Hauv zaj lus uas dhau los no peb tab tom ua kom Eliyas sib haum nrog keeb kwm txij xyoo 1798 mus txog 1844. Eliyas, raws li lub cim yaj saub, nkag los rau hauv keeb kwm ntawd thaum William Miller raug tsa sawv los tshaj tawm thawj tus tim tswv txoj xov. Tus poj ntsuam ntawm Xalephath sawv cev rau ib pawg ntseeg ncaj ncees uas tab tom khaws ob tug pas, los yog ob haiv neeg uas yuav los ua ib haiv neeg nyob rau lub Kaum Hli 22, 1844.

Thiab hais rau lawv tias, Tus Tswv Vajtswv hais li no; Saib maj, Kuv yuav coj cov Yixayee cov me nyuam tawm hauv nruab nrab ntawm cov tebchaws lwm haiv neeg, qhov chaw uas lawv tau mus nyob ntawd, thiab Kuv yuav sau lawv los ntawm txhua sab, thiab coj lawv rov los rau hauv lawv thaj av: Thiab Kuv yuav ua kom lawv ua ib haiv neeg nyob hauv thaj av saum cov roob ntawm cov Yixayee; thiab yuav muaj ib tug vajntxwv kav lawv txhua tus: thiab lawv yuav tsis ua ob haiv neeg ntxiv lawm, thiab lawv yuav tsis raug faib ua ob lub tebchaws ntxiv lawm ib zaug li: Lawv yuav tsis ua kom lawv tus kheej qias neeg ntxiv lawm nrog lawv tej mlom, los yog nrog lawv tej yam uas ntxub ntxaug kawg, los yog nrog ib yam ntawm lawv tej kev txhaum cai: tiam sis Kuv yuav cawm lawv tawm hauv txhua qhov chaw uas lawv nyob, qhov chaw uas lawv tau ua txhaum, thiab Kuv yuav ntxuav kom lawv huv: ces lawv yuav yog Kuv haiv neeg, thiab Kuv yuav yog lawv tus Vajtswv. Thiab Daviv Kuv tus tub qhe yuav ua vajntxwv kav lawv; thiab lawv txhua tus yuav muaj ib tug tswv yug yaj xwb: lawv kuj yuav taug raws li Kuv tej kev txiav txim, thiab yuav ceev faj ua raws li Kuv tej kev cai, thiab ua lawv raws nraim. Thiab lawv yuav nyob hauv thaj av uas Kuv tau muab rau Yakhauj Kuv tus tub qhe, qhov chaw uas nej tej yawg koob tau nyob; thiab lawv yuav nyob rau hauv ntawd, yog lawv, thiab lawv cov me nyuam, thiab lawv cov me nyuam tej me nyuam mus ib txhis: thiab Daviv Kuv tus tub qhe yuav ua lawv tus thawj kav mus ib txhis. Dua li ntawd Kuv yuav cog lus txog kev thaj yeeb nrog lawv; nws yuav yog ib daim ntawv cog lus nyob mus ib txhis nrog lawv: thiab Kuv yuav tsa lawv ruaj, thiab yuav ua kom lawv huam vam coob zuj zus, thiab yuav tsa Kuv lub chaw dawb huv rau hauv lawv nruab nrab mus ib txhis li. Kuv lub tsev ntaub kuj yuav nyob nrog lawv thiab: muaj tseeb, Kuv yuav yog lawv tus Vajtswv, thiab lawv yuav yog Kuv haiv neeg. Thiab cov tebchaws lwm haiv neeg yuav paub tias Kuv yog tus Tswv uas ua kom cov Yixayee dawb huv, thaum Kuv lub chaw dawb huv nyob hauv lawv nruab nrab mus ib txhis li. Exekees 37:21–28.

Muaj ntau yam koob hmoov uas Exekees qhia meej tias tau cog tseg rau ob tug pas, uas yog ob haiv neeg uas los ua ib haiv neeg xwb. Peb yuav pib los ntawm kev xav txog plaub yam koob hmoov ntawd uas Muam White tau cim tseg ua plaub zaug “kev los,” thiab tag nrho tej ntawd tau ua tiav tib lub sijhawm, thaum lub Kaum Hli 22, 1844.

“Kev los txog ntawm Khetos ua peb tus pov thawj hlob mus rau qhov chaw dawb huv tshaj plaws, rau kev ntxuav lub chaw dawb huv, raws li tau muab tshwm sim hauv Daniel 8:14; kev los txog ntawm Leej Tub ntawm neeg mus cuag Tus Uas Laus Hnub Nyoog Kawg, raws li tau nthuav tawm hauv Daniel 7:13; thiab kev los txog ntawm tus Tswv mus rau Nws lub tuam tsev, raws li Malakis tau cev lus faj lem tseg, yog cov lus piav txog tib qho xwm txheej; thiab qhov no kuj raug sawv cev los ntawm kev los txog ntawm nraug vauv mus rau kev tshoob, raws li Khetos tau piav hauv zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb, hauv Mathais 25.” The Great Controversy, 426.

“Kev los” thawj zaug uas Muam White hais txog, yog kev los ntawm tus pov thawj hlob rau qhov “kev ntxuav lub chaw dawb huv huvsi,” uas yuav tshwm sim thaum kawg ntawm ob txhiab peb puas xyoo. Nqe ntawd muab lo lus teb rau lo lus nug hauv Daniyees yim thiab nqe kaum peb uas nug tias, “Lub zeem muag txog kev txi niaj txiag, thiab kev ua txhaum uas ua rau kev puam tsuaj, uas muab ob leeg, lub chaw dawb huv huvsi thiab cov pej xeem, rau raug tsuj rau hauv qab ko taw—yuav ntev npaum li cas?” Nqe kaum plaub qhia meej tias kev ntxuav lub chaw dawb huv huvsi yuav pib thaum kawg ntawm ob txhiab peb puas xyoo. Exekees hais tias Vajtswv yuav “coj cov Yixayee cov me nyuam tawm hauv nruab nrab ntawm cov Lwm Haiv Neeg, rau qhov chaw uas lawv tau mus lawm, thiab yuav sau lawv tuaj ntawm txhua sab, … thiab haiv neeg uas raug sau los ntawd yuav tsis muaj kev qias neeg rau lawv tus kheej ntxiv lawm” vim Vajtswv yuav “ntxuav lawv kom huv: ces lawv yuav yog kuv haiv neeg, thiab kuv yuav yog lawv tus Vajtswv.”

Thaum lub Kaum Hlis 22, 1844, qhov “kev los” zaum ob uas Muam White tau hais txog ntawd, yog qhov ua tiav ntawm Daniyee tshooj xya, nqe kaum peb, uas qhia tias Leej Tub ntawm neeg yuav los cuag Tus Laus Hnub Nyoog, kom txais ib lub nceeg vaj. Exekees hais tias Vajtswv “yuav ua kom lawv ua ib haiv neeg nyob hauv lub tebchaws saum cov roob Ixayees; thiab ib tug vajntxwv yuav ua vajntxwv kav lawv txhua tus.” Exekees sawv cev rau Khetos ua vajntxwv nrog lub npe “Davi,” thaum nws hais tias “Davi kuv tus tub qhe yuav ua vajntxwv kav lawv.” Nws kuj qhia ntxiv tias Khetos, uas yog Davi, yuav yog lawv “ib tug tswv yug yaj,” thiab tias Nws “tus tub qhe Davi” kuj “yuav ua lawv tus thawj mus ib txhis.” Ib tug vajntxwv raws li lub ntsiab txhais mas yuav tsum muaj nws lub meejmom ua vajntxwv, thiab nws yuav tsum muaj ib thaj av tswj kav thiab muaj cov pejxeem ntawm nws lub nceeg vaj. Yog tsis muaj pejxeem, ces yeej yuav tsis muaj lub nceeg vaj.

Kuv pom hauv tej yog toog hmo ntuj, thiab saib seb, muaj ib tug zoo li Neeg Leej Tub los nrog saum ntuj tej huab, thiab nws los cuag Tus Uas Muaj Hnub Nyoog Kawg Kawg, thiab lawv coj nws los ze rau ntawm Nws xub ntiag. Thiab muaj txoj kev kav, thiab hwjchim ci ntsa iab, thiab ib lub nceeg vaj raug muab rau nws, kom txhua haiv neeg, txhua lub tebchaws, thiab txhua yam lus yuav tsum ua haujlwm rau nws: nws txoj kev kav yog txoj kev kav mus ib txhis, uas yuav tsis ploj mus, thiab nws lub nceeg vaj yog yam uas yuav tsis raug rhuav tshem. Daniel 7:13, 14.

Qhov “kev los” thib peb uas Muam White tau txheeb qhia yog thaum Khetos, uas yog “tus tubtxib ntawm kev cog lus,” mam li los dheev rau Nws lub tuam tsev kom ntxuav cov tub ntawm Levi kom dawb huv. Exekees hais tias Khetos “yuav ntxuav lawv: ces lawv thiaj yuav yog kuv haiv neeg, thiab kuv yuav yog lawv tus Vajtswv,” thiab tias “dua li ntawd” Nws yuav tsim “ib txoj kev cog lus ntawm kev thaj yeeb nrog lawv,” uas “yuav yog ib txoj kev cog lus mus ib txhis.” Txoj kev cog lus ntawd yuav tiav thaum Vajtswv yuav “tsa” Nws “lub chaw dawb huv rau hauv lawv nruab nrab,” thiab tias “lwm haiv neeg yuav paub tias kuv yog tus Tswv uas ua kom cov Ixayees dawb huv, thaum kuv lub chaw dawb huv yuav nyob hauv lawv nruab nrab.”

Saib seb, Kuv yuav txib kuv tus tubtxib mus, thiab nws yuav npaj txojkev ua ntej kuv; thiab tus Tswv, uas nej tab tom nrhiav, yuav los txog rau hauv nws lub tuam tsev tam sid; yog tus tubtxib ntawm txojkev cog lus, tus uas nej zoo siab rau: saib seb, nws yuav los, tus Tswv uas kav txhua pab tub rog hais li ntawd. Tiamsis leejtwg thiaj yuav nyob taus rau hnub uas nws los? thiab leejtwg thiaj yuav sawv tau thaum nws tshwm los? rau qhov nws zoo ib yam li hluav taws uas lim kom huv, thiab zoo li xab npum uas cov ntxhua khaub ncaws siv: Thiab nws yuav zaum ua tus lim thiab tus ntxuav nyiaj kom huv; thiab nws yuav ntxuav cov tub ntawm Levi kom huv, thiab lim lawv ib yam li kub thiab nyiaj, kom lawv thiaj yuav muab tej khoom fij hauv kev ncaj ncees rau tus Tswv. Ces tej khoom fij ntawm Yudas thiab Yeluxalees yuav ntxim tus Tswv siab, ib yam li nyob rau hnub qub thaum ub, thiab ib yam li hauv tej xyoo dhau los lawm. Malakais 3:1–4.

Tus tub txib uas npaj txoj kev rau Khetos, tus “tub txib ntawm lo lus cog tseg” hauv keeb kwm txij xyoo 1798 mus txog 1844, yog Eliyas, raws li sawv cev los ntawm William Miller. Thaum Khetos, mam li nco dheev los rau Nws lub tuam tsev, Nws tau ntxuav “cov tub ntawm Levi” huv si ib yam li “hluav taws ntawm tus lim kom ntshiab.”

Lwm “kev los” ntxiv uas tau ua tiav rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, yog tus nraug vauv los. Ob zaug Exekees qhia meej tias haiv neeg uas raug sau los ntawm ob tug pas yuav yog Vajtswv “haiv neeg,” thiab tias Nws “yuav ua lawv tus Vajtswv.” Qhov no tau ua tiav los ntawm txoj kev sib yuav. Rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, plaub txoj lus faj lem uas tau ua tiav, uas Muam White hais txog, txhua yam ntawd raug txheeb qhia los ntawm zaj lus tim khawv ntawm Exekees ob tug pas.

Eliyas sawv cev rau tus tubtxib uas npaj txoj kev rau tus tubtxib ntawm txoj kev cog lus tseg. Khetos tau qhia tias Yauhas uas ua kevcai raus dej yog tus tubtxib uas npaj txoj kev rau Nws thawj zaug kev los. Muam White tau txheeb William Miller tias yog Eliyas, thiab Miller tau npaj txoj kev rau Khetos los ua tus “pov thawj hlob,” tus “Leej Tub ntawm neeg,” tus “tubtxib ntawm txoj kev cog lus tseg” thiab tus “nraug vauv.”

Tom qab peb xyoos ib nrab, Eliyas tau tawm hauv Xalafta, qhov chaw uas nws tau nyob nrog tus poj ntsuam thiab nws tus tub, thiab tau txib Ahaj kom hu tag nrho cov Ixayees los rau Khaumee. Exekees hais tias lwm haiv neeg yuav paub tias Vajtswv yog Vajtswv, thaum Nws muab Nws lub chaw dawb huv tso rau hauv nruab nrab ntawm haiv neeg uas tau sib sau ua ke tawm ntawm ob tug ncej. Nyob saum Roob Khaumee, Eliyas tau hais rau cov Ixayees kom xaiv seb puas yog Vajtswv yog Vajtswv los yog Npa-as yog Vajtswv, tiam sis nws tau tsa lo lus nug ntawd hauv lub ntsiab lus uas tsis yog hais txog xwb tias leejtwg yog Vajtswv tseeb, tiam sis kuj nyob hauv lub ntsiab lus hais txog leejtwg yog tus cev Vajtswv lus tseeb.

Eliyas txawm tuaj cuag tag nrho cov pej xeem, thiab hais tias, Nej yuav nyob tshee ntawm ob lub tswv yim mus txog thaum twg? Yog tus Tswv yog Vajtswv, cia li raws nws qab mus; tiam sis yog Npa-as, mas cia li raws nws qab mus. Thiab cov pej xeem tsis teb nws ib lo lus li. Ces Eliyas hais rau cov pej xeem tias, Kuv, tsuas yog kuv tib leeg xwb, tseem nyob ua tus yaj saub rau tus Tswv; tiam sis Npa-as cov yaj saub muaj plaub puas tsib caug leej. 1 Vajntxwv 18:21, 22.

Tag nrho cov Yixayee, nrog rau Ahaj, twb paub tias Eliyas tus Vajtswv yog Vajtswv lawm, thaum hluav taws nqis saum ntuj los thiab hlawv Eliyas tej xyeem kom tas. Kev nqis los ntawm hluav taws saum roob Kha-mees yog lub cim qhia txog thaum Vajtswv tsa Nws lub chaw dawb huv rau hauv nruab nrab ntawm haiv neeg uas tsim los ntawm ob tug pas nrig. Txuj ci tseem ceeb ntawm hluav taws saum Roob Kha-mees tau qhia meej tias Vajtswv yog Vajtswv, thiab Npa-as yog ib tug vajtswv cuav.

Txujci tseem ceeb hauv Sarepta, thaum Eliyas pw saum tus poj ntsuam tus tub uas twb tuag lawm peb zaug, tau ua pov thawj rau nws tias Eliyas yog ib tug txiv neej ntawm Vajtswv, thiab txujci tseem ceeb ntawm Carmel kuj ua tiav tib yam ntawd. Tsis yog tias hluav taws ntawm Carmel xwb thiaj ua pov thawj tias Vajtswv yog Vajtswv, tiamsis nws kuj qhia meej tias Eliyas yog Vajtswv tus yaj saub tseeb, qhov uas sawv sib txawv ntawm cov yaj saub ntawm Baal thiab cov yaj saub ntawm tej koog ntoo. Hauv keeb kwm txij xyoo 1840 mus txog 1844, Miller thiab cov Millerites raug qhia meej tias yog cov yaj saub tseeb, qhov uas sawv sib txawv ntawm cov yaj saub cuav ntawm Protestantism uas twb thim kev ntseeg lawm, cov uas nyob rau hauv keeb kwm ntawd heev twb tau qhia tawm tias lawv yog Jezebel cov ntxhais.

Eliyas nyob rau saum Khaumees sawv cev rau txoj hauj lwm ntawm kev txheeb xyuas tus kub tseeb ntawm Protestant, rau qhov lub nceeg vaj thib rau hauv phau Vaj Lug Kub txoj kev yaj saub, yog tus tsiaj qus hauv ntiaj teb ntawm Qhia Tshwm tshooj kaum peb, muaj ib tug kub ntawm Protestantism thiab ib tug kub ntawm Republicanism, thiab nws nyuam qhuav pib nws txoj kev kav hauv xyoo 1798 xwb. Xyoo 1798, thaum kawg ntawm peb xyoos rhalf thiab ib nrab ntawm Yesanpees txoj kev kav, Eliyas tau tawm hauv Xalespata los ua kom pom tseeb tias pawg ntseeg twg yog tus kub ntawm Protestantism rau saum tus tsiaj qus hauv ntiaj teb.

Tus poj ntsuam uas nyob hauv Sarepta tab tom taug kev los ntawm keeb kwm ntawm Thyatira mus rau txoj kev sib yuav, qhov chaw uas nws txoj kev ua poj ntsuam yuav raug tshem tawm. Nws tus tub uas tau sawv rov los sawv cev rau cov uas Jezebel tau muab tua thaum lub sijhawm peb xyoos ib nrab uas muaj kev qhuav dej. Ob tug pas ntoo uas nws tab tom khaws los ua hluav taws yog ob lub tsev ntawm Ixayees tiag tiag uas yuav raug sau ua ke los ua ib haiv neeg xwb, thiab haiv neeg ntawd yog Ixayees sab ntsuj plig. Tus poj ntsuam yuav siv ob tug pas ntoo ntawd los tsim hluav taws, uas tau muaj tiav ntawm Carmel thiab rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, thaum tus tub txib ntawm txoj kev cog lus tau ntxuav cov tub ntawm Levi nrog “tus hluav taws ntawm tus kws yaj kom huv.”

Hluav taws yog ib lub cim ntawm Vajtswv tus Ntsuj Plig txoj kev nchuav los, uas tau tshwm sim saum Carmel thiab thaum Txoj Kev Quaj Thaum Ib Tag Hmo uas mus txog nws qhov ncov hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844.

Thiab thaum hnub Peetekos los txog puv npo lawm, lawv txhua tus nyob ua ke ib siab ib ntsws hauv tib qho chaw. Ces txawm muaj ib lub suab nrov tam sim ntawd los saum ntuj los, zoo li cua hlob heev tshuab tuaj, thiab lub suab ntawd puv nkaus lub tsev uas lawv zaum nyob. Thiab muaj tej tus nplaig sib cais tshwm rau lawv pom, zoo ib yam li hluav taws, thiab txawm los nyob saum txhua tus ntawm lawv. Thiab lawv sawv daws puv npo tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, thiab pib hais lwm yam lus, raws li tus Ntsuj Plig pub rau lawv hais tau. Tes Haujlwm 2:1–4.

Kev nchuav tawm ntawm tus Ntsuj Plig sawv cev rau txoj kev tshaj tawm ib txoj xov, thiab tus poj ntsuam tab tom yuav cig hluav taws, kom nws thiaj npaj tau ib co zaub mov los noj, uas yog ib txoj xov.

Thiab kuv txawm mus cuag tus tim tswv, thiab hais rau nws tias, Muab phau ntawv me ntawd rau kuv. Ces nws hais rau kuv tias, Cia li coj mus, thiab noj kom tag; nws yuav ua rau koj lub plab iab, tiamsis hauv koj lub qhov ncauj nws yuav qab zib ib yam li zib ntab. Thiab kuv txawm muab phau ntawv me ntawd tawm ntawm tus tim tswv txhais tes, thiab noj tag; hauv kuv lub qhov ncauj nws qab zib ib yam li zib ntab; thiab thaum kuv noj tag lawm, kuv lub plab txawm iab. Qhia Tshwm 10:9, 10.

Zaj lus uas Ahab tshaj tawm tam sim ntawd rau Yexenpees yog tias Eliyas tus Vajtswv yog tus Vajtswv tseeb, rau qhov Ahab nyuam qhuav pom tseeb tias Eliyas tus Vajtswv teb los ntawm hluav taws. Zaj lus uas tau qhib tawm tam sim ntawd rau hnub tim 22 lub Kaum Hli, 1844 yog zaj lus ntawm tus tim tswv thib peb. Hauv ob qho xwm txheej no, txawm yog zaj lus uas Ahab xa mus los yog zaj lus ntawm tus tim tswv thib peb, puav leej ua rau Yexenpees chim npau taws kawg.

Tiamsis xov tawm sab hnub tuaj thiab sab qaum teb yuav ua rau nws ntxhov siab; yog li ntawd nws yuav tawm mus nrog txoj kev npau taws loj heev kom rhuav tshem, thiab kom muab coob leej pov tseg kom ploj mus kiag li. Daniel 11:44.

Daniyee “xov xwm tawm sab hnub tuaj thiab sab qaum teb” sawv cev rau txoj xov uas ua rau vaj ntxwv sab qaum teb, uas yog Jezebel, npau taws heev, thiab nws thiaj pib kev tsim txom kawg ntawm keeb kwm ntiajteb. Txoj xov ntawd tau raug sawv cev los ntawm Ahaj txoj xov rau Jezebel, thiab los ntawm txoj xov ntawm tus timtswv thib peb uas los txog thaum qhib txoj kev txiav txim rau xyoo 1844.

Thiab Ahaj qhia rau Yexanpees txhua yam uas Eliyas tau ua, thiab kuj qhia tias nws tau tua tag nrho cov cev Vajtswv lus ntawd nrog rab ntaj li cas. Ces Yexanpees txib ib tug tub xa xov mus cuag Eliyas, hais tias, Cia cov tswv ntuj ua li no rau kuv, thiab tshaj ntawd ntxiv thiab, yog kuv tsis ua kom koj txoj sia zoo ib yam li txoj sia ntawm ib tug ntawm lawv txog tav su no rau tag kis lub sijhawm no. 1 Vajntxwv 19:1, 2.

Eliyas, raws li ib lub cim, raug sawv cev los ntawm lub sijhawm nyob rau hauv tebchaws moj sab qhua txij xyoo 538 mus txog 1798. Tom qab ntawd, xyoo 1798, Eliyas tshwm hauv keeb kwm los ua William Miller. Xyoo 1844, Eliyas tab tom hu kom hluav taws ntawm Txoj Kev Quaj Nruab Nrab Hmo Ntuj nqes los saum ntuj. Tom qab ntawd, xyoo 1863, Eliyas thiab nws zaj lus raug tsis lees txais. Nws zaj lus yog Mauxes zaj lus ntawm “xya lub sijhawm,” uas kuj raug sawv cev los ntawm Exekhee zaj lus ntawm “ob tug pas.” Kev sib sau ua ke ntawm ob tug pas ntawd thaum xaus ntawm lawv txoj kev tawg khiav yog zaj lus ntawm tus poj ntsuam ntawm Xalefath, thiab nws tau sib sau ob tug pas ntawd ua ntej npaj ib pluag mov.

Raws li James thiab Ellen White, Millerite Adventism tau dhau los ua Laodicean Adventism nyob rau xyoo 1856, thiab thaum tom qab ntawd lawv tsis lees txais Eliyas txoj xov uas hais txog Mauxes tej “xya lub sij hawm” nyob rau xyoo 1863, lawv tau tshem tawm lub peev xwm raws li kev txawj xav kom nkag siab txog kev nce ntxiv ntawm kev paub ntawm cov “xya lub sij hawm” uas Vajtswv tau nrhiav coj los tshwm sim nyob rau xyoo 1856 (los ntawm yim tsab xov xwm uas Hiram Edson tseem sau tsis tiav). Raws li kev txawj xav lawv raug yuam kom pib rhuav tshem lub hauv paus txheej txheem ntawm cov qhov tseeb uas cov tim tswv tau coj William Miller los sib sau ua ke. Thawj “lub pob zeb” uas Miller nrhiav tau, yog lub pob zeb hauv paus uas Laodicean Adventism yuav dawm ntog rau thoob plaws nws keeb kwm tag nrho. Kev tsis lees txais thawj lub pob zeb ntawd ntawm qhov tseeb tau tsim kom muaj Laodicea txoj kev dig muag, uas yog ib yam tsos mob kho tau, tiam sis tsawg kawg thiaj raug nrhiav kev kho.

Kev ntxuav lub tuam tsev uas tau pib rau hnub Kaum Hli 22, 1844, muaj xws li kev ntxuav “pawg tub rog” uas tau raug tsuj qes ua ke nrog lub tuam tsev dawb huv hauv Daniel 8:13. Pawg tub rog ntawd tau raug sawv cev los ntawm “ob tug pas ntoo” uas tus poj ntsuam ntawm Zarephath tau khaws los rau hluav taws. Ob tug pas ntoo ntawd yog ob lub tsev ntawm Ixayees thaum ub tiag tiag. Ephraim thiab Judah tiag tiag yuav tsum raug sau los ua ib haiv neeg sab ntsuj plig xwb, thiab raug tus tub txib ntawm txoj kev cog lus ua kom dawb huv rau thaum qhib txoj kev txiav txim. Ob haiv neeg ntawd yog “pawg tub rog” uas tau raug tsuj qes ntawd.

Ezekiel cov lus cog tseg yog tias Vajtswv yuav “co cov me nyuam Ixayees tawm hauv cov neeg txawv teb chaws, qhov chaw uas lawv tau mus lawm,” thiab yuav “sau lawv los ua ke” “thiab coj lawv los rau hauv lawv tus kheej teb chaws.” Lub teb chaws ntawm Ixayees tiag tiag yog lub teb chaws uas muaj yeeb koob, los sis lub teb chaws cog tseg, los sis Yudas. Lub teb chaws uas muaj yeeb koob ntawm sab ntsuj plig hauv xyoo 1798 yog lub teb chaws ntawm tus tsiaj qus hauv ntiaj teb uas muaj ob lub kub nyob hauv Tshwm Sim tshooj kaum peb.

Hnub uas kuv tsa kuv txhais tes cog lus rau lawv, yuav coj lawv tawm hauv tebchaws Iyi los rau hauv ib lub tebchaws uas kuv twb xaiv tseg rau lawv, ib lub tebchaws uas ntws nplua mias nrog mis thiab zib ntab, uas yog lub yeeb koob ntawm txhua thaj av.... Tiamsis dua li ntawd kuv kuj tsa kuv txhais tes rau lawv nyob hauv tebchaws moj sab qhua, tias kuv yuav tsis coj lawv mus rau hauv lub tebchaws uas kuv tau muab rau lawv, ib lub tebchaws uas ntws nplua mias nrog mis thiab zib ntab, uas yog lub yeeb koob ntawm txhua thaj av. Exekees 20:6, 15.

Ob lub tsev tiag tiag ntawm cov Yixayee tau nyob hauv thaj av uas yog “lub yeeb koob ntawm txhua thaj av,” yog thaj av uas “ntws” nrog “mis nyuj thiab zib ntab.” Thaum ob lub tsev tiag tiag ntawm cov Yixayee raug sib sau ua ke los ua cov Yixayee sab ntsuj plig, lawv tau txais lo lus cog tseg tias yuav raug muab tso rau hauv lawv tus kheej thaj av. “Thaj av muaj yeeb koob” sab ntsuj plig yog qhov chaw uas kev txav ntawm cov Millerites thaum pib thiab kev txav ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab thaum qhov xaus nyob rau lub sijhawm uas tsiaj qus hauv ntiajteb kav. Kev txav uas sawv cev rau ib puas plaub caug plaub txhiab tsuas yog yuav raug tsa sawv tau hauv thaj av ntawm tsiaj qus hauv ntiajteb xwb. Ib qho kev txav uas lees tias yog kev txav ntawm tus tim tswv thib peb los ntawm lwm thaj av twg los xij yog ib qho cuav, rau qhov Alpha thiab Omega ib txwm nthuav qhia qhov kawg raws li qhov pib.

“Kev hlub tshua thiab tej koob hmoov uas tsis muaj ib yam yuav piv tau ntawm Vajtswv tau raug nchuav los saum peb haiv neeg, nws tau yog ib thaj av ntawm txoj kev ywj pheej, thiab yog lub hwjchim ci ntsa iab ntawm tag nrho lub ntiajteb. Tiamsis tsis yog tig rov qab ua Vajtswv tsaug, tsis yog hwm Vajtswv thiab nws txoj kevcai, cov uas lees tias yog cov ntseeg Vajtswv hauv tebchaws Amelikas twb raug keeb nrog txoj kev khav theeb, kev ntshaw nyiaj txiag, thiab kev cia siab rau tus kheej lawm....”

“Lub sij hawm twb los txog thaum txoj kev txiav txim poob rau hauv tej kev, thiab txoj kev ncaj ncees tsis muaj peev xwm nkag tau, thiab tus uas tig deb ntawm txoj kev phem kuj ua rau nws tus kheej dhau los ua neeg raug tua tsiaj. Tiamsis tus Tswv txhais caj npab tsis tau luv kom Nws cawm tsis tau, thiab Nws pob ntseg tsis tau hnyav kom Nws hnov tsis tau. Cov pejxeem hauv Tebchaws Meskas tau yog ib haiv neeg uas tau txais kev pom zoo tshwjxeeb; tiamsis thaum lawv txwv kev ywj pheej ntawm kev ntseeg, tso Protestantism tseg, thiab txhawb nqa txoj kev ntseeg papacy, ces qhov ntsuas ntawm lawv txoj kev txhaum yuav puv npo, thiab ‘kev thim txoj kev ntseeg ntawm lub tebchaws’ yuav raug sau tseg rau hauv cov phau ntawv saum ntuj ceeb tsheej. Qhov tshwm sim ntawm txoj kev thim txoj kev ntseeg no yuav yog kev puam tsuaj ntawm lub tebchaws.” Review and Herald, May 2, 1893.

Daniyees tshooj yim, nqe kaum peb thiab kaum plaub qhia meej txog kev raug tsuj tsawv ntawm ob qho tib si lub chaw dawb huv thiab pab tub rog. Pab tub rog ntawd yog ob lub tsev ntawm cov Yixayee tiag. Yeluxalees raug tsuj tsawv nyob rau hauv ib txhiab ob puas rau caum xyoo ntawm Lub Caij Tsaus Ntuj.

Thiab tau muab ib tug pas rau kuv zoo li ib tug qws; thiab tus timtswv sawv hais tias, Cia li sawv, thiab ntsuas Vajtswv lub tuam tsev, thiab lub thaj txi ntuj, thiab cov uas pe hawm nyob hauv ntawd. Tiamsis lub tshav puam uas nyob sab nraum lub tuam tsev ntawd cia tseg, txhob ntsuas nws li; vim nws tau muab rau lwm haiv neeg lawm: thiab lawv yuav tsuj lub nroog dawb huv rau hauv qab taw tau plaub caug ob lub hlis. Revelation 11:1, 2.

Yauhas hauv Tshwmsim tshooj kaum ib raug hais kom ntsuas tsis yog lub tuam tsev xwb, tiam sis tseem ntsuas “cov uas pe hawm nyob hauv” thiab. Hauv txoj kev cev Vajtswv lus, Yauhas raug muab tso rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, thaum nws raug txib kom ntsuas lub tuam tsev thiab cov uas pe hawm nyob hauv ntawd.

Kuv thiaj li coj phau ntawv me ntawm tus tim tswv txhais tes los, thiab noj nws tag; nws nyob hauv kuv lub qhov ncauj qab zib ib yam li zib ntab; tab sis thaum kuv nyuam qhuav noj nws tas, kuv plab thiaj iab. Qhia Tshwm 10:10.

Nyob rau nqe kaum ntawm tshooj kaum ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm, Yauhas sawv cev rau txoj kev poob siab iab ntawm Lub Kaum Hli 22, 1844, thiab tam sim ntawd nws raug hais kom ntsuas ob leeg lub chaw dawb huv thiab pab tub rog. Lub ntsiab lus ntawm lo lus nug hauv Daniyee yim thiab nqe kaum peb yog kev tsuj nias ob leeg lub chaw dawb huv thiab pab tub rog. Yauhas qhia rau peb tias “Lwm Haiv Neeg” yuav tsum “tsuj hniav taw” “lub nroog dawb huv” rau “plaub caug ob lub hlis.” Plaub caug ob lub hlis ntawd yog Eliyas peb xyoos ib nrab. Nws yog Lub Sijhawm Tsaus Ntuj txij xyoo 538 mus txog 1798. Thaum sawv cev raws li lus faj lem nyob rau Lub Kaum Hli 22, 1844, Yauhas raug hais kom tso tseg lub tshav puam thiab “txhob ntsuas nws, rau qhov nws twb raug muab rau Lwm Haiv Neeg lawm, thiab lawv yuav tsuj hniav taw lub nroog dawb huv plaub caug ob lub hlis.”

Thaum Yauhas raug hais kom ntsuas “lub tuam tsev, thiab lub thaj, thiab cov uas pe hawm nyob hauv”; raws li cov lus hauv Daniyees yim thiab nqe kaum peb, nws raug hais kom ntsuas lub chaw dawb huv thiab pab neeg. Yog Yauhas raug hais kom ‘tsis txhob’ suav ib txhiab ob puas rau caum xyoo, ces nws yuav tsum ntsuas txij xyoo 1798 mus txog qhov chaw uas nws tab tom sawv hauv xyoo 1844. Xyoo 1798 mus txog xyoo 1844, thaum ntsuas lawm, sawv cev rau plaub caug rau xyoo. Qhov pib ntawm plaub caug rau xyoo ntawd yog xyoo 1798, thaum Mauxe tej “xya lub sijhawm” tawm tsam tsev neeg Ixayees sab qaum teb tau ua tiav. Qhov kawg ntawm plaub caug rau xyoo ntawd yog xyoo 1844, thaum Mauxe tej “xya lub sijhawm” tawm tsam tsev neeg Ixayees sab qab teb tau ua tiav. Yauhas qhov kev ntsuas no sib npaug rau plaub caug rau xyoo. Tus lej plaub caug rau yog ib lub cim ntawm lub tuam tsev. Yexus hais tias, rhuav lub tuam tsev no, thiab hauv peb hnub kuv yuav tsa nws sawv rov los, tiam sis cov Yudais uas cav ceg ntawd sib cav tias lub tuam tsev no twb raug txhim tsa tau plaub caug rau xyoo lawm.

Yexus teb lawv hais tias, Nej rhuav lub tuam tsev no pov tseg, ces hauv peb hnub kuv yuav tsa nws sawv rov los. Cov Yudais txawm hais tias, Lub tuam tsev no twb ua tau plaub caug rau xyoo lawm, hos koj puas yuav tsa nws sawv rov los hauv peb hnub? Tiamsis nws hais txog lub tuam tsev uas yog nws lub cev. Yauhas 2:19–21.

Yexus tau txais Adas cev nqaij daim tawv tom qab Adas tau poob lawm, nrog rau tag nrho tej kev qaug zuj zus uas tau txais los ntawm caj ces, xwv kom tsa tau ib tug qauv kom peb yeej kov yeej tau ib yam li Nws tau kov yeej. Raws li ob tug tim khawv, kev qhia tias Khetos cev nqaij daim tawv tsis muaj tej kev qaug zuj zus uas tau txais los ntawm plaub txhiab xyoo ntawm kev txhaum, yog kev txhawb nqa cawv txiv hmab ntawm Npanpiloo, rau qhov kev qhia tias Khetos tsis tau lees txais tej kev qaug zog uas tau txais los ntawm caj ces ntawd yog ib qho lus qhuab qhia tseem ceeb ntawm Khetos Kas Tos Liv.

Thiab txhua tus ntsuj plig uas tsis lees hais tias Yexus Khetos tau los nyob hauv cev nqaij daim tawv tsis yog los ntawm Vajtswv los; thiab qhov no yog tus ntsuj plig ntawm tus tawm tsam Khetos, uas nej twb tau hnov lawm tias nws yuav los; thiab txawm nim no nws twb nyob hauv lub ntiajteb no lawm. 1 Yauhas 4:3.

Vim muaj coob tus neeg dag ntxias tau nkag los rau hauv lub ntiajteb no lawm, yog cov uas tsis lees hais tias Yexus Khetos tau los hauv cev nqaij daim tawv. Tus ntawd yog tus dag ntxias thiab yog tus tawm tsam Khetos. 2 Yauhas 1:7.

Lub tuam tsev ntawm Khetos lub cev yog lub tuam tsev ntawm txhua tus tibneeg lub cev.

“Khetos tsis nyob hauv ib qho chaw uas zoo tshaj plaws nyob rau hauv roob moj sab qhua uas txom nyem ntawd los tiv dhau Xatas tej kev ntxias, ib yam li Adas tau nyob thaum nws raug ntxias hauv Edees. Vajtswv Leej Tub tau txo Nws Tus Kheej hwjchim nqes thiab txais tibneeg lub cev tom qab noob neej tau taug kev yuam kev deb ntawm Edees tau plaub txhiab xyoo, thiab deb ntawm lawv lub xeev qub uas muaj kev dawb huv thiab kev ncaj ncees. Kev txhaum tau muab nws tej cim txaus ntshai tso rau saum noob neej tau ntau tiam neeg lawm; thiab kev qaug zuj zus ntawm cev nqaij daim tawv, kev xav hlwb, thiab kev coj ncaj coj zoo tau kav thoob plaws hauv tibneeg txhua tsevneeg.”

“Thaum Adas raug tus neeg ntxias tuaj tawm tsam hauv Edees, nws tseem tsis tau muaj qhov qias neeg ntawm txoj kev txhaum. Nws sawv nyob rau hauv lub zog ntawm nws txoj kev zoo tag nrho ntawm Vajtswv xub ntiag. Txhua yam cev qhuab hauv nws lub cev thiab txhua yam peev xwm ntawm nws tus kheej txoj sia puav leej raug tsim kom loj hlob sib npaug, thiab raug ntsuas kom sib haum xeeb zoo.”

“Yexus Khetos, nyob rau hauv roob moj sab qhua ntawm kev sim siab, tau sawv nyob rau hauv Adas qhov chaw kom ris txoj kev xeem uas nws twb tsis taus nyiaj dhau. Ntawm no Khetos tau kov yeej sawv cev rau tus neeg txhaum, plaub txhiab xyoo tom qab Adas tig nws nraub qaum rau qhov kaj ntawm nws lub tsev. Raug cais tawm ntawm Vajtswv lub xub ntiag, tib neeg tsev neeg tau ncaim mus, tiam dhau tiam, deb zuj zus ntawm txoj kev dawb huv qub, txoj kev txawj ntse, thiab txoj kev paub uas Adas tau muaj nyob hauv Edees. Khetos tau ris haiv neeg tej kev txhaum thiab kev qaug zog raws li tej ntawd muaj nyob thaum Nws los rau hauv ntiajteb los pab tibneeg. Sawv cev rau haiv neeg, nrog rau tej kev qaug zog ntawm tibneeg poob cev xwm nyob saum Nws, Nws yuav tsum sawv tiv tej kev sim siab ntawm Xatas hauv txhua yam ntsiab lus uas tibneeg yuav raug tawm tsam.” Selected Messages, phau 1, 267, 268.

Hauv Yauhas tshooj ob, Khetos tau hais txog Nws lub cev ua ib lub tuam tsev, thiab lub cev-tuam tsev ntawm Nws yog lub ntawm ib tug tibneeg uas muaj kev qaug zog thiab kev puas tsuaj sib sau ua ke dhau los ntawm plaub txhiab xyoo. Lub tuam tsev tibneeg uas Khetos tau hais txog ntawd yog tsim los ntawm plaub caug rau chromosomes. Thaum Mauxes nce mus saum Xinais kom txais txoj cai thiab tej lus qhuab qhia rau kev tsa lub tuam tsev, nws nyob saum lub roob plaub caug rau hnub. Exekees hais txog Khetos muab Nws lub tuam tsev tso rau hauv “nruab nrab” ntawm ob tug pas nrig. Lub sijhawm txij thaum kawg ntawm xya lub sijhawm ntawm lub nceeg vaj qaum teb thiab lub nceeg vaj qab teb uas Yauhas raug hais kom ntsuas ntawd yog plaub caug rau xyoo, thiab nws sawv cev rau “nruab nrab” lossis lub sijhawm nyob nruab nrab ntawm 1798 thiab 1844. Hauv plaub caug rau xyoo ntawd, Yexus tau tsa lub tuam tsev sab ntsuj plig uas Nws yuav los ntxuav tam sim ntawd thaum Nws los ua tus tubtxib ntawm txoj kev khi lus. Raws li tus tubtxib ntawm txoj kev khi lus, Nws yuav sau Nws txoj cai rau saum Nws haiv neeg lub siab. Txoj cai ntawd raug sawv cev los ntawm ob daim txiag. Daim txiag thawj muaj plaub lo lus txib, daim txiag thib ob muaj rau lo lus txib. Ua ke lawv sawv cev rau tus lej plaub caug rau.

Kev sib sau ua ke ntawm cov Ixayees sab ntsuj plig txij xyoo 1798 mus txog 1844, sawv cev rau kev sib sau ua ke ntawm cov Ixayees sab ntsuj plig, tab sis nws kuj sawv cev rau kev tsim tsa ib lub tuam tsev.

Thaum nej los cuag Nws, tus uas zoo li ib lub pob zeb uas muaj txoj sia, txawm yog tibneeg tsis lees txais los, los ntawm Vajtswv Nws raug xaiv thiab yog tus muaj nqis kawg; nej kuj zoo li tej pob zeb uas muaj txoj sia, raug txhim ua ib lub tsev ntawm sab ntsuj plig, ua ib pawg pov thawj dawb huv, kom nej thiaj tau muab tej kev txi ntawm sab ntsuj plig fij, uas yog yam Vajtswv txais yuav los ntawm Yexus Khetos.

Yog li ntawd, raws li muaj sau tseg hauv Vaj Lug Kub, Saib seb, Kuv tso ib lub pob zeb taub hau kaum tsev rau hauv Xi-oos, yog tus xaiv tseg, muaj nqis heev; thiab tus uas ntseeg rau nws yuav tsis raug txaj muag.

Yog li no rau cov uas ntseeg, Nws yog tus muaj nqis kawg; tiam sis rau cov uas tsis mloog lus, lub pob zeb uas cov kws ua tsev muab pov tseg lawm, tib lub ntawd thiaj raug tsa ua lub taub hau kaum tsev, thiab ua ib lub pob zeb uas ua rau dawm taw, thiab ua ib lub pob tsuas uas ua rau chim siab, rau cov uas dawm ntawm lo lus vim lawv tsis mloog lus; qhov ntawd lawv kuj raug teem cia rau lawm thiab.

Tiamsis nej yog ib haiv neeg uas raug xaiv, ib lub pov thawj vaj ntxwv, ib lub teb chaws dawb huv, ib haiv neeg uas yog Vajtswv tug tshwj xeeb; kom nej yuav tshaj tawm tej kev qhuas ntawm tus uas tau hu nej tawm hauv qhov tsaus ntuj los rau hauv nws qhov kaj uas txaus hwv: uas yav tag los tsis yog ib haiv neeg, tiam sis nim no yog Vajtswv haiv neeg: uas yav dhau los tsis tau txais txoj kev khuv leej, tiam sis nim no tau txais txoj kev khuv leej lawm. 1 Petus 2:4–10.

Lub tuam tsev uas tau raug tsa los ntawm xyoo 1798 mus txog 1844 muaj ib pab neeg uas raug “tsa tseg” rau kev tsis mloog lus. Lawv txoj kev tsis mloog lus tau tshwm tawm hauv lawv qhov kev tsis lees txais “xya zaug,” “lub pob zeb kaum tsev,” “lub pob zeb uas cov neeg ua tsev muab pov tseg,” uas yog “lub pob zeb ua kev txhaum” thiab “lub pob zeb ua rau dawm.”

Cov neeg pawg uas tau raug “xaiv los ntawm Vajtswv,” tau lees paub tus “pob zeb” uas tau raug “neeg tsis kam txais” ntawd tias yog “pob zeb ciaj sia,” thiab tias yog tus “pob zeb” uas tau raug “xaiv los ntawm Vajtswv, thiab” yog “muaj nqis heev.” Cov uas raug “xaiv los ntawm Vajtswv,” tus “neeg tiam uas raug xaiv” ntawd, yav “lub sij hawm dhau los” “tsis yog ib haiv neeg, tiamsis” tam sim ntawd yuav raug ua kom “yog Vajtswv haiv neeg.” Thaum Vajtswv sau ob tug pas los ua ke, Nws tau coj lawv tawm hauv cov “neeg txawv teb chaws.” Lawv yuav los ua Nws haiv neeg thaum Nws coj ob lub tebchaws los koom ua ib lub nyob rau hauv plaub caug rau xyoos txij xyoo 1798 mus txog xyoo 1844.

Muaj tsuas muaj ib lub hauv paus xwb, thiab lub hauv paus ntawd yog Yexus Khetos, tiam sis “lub pob zeb uas ua rau dawm taw” uas yog lub hauv paus ntawm keeb kwm ntawd, uas cov tsis mloog lus tau tsis lees txais, yog Mauxes “xya lub sij hawm.” Thaum “xya lub sij hawm” ntawd raug tsis lees txais xyoo 1863, ces qhov ntawd yog kev tsis lees txais Yexus Khetos.

Lub phaj ntawm tej dab neeg cuav uas xaus lus tias kev ntxuav lub chaw dawb huv uas tau pib rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli Ntuj, 1844 yog kev ua tiav ntawm zaj lus faj lem ob txhiab peb puas xyoo xwb, qhia txog ib lub chaw dawb huv uas khoob, ib lub chaw dawb huv uas tsis muaj ib pab neeg, ib lub nceeg vaj uas tsis muaj pej xeem. Tsis muaj ib lub hom phiaj rau lub chaw dawb huv uas kev tshwm sim saum ntuj ceeb tsheej tau muab qhia, uas muaj qhov tseem ceeb siab dua li yam uas Vajtswv tau hais tias yog lub hom phiaj ntawm lub chaw dawb huv.

Thiab cia lawv ua ib lub chaw dawb huv rau kuv; kom kuv thiaj nyob tau hauv lawv nruab nrab. Khiav Dim 25:8.

Hauv Vajluskub, Vajtswv lub chaw dawb huv ib txwm raug txuas nrog Nws haiv neeg, uas yog tus tswv tsev. Exekees ob tug pas nrig, uas raug qhia tias yog ob haiv neeg, yuav tsum los ua ib haiv neeg xwb thiab Vajtswv lub chaw dawb huv yuav nyob hauv lawv nruab nrab. Kev hais yuam kev txog lo lus nug hauv Daniyees yim nqe kaum peb, kom zais qhov uas lo lus nug ntawd yeej nug tiag tiag, tib lub sijhawm kuj yog kev tsis lees txais tus “neeg dawb huv tshwj xeeb” hauv nqe kaum peb, tus uas raug kom teb lo lus nug ntawd.

Tom qab ntawd kuv hnov ib tug neeg dawb huv hais lus, thiab ib tug neeg dawb huv ntxiv hais rau tus neeg dawb huv ntawd uas tab tom hais tias, Lub zeem muag uas hais txog txoj kev txi niaj hnub, thiab kev txhaum uas ua kom raug kev puam tsuaj, uas muab ob leeg—lub chaw dawb huv thiab pab tub rog—rau kom raug tsuj ntiag hauv qab taw, yuav kav mus ntev npaum li cas? Thiab nws hais rau kuv tias, Txog ob txhiab peb puas hnub; ces lub chaw dawb huv yuav raug ntxuav kom huv. Daniel 8:13, 14.

Tus uas nyob saum ntuj ceeb tsheej uas raug nug lo lus nug ntawd hu ua “tus neeg dawb huv ntawd,” thiab cov lus no txhais los ntawm lo lus Henplais “Palmoni”, uas txhais hais tias tus suav uas txaus xav kawg, tus suav cov yam zais cia. Hauv nqe lus ntawd, uas yog tus ncej nruab nrab thiab lub hauv paus ntawm Adventism, Khetos sawv cev rau nws tus kheej ua tus suav uas txaus xav kawg. Nws ua li ntawd nyob rau qhov chaw uas Nws qhia meej txog kev sib raug zoo ntawm zaj lus faj lem ntev tshaj plaws hauv Vajlugkub thiab kuj nrog zaj lus faj lem txog ob txhiab peb puas hnub. Zaj lus faj lem ntev tshaj plaws yog Mauxes txoj kev cog lus tseg, uas yog xya lub sijhawm ntawm Levi Tej Kevcai nees nkaum rau. Nws yog zaj lus faj lem uas qhia meej txog kev tawg khiav mus thiab kev ua qhev ntawm ob lub tsev neeg Ixayees, uas raug hu ua “pab tub rog” uas yuav raug tsuj nqes rau hauv nqe kaum peb, hos nqe kaum plaub qhia txog zaj lus faj lem ntawm kev tsuj nqes lub chaw dawb huv. Ob zaj lus faj lem no tau tiav thaum Lub Kaum Hli 22, 1844, tom qab tus poj ntsuam ntawm Xalefas khaws ob tug ntoo rau hluav taws ntawm tus tub txib ntawm txoj kev cog lus.

Thaum Adventism tsis lees txais thawj qhov tseeb kiag ntawm lub sij hawm cev lus faj lem uas cov tim tswv tau coj William Miller kom to taub, lawv tau ua kom lawv tus kheej dig muag. Xyoo 1856, nrog Hiram Edson yim tsab xov xwm, Palmoni tau sim ua kom lub teeb ntawm xya lub sij hawm ci ntxiv, los tsis muaj txiaj ntsig. Lawv tsis lees txais txoj xov rau Laodicea, thiab txais yuav tsib yam kev tshwm sim phem phem ntawm Laodicea, yog li ntawd lawv thiaj qhia lawv tus kheej tias yog tsib tus nkauj xwb ruam.

Rau caum tsib xyoos hauv Yaxayas xya, uas qhia txog 742BC, 723BC thiab 677BC thaum pib, tau rov qab muaj dua hauv zaj keeb kwm xaus ntawm 1798, 1844 thiab 1863. Zaj keeb kwm xaus ntawd raug sawv cev los ntawm kev sib sau ua ke ntawm ob tug pas hauv Exekees tshooj peb caug xya, thiab tus poj ntsuam ntawm Xalepathas (raws li nws raug hu ua hauv lus Kili hauv Phau Tshiab), yog zaj keeb kwm uas Vajtswv tab tom tsa kom muaj kev sib raug zoo ntawm txoj kev cog lus nrog cov Ixayees sab ntsuj plig nyob hauv Yudas sab ntsuj plig (thaj av uas muaj hwjchim ci ntsa iab) thaum lub sij hawm keeb kwm ntawm lub nceeg vaj thib rau ntawm Vajlugkub txoj lus faj lem. Zaj keeb kwm ntawd, uas yog qhov kawg ntawm lo lus faj lem ntawm rau caum tsib xyoos, kuj sawv cev rau qhov pib ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb hauv Tshwmsim kaum peb. Thaum pib ntawm lub nceeg vaj thib rau ntawm Vajlugkub txoj lus faj lem, kev txuas ua ke ntawm ob tug pas yog ib daim duab qhia txog qhov xaus ntawm lub nceeg vaj thib rau ntawm Vajlugkub txoj lus faj lem. Zaj keeb kwm ntawd muaj nyob hauv nws ib zaj keeb kwm sib txuam ntawm tus kub ntawm Protestantism thiab tus kub ntawm Republicanism.

Hauv yaj saub txoj kev qhia, ib lub hwj chim, lossis ib tug kub, lossis ib haiv neeg, lossis ib lub nceeg vaj, lossis ib tug vajntxwv, lossis ib lub taubhau, yog tej cim uas siv sib hloov tau, raws li qhov xwm txheej uas siv lawv. Tag nrho tej cim no kuj hais txog ob tug pas uas Exekees txheeb tias yog ob haiv neeg. Thaum pib ntawm keeb kwm yaj saub ntawm tus tsiaj hauv ntiajteb, tus kub Protestant tau raug sau los ua ib haiv neeg, lossis ib tug kub xwb. Thaum kawg ntawm tib zaj keeb kwm ntawd, tus kub Republican yuav tuaj sib koom nrog tus kub ntawm Protestantism uas tau thim kev ntseeg lawm kom ua ib haiv neeg. Haiv neeg ntawd yuav yog ib daim duab rau tus tsiaj hiavtxwv hauv Tshwmsim kaum peb. Raws li txoj kev xav kom raug, yog peb tsis kam pom zaj lus tim khawv ntawm lo lus foom phem ntawm xya lub sijhawm (uas tau raug coj los siv tawm tsam ob lub tsev ntawm cov Yixayee tiag tiag), ces yeej tseeb tias peb yuav tsis muaj peev xwm pom tau tias ob lub tsev tiag tiag ntawm cov Yixayee thaum ub ntawd tau los ua haiv neeg ntawm cov Yixayee sab ntsuj plig nyob rau xyoo 1844 li cas. Yog peb tsis pom tau zaj keeb kwm ntawd, ces peb yeej “tsis paub ib yam li” txog qhov uas zaj keeb kwm ntawd thaum pib ntawm Tebchaws Meskas qhia kom paub txog zaj keeb kwm thaum kawg li cas, thaum tus kub Republican rov ua dua txoj kev sib sau ua ke thiab txoj kev koom ua ib uas tau raug ua piv txwv thaum pib los ntawm tus kub Protestant.

Peb yuav txuas ntxiv xav txog tej qhov tseeb no hauv zaj lus tom ntej.