Thiab tau tshwm sim rau lub sijhawm uas muab xyeem yav tsaus ntuj, Eliyas tus yaj saub txav los ze, thiab hais tias, Au tus Tswv Vajtswv ntawm Anplahas, Ixaj, thiab ntawm Yixalayees, thov kom hnub no paub meej tias koj yog Vajtswv hauv Yixalayees, thiab tias kuv yog koj tus tub qhe, thiab tias kuv tau ua txhua yam no raws li koj tej lus txib. 1 Vajntxwv 18:36.
Peb tau txheeb xyuas tej yam ntxwv ntawm Eliyas raws li ib lub cim. Ib qho ntawm cov yam ntxwv ntawd yog tias tes haujlwm qhuab qhia thiab zaj xov ntawm Eliyas, Yauhas tus Neeg Ua Kev Cai Raus Dej, thiab William Miller, yog tej cuab yeej ntawm kev txiav txim. Lawv zaj xov raug tus Tswv siv los sim lawv cov keeb kwm nyias nyias. Yexus hais tias yog Nws tsis tau los, ces cov Yudais uas nyiam sib cav sib ceg yuav tsis muaj kev txhaum.
Yog Kuv tsis tau los thiab hais rau lawv, ces lawv yuav tsis muaj kev txhaum; tiam sis nim no lawv tsis muaj ib qho npog rau lawv txoj kev txhaum lawm. Yauhas 15:22.
Exekees qhia tib lub hauv paus ntsiab cai ntawd rau cov Yudais uas nyiam sib cav hauv nws tiam keeb kwm.
Rau qhov lawv yog tej me nyuam tawv ncauj thiab siab tawv qhawv. Kuv xa koj mus cuag lawv; thiab koj yuav hais rau lawv tias, Tus Tswv Vajtswv hais li no. Thiab lawv, txawm yog lawv yuav mloog los yog txawm yog lawv yuav tsis kam mloog, (vim lawv yog ib tsev neeg ntxeev siab,) los lawv yuav paub tias muaj ib tug yaj saub tau nyob hauv lawv nruab nrab. Exekees 2:4, 5.
Lub cim piv txwv ntawm Eliyas suav nrog nws lub luag hauj lwm ua ib lub cuab yeej ntawm txoj kev txiav txim.
“Cov uas koom tes tshaj tawm tus timtswv thib peb txoj xov yog tab tom tshawb nrhiav Vajlugkub raws nraim tib txoj kev uas Txiv Miller tau coj. Hauv phau ntawv me hu ua Views of the Prophecies and Prophetic Chronology, Txiv Miller muab cov cai yooj yim tiamsis muaj tswv yim thiab tseem ceeb nram no rau kev kawm Vajlugkub thiab kev txhais nws:
“‘1. Txhua lo lus yuav tsum muaj nws txoj kev siv kom raug rau lub ntsiab uas raug nthuav tawm hauv phau Vajlugkub; 2. Txhua nqe Vajlugkub yog tsim nyog, thiab yuav raug to taub tau los ntawm kev siv zog rau siab thiab kev kawm tshawb nrhiav; 3. Tsis muaj ib yam uas raug qhia tawm hauv Vajlugkub uas yuav raug zais lossis yuav raug zais ntawm cov uas thov hauv txoj kev ntseeg, tsis ua xyem xyav; 4. Kom to taub txoj kev qhuab qhia, coj txhua nqe Vajlugkub los sib sau ua ke txog lub ntsiab uas koj xav paub, ces cia txhua lo lus muaj nws txoj kev cuam tshuam kom raug; thiab yog koj tsim tau koj txoj kev xav tsis muaj ib qho kev tsis sib haum, ces koj yuav tsis raug yuam kev; 5. Vajlugkub yuav tsum yog tus piav nws tus kheej, vim nws yog txoj cai rau nws tus kheej. Yog kuv vam khom ib tug xibfwb kom piav rau kuv, thiab nws cia li twv txog nws lub ntsiab, lossis xav kom nws txhais li ntawd vim nws txoj kev ntseeg ntawm nws pawg ntseeg, lossis kom luag xav tias nws muaj tswv yim, ces nws txoj kev twv, nws txoj kev ntshaw, nws txoj kev ntseeg, lossis nws txoj kev txawj ntse yog kuv txoj cai, tsis yog phau Vajlugkub.’”
“Qhov uas tau hais los saud no yog ib feem ntawm cov cai no; thiab hauv peb txoj kev kawm Vajlugkub peb txhua tus yuav ua zoo yog peb mloog raws tej ntsiab cai uas tau muab tso tseg no.
“Txoj kev ntseeg uas tseeb yog tsa rau saum Vaj Lug Kub; tiam sis Xatas siv ntau yam tswv yim los muab Vaj Lug Kub txhais yuam kev thiab coj kev yuam kev los nkag los, yog li ntawd yuav tsum muaj kev ceev faj loj heev yog tias ib tug xav paub tias Vaj Lug Kub qhia dab tsi tiag tiag. Ib qho ntawm tej kev dag ntxias loj ntawm lub sijhawm no yog kev nyob ruaj ntau dhau rau kev xav, thiab lees tias yus ncaj ncees thaum tsis quav ntsej tej lus qhia meej ntawm Vajtswv Txojlus vim hais tias lo lus ntawd tsis phim raws li kev xav. Coob leej tsis muaj ib lub hauv paus rau lawv txoj kev ntseeg tsuas yog kev xav xwb. Lawv txoj kev ntseeg tsuas muaj nyob hauv kev kub siab thiab kev txhawb siab; thaum qhov ntawd ploj mus, lawv txoj kev ntseeg kuj ploj nrog. Kev xav tej zaum yuav yog plhaub nplej, tab sis Vajtswv Txojlus yog cov nplej. Thiab tus yaj saub hais tias, ‘plhaub nplej yuav zoo li cas rau cov nplej?’”
“Tsis muaj leejtwg yuav raug txiav txim vim tsis mloog raws qhov kaj thiab txoj kev paub uas lawv yeej tsis tau muaj, thiab lawv kuj nrhiav tsis tau. Tiamsis muaj coob leej tsis kam mloog qhov tseeb uas Khetos cov sawv cev nthuav qhia rau lawv, vim lawv xav ua raws li lub ntiajteb tus qauv; thiab qhov tseeb uas twb los txog rau lawv txoj kev nkag siab lawm, qhov kaj uas twb ci rau hauv tus ntsujplig lawm, yuav txiav txim rau lawv rau Hnub Txiav Txim. Nyob rau hnub kawg no peb muaj qhov kaj uas tau sib sau los, uas twb ci los thoob plaws txhua tiam neeg lawm, thiab peb yuav raug xam tias muaj lub luag haujlwm raws nraim li ntawd. Txojkev dawb huv tsis nyob ib theem nrog lub ntiajteb; nws yog ib txojkev uas raug tsa siab. Yog peb taug txojkev no, yog peb khiav hauv txojkev ntawm tus Tswv tej lus txib, peb yuav pom tias ‘txojkev ntawm cov ncaj ncees zoo li qhov kaj ci ntsa iab, uas ci zuj zus mus txog hnub kaj lug.’” Review and Herald, November 25, 1884.
Peb tsis raug “txiav txim rau qhov tsis mloog tej kaj thiab kev paub uas” peb “tsis tau muaj li, thiab” peb “tsis muaj peev xwm yuav tau.” Qhov tseem ceeb ntawm lo lus no nyob rau hauv kab lus “tsis muaj peev xwm yuav tau.” Elijah, John, thiab Miller sawv cev rau txoj kev kaj rau lawv ib tiam neeg raws li nyias tiam uas yog yam yuav txais tau. Kev tshwm sim ntawm lawv txoj xov tshem tawm daim ntaub npog ntawm yam uas raws li txoj cai hauv Tebchaws Meskas hu ua “plausible deniability.” Txoj xov ntawm Elijah hauv txhua tiam neeg uas nws raug nthuav tawm, tshem tawm txhua yam “plausible deniability,” yog li ntawd thiaj ua rau tag nrho ib tiam neeg ntawd ris lub luag haujlwm rau txoj kev kaj uas raug nthuav tawm rau lub sijhawm ntawd.
“Kuv tus kwv ib zaug tau hais tias nws yuav tsis mloog ib yam dabtsi hais txog txoj kev qhuab qhia uas peb tuav tseg, tsam nws yuav raug ntxias kom lees paub. Nws tsis kam tuaj rau tej kev sib txoos, lossis mloog tej lus qhuab qhia; tiam sis tom qab ntawd nws tau tshaj tawm tias nws pom tias nws muaj txhaum ib yam li nws twb tau mloog lawm. Vajtswv twb tau pub sijhawm rau nws kom paub qhov tseeb, thiab Nws yuav tuav nws lav ris rau lub sijhawm ntawd. Muaj coob leej nyob hauv peb cov uas muaj kev ntxub ntxaug rau tej txoj kev qhuab qhia uas tam sim no tab tom raug sib tham. Lawv yuav tsis tuaj mloog, lawv yuav tsis tshawb xyuas nrog lub siab tus, tiam sis lawv tsa lawv tej lus tsis pom zoo tawm los hauv qhov tsaus ntuj. Lawv txaus siab kawg nkaus rau lawv txoj hauj lwm. ‘Koj hais tias, Kuv nplua nuj, thiab muaj cuab tam nplua mias, thiab tsis xav tau dabtsi li; los koj tsis paub tias koj txom nyem, thiab quaj ntsuag, thiab pluag, thiab dig muag, thiab liab qab: Kuv ntuas koj kom yuav ntawm kuv kub uas twb raug sim hauv hluav taws lawm, xwv kom koj thiaj nplua nuj; thiab tej tsoos tsho dawb, xwv kom koj thiaj hnav tau, thiab kom qhov txaj muag ntawm koj txoj kev liab qab txhob tshwm tuaj; thiab pleev qhov muag tshuaj rau koj ob lub qhov muag, xwv kom koj thiaj pom. Txhua tus uas kuv hlub, kuv cem thiab qhuab ntuas: yog li ntawd cia li kub siab lug, thiab hloov siab lees txim’ (Revelation 3:17–19).”
“Nqe Vajlugkub no siv rau cov uas nyob hauv qab lub suab ntawm txoj xov, tiamsis lawv tsis kam tuaj mloog nws. Nej yuav paub li cas tias tus Tswv tsis yog tabtom muab tej pov thawj tshiab txog Nws qhov tseeb, muab nws tso rau hauv ib qho chaw tshiab, kom txoj kev ntawm tus Tswv thiaj npaj tau? Nej tau npaj tej kev npaj dabtsi kom qhov kaj tshiab thiaj raug txhiv nkag mus thoob plaws hauv pawg neeg ntawm Vajtswv? Nej muaj pov thawj dabtsi tias Vajtswv tsis tau xa qhov kaj tuaj rau Nws cov menyuam? Yuav tsum tso tseg txhua yam kev txaus siab rau tus kheej, kev khav theeb rau tus kheej, thiab kev khav txog yus lub tswv yim. Peb yuav tsum tuaj rau ntawm Yexus ob txhais taw, thiab kawm ntawm Nws tus uas siab mos siab muag thiab txo hwj chim hauv lub siab. Yexus tsis tau qhia Nws cov thwjtim ib yam li cov xibhwb Yudais qhia lawv cov. Coob tus Yudais tuaj thiab mloog thaum Khetos qhia tawm tej yam zais ntawm txoj kev cawm seej, tiamsis lawv tsis tuaj kawm; lawv tuaj txiav txim, tuaj nrhiav ntes Nws rau hauv ib qho kev tsis sib haum, kom lawv thiaj muaj ib yam dabtsi uas yuav siv los ntxias lub siab ntawm cov neeg. Lawv txaus siab rau lawv txoj kev paub lawm, tiamsis cov menyuam ntawm Vajtswv yuav tsum paub lub suab ntawm Tus Yug Yaj Tseeb. Puas tsis yog lub sijhawm no uas tsim nyog heev rau kev yoo mov thiab thov Vajtswv rau ntawm Vajtswv? Peb nyob hauv kev phom sij ntawm kev sib cav sib ceg, nyob hauv kev phom sij ntawm kev xaiv ib tog ntawm ib qho teeb meem uas muaj kev sib ceg; thiab peb puas tsis tsim nyog nrhiav Vajtswv nrog txoj kev kub siab tiag tiag, nrog kev txo hwj chim ntawm tus ntsuj plig, kom peb thiaj paub qhov uas yog qhov tseeb?” Selected Messages, phau 1, 413.
Cov uas sawv cev rau txoj xov ntawm Eliyas yog tej cuab yeej ntawm txoj kev txiav txim nyob hauv ib txheej txheem ntawm kev ntxuav kom dawb huv uas npaj txoj kev rau tus tub txib ntawm txoj kev cog lus los ntxuav lub tuam tsev. Thaum ua tiav txoj hauj lwm ntawm kev ntxuav lub tuam tsev, qhov kaj ntawm qhov tseeb rau lub sijhawm tam sim no raug muab nthuav tawm. Yog hais tias nws tsis raug muab nthuav tawm, cov uas Khetos tau nrhiav thiab tseem tab tom nrhiav kom ntxuav ntawd yuav khaws lawv daim tsho Laodikeas ntawm kev dag ntxias tus kheej tseg. Eliyas ua cim rau ib txoj hauj lwm qhuab qhia uas nthuav tawm qhov tseeb ua ib cuab yeej ntawm txoj kev txiav txim. Vim li ntawd peb thiaj raug qhia tias cov uas tsis lees txais Yauhas tus uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej txoj xov tsis muaj peev xwm tau txais txiaj ntsig los ntawm Yexus txoj kev qhia.
“Kuv raug taw rov qab mus rau txoj kev tshaj tawm txog kev los thawj zaug ntawm Khetos. Yauhas raug xa mus nyob hauv tus ntsuj plig thiab lub hwj chim ntawm Eliyas los npaj txoj kev rau Yexus. Cov uas tsis lees txais Yauhas zaj lus tim khawv tsis tau txais txiaj ntsig los ntawm Yexus tej lus qhia.” Early Writings, 258.
Hauv tej keeb kwm cev Vajtswv lus uas ua piv txwv txog kev ntxuav Vajtswv haiv neeg kom dawb huv, muaj ib txoj xov tseeb rau tiam no raug qhib tawm, uas ua rau tiam neeg no ris lub luag haujlwm xaiv tsaus ntuj los sis qhov kaj.
Tiamsis koj, Au Daniyees, cia li kaw tej lus ntawd, thiab muab phau ntawv ntawd khi ntim kaw cia mus txog rau lub sijhawm kawg: coob leej yuav khiav rov mus los, thiab kev paub yuav raug nce ntxiv…. Thiab nws hais tias, Mus koj txojkev mus, Daniyees: rau qhov tej lus no twb raug kaw cia thiab khi ntim cia lawm mus txog rau lub sijhawm kawg. Coob leej yuav raug ntxuav kom dawb huv, thiab raug ua kom dawb, thiab raug sim; tiam sis cov neeg phem yuav ua phem li qub: thiab tsis muaj ib tug ntawm cov neeg phem yuav to taub; tiam sis cov neeg muaj tswvyim yuav to taub. Daniel 12:4, 9, 10.
Cov uas sawv cev rau txoj xov Eliyas rau lawv tiam lawv xws li no, Khetos tau lees paub lawv tias yog Nws cov tub txib sawv cev kom siv lawv ua tej cuab yeej ntawm txoj kev txiav txim. Qhov no yog yam uas Eliyas tab tom qhia kom paub thaum nws hais tias, “hnub no cia kom paub tseeb tias Koj yog Vajtswv hauv cov neeg Ixayees, thiab tias kuv yog Koj tus tub qhe, thiab tias kuv tau ua txhua yam no raws li Koj lo lus.”
Qhov tseeb no kuj raug Yexus nthuav tawm txog Yauhas tus Uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej thiab.
Thaum lawv tabtom ncaim mus lawm, Yexus thiaj pib hais rau cov pejxeem txog Yauhas tias, Nej tau tawm mus rau tom roob moj sab qhua saib dabtsi? Puas yog ib tug pas nrig uas cua ntsawj co? Tiamsis nej tau tawm mus saib dabtsi? Puas yog ib tug neeg hnav tsoos mos muag? Saib maj, cov uas hnav tsoos mos muag nyob hauv vajntxwv tej tsev. Tiamsis nej tau tawm mus saib dabtsi? Ib tug yaj saub lov? Muaj tseeb tiag, kuv hais rau nej, thiab nws tseem loj dua ib tug yaj saub. Rau qhov tus no yog tus uas tau sau tseg hais txog nws tias, Saib maj, kuv xa kuv tus tubtxib mus ua ntej koj lub ntsej muag, tus uas yuav npaj koj txojkev ua ntej koj. Mathais 11:7–10.
Yauhas yog ntau dua li ib tug yaj saub xwb; nws yog ib yam cuab yeej ntawm kev txiav txim, thiab nws tes dej num tau raug qhia kom meej rau nws tiam neeg, rau qhov lawv tau tawm mus rau tom roob moj sab qhua kom pom nws, ib yam li yeej muaj tseeb tias cov Ixayees sawv daws tau tuaj rau Carmel raws li Ahaj tej lus txib. William Miller to taub txog qhov kev paub uas tau raug qhib tawm hauv xyoo 1798. Nws sawv cev rau cov uas khiav mus los hauv Vajtswv Txojlus thaum txoj kev paub tab tom nce ntxiv. Nws zaj lus yog tsim raws li lub sij hawm yaj saub, thiab hauv xyoo 1840 nws zaj lus thiab nws tes dej num tau raug muab tso rau hauv nws tiam neeg hauv ib txoj kev uas ua rau tag nrho lub ntiaj teb Protestas saib ntsoov seb nws txoj kev siv txujci puas ua haujlwm. Thaum qhov ntawd raug lees paub lawm, nws zaj lus tau raug nqa mus ncig thoob qab ntuj.
“Hauv xyoo 1840, muaj dua ib txoj kev ua tiav lus faj lem uas txawv tshaj plaw heev, ua rau muaj kev txaus siab dav thoob plaws. Ob xyoos ua ntej ntawd, Josiah Litch, uas yog ib tug xibhwb tseem ceeb hauv cov uas tshaj tawm txog kev rov los zaum ob, tau luam tawm ib qho kev piav txog Qhia Tshwm 9, twv ua ntej txog kev poob ntawm lub Ottoman Empire. Raws li nws tej kev xam, lub hwj chim no yuav raug muab rhuav tshem... rau hnub tim 11 lub Yim Hli, 1840, thaum uas yuav cia siab tau tias lub hwj chim Ottoman hauv Constantinople yuav raug rhuav kom tawg. Thiab kuv ntseeg tias, yuav pom tseeb tias qhov no yeej yuav muaj tiag.’”
“Nyob rau lub sijhawm raws nraim uas tau raug teev tseg ntawd, Qaib Cov Txwv, los ntawm nws cov sawv cev, tau lees txais kev tiv thaiv ntawm cov hwj chim koom tes hauv teb chaws Europe, thiab yog li ntawd tau muab nws tus kheej tso rau hauv qab kev tswj hwm ntawm cov haiv neeg Khixatia. Qhov xwm txheej ntawd tau ua tiav raws nraim li qhov lus faj lem twb tau hais tseg. Thaum qhov no tau paub lawm, coob leej coob tus thiaj raug qhuab ntuas kom ntseeg txog qhov raug ntawm cov hauv paus ntsiab lus ntawm kev txhais lus faj lem uas Miller thiab nws cov npoj yaig tau txais yuav, thiab ib qho kev txhawb zog uas xav tsis thoob tau raug pub rau txoj haujlwm advent. Cov neeg muaj kev kawm thiab muaj meej mom tau koom nrog Miller, ob leeg hauv kev tshaj tawm thiab hauv kev luam tawm nws tej kev xav, thiab txij xyoo 1840 mus txog 1844 txoj haujlwm ntawd tau nthuav dav mus sai heev.” The Great Controversy, 334, 335.
Txij xyoo 1840 mus txog 1844 sawv cev rau keeb kwm ntawm “xya lub xob quaj” nyob hauv Tshwm Sim tshooj kaum. Hauv keeb kwm ntawd, ib txoj txheej txheem ntawm kev ntxuav kom dawb huv, uas tau raug sawv cev hauv Malakis tshooj peb, thiab nyob hauv ob zaug uas Khetos ntxuav lub tuam tsev, tau raug pib. Txoj txheej txheem ntawm kev ntxuav kom dawb huv ntawd yog ib txoj kev sim xyuas zuj zus, raws li Miller txoj kev to taub txog lub hauv paus ntsiab lus tias ib hnub sawv cev rau ib xyoos. Cov uas sawv cev rau Eliyas txoj xov npaj txoj kev rau tus tub txib ntawm txoj kev cog lus kom los txog Nws lub tuam tsev tam sim ntawd, thiab lawv yog lub cim ntawm ib yam cuab yeej txiav txim uas tus tub txib ntawm txoj kev cog lus siv los cheb tawm cov uas xaiv txoj kev tsaus ntuj dua li txoj kev kaj.
Kuv yeej muab nej ua kevcai raus dej tiag tiag nrog dej mus txog kev hloov siab lees txim; tiam sis tus uas los tom qab kuv muaj hwjchim loj dua kuv, tus uas kuv tsis tsim nyog txawm yuav ris nws nkawm khau li; nws yuav muab nej ua kevcai raus hauv Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab hauv hluav taws: Tus uas nws rab ntxuam nplawm noob nyob hauv nws txhais tes, thiab nws yuav ntxuav nws lub tshav nplej kom huv kawg nkaus, thiab yuav sau nws cov nplej los rau hauv lub txhab; tiam sis nws yuav hlawv cov tev nplej pov tseg ntawd nrog hluav taws uas tsis txawj tuag li. Mathais 3:11, 12.
Nyob rau hnub nyoog ntawm Khetos uas sawv cev hauv Yauhas 6:66, Nws poob cov thwjtim ntau tshaj li txhua lub sijhawm lwm. Hauv *The Desire of Ages*, qhov chaw uas nqe no hauv Yauhas raug hais txog, txoj kev siv yav tom ntej-kevcai rau hauv kev thov siv yog qhov laj thawj tiag tiag uas cov thwjtim thiaj ncaim mus. Lawv tsis muaj peev xwm to taub tias yam tseeb pom ntawm lub cev sawv cev rau yam sab ntsuj plig, thiab raws li tus tubtxib Povlauj, yam tseeb pom ntawm lub cev los ua ntej yam sab ntsuj plig.
Yog li ntawd, raws li uas twb sau cia lawm, Tus thawj tug neeg Adas tau raug tsim ua ib tug ntsuj plig uas muaj sia; tus Adas kawg tau raug tsim ua tus ntsuj plig uas pub txoj sia. Tiamsis yam uas yog sab ntsuj plig tsis yog yam uas los ua ntej, tiamsis yog yam uas yog sab cev nqaij daim tawv; thiab tom qab ntawd mam yog yam uas yog sab ntsuj plig. 1 Khaulee 15:45, 46.
Tsis kam, thiab yog li ntawd tsis muaj peev xwm to taub, cov Yudais tau tsis lees txais kev to taub txog Khetos thaum Nws qhia meej tias Nws yog mov ci saum ntuj ceeb tsheej uas yuav tsum tau noj. Kev cai thiab kab lig kev cai tau kav dhau txoj hau kev uas Khetos tus kheej tau siv. Hais txog zaj keeb kwm no, Muam White tau sau tseg tias:
“Los ntawm qhov kev qhuab ntuas lawv txoj kev tsis ntseeg ntawd rau sawv daws pom, cov thwjtim no hajyam txav deb ntawm Yexus mus ntxiv. Lawv chim siab heev, thiab vim xav ua kom tus Cawm Seej raug mob siab thiab ua kom cov Falixais txoj kev lim hiam txaus siab, lawv thiaj tig nraub qaum rau Nws, thiab tso Nws tseg mus nrog txoj kev thuam saib tsis taus. Lawv twb tau xaiv lawm, tau coj daim duab yam tsis muaj tus ntsuj plig, tau khaws plhaub yam tsis muaj noob. Lawv txoj kev txiav txim siab ntawd tsis tau muab thim rov qab ntxiv lawm li; rau qhov lawv tsis taug kev nrog Yexus ntxiv lawm.”
“‘Tus uas muaj lub vas ncuav nyob hauv Nws txhais tes, thiab Nws yuav ntxuav Nws qhov chaw ntaus nplej kom huv si, thiab yuav sau Nws cov nplej rau hauv lub txhab.’ Mathais 3:12. Qhov no yog ib zaug ntawm lub sijhawm lim kom dawb huv. Los ntawm cov lus tseeb, cov npluag tau raug cais tawm ntawm cov nplej. Vim lawv khav theeb dhau thiab xav tias lawv ncaj ncees txaus lawm thiaj tsis kam txais kev qhuab qhia, thiab vim lawv hlub lub ntiajteb dhau thiaj tsis kam lees txais ib txoj sia txo hwjchim, coob leej thiaj tig nraim ntawm Yexus mus. Coob leej tseem tab tom ua yam qub no. Niaj hnub no, tej ntsujplig raug sim ib yam li cov thwj tim ntawd raug sim hauv lub tsev sablaj hauv Kaperna‑us. Thaum qhov tseeb raug coj los tso rau hauv lub siab, lawv pom tias lawv lub neej tsis haum raws li Vajtswv lub siab nyiam. Lawv pom tias lawv tus kheej yuav tsum muaj ib qho kev hloov tshiab tag nrho; tiam sis lawv tsis kam lees tuav tes ua txoj haujlwm uas tsis lees yus tus kheej ntawd. Yog li ntawd lawv thiaj chim thaum lawv tej kev txhaum raug nthuav tawm. Lawv mus lawm nrog kev chim siab, ib yam li cov thwj tim tau tso Yexus tseg mus, yws tias, ‘Lo lus no hnyav dhau; leejtwg thiaj yuav mloog taus?’” The Desire of Ages, 392.
Tus tubtxib ntawm txoj kev khi lus uas nyob hauv Malakhi yog tus uas ntxuav cov tub ntawm Levi kom dawb huv nrog hluav taws. Nws ntxuav nws lub tshav nplej kom huv si kawg, cais cov nplej tawm ntawm cov quav nplej. Nws ua txoj hauj lwm no nrog lub kiv. Lub kiv yog yam uas ua tiav txoj kev cais ntawd, thiab lub kiv yog txoj xov ntawm qhov tseeb tam sim no rau txhua tiam keeb kwm uas phim raws nraim rau qhov chaw uas Nws ua kom cov tub ntawm Levi dawb huv. Lub kiv yog Eliyas txoj xov thiab cov tubtxib, uas sawv cev rau ib yam cuab yeej ntawm kev txiav txim.
Saib seb, kuv yuav txib kuv tus tubtxib mus, thiab nws yuav npaj txojkev ua ntej kuv; thiab tus Tswv, uas nej nrhiav, yuav los txog rau hauv nws lub tuam tsev tam sid, yog tus tubtxib ntawm txoj kev khi lus, tus uas nej zoo siab rau: saib seb, nws yuav los, tus Tswv uas kav txhua pab tub rog hais li ntawd. Tiamsis leejtwg yuav nyob taus hnub uas nws los? thiab leejtwg yuav sawv taus thaum nws tshwm los? rau qhov nws zoo li hluav taws uas lim kom huv, thiab zoo li xab npum uas ntxhua khaub ncaws huv si: Thiab nws yuav zaum ua tus lim thiab tus ntxuav nyiaj kom dawb huv: thiab nws yuav ntxuav cov tub ntawm Levi kom huv, thiab lim lawv ib yam li kub thiab nyiaj, kom lawv thiaj yuav muab ib qho khoom fij rau tus Tswv hauv txoj kev ncaj ncees. Ces qhov khoom fij ntawm Yudas thiab Yeluxalees yuav haum tus Tswv siab, ib yam li nyob rau hauv tej hnub qub thaum ub, thiab ib yam li hauv tej xyoo dhau los. Malakhi 3:1–4.
Tus uas los tom qab Yauhas Tus Ua Kev Cai Raus Dej yog Tus uas muab kiv cua ntxuav Nws lub tshav nplej kom huv, thiab zoo li hluav taws ntawm tus kws lim hlau. Txoj hauj lwm ntawm kev ua kom dawb huv no raug ua tiav los ntawm tus tub txib ntawm txoj kev cog lus tseg, thiab vim li ntawd nws thiaj qhia txog ib zaj keeb kwm uas tus Tswv tab tom nkag mus rau hauv txoj kev cog lus tseg nrog ib haiv neeg tshiab uas raug xaiv los ua haiv neeg ntawm txoj kev cog lus tseg. Thaum cov Yixayee puag thaum ub raug cawm dim tawm hauv txoj kev ua qhev hauv tebchaws Iziv, ib lub ntsiab ntawm zaj keeb kwm dawb huv ntawd yog hais txog “tus tub hlob.” Txawm yog kev tuag ntawm cov tub hlob hauv Iziv, los yog Vajtswv qhov uas Nws qhia tias cov Yixayee yog Nws tus tub hlob.
Thiab koj yuav hais rau Falau tias, Tus Tswv hais li no, Ixayees yog kuv tus tub, kuv tus tub hlob thawj; thiab kuv hais rau koj tias, Cia kuv tus tub mus, kom nws thiaj pab kuv; thiab yog koj tsis kam cia nws mus, saib seb, kuv yuav tua koj tus tub, yog koj tus tub hlob thawj. Khiavdim 4:22, 23.
Thaum Vajtswv tau nkag los rau hauv txojkev cog lus nrog cov Yixayee hauv txojkev cawm dim tawm hauv Iyi tebchaws, txojkev npaj saum ntuj yog kom txhua tus tub hlob ntawm txhua xeem raug fij tseg rau tes haujlwm pov thawj hwj. Tiamsis thaum muaj kev ntxeev siab ntawm tus menyuam nyuj kub, tsuas yog xeem Levi xwb thiaj sawv nrog Mauxes tawm tsam txojkev ntxeev siab ntawd. Vim lawv txojkev ncaj ncees, Vajtswv thiaj muab Nws txojkev npaj uas txhua tus tub hlob hauv txhua xeem yuav raug fij tseg rau pov thawj hwj tshem tawm, thiab Nws hla dhau lwm xeem, muab txoj cai tshwjxeeb ntawm pov thawj hwj rau xeem Levi. Thaum tus tubtxib ntawm txojkev cog lus ntxuav cov tub ntawm Levi kom huv, qhov no sawv cev rau ib zaj keebkwm uas ib haivneeg yav dhau los uas yog haivneeg ntawm txojkev cog lus raug muab tso tseg rau ib haivneeg tshiab uas yog haivneeg ntawm txojkev cog lus. Qhov no yog li ntawd rau Yauhas tus Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej, cov Millerite, thiab yuav yog li ntawd rau ib puas plaub caug plaub txhiab. Txij xyoo 1840 mus rau 1844, ib txheej txheem kev ntxuav kom huv tau raug pib los ntawm qhov teebmeem xeem ntawm txojlus cev faj lem uas tau muab rau William Miller. Nws coj mus rau qhov uas tus Tswv los sai sai rau Nws lub tuam tsev rau hnub Kaum Hli 22, 1844, tiamsis txheej txheem kev ntxuav kom huv ntawd tsis xaus mus txog xyoo 1863.
Ob qho lus faj lem hauv Daniyee 8:14, “Txog ob txhiab peb puas hnub; ces lub tuam tsev dawb huv yuav raug ntxuav kom huv,” thiab txoj xov ntawm thawj tus tim tswv, “Nej cia li ntshai Vajtswv, thiab qhuas nws lub hwjchim; rau qhov lub sijhawm ntawm nws txoj kev txiav txim twb los txog lawm,” ob qho no puav leej taw tes rau Khetos txoj haujlwm ua hauj lwm pabcuam hauv qhov chaw dawb huv tshaj plaws, rau txoj kev txiav txim tshawb nrhiav, tsis yog rau txoj kev Khetos yuav los txhiv nws haiv neeg thiab rhuav tshem cov neeg phem. Qhov yuam kev tsis yog nyob hauv kev suav cov caij nyoog yaj saub, tiamsis nyob hauv qhov xwm txheej uas yuav tshwm sim thaum kawg ntawm 2300 hnub. Vim qhov yuam kev no cov ntseeg thiaj raug kev chim siab, los txawm li ntawd los, txhua yam uas tau raug faj lem tseg hauv zaj lus faj lem, thiab txhua yam uas lawv muaj pov thawj hauv Vajluskub tsim nyog cia siab ntsoov, twb tau muaj tiav lawm. Nyob rau tib lub sijhawm uas lawv tabtom quaj ntsuag txog lawv txoj kev cia siab uas zoo li poob lawm, qhov xwm txheej uas txoj xov ntawd tau hais tseg twb tau tshwm sim lawm, thiab qhov ntawd yog yam uas yuav tsum tau muaj tiav ua ntej tus Tswv yuav tshwm los muab nqi zog rau nws cov tub qhe.
“Khetos tau los lawm, tsis yog los rau ntiajteb, raws li lawv tau cia siab tseg, tiam sis, raws li tau raug ua duab ua ntej hauv tus qauv, los rau qhov chaw dawb huv tshaj plaws hauv lub tuam tsev ntawm Vajtswv nyob saum ntuj. Tus cev Vajtswv lus Daniyees piav txog Nws tias los txog rau lub sijhawm no cuag tus Ancient of Days: ‘Kuv tau pom hauv tej zeem muag hmo ntuj, thiab saib seb, muaj ib tug zoo li Leej Tub ntawm neeg los nrog tej huab saum ntuj, thiab los txog’—tsis yog los rau ntiajteb, tiam sis—’cuag tus Ancient of Days, thiab lawv coj Nws los ze rau ntawm Nws xub ntiag.’ Daniyees 7:13.”
“Kev los no kuj raug tus yaj saub Malachi tau hais ua ntej tias: ‘Tus Tswv, uas nej nrhiav, yuav los tam sim ntawd rau Nws lub tuam tsev, yog tus Tubtxib ntawm txoj kev khi lus, uas nej zoo siab rau: saib seb, Nws yuav los, tus Tswv ntawm cov tub rog hais li ntawd.’ Malachi 3:1. Kev los ntawm tus Tswv rau Nws lub tuam tsev yog ib qho tuaj tam sim, yam uas tsis muaj leejtwg xav txog, rau Nws haiv neeg. Lawv tsis tau tos Nws nyob ntawd. Lawv cia siab tias Nws yuav los rau ntiajteb, ‘hauv nplaim taws cig kub, ua pauj rau cov uas tsis paub Vajtswv, thiab cov uas tsis mloog txoj moo zoo.’ 2 Thessalonians 1:8.”
“Tiamsis cov neeg tseem tsis tau npaj txhij los ntsib lawv tus Tswv. Tseem muaj ib txoj hauj lwm ntawm kev npaj uas yuav tsum tau ua kom tiav rau lawv. Yuav tsum muab qhov kaj rau, coj lawv lub siab mus rau Vajtswv lub tuam tsev saum ntuj ceeb tsheej; thiab thaum lawv yuav tsum los ntawm txoj kev ntseeg ua raws lawv tus Pov Thawj Hlob hauv Nws tes haujlwm qhuab qhia nyob ntawd, ces tej luag hauj lwm tshiab yuav raug qhib tawm rau lawv. Yuav tsum muaj dua ib zaj lus ceeb toom thiab lus qhuab qhia ntxiv muab rau pawg ntseeg.”
“Tus yaj saub hais tias: ‘Leejtwg thiaj yuav nyob taus hnub Nws los? thiab leejtwg yuav sawv tau thaum Nws tshwm sim? rau qhov Nws zoo li hluav taws uas lim kom huv, thiab zoo li xab npum uas cov neeg ntxhua khaub ncaws siv: thiab Nws yuav zaum ua tus lim thiab tus ntxuav kom nyiaj huv si: thiab Nws yuav ua kom cov tub ntawm Levi huv si, thiab ntxuav lawv kom dawb huv ib yam li kub thiab nyiaj, xwv kom lawv thiaj nqa tau ib qho khoom fij rau tus Tswv hauv kev ncaj ncees.’ Malachi 3:2, 3. Cov uas tseem ciaj sia nyob saum lub ntiajteb thaum Khetos txoj kev sawv cev thov ntuj yuav xaus rau hauv lub chaw dawb huv saum ntuj ceeb tsheej yuav tsum sawv nyob rau ntawm qhov muag pom ntawm Vajtswv tus dawb huv yam tsis muaj tus sawv cev nruab nrab. Lawv tej tsoos tsho yuav tsum tsis muaj ib qho phem lo li, lawv tus cwj pwm yuav tsum raug ntxuav kom dawb huv ntawm kev txhaum los ntawm cov ntshav txau. Los ntawm Vajtswv txoj kev tshav ntuj thiab lawv tus kheej txoj kev siv zog tsis tseg, lawv yuav tsum yog cov yeej hauv txoj kev sib ntaus nrog kev phem. Thaum txoj kev txiav txim tshawb nrhiav tab tom mus ntxiv saum ntuj ceeb tsheej, thaum tej kev txhaum ntawm cov ntseeg uas hloov siab lees txim tab tom raug tshem tawm ntawm lub chaw dawb huv, yuav tsum muaj ib txoj hauj lwm tshwjxeeb ntawm kev ntxuav kom huv, yog kev muab kev txhaum pov tseg, nyob hauv Vajtswv haiv neeg saum lub ntiajteb no. Txoj hauj lwm no raug nthuav qhia kom meej dua hauv tej lus tshaj tawm ntawm Tshwm Sim 14.
“Thaum tes hauj lwm no twb raug ua tiav lawm, cov uas raws Khetos yuav npaj txhij rau Nws txoj kev tshwm sim los. ‘Ces txoj kev txi ntawm Yudas thiab Yeluxalees yuav yog yam txaus siab rau tus Tswv, ib yam li yav ntuj thaum ub, thiab ib yam li hauv cov xyoo thaum ub.’ Malakhi 3:4. Ces pawg ntseeg uas peb tus Tswv yuav txais los ua Nws tug thaum Nws los ntawd yuav yog ib ‘pawg ntseeg muaj hwjchim ci ntsa iab, tsis muaj ib qho paug, lossis ib qho ntsws, lossis ib yam zoo li ntawd li.’ Efexus 5:27. Ces nws yuav ntsia ‘tawm los zoo li thaum kaj ntug, zoo nkauj ib yam li lub hli, kaj lug ib yam li lub hnub, thiab txaus ntshai ib yam li ib pab tub rog uas nqa chij.’ Nkauj Xalaumoo 6:10.”
“Dhau li Nws txoj kev los cuag Nws lub tuam tsev lawm, Malakaus kuj tau cev lus faj lem txog Nws txoj kev los zaum ob, yog Nws txoj kev los ua tiav txoj kev txiav txim, hauv cov lus no: ‘Thiab Kuv yuav los ze nej rau txoj kev txiav txim; thiab Kuv yuav yog ib tug tim khawv nrawm tawm tsam cov neeg ua khawv koob, thiab tawm tsam cov neeg deev luag poj luag txiv, thiab tawm tsam cov neeg cog lus cuav, thiab tawm tsam cov uas tsim txom tus neeg ntiav ua haujlwm hauv nws cov nyiaj ua hauj lwm, tus poj ntsuam, thiab tus menyuam ntsuag, thiab cov uas thawb tus neeg txawv teb chaws tawm ntawm nws txoj cai, thiab tsis ntshai Kuv, hais tias tus Tswv ntawm cov tub rog.’ Malaki 3:5. Yudas hais txog tib qho xwm txheej no thaum nws hais tias, ‘Saib seb, tus Tswv los nrog kaum txhiab leej ntawm Nws cov neeg dawb huv, kom ua tiav txoj kev txiav txim rau sawv daws, thiab kom txiav txim rau txhua tus uas tsis hwm Vajtswv nyob hauv lawv, vim txhua yam uas lawv tau ua yam tsis hwm Vajtswv.’ Yudas 14, 15. Txoj kev los no, thiab tus Tswv txoj kev los cuag Nws lub tuam tsev, yog ob qho xwm txheej sib txawv thiab cais nyias nyias.”
“Kev los txog ntawm Khetos raws li peb tus thawj pov thawj hlob mus rau qhov chaw dawb huv tshaj plaws, rau kev ntxuav lub chaw dawb huv, uas raug nthuav tawm hauv Daniel 8:14; kev los txog ntawm Neeg Leej Tub mus cuag Tus Uas Muaj Hnub Nyoog Kawg, raws li tau muab hais tseg hauv Daniel 7:13; thiab kev los txog ntawm tus Tswv mus rau Nws lub tuam tsev, raws li Malakis tau cev lus faj lem tseg, yog kev piav txog tib qho xwm txheej nkaus xwb; thiab qhov no kuj raug sawv cev los ntawm kev los txog ntawm tus nraug vauv mus rau rooj tshoob, uas Khetos tau piav qhia hauv zaj lus piv txwv txog kaum tus ntxhais nkauj xwb, hauv Mathais 25.” The Great Controversy, 424–426.
Plaub “kev los” raug hais txog nyob rau hauv nqe lus kawg, thiab lawv txhua yam yog tib qho kev los, tsuas yog muab ua cim piv txwv ua plaub yam sib txawv xwb. Ib qho ntawm cov “kev los” ntawd yog zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb.
“Kuv feem ntau raug xa mus rau zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb, tsib tus txawj ntse, thiab tsib tus ruam. Zaj lus piv txwv no twb tau thiab yuav raug ua kom tiav raws nraim li txhua lo lus, rau qhov nws muaj ib txoj kev siv tshwj xeeb rau lub sijhawm no, thiab, ib yam li txoj xov ntawm tus tim tswv thib peb, nws twb tau raug ua kom tiav lawm thiab yuav txuas ntxiv ua qhov tseeb rau lub sijhawm no mus txog rau thaum kawg ntawm lub sijhawm.” Review and Herald, August 19, 1890.
Yog plaub zaug “kev los” ntawd “yog cov lus piav txog tib qho xwm txheej,” ces plaub zaug “kev los” ntawd uas tau raug ua tiav thaum chiv keeb ntawm Kev Ntseeg Advent hauv qhov kev txav Millerite, “yuav raug ua tiav” dua “raws nraim li txhua lo lus” hauv qhov kev txav Eliyas thaum kawg ntawm Kev Ntseeg Advent.
William Miller thiab cov Millerites yog cov sawv cev ntawm thawj tus tim tswv txoj xov, thiab hauv tib nqe lus ntawm Early Writings uas peb nyuam qhuav hais tseg, thawj tus tim tswv txoj xov kuj muaj tib yam ntxwv nkaus li Yauhas tus Cais Neeg Ua Kev Cai Raus Dej. Peb tau hais txog nqe lus uas qhia tias cov uas tsis lees txais Yauhas tus Cais Neeg Ua Kev Cai Raus Dej txoj xov yuav tsis tau txais txiaj ntsig los ntawm Yexus tej lus qhuab qhia. Hauv nqe tom qab ntawd nws hais tias, “Cov uas tsis lees txais thawj txoj xov yuav tsis tau txais txiaj ntsig los ntawm txoj xov thib ob; thiab lawv kuj tsis tau txais txiaj ntsig los ntawm lub suab qw thaum ib tag hmo, uas yog los npaj lawv kom lawv nkag tau nrog Yexus los ntawm txoj kev ntseeg mus rau hauv qhov chaw dawb huv tshaj plaws ntawm lub chaw pe hawm saum ntuj ceeb tsheej.” William Miller thiab Yauhas tus Cais Neeg Ua Kev Cai Raus Dej ob leeg sawv cev rau cov cuab yeej ntawm kev txiav txim.
Yog tsis muaj ib tug twg ntawm nkawd tau tshwm los, ces lawv tiam neeg raws li nyias tiam yuav tsis raug suav txim rau qhov tsis lees txais qhov kaj. Vajtswv tau siv ob tug tubtxib ntawd los tshem daim npog kev txhaum ntawm Laodicea, thiab ua li ntawd Nws thiaj qhia tawm qhov kev liab qab ntawm Laodicea hauv cov neeg uas yav tas los raug xaiv, los ntawm kev nthuav tawm ib txoj xov uas txawm lawv txais los tsis txais los, yuav raug siv rau hauv kev txiav txim ua ib lub cim qhia tias ib tug yaj saub tau nyob hauv lawv nruab nrab. Keeb kwm txij xyoo 1840 mus txog 1844 raug ua piv txwv los ntawm hluav taws nqes los rau saum Eliyas qhov khoom fij saum Roob Khamel. Tus yaj saub tseeb twb raug cais kom txawv ntawm cov yaj saub cuav lawm.
Tam sim no peb tab tom yuav tsum piav qhia luv luv txog txoj kev ntxuav kom huv uas tseem txuas ntxiv mus tom qab Lub Kaum Hli 22, 1844. Muam White tau hais tias tom qab Lub Kaum Hli 22, 1844, “cov neeg tseem tsis tau npaj txhij los ntsib lawv tus Tswv. Tseem muaj ib txoj hauj lwm ntawm kev npaj uas yuav tsum ua tiav rau lawv. Yuav tsum muab qhov kaj, coj lawv lub siab mus rau lub tuam tsev ntawm Vajtswv saum ntuj ceeb tsheej; thiab raws li lawv yuav taug lawv tus Pov Thawj Hlob los ntawm txoj kev ntseeg hauv Nws txoj hauj lwm qhuab qhia nyob ntawd, tej dej num tshiab yuav raug qhia tawm. Ib zaj lus ceeb toom thiab lus qhuab qhia ntxiv yuav tsum muab rau pawg ntseeg.”
Thaum Adventism tsis lees txais “xya lub sij hawm” ntawm Leviticus nees nkaum rau uas Daniel hu ua “lus cog tseg” ntawm Mauxes, lawv thiaj poob lawv lub peev xwm los paub tias txoj txheej txheem ntawm kev ntxuav kom dawb huv tseem txuas ntxiv mus dhau lawv thawj txoj hauj lwm ntawm kev to taub cov lus tseeb uas muaj kev txuas nrog kev qhib ntawm kev txiav txim.
Peb yuav hais txog txoj kev ntxuav kom huv uas tseem txuas ntxiv mus nyob rau hauv zaj lus tom ntej, thiab pib coj lub kub ntawm txoj Kev Protestant uas yog qhov tseeb uas Millerite Adventism tau txais nyob rau xyoo 1840s kom sib haum nrog lub kub ntawm Republicanism.