Hauv zaj lus sau dhau los no peb tau txheeb qhia Eliyas tias yog ib lub cim. Raws li William Miller cov cai, “cov cim” yuav muaj ntau tshaj ib lub ntsiab. Yog li ntawd, Eliyas uas yog ib lub cim kuj yuav sawv cev tau rau ib feem ntawm ob npaug lub cim uas yog Eliyas thiab Mauxes. Ob npaug lub cim ntawm Eliyas thiab Mauxes khiav thoob plaws hauv tag nrho phau Ntawv Qhia Tshwm, thiab kev tsis meej pem txog yam uas ob npaug lub cim no sawv cev rau yog kev tsis meej pem txog zaj lus hauv phau Ntawv Qhia Tshwm uas raug qhib tawm tsis ntev ua ntej lub sij hawm txiav txim kaw. Vim li no, tam sim no peb yuav hais tshwj xeeb txog qee yam yam ntxwv yaj saub uas raug txheeb nrog lub cim ntawm Eliyas.
Peb muaj peb tug tim khawv thawj uas tsim kom muaj tseeb txog tej yam ntxwv yav tom ntej ntawd. Cov tim khawv ntawd yog tus yaj saub Eliyas, Yauhas uas ua kevcai raus dej, thiab William Miller, uas kev tshoov siab txheeb qhia tias yog tej cim uas sib hloov sawv cev tau rau ib leeg.
“Muaj ntau txhiab leej raug coj los lees txais qhov tseeb uas William Miller tau tshaj tawm, thiab Vajtswv tau tsa Nws cov tub qhe sawv los hauv tus ntsuj plig thiab lub hwj chim ntawm Eliyas kom tshaj tawm txoj xov ntawd. Ib yam li Yauhas, tus uas ua tus qhib kev rau Yexus, cov uas tshaj tawm txoj xov uas ceeb tsheej no tau hnov tias raug yuam kom muab rab taus tso rau ntawm cag ntoo, thiab hu kom neeg tsim tej txiv uas phim rau txoj kev hloov siab lees txim. Lawv tej lus tim khawv raug npaj los ua kom cov pawg ntseeg tsim dheev thiab raug kov muaj hwj chim, thiab qhia lawv tus cwj pwm tiag tiag tawm los. Thiab thaum lub suab ceeb toom uas hnyav no kom khiav dim ntawm txoj kev chim uas yuav los txog raug nrov tawm mus, coob leej uas koom nrog cov pawg ntseeg tau txais txoj xov kho zoo; lawv pom lawv tej kev thim rov qab, thiab nrog kua muag iab ntawm txoj kev hloov siab lees txim thiab kev txom nyem tob hauv ntsuj plig, lawv txo hwj chim lawv tus kheej rau ntawm Vajtswv xub ntiag. Thiab thaum Vajtswv tus Ntsuj Plig nyob saum lawv, lawv kuj tau pab tshaj lub suab quaj tias, ‘Ntshai Vajtswv, thiab qhuas Nws lub yeeb koob; rau qhov Nws txoj kev txiav txim lub sij hawm twb los txog lawm.’” Early Writings, 233.
Eliyas, Yauhas tus Neeg Ntxuav Neeg thiab Miller tau txais ib tug ntsuj plig tshwj xeeb uas coj thiab txhais lawv tes haujlwm. Lawv zaj lus tim khawv raug muab los “tsim kom cov pawg ntseeg sawv thiab muaj hwj chim kov lawv lub siab heev, thiab qhia tawm” cov pawg ntseeg ntawd “tus cwj pwm tiag.” Txawm yog nyob rau tiam Ahab, Yauhas tus Neeg Ntxuav Neeg, lossis William Miller los xij, cov pawg ntseeg uas lawv tab tom hais rau txhua pawg puav leej muaj ib yam kev dig muag zoo li Laodicea uas tob thiab tsaus heev, ua rau txoj xov ntawd yuav tsum ncaj qha ib yam li muab “rab taus tso rau ntawm cag ntoo.” Hauv ntawd kuj muaj kev tshaj tawm txog lub sijhawm kaw ntawm kev sim siab, uas hauv Yauhas tus Neeg Ntxuav Neeg zaj lus yog kev ceeb toom txog “txoj kev chim” uas twb yuav “los.” Miller zaj lus uas tshaj tawm tias “Ntshai Vajtswv thiab qhuas Nws; rau qhov lub sijhawm ntawm Nws txoj kev txiav txim twb los txog lawm,” kuj yog ib qho kev ceeb toom txog txoj kev chim uas yuav los.
“Yauhas lub suab raug tsa kom nrov zoo li ib lub raj. Nws txoj hauj lwm raug txib yog, ‘Qhia rau kuv haiv neeg lawv tej kev txhaum tawm tsam, thiab rau tsev neeg Yakhauj lawv tej kev txhaum’ (Yaxayas 58:1). Nws tsis tau txais kev kawm txuj ci los ntawm tibneeg. Vajtswv thiab ntuj tsim teb raug yog nws cov xibfwb. Tiamsis ib tug uas yuav los npaj txoj kev ua ntej Khetos yog tus tsim nyog, tus uas muaj siab tawv txaus kom tsa nws lub suab kom nrov zoo li cov yaj saub thaum ub, hu kom haiv neeg uas poob kev coj ncaj ntawd hloov siab lees txim.” Selected Messages, phau 2, 148.
Elijah tau txib kom cov neeg tiam ntawd xaiv rau hnub ntawd seb lawv puas yuav ua haujlwm rau Vajtswv los yog rau Baal, thiab tiam ntawd tsis teb ib lo lus li, uas yog sib npaug rau kev xaiv Baal.
“Tsis tau muaj dua ib lub sij hawm uas xav tau tej lus ceeb toom ncaj ncees thiab tej lus qhuab ntuas, thiab kev ua tib zoo, ncaj nraim rau qhov tseeb, tshaj li thaum no. Xatas tau nqes los nrog hwj chim loj, paub tias nws lub sij hawm luv lawm. Nws tab tom nyab lub ntiaj teb no nrog tej dab neeg ntxim mloog, thiab Vajtswv haiv neeg nyiam kom muaj neeg hais tej lus mos muag rau lawv. Kev txhaum thiab kev tsis ncaj tsis raug ntxub ntxaug. Kuv raug qhia tias Vajtswv haiv neeg yuav tsum siv dag zog kom ruaj khov dua, txiav txim siab dua, kom thawb rov qab txoj kev tsaus ntuj uas tab tom los nkag. Txoj hauj lwm tob thiab ze ntawm Vajtswv tus Ntsuj Plig yog yam xav tau tam sim no tshaj yav tag los. Kev ruam loog yuav tsum raug tshem tawm. Peb yuav tsum tsim dheev sawv tawm hauv txoj kev nkees tsaug zog uas yuav ua peb puas tsuaj yog peb tsis tawm tsam nws. Xatas muaj ib lub hwj chim muaj zog uas kav tswj tej siab ntsws. Cov xibhwb thiab cov neeg sawv daws nyob hauv kev phom sij yuav raug pom tias sawv nrog sab ntawm tej hwj chim tsaus ntuj. Tam sim no tsis muaj ib yam li qhov chaw nruab nrab lawm. Peb txhua tus yog sawv tseeb rau qhov yog, los sis sawv tseeb nrog qhov tsis yog. Khetos tau hais tias: ‘Tus uas tsis nrog Kuv, tus ntawd tawm tsam Kuv; thiab tus uas tsis sau nrog Kuv, tus ntawd ua rau tawg khiav mus.’” Testimonies, volume 3, 327.
Yauhas hu “haiv neeg uas swb tsis tsim nyog” hauv nws tiam keeb kwm tias yog “ib tiam ntawm nab phem.” Cov Millerites thaum kawg tau txheeb paub tias haiv neeg uas swb tsis tsim nyog hauv lawv tiam keeb kwm yog cov ntxhais ntawm Npanpiloo. Txawm yog Eliyas, Yauhas, lossis Miller los xij, tsis muaj ib tug hauv peb leeg ntawd uas yog kws ntseeg vajlugkub. Lawv txhua tus raug hu tawm hauv tej kev ua neej niaj hnub ntawm cov pej xeem.
“Qhov tseeb raws li nws nyob hauv Yexus, ib yam li Nws tau tshaj tawm thaum Nws raug vov los ntawm huab mos muag, yog qhov tseeb ruaj khov thiab qhov tseeb rau peb tiam no, thiab yeej yuav hloov dua tshiab lub siab thiab lub tswv yim ntawm tus uas txais nws ib yam li nws tau hloov dua tshiab tej siab thiab tej tswv yim yav tas los. Khetos tau tshaj tawm tias, ‘Yog lawv tsis mloog Mauxes thiab cov Yaj Saub, ces txawm muaj ib tug sawv hauv qhov tuag rov los los lawv kuj yuav tsis cia ntseeg.’ (Lukas 16:31).”
“Ua ib haiv neeg, peb yuav tsum npaj txoj kev rau tus Tswv, nyob hauv txoj kev coj kav siab dua plaws ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, rau txoj kev nthuav dav ntawm txoj moo zoo hauv nws txoj kev dawb huv. Tus dej ntws uas yog dej ciaj sia yuav tsum tob zuj zus thiab dav zuj zus mus raws nws txoj kev ntws. Hauv txhua thaj teb, nyob ze thiab nyob deb, tib neeg yuav raug hu tawm hauv lub laij teb, thiab tawm hauv tej hauj lwm lag luam uas ib txwm muaj thiab feem ntau ntes lub siab lub ntsws, thiab lawv yuav tau kawm cob qhia nrog rau cov neeg uas twb muaj kev paub lawm—cov neeg uas to taub qhov tseeb. Los ntawm Vajtswv tej hauj lwm uas xav tsis thoob tshaj plaws, tej roob hauv pes ntawm kev nyuaj yuav raug tshem tawm thiab pov rau hauv hiav txwv. Cia peb rau siab ntso ua hauj lwm ib yam li cov uas twb tau pom qhov hwj chim zoo ntawm qhov tseeb raws li nws nyob hauv Yexus.”
“Nyob rau lub sijhawm no, yuav muaj ib txheej xwm txuas mus ua ke uas yuav qhia tawm tias Vajtswv yog tus Tswv kav txhua qhov xwm txheej. Qhov tseeb yuav raug tshaj tawm ua lus meej, tsis muaj chaw ua xyem xyav li. Cov uas tshaj tawm qhov tseeb yuav rau siab ntso ua kom pom qhov tseeb ntawd los ntawm ib txoj sia uas muaj kev txiav txim zoo thiab ib yam kev sib tham uas muaj kev hwm Vajtswv. Thiab thaum lawv ua li no, lawv yuav muaj hwj chim hauv kev txhawb nqa qhov tseeb, thiab hauv kev muab nws coj los siv raws nraim li uas Vajtswv twb tau muab rau nws lawm.
“Thaum cov txiv neej, uas tau paub thiab tau qhia qhov tseeb, tig mus raws li tib neeg txoj kev to taub, thiab muab lawv tus kheej tej dab neeg cuav faib rau cov siab ntsws uas raug ntxias lawm, ces txog lub sij hawm tseem ceeb heev rau cov uas ib zaug tau ua cov neeg ua hauj lwm hauv txoj hauj lwm tshaj tawm txoj moo zoo, tiam sis tau raug rub mus rau hauv kev tswj xyuas tsev noj mov, khw muag khoom noj, thiab lwm yam haujlwm lag luam, kom lawv los sawv hauv kab, kawm lawv tej Phau Vajlugkub kom rau siab ntso, thiab nrog Vajtswv txoj lus nyob hauv tes, faib qhov tseeb hauv Phau Vajlugkub, yog yam zaub mov ntawm sab ntsuj plig, koom tes nrog cov tim tswv saum ntuj ceeb tsheej. Tam sim no txoj hauj lwm no hu nrov nrov rau cov neeg ua hauj lwm uas yog Vajtswv xaiv tseg. Ces Txoj Hwjchim Loj Kawg nkaus xwb yuav hais rau cov roob ntawm kev nyuaj tias, Cia li muab koj tshem tawm thiab muab pov rau hauv hiav txwv.” Paulson Collection, 73, 74.
Eliyas, Yauhas thiab Miller yog, thiab yog li ntawd sawv cev rau, cov txiv neej uas raug hu tawm hauv cov “haujlwm uas niaj hnub tshaj,” rau qhov “cov txiv neej” uas yav tas los tau qhia qhov tseeb thaum kawg “tig mus rau tib neeg txoj kev to taub, thiab faib lawv tus kheej tej tais dab neeg cuav rau cov siab ntsws uas raug dag.” Cov txiv neej uas niaj hnub no raug hu yuav muab “qhov kev siv kom raug thiab ruaj khov” ntawm Vajlugkub tej lus faj lem raws li “Vajtswv tau muab cia lawm.” Ob zaug, hauv nqe lus ntawd, Muam White tau txheeb “roob” tias yog “roob ntawm kev nyuaj.” Kev ua haujlwm ntawm cov txiv neej no muaj xws li txo kom qis “txhua lub roob.” Tes haujlwm uas cov txiv neej niaj hnub no, uas raug hu tawm hauv daim laij teb ntawm tej xwm txheej txo hwj chim, tau ua tiav ntawd sawv cev rau tes haujlwm ntawm kev txheeb kom paub txoj kev siv Vajlugkub kom raug, sib piv tawm tsam cov tais dab neeg cuav ntawm tib neeg uas cov kws ntseeg kev cai ntawm lawv tiam tab tom faib tawm.
“Tes haujlwm ntawm Yauhas tus Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej, thiab tes haujlwm ntawm cov uas nyob rau hnub kawg tawm mus hauv tus ntsuj plig thiab lub hwj chim ntawm Eliyas kom tsa cov tibneeg sawv ntawm lawv txoj kev tsis quav ntsej, hauv ntau yam yog tib yam nkaus. Nws tes haujlwm yog ib daim qauv ntawm tes haujlwm uas yuav tsum tau ua nyob rau tiam no. Khetos yuav los zaum ob los txiav txim rau lub ntiajteb hauv txoj kev ncaj ncees. Cov tub txib ntawm Vajtswv uas nqa zaj lus kawg ntawm kev ceeb toom uas yuav tsum muab rau lub ntiajteb, yuav tsum npaj txoj kev rau Khetos txoj kev los zaum ob, ib yam li Yauhas tau npaj txoj kev rau Nws txoj kev los thawj zaug. Hauv tes haujlwm npaj no, ‘txhua lub hav yuav raug tsa kom siab, thiab txhua lub roob yuav raug txo kom qis; thiab yam nkhaus yuav raug ua kom ncaj, thiab tej chaw tawv ncauj yuav ua kom tiaj’ rau qhov keeb kwm yuav rov muaj dua, thiab dua ib zaug ntxiv ‘yeej yuav tshwm sim tus Tswv lub yeeb koob, thiab txhua tus neeg cev nqaij daim tawv yuav pom nws ua ke; rau qhov tus Tswv lub qhov ncauj tau hais li ntawd.’” Southern Watchman, March 21, 1905.
Cov cwj pwm ntawm peb tug neeg hloov kho uas Yaxayas tau qhia tseg yog tias txhua lub hav yuav raug tsa kom siab, txhua lub roob yuav raug txo kom qis, tej yam nkhaus yuav raug ua kom ncaj, thiab tej qhov chaw tawv qhawv yuav raug ua kom du. Txojkev ntawm tus Tswv uas raug npaj los ntawm kev tsa cov hav kom siab, txo cov roob kom qis, thiab ua kom tej yam nkhaus ncaj thiab tej qhov chaw tawv qhawv du, yog txojkev qub.
Lub suab ntawm tus uas qw hauv tebchaws moj sab qhua hais tias, Nej cia li npaj txojkev rau tus Tswv, ua ib txojkev ncaj hauv hav suab puam rau peb tus Vajtswv. Txhua lub hav yuav raug tsa kom siab, thiab txhua lub roob thiab toj yuav raug txo kom qis; tej uas nkhaus yuav raug ua kom ncaj, thiab tej chaw pob zeb thiab tsis tus yuav raug ua kom du thiab tiaj: Ces tus Tswv lub yeeb koob yuav raug tshwm sim, thiab txhua tus cev nqaij daim tawv yuav pom nws ua ke: rau qhov tus Tswv lub qhov ncauj tau hais li ntawd. Yaxayas 40:3–5.
Thaum cov Yudais uas nyiam sib cav nug Yauhas tus Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej tias nws puas yog Eliyas uas yuav los, nws teb tias nws tsis yog; tiam sis tom qab ntawd nws qhia tias nws yog tus uas nqe lus hauv Yaxayas hais txog.
Thiab qhov no yog Yauhas tej lus tim khawv, thaum cov Yudais txib cov pov thawj thiab cov Levis tawm hauv Yeluxalees tuaj nug nws hais tias, Koj yog leejtwg? Thiab nws lees, tsis tsis lees; tiam sis lees hais tias, Kuv tsis yog tus Khetos. Thiab lawv nug nws tias, Yog li ntawd ho ua li cas? Koj puas yog Elias? Thiab nws hais tias, Kuv tsis yog. Koj puas yog tus yaj saub ntawd? Thiab nws teb tias, Tsis yog. Ces lawv hais rau nws tias, Koj yog leejtwg? kom peb thiaj tau muab lus teb rau cov uas txib peb tuaj. Koj hais dabtsi txog koj tus kheej? Nws hais tias, Kuv yog suab ntawm ib tug uas qw nrov hauv roob moj sab qhua hais tias, Cais tus Tswv txojkev kom ncaj, raws li tus yaj saub Esaias tau hais. Yauhas 1:19–23.
Kev npaj “txoj kev ntawm tus Tswv” qhia meej txog txoj kev ua hauj lwm uas cov tim tswv tau coj Miller kom nws to taub thiab siv, txhawm rau npaj txoj kev nkag siab raws li Vajlugkub txog “txoj kev” uas tibneeg yuav tsum taug. Txhua lub “roob” yuav tsum raug txo kom qis, rau qhov cov roob hauv Vajlugkub txoj lus faj lem sawv cev rau tej qhov tseeb uas thaum xub thawj pom mas zoo li nyuaj dhau rau kev to taub. Kev to taub txog lub roob dawb huv muaj hwjchim ci ntsa iab hauv Daniel tshooj kaum ib nqe plaub caug tsib, uas vajntxwv sab qaum teb tab tom sim txeeb kom tau, raug to taub los ntawm qhov xub thawj txheeb kom paub lub roob dawb huv muaj hwjchim ci ntsa iab tiag tiag hauv Yeluxalees, uas raws li lus faj lem txhais lub roob dawb huv muaj hwjchim ci ntsa iab ntawm sab ntsuj plig. Yuav piav txog lub roob uas raug hu ua Armageddon, uas txhais tias roob Megiddo, mas yuav tsum mus rau Megiddo tiag tiag. Tej kev nyuaj hauv lus faj lem uas raug sawv cev tias nyuaj raug tshem tawm thaum siv txoj cai hais tias qhov pib ntawm ib yam qhia txog qhov kawg ntawm tib yam ntawd.
Txoj kev ua hauj lwm uas sawv cev los ntawm Yaxayas thiab raug Yauhas hais txog thiab raug Miller nthuav tawm, txhawb nqa txhua lub hav. Txawm yog “hav ntawm yog toog pom” hauv Yaxayas nees nkaum ob, “hav ntawm tej pob txha tuag” hauv Exekees, lossis “hav ntawm Yehau‑xaphas” hauv phau ntawv Yawyee, txoj kev ua hauj lwm uas raug tsa los saum txoj kev to taub kom raug txog tus cwj pwm ntawm Khetos raws li sawv cev ua Palmoni, Tus Suav Lej Uas Txaus Ntshai, hauv keeb kwm Millerite, lossis raws li Alpha thiab Omega, tus kws paub lus uas txaus ntshai, hauv peb keeb kwm, yog yam uas txhawb tsa cov tseeb yaj saub uas raug sawv cev nyob hauv “tej hav” ntawm Vajtswv Txojlus.
Tej yam nkhaus uas yuav raug muab kho kom ncaj, thiab tej chaw txaij txaij uas raug ua kom tiaj, sawv cev rau txoj haujlwm kho kom raug tej kev coj thiab tej kab ke uas ib pawg pov thawj Laodicea siv los txhawb lawv tej tais mov lom uas yog tej dab neeg cuav. Txoj haujlwm ntawm Eliyas raug qhia tshwj xeeb tias sawv cev rau txoj kev raws Vajlugkub uas yog txoj uas raug, nyob rau hauv kev tawm tsam tej dab neeg cuav ntawm cov kws xam phaj thiab cov pov thawj. Txoj haujlwm ntawd raug ua tiav los ntawm “cov neeg ib txwm,” tsis yog los ntawm cov pov thawj thiab cov kws xam phaj uas muaj kev kawm. Nyob hauv tej yam ntxwv cev Vajtswv lus ntawm peb tug tim khawv no kuj muaj ib qho tseeb yooj yim thiab: Eliyas uas yuav los ntawd yuav yog ib tug txiv neej.
Qhov kev pom ntawd tej zaum yuav zoo li tsis tseem ceeb, tiam sis thaum cov kws ntseeg Vajtswv ntawm Adventism nrhiav los txhawb lawv tej dab neeg cuav, lawv tau muab ib nqe lus ntawm Muam White uas nws hais nyob rau hauv lub sij hawm yav tom ntej txog ib tug txivneej uas yuav los nyob rau hauv tus ntsuj plig thiab lub hwj chim ntawm Eliyas, ces lawv ntxiv lawv tus kheej zaj dab neeg cuav ua lus piav thiab pheej hais tawv tias Muam White tab tom hais txog nws tus kheej.
“Yuav tsum muaj kev ua tiav raws li yav tom ntej tau tshaj tawm. Tus Tswv hais tias: ‘Saib seb, Kuv yuav xa tus yaj saub Eliyas los cuag nej ua ntej hnub loj thiab txaus ntshai ntawm tus Tswv yuav los txog.’ Yuav muaj ib tug los nyob hauv tus ntsuj plig thiab lub hwj chim ntawm Eliyas, [Saib daim txuas.] thiab thaum nws tshwm los, tibneeg tej zaum yuav hais tias: ‘Koj kub siab dhau lawm, koj tsis txhais Vajlugkub raws li txojkev raug. Cia kuv qhia koj seb yuav qhia koj zaj lus li cas.’”
“Muaj coob leej uas tsis muaj peev xwm paub qhov sib txawv ntawm Vajtswv tes haujlwm thiab tibneeg tes haujlwm. Kuv yuav hais qhov tseeb raws li Vajtswv pub rau kuv, thiab tam sim no kuv hais tias, yog nej tseem pheej nrhiav kev txhaum, tseem muaj tus ntsuj plig ntawm kev sib cav sib ceg, nej yuav tsis paub qhov tseeb li. Yexus tau hais rau Nws cov thwjtim tias, ‘Kuv tseem muaj ntau yam yuav hais rau nej, tiamsis nim no nej tseem ris tsis taus.’ Lawv tseem tsis tau nyob hauv ib qho xwm txheej uas yuav txaus siab rau tej yam dawb huv thiab nyob mus ib txhis; tiamsis Yexus tau cog lus tias yuav xa tus Nplig Siab los, tus uas yuav qhia lawv txhua yam, thiab yuav ua kom lawv nco tau txhua yam uas Nws tau hais rau lawv.”
“Cov kwv tij, peb yuav tsum tsis txhob tso peb txoj kev vam khom rau hauv neeg. ‘Nej cia li tseg ntawm neeg, uas nws txoj pa nyob hauv nws lub qhov ntswg xwb: vim nws yuav raug suav tias muaj nqis dab tsi?’ Nej yuav tsum dai nej tej ntsuj plig uas tsis muaj peev xwm pab tau tus kheej rau saum Yexus. Nws tsis tsim nyog rau peb haus ntawm lub qhov dej hauv hav thaum tseem muaj ib lub qhov dej saum roob. Cia peb tso tej kwj deg qis tseg; cia peb los cuag tej qhov dej txhawv siab dua. Yog muaj ib qho ntsiab lus ntawm qhov tseeb uas nej tsis to taub, uas nej tsis pom zoo txog, cia li tshawb nrhiav, muab vajlugkub piv nrog vajlugkub, khawb tus nqaj tob tob ntawm qhov tseeb nqes mus rau hauv lub qhov ntxaij ntawm Vajtswv txoj lus. Nej yuav tsum muab nej tus kheej thiab nej tej kev xav tso rau saum Vajtswv lub thaj, muab nej tej tswv yim uas twb xav cia ua ntej pov tseg, thiab cia tus Ntsuj Plig saum ntuj coj nej mus rau hauv txhua qhov tseeb.” Testimonies to Ministers, 475, 476.
“Yuav tsum muaj ib tug los nyob hauv tus ntsuj plig thiab hwj chim ntawm Eliyas: Cov lus no muaj ib txhia tau siv yuam kev mus rau qee tus neeg, uas lawv xav tias yuav tshwm sim nrog ib txoj xov cev Vajtswv lus tom qab lub neej thiab tes dej num ntawm Mrs. White. Peb nqe lus uas muaj nyob hauv zaj no uas muaj npe tias ‘Cia ntuj ceeb tsheej coj’ tsuas yog ib feem me xwb ntawm ib zaj lus uas Ellen White tau hais hauv Battle Creek, Michigan, thaum sawv ntxov hnub tim 29 lub Ib Hlis, 1890. Raws li qhov no tau luam tawm hauv Review and Herald hnub tim 18 lub Ob Hlis, 1890, nws thiaj ris lub npe tias ‘Yuav ntsib ib qho lus qhuab qhia uas muaj kev sib cav li cas.’ Lwm cov nqe lus uas muab rho tawm hauv zaj no thiab siv ntau los txhawb qee nplooj ntawv hauv phau no, yuav pom tau nyob rau nplooj 23, 104, 111, 119, 158, 278, thiab 386. Zaj no tau muab luam dua tag nrho hauv Selected Messages 1:406–416, nrog rau feem uas muaj cov nqe lus rho tawm uas muaj npe tias ‘Cia ntuj ceeb tsheej coj’ tshwm nyob rau nplooj 412 thiab 413. Thaum nyeem zaj no kom tag nrho lawm, ces pom tseeb tias Ellen White, hauv lo lus hais no uas tau hais tsuas yog me ntsis dhau ib xyoos tom qab Minneapolis Conference rau ib pab neeg hauv Battle Creek, tab tom hais txog nws tus kheej txoj hauj lwm qhuab qhia. Muaj ib txhia twb loj hlob mus rau txoj kev thuam nws tes dej num. Nco ntsoov tias hauv nqe lus ua ntej nqe uas tshwm nyob hauv phau no ntawm nplooj 475, Ellen White hais tias:”
“‘Peb yuav tsum los nyob rau hauv ib txoj hauj lwm uas txhua qhov kev sib txawv yuav yaj ploj mus. Yog kuv xav tias kuv muaj qhov kaj, kuv yuav ua kuv tes dej num hauv kev nthuav tawm nws. Xav tias kuv mus sab laj nrog lwm tus txog txoj xov uas tus Tswv xav kom kuv muab rau haiv neeg, ces lub qhov rooj yuav raug kaw kom qhov kaj ntawd thiaj tsis ncav cuag cov uas Vajtswv tau xa nws mus rau. Thaum Yexus caij nees luav nkag mus rau hauv Yeluxalees, `tag nrho pawg neeg coob ntawm cov thwjtim pib zoo siab thiab qhuas Vajtswv nrog suab nrov nrov rau txhua txoj hauj lwm muaj hwjchim loj uas lawv tau pom; hais tias, foom koob hmoov rau Vajntxwv uas los hauv tus Tswv lub npe: kev thaj yeeb nyob saum ntuj ceeb tsheej, thiab hwjchim ci ntsa iab nyob rau qhov siab tshaj plaws. Thiab ib txhia ntawm cov Falixais hauv pawg neeg coob hais rau Nws tias, Xibfwb, qhuab ntuas koj cov thwjtim. Thiab Nws teb hais rau lawv tias, Kuv hais rau nej tias, yog cov no yuav nyob ntsiag to, cov pob zeb yuav qw tawm tam sim ntawd’ (Luke 19:37–40).
“Cov Yudais tau sim txwv tsis pub tshaj tawm txoj xov uas twb tau raug yav tom ntej tseg hauv Vajtswv Txojlus lawm.”
“Ces nws rov hais txog nws tus kheej tej kev paub dua ib zaug ntxiv:
“‘Yuav tsum ua kom tej lus faj lem tiav. Tus Tswv hais tias, “Saib seb, kuv yuav txib Eliyas tus yaj saub tuaj cuag nej ua ntej hnub loj thiab txaus ntshai ntawm tus Tswv los txog” (Malachi 4:5). Yuav muaj ib tug los hauv Eliyas tus ntsuj plig thiab hwj chim, thiab thaum nws tshwm los, tibneeg tej zaum yuav hais tias, “Koj mob siab dhau lawm, koj txhais Vajluskub tsis raws li txojkev tsim nyog.”—Selected Messages, volume 1, 412.
“Qhov uas nws tau hais txog nws tus kheej qhov kev paub dhau los kuj tau qhia meej los ntawm nqe lus uas ua raws tom qab, uas hauv ntawd nws tshaj tawm hais tias:
“‘Kuv yuav hais qhov tseeb raws li Vajtswv muab rau kuv….’” Ntxiv rau Testimonies to Ministers.
Qhov tseeb uas Ellen White tau raug yuam kom teb rau tej dab neeg cuav ntawm cov theologians thiab cov thawj coj hauv nws tiam ntawd tsis muab ib qho pov thawj li uas qhia tias nws tab tom txheeb nws tus kheej tias yog tus “txiv neej” uas yuav los yav tom ntej hauv tus ntsuj plig thiab lub hwj chim ntawm Eliyas. Puas muaj ib qho pov thawj twg hais txog ntau tus uas tawm tsam Ellen White nyob hauv Adventism uas thuam txoj kev siv Vajlugkub uas nws tau siv? Puas muaj thaum twg uas tau hais rau nws tias, “koj tsis txhais Vajluskub raws txoj kev uas yog”? Nws qhia meej tias yuav muaj ib qho kev txav ntawm ib pab neeg nyob rau thaum kawg ntawm lub ntiajteb no uas yuav tau txais lub hwj chim los ntawm tus ntsuj plig thiab lub hwj chim ntawm Eliyas, thiab tsis muaj ib txoj kev raug cai twg li los hais qhia tias nws xav tias qhov kev txav ntawd ntawm lub suab qw nrov ntawm tus tim tswv thib peb twb tab tom tshwm sim lawm nyob rau lub sijhawm uas nws tau qhia yav tom ntej txog kev tshwm sim tom ntej ntawm lub hwj chim ntawm Eliyas. Cov theologians Adventist Laodicea yuav xav kom lawv pab yaj ntseeg tias Muam White tab tom “hais txog” “nws tus kheej txoj kev paub dhau los” ua ib qho kev ua tiav ntawm tus yaj saub Eliyas uas yuav raug xa tuaj ua ntej hnub loj thiab txaus ntshai ntawm tus Tswv.
Saib seb, Kuv yuav xa Eliyas tus yaj saub los cuag nej ua ntej hnub loj thiab txaus ntshai ntawm tus Tswv yuav los. Malakis 4:5.
Ib tug yam ntxwv yaj saub ntawm Eliyas raws li ib lub cim yog tias nws nthuav tawm ib txoj kev siv Vajlugkub raws li phau Vajlugkub uas tawm tsam tej dab neeg cuav ntawm ib pab pov thawj uas muab faib tej dab neeg cuav ntawm kab lis kev cai thiab kab ke qub. Nws txoj hauj lwm ntawm kev npaj txoj kev (nov yog txoj kev, nej cia li taug hauv no) raug ua tiav los ntawm txoj kev siv Vajlugkub raws li phau Vajlugkub uas tawm tsam tej lus qhuab qhia ntawm ib pab pov thawj uas twb raug xeb lawm. Thiab raws li peb tug tim khawv ntawm Eliyas, Yauhas tus Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej, thiab Miller; nrog rau tus muam White zaj lus tim khawv hais txog qhov tom qab ntawd tseem yav tom ntej ntawm Eliyas qhov kev tshwm sim los, nws yuav yog ib tug txiv neej, tsis yog ib tug poj niam. Thaum txoj kev siv ntawm Palmoni thiab Alpha thiab Omega raug to taub kom raug, ces nws raug lees paub tsis yog tsuas yog ib pawg cai hauv Vajlugkub rau kev txhais Vajluskub xwb, tiam sis yog ib daim qauv sau tseg ntawm Khetos tus cwj pwm, uas yog Nws lub yeeb koob.
Thiab tus Tswv txoj kev ci ntsa iab yuav raug nthuav tawm, thiab txhua cev nqaij daim tawv yuav pom nws ua ke: vim tus Tswv lub qhov ncauj twb hais li ntawd lawm. Yaxayas 40:5.
Tus Cwj Pwm ntawm Khetos raug sawv cev los ntawm txoj kev ua raws uas yuav tsum raug siv rau hauv kev to taub Nws Txojlus, rau qhov Nws yog Txojlus.
“Vajtswv kevcai ntawm Vajtswv hauv lub tuam tsev dawb huv saum ntuj ceeb tsheej yog tus qauv thawj loj tshaj, uas cov lus txib uas tau sau rau saum ob daim txiag zeb thiab Mauxes tau sau cia rau hauv tsib phau ntawv thawj ntawd yog ib daim qauv theej uas tsis yuam kev li. Cov uas tau los txog rau txoj kev to taub txog lub ntsiab tseem ceeb no, yog li ntawd, thiaj raug coj kom pom txog tus yam ntxwv dawb huv thiab tsis hloov pauv ntawm Vajtswv txoj kevcai. Lawv pom, yam tsis tau pom dua li yav tas los, lub zog ntawm tus Cawm Seej cov lus no hais tias: ‘Txog thaum ntuj thiab tebchaws dhau mus, tsis muaj ib qho cim me lossis ib qho txia me twg yuav dhau ntawm txoj kevcai mus li.’ Mathais 5:18. Vajtswv txoj kevcai, vim yog ib txoj kev tshwm sim txog Nws lub siab nyiam, yog ib daim qauv theej ntawm Nws tus yam ntxwv, yuav tsum nyob ruaj mus ib txhis, ‘ib tug timkhawv ncaj ncees nyob saum ntuj.’ Tsis muaj ib lo lus txib twg raug muab rhuav tseg lawm; tsis muaj ib qho cim me lossis ib qho txia me twg raug hloov lawm. Tus sau nkauj qhuas hais tias: ‘Au tus Tswv, koj lo lus nyob ruaj khov mus ib txhis saum ntuj.’ ‘Nws tej lus txib puavleej ruaj khov. Lawv nyob ruaj nreb mus ib txhis thiab ib txhis.’ Ntawv Nkauj 119:89; 111:7, 8.” The Great Controversy, 434.
Ib yam li Kaum Nqe Kevcai yog ib daim qauv uas hloov tsis tau ntawm Khetos tus cwj pwm, cov cai ntawm kev txhais lus cev Vajtswv lus kuj ib yam nkaus yog ib daim qauv ntawm Nws tus cwj pwm.
“Peb yuav tsum paub rau peb tus kheej tias yam twg thiaj ua tau Khetos txoj kev ntseeg, yam twg yog qhov tseeb, yam twg yog txoj kev ntseeg uas peb tau txais lawm, yam twg yog tej kevcai hauv Vajlugkub—tej kevcai uas tau muab rau peb los ntawm txoj cai muaj hwjchim tshaj plaws. Muaj coob leej ntseeg yam tsis muaj ib qho laj thawj los ua lub hauv paus rau lawv txoj kev ntseeg, tsis muaj pov thawj txaus hais txog qhov tseeb ntawm qhov teeb meem ntawd. Yog muaj ib lub tswv yim raug nthuav tawm uas haum raws li lawv tej kev xav uas lawv twb muaj ua ntej lawm, lawv yeej npaj txhij lees yuav tam sid. Lawv tsis txiav txim los ntawm qhov ua rau mus rau qhov tshwm sim; lawv txoj kev ntseeg tsis muaj lub hauv paus tseeb tiag li, thiab thaum txog lub sijhawm raug sim siab lawv yuav pom tias lawv tau tsa tsev saum cov xuab zeb xwb.”
“Tus uas so txaus siab rau nws tus kheej txoj kev paub tam sim no txog Vajluskub uas tseem tsis txhij tsis txhua, xav tias qhov ntawd txaus rau nws txoj kev cawm dim lawm, tus ntawd tab tom so rau hauv ib qho kev dag ntxias uas coj mus rau kev puastsuaj. Muaj coob leej uas tsis tau npaj lawv tus kheej kom txhij txhua nrog tej lus sib cav hauv Vajluskub, xwv kom lawv thiaj muaj peev xwm txheeb tau qhov yuam kev, thiab txiav txim rau txhua yam kab ke qub thiab kev ntseeg dag uas raug muab dag ntxias los nthuav ua qhov tseeb. Xatas tau coj nws tus kheej tej tswv yim los ntxig rau hauv kev pe hawm Vajtswv, xwv kom nws thiaj ua kom txoj moo zoo ntawm Khetos uas yooj yim thiab dawb huv ntawd qias neeg. Ib pab neeg coob uas lees tias lawv ntseeg qhov tseeb tam sim no, tsis paub tias dab tsi yog txoj kev ntseeg uas ib zaug twb raug muab rau cov neeg dawb huv lawm—Khetos nyob hauv nej yog txoj kev cia siab ntawm yeeb koob. Lawv xav tias lawv tab tom tiv thaiv tej ciam qub, los lawv sov tsis txias thiab tsis quav ntsej. Lawv tsis paub tias yog dab tsi los txawj xaws rau hauv lawv txoj kev paub dhau los thiab kom muaj tiag tiag txoj kev muaj nqis ntawm kev hlub thiab kev ntseeg. Lawv tsis yog cov kawm Vajluskub ze ze, tiamsis lawv tub nkeeg thiab tsis xyuam xim. Thaum tej kev sib txawv ntawm tswv yim tshwm sim txog tej nqe Vajluskub, cov no uas tsis tau kawm kom muaj lub hom phiaj thiab tsis tau txiav txim meej tias lawv ntseeg dab tsi, yuav poob ntawm qhov tseeb mus. Peb tsim nyog yuav tsum ua kom sawv daws hnov qhov yuav tsum tau tshawb nrhiav qhov tseeb los saum ntuj los kom rau siab, xwv kom lawv thiaj paub tseeb tias yam uas lawv paub ntawd yog qhov tseeb. Muaj ib txhia lees tias lawv muaj kev paub ntau, thiab xav tias lawv txaus siab rau lawv qhov xwm txheej lawm, thaum lawv twb tsis muaj kev kub siab rau txoj hauj lwm ntxiv lawm, tsis muaj kev hlub kub lug rau Vajtswv, thiab rau cov ntsuj plig uas Khetos tau tuag cawm ntxiv lawm, ib yam li lawv yeej tsis tau paub Vajtswv li. Lawv tsis nyeem Vajluskub [kom] muab nws cov hlwb txha thiab rog nplua nuj los ua lawv tus ntsuj plig li. Lawv tsis hnov tias nws yog Vajtswv lub suab tab tom hais rau lawv. Tiamsis, yog peb xav to taub txoj kev cawm dim, yog peb xav pom tej kab hluav taws ntawm Lub Hnub ntawm kev ncaj ncees, peb yuav tsum kawm Vajluskub nrog lub hom phiaj; rau qhov tej lus cog tseg thiab tej lus faj lem hauv Vajluskub ci tawm tej kab yeeb koob meej tseeb rau saum txojkev cawm dim uas los saum ntuj los, tej qhov tseeb loj kawg no tseem tsis tau raug to taub meej.” The 1888 Materials, 403.
Ua ib tug Khixatia tiag tiag txhais hais tias ua kom zoo li Khetos. Nqe lus no qhia tias peb “yuav tsum paub rau peb tus kheej tias yam twg yog qhov ua rau muaj Khixatia txoj kev ntseeg.” Nws hais tias peb “yuav tsum paub” “qhov tseeb yog dab tsi.” Peb “yuav tsum paub” “txoj kev ntseeg twg yog qhov uas peb tau txais lawm.” Peb yuav tsum paub “txoj cai hauv phau Vajlugkub yog dab tsi—yog cov cai uas tau muab rau peb los ntawm txoj cai uas siab tshaj plaws.” Kev ua kom zoo li Khetos yuav tsum muaj kev paub txog tias txoj cai hauv phau Vajlugkub twg yog cov uas tau muab rau peb los ntawm txoj cai uas siab tshaj plaws. Yog tsis muaj cov cai ntawd peb tsis tuaj yeem ua kom zoo li Khetos, vim cov cai uas tau muab los ntawm txoj cai uas siab tshaj plaws yog ib daim qauv qhia txog Nws tus cwj pwm.
Ib qho cwj pwm ntxiv ntawm Eliyas yog tes haujlwm npaj txoj kev rau tus tubtxib ntawm txoj kev cog lus. Eliyas sawv cev rau tes haujlwm uas raug ua tiav hauv ib ntu keeb kwm thaum ib haiv neeg uas yav tas los raug xaiv tab tom raug hla dhau mus, thiab tib lub sijhawm ib haiv neeg tshiab uas raug xaiv tab tom raug xaiv los. Txoj keeb kwm ntawd sawv cev rau ib txoj kev lim kom dawb huv uas tsim tsa ib haiv neeg uas raug sawv cev ua ib qho khoom fij dawb huv, txawv kiag ntawm haiv neeg qub uas raug xaiv los tab sis tsis huv.
Saib seb, kuv yuav txib kuv tus tubtxib mus, thiab nws yuav npaj kev rau ntawm kuv xubntiag: thiab tus Tswv, uas nej nrhiav, yuav los txog nws lub tuam tsev tam sid, yog tus tubtxib ntawm txoj kev khi lus, uas nej zoo siab rau nws: saib seb, nws yuav los, tus Tswv uas kav txhua pab tub rog hais li ntawd. Tiamsis leejtwg thiaj yuav nyob taus hnub uas nws los? thiab leejtwg thiaj yuav sawv taus thaum nws tshwm los? rau qhov nws zoo li hluav taws uas lim kom huv, thiab zoo li xab npum uas cov neeg ntxhua khaub ncaws siv: Thiab nws yuav zaum ua tus lim thiab tus ua kom nyiaj huv: thiab nws yuav ua kom cov tub ntawm Levi huv, thiab lim lawv ib yam li kub thiab nyiaj, xwv kom lawv thiaj li yuav muab ib qho khoom fij rau tus Tswv hauv txoj kev ncaj ncees. Ces qhov khoom fij ntawm Yudas thiab Yeluxalees yuav yog yam haum rau tus Tswv siab, ib yam li nyob hauv hnub thaum ub, thiab ib yam li xyoo thaum ntxov. Malakhi 3:1–4.
Yauhas tus Neeg Ua Kev Cai Raus Dej tau npaj txoj hau kev rau Khetos kom los txog tam sid thiab ntxuav Nws lub tuam tsev kom huv. Kev ntxuav lub tuam tsev thaum pib thiab thaum xaus ntawm Khetos tes haujlwm qhuab qhia yog kev ua tiav raws li Malakis tshooj peb. Yauhas yog tus tubtxib uas npaj txoj hau kev rau tus Tubtxib ntawm lo lus cog tseg kom ntxuav cov tub ntawm Levi kom huv.
“Hauv kev ntxuav lub tuam tsev, Yexus tab tom tshaj tawm Nws tes haujlwm ua tus Mexiyas, thiab tab tom nkag mus pib Nws txoj haujlwm. Lub tuam tsev ntawd, uas tau txhim tsa los ua chaw nyob ntawm Vajtswv lub Hwjchim Nyob Los, raug npaj tseg kom yog ib zaj lus qhia pom tseeb rau cov Yixayee thiab rau lub ntiajteb. Txij puag thaum ub tsis txawj kawg los, Vajtswv lub hom phiaj yog kom txhua yam muaj sia uas Nws tsim, txij ntawm cov seraf uas ci ntsa iab thiab dawb huv mus txog rau tibneeg, yuav tsum yog ib lub tuam tsev rau tus Tswv Tsim kom nyob hauv. Vim yog txojkev txhaum, tibneeg thiaj tsis ua ib lub tuam tsev rau Vajtswv lawm. Lub siab ntawm tibneeg, raug kev phem ua kom tsaus nti thiab qias vuab tsuab, tsis qhia tawm Vajtswv lub hwjchim ci ntsa iab lawm. Tiamsis los ntawm Vajtswv Leej Tub txojkev los yug ua neeg, Saum Ntuj Ceeb Tsheej lub hom phiaj thiaj tiav. Vajtswv nyob hauv tibneeg, thiab los ntawm txojkev tshav ntuj cawm dim, tibneeg lub siab rov qab ua Nws lub tuam tsev dua. Vajtswv tau npaj kom lub tuam tsev hauv Yeluxalees ua ib tug timkhawv tsis tu ncua txog txoj hmoo siab kawg uas qhib rau txhua tus ntsujplig. Tiamsis cov Yudai tsis tau to taub qhov tseem ceeb ntawm lub tsev uas lawv khav heev txog ntawd. Lawv tsis muab lawv tus kheej fij ua tej lub tuam tsev dawb huv rau Vajtswv tus Ntsujplig. Cov tshav puam ntawm lub tuam tsev hauv Yeluxalees, puv npo rau kev ntxhov quas ntus ntawm kev ua lag luam tsis dawb huv, sawv cev muaj tseeb kawg rau lub tuam tsev uas yog tibneeg lub siab, uas raug qias neeg los ntawm txojkev ntshaw cev nqaij daim tawv thiab tej kev xav tsis dawb huv. Thaum Yexus ntxuav lub tuam tsev kom dim ntawm cov neeg yuav thiab cov neeg muag ntawm lub ntiajteb no, Nws tau tshaj tawm Nws tes haujlwm los ntxuav lub siab kom dim ntawm txojkev qias neeg ntawm kev txhaum,—ntawm tej kev ntshaw hauv ntiajteb no, tej kev ntshaw qias uas yog kev qia dub, tej cwj pwm phem uas ua rau tus ntsujplig puas tsuaj. ‘Tus Tswv uas nej nrhiav yuav los rau hauv Nws lub tuam tsev tam sid, yog tus Tubtxib ntawm txojlus cog tseg uas nej zoo siab rau: saib seb, Nws yuav los, tus Tswv ntawm cov tub rog hais li ntawd. Tiamsis leejtwg yuav nyob taus rau hnub uas Nws los? thiab leejtwg yuav sawv taus thaum Nws tshwm sim? rau qhov Nws zoo li hluav taws yaj thiab lim hlau, thiab zoo li xab npum ntxhua khaub ncaws: thiab Nws yuav zaum ua tus yaj thiab tus lim nyiaj: thiab Nws yuav ntxuav cov tub Levi kom dawb huv, thiab ua kom lawv huv si ib yam li kub thiab nyiaj.’ Malakhi 3:1–3.” The Desire of Ages, 161.
Yauhas Npavtiv yog tus tubtxib uas npaj txojkev rau Khetos los txog tam sim ntawd thiab ntxuav Nws lub tuam tsev kom dawb huv, thiab William Miller tau ua tib yam haujlwm npaj ua ntej rau Khetos los txog tam sim ntawd rau hauv Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws rau hnub Lub Kaum Hli 22, 1844.
“Kev los txog ntawm Khetos ua peb tus Pov Thawj Hlob mus rau qhov chaw dawb huv kawg nkaus, rau kev ntxuav lub tuam tsev dawb huv, raws li tau muab pom hauv Daniyees 8:14; kev los txog ntawm Neeg Leej Tub mus cuag Tus Uas Muaj Hnub Nyoog Kawg, raws li tau nthuav tawm hauv Daniyees 7:13; thiab kev los txog ntawm tus Tswv mus rau Nws lub tuam tsev, uas Malakhi tau cev lus faj lem tseg, yog tej lus piav txog tib yam xwm txheej xwb; thiab qhov no kuj raug sawv cev los ntawm tus nraug vauv los rau kev tshoob, raws li Khetos tau piav hauv zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb, hauv Mathais 25.” The Great Controversy, 426.
Yauhas thiab Miller ua piv txwv txog txoj kev ntxuav kom dawb huv uas Malaki sawv cev rau, uas tam sim no tab tom raug ua kom tiav nyob hauv peb keeb kwm tam sim no.
Tus yaj saub hais tias, “Kuv pom dua ib tug timtswv ceeb tsheej nqes saum ntuj los, muaj hwjchim loj; thiab lub ntiajteb raug ci ntsa iab vim nws lub yeeb koob. Thiab nws qw nrov nrov kawg nkaus nrog ib lub suab muaj zog, hais tias, Npanpiloo tus loj tau poob lawd, tau poob lawd, thiab tau dhau los ua chaw nyob ntawm dab phem” (Revelation 18:1, 2). Qhov no yog tib zaj lus uas tus timtswv ceeb tsheej thib ob tau tshaj tawm. Npanpiloo tau poob lawd, “vim nws tau ua rau txhua haivneeg haus cawv txiv hmab ntawm txojkev chim vim nws kev nkauj kev nraug” (Revelation 14:8). Cawv txiv hmab ntawd yog dabtsi?—Nws tej lus qhuab qhia cuav. Nws tau muab rau lub ntiajteb ib hnub Xanpataus cuav hloov chaw rau Hnub Xanpataus ntawm lo lus txib plaub, thiab tau rov hais dua txoj lus dag uas Xatas xub hais rau Evas hauv Edees—yog tias tus ntsujplig muaj txojkev tsis txawj tuag raws ntuj tsim. Muaj ntau yam yuam kev uas muaj ib yam caj ces nrog ntawd uas nws tau muab nthuav mus deb thiab dav, “qhia tej lus qhuab qhia raws li tej lus txib ntawm neeg” (Matthew 15:9).
“Thaum Yexus pib Nws tes haujlwm qhib rau sawv daws pom, Nws tau ntxuav lub Tuam Tsev kom dim ntawm txoj kev qias lim hiam uas thuam tej yam dawb huv ntawd. Ntawm cov haujlwm kawg ntawm Nws tes haujlwm yog txoj kev ntxuav lub Tuam Tsev zaum ob. Yog li ntawd, hauv txoj haujlwm kawg uas ceeb toom rau lub ntiaj teb, muaj ob lo lus hu tshwj xeeb raug xa mus rau cov pawg ntseeg. Txoj xov ntawm tus timtswv saum ntuj thib ob yog, ‘Npanpiloo poob lawm, poob lawm, lub nroog loj ntawd, vim nws ua rau txhua haiv neeg haus cawv ntawm txoj kev npau taws ntawm nws txoj kev deev luag poj luag txiv’ (Revelation 14:8). Thiab hauv lub suab nrov ncha ntawm txoj xov tus timtswv saum ntuj thib peb, ib lub suab hnov los ntawm saum ntuj hais tias, ‘Nej kuv haiv neeg, cia li tawm hauv nws los, kom nej txhob muaj feem hauv nws tej kev txhaum, thiab kom nej txhob txais nws tej mob nkeeg. Rau qhov nws tej kev txhaum twb nce mus txog saum ntuj lawm, thiab Vajtswv tau nco txog nws tej kev ua phem’ (Revelation 18:4, 5).” Selected Messages, phau 2, 118.
Ob zaug uas lub tuam tsev raug ntxuav huv nyob rau hauv Khetos tes haujlwm qhuab qhia, thiab ob zaug uas lub tuam tsev raug ntxuav huv nyob rau hauv keeb kwm Millerite, yog kev ua tiav ntawm Malakhi tshooj peb thiab qhia mus tom ntej txog ob zaug uas lub tuam tsev raug ntxuav huv uas tau pib rau lub Cuaj Hlis 11, 2001 thaum tej vaj tse loj ntawm New York City raug muab rhuav pov tseg los ntawm Vajtswv ib qho kov, thiab tus tim tswv muaj hwjchim loj ntawm Tshwmsim kaum yim nqes los kom ua rau lub ntiaj teb ci ntsa iab nrog nws lub yeeb koob. Ntawm lwm yam, qhov no ua pov thawj tsis tseeb rau lub tais dab neeg cuav uas cov kws txuj kev ntseeg Laodicea ntawm Adventism muab rau, uas hais tias Ellen White yog tus yaj saub Eliyas uas yuav los ua ntej hnub loj thiab txaus ntshai ntawm tus Tswv. Kev ntxuav huv lub tuam tsev uas tshwm sim thaum tus tim tswv ntawm Tshwmsim kaum yim nqes los tau pib yim caum rau xyoo tom qab Ellen White raug muab tso so.
Yauhas Npati‑ntsuab thiab nws cov thwjtim, Miller thiab cov Millerite, thiab Future for America sawv cev rau cov tubtxib uas npaj txoj kev rau tus tubtxib ntawm txoj kev khi lus kom dheev los txog rau Nws lub tuam tsev thiab ntxuav nws kom dawb huv ntawm nws txoj kev ua qias neeg thuam tej yam dawb huv.
Elias ua ib lub cim sawv cev rau ib tug neeg. Nws sawv cev rau ib tug neeg uas raug hu tawm hauv txoj kev ua neej ib txwm muaj, tsis yog ib tug kws ntseeg vajlugkub ntawm chav pov thawj. Nws txoj hauj lwm qhuab qhia nthuav tawm txoj kev ua raws Vajlugkub uas yog qhov tseeb, uas yog tej cai uas tau muab los ntawm txoj cai loj tshaj plaws. Nws txoj hauj lwm qhuab qhia sawv los tawm tsam txoj kev ua raws ntawm chav pov thawj Laodicea tam sim no, uas yog raws li tej dab neeg, tej kab ke, thiab tej kevcai qub. Nws npaj txoj kev rau ib txoj kev ntxuav kom huv uas tsa ib haiv neeg tshiab uas raug xaiv los ntawm cov seem uas tshuav ntawm ib haiv neeg uas raug xaiv uas twb raug hla dhau lawm. Txoj kev ntxuav kom huv ntawd raug teem cia nyob hauv lub ntsiab lus tias nws yuav tshwm sim tam sim ntawd.
Eliyas kuj sawv cev ib txoj hauj lwm qhuab qhia thiab ib tes dej num uas Vajtswv tsa thiab qhia meej tias yog txoj hauj lwm qhuab qhia tshwj xeeb uas yog los ntawm Vajtswv xwb.
Peb yuav qhia kom pom qhov no nyob hauv keeb kwm ntawm cov Millerites hauv tsab xov xwm tom ntej.
Thiab tau muaj tias thaum txog lub sijhawm fij xyeem yav tsaus ntuj, Eliyas tus yaj saub txav los ze, thiab hais tias, Au tus Tswv Vajtswv ntawm Anplahas, Ixaj, thiab ntawm Ixayees, thov kom hnub no paub meej tias Koj yog Vajtswv hauv Ixayees, thiab tias kuv yog Koj tus tub qhe, thiab tias kuv tau ua txhua yam no raws li Koj txoj lus. 1 Vajntxwv 18:36.