npaum li cas. Ob lub tswv yim uas lawv qeeg nruab nrab ntawd raug sawv cev los ntawm Habakkuk “kev sib cav.” “Kev sib cav” hauv Habakkuk tshooj ob yog kev sib cav txog txoj kev ua raws li txoj kev cai raug lossis txoj kev cai yuam kev. Cov neeg uas muaj nyob thaum lub sijhawm ntawm kev sib cav tuaj txog, txawm yog hauv keeb kwm Millerite los yog cov uas nyob hauv keeb kwm ntawm hnub kawg, lawv tsis paub meej tias puas yuav tawm ntawm laj kab, thiab yog tawm, lawv kuj tsis paub meej tias lawv yuav nqes mus rau sab twg ntawm laj kab. Yog li ntawd lawv thiaj tsis teb ib lo lus li.
Tus Tswv tau tsa ib txoj kev sim nyob rau hauv keeb kwm ntawm thawj tus tim tswv thiab keeb kwm ntawm tus tim tswv thib peb uas yuav qhia kom pom tias puas yog ib sab ntawm qhov kev sib cav, uas sawv cev los ntawm txoj kev txawj siv kev ntseeg‑kev‑qhuab‑qhia ntawm Protestantism uas tau khiav tawm ntawm txoj kev tseeb, los sis yog txoj kev txawj siv raws li Miller cov cai ntawm kev txhais tej lus faj lem, nrog rau cov cai uas Future for America tau lees txais, yog cov lus tseeb ntawm nag tom kawg. Txoj kev sim ntawm Roob Khamel uas yuav pib thaum txoj cai Hnub Caiv cuav uas yuav los sai no nyob rau hauv Tebchaws Meskas yuav tsum kom Vajtswv qhia kom meej tias leejtwg yog Nws tus tubtxib sawv cev, ib yam li Nws tau ua nrog Eliyas thiab hauv keeb kwm Millerite xyoo 1844. Ib yam li nrog Eliyas, thiab cov uas saib ntsoov tab sis tsis kam xaiv ib txoj hauj lwm, txoj kev txawj siv ntawd twb tau thiab tseem yuav raug lees paub los ntawm kev ua tiav ntawm tej lus twv ua ntej uas tshaj tawm rau sawvdaws.
“Cov lus faj lem ntawm Daniyee thiab ntawm Yauhas yuav tsum raug to taub. Lawv txhais sib piav ib leeg. Lawv muab tej qhov tseeb rau ntiajteb uas txhua tus yuav tsum to taub. Cov lus faj lem no yuav tsum ua timkhawv hauv ntiajteb. Los ntawm lawv txoj kev ua tiav nyob rau hnub kawg no, lawv yuav piav lawv tus kheej.” Kress Collection, 105.
Thaum hluav taws nqes los thiab hlawv Eliyas tej xyeem fij tas, Vajtswv tab tom lees paub rau cov uas ntsiag to saib ntawd tias Eliyas yog Nws tus sawv cev, tiam sis thaum ntawd twb lig dhau lawm rau Ahab, Yesabel thiab nws cov yaj saub cuav. Qhov no kuj tau tshwm sim ua ntej hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844 hauv keeb kwm Millerite, thiab nws yuav rov tshwm sim dua ua ntej txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai sai no, uas raug ua cim los ntawm hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844. Hmoov tsis zoo, cov uas tos kom txog rau qhov xwm txheej ntawd mam txiav txim siab, raws li qhov tseeb lawv twb tau txiav txim xaiv sab yuam kev ntawm lo lus nug ntawd lawm. Kev xaiv tus tub txib Eliyas yuav tsum los ua ntej nws txoj kev ntsib nrog Ahab, Yesabel thiab nws cov yaj saub cuav. Tom qab qhov kev lees paub ntawd tau tiav los ntawm hluav taws hlawv Eliyas tej xyeem fij tas lawm, Eliyas tua cov yaj saub cuav.
Tus cev Vajlugkub cuav yog lub nceeg vaj thib rau ntawm tej lus faj lem hauv Phau Vajlugkub, thiab nws xaus nws txoj kev kav raws li lub nceeg vaj thib rau thaum txoj cai Hnub Sunday uas yuav los sai sai no, uas yog qhov chaw Eliyas tua cov yaj saub cuav. Tom qab ntawd mam pib muaj nag los puv npo. Hauv keeb kwm Millerite, tus timkhawv thiab nws zaj lus tau raug txheeb cais tawm los ua qhov txawv ntawm cov uas, hauv lub ntsiab lus ntawd, pib ua kom tiav lawv txoj hauj lwm raws li Protestantism uas thim txoj kev ntseeg tseg (uas yog tus cev Vajlugkub cuav hauv Eliyas zaj lus timkhawv), thiab yog ib ntawm peb lub hwj chim uas coj lub ntiaj teb mus rau Armageddon. Vajtswv tau tsa tseg tias tom qab Lub Kaum Hli 22, 1844, txoj kev txav cev lus faj lem tseeb uas nyuam qhuav raug txheeb paub ntawd yuav ua kom tiav Nws tes dej num saum npoo ntiaj teb, tiam sis txoj kev txav ntawd tau hloov mus rau hauv Laodicea thiab tsis ntev tom qab ntawd nws thiaj tsis ua ib “txoj kev txav” lawm, vim nws tau los ua ib lub Koom Txoos uas raug lees paub raws cai.
Thaum peb khaws cov ntsiab cai no ntawm thawj tug Eliyas rau hauv peb lub siab lawm, nim no peb yuav hais txog tej yam ntxwv yaj saub ntawm tus Eliyas thib ob kom thiaj li paub meej thiab tsa tau tias leejtwg yog tus Eliyas thib peb hauv hnub kawg. Yexus tau qhia tias Yauhas tus Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej yog tus uas ua kom tiav lo lus faj lem kawg ntawm Phau Qub.
Saib seb, Kuv yuav xa tus yaj saub Eliyas tuaj cuag nej ua ntej hnub loj thiab txaus ntshai ntawm tus Tswv los txog: Thiab nws yuav tig cov siab ntawm cov txiv mus rau cov menyuam, thiab cov siab ntawm cov menyuam mus rau lawv cov txiv, tsam Kuv tuaj thiab ntaus lub ntiajteb nrog ib lo lus foom phem. Malakhi 4:5, 6.
Txawm yog Yexus tau qhia tias Yauhas yog tus Eliyas uas yuav los, los Yauhas tsis tau ua kom tiav txhua yam ntawm txoj lus twv hais txog tus Eliyas uas yuav los; rau qhov tus Eliyas thib peb thiab tus kawg los ua ntej hnub loj thiab txaus ntshai ntawm tus Tswv, uas yog lub sijhawm ntawm Xya Qhov Kev Plam Kawg, uas xaus nrog Khetos txoj Kev Los Zaum Ob. Txawm li ntawd los, Yauhas yeej yog tus Eliyas thib ob, thiab nws zaj lus tim khawv, koom nrog tus Eliyas thawj, yog qhov qhia kom paub thiab tsa kom ruaj tus Eliyas thib peb thiab tus kawg.
Ib yam li Eliyas tau ntsib ib qho sawv cev peb chav ntawm Npanpiloo niaj hnub no—zaj, tsiaj qus, thiab yaj saub cuav—Yauhas kuj tau ntsib ib txoj cai Loos (Helauj), ib tug poj niam tsis huv (Helaujyas), thiab nws tus ntxhais (Xalome). Roob Khaumee yog tus qauv sawv cev rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, uas tom qab ntawd sawv cev rau txoj cai Hnub Caiv nyob hauv Tebchaws Meskas. Thaum txog lub sij hawm kev kub ntxhov ntawm txoj cai Hnub Caiv, kev koom siab peb chav ntawd thiaj raug coj los tsim muaj.
“Los ntawm txoj cai lij choj uas yuam kom txhawb lub koom haum Papacy, uas yog kev ua txhaum rau Vajtswv txoj kevcai, peb haiv neeg yuav txiav nws tus kheej tawm tag nrho ntawm kev ncaj ncees. Thaum Protestantism yuav ncab nws txhais tes hla qhov chaw sib cais mus tuav tes nrog lub hwjchim Roman, thaum nws yuav ncav hla lub qhov tob mus sib tuav tes nrog Kev Ntseeg Dab, thaum, nyob hauv kev haub ntxias ntawm txoj kev koom siab peb txheej no, peb lub teb chaws yuav tsis lees yuav txhua lub hauv paus ntsiab cai ntawm nws Txoj Cai Lij Choj raws li ib tsoom fwv Protestant thiab koom pheej, thiab yuav npaj txoj hau kev rau kev nthuav tawm tej lus dag thiab tej kev dag ntxias ntawm papal, ces peb thiaj yuav paub tias lub sijhawm twb los txog rau Xatas txoj haujlwm ua yam txuj ci tseem ceeb lawm thiab tias qhov kawg twb nyob ze.” Testimonies, volume 5, 451.
Hauv zaj dab neeg txog Herod, peb pom tias raws li ib tug sawv cev ntawm Loos uas yog haiv neeg teev dab qhuas, nws yog ib tug sawv cev ntawm “kaum tus vajntxwv” ntawm Loos uas yog haiv neeg teev dab qhuas, thiab yog li ntawd nws sawv cev rau kaum tus vajntxwv hauv Tshwmsim kaum xya uas muab lawv lub nceeg vaj rau tus niam ntiav rau ib teev. Herod raug ua piv txwv ua ntej los ntawm Ahas. Nkawd ob leeg nyob hauv kev sib yuav uas txhaum cai. Ahas, uas yog neeg Ixayees, raug txwv tsis pub yuav ib tug pojniam uas tsis yog pojniam neeg Ixayees, thiab Herod tau coj nws tus kwv tus pojniam los yuav. Kev deev luag poj luag txiv ntawm tus niam ntiav hauv Taws uas yog Taysaw thiab Npanpiloo nrog cov vajntxwv hauv ntiajteb no raug sawv cev los ntawm Ahas thiab Herod txojkev sib raug zoo uas txhaum cai nrog Yexenpe thiab Herodias.
Kev sib ntsib tawm tsam ntawm Roob Carmel nrog Ahab, raug sawv cev ua ib qho kev ua koob tsheej hnub yug rau Herod. Thaum txog txoj cai Hnub Caiv, Tebchaws Meskas tsis yog lub nceeg vaj thib rau hauv cov yaj saub hauv Vajlugkub lawm, thiab kaum tus vaj ntxwv los ua lub nceeg vaj thib xya. Thaum lawv hnub yug ua lub nceeg vaj thib xya, Herod hauv ib rooj mov lom zem uas qaug cawv pom zoo yuav pub txog ib nrab ntawm nws lub nceeg vaj rau Salome, tus ntxhais ntawm Herodias. Kaum tus vaj ntxwv pom zoo muab lawv lub nceeg vaj rau tus tsiaj qus, thiab lawv ua li ntawd vim lawv raug tus yaj saub cuav (Tebchaws Meskas) dag ntxias thiab yog “qaug cawv” ntawm sab ntsuj plig.
Ntawm Roob Kamel cov yaj saub cuav tau seev cev tas ib hnub hauv ib qho kev sim dag ntxias, thiab ntawm Herod lub rooj noj mov hnub yug Salome, tus ntxhais ntawm Herodias, tau ua ib qho kev seev cev los dag ntxias tus vaj ntxwv uas qaug cawv. Los ntawm qhov uas ua li ntawd, tus ntxhais ntawm Herodias tau tau Ahab txoj cai los tua Yauhas tus Neeg Ua Kev Cai Raus Dej. Thaum txog hnub Sunday law hauv Tebchaws Meskas, Tebchaws Meskas yuav dag ntxias tag nrho lub ntiajteb kom lees txais ib daim duab tsiaj nyaum thoob ntiajteb, uas muaj ib lub nceeg vaj uas ib nrab yog kev tswj hwm ntawm pawg ntseeg thiab ib nrab yog kev tswj hwm ntawm lub xeev. Kev dag ntxias lub ntiajteb los ntawm Tebchaws Meskas, uas yog tus yaj saub cuav ntawm peb tog kev sib koom, tau raug ua duab ntxoov ntxoo ua ntej los ntawm kev seev cev ntawm Yexanpees cov yaj saub thiab tus ntxhais ntawm Yexanpees (Salome), rau qhov Yexanpees yog Catholicism thiab Protestantism uas thim rov qab yog nws cov ntxhais (zoo li Salome).
Kev tsim txom pib ntawm txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai no thiab muaj feem txog kev tuag, raws li tau sawv cev los ntawm tus Eliyas thib ob lub taub hau raug txiav tawm thiab muab tso rau hauv ib lub tawb rau lub hwj chim papacy, uas Herodias sawv cev rau. Nyob rau lub sijhawm ntawd qhov txhab tuag taus ntawm papacy raug kho kom zoo tiav lawm, nws tsis raug hnov qab lawm, thiab nag tom qab raug nchuav tawm yam tsis muaj kev txwv, thaum lub chij ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab raug tsa siab. Nyob rau lub sijhawm ntawd Islam ntawm Kev Puas Tsuaj thib peb ntaus, thiab kev txiav txim zuj zus rau tus niam ntiav loj uas zaum saum dej ntau pib. Nws txoj kev txiav txim raug muab ob npaug.
Kuv hnov dua ib lub suab txawv tawm saum ntuj los, hais tias, Nej kuv haiv neeg, cia li tawm hauv nws los, tsam nej koom nrog nws tej kev txhaum, thiab tsam nej raug txais nws tej xwm txheej kev puas tsuaj. Rau qhov nws tej kev txhaum twb nce mus txog saum ntuj lawm, thiab Vajtswv twb nco ntsoov nws tej kev tsis ncaj lawm. Cia li pauj nws ib yam li nws tau pauj nej, thiab muab ob npaug rau nws raws li nws tej haujlwm: hauv lub khob uas nws tau puv, cia li ntim ob npaug rau nws. Qhia Tshwm 18:4–6.
Nws txoj kev txiav txim raug muab ua ob npaug, rau qhov nws tseem tsis tau raug txiav txim rau tej kev tua neeg uas nws tau ua tiav thaum lub Sijhawm Tsaus Ntuj txij xyoo 538 mus txog 1798. Hauv lub foob thib tsib, cov uas lub hwjchim papacy tau tua raug muab piav qhia raws li lub cim tias nyob hauv qab lub thaj txi ntuj tabtom nug tias thaum twg Vajtswv yuav txiav txim rau tus niam ntiav ntawm Loos, thiab lawv raug hais kom so hauv lawv tej ntxa mus txog thaum ib pab thib ob ntawm cov tim khawv tuag rau txoj kev ntseeg, uas yuav raug tua ib yam li lawv twb raug tua lawm, raug ua kom puv npo. Thaum nws txoj kev txiav txim los txog, nws raug muab ua ob npaug, rau qhov nws yuav tau tua Vajtswv haivneeg ncaj ncees ob zaug lawm.
Thiab thaum Nws qhib lub cim thib tsib, kuv pom nyob hauv qab lub thaj txi ntuj muaj cov ntsuj plig ntawm cov uas raug tua vim yog Vajtswv Txojlus, thiab vim yog zaj lus tim khawv uas lawv tuav ruaj: Lawv quaj nrov nrov hais tias, Au tus Tswv, tus Dawb Huv thiab tus Tseeb, yuav ntev li cas ntxiv uas Koj tseem tsis txiav txim thiab pauj peb cov ntshav rau saum cov uas nyob hauv ntiajteb? Ces muab cov tsho ntev dawb rau txhua tus ntawm lawv; thiab tau hais rau lawv tias, kom lawv tseem so ib pliag ntxiv, mus txog thaum lawv cov kwvtij ua haujlwm nrog lawv thiab lawv cov kwvtij, uas yuav raug tua ib yam li lawv thiab, puv npo tas. Qhia Tshwm 6:9–11.
Muam White muab zaj lus hais txog cov timkhawv tuag ntawm lub foob tsib tso rau ntawm txoj cai hnub Sunday, thaum Vajtswv hu Nws lwm pab yaj tawm hauv Npanpiloo; qhov ntawd yog rooj noj mov hnub yug ntawm Helauj, thaum kaum tug vajntxwv pom zoo muab lawv lub xya lub nceeg vaj rau lub yim lub nceeg vaj uas yog ntawm xya lub.
“Thaum lub foob thib tsib raug qhib, Yauhas tus uas tau txais kev tshwm sim hauv kev yog toog pom tau pom hauv qab lub thaj txi Ntuj pab neeg uas raug tua vim yog Vajtswv Txojlus thiab zaj lus tim khawv txog Yexus Khetos. Tom qab no mam los txog tej xwm txheej uas tau piav tseg hauv Tshwm Sim tshooj kaum yim, thaum cov uas ncaj ncees thiab tseeb raug hu tawm hauv Npanpiloo. [Tshwm Sim 18:1–5, quoted.]” Manuscript Releases, volume 20, 14.
Cov uas raug hu kom tawm hauv Npanpiloo yog pawg tim khawv tuag rau txojkev ntseeg pawg ob, uas raug lub hwj chim papacy tua ib yam li Herodias tau ua rau Eliyas tus ob. Tij Laug Dawb kuj muab lub foob thib tsib tso rau ntawm lub sijhawm qhib lub foob kawg.
“‘Thaum Nws tau qhib lub foob thib tsib lawm, kuv pom nyob hauv qab lub thaj txi Ntuj tej ntsuj plig ntawm cov uas raug tua vim yog Vajtswv txoj lus thiab vim yog zaj lus tim khawv uas lawv tuav rawv: thiab lawv quaj nrov nrov hais tias, Au tus Tswv, tus Dawb Huv thiab tus Tseeb, yuav ntev npaum li cas ntxiv ua ntej Koj txiav txim thiab pauj peb cov ntshav rau cov uas nyob hauv ntiajteb? Thiab tau muab tsho dawb rau lawv txhua tus [Lawv raug tshaj tawm tias dawb huv thiab huv si]; thiab tau hais rau lawv tias, lawv yuav tsum tau so ib nyuag lub caij ntxiv, mus txog thaum lawv cov qhev koom tes thiab lawv cov kwvtij, uas yuav raug tua ib yam li lawv, yuav puv npo’ [Tshwmsim 6:9–11]. Ntawm no tau muab tej xwm txheej nthuav qhia rau Yauhas uas tsis yog yam muaj tseeb nyob rau lub sijhawm ntawd, tiamsis yog yam uas yuav tshwm sim nyob rau ib ntu sijhawm yav tom ntej.
“Qhia Tshwm Sim 8:1–4 raug hais tseg.” Manuscript Releases, ntim 20, 197.
Cov lus thov ntawm cov uas raug tua los ntawm papacy thaum lub Caij Nyoog Tsaus Ntuj raug “nco txog” thaum qhib “lub xya lub foob,” uas qhia meej tias “lub xya lub foob” raug qhib thaum txoj cai Hnub Caiv Sunday uas yuav los sai sai, vim tias yog nyob ntawd uas Vajtswv nco txog nws tej kev phem kev qias.
Thiab kuv hnov dua ib lub suab los saum ntuj ceeb tsheej hais tias, Nej cov uas yog kuv haiv neeg, cia li tawm hauv nws los, xwv kom nej txhob koom nrog nws tej kev txhaum, thiab kom nej txhob raug txais ib feem ntawm nws tej kev raug txim. Rau qhov nws tej kev txhaum twb nce mus txog ntuj lawm, thiab Vajtswv tau nco ntsoov nws tej kev tsis ncaj ncees. Cia li pauj nws raws li nws tau pauj rau nej, thiab muab ob npaug rau nws raws li nws tej haujlwm; hauv lub khob uas nws tau ntim, cia li ntim ob npaug rov rau nws. Tshwm Sim 18:4–6.
Elixaj thawj tug ua tim khawv txog qhov kev sib ntsib tawm tsam uas tshwm sim nruab nrab ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej thiab kev koom ua peb ntu uas coj lub ntiajteb mus rau Armageddon nyob rau hnub kawg. Elixaj tus thib ob (Yauhas tus Uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej), rov hais dua thiab nthuav dav ntxiv txog tim khawv ntawm Elixaj thawj tug, thiab nkawd ua ke (kab saum kab), qhia kom meej thiab tsa kom ruaj cov yam ntxwv yaj saub ntawm Elixaj tus thib peb thiab tus kawg. Elixaj tus thib peb raug sawv cev los ntawm ib tug Elixaj pib thawj (Miller), thiab ib tug Elixaj xaus kawg, rau qhov kev txav ntawm tus tim tswv thawj raug rov ua dua hauv kev txav ntawm tus tim tswv thib peb.
“Vajtswv tau muab tej lus hauv Tshwm Sim 14 tso rau hauv lawv qhov chaw nyob hauv txoj kab ntawm tej lus faj lem, thiab lawv txoj hauj lwm yuav tsis tseg mus txog thaum xaus ntawm keeb kwm ntawm lub ntiaj teb no. Tej lus ntawm tus tim tswv thawj thiab tus tim tswv thib ob tseem yog qhov tseeb rau lub sijhawm no, thiab yuav tsum khiav mus sib law liag nrog lo lus no uas raws tom qab.” The 1888 Materials, 803, 804.
Eliya tus peb muaj tus cim ntawm Alpha thiab Omega, rau qhov nws sawv cev rau ib tug Eliya pib thiab xaus. Ob leeg, Eliya thawj thiab Eliya kawg, sawv cev rau ib txoj kev txav mus los, yog ntawm tus timtswv thawj los yog tus timtswv peb ntawm Tshwm Sim kaum plaub.
“Yauhas tus Neeg Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej tes dej num, thiab tes dej num ntawm cov uas nyob rau hnub kawg tawm mus hauv Eliyas tus ntsuj plig thiab hwj chim kom tsa cov neeg sawv ntawm lawv txoj kev tsis quav ntsej, nyob hauv ntau yam yog tib yam nkaus. Nws tes dej num yog ib tug qauv ntawm tes dej num uas yuav tsum tau ua hauv tiam no. Khetos yuav los zaum ob kom txiav txim rau lub ntiaj teb hauv txoj kev ncaj ncees. Vajtswv cov tub txib uas nqa txoj lus ceeb toom kawg uas yuav tsum muab rau lub ntiaj teb, yuav tsum npaj txojkev rau Khetos txoj kev los zaum ob, ib yam li Yauhas tau npaj txojkev rau Nws thawj zaug kev los. Hauv txoj haujlwm npaj no, ‘txhua lub hav yuav raug tsa kom siab, thiab txhua lub roob yuav raug txo kom qis; tej chaw nkhaus yuav raug ua kom ncaj, thiab tej chaw ntxhib yuav raug ua kom tiaj’ rau qhov keeb kwm yuav raug rov ua dua, thiab ib zaug ntxiv ‘Yehauvas lub yeeb koob yuav raug nthuav tawm, thiab txhua cev nqaij daim tawv yuav pom nws ua ke; rau qhov Yehauvas lub qhov ncauj twb hais lawm.’” Southern Watchman, Lub Peb Hlis 21, 1905.
Kev siv Eliyas peb-theem sawv cev rau qhov kev sib ntsib tawm tsam ntawm Eliyas thiab txoj kev txav uas txuas nrog Eliyas nrog rau kev koom ua ke peb-txheej ntawm Npanpiloo Niaj Hnub No. Qhov no muaj kev txheeb ze ze nrog kev siv peb-theem ntawm tus tubtxib uas npaj txoj kev rau tus Tubtxib ntawm Txoj Kev Cog Lus, tiamsis txoj kab ntawd sawv cev rau cov txheej txheem sab hauv ntawm txoj kev txav thiab tus tubtxib. Hauv ob qho kev siv peb-theem no, qhov kev ua tiav thib peb thiab kawg ntawm tus tubtxib thiab txoj kev txav raug sawv cev los ntawm Alpha thiab Omega raws li sawv cev rau ib qho kev ua tiav thaum pib thiab ib qho kev ua tiav thaum xaus.
Tus Eliyas tus thib peb thiab tus kawg sawv cev rau txoj kev txav ntawm tus timtswv thib peb, uas yog txoj kev txav ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej, cov uas yuav raug tsa kom siab ua ib lub cim chij hu kom pawg neeg coob kawg tawm hauv Npanpiloo thaum txog lub sij hawm ntawm qhov av qeeg loj hauv Tshwm Sim kaum ib. Ua ntej lub sij hawm ntawd los txog, tus tub txib thiab txoj kev txav ntawd yuav raug qhia kom pom meej hauv qhov sib txawv nrog txoj kev txav cuav uas nthuav tawm ib zaj lus cuav ntawm nag tom qab hais txog kev thaj yeeb thiab kev nyab xeeb.
Qhov kev sib txawv ntawm txoj xov thiab tus tubtxib tseeb nrog txoj xov thiab tus tubtxib cuav yuav tsum raug paub los ntawm txoj xov ntawd qhov kev ua tiav. Cov nqe lus no tau pib thaum kawg ntawm lub Xya hli ntuj, 2023, thiab ntev ua ntej kev tua neeg loj ntawm Lub Kaum Hli 7, cov nqe lus no twb tau qhia tias txoj xov nag lig tseeb qhia txog Islam ntawm Kev Puas Tsuaj thib peb, thiab tias txoj xov ntawd tau pib rau lub Cuaj Hli 11, 2001. Cov nqe lus no tau qhia tias kev ua rau tej haiv neeg npau taws uas tau pib thaum ntawd raws li kev tshoov siab yog ib yam li ib tug poj niam tab tom yug menyuam, yog li ntawd kev ua rau npau taws thiab kev txom nyem uas raug coj los rau saum npoo ntiajteb yuav txuas ntxiv nce zuj zus mus txog thaum lub sijhawm sim siab kaw.
Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no hauv peb zaj lus tom ntej.
“Au, yog Vajtswv haiv neeg muaj kev to taub txog txoj kev puas tsuaj uas tab tom yuav los rau ntau txhiab lub nroog, uas tam sim no yuav luag raug muab cob rau kev pe dab pe mlom lawm! Tiamsis coob leej ntawm cov uas tsim nyog tshaj tawm qhov tseeb tab tom liam thiab txiav txim rau lawv cov kwvtij nkauj muam. Thaum Vajtswv lub hwjchim hloov siab los kov tau tibneeg lub siab, yuav muaj ib txoj kev hloov loj heev. Tibneeg yuav tsis muaj lub siab xav thuam thiab rhuav tshem. Lawv yuav tsis sawv hauv ib qho chaw uas txwv tsis pub qhov kaj ci tuaj rau lub ntiajteb. Lawv txoj kev thuam, lawv txoj kev liam txim, yuav tsum tseg. Cov hwjchim ntawm tus yeeb ncuab tab tom sib sau npaj rau kev ua rog. Cov kev sib tawm tsam hnyav tab tom nyob pem hauv ntej peb. Cia li sib koom ze, kuv cov kwvtij nkauj muam, cia li sib koom ze. Cia li khi koj tus kheej nrog Khetos. ‘Tsis txhob hais tias, Ib pab koom siab,... thiab tsis txhob ntshai yam uas lawv ntshai, los sis txhob ntshai hlo li. Nej cia li dawb huv tus Tswv uas kav tej tub rog nws tus kheej; thiab cia nws ua yam uas nej ntshai, thiab cia nws ua yam uas nej txhawj ntshai. Thiab nws yuav ua ib lub chaw dawb huv; tiamsis yuav ua ib lub pob zeb uas ua rau dawm, thiab ib lub pob zeb loj uas ua rau chim rau ob lub tsev neeg Ixayees tib si, ua ib lub vas thiab ua ib lub cuab rau cov neeg uas nyob hauv Yeluxalees. Thiab coob leej hauv lawv yuav dawm, thiab poob, thiab tawg tas, thiab raug ntxiab, thiab raug ntes.’
“Lub ntiajteb no yog ib lub tsev ua yeeb yam. Cov neeg ua yeeb yam, uas yog nws cov neeg nyob, tab tom npaj yuav ua lawv feem hauv zaj yeeb yam loj kawg ntawm hnub kawg. Tibneeg twb tsis pom Vajtswv lawm. Nyob hauv cov neeg coob coob ntawm noob neej tsis muaj kev sib haum xeeb li, tsuas yog thaum tibneeg koom tes sib cog lus kom ua tiav lawv tej hom phiaj qia dub xwb. Vajtswv tab tom ntsia ntsoov saib. Nws tej hom phiaj hais txog Nws cov neeg uas ntxeev siab yuav raug ua kom tiav. Lub ntiajteb no tsis tau raug muab rau hauv tibneeg txhais tes, txawm yog Vajtswv tab tom tso cai rau tej hwjchim ntawm kev kub ntxhov thiab kev tsis muaj kev txiav txim kom kav ib ntus. Ib lub hwjchim tuaj hauv qab tab tom ua haujlwm kom coj los txog tej xwm txheej loj kawg hauv zaj yeeb yam no,—Xatas los zoo li Khetos, thiab ua haujlwm nrog txhua yam kev dag ntxias ntawm kev tsis ncaj ncees hauv cov uas tab tom khi lawv tus kheej los ua ib pab nyob hauv tej koom haum zais ntshis. Cov uas tab tom zwm rau txoj kev kub siab xav sib koom ua pab sib cog lus, yog tab tom ua kom tiav tej phiaj xwm ntawm tus yeeb ncuab. Qhov ua yuav muaj nws qhov tshwm sim raws qab.”
“Kev ua txhaum twb yuav txog nws qhov ciam lawm. Kev ntxhov siab puv thoob lub ntiajteb, thiab ib txoj kev ntshai loj heev yuav los txog rau saum noob neej tsis ntev no. Qhov kawg twb nyob ze heev lawm. Peb cov uas paub qhov tseeb yuav tsum tab tom npaj rau yam uas tsis ntev no yuav los raug lub ntiajteb no ib yam li ib qho kev xav tsis thoob loj heev.” Review and Herald, Cuaj Hlis 10, 1903.