Peb tau tham txog lub cim ntawm Eliyas lawm, thiab tam sim no peb tab tom siv cov keeb kwm ntawm Roob Khamel thiab Roob Sinai los piav qhia txog ib txoj txheej txheem kev sim siab uas nce qib zuj zus rau lub kub ntawm Kev Ntseeg Protestant, thiab ib txoj kev txhim kho kev nom kev tswv uas nce qib zuj zus rau lub kub ntawm Republicanism uas sib phim nrog lub kub ntawm Kev Ntseeg Protestant.

Zaj lus dhau los tau piav txog txoj kev tawm tsam hauv Xwm Txheej Tshooj kaum peb thiab kaum plaub, uas qhia txog qhov kev sim siab zaum kaum thiab zaum kawg rau cov Yixayee thaum ub tom qab lawv hla Hiav Txwv Liab. Zaj keeb kwm ntawd sib haum nrog thawj qhov kev txav pib ntawm keeb kwm Millerite, thiab kuj sib haum nrog keeb kwm ntawm Vajtswv txoj kev txav kawg. Tes haujlwm ntawm peb tug timtswv saum ntuj hauv Tshwm Sim kaum plaub raug ua tiav los ntawm ib txoj kev txav thaum pib thiab ib txoj kev txav thaum kawg.

“Tus timtswv uas koom nrog hauv kev tshaj tawm xov ntawm tus timtswv thib peb, nws yuav ua kom tag nrho lub ntiajteb kaj lug nrog nws lub yeeb koob. Ntawm no twb tau hais yav tom ntej txog ib txoj hauj lwm uas yuav nthuav dav thoob qab ntuj thiab muaj hwj chim txawv tshaj plaw. Txoj kev txav ntawm kev tos Yexus rov qab los xyoo 1840–44 yog ib qho kev tshwm sim muaj yeeb koob ntawm Vajtswv lub hwj chim; xov ntawm tus timtswv thawj tau raug nqa mus txog txhua lub chaw tshaj tawm txoj moo zoo hauv lub ntiajteb, thiab nyob hauv qee lub teb chaws kuj muaj kev txaus siab rau kev ntseeg loj tshaj plaws uas tau pom dua hauv ib thaj av twg txij thaum Kev Hloov Tshiab ntawm xyoo pua kaum rau los; tiam sis tej no yuav raug tshaj dhau los ntawm txoj kev txav muaj hwj chim loj nyob hauv qab lo lus ceeb toom kawg ntawm tus timtswv thib peb.” The Great Controversy, 611.

Nyob nruab nrab ntawm keeb kwm ntawm txoj kev txav thaum pib thiab txoj kev txav thaum kawg, peb pom keeb kwm ntawm pawg ntseeg Laodicea. Tus timtswv uas ua kom lub ntiajteb ci ntsa iab nrog nws lub yeeb koob raug txheeb qhia meej tias yog ib txoj kev txav, tsis yog ib pawg ntseeg.

“Hais txog Npanpiloo, nyob rau lub sijhawm uas raug muab tshwm los pom hauv zaj lus faj lem no, muaj lo lus tshaj tawm hais tias: ‘Nws tej kev txhaum tau nce mus txog saum ntuj lawm, thiab Vajtswv tau nco txog nws tej kev tsis ncaj.’ Tshwmsim 18:5. Nws tau puv nkaus qhov ntsuas ntawm nws txoj kev txhaum, thiab kev puas tsuaj twb yuav poob los rau saum nws. Tiamsis Vajtswv tseem muaj ib haiv neeg nyob hauv Npanpiloo; thiab ua ntej Nws tej kev txiav txim tuaj xyuas, cov uas ncaj ncees no yuav tsum raug hu kom tawm los, xwv kom lawv txhob koom nrog nws tej kev txhaum thiab ‘txhob txais nws tej kab xwm txheej phem.’ Vim li no thiaj muaj qhov kev txav uas tus timtswv nqes saum ntuj los sawv cev, uas ci ntsa iab rau lub ntiajteb nrog nws lub yeeb koob thiab qw nrov nrov nrog ib lub suab muaj hwjchim, tshaj tawm Npanpiloo tej kev txhaum. Nrog rau nws zaj lus no, muaj ib lub suab hu tau hnov tias: ‘Cia li tawm ntawm nws los, Kuv haiv neeg.’ Cov lus tshaj tawm no, thaum koom ua ke nrog tus timtswv thib peb zaj lus, tsim ua qhov lus ceeb toom kawg uas yuav tsum raug muab rau cov neeg nyob hauv ntiajteb.” The Great Controversy, 604.

Txhua tus yaj saub txhua tus pom zoo sib xws, thiab lawv txhua tus qhia meej dua txog “hnub kawg,” dua li lawv qhia txog cov hnub uas tej lus faj lem ntawd raug tshaj tawm. Ua piv txwv txog qhov xwm txheej no, tus tim tswv hauv Revelation kaum yim, tau raug thiab tseem raug ua piv txwv los ntawm tus tim tswv hauv Revelation kaum. Ob leeg ci rau ntiajteb nrog nws lub yeeb koob thaum nws nqes los. Muam White qhia meej txog tus tim tswv thawj hauv phau ntawv Early Writings.

“Yexus tau txib ib tug timtswv uas muaj hwjchim loj kom nqis los ceeb toom cov neeg nyob hauv ntiajteb kom npaj rau Nws qhov kev tshwm sim zaum ob. Thaum tus timtswv tawm ntawm Yexus lub xubntiag saum ntuj ceeb tsheej mus, ib txoj kev kaj ci ntsa iab thiab muaj yeeb koob loj kawg nkaus tau mus ua ntej nws. Kuv raug qhia tias nws txoj hauj lwm yog kom ua kom lub ntiajteb kaj lug los ntawm nws lub yeeb koob thiab ceeb toom neeg txog txoj kev chim siab uas Vajtswv tab tom yuav los.” Early Writings, 245.

Tus timtswv ceeb tsheej hauv Tshwm Sim kaum yim ntawd nqis los rau hnub tim 11 Cuaj Hli, 2001. Nws twb tau raug ua yam piv txwv tseg los ntawm tus timtswv uas nqis los rau hnub tim 11 Yim Hli, 1840. Hauv Yaxayas tshooj rau, Yaxayas raug qhia pom lub tuam tsev saum ntuj ceeb tsheej thiab Vajtswv lub hwjchim ci ntsa iab. Hauv nqe peb ntawm tshooj rau nws qhia meej tias tag nrho lub ntiajteb puv npo rau Vajtswv lub hwjchim ci ntsa iab. Qhov ntawd tshwm sim thaum tus timtswv hauv Tshwm Sim kaum yim nqis los.

Tom qab tej no, kuv pom dua ib tug tim tswv los saum ntuj nqis los, nws muaj hwjchim loj kawg; thiab lub ntiajteb raug ci ntsa iab los ntawm nws lub hwjchim ci ntsa iab. Revelation 18:1.

Nqe peb hauv Yaxayas rau qhia tib zaj keeb kwm ntawd thiab.

Thiab lawv txawm hu ib leeg rau ib leeg, thiab hais tias, Dawb huv, dawb huv, dawb huv yog tus Tswv ntawm tej pab tub rog: tag nrho lub ntiajteb puv npo ntawm nws lub yeeb koob. Yaxayas 6:3.

Muam White coj Yaxayas txoj kev ua yog toog pom txog lub chaw dawb huv los txuas ua ke nrog txoj kev txav hauv Tshwmsim kaum yim.

Cov serafim uas nyob ntawm lub zwm txwv puv npo nrog txoj kev ntshai hwm thiab kev qhuas tob kawg thaum lawv ntsia ntsoov pom Vajtswv lub hwjchim ci ntsa iab, ces lawv tsis txawm ib pliag saib lawv tus kheej nrog kev txaus siab rau tus kheej, lossis nrog kev qhuas lawv tus kheej los sis ib leeg rau ib leeg. Lawv txoj kev qhuas thiab lub hwjchim ci ntsa iab yog rau tus Tswv ntawm Cov Tub Rog, tus uas nyob siab thiab raug tsa siab hlo, thiab tus uas nws lub tsho ntev lub hwjchim ci ntsa iab puv nkaus lub tuam tsev. Thaum lawv pom yav tom ntej, thaum tag nrho lub ntiajteb yuav puv nkaus nrog nws lub hwjchim ci ntsa iab, zaj nkauj qhuas uas muaj yeej raug rov hu ntawm ib tug mus rau ib tug hauv suab nkauj mos qab zib tias, “Dawb huv, dawb huv, dawb huv, yog tus Tswv ntawm Cov Tub Rog.” Lawv txaus siab kiag li rau kev qhuas Vajtswv; thiab hauv nws lub xub ntiag, hauv qab nws txoj kev luag nyav uas pom zoo, lawv tsis xav tau dabtsi ntxiv lawm. Hauv kev coj nws tus yam ntxwv, hauv kev ua nws tes haujlwm thiab pe hawm nws, lawv txoj kev ntshaw siab tshaj plaws twb mus txog qhov puv npo lawm.

“Lub zeem muag uas tau muab rau Yaxayas sawv cev rau qhov xwm txheej ntawm Vajtswv haiv neeg nyob rau hnub kawg.” Review and Herald, December 22, 1896.

Yauhas hauv Tshwm Sim tshooj kaum thiab tseem nyob hauv tshooj kaum yim, thiab nrog Yaxayas hauv tshooj rau, ntxiv rau cov lus piav qhia ntawm Sister White, muab tag nrho tej no piv txwv txog lub ntiajteb raug ci ntsa iab los ntawm Vajtswv lub hwjchim ci ntsa iab tso rau tib lub ntsiab lus hauv keeb kwm. Tag nrho lub ntiajteb tau ua timkhawv txog cov xwm txheej uas tau tshwm sim rau hnub tim 11 lub Cuaj Hlis, 2001. Keeb kwm uas vam meej zuj zus ntawm txoj kev txav Millerite uas xaus rau xyoo 1863, yog ib qho piv txwv qhia ua ntej txog keeb kwm thaum tus timtswv muaj hwjchim loj hauv Tshwm Sim kaum yim nqes los nrog keeb kwm uas txuas nrog tus timtswv uas tau nqes los hauv Tshwm Sim tshooj kaum. Vim cov ntsiab lus qhib no twb raug tsa tseg lawm, peb yuav rov qab mus rau txoj txheej txheem kev sim siab uas raug sawv cev hauv Xwm Txheej tshooj kaum plaub. Tom qab Mauxes tau thov sawv cev rau cov neeg ntxeev siab uas xav rov qab mus rau tim Ejyptes thiab txawb pob zeb rau Yausua thiab Kaleb, Vajtswv lees txais Mauxes txoj kev thov sawv cev.

Thiab tus Tswv hais tias, Kuv tau zam txim raws li koj lo lus lawm: Tiamsis raws li kuv muaj sia nyob tiag, tag nrho lub ntiajteb yuav raug puv npo los ntawm tus Tswv lub yeeb koob. Vim txhua tus neeg ntawd uas tau pom kuv lub yeeb koob thiab kuv tej txujci tseem ceeb uas kuv tau ua nyob hauv Iyi tebchaws thiab hauv tebchaws moj sab qhua, thiab nimno twb sim kuv kaum zaug no lawm, thiab tsis tau mloog kuv lub suab; muaj tseeb lawv yuav tsis pom lub tebchaws uas kuv tau cog lus tseg rau lawv tej yawg koob, thiab tsis muaj ib tug ntawm cov uas tau ntxias kuv npau taws yuav pom nws li: Tiamsis kuv tus tub qhe Caleb, vim nws muaj dua ib tug ntsuj plig txawv nrog nws, thiab tau raws kuv qab kawg siab kawg ntsws, kuv yuav coj nws mus rau hauv lub tebchaws uas nws tau mus txog ntawd; thiab nws caj ces yuav tau tuav ua qub txeeg qub teg. Numbers 14:20–24.

Keeb kwm uas raug sawv cev ntawm no hauv Phau Ntawv Teev Npe tshooj kaum plaub yog qhov kev sim siab kawg rau cov Ixayees thaum ub, thiab lawv txoj kev poob ntawd tau muab rau lawv txoj kev tuag nyob hauv tebchaws moj sab qhua thoob plaws plaub caug xyoo tom qab ntawd. Keeb kwm no muaj kev txuas ncaj qha nrog Tshwmsim kaum yim, rau qhov Vajtswv nyob ntawd tau tshaj tawm tias “raws li kuv muaj sia tiag” Vajtswv “lub hwjchim ci ntsa iab ntawm tus Tswv yuav puv nkaus tag nrho lub ntiajteb.” Qhov no yog ib lo lus tshaj tawm uas muaj zog heev uas Vajtswv muab tso rau hauv zaj keeb kwm no, thiab nyob rau hauv qhov ntawd Nws hais kom pom tseeb tias keeb kwm uas raug sawv cev hauv Phau Ntawv Teev Npe tshooj kaum peb thiab kaum plaub tau taw qhia mus tom ntej rau txoj haujlwm loj kawg uas muaj hwjchim ntawm tus timtswv saum ntuj ceeb tsheej hauv Tshwmsim kaum yim. Vim tias Tshwmsim kaum yim yog qhov kawg ntawm Vajtswv cov neeg seem, yog li ntawd qhov pib ntawm Vajtswv cov neeg seem kuj raug piav qhia nyob hauv nqe uas peb tab tom xav txog hauv Phau Ntawv Teev Npe.

Thaum hnub tim 11 lub Yim Hli, 1840, thaum ib zaj lus faj lem txog Islam ntawm kev txom nyem thib ob tau los tiav, cov neeg uas yav tas los raug xaiv los ua haiv neeg ntawm txoj kev cog lus tau raug sim los ntawm Eliyas zaj lus uas nyuam qhuav raug pov thawj tias yog tseeb.

Hnub rau hnub tim 11 lub Cuaj Hli, xyoo 2001, thaum muaj kev ua tiav ntawm ib lo lus faj lem ntawm Islam hais txog kev txom nyem thib peb, cov neeg qub uas ib zaug raug xaiv nyob hauv txoj kev cog lus tau cim tseg qhov pib ntawm txoj kev txiav txim rau cov neeg ciaj sia, raws li txoj xov ntawm Eliyas uas nyuam qhuav raug pov thawj tias yog qhov tseeb.

Txoj lus Elixas ntawm keeb kwm Millerite tau raug tsa nyob hauv lub ntsiab lus ntawm lub sij hawm yav tom ntej. Txoj lus Elixas rau lub Cuaj Hlis 11, 2001 tau raug tsa nyob hauv lub ntsiab lus ntawm keeb kwm rov muaj dua. Lub Cuaj Hlis 11, 2001 tau rov ua dua keeb kwm ntawm Lub Yim Hli 11, 1840, rau qhov ob hnub ntawd sawv cev rau kev ua tiav ntawm ib qho lus faj lem hais txog Islam, thiab ob leeg cim txog tus tim tswv nqis los, tus uas Muam White tau hais tias yog “tsis yog ib tug twg qis dua Yexus Khetos.” Txawm hais tias Muam White tsis tau hais ib zaug li tias tus tim tswv hauv Tshwm Sim kaum yim “tsis yog ib tug twg qis dua Yexus Khetos” ib yam li nws hais txog tus tim tswv hauv Tshwm Sim kaum, tus tim tswv hauv Tshwm Sim kaum yim ua kom lub ntiaj teb ci ntsa iab nrog “nws” lub yeeb koob, thiab Vajluskub qhia meej tias yog lub yeeb koob ntawm Yexus Khetos uas ua kom lub ntiaj teb ci ntsa iab.

Cuab tam ntawm txoj kev txiav txim uas coj los ua rau muaj txoj kev sim siab rau cov Protestant thaum chiv keeb yog txoj kev txav Millerite raws li Eliyas sawv cev. Cuab tam ntawm txoj kev txiav txim uas coj los ua rau muaj txoj kev sim siab rau Kev Ntseeg Xya Hnub Adventist thaum kawg yog txoj kev txav Eliyas raws li ib puas plaub caug plaub txhiab leej sawv cev. Lub cim ntawm Eliyas muaj ntau dua ib lub ntsiab, thiab txawm nws sawv cev rau Miller thiab txoj kev txav Millerite los, nws kuj sawv cev rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej thiab.

“Mauxes saum roob hloov cev ci ntsa iab ntawd yog ib tug timkhawv txog Khetos txoj kev kov yeej saum kev txhaum thiab kev tuag. Nws sawv cev rau cov uas yuav tawm hauv qhov ntxa los thaum txoj kev sawv hauv qhov tuag rov qab los ntawm cov ncaj ncees. Eliyas, tus uas twb raug coj mus saum ntuj ceeb tsheej yam tsis tau pom kev tuag, sawv cev rau cov uas yuav tseem ciaj nyob saum lub ntiajteb thaum Khetos rov los zaum ob, thiab cov uas yuav raug ‘hloov, ib pliag xwb, ib ntsais muag xwb, thaum lub raj kawg nrov;’ thaum ‘yam txawj tuag no yuav tsum hnav yam tsis txawj tuag,’ thiab ‘yam txawj puas no yuav tsum hnav yam tsis txawj puas.’ 1 Kauleethaus 15:51-53. Yexus raug qhwv nrog lub teeb ci ntawm ntuj ceeb tsheej, ib yam li Nws yuav tshwm los thaum Nws yuav los ‘zaum ob tsis hais txog kev txhaum, tiamsis los cawm dim.’ Rau qhov Nws yuav los ‘hauv Nws Txiv lub hwjchim ci ntsa iab nrog cov timtswv dawb huv.’ Henplais 9:28; Malakaus 8:38. Tus Cawmseej tej lus cog tseg rau cov thwjtim tam sim no twb tiav lawm. Saum lub roob ntawd, lub nceeg vaj yav tom ntej ntawm lub hwjchim ci ntsa iab raug nthuav tawm ua ib daim duab me me,—Khetos yog Vajntxwv, Mauxes yog tus sawv cev rau cov neeg dawb huv uas sawv hauv qhov tuag rov qab los, thiab Eliyas yog tus sawv cev rau cov uas raug hloov mus saum ntuj.” The Desire of Ages, 412.

Cov neeg ntawm txoj kev cog lus uas raug hla dhau ntawd yog feem coob, kaum tawm tsam ob. Muaj coob leej raug hu, tiam sis tsawg leej raug xaiv. Kev poob rau hauv qhov kev sim siab zaum kaum ntawd tau nyob ntawm seb daim ntawv ceeb toom phem, los sis daim ntawv ceeb toom zoo hais txog Lub Tebchaws Cog Lus, raug tsis lees txais los sis raug lees txais. Yog li ntawd, keeb kwm uas raug ua piv txwv qhia nyob ntawm no qhia meej tias yeej los sis swb hauv keeb kwm kev sim siab uas nce mus ib theem zuj zus ntawd yog tsa rau saum ib qho kev xaiv ntawm ob txoj kev ua raws uas txhais tib yam ntaub ntawv ntawd.

Tag nrho kaum ob tug neeg soj xyuas tau pom Lub Tebchaws Uas Tau Cog Tseg, tiam sis muaj ob qho kev xaus lus sib txawv raug muab hais txog yam uas Lub Tebchaws Uas Tau Cog Tseg sawv cev rau. Ib daim ntawv ceeb toom raug txhawb los ntawm tibneeg txoj kev ntshai, hos lwm daim raug txhawb los ntawm txoj kev ntseeg. Ib daim qhia tawm txog lub siab xav tsis kam lees Vajtswv txoj kev coj thiab rov qab mus rau txoj kev qhev hauv Iyi tebchaws, hos lwm daim ntawv ceeb toom qhia tawm txog lub siab xav tso siab rau Vajtswv txoj kev coj thiab txav mus tom ntej mus rau hauv Lub Tebchaws Uas Tau Cog Tseg.

Hauv qhov kev txav mus los ntawm cov Millerites, feem coob kuj tau xaiv rov qab mus rau hauv txoj kev qhev ntawm Npanpiloo thiab los ua nws cov ntxhais, thiab qhov no yog qhov kev tshwm sim ntawm lawv txoj kev txiav txim siab tsis lees txais txoj xov cev yaj saub ntawm tus tim tswv thawj. Cov Millerites uas ncaj ncees tau xaiv ua raws txoj xov cev yaj saub ntawm tus tim tswv thawj, txawm tias tom qab qhov kev swb uas zoo nkaus li muaj nyob rau thaum thawj qhov kev chim siab hauv caij nplooj ntoos hlav xyoo 1844. Keeb kwm ntawm Numbers nthuav tawm ob yam “lus ceeb toom” sib txawv ntawm kaum ob tus neeg soj xyuas tebchaws, uas sawv cev rau ob txoj kev tshuaj xyuas sib txawv txog tib txoj xov cev yaj saub ntawd. Xyoo 1863, Laodicean Adventism tsis tau lees txais ib txoj xov cev yaj saub tshiab; lawv tau tsis lees txais ib txoj xov cev yaj saub uas twb raug tsim tsa lawm yav tas los. Xyoo 1863, Laodicean Adventism tau rov qab mus thiab lees txais txoj kev xyaum raws Vajlugkub uas tau tawm tsam William Miller thoob plaws hauv nws txoj hauj lwm qhuab qhia. Cov uas tsis lees txais txoj xov cev yaj saub thiab ntshaw rov qab mus rau hauv txoj kev qhev raug ua piv txwv los ntawm cov neeg ntxeev siab hauv Numbers kaum plaub, uas thaum kawg tau tuag hauv tebchaws moj sab qhua.

Tus lej kaum, thaum muab xam raws li ib lub cim, ib yam li txhua lub cim, muaj ntau dua ib lub ntsiab. Nws lub ntsiab raws li lub cim yuav tsum to taub raws li lub ntsiab lus nyob hauv nqe uas nws tshwm sim. “Kaum” raws li ib lub cim tuaj yeem sawv cev rau kev tsim txom. Nws tuaj yeem sawv cev rau ib qho kev sim siab. Nws kuj tuaj yeem sawv cev rau kev koom ua kaum npaug ntawm cov vaj ntxwv hauv teb chaws Europe, cov xeem qaum teb ntawm cov Ixayees, thiab United Nations. Hauv pawg ntseeg Xamivna, Vajtswv haiv neeg yuav tau ntsib kev txom nyem kaum hnub.

Tsis txhob ntshai ib yam dab tsi ntawm tej uas koj yuav raug txom nyem: saib maj, dab ntxwg nyoog yuav muab ib txhia ntawm nej pov rau hauv tsev lojcuj, kom nej yuav raug sim; thiab nej yuav muaj kev txom nyem kaum hnub: koj cia li ua ncaj ncees mus txog kev tuag, thiab Kuv yuav muab lub mom kub ntawm txoj sia rau koj. Qhia Tshwm 2:10.

Cov kws tshawb keeb kwm taw qhia rau txoj kev tsim txom uas Diocletian tau ua hauv keeb kwm ntawm Smyrna, vim qhov ntawd yog txoj kev tsim txom hnyav tshaj plaws hauv keeb kwm ntawm Smyrna, thiab nws kav tau kaum xyoo. Lwm cov kws tshawb keeb kwm txheeb qhia kaum yam kev tsim txom sib txawv hauv keeb kwm ntawm Smyrna. Txawm yog txoj kev twg los xij, lawv raug nqa tawm los ntawm Loos Huab Tais, uas hauv Daniel xya raug sawv cev los ntawm kaum tug kub. Kaum tus vajntxwv ntawd yog cov vajntxwv, ua hom qhia los ntawm Ahab uas tau ua nkauj ua nraug nrog lub hwj chim txiv plig, thiab lawv yog lub cuab tam ntawm txoj kev tsim txom uas lub hwj chim txiv plig siv los ua kom tiav kev tua neeg coob thaum lub Caij Nyoog Tsaus Ntuj. “Kaum” sawv cev rau lub hwj chim ntawm lub xeev uas ua kom muaj txoj kev tsim txom rau Jezebel. Hauv Daniel tshooj ib “kaum” yog lub cim ntawm ib lub sijhawm raug sim.

Kuv thov koj, sim koj cov tub qhe kaum hnub; thiab cia lawv muab zaub qhuav rau peb noj, thiab dej rau peb haus. Ces cia peb lub ntsej muag raug saib ua ntej koj, thiab lub ntsej muag ntawm cov hluas uas noj ntawm feem ntawm vajntxwv tej nqaij; thiab raws li koj pom, cia li ua rau koj cov tub qhe. Yog li ntawd nws thiaj pom zoo rau lawv hauv zaj no, thiab sim lawv kaum hnub. Thiab thaum kawg ntawm kaum hnub lawv lub ntsej muag pom tias zoo nkauj dua thiab cev puv nqaij dua li txhua tus hluas uas tau noj ntawm feem ntawm vajntxwv tej nqaij. Daniel 1:12–15.

Hauv Phau Ntawv Xwm Txheej 14, Yixayee thaum ub tau ua kom Vajtswv chim npau taws kaum zaug, uas sawv cev rau kaum zaug kev sim siab thoob ib ntus sijhawm.

Tiamsis raws li Kuv muaj txojsia nyob, tag nrho lub ntiajteb yuav puv npo raws li Yehauvas lub hwjchim ci ntsa iab. Vim tias txhua tus txiv neej uas tau pom Kuv lub hwjchim ci ntsa iab, thiab Kuv tej txujci tseem ceeb uas Kuv tau ua nyob hauv tebchaws Iziv thiab hauv roob moj sab qhua, thiab nim no twb sim Kuv kaum zaug lawm, thiab tsis tau mloog Kuv lub suab li. Number 14:21, 22.

Yog koj yuav tshawb hauv internet nrhiav kev to taub hais tias cov kev ntxeev siab twg tshwj xeeb sawv cev rau cuaj qhov kev ntxeev siab lossis cuaj qhov kev sim uas poob txij li txoj kev cawm dim ntawm Hiavtxwv Liab mus txog rau qhov kev sim thib kaum, koj yuav pom muaj ob peb yam kev sib txawv hais txog qhov twg ntawm cov kev swb ntawm cov Ixayees thaum ub yuav tsum raug suav tias yog ib qho ntawm kaum qhov kev sim ntawd. Kuv hais tseg tias txoj kev cawm dim ntawm Hiavtxwv Liab, uas twb raug qhia meej lawm tias sib haum nrog Lub Kaum Hli 22, 1844, yog qhov pib ntawm kaum qhov kev sim, thiab yog li ntawd yog qhov chaw yuav pib suav cov kev sim uas sawv los txij xyoo 1844 mus txog 1863. Tau muaj ib txoj txheej txheem kev sim xyuas uas maj mam nce zuj zus, pib xyoo 1798 thaum phau ntawv Daniyee raug qhib, thiab txoj txheej txheem ntawd npog tag nrho keeb kwm ntawm thawj thiab tus tim tswv thib ob tej lus, uas xaus rau thaum tus tim tswv thib peb tuaj txog rau Lub Kaum Hli 22, 1844.

“Hauv Minneapolis Vajtswv tau pub tej pob zeb muaj nqis ntawm qhov tseeb rau Nws haiv neeg nyob rau hauv tej qauv tshiab. Qhov kaj no uas los saum ntuj los, ib txhia tau muab tsis lees paub nrog tag nrho qhov tawv ncauj ib yam li cov Yudais tau qhia thaum lawv tsis lees txais Khetos, thiab muaj lus hais ntau txog kev sawv ruaj khov ntawm cov qub ciam teb. Tiamsis muaj pov thawj tias lawv tsis paub tias cov qub ciam teb yog dab tsi. Muaj pov thawj thiab muaj kev txiav txim raws li Txojlus uas pom zoo rau lub siab ntsws; tiamsis tej neeg lub siab xav twb raug khi ruaj, raug muab kaw tiv thaiv tsis pub qhov kaj nkag los, vim lawv twb txiav txim lawm tias qhov no yog ib txoj kev yuam kev txaus ntshai uas rhuav tshem ‘cov qub ciam teb,’ thaum qhov no tsis tau txav ib tug pas ncej ntawm cov qub ciam teb li, tiamsis yog lawv muaj tej kev xav yuam kev txog yam uas ua rau muaj cov qub ciam teb.”

“Kev dhau mus ntawm lub sijhawm xyoo 1844 yog ib ntus uas muaj tej xwm txheej loj kawg, qhib rau peb lub qhov muag uas ceeb tsheej pom txog kev ntxuav lub chaw dawb huv uas tab tom muaj nyob saum ntuj ceeb tsheej, thiab muaj kev sib raug txiav txim siab rau Vajtswv haiv neeg nyob saum npoo ntiajteb, [thiab] thawj thiab tus timtswv thib ob tej lus, thiab tus timtswv thib peb, tsa siab tus chij uas sau tseg rau saum ntawd tias, ‘Vajtswv tej lus txib thiab Yexus txojkev ntseeg.’ Ib qho ntawm tej ciam txheeb raws li zaj lus no yog Vajtswv lub tuam tsev, uas Nws haiv neeg hlub qhov tseeb tau pom nyob saum ntuj ceeb tsheej, thiab lub phij xab uas muaj Vajtswv txoj kevcai nyob hauv. Lub teeb ntawm Hnub Xanpataus ntawm lo lus txib thib plaub ci ntsa iab nws tej kab hluav taws muaj zog rau hauv txojkev ntawm cov uas ua txhaum Vajtswv txoj kevcai. Qhov uas cov neeg phem tsis muaj txojkev tsis txawj tuag yog ib qho ciam txheeb qub. Kuv tsis nco qab tau ib yam dabtsi ntxiv uas yuav raug suav nyob hauv pawg ntawm tej ciam txheeb qub. Txhua lo lus qw txog kev hloov tej ciam txheeb qub no puavleej yog kev xav ntxias xwb.” The 1888 Materials, 518.

Thaum Lub Kaum Hli Ntuj Tim 22, 1844 tus tim tswv thib peb tuaj txog nrog ib txoj xov nyob hauv nws txhais tes.

“Thaum Yexus txoj hauj lwm ua qhua xaus rau hauv qhov chaw dawb huv, thiab Nws hla mus rau hauv qhov chaw dawb huv tshaj plaws, thiab sawv ntawm xub ntiag lub phij xab uas khaws Vajtswv txoj kevcai, Nws txib dua ib tug tim tswv muaj hwjchim nrog ib txoj xov peb mus rau lub ntiajteb. Muaj ib daim ntawv yob raug muab tso rau hauv tus tim tswv txhais tes, thiab thaum nws nqes los rau ntiajteb nrog hwjchim thiab meej mom, nws tshaj tawm ib lo lus ceeb toom txaus ntshai kawg, nrog rau kev hem thawj txaus ntshai tshaj plaws uas puas tau coj los rau tibneeg.” Early Writings, 254.

Thaum lub Kaum Hli ntuj tim 22, 1844, ib tug timtswv nqis los nrog ib daim ntawv yob rau hauv nws txhais tes uas Vajtswv haiv neeg yuav tsum noj. Cov lus qhuab qhia “landmarks” uas tom qab ntawd raug txheeb qhia yuav tsum yog noj thiab lees txais, lossis tsis lees thiab tsis noj. Thaum tus timtswv thib peb tuaj txog nrog daim ntawv yob rau hauv nws txhais tes, txoj xov nyob hauv daim ntawv yob ntawd sawv cev rau rau yam tseeb uas yog kev sim siab. Rau yam kev sim ntawd raug txheeb qhia tias yog “the passing of time,” uas sawv cev rau txoj lus faj lem ob txhiab peb puas xyoo; txoj kev txiav txim, uas raug sawv cev ua “the cleansing of the sanctuary”; peb tug timtswv tej xov; “the law of God”; “the Sabbath”; thiab lub xeev ntawm cov neeg tuag raws li raug sawv cev ua “the nonimmortality of the soul.”

Rau qhov tseeb ntawd yeej muaj kev sib raug zoo rau ib leeg, tiam sis txhua qhov nyias raug txheeb xyuas tias yog tej cim ciam teb. Qee leej tej zaum yuav tsis xav suav txog kev dhau mus ntawm lub sij hawm rau hauv daim ntawv teev no, tab sis pom tseeb tias coob leej tau tsis lees txais qhov tseeb tias hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844 yog ib qho kev ua tiav ntawm lus faj lem tiag tiag. Lawv poob qhov kev sim ntawd, uas yeej tiv thaiv lawv tsis pub tawm tsam nrog cov kev sim uas los tom qab. Vajtswv txoj txheej txheem kev sim siab tau raug tsa ruaj ntau zaus lawm tias yog ib txheej txheem nce qib mus ntxiv, uas yuav tsum kom yeej qhov kev sim uas xub muab rau koj tso, ua ntej koj thiaj yuav koom tau nrog qhov kev sim uas tom qab.

“Thaum peb pib nthuav tawm qhov kaj txog lo lus nug ntawm Hnub Xanpataus, peb tseem tsis tau muaj ib lub tswv yim uas tau txhais meej txog zaj lus ntawm tus tim tswv thib peb hauv Tshwm Sim 14:9–12. Lub nra ntawm peb zaj lus tim khawv thaum peb tuaj rau ntawm cov neeg yog tias qhov kev txav loj hais txog kev rov qab los zaum ob ntawd yog los ntawm Vajtswv, tias zaj lus thawj thiab zaj lus thib ob twb tau tawm mus lawm, thiab tias zaj lus thib peb yuav tsum raug muab tshaj tawm. Peb pom tias zaj lus thib peb xaus nrog cov lus no: ‘Ntawm no yog kev ua siab ntev ntawm cov neeg dawb huv: ntawm no yog cov uas ceev Vajtswv tej lus txib, thiab txoj kev ntseeg ntawm Yexus.’ Thiab peb kuj pom meej ib yam li peb pom niaj hnub no tias cov lus cev Vajtswv lus no tau qhia txog ib qho kev kho dua tshiab ntawm Hnub Xanpataus; tab sis hais txog qhov uas kev pe hawm tus tsiaj qus uas raug hais hauv zaj lus ntawd yog dab tsi, lossis tus duab thiab lub cim ntawm tus tsiaj qus yog dab tsi, peb tseem tsis tau muaj ib txoj hauj lwm uas txhais meej.”

“Vajtswv los ntawm Nws tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv cia qhov kaj ci tuaj rau saum Nws cov tub qhe, thiab lub ntsiab no maj mam qhib rau lawv lub siab. Yuav tsum muaj kev kawm tshawb nrhiav ntau heev thiab kev ua tib zoo ceev faj nrog kev ntxhov siab thiaj li thawb nrhiav tau nws, ib qhov txuas nrog ib qhov ntxiv. Los ntawm kev ceev faj, kev ntxhov siab, thiab kev ua haujlwm tsis tseg, txoj hauj lwm no tau txav mus tom ntej mus txog thaum tej qhov tseeb loj ntawm peb zaj lus, uas yog ib qho meej, sib txuas, thiab zoo tiav txhij txhua, tau raug muab pub rau lub ntiaj teb.”

“Kuv twb tau hais lawm txog kuv txoj kev paub nrog Txwj Laus Bates. Kuv pom tias nws yog ib tug ntseeg Khetos tiag, muaj meej mom, paub hwm luag, thiab muaj siab dawb siab zoo. Nws ua siab mos siab muag rau kuv ib yam li kuv yog nws tus me nyuam xwb. Thawj zaug uas nws hnov kuv hais lus, nws tau qhia tias nws muaj kev txaus siab tob heev. Tom qab kuv hais tas lawm, nws sawv tsees thiab hais tias: ‘Kuv yog ib tug Thoos Mas uas tseem ua xyem xyav. Kuv tsis ntseeg txog tej yog toog. Tiamsis yog kuv yuav ntseeg tau tias zaj lus tim khawv uas tus muam tau piav hmo no yeej yog Vajtswv lub suab hais rau peb tiag, ces kuv yuav yog tus neeg zoo siab tshaj plaws uas tseem ciaj sia. Kuv lub siab raug kov heev kawg. Kuv ntseeg tias tus hais lus no yog ib tug neeg ncaj ncees tiag, tiamsis kuv piav tsis tau txog qhov uas nws tau raug qhia tej yam txaus hwjchim uas nws tau piav rau peb no.’”

“Ob peb hlis tom qab kuv tau sib yuav lawm, kuv tau nrog kuv tus txij nkawm mus koom ib lub Rooj Sablaj hauv Topsham, Maine, uas Txwj Laus Bates kuj nyob ntawd thiab. Lub sij hawm ntawd nws tseem tsis tau ntseeg tag nrho tias kuv tej kev ua yog toog pom yog los ntawm Vajtswv. Lub rooj sib txoos ntawd yog ib lub caij uas muaj kev txaus siab heev. Vaj Ntsuj Plig ntawm Vajtswv nyob saum kuv; kuv raug coj mus nyob hauv ib qho yog toog pom txog Vajtswv lub yeeb koob, thiab yog thawj zaug uas kuv tau pom lwm lub ntiaj teb. Tom qab kuv tawm hauv yog toog pom lawm, kuv tau piav yam uas kuv tau pom. Ces Txwj Laus B. nug seb kuv puas tau kawm txog hnub qub kev kawm. Kuv teb nws tias kuv tsis nco qab tias kuv puas tau ib zaug twg saib txog hnub qub kev kawm li. Nws hais tias: ‘Qhov no yog los ntawm tus Tswv.’ Kuv yeej tsis tau pom dua nws muaj kev kaj siab thiab ywj pheej npaum li ntawd. Nws lub ntsej muag ci ntsa iab nrog txoj kev kaj ntawm ntuj ceeb tsheej, thiab nws ntuas pawg ntseeg nrog hwj chim.” Testimonies, volume 1, 78–80.

Muaj tseeb tiag, tag nrho cov kev xeem txog tej lus qhuab qhia no muaj kev sib txuas nrog ib leeg, los lawv kuj yog tej kev xeem uas yuav cais tawm tau, thiab lawv tau raug qhib tawm zuj zus rau Vajtswv cov tub qhe. Muaj ntau pawg ntseeg uas hwm hnub Xanpataus hnub xya, tiamsis lawv tsis lees txais txoj xov ntawm peb tug timtswv. Lawv tsis lees txais qhov tseeb tias txoj kev txiav txim tau pib rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, xyoo 1844, los lawv tseem hwm hnub Xanpataus. Cov kev xeem txog tej lus qhuab qhia no muaj kev sib txuas nrog ib leeg, tiamsis sawv cev rau rau yam kev xeem tshwj xeeb.

Raws li nyuam qhuav muaj piv txwv los ntawm Yauxej Bates, tus thawj tub nkoj hiav txwv uas paub zoo kawg txog kev kawm hnub qub, nws tau lees txais tus Ntsuj Plig Saub, uas yav tas los nws tau tsis lees txais. Thaum lub Kaum Ob Hlis xyoo 1844, Ellen White tau txais nws thawj lub zeem muag, thiab qhov kev sim siab thib xya tau los txog hauv qhov kev txav ntawd.

“Phau Vajlugkub yuav tsum yog nej tus kws ntuas sab. Cia li kawm nws thiab tej lus tim khawv uas Vajtswv tau pub; rau qhov tej ntawd yeej tsis tawm tsam Nws Txojlus li. Yog tej Lus Tim Khawv tsis hais raws li Vajtswv Txojlus, nej yuav tsum muab tej ntawd tsis lees paub. Khetos thiab Belial tsis muaj peev xwm sib koom ua ib.” Selected Messages, phau 3, 33.

Tsis ntev tom qab txoj kev chim siab loj, Muam White tau pom zoo ib tsab xov xwm uas tau qhia tias Khetos tau txav tawm ntawm Chaw Dawb Huv mus rau hauv Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws thaum Lub Kaum Hli 22, 1844. Nws tau pom zoo kom muab phau ntawv ntawd rau “txhua tus neeg dawb huv.”

“Kuv ntseeg tias Lub Tuam Tsev Dawb Huv, uas yuav raug ntxuav kom huv thaum kawg ntawm 2300 hnub, yog lub Tuam Tsev hauv Yeluxalees Tshiab, uas Khetos yog tus ua haujlwm qhuab qhia nyob ntawd. Tus Tswv tau qhia kuv hauv yog toog pom, ntau tshaj ib xyoos dhau los lawm, tias Tij Laug Crosier muaj qhov kaj tseeb txog kev ntxuav kom huv ntawm Lub Tuam Tsev Dawb Huv, thiab lwm yam; thiab tias yog Nws lub siab nyiam kom Tij Laug C. sau tawm qhov kev to taub uas nws tau muab rau peb hauv Day-Star, Extra, Lub Ob Hlis 7, 1846. Kuv hnov tias tus Tswv tau pub txoj cai txhij txhua rau kuv, kom pom zoo daim Extra ntawd rau txhua tus neeg dawb huv.” A Word to the Little Flock, 12.

Nws qhov kev pom zoo yog hais txog Crosier txoj kev piav txog Khetos txoj kev txav mus rau Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws, tiam sis zaj ntawv ntawd muaj ntau yam kev qhia yuam kev, nrog rau txoj kev qhia ntawm Protestantism uas tau ncaim txoj kev ntseeg tseeb lawm, uas hais tias “txoj hauj lwm niaj hnub” hauv phau Daniyee sawv cev rau Khetos txoj hauj lwm qhuab qhia. Vim li ntawd nws thiaj sau ib lo lus qhia kom meej, uas xub luam tawm hauv xyoo 1850 thiab tom qab ntawd mam muab tso rau hauv phau ntawv Early Writings. Nyob ntawd nws tau qhia meej tias “cov uas tshaj tawm txoj xov quaj txog teev txiav txim muaj txoj kev to taub raug txog ‘txoj hauj lwm niaj hnub.’”

“Ces kuv thiaj pom txog yam hais ua ke nrog lo lus ‘txhua hnub’ (Daniel 8:12) tias lo lus ‘kev txi’ yog tibneeg txoj kev txawj ntse ntxiv nkag los, thiab tsis yog nyob hauv cov nqe ntawv qub, thiab tias tus Tswv tau muab txoj kev to taub uas yog rau cov uas tau tshaj tawm txoj kev hu txog lub sijhawm txiav txim lawm. Thaum tseem muaj kev sib haum xeeb, ua ntej 1844, yuav luag txhua tus tau koom siab nyob hauv txoj kev to taub uas yog txog lo lus ‘txhua hnub’; tiam sis nyob hauv txoj kev ntxhov thiab tsis meej pem txij li 1844 los, lwm yam kev to taub tau raug txais yuav, thiab kev tsaus ntuj nrog kev tsis meej pem tau raws los.” Early Writings, 74.

Lub ntsiab lus hais txog “qhov niaj hnub” hauv phau Daniel tau los ua ib lub cim ntawm Adventism txoj kev tig rov qab mus rau txoj kev txhais Vajlugkub ntawm Protestantism uas poob kev ntseeg thaum ntxov ntawm xyoo pua nees nkaum, thiab niaj hnub no kev to taub tseeb raws li cov Millerite txog “qhov niaj hnub” twb raug cov neeg txawj ntse kev ntseeg ntawm Adventism tsis lees txais lawm. Nws raug tsis lees txais, txawm hais tias Muam White tau qhia meej tseeb tias cov Millerite yog cov raug thaum lawv txheeb “qhov niaj hnub” tias yog lub hwj chim Xatas ntawm kev teev dab qhuas paganism. Lawv tsis lees txais qhov tseeb ntawm “qhov niaj hnub” tsis yog tsuas yog tawm tsam nws qhov kev lees paub uas raug tshoov siab tias kev to taub ntawm cov Millerite yog qhov raug xwb, tiam sis kuj yog tawm tsam ncaj qha rau nws qhov kev qhia meej tseeb tias txoj kev qhuab qhia cuav uas qhia tias “qhov niaj hnub” sawv cev rau Khetos txoj hauj lwm hauv lub tuam tsev dawb huv ntawd yog ib yam uas tau raug coj los ntawm “cov tim tswv uas raug ntiab tawm saum ntuj ceeb tsheej!”

“Thiab muaj Tij Laug Daniells, tus uas yeeb ncuab tau ua haujlwm rau hauv nws lub siab; thiab nej lub siab nrog rau Elder Prescott lub siab tau raug cov tim tswv uas raug ntiab tawm saum ntuj los ua haujlwm rau.” Manuscript Releases, volume 20, 17.

Nws txoj kev tsis lees txais uas tob kawg rau yam uas tam sim no Adventism siv ua ib yam ntawm nws cov “tais dab neeg cuav” ntawd hnyav kawg nkaus, vim Daniells thiab Prescott tau coj ib lub cim sawv cev rau Xatas lub hwjchim (kev pe mlom) thiab muab lub cim ntawd qha rau Khetos li (Nws tes haujlwm hauv lub tuam tsev dawb huv). Qhov no ua kom muaj yim qhov kev sim qhia tseeb.

Qhov kev sim thib cuaj hauv keeb kwm uas coj mus txog xyoo 1863 yog kev tsim daim ntawv thib ob ntawm Habakkuk xyoo 1850. Daim ntawv qhia ua ntej xyoo 1843 raug tsim tawm xyoo 1842, thiab tsuas yog hu ua daim ntawv xyoo 1843 xwb vim nws tau twv txog Khetos txoj kev rov qab los xyoo 1843. Txoj lus txib kom tsim daim ntawv thib ob ntawm Habakkuk raug muab rau Muam White xyoo 1850. Kev tsim ob daim ntawv ntawm Habakkuk txuas keeb kwm ntawm thawj thiab tus tim tswv thib ob nrog keeb kwm ntawm tus tim tswv thib peb. Hauv nws tus xeeb ntxwv phau ntawv keeb kwm txog nws lub neej thiab tes dej num, nws muab ib daim duab dav dav ntawm cov xwm txheej uas tau coj mus rau kev tsim daim ntawv xyoo 1850. Nws ua li ntawd los ntawm kev xaiv cov lus hais uas muaj feem xyuam ntawm Muam White thiab ntxiv nws tus kheej cov lus piav qhia rau hauv daim duab dav dav ntawd.

“Thaum peb rov qab los txog ntawm Tij Laug Nichols lub tsev, tus Tswv tau pub ib zaj yog toog rau kuv thiab qhia rau kuv tias qhov tseeb yuav tsum raug muab nthuav kom meej rau saum tej ntawv txiag, thiab qhov ntawd yuav ua rau coob leej txiav txim siab los sawv nrog qhov tseeb los ntawm tus tim tswv peb txoj xov, thaum ob txoj xov ua ntej kuj raug muab nthuav kom meej rau saum tej ntawv txiag thiab.—Tsab Ntawv 28, 1850.

“Hauv qhov kev ua yog toog no nws kuj raug qhia txog yam uas yuav muab siab tawv rau James White kom nws mus ntxiv tshaj tawm:”

“Kuv kuj pom tias qhov no tseem ceeb ib yam li cov tub txib yuav tsum tawm mus, yog li daim ntawv ntawd kuj yuav tsum raug luam tawm; vim cov tub txib yuav tsum muaj ib daim ntawv nqa nrog lawv uas muaj qhov tseeb rau lub sijhawm no, kom muab tso rau hauv tes ntawm cov uas hnov, ces qhov tseeb thiaj yuav tsis ploj ntawm lub siab. Thiab daim ntawv ntawd yuav mus txog qhov chaw uas cov tub txib mus tsis tau.—Ibid.

“Kev ua haujlwm rau daim ntawv qhia tshiab tau pib tam sim ntawd, thiab tau muaj sijhawm qhia rau cov kwvtij txog nws hauv tsab Present Truth uas James luam tawm rau lub hli tom qab ntawd:

“Daim Duab Qhia. Ib daim duab qhia raws li lub sij hawm ntawm tej yog toog pom ntawm Daniel thiab Yauhas, uas tau npaj tseg kom qhia meej txog qhov tseeb rau lub sij hawm no, tam sim no tab tom raug luam ua ntawv pob zeb nyob hauv kev saib xyuas ntawm Kwv Tij Otis Nichols, ntawm Dorchester, Massachusetts. Cov uas qhia qhov tseeb rau lub sij hawm no yuav tau kev pab heev los ntawm daim duab qhia no. Yuav muaj lus ceeb toom ntxiv txog daim duab qhia no tom qab no.—Present Truth, Kaum Ib Hlis, 1850.”

“Txog thaum lub Ib Hlis kawg, xyoo 1851, daim ntawv qhia twb npaj txhij lawm thiab tau tshaj tawm muag rau $2. James White zoo siab heev rau nws thiab tau muab pub dawb rau ‘cov uas Vajtswv tau hu kom tshaj tawm txoj xov ntawm tus tim tswv thib peb’ (Review and Herald, January, 1851). Muaj ib co nyiaj pub dawb siab dav tau pab them tus nqi luam tawm.” Arthur White, Ellen G. White: The Early Years, volume 1, 185.

Hais txog daim ntawv qhia xyoo 1843, Muam White tau sau tseg tias Vajtswv yog tus tau coj nws.

“Tswv qhia rau kuv tias daim chart xyoo 1843 ntawd raug coj los ntawm Nws txhais tes, thiab tias tsis muaj ib feem twg ntawm nws yuav tsum raug hloov; tias cov lej ntawd yog raws li Nws xav kom lawv ua. Tias Nws txhais tes nyob saum nws thiab npog ib qho yuam kev hauv qee cov lej, kom tsis muaj leejtwg pom tau, txog thaum Nws txhais tes raug tshem tawm.” Review and Herald, November 1, 1850.

Thaum sau tseg txog qhov kaj uas txuas nrog txoj lus txib kom tsim dua ib daim chart tshiab xyoo 1850, nws tau muab tib yam kev pom zoo los saum ntuj los rau daim chart xyoo 1850 ib yam li tau muab hais txog daim chart xyoo 1843, thaum tib lub sijhawm nws kuj tau qhia meej tias lwm daim chart uas tab tom raug tsim tawm rau lub sijhawm ntawd tsis yog yam uas tus Tswv lees txais. Txoj lus txib kom tsim ib daim chart tshiab ntawd tau raug koom nrog txoj lus txib kom luam tawm ib phau ntawv tshaj tawm tshiab.

“Kuv tau pom tias txoj hauj lwm ua daim ntawv qhia ntawd tsis yog lawm hlo li. Nws pib los ntawm Tij Laug Rhodes thiab raug coj ua raws los ntawm Tij Laug Case. Muaj nyiaj txiag raug siv mus ua daim ntawv qhia thiab tsim tej duab ntxhib ntxub, ua rau qias neeg, los sawv cev rau cov timtswv thiab Yes Xus tus muaj hwjchim ci ntsa iab. Tej yam zoo li no kuv pom tias ua rau Vajtswv tsis txaus siab. Kuv pom tias Vajtswv nyob hauv txoj kev luam tawm daim ntawv qhia los ntawm Tij Laug Nichols. Kuv pom tias muaj ib zaj lus faj lem hais txog daim ntawv qhia no nyob hauv phau Vajlugkub, thiab yog daim ntawv qhia no raug npaj rau Vajtswv haiv neeg, yog tias nws txaus rau ib tug, ces nws txaus rau lwm tus thiab, thiab yog tias ib tug xav tau ib daim ntawv qhia tshiab pleev rau saum nplai loj dua, ces sawv daws txhua tus kuj xav tau tib yam nkaus li ntawd.”

“Kuv pom tias muaj ib yam kev xav tsis tus, tsis nyob kaj siab lug, tsis txaus siab, thiab tsis paub ua tsaug nyob hauv Tij Laug Case uas xav tau dua ib daim ntawv qhia ntxiv. Kuv pom tias tej daim ntawv qhia uas pleev xim no tau muaj ib txoj kev cuam tshuam phem rau pawg ntseeg. Nws ua rau muaj ib tug ntsuj plig thuam luag uas nyias nyias thiab tsis muaj nqis nyob hauv lub rooj sib txoos.”

“Kuv pom tias cov ntawv qhia uas Vajtswv tau txib ntawd ua rau lub siab txais tau zoo, txawm yog tsis muaj lus piav qhia los xij. Muaj ib yam dab tsi kaj, ntxim hlub, thiab saum ntuj ceeb tsheej nyob hauv daim duab sawv cev txog cov tim tswv rau saum cov ntawv qhia ntawd. Lub siab raug coj mus cuag Vajtswv thiab ntuj ceeb tsheej yuav luag tsis pom tias raug coj li. Tiamsis lwm cov ntawv qhia uas tau npaj los ntawd ua rau lub siab qias thiab ntxub, thiab ua rau lub siab nyob xav txog ntiajteb ntau dua li ntuj ceeb tsheej. Cov duab sawv cev txog cov tim tswv ntawd zoo ib yam li tej dab phem ntau dua li cov uas yog neeg saum ntuj ceeb tsheej. Kuv pom tias cov ntawv qhia ntawd twb tau nyob hauv Npawg Case lub siab tau ntau hnub thiab ntau lub lim tiam lawm, thaum nws tsim nyog yuav tsum nrhiav txoj kev txawj ntse saum ntuj los ntawm Vajtswv, thiab yuav tsum loj hlob hauv tej txiaj ntsim ntawm tus Ntsuj Plig thiab hauv txoj kev paub txog qhov tseeb.”

“Kuv pom tias yog cov peev txheej uas tau nkim rau kev luam tawm tej daim chart ntawd tau raug siv rau kev muab qhov tseeb nthuav meej rau cov kwv tij hauv kev luam tawm tej ntawv me, thiab lwm yam, nws yuav tau ua tau ntau yam zoo thiab cawm tau ntau tug ntsujplig. Kuv pom tias txoj haujlwm ua chart ntawd tau kis mus ib yam li kub ib ce.” Manuscript Releases, number 13, 359; 1853.

Nws hais meej tias, “Vajtswv tau nyob hauv kev luam tawm daim ntawv teev [1850] los ntawm Kwv Nichols,” thiab tias muaj “ib zaj lus faj lem [Habakuk ob] txog daim ntawv teev no hauv phau Vajlugkub.” Nws kuj tau qhia tias “cov ntawv teev” [coob; 1843 thiab 1850] uas “Vajtswv tau txib” ntawd, “ua rau lub siab txais tau zoo, txawm yog tsis muaj lus piav qhia los xij.” Habakuk ob tau txib cov Millerites kom ua kom lub zeem muag meej rau saum cov ntawv teev, (hauv tus plural), kom tus uas nyeem ob daim ntawv teev ntawd thiaj khiav tau mus los hauv Vajtswv Txojlus. Cov ntawv teev uas yog los saum ntuj los ntawd tsis xav tau ib qho lus piav ntxiv, raws li tau tshwm sim hauv Uriah Smith daim ntawv teev cuav xyoo 1863.

Thiab tus Tswv teb kuv hais tias, Sau zaj yog toog pom, thiab ua kom meej rau saum cov phaj, xwv kom tus uas nyeem tau nws khiav. Habakkuk 2:2.

Qhov kev sim siab thib kaum yog lub ntsiab lus tseem ceeb ntawm tsab xov xwm no. Hais txog kaum qhov kev sim siab uas Mauxes tau hais tseg hauv Teev Npe tshooj kaum plaub, cov kws paub lus Henplais thiab lwm cov kws txawj txog kev ntseeg tau muab ntau yam kev kwv yees sib txawv hais tias tej xwm txheej twg hauv keeb kwm txij thaum txoj kev dim ntawm Hiav Txwv Liab mus txog rau kev ntxeev siab ntawm kaum tus neeg soj xyuas tej zaum yuav yog cov uas tau sawv cev. Kev ntxeev siab hauv zaj keeb kwm ntawd muab ob peb yam kev sib txawv rau xaiv, tiam sis qhov no yeej tseeb tias qhov kev sim siab thib kaum cim txog qhov pib ntawm plaub caug xyoo ntawm txoj kev tuag zuj zus hauv tebchaws moj sab qhua mus txog thaum tag nrho cov neeg ntxeev siab uas twb txog hnub nyoog yuav tsum lav ris tau tuag tas.

Ib yam nkaus li ntawd, tej zaum qee leej yuav tawm tsam txog qhov kuv xaiv kaum qhov kev sim txujkev qhuab qhia no, rau qhov tej zaum yuav muaj qee yam kev txawv uas zoo dua li qhov uas kuv tab tom nthuav tawm ntawm no. Txawm li ntawd los, qhov kev sim thib kaum thiab kawg yog meej tseeb ib yam li kev tawm tsam ntawm kaum tus neeg soj xyuas. Nws yog qhov tsis lees txais xya lub sij hawm ntawm Leviticus nees nkaum-rau. Muaj ob peb yam pov thawj raws li lus faj lem uas txhawb nqa kev txheeb xyuas no.

Hauv tsab xov xwm tom ntej no peb yuav pib txheeb xyuas cov timkhawv cev Vajtswv lus uas txhawb nqa qhov kev qhia tseeb tias xya lub sijhawm hauv Levi Tej Kevcai nees nkaum rau yog qhov kev swb zaum kaum thiab zaum kawg ntawm Laodicea Adventism.

“Thaum Vajtswv lub hwjchim ua tim khawv qhia tias yam twg yog qhov tseeb, ces qhov tseeb ntawd yuav tsum nyob mus ib txhis ua qhov tseeb. Tsis txhob cia tej kev xav tom qab uas tawm tsam qhov kaj uas Vajtswv twb pub lawm nkag los. Yuav muaj neeg sawv los nrog tej kev txhais Vajluskub uas rau lawv yog qhov tseeb, tiamsis uas tsis yog qhov tseeb. Qhov tseeb rau lub sijhawm no, Vajtswv tau pub rau peb ua lub hauv paus ntawm peb txoj kev ntseeg. Nws tus kheej twb qhia peb lawm tias yam twg yog qhov tseeb. Yuav muaj ib tug sawv los, thiab ib tug ntxiv thiab, nrog lub teeb tshiab uas tawm tsam lub teeb uas Vajtswv tau pub raws li kev ua pov thawj ntawm Nws tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv.”

“Tseem muaj ib txhia tsawg leej tseem ciaj sia uas tau hla dhau txoj kev paub uas tau txais los hauv kev tsa kom muaj tseeb no ruaj khov. Vajtswv tau khuv leej tseg lawv txoj sia kom lawv rov hais dua thiab rov hais dua mus txog thaum kawg ntawm lawv lub neej, txog qhov kev paub uas lawv tau hla dhau los, ib yam li Yauhas tus tubtxib tau ua mus txog thaum kawg nkaus ntawm nws lub neej. Thiab cov uas nqa tus chij uas twb poob rau hauv txoj kev tuag lawm, yuav tsum hais lus los ntawm kev luam dua lawv tej ntawv sau. Kuv raug qhuab qhia tias lawv tej suab yuav tsum raug hnov li no. Lawv yuav tsum ua tim khawv txog yam uas yog qhov tseeb rau lub sijhawm no.”

“Peb tsis txhob txais tej lus ntawm cov uas los nrog ib zaj lus uas tawm tsam tej ntsiab lus tshwj xeeb ntawm peb txoj kev ntseeg. Lawv sau sib dhos ib pawg loj ntawm Vajlugkub, thiab muab pawg cia ua pov thawj nyob ib ncig ntawm lawv tej kev qhuab qhia uas lawv lees tias yog tseeb. Qhov no tau raug ua dua thiab dua ntxiv mus thoob plaws tsib caug xyoo dhau los no. Thiab txawm yog Vajlugkub yog Vajtswv txoj lus, thiab tsim nyog raug hwm, los qhov kev siv tej nqe ntawd, yog tias kev siv zoo li ntawd txav ib tug ncej ntawm lub hauv paus uas Vajtswv tau txhawb nqa nyob hauv tsib caug xyoo no, ces yog ib qho yuam kev loj heev. Tus uas siv tej nqe ntawd li ntawd tsis paub txog qhov kev qhia tshwm uas zoo kawg nkaus ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, uas tau muab hwj chim thiab zog rau tej lus hauv yav tag los uas tau los cuag haiv neeg ntawm Vajtswv.” Selected Messages, book 1, 161.