William Miller tsa nws zaj lus cev Vajtswv lus raws li lub qauv ntawm ob lub hwjchim ua kom puam tsuaj, uas nws tau txheeb kom raug tias yog Loos txheej dab mlom thiab Loos papal.

“William Miller, thaum siv nws txoj kev txhais Vajluskub, pom nyob hauv ntau nqe lus hais txog hnub kawg ib lub ntsiab rov tshwm dua txog kev sib cav sib ceg ntawm Vajtswv haiv neeg thiab lawv cov yeeb ncuab. Hauv nws txoj kev tshuaj xyuas txog cov hwjchim tsim txom Vajtswv haiv neeg thoob plaws txhua tiam neeg, nws tsim tau lub tswv yim hais txog ob yam kev qias vuab tsuab, uas nws txhais tias yog kev pe dab pe mlom (yam kev qias vuab tsuab thawj) ua cim rau lub zog tsim txom sab nraud ntawm pawg ntseeg, thiab txoj kev kav ntawm vajlugkub thawjcoj (yam kev qias vuab tsuab thib ob) sawv cev rau lub hwjchim tsim txom nyob hauv pawg ntseeg. Nws yog tus qauv ntsiab ntawm ob yam kev qias vuab tsuab no uas qhia tus cwj pwm rau feem coob ntawm nws cov kev txhais lus faj lem tom qab no.” P. Gerard Damsteegt, Foundations of the Seventh-day Adventist Message and Mission, 22.

Cov neeg kws kev ntseeg ntawm Adventism lees paub qhov tseeb tias Miller lub txheej txheem ntawm kev siv tej lus faj lem yog ob lub hwj chim uas ua kom puam tsuaj, yog paganism thiab papalism, txawm yog lawv tsuas saib nws ua ib qho kev tshuaj ntsuam txog keeb kwm ntawm cov Millerites xwb, tsis yog ua qhov tseeb uas Vajtswv tau muab rau nws.

“Vajtswv tau xa Nws tus timtswv mus kov ib tug neeg ua liaj ua teb lub siab, tus uas tsis tau ntseeg Vajlugkub, kom coj nws mus nrhiav cov lus faj lem. Vajtswv cov timtswv tau rov mus xyuas tus uas raug xaiv ntawd ntau zaus, kom coj nws lub siab thiab qhib cov lus faj lem uas ib txwm tsaus nti rau Vajtswv haiv neeg txoj kev totaub. Qhov pib ntawm txoj saw hlau ntawm qhov tseeb tau raug muab rau nws, thiab nws raug coj mus nrhiav ib txuas tom qab ib txuas, mus txog thaum nws ntsia Vajtswv Txojlus nrog kev xav tsis thoob thiab kev qhuas. Nws pom muaj ib txoj saw hlau ntawm qhov tseeb uas zoo tiav lawm nyob ntawd. Txojlus ntawd, uas nws tau suav hais tias tsis yog los ntawm Vajtswv tshoov siab, nim no qhib tawm ua ntej nws lub zeem muag hauv nws txoj kev zoo nkauj thiab hwjchim ci ntsa iab. Nws pom tias ib feem ntawm Vajlugkub piav qhia ib feem ntxiv, thiab thaum ib nqe kaw rau nws txoj kev totaub, nws pom nyob rau lwm qhov ntawm Txojlus yam uas piav qhia nws. Nws saib Vajtswv Txojlus dawb huv nrog kev xyiv fab thiab nrog txoj kev hwm tob tshaj plaws thiab kev ntshai dawb huv.” Early Writings, 230.

“Nws tus tim tswv” raug Qhia ncaj qha tias yog Gabriel los ntawm Muam White.

“Tus timtswv tej lus hais tias, ‘Kuv yog Kabliyees, tus uas sawv ntawm Vajtswv lub xub ntiag,’ qhia tias nws tuav ib txoj hauj lwm muaj koob meej siab hauv tej tsev hais plaub saum ntuj ceeb tsheej. Thaum nws los nqa ib zaj lus rau Daniyee, nws hais tias, ‘Tsis muaj leej twg uas nrog nraim kuv hauv tej xwm no, tsuas yog Mikha-ee [Khetos] nej tus Tub Vaj Ntxwv xwb.’ Daniel 10:21. Hais txog Kabliyees, tus Cawm Seej tau hais hauv Phau Tshwm Sim tias, ‘Nws txib Nws tus timtswv mus qhia nws rau Nws tus tub qhe Yauhas los ntawm tej cim.’ Revelation 1:1. Thiab tus timtswv ntawd tau tshaj rau Yauhas tias, ‘Kuv yog ib tug qhev nrog koj thiab nrog koj cov kwv tij cov yaj saub.’ Revelation 22:9, R.V. Ib txoj kev xav uas txaus xav tsis thoob kawg nkaus—tus timtswv uas sawv ze tshaj plaws tom ntej hauv koob meej rau Vajtswv Leej Tub yog tus uas raug xaiv los qhib Vajtswv tej hom phiaj rau neeg txhaum.” The Desire of Ages, 99.

“Qhov no yog ib txoj kev xav uas txaus qhuas kawg nkaus—hais tias tus tim tswv uas sawv tom ntej tshaj plaws hauv lub meej mom tom qab Leej Tub ntawm Vajtswv yog tus uas raug xaiv los qhib Vajtswv tej kev npaj tseg” rau William Miller lub siab kom to taub. Tsis yog Gabriel xwb, tiam sis cov tim tswv coob leej tau coj nws txoj kev nkag siab txog tej lus faj lem “uas ib txwm tsaus ntuj nti rau Vajtswv haiv neeg.” Gabriel thiab lwm cov tim tswv tau coj Miller mus raws phau Vajlugkub ib ntus zuj zus txij Chiv Keeb mus ntxiv. Yog li ntawd nws thiaj raug coj mus txog rau zaj lus faj lem hais txog lub sij hawm ntev tshaj plaws hauv phau Vajlugkub, uas yog “xya lub sij hawm” (ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo) hauv Leviticus nees nkaum rau, ua ntej ntev nws thiaj raug coj mus rau ob txhiab peb puas hnub hauv Daniel tshooj yim nqe kaum plaub.

“Kuv thiaj li muab kuv tus kheej fij rau kev thov Vajtswv thiab rau kev nyeem Vajtswv Txojlus. Kuv txiav txim siab yuav tso tseg txhua yam kev xav uas kuv twb muaj lawm ua ntej, kom muab Vajlugkub piv nrog Vajlugkub kom zoo kawg nkaus, thiab mus nrhiav kawm nws raws li ib txoj kev tsis tu ncua thiab muaj txuj kevcai. Kuv pib ntawm Chiv Keeb, thiab nyeem nqe dhau nqe, tsis maj mus sai dua li qhov uas lub ntsiab ntawm ntau nqe ntawd raug qhib tawm kom meej, kom kuv dim ntawm txhua yam kev nyuaj siab hais txog ib qho kev paub tob zais lossis tej kev tsis sib haum. Thaum twg kuv pom ib yam twg tsis meej, txoj kev uas kuv ua yog muab nws piv nrog txhua nqe uas muaj feem xyuam; thiab nrog CRUDEN pab, kuv tshuaj xyuas txhua nqe Vajlugkub uas muaj ib lo lus tseem ceeb twg uas nyob hauv ib feem uas tsis meej ntawd. Ces, thaum cia txhua lo lus muaj nws txoj kev cuam tshuam uas tsim nyog rau lub ntsiab ntawm nqe ntawd, yog kuv txoj kev to taub txog nws sib haum nrog txhua nqe uas muaj feem xyuam hauv phau Vajlugkub, ces nws tsis ua ib qho teeb meem ntxiv lawm. Ua li no kuv thiaj li mus kawm Vajlugkub, hauv kuv thawj zaug nyeem nws, tau kwv yees li ob xyoos, thiab kuv txaus siab tag nrho tias Vajlugkub yog tus txhais nws tus kheej. Kuv pom tias los ntawm kev muab Vajlugkub piv nrog keeb kwm, txhua lo lus faj lem, raws li qhov uas lawv twb tau tiav lawd, yeej tau tiav raws nraim li litelalees; tias txhua yam duab piv txwv, lus piv txwv, lus qhuab qhia ua piv txwv, lus zoo sib xws, thiab lwm yam nyob hauv Vajlugkub, tej ntawd yog raug piav qhia nyob hauv lawv qhov txuas ze tam sim ntawd, lossis cov lus uas lawv raug hais tawm raug txhais tseg nyob rau lwm feem ntawm Txojlus, thiab thaum raug piav qhia li ntawd lawm, ces yuav tsum to taub lawv raws nraim li litelalees raws li qhov kev piav ntawd. Li no kuv thiaj txaus siab tias phau Vajlugkub yog ib txheej txheem ntawm tej qhov tseeb uas raug tshwm tawm, muab hais meej thiab yooj yim heev, uas “tus neeg taug kev, txawm yog neeg ruam los, kuj tsis tas yuav yuam kev hauv nws.’ …”

“Los ntawm kev kawm Vajluskub ntxiv mus, kuv thiaj xaus lus tias xya lub sij hawm ntawm haiv Gentile txoj kev kav loj yuav tsum pib thaum cov Yudais tseg tsis ua ib haiv neeg ywj pheej lawm thaum lub sijhawm Manaxes raug coj mus nyob txim teb chaws, uas cov kws teev keeb hnub nyoog uas muaj npe tshaj tau muab teem rau xyoo B. C. 677; tias 2300 hnub tau pib nrog xya caum lub limtiam, uas cov kws teev keeb hnub nyoog uas muaj npe tshaj tau muab hnub tim pib rau xyoo B. C. 457; thiab tias 1335 hnub uas pib nrog kev muab tshem tawm txoj kev fij niaj hnub, thiab kev tsa tus abomination uas ua kom puam tsuaj, Daniel tshooj xya nqe kaum ib, yuav tsum raug xam hnub tim pib txij thaum txoj kev kav loj ntawm Papal raug tsa tsa, tom qab kev muab tshem tawm tej kev qias vuab tsuab pagan, thiab qhov ntawd, raws li cov kws sau keeb kwm uas zoo tshaj uas kuv tau mus nrhiav sab laj, yuav tsum raug teev hnub tim pib kwv yees li ntawm A. D. 508. Thaum xam tag nrho tej lub sijhawm yaj saub no txij ntawm ntau hnub tim uas cov kws teev keeb hnub nyoog uas muaj npe tshaj tau muab rau tej xwm txheej uas pom tseeb tias yuav tsum muab xam txij ntawm ntawd los, lawv txhua tus yuav xaus ua ke, kwv yees li ntawm A. D. 1843. Yog li ntawd, xyoo 1818, thaum kawg ntawm kuv ob xyoos kev kawm Vajluskub, kuv thiaj raug coj los txog rau qhov xaus lus uas hnyav thiab dawb huv no, tias nyob rau hauv kwv yees nees nkaum tsib xyoos txij lub sijhawm ntawd mus txhua yam haujlwm ntawm peb lub xeev tam sim no yuav raug muab sau kaw xaus lawm…” William Miller’s Apology and Defense, 6, 12.

Txoj cai ntawm thawj qhov uas raug hais tseg tsa kom pom tias thawj yam uas raug hais tseg yog yam tseem ceeb tshaj plaws, thiab thawj yam uas raug hais tseg hauv Tshwm Sim tshooj ib nqe ib yog txheej txheem kev sib txuas lus uas Leej Txiv siv thaum Nws muab ib txoj xov rau Yexus, uas tom qab ntawd muab rau Nws tus tim tswv, uas ces muab rau ib tug yaj saub uas mam sau nws tawm thiab xa mus rau cov pawg ntseeg. Thaum Adventism tsis lees txais tes haujlwm thiab tej yam uas William Miller nrhiav tau, lawv tsis yog tsuas yog tsis lees txais lawv tej hauv paus nkaus xwb, tiamsis lawv kuj tsis lees txais kiag txheej txheem kev sib txuas lus uas tau coj Miller mus txog nws tej kev nkag siab, thiab lawv tau tsis lees txais txoj txheej txheem uas yog tib txoj kev nkaus xwb rau tibneeg kom to taub tau Tshwm Sim ntawm Yexus Khetos uas raug qhib tawm meej ua ntej txoj kev sim siab kaw.

Miller raug coj kom nkag siab tias xya lub sijhawm hauv Leviticus pib rau xyoo 677 BC. Tsis txog thaum xyoo 1856 xwb uas tus Tswv siv Hiram Edson los txheeb kom pom tias txoj kev tawg khiav ntawm xya lub sijhawm kuj raug ua tawm tsam rau kaum xeem sab qaum teb ntawm Ixayees thiab. Tus Tswv tab tom sim txhim kho txoj kev nkag siab txog xya lub sijhawm kom phim raws li, tiamsis mus deb heev tshaj, qhov kev tshawb pom thawj hauv paus uas Miller tau pom txog xya lub sijhawm. Tiamsis xyoo 1856, txoj kev kaj uas Hiram Edson tau nthuav tawm tau xaus lawm yam txawv txav, rau qhov tsab xov xwm thib yim hauv pawg ntawd tau xaus nrog cov lus ntawm James White, uas thaum ntawd yog tus Kws Kho ntawm Review and Herald, hais tias, “Yuav txuas ntxiv mus.” Nws yuav tsum raug “txuas ntxiv mus,” tiamsis tsis yog txog tom qab lub Cuaj Hlis 11, 2001, thaum tus Tswv coj Nws haiv neeg rov mus rau “txoj kev qub,” thiab thaum kawg mus txog rau pawg xov xwm uas Hiram Edson tau sau tseg uas tseem tsis tau ua tiav.

Peb tsis tab tom hais txog qhov kev ntxeev siab uas tau pib tsis ntev tom qab qhov kev poob siab loj, tsuas yog xav qhia tias txawm yog Miller tau raug coj mus rau “xya lub sij hawm” ntawm Leviticus nees nkaum rau los xij, los kuj pom tseeb tias tus Tswv tau npaj kom nthuav qhov kev to taub thawj zaug txog xya lub sij hawm kom dhau mus tshaj Miller txoj kev to taub uas yog lub hauv paus ntawm zaj lus no. Nws tau xaiv Hiram Edson, tib tug tub qhe hauv keeb kwm ntawd ntag uas Nws twb tau xaiv yav tas los kom txais lub zeem muag hais txog Khetos txav mus rau hauv Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws thaum lub Kaum Hli 23, 1844.

Vim li no kuv thiaj siv tej lus ntawm tus kws qhuab qhia kev ntseeg Adventist ntawd los lees paub tias lub hauv paus qauv rau txhua yam uas Miller siv rau hauv tej lus faj lem tau raug tsa los saum nws txoj kev to taub txog ob lub hwj chim uas ua kom puam tsuaj, uas nyob hauv phau ntawv Daniel raug sawv cev ua “txhua hnub” (kev pe hawm dab qhuas), uas yeej ib txwm raug txuas nrog “kev txhaum loj” los yog “yam qias neeg,” ob yam no sawv cev rau ntau yam sib txawv ntawm lub hwj chim ua kom puam tsuaj ntawm papalism. Miller txoj kev to taub uas yog lub hauv paus txog cov hwj chim Loos tau nthuav dav heev txij li keeb kwm uas nws sawv cev ntawd los.

Cov tim tswv ntawm Vajtswv, nrog rau Kabrieel, tau coj Miller mus rau qhov kev nkag siab uas nws tshaj tawm. Cov kev nkag siab ntawd muaj xws li cov lus faj lem uas nws tshaj tawm, cov cai txhais Vajluskub uas nws siv, thiab kuj muaj lub qauv uas pub rau nws npaj cov lus faj lem kom raug. Miller tau txais lub qauv qhia tias ob lub hwjchim ua kom puam tsuaj uas raug hais txog hauv Daniyees yog Loos teev dab mlom thiab Loos kav pawg ntseeg. Future for America tau raug coj mus rau lub qauv ntawm peb lub hwjchim ua kom puam tsuaj, yog tus zaj, tus tsiaj nyaum, thiab tus yaj saub cuav.

Thiab kuv pom peb tug ntsujplig qias neeg zoo li qav tawm hauv tus zaj lub qhov ncauj, thiab tawm hauv tus tsiaj nyaum lub qhov ncauj, thiab tawm hauv tus yaj saub cuav lub qhov ncauj. Rau qhov lawv yog cov ntsujplig ntawm dab phem, ua tej txuj ci tseem ceeb, uas tawm mus cuag cov vajntxwv hauv ntiajteb thiab ntawm tag nrho lub qab ntuj, kom sib sau lawv los rau kev ua rog ntawm hnub loj ntawd ntawm Vajtswv tus Uas Muaj Hwjchim Loj Kawg Nkaus. Qhia Tshwm 16:13, 14.

Yam Tom Ntej rau lub qauv hauv paus ntawm Amelikas raug tsa los saum Miller txoj haujlwm, tiam sis mus dhau qhov chaw uas nws txoj haujlwm tau tso tseg lawm. Kev Ntseeg Adventist tau tso nws tus qauv ntawd tseg thiab rov qab mus rau txoj kev ntseeg Vajluskub ntawm cov Protestants uas twb poob cev qhev lawm thiab Loos. Tib txoj kab lus faj lem ntawd raug coj mus txuas ntxiv hauv phau Ntawv Qhia Tshwm uas tau pib lawm hauv phau Daniyee.

“Phau Ntawv Qhia Tshwm yog ib phau ntawv uas raug muab kaw cia, tiam sis kuj yog ib phau ntawv uas raug qhib thiab. Nws sau tseg tej xwm txheej uas zoo kawg nkaus uas yuav tshwm sim nyob rau hnub kawg ntawm keeb kwm lub ntiaj teb no. Tej lus qhuab qhia hauv phau ntawv no yog meej tseeb, tsis yog yam muaj txuj ci zais tob thiab tsis paub txhais. Hauv phau ntawv no, tib txoj kab lus faj lem uas muaj nyob hauv Daniyees kuj raug muab tsa los hais dua. Muaj tej lus faj lem uas Vajtswv tau rov hais dua, yog li no qhia tias yuav tsum muab qhov tseem ceeb rau tej ntawd. Tus Tswv tsis rov hais tej yam uas tsis muaj qhov tseem ceeb loj.” Manuscript Releases, volume 9, 8.

Miller tsis muaj peev xwm to taub tej lus faj lem hauv phau Ntawv Qhia Tshwm, rau qhov txoj kab ntawm kev pe hawm dab qhuas thiab kev tswj hwm ntawm lub hwj chim papal uas tau raug txheeb kom meej heev hauv Daniel, raug nthuav dav ntxiv hauv phau Ntawv Qhia Tshwm kom suav nrog lub hwj chim tsim txom tom ntej uas yuav tshwm los rau saum theem ntawm keeb kwm yaj saub.

“Los ntawm kev teev dab qhuas cuav, thiab tom qab ntawd los ntawm lub hwj chim ntawm Papacy, Xatas tau siv nws lub hwj chim ntau pua xyoo los ua kom ploj mus ntawm lub ntiajteb no Vajtswv cov timkhawv ncaj ncees. Cov neeg teev dab qhuas cuav thiab cov papist raug tib lub siab ntsujplig ntawm tus nab loj tsav. Lawv txawv tsuas yog tias Papacy, uas ua txuj zoo li tab tom ua haujlwm rau Vajtswv, yog tus yeeb ncuab uas txaus ntshai thiab lim hiam dua. Los ntawm txoj kev siv Romanism, Xatas tau ntes lub ntiajteb los ua qhev. Lub koom txoos uas lees tias yog Vajtswv lub koom txoos raug swept mus rau hauv cov qib ntawm qhov kev dag ntxias no, thiab ntau tshaj li ib txhiab xyoo Vajtswv haiv neeg tau raug kev txom nyem hauv qab tus nab loj txoj kev npau taws. Thiab thaum Papacy, raug txeeb nws lub zog lawm, raug yuam kom tseg kev tsim txom, Yauhas tau pom ib lub hwj chim tshiab sawv los ncha tus nab loj lub suab, thiab txuas ntxiv tib txoj haujlwm lim hiam thiab thuam Vajtswv ntawd. Lub hwj chim no, uas yog lub kawg uas yuav ua rog tawm tsam lub koom txoos thiab Vajtswv txoj kevcai, raug cim los ntawm ib tug tsiaj qus uas muaj ob tug kub zoo li menyuam yaj. Cov tsiaj qus uas ua ntej nws tau sawv los ntawm hiavtxwv, tiam sis tus no sawv los ntawm lub ntiajteb, sawv cev rau txoj kev sawv los nyob kaj siab lug ntawm haiv neeg uas raug cim ntawd. Cov ‘ob tug kub zoo li menyuam yaj’ sawv cev zoo heev rau tus yam ntxwv ntawm Tsoomfwv Meskas, raws li tau qhia tawm hauv nws ob lub hauv paus ntsiab cai tseem ceeb, Republicanism thiab Protestantism. Cov ntsiab cai no yog qhov zais cia ntawm peb lub hwj chim thiab peb txoj kev vam meej ua ib haiv neeg. Cov uas xub nrhiav tau chaw nkaum ntawm ntug dej hiavtxwv Asmeskas tau zoo siab tias lawv twb txog ib lub tebchaws uas dawb ntawm cov kev thov cai khav theeb ntawm popery thiab ntawm kev tsim txom los ntawm kev kav ntawm vajntxwv. Lawv tau txiav txim siab los tsim tsa ib tsoomfwv rau saum lub hauv paus dav ntawm kev ywj pheej rau pej xeem thiab kev ntseeg.”

“Tiamsis txoj kab uas tus cwj mem qhia yav tom ntej kos tseg nruj nreem nthuav tawm tias muaj ib qho kev hloov hauv daim duab kaj siab no. Tus tsiaj qus uas muaj ob tug kub zoo li yaj hais lus nrog suab ntawm zaj, thiab ‘nws siv tag nrho lub hwj chim ntawm thawj tus tsiaj qus nyob ntawm nws xub ntiag.’ Yaj Saub hais tseg tias nws yuav hais rau cov uas nyob hauv ntiajteb kom lawv ua ib tug duab rau tus tsiaj qus, thiab tias ‘nws yuam kom sawvdaws, tsis hais me los loj, nplua nuj los pluag, dim los qhev, txais ib lub cim rau ntawm lawv sab tes xis, lossis rau ntawm lawv hauv pliaj; thiab kom tsis muaj leejtwg yuav tau los yog muag tau, tsuas yog tus uas muaj lub cim ntawd, lossis lub npe ntawm tus tsiaj qus, lossis tus lej ntawm nws lub npe.’ Yog li no, Protestantism taug raws li cov kauj ruam ntawm Papacy.” Signs of the Times, November 1, 1899.

Rau Miller, tus tsiaj nyaum hiav txwv thiab tsiaj nyaum ntiajteb ntawm Tshwmsim tshooj kaum peb sawv cev rau Loos kev pe hawm dab mlom, ces tom qab ntawd yog Loos ntawm lub hwj chim papacy. Miller kuj tau sim siv nws txoj kev nkag siab ntawd rau Tshwmsim tshooj kaum xya, tiam sis kev kho zoo ntawm lub qhov txhab tuag taus ntawm papacy, lub luag hauj lwm cev lus faj lem ntawm Tebchaws Meskas thiab ntawm Tebchaws Koom Haum Ntiajteb, yog yam nyob sab nraud ntawm lub moj khaum los saum ntuj uas cov tim tswv tau muab rau nws. Rau nws, tus tsiaj nyaum uas tawm hauv ntiajteb los hauv Tshwmsim tshooj kaum peb yog papacy.

Miller yog tus tubtxib uas yuav raug siv los muab lub tsho mantles ntawm Kev Ntseeg Protestant tshem tawm ntawm txhais tes ntawm cov uas lees tias yog Protestants uas tau tawm hauv Lub Sijhawm Tsaus Ntuj los lawm. Lub sijhawm uas Tebchaws Meskas yuav hais lus zoo li ib tug zaj, thaum Republicanism hloov mus ua kev cai ywj pheej feem coob thiab Protestantism uas tau thim txojkev ntseeg yuav koom nrog tsoomfwv uas tau thim txojkev ntseeg thiab rov ua dua txoj kev sib koom ntawm pawg ntseeg thiab xeev uas yog daim duab ntawm txoj kev ua vaj kav ntawm papacy, tseem yog yam yav tom ntej rau nws tiam. Vim li ntawd, nws thiaj sim muab phau Ntawv Qhia Tshwm tso rau hauv tus qauv txheej txheem saum ntuj los uas cov tim tswv tau muab rau nws.

Nws raug xaiv los nkag siab txog qhov kev nce ntxiv ntawm kev paub uas tau tsim tawm los rau xyoo 1798 thaum lub zeem muag ntawm tus dej Ulai hauv Daniyee yim thiab cuaj raug qhib tawm. Yav tom ntej rau Asmeskas yog kom nkag siab txog lub zeem muag ntawm tus dej Hiddekel hauv Daniyee tshooj kaum mus txog kaum ob uas raug qhib tawm rau xyoo 1989, thaum, raws li tau piav tseg hauv Daniyee kaum ib, nqe plaub caug, cov teb chaws uas sawv cev rau yav tas los lub Soviet Union raug tus papacy thiab Tebchaws Meskas cheb pov tseg.

Tus qauv txheej txheem uas cov timtswv tau muab rau Future for America yog tsim los ntawm kev txheeb xyuas, thiab kev siv tej lus faj lem nyob hauv lub ntsiab lus ntawm kev koom ua ib pab peb txheej ntawm tus zaj, tus tsiaj nyaum, thiab tus yaj saub cuav.

“Qhov kaj uas Daniel tau txais los ntawm Vajtswv tau muab tshwjxeeb rau cov hnub kawg no. Cov yog toog uas nws tau pom ntawm ntug dej Ulai thiab Hiddekel, uas yog cov dej loj hauv Shinar, tam sim no tab tom nyob rau hauv txoj kev ua tiav, thiab txhua yam xwm txheej uas tau raug hais yav tom ntej tseg yuav sai los muaj tseeb.” Testimonies to Ministers, 112.

Cov neeg Millerite tau tshaj tawm tus tim tswv ib thiab tus tim tswv ob cov lus, tshaj tawm txog kev qhib ntawm txoj kev txiav txim. Future for America tab tom tshaj tawm tus tim tswv peb cov lus.

Kuv tau cog, Apollos tau ywg dej; tiam sis Vajtswv yog tus uas pub kom loj hlob. Yog li ntawd, tus uas cog tsis yog ib yam dab tsi, thiab tus uas ywg dej los tsis yog ib yam dab tsi; tsuas yog Vajtswv xwb, tus uas pub kom loj hlob. Nim no tus uas cog thiab tus uas ywg dej yog ib leeg; thiab txhua tus yuav tau txais nws tus kheej nqi zog raws li nws tus kheej tes dej num. Rau qhov peb yog cov uas koom tes ua haujlwm nrog Vajtswv: nej yog Vajtswv daim teb cog qoob loo, nej yog Vajtswv lub tuam tsev uas tab tom raug tsa. Raws li Vajtswv txoj kev tshav ntuj uas tau pub rau kuv lawm, zoo li ib tug kws txawj ua vaj tsev uas muaj tswvyim, kuv tau tsa lub hauv paus, thiab lwm tus tab tom ua tsev rau saum nws. Tiamsis cia txhua tus ceev faj saib nws ua tsev rau saum ntawd li cas. Rau qhov tsis muaj leejtwg tso tau lwm lub hauv paus dua li lub uas twb tau raug tsa lawm, uas yog Yexus Khetos. 1 Khaulee 3:6–11.

Yuav kom nthuav qhia tau txoj xov ntawm tus tim tswv thib peb kom raug, nej yuav tsum nthuav qhia txoj xov ntawm thawj ob tug tim tswv ib yam nkaus, rau qhov peb tau txais kev qhia tias yuav tsis muaj ib txoj xov thib peb yog tsis muaj thawj thiab thib ob. Thawj thiab thib ob txoj xov yog lub hauv paus, hos txoj xov thib peb yog lub pob zeb saum kawg, tiam sis txoj xov thib peb yuav tsis txhob tsis lees lossis tawm tsam thawj thiab thib ob li. Yog nws ua li ntawd, nws tsis yog txoj xov tseeb.

“Thawj lus thawj thiab lus thib ob tau raug muab tshaj tawm nyob rau xyoo 1843 thiab 1844, thiab nim no peb nyob hauv qab txoj kev tshaj tawm ntawm lus thib peb; tiam sis tag nrho peb lo lus no tseem yuav tsum raug tshaj tawm ntxiv mus. Nim no los kuj tseem ceeb ib yam nkaus li yav dhau los txhua lub sijhawm uas lawv yuav tsum raug rov hais dua rau cov uas tab tom nrhiav qhov tseeb. Los ntawm cwj mem thiab suab lus peb yuav tsum tshaj tawm txoj lus tshaj xo no nrov ncha, qhia lawv txoj kev txiav txim ua ntu zus, thiab kev siv ntawm tej lus faj lem uas coj peb los txog rau tus tim tswv thib peb txoj lus. Yuav tsis muaj lus thib peb yog tsis muaj thawj thiab thib ob. Peb yuav tsum muab cov lus no rau ntiajteb no los ntawm tej ntaub ntawv luam tawm thiab hauv tej lus qhuab qhia, qhia raws kab keeb kwm yaj saub txog tej yam uas twb tau muaj lawm thiab tej yam uas tseem yuav muaj los.” Selected Messages, phau ntawv 2, 104, 105.

Muaj ib qho kev pom zoo heev txog keeb kwm ntawm cov Millerite thiab peb keeb kwm. Cov Millerite yog qhov pib, hos peb yog qhov kawg. Lawv tau nthuav tawm thiab ua neej nyob raws li thawj thiab tus tim tswv thib ob tej lus. Peb nthuav tawm tus tim tswv thib peb. Lawv tej lus uas tsis tau muab qhib khi (yog txoj kev tshwm sim ntawm Ulai) muaj nyob hauv ob tshooj ntawm Daniel, hos peb tej lus (yog txoj kev tshwm sim ntawm Hiddekel) muaj nyob hauv peb tshooj. Lawv tau txheeb xyuas thawj txoj kev txom nyem thiab txoj kev txom nyem thib ob, thiab tau ua neej nyob hauv kev ua tiav ntawm txoj kev txom nyem thib ob. Peb txheeb xyuas thiab ua neej nyob hauv kev ua tiav ntawm txoj kev txom nyem thib peb. Lawv tus qauv rau kev siv tej lus faj lem yog Loos pagan (tus zaj) thiab Loos papal (tus tsiaj qus). Peb tus qauv rau kev siv tej lus faj lem yog Loos niaj hnub no ua ib tug tsiaj qus peb txheej.

Thaum peb pib xav txog tus yam ntxwv uas papal Rome nyob hauv Tshooj kaum xya ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm tau raug hu ua tus yim uas yog tawm ntawm xya, ces kuj tsim nyog peb los xav txog yam uas cov Millerites tau to taub txog Rome thaum lub sij hawm keeb kwm hauv paus. Tus tim tswv thib peb yuav muaj qhov kaj ntxiv, tiam sis qhov kaj ntawd yuav tsis txhob tawm tsam qhov tseeb uas twb raug tsa ruaj lawm.

Daniyees tshooj ob, xya, yim, kaum ib thiab kaum ob qhia txog Loos, nrog rau lwm lub hwj chim thiab. Peb tab tom xav txog ob theem ntawm Loos ua ntej xyoo 1798; theem pagan thiab theem papal ua tus qauv rau Miller tej kev siv lus faj lem. Miller thiab cov pioneers qhia tias “cov tub sab ntawm koj haiv neeg” hauv Daniyees tshooj kaum ib thiab nqe kaum plaub sawv cev rau Loos.

Thiab nyob rau lub sijhawm ntawd yuav muaj coob leej sawv tawm tsam vajntxwv sab qab teb; kuj muaj cov neeg tub sab hauv koj haiv neeg yuav tsa lawv tus kheej kom tsa tau txoj kev yog toog pom; tiam sis lawv yuav poob. Daniel 11:14.

Muaj tsawg kawg ob lub ntsiab lus tseem ceeb uas yuav tsum xav txog nyob hauv nqe no. Lo lus “vision” hauv nqe no yog ib lo ntawm ob lo lus Henplais nyob hauv phau Daniyee uas raug txhais ua “vision.” Ib lo lus Henplais uas raug txhais ua “vision” yog châzôn, thiab txhais hais tias yog ib zaj npau suav, los yog ib lo lus cev Vajtswv lus, los yog ib lub zeem muag. Lo lus châzôn qhia txog keeb kwm cev Vajtswv lus, los yog ib ncua sij hawm, thiab nws raug pom kaum zaug hauv Daniyee thiab txhua zaus raug txhais ua “vision.”

Lwm lo lus Henplais uas kuj raug txhais ua “zeem muag” yog mar-eh’, thiab nws txhais tias qhov tshwm sim los rau pom. Lo lus mar-eh’ no qhia txog ib qho kev pom ib zaug xwb, ib lub sijhawm tshwj xeeb. Lo lus Henplais mar-eh’ no muaj nyob kaum peb zaug hauv phau Daniyees, thiab nws raug txhais ua “zeem muag” rau zaug, plaub zaug ua “lub ntsej muag,” ob zaug ua “qhov tshwm sim los rau pom,” thiab ib zaug ua “zoo ntxim nyiam.”

Cov tub sab ntawm koj haiv neeg sawv cev rau Loos, thiab yog li no, yam hais txog Loos hauv txojkev cev Vajtswv lus yav tom ntej thiaj yog qhov uas tsa lub “zeem muag” cev Vajtswv lus hauv phau Daniyee. Vim li no, tseem ceeb heev uas yuav tsum to taub qhov tseem ceeb ntawm Loos raws li ib lub cim cev Vajtswv lus yav tom ntej.

Txoj kev xav raws yaj saub yuam kom lo lus “zeem muag” uas sawv cev rau keeb kwm yaj saub yog tib lo “zeem muag” uas raug hais txog hauv phau Qhia Tshwm, rau qhov kev tshoov siab qhia tias Daniyee thiab Qhia Tshwm yog tib phau ntawv, tias nkawd ua kom sib txuam tiav, tias nkawd coj ib leeg mus txog kev ua kom zoo tiav, thiab tias tib txoj kab yaj saub uas nyob hauv Daniyee raug nqa mus ntxiv hauv Qhia Tshwm. Cov ntsiab lus ntawd uas tau muab nthuav tawm hauv Ntsuj Plig Yaj Saub twb raug suav nrog hauv kab lus no lawm, yog li kuv yuav tsis rov muab lawv tso ntxiv lawm. Kuv yuav ntxiv ib lub ntsiab lus ntxiv uas peb kuj twb tau suav nrog lawm los ntawm Muam White. Lub ntsiab lus ntawd yog tias txhua phau ntawv hauv phau Vajlugkub tuaj sib ntsib thiab xaus rau hauv phau Qhia Tshwm. “Zeem muag” ntawm keeb kwm yaj saub (châzôn) uas pom nyob hauv Daniyee thiab raug tsa ruaj nrog lub ncauj lus yaj saub hais txog Loos, sawv cev rau zeem muag ntawm keeb kwm yaj saub thoob plaws hauv phau Vajlugkub. Txhua phau ntawv hauv phau Vajlugkub tuaj sib ntsib thiab xaus rau hauv Qhia Tshwm, thiab Vajtswv yeej tsis txwv Nws tus kheej. Tsis txhob ib zaug li! Yog koj xav tias Nws tau ua li ntawd, ces koj tab tom to taub yuam kev txog ib yam dab tsi. Tib lo lus Henplais ntawd xwb (châzôn) kuj raug txhais ua zeem muag hauv phau Paj Lug thiab.

Qhov uas tsis muaj yog toog pom, haiv neeg kuj ploj mus; tiam sis tus uas ceev tus kevcai, nws muaj koob hmoov. Paj Lug 29:18.

Qhov ntawd yog thawj lub ntsiab uas yuav tsum xav txog hais txog nqe vajlugkub no. Yog peb nkag siab yuam kev txog Loos, ces peb yuav tsis muaj peev xwm tsim tsa tau lub zeem muag ntawm keeb kwm cev Vajtswv lus. Qhov tseeb ntawd, nyob hauv nws lub ntsiab tseem ceeb, txhais qhia txog tej kev rau siab ntawm cov Yexuvis thiab lwm tus thoob plaws hauv keeb kwm uas tau coj los qhia tej kev ntseeg cuav txhawm rau rhuav tshem lub ntsiab lus cev Vajtswv lus hais txog Loos. Thaum peb xav txog txoj kev to taub uas yog lub hauv paus hais txog Loos, peb yuav tsum khaws qhov no rau hauv siab.

“Cov neeg uas poob rau hauv kev ntxhov siab hauv lawv txoj kev nkag siab txog lo lus, cov uas tsis pom lub ntsiab ntawm antichrist, yuav muaj tseeb muab lawv tus kheej tso rau sab ntawm antichrist. Tam sim no tsis muaj sijhawm rau peb los yoog kom sib haum nrog lub ntiaj teb. Daniel tab tom sawv ruaj hauv nws feem thiab hauv nws qhov chaw. Cov lus faj lem ntawm Daniel thiab ntawm John yuav tsum raug to taub. Lawv txhais ib leeg rau ib leeg. Lawv muab rau lub ntiaj teb tej qhov tseeb uas txhua tus yuav tsum to taub. Cov lus faj lem no yuav tsum yog timkhawv hauv lub ntiaj teb. Los ntawm lawv txoj kev ua tiav nyob rau hauv cov hnub kawg no, lawv yuav piav qhia lawv tus kheej.” Kress Collection, 105.

Yog koj tsis pom lub ntsiab ntawm antichrist (Loos) koj yuav koom nrog Loos, thiab lo lus ceeb toom no raug muab tso rau hauv lub ntsiab lus dav uas hais txog kev muaj peev xwm lossis tsis muaj peev xwm to taub tej phau ntawv Daniel thiab Qhia Tshwm. Cov Millerites tau tsim lub hauv paus kev to taub ntawm Adventism raws li lawv txoj kev txheeb paub txog Loos. Lawv to taub tias Loos raug sawv cev los ntawm ob lub hwjchim ua kom puam tsuaj, tias nkawd ob leeg yog tej theem ntawm Loos, tiam sis lawv tseem tsis tau nyob rau hauv ib lub chaw ntawm keeb kwm uas yuav pom tau Loos ua ib txoj kev koom tes peb sab raws li tau sawv cev nyob hauv phau ntawv Qhia Tshwm. Vim li ntawd Daniel yog lub hauv paus uas cov Millerites sawv cev, hos Qhia Tshwm yog lub pob zeb saum toj kawg nkaus uas Future for America sawv cev. Muaj dua ib lub ntsiab lus ntxiv hauv Daniel kaum ib nqe kaum plaub uas peb xav qhia kom paub.

Miller thiab cov thawj coj thaum pib ntawd tau to taub tias tus duab hauv Nebuchadnezzar txoj kev npau suav sawv cev rau plaub lub nceeg vaj yog Babylon, Medo-Persia, Greece thiab Rome. Lawv tsis muaj peev xwm pom dhau lub nceeg vaj thib plaub ntawd, rau qhov lawv tau to taub tias papal Rome tsuas yog theem ob ntawm Rome xwb thiab yog li ntawd lub nceeg vaj thib plaub tau xaus rau xyoo 1798. Los ntawm lawv txoj hauj lwm hauv keeb kwm, tib txoj kev cim yav tom ntej uas tseem tshuav yog Kev Los Zaum Ob ntawm Khetos, thaum lub pob zeb uas raug txiav tawm hauv lub roob yuav ntaus rau ntawm ob txhais taw ntawm tus duab ntawd. Cov Millerites tau lees paub txog tej kev sib txawv yav tom ntej ntawm pagan Rome thiab papal Rome, tiam sis vim raug yuam kom txuas xyoo 1798 nrog Khetos txoj kev rov qab los lawv thiaj tsis pom dhau plaub lub nceeg vaj.

“Peb tau los txog ib lub sijhawm uas Vajtswv txoj hauj lwm dawb huv raug sawv cev los ntawm cov taw ntawm tus pej thuam uas nyob hauv ntawd hlau raug tov nrog av nplaum mos. Vajtswv muaj ib haiv neeg, ib haiv neeg uas raug xaiv, uas lawv txoj kev txiav txim siab yuav tsum raug ua kom dawb huv, uas lawv yuav tsum tsis txhob ua tsis dawb huv los ntawm kev muab ntoo, quav nyab, thiab quav nplej tso saum lub hauv paus. Txhua tus ntsuj plig uas ncaj ncees rau Vajtswv tej lus txib yuav pom tias yam uas cais peb txoj kev ntseeg tawm yog Hnub Xanpataus hnub xya. Yog hais tias tsoom fwv yuav hwm Hnub Xanpataus raws li Vajtswv tau txib, nws yuav sawv ruaj hauv Vajtswv lub zog thiab hauv kev tiv thaiv txoj kev ntseeg uas ib zaug twb tau muab cob rau cov neeg dawb huv lawm. Tiamsis cov nom tswv yuav txhawb hnub xanpataus cuav, thiab lawv yuav muab lawv txoj kev ntseeg kev cai dab qhuas tov nrog kev ua raws tus me nyuam ntawm txoj kev papacy no, tsa nws siab dua Hnub Xanpataus uas tus Tswv tau ua kom dawb huv thiab foom koob hmoov, cais tseg cia rau neeg kom coj dawb huv, ua ib lub cim ntawm Nws thiab Nws haiv neeg mus txog ib txhiab tiam neeg. Kev tov ua ke ntawm kev tswj hwm pawg ntseeg thiab kev tswj hwm lub xeev raug sawv cev los ntawm hlau thiab av nplaum. Qhov kev sib koom no tab tom ua kom txhua lub hwj chim ntawm cov pawg ntseeg qaug zog. Qhov uas muab hwj chim ntawm lub xeev los txhawb pawg ntseeg no yuav coj tau tej txiaj ntsig phem los. Tib neeg twb yuav luag dhau qhov kawg ntawm Vajtswv txoj kev ua siab ntev lawm. Lawv tau nqis lawv lub zog rau hauv kev nom kev tswv, thiab tau koom tes nrog papacy. Tiamsis lub sijhawm yuav los thaum Vajtswv yuav rau txim rau cov uas tau rhuav Nws txoj kevcai, thiab lawv txoj haujlwm phem yuav thim rov los raug lawv tus kheej.” Seventh-day Adventist Bible Commentary, volume 4, 1168.

Qhia Tshwm kaum xya yog qhov kev txheeb xyuas kawg ntawm cov nceeg vaj hauv tej lus faj lem hauv Vajlugkub, thiab nws qhia tias xya lub nceeg vaj twb poob lawm, thiab lub nceeg vaj thib yim yog kev koom siab peb seem ntawm Loos niaj hnub no. Yog hais tias qhov kev hais xub thawj txog cov nceeg vaj hauv tej lus faj lem hauv Vajlugkub yog Daniyees tshooj ob, thiab yeej yog tseeb tiag; ces qhov kev hais kawg yuav tsum raug piav qhia los ntawm qhov kev hais xub thawj. Yuav ua li cas plaub lub nceeg vaj hauv Daniyees tshooj ob thiaj yuav sib haum nrog yim lub nceeg vaj hauv Qhia Tshwm kaum xya?

Yog li no nco ntsoov tias thaum peb tab tom mus ntxiv mus, cov Millerites tsis tuaj yeem pom tej xwm txheej yav tom ntej hauv txoj lus faj lem dhau ntawm lawv tus kheej zaj keeb kwm. Txoj xov uas lawv to taub thiab tshaj tawm tau qhia tias Kev Los Zaum Ob ntawm Khetos yog tus cim tom ntej hauv keeb kwm ntawm txoj lus faj lem. Tiamsis yog tias txoj kev nkag siab ntawm cov Millerites hais txog Loos ua tus cim uas tsim tsa txoj kev ua yog toog ntawm keeb kwm ntawm txoj lus faj lem, thiab kuj yog Daniyee tshooj ob, ob yam no tib si yog cov hauv paus tseeb ntawm Millerite, qhov no yuav phim li cas nrog yim lub nceeg vaj hauv Tshwmsim tshooj kaum xya?

Yog koj tseem tsis paub tseeb tias daim duab hauv Daniyees ob puas yog lub hauv paus, txhua yam uas koj yuav tsum ua ces tsuas yog xav txog daim ntawv qhia uas cov pioneer siv xyoo 1843 thiab 1850 xwb. Ob daim ntawv ntawd puav leej muaj daim duab hauv Daniyees ob raug nthuav qhia rau saum lawv. Ib yam tseem ceeb ib yam nkaus thiab yog tias Ellen White qhia meej tias ob daim ntawv qhia ntawd raug tsim los raws li Vajtswv txoj kev coj thiab raws li Nws lub hom phiaj.

“Kuv tau pom tias daim ntawv qhia xyoo 1843 ntawd raug Vajtswv txhais tes coj, thiab tias nws yuav tsum tsis txhob raug hloov; tias cov lej ntawd yog raws li Nws xav kom lawv ua li ntawd; tias Nws txhais tes nyob saum nws thiab tau npog ib qho yuam kev hauv qee cov lej, kom tsis muaj leejtwg pom tau nws, txog thaum Nws txhais tes raug tshem tawm.” Early Writings, 74, 75.

Hais txog daim duab qhia xyoo 1850 ntawd, nws tau hais tias:

“Kuv pom tias Vajtswv nyob hauv kev luam tawm daim ntawv qhia uas Tij Laug Nichols tau ua. Kuv pom tias muaj ib zaj lus faj lem txog daim ntawv qhia no nyob hauv phau Vajlugkub, thiab yog hais tias daim ntawv qhia no raug npaj tseg rau Vajtswv haiv neeg, yog tias nws txaus rau ib tug, ces nws kuj txaus rau lwm tus, thiab yog hais tias ib tug xav tau ib daim ntawv qhia tshiab uas pleev rau saum nplai loj dua, ces txhua tus kuj xav tau nws tib yam nkaus.” Manuscript Releases, volume 13, 359.

Muaj ib lo lus paj lug qub los ntawm lub ntiajteb uas hais tias, “Kev yuam kev muaj ntau txoj kev, tiam sis qhov tseeb tsuas muaj ib txoj xwb.” Muaj ntau yam kev yuam kev sib txawv uas tau raug siv los txwv tsis pub tib neeg lees paub tias Loos niaj hnub no hauv Tshwm Sim tshooj kaum xya yog lub taub hau thib yim uas yog los ntawm xya lub. Ib yam ntawm cov kev yuam kev uas cov kws txuj ci vaj lug kub ntawm Adventism siv yog kev nthuav qhia yuam kev txog tej nceeg vaj hauv keeb kwm. Kuv tsis hais ntawm no txog tej nceeg vaj hauv kev faj lem hauv Vajlugkub, vim ob lo kev hu no yog ob yam sib txawv. Tej nceeg vaj hauv kev faj lem hauv Vajlugkub raug tsa los ntawm qhov thawj zaug uas hais txog lawv hauv Daniyees tshooj ob, tiam sis muaj tej nceeg vaj hauv keeb kwm uas twb muaj ua ntej Npanpiloo. Ellen White qhia meej tias tej nceeg vaj hauv keeb kwm yog leej twg, tiam sis cov kws txuj ci vaj lug kub ntawm Adventism tsis quav ntsej txog zaj lus tim khawv uas raug tshoov siab thiab tsim ib kab kev sib law liag ntawm tej nceeg vaj hauv keeb kwm uas ua rau kev nkag siab tsis meej txog qhov tseeb tias Loos ib txwm sawv los ua tus thib yim thiab yog los ntawm xya tus. Los yeej yog Loos uas tsa lub zeem muag ntawd.

Cov neeg txawj ntse hais txog Vajlugkub ntawm Adventism thiab Protestantism uas tau poob kev ntseeg qhia tias cov tebchaws vajntxwv hauv keeb kwm yog tim Ejypt, Assyria, Npanpiloo, Medo-Persia, Kili, Loos, thiab txuas ntxiv mus. Muam White qhia peb tias muaj ib lub tebchaws vajntxwv thib peb hauv keeb kwm, uas lawv xaiv tso tseg. Puas yog lawv tab tom tso tseg lub tebchaws ntawd, los yog lawv tab tom tso tseg tus Ntsuj Plig Qhia Yaj Saub? Ob yam tib si.

“Keeb kwm ntawm ntau haiv neeg uas ib haiv zuj zus tau nyob hauv lawv lub sijhawm thiab chaw uas tau muab rau lawv, txawm lawv tus kheej tsis paub tab tom ua tim khawv rau qhov tseeb uas lawv tsis to taub nws lub ntsiab li, hais lus rau peb. Rau txhua haiv neeg thiab rau txhua tus tibneeg niaj hnub no Vajtswv tau teem ib qho chaw rau hauv Nws txoj hau kev loj. Niaj hnub no tibneeg thiab tej haiv neeg tab tom raug ntsuas raws tus pas txwm hauv tes ntawm Tus uas tsis txawj yuam kev. Txhua tus, raws li lawv tus kheej txoj kev xaiv, tab tom txiav txim lawv txoj hmoo, thiab Vajtswv tab tom kav hla txhua yam kom ua tiav Nws tej hom phiaj.”

“Keeb kwm uas tus loj kawg nkaus KUV YOG tau cim tseg rau hauv Nws Txojlus, txuas ib nqho tom qab ib nqho rau hauv txoj saw yaj saub, txij li nyob mus ib txhis yav dhau los mus txog nyob mus ib txhis yav tom ntej, qhia rau peb tias hnub no peb nyob qhov twg hauv kev taug mus ntawm txhua tiam, thiab yam twg thiaj yuav raug cia siab rau lub sijhawm uas tseem yuav los. Txhua yam uas txoj yaj saub tau xub qhia tseg tias yuav muaj tiav, mus txog rau lub sijhawm tam sim no, twb raug sau tseg rau saum nplooj ntawv keeb kwm lawm, thiab peb yuav muaj kev ruaj siab tau tias txhua yam uas tseem yuav los tom ntej no yuav raug ua kom tiav raws li nws tej txheej txheem.”

“Kev rhuav tshem kawg nkaus ntawm txhua txoj kev kav hauv ntiajteb no twb raug yaj saub hais cia meej nkuaj lawm hauv lo lus tseeb. Hauv txoj kev faj lem uas tau hais tawm thaum Vajtswv tshaj tawm txoj kev txiav txim rau tus vajntxwv kawg ntawm cov Yixalayees, muaj txoj xov no hais tias: ‘Tus Tswv Vajtswv hais li no; Tshem txoj phuam vajntxwv, thiab muab lub mom vajntxwv rho tawm: … tsa tus uas nyob qis kom siab, thiab txo tus uas siab kom qis. Kuv yuav muab nws ntxeev, ntxeev, ntxeev pov tseg; thiab nws yuav tsis nyob lawm ntxiv mus, txog thaum Tus uas muaj cai rau nws los; thiab kuv yuav muab nws rau Nws.’ Exekees 21:26, 27.”

“Lub mom vaj ntxwv uas raug muab tshem tawm ntawm cov Yixayee tau dhau mus ua kevcai txuas ntxiv rau cov tebchaws vaj ntxwv Npanpiloo, Mhedo-pexias, Kili, thiab Loos. Vajtswv hais tias, ‘Nws yuav tsis muaj lawm ntxiv mus, mus txog thaum Tus uas muaj cai rau nws los txog; thiab Kuv yuav muab nws rau Nws.’”

“Lub sij hawm ntawd twb los ze lawm. Niaj hnub no tej cim ntawm lub caij nyoog tshaj tawm tias peb tab tom sawv ntawm lub chaw pib ntawm tej xwm txheej loj thiab hnyav. Txhua yam hauv peb lub ntiaj teb tab tom kub ntxhov. Nyob ntawm peb lub qhov muag xub ntiag tab tom muaj tiav raws li tus Cawm Seej txoj lus faj lem hais txog tej xwm txheej uas yuav tshwm sim ua ntej Nws txoj kev los: ‘Nej yuav hnov txog kev tsov rog thiab tej lus xaiv txog kev tsov rog…. Haiv neeg yuav sawv tawm tsam haiv neeg, thiab lub tebchaws tawm tsam lub tebchaws: thiab yuav muaj kev tshaib nqhis, kab mob kis, thiab av qeeg, nyob hauv ntau qhov chaw.’ Mathais 24:6, 7.”

“Lub sijhawm tam sim no yog ib lub sijhawm uas muaj qhov tseem ceeb thiab nthuav siab tshaj plaws rau txhua tus neeg uas tseem ciaj sia. Cov thawjcoj thiab cov neeg xeev ntuj, cov txiv neej uas tuav tej haujlwm ntawm kev ntseeg siab thiab txoj cai kav, cov txiv neej thiab poj niam uas xav tob ntawm txhua chav kawm, lawv tab tom tsom ntsoov rau cov xwm txheej uas tab tom tshwm sim nyob ib puag ncig peb. Lawv tab tom saib xyuas cov kev sib raug zoo uas ntxhov siab thiab tsis tus yees uas muaj nyob hauv cov tebchaws. Lawv pom qhov kev kub ntxhov loj uas tab tom los kav txhua yam hauv ntiajteb no, thiab lawv lees paub tias muaj ib yam dabtsi loj thiab txiav txim siab kawg tab tom yuav tshwm sim—uas yog lub ntiajteb tab tom nyob ntawm ntug kev kub ntxhov loj kawg nkaus.”

“Cov tim tswv tam sim no tab tom cheem cov cua ntawm kev sib ceg sib tua, kom lawv txhob tshuab mus txog thaum lub ntiajteb no tau txais lus ceeb toom txog txoj kev puam tsuaj uas tab tom los txog rau nws; tiam sis ib lub cua daj cua dub tab tom sib sau ua ke, npaj txhij yuav tawg los rau saum lub ntiajteb; thiab thaum Vajtswv yuav txib Nws cov tim tswv tso cov cua ntawd dim, yuav muaj ib daim duab ntawm kev sib ceg sib tua loj kawg nkaus uas tsis muaj ib tug cwj mem twg yuav piav tau.”

“Phau Vajlugkub, thiab tsuas yog Phau Vajlugkub xwb, thiaj muab tau ib qho kev pom uas raug txog tej yam no. Ntawm no tau raug nthuav tawm cov xwm txheej loj kawg nkaus ntawm qhov kawg hauv keeb kwm ntawm peb lub ntiaj teb, yog cov xwm txheej uas twb tab tom pov lawv tej duab ntxoov ntxoo los ua ntej lawm, thiab lub suab ntawm lawv txoj kev los ze ua rau lub ntiaj teb tshee hnyo thiab tibneeg lub siab qaug zog vim ntshai.” Education, 178–180.

Nqe lus no muaj ntau txoj kev kaj rau peb tiam no, tiam sis yam uas kuv xav qhia tawm yog tias Muam White qhia meej tias lub nceeg vaj ntawm keeb kwm uas los ua ntej Npanpiloo yog Ixayees, tsis yog Axilia. Cov nceeg vaj ntawm keeb kwm uas cov kws tshawb vajlugkub siv ntawd tso Ixayees tseg tsis suav tias yog ib lub nceeg vaj ntawm keeb kwm, txawm yog lub hwj chim thiab lub yeeb koob uas tau raug tsa muaj nyob rau tiam vajntxwv Xalaumoo kav, thiab txawm yog txoj lus tim khawv ncaj qha ntawm kev tshoov siab los ntawm Exekees thiab Ellen White hais tias lub mom vaj ntxwv ntawm Ixayees tau dhau mus rau Npanpiloo.

Yog peb siv cov lus piav uas tau tshoov siab ntawd rau cov tebchaws hauv keeb kwm, peb yuav pom tias Ixayees yuav tsum raug suav nrog rau cov tebchaws ntawd. Ixayees, Axilias thiab Ejiptas yog cov tebchaws hauv keeb kwm uas tau los ua ntej thawj lub tebchaws ntawm yaj saub hauv Phau Vajlugkub, uas yog Npanpiloos. Vim li ntawd, lub tebchaws thib plaub ntawm “keeb kwm” yog Npanpiloos, lub thib tsib yog Medo-Persia, lub thib rau yog Nkilik, lub thib xya yog Loos pej kum, thiab lub thib yim yog Loos papas, uas yog los ntawm xya lub ntawd vim nws sawv cev rau theem ob ntawm Loos pej kum. Thaum suav nrog cov tebchaws hauv keeb kwm, Loos papas yog lub thib yim, thiab yog los ntawm xya lub ntawd.

Hauv Daniyee xya tshooj xya, peb pom tej nceeg vaj ntxwv hauv vaj lug kub tej lus faj lem raug sawv cev los ntawm tej tsiaj qus. Npanpiloo yog tus tsov ntxhuav uas tom qab no tau raws los ntawm tus dais ntawm Medo-Persia. Tus thib peb yog Kili teb chaws raws li tus tsov txaij, thiab tom qab ntawd yog Loos raws li tus tsiaj uas “txaus ntshai thiab phem kawg nkaus” uas muaj “hniav hlau.” Tus tsiaj txaus ntshai ntawd, raws nraim li daim duab hauv Daniyee ob tshooj, yog Loos, lub nceeg vaj thib plaub hauv vaj lug kub tej lus faj lem.

Cov Millerite to taub hais tias lub nceeg vaj thib plaub yog Loos, yog li ntawd lawv thiaj nkag siab txog tej yam ntxwv ntawm tus tsiaj nyaum txaus ntshai ntawd raws li ntawd, thiab tsuas yog siv txhua yam ntxwv yav tom ntej ntawm tus tsiaj nyaum ntawd rau lub nceeg vaj thib plaub xwb. Lawv pom qhov sib txawv ntawm Loos txheej dab qhuas thiab Loos txheej papal nyob hauv nqe lus ntawd, tiam sis lawv tsis pom ib lub nceeg vaj thib tsib hauv cov lus faj lem hauv Phau Vajlugkub, rau qhov lawv tau siv thawj zaug uas hais txog cov nceeg vaj hauv cov lus faj lem hauv Phau Vajlugkub ua lawv lub hauv paus siv los txheeb. Tab sis qhov sib txawv ntawm ob lub Loos ntawd yeej nyob hauv nqe lus ntawd, uas tso cai rau peb xav txog qhov sib txawv ntawm ob lub Loos ntawd raws li sawv cev rau ob lub nceeg vaj. Los sis, qhov no tsis yog lub ntsiab lus uas peb tab tom xav txog.

Yog li no nws hais tias, Tus tsiaj qus plaub ntawd yuav yog lub nceeg vaj plaub saum npoo ntiajteb, uas yuav txawv ntawm txhua lub nceeg vaj, thiab nws yuav nqos tag nrho lub ntiajteb, thiab tsuj nws nqes, thiab tsoo nws ua tej thooj. Thiab kaum lub kub tawm hauv lub nceeg vaj no yog kaum tus vajntxwv uas yuav sawv los: thiab tseem yuav muaj ib tug sawv los tom qab lawv; thiab nws yuav txawv ntawm cov thawj, thiab nws yuav txo hwjchim peb tus vajntxwv. Thiab nws yuav hais tej lus loj tawm tsam Tus Siab Tshaj Plaws, thiab yuav tsim txom cov neeg dawb huv ntawm Tus Siab Tshaj Plaws kom qaug zog, thiab xav hloov sijhawm thiab kevcai: thiab lawv yuav raug muab cob rau hauv nws txhais tes mus txog ib lub sijhawm thiab ntau lub sijhawm thiab ib nrab sijhawm. Tiamsis lub rooj txiav txim yuav zaum, thiab lawv yuav muab nws txoj kev kav tshem tawm, kom muab rhuav tshem thiab ua kom puastsuaj mus txog qhov kawg. Daniel 7:23–26.

Lub tebchaws thib plaub hauv Daniyees ob yog Loos. Kaum lub kub yog sawv cev rau kaum haiv neeg uas sawv cev rau lub tebchaws Loos pagan, thiab ua ntej Loos papal yuav los tuav tswj lub ntiaj teb xyoo 538, peb lub tebchaws ntawd yuav raug tshem tawm, lossis raug rho tawm. Ces “lub” “kub” “me” hauv nqe yim uas muaj “qhov muag zoo li tibneeg lub qhov muag, thiab ib lub qhov ncauj hais tej yam loj kawg,” yuav sawv los. Yog peb muaj kaum lub kub hauv lub tebchaws thib plaub thiab raug tshem tawm peb lub kom “lub kub me” los hloov peb lub kub ntawd, ces thaum peb lub kub raug tshem tawm lawm tseem tshuav xya lub kub, thiab lub kub me ntawd yog lub yim, rau qhov Loos ib txwm sawv los ua lub yim thiab yog los ntawm xya lub. Muaj qhov kaj ntau heev hais txog Loos hauv nws ob theem hauv tshooj no, tiam sis ntawm no peb tsuas yog muab ib tug timkhawv thib ob los qhia tias raws li yajsaub txojlus thiab raws li keebkwm, Loos sawv los ua lub yim thiab yog los ntawm xya lub.

Nyob rau hauv tshooj yim peb pom qhov kev nthuav dav ntawm tshooj xya. Tshooj no rov qhia dua txog cov nceeg vaj hauv Vajlugkub txoj lus faj lem, tiamsis nws tso tseg thawj lub nceeg vaj yog Npanpiloo, rau qhov thaum Daniyees tau txais zaj yog toog pom ntawm tshooj yim ntawd, lub sijhawm kawg ntawm Npanpiloo twb los ze heev lawm. Hauv tshooj no, Mhedes-Phawxias raug sawv cev los ntawm ib tug yaj uas muaj ob tug kub. Kili raug sawv cev los ntawm ib tug tshis uas muaj ib tug kub, tus kub ntawd raug lov, thiab ntawm tus kub uas raug lov ntawd txawm tawm los plaub tug kub. Tom qab ntawd ib tug “kub me” mam li tshwm tom qab Kili, thiab ib zaug ntxiv tus kub me ntawd sawv cev rau Loos. Txawm hais tias Loos tsis yog ib tug xeeb ntxwv ncaj qha ntawm lub tebchaws vaj loj ntawm Kili, nqe lus no piav tus kub me zoo li nws tawm ntawm ib tug ntawm plaub tug kub uas sawv los hauv lub nceeg vaj Kili tom qab thawj tug kub—uas sawv cev rau Aleksandaw tus Loj—raug lov lawm. Loos tsis yog xeeb los ntawm cov Kili, tiamsis nws pib nws txoj kev kov yeej lub ntiajteb los ntawm thaj av Kili, thiab hauv qhov kev txhais ntawd, nws tawm ntawm ib tug ntawm plaub tug kub ntawd.

Yog li ntawd peb pom nyob rau hauv tshooj yim ib tug tim khawv thib ob rau tshooj xya. Medo-Persia muaj ob tug kub, Tim Nkij teb chaws muaj ib tug thiab tom qab ntawd ntxiv plaub tug kub ntxiv. Qhov ntawd ua tau xya tug kub ua ntej Loos, rau qhov tus kub me tawm hauv ib tug ntawm Tim Nkij teb chaws plaub tug kub. Ob ntxiv ib ntxiv plaub sib npaug xya, ces Loos, tus kub me, yog tus yim thiab nws yog ntawm xya tus ntawd los. Nws tsim nyog nco tseg tias hauv nqe no uas qhia tias Loos tawm hauv ib tug ntawm cov kub Greek yog ib qho ntawm cov lus sib cav yav tom ntej loj tshaj plaws uas Miller thiab nws cov neeg ua hauj lwm nrog nws tau raug ntsib hauv lawv keeb kwm.

Cov Protestants hauv zaj keeb kwm ntawd tau hais tseg ruaj khov tias lub kub me ntawm Loos tsis tuaj yeem yog Loos, rau qhov lo lus faj lem qhia meej tias lub kub me ntawd tau tawm los ntawm ib tug ntawm plaub lub kub Kili hais. Yog li ntawd lawv thiaj sib cav tias lub kub me ntawd sawv cev rau Antiochus Epiphanes uas yog ib tug ntawm cov vajntxwv Seleucid uas kav txuas ntxiv mus hauv keeb kwm tom qab qhov kev faib lub nceeg vaj thaum Alexander tus Loj tuag lawm. Qhov kev sib cav hauv keeb kwm Millerite txog qhov teeb meem no loj heev txog npaum li tias rau ntawm daim chart xyoo 1843 muaj kev sib cav tawm tsam txoj kev qhia ntawm cov Protestants uas tsa los ntawm qhov tseeb tias Daniel pom lub kub me tawm los ntawm ib tug ntawm plaub lub kub Kili hais thiab yog li ntawd thiaj tsis tuaj yeem txheeb tau tias yog Loos, vim Loos tsis yog xeeb los ntawm tim Nkij Teb Chaws. Qhov kev sib cav ntawd tau cuam tshuam rau txhua nqe hauv Daniel uas txheeb Loos. Txoj hauj lwm ntawm cov Protestants kuj muaj tias cov “tub sab ntawm koj haiv neeg” hauv nqe kaum plaub ntawm Daniel kaum ib yuav tsum yog Antiochus Epiphanes. Yog li ntawd cov Millerites thiaj muab tso rau saum daim chart uas Sister White tau txheeb tias yog “coj raws li tus Tswv txhais tes thiab tsis txhob hloov,” ib qho kev siv rau Antiochus Epiphanes los qhia tias vim li cas nws thiaj tsis tuaj yeem yog lub nceeg vaj plaub ntawd. Puas yog Loos tsa lub zeem muag ntawm keeb kwm faj lem ruaj khov, los yog puas yog ib tug vajntxwv Seleucid uas tuag dhau ib puas xyoo ua ntej Khetos yug los sawv cev rau lub hwjchim uas sawv tawm tsam Khetos thaum Nws raug ntsia saum ntoo khaublig?

Lo lus nug uas yuav raug tsa yog, vim li cas Daniel thiaj raug qhia kom pom Loos tawm los ntawm ib lub kub ntawm tim Kili, yog tias Loos tsis yog ib tug xeeb ntxwv ncaj qha ntawm tim Nkij teb chaws? Lo lus teb yog tias thaum pib ntawm Loos txoj kev sawv los muaj hwj chim tau pib hauv thaj av ntawd uas yav tas los yog thaj chaw ntawm tim Nkij teb chaws, tab sis vim li cas txoj kev cev lus faj lem thiaj raug nthuav tawm li ntawd kom cia muaj kev tsis meej pem ntawd?

Yam tsawg kawg ib lo lus teb, dhau ntawm qhov tseem ceeb ntawm kev cim tseg qhov chaw uas Loos pib sawv los, yog tias qhov lus txhiaj txhais hais txog Loos ib txwm tawm los ua tus yim thiab tseem yog ib tug ntawm xya ntawd, raug teb los ntawm qhov uas Loos raug txuas nrog thaj av Kili, kom thiaj khaws tau lub ntsiab ntawm lo lus txhiaj txhais tias Loos yog ib tug ntawm xya. Lo lus txhiaj txhais ntawd tseem ceeb heev li ntawd, txawm li cas los xij cov Millerites yeej tsis muaj peev xwm to taub tau lub tswv yim ntawd los ntawm qhov chaw uas lawv sawv nyob hauv keeb kwm. Qhov tseeb tias txhua qhov kev siv lus qhia nyob saum tsis yog daim ntawv qhia xyoo 1843 xwb, tab sis kuj yog daim ntawv qhia xyoo 1850 thiab, yog tej daim duab piv txwv ntawm cov ntsiab lus uas raug hais ncaj qha hauv Vajtswv Txojlus yaj saub, tsuas yog ib qho kev siv lus qhia nkaus xwb uas hais kom meej tias Antiochus Epiphanes tsis yog lub hwj chim uas sawv tawm tsam Khetos, ua rau qhov kev ntxiv ntawd rau daim ntawv qhia muaj nqis thiab muaj qhov tseem ceeb heev. Nws tu siab npaum li cas uas thaum Adventism tso lawv tej hauv paus tseg lawm, hnub no lawv pom lawv tus kheej tab tom qhia tias lub hwj chim hauv Daniel kaum ib nqe kaum plaub yog Antiochus Epiphanes es tsis yog Loos! Tam sim no lawv tab tom qhia yam uas cov Millerites tau tawm tsam heev kawg, mus txog rau qib uas lawv tau sawv cev rau qhov kev sib cav ntawd rau saum daim ntawv qhia xyoo 1843!

Cov nceeg vaj hauv keeb kwm qhia meej tias Loos sawv los ua tus yim, thiab yog ib feem ntawm xya tus ntawd. “Tus kub me” hauv tshooj xya uas hais “lus loj tawm tsam Tus Siab Tshaj Plaws” sawv los ua tus yim, thiab yog ib feem ntawm xya tus ntawd. Cov kub hauv tshooj yim qhia meej tias Loos sawv los ua tus yim, thiab yog ib feem ntawm xya tus ntawd.

Hauv zaj lus tom ntej no peb yuav tshuaj xyuas seb Loos niaj hnub no, raws li tau sawv cev hauv Tshwm Sim kaum xya, nce los ua tus yim thiab yog ib tug ntawm xya. Tom qab ntawd peb yuav rov qab mus rau Daniyees ob thiab txheeb kom meej tias vim li cas Daniyees ob cov plaub lub nceeg vaj, uas yog thawj zaug hais txog cov nceeg vaj hauv Vajlugkub txoj lus faj lem, thiaj sib haum nrog Tshwm Sim kaum xya yim lub nceeg vaj.