Peb tab tom txheeb 1863 tias yog qhov chaw sim kawg hauv ib pawg kev sim uas tau pib thaum txoj kev chim siab loj ntawm xyoo 1844. Peb thawj qho laj thawj raws kev txiav txim yog qhov tseeb tias txoj kev txav Millerite tau xaus thaum lub Koom Txoos Xya-hnub Adventist raug sau npe raws cai nrog tsoom fwv Meskas nyob rau tib xyoo ntawd. Txoj kev txav uas tau pib raws li lus faj lem xyoo 1798, tau xaus rau xyoo 1863.
Kev tshoov siab qhia rau peb tias thaum tus tim tswv muaj hwjchim loj ntawm Tshwm Sim kaum yim nqes los rau hnub Cuaj Hlis 11, 2001, qhov xwm txheej ntawd twb tau raug ua yam piv txwv lawm hauv txoj kev txav ntawm cov Millerite thaum tus tim tswv ntawm Tshwm Sim kaum nqes los. Txoj kev txav ntawm cov Millerite tau pib thaum lub sijhawm kawg xyoo 1798, thaum lub zeem muag ntawm tus dej Ulai hauv Daniyee tshooj yim thiab cuaj raug qhib tawm. Txoj kev txav ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej tau pib thaum lub sijhawm kawg xyoo 1989, thaum lub zeem muag ntawm tus dej Hiddekel hauv peb tshooj kawg ntawm Daniyee raug qhib tawm.
Ob lub sijhawm xaus puav leej pib muaj kev cais tawm zuj zus ntawm cov neeg uas yav dhau los tau raug xaiv tawm ntawm cov uas nyob hauv txoj kev txav ntawm lawv tej keeb kwm raws li nyias. Thaum txoj cai thawj ntawm txhua zaj keeb kwm raug lees paub rau pej xeem lawm, tus tim tswv ntawm txhua zaj keeb kwm raws li nyias tau nqes los. Txoj xov, txoj kev txav, thiab tus tubtxib yog cov cuab yeej uas tus Tswv tau siv hauv txhua zaj keeb kwm raws li nyias los qhia kom pom txoj kev txhaum ntawm cov neeg uas yav dhau los tau raug xaiv, vim raws li Khetos tau qhia txog Nws tes haujlwm, yog tias Nws tsis tau los, ces cov Yudais uas pheej sib cav cav hauv keeb kwm yuav tsis muaj kev txhaum. Tus tubtxib, txoj xov, thiab txoj kev txav yog cov cuab yeej ntawm kev txiav txim uas yuav tuav cov neeg uas yav dhau los tau raug xaiv kom ris lub luag haujlwm rau qhov lawv tau tsis lees txais txoj kev kaj zuj zus ntawm lawv tej keeb kwm raws li nyias, thiab thaum tus tim tswv nqes los, qhov ntawd yog lub cim tias txheej txheem kev txiav txim ntawm cov neeg ntawm txoj kev cog lus qub twb tab tom pib lawm. Cov cuab yeej ntawm kev txiav txim raug qhia kom paub thaum cov yaj saub uas ua piv txwv txog zaj keeb kwm ntawd noj txoj xov uas tus Tswv tau xa tuaj rau lawv. Thaum lawv noj txoj xov ntawd lawm, lawv mam coj txoj xov ntawd mus rau cov neeg uas yav dhau los tau raug xaiv, cov uas raug piav tias yog ib haiv neeg caj dab tawv thiab ntxeev siab, uas yuav tsis mloog thiab yuav tsis tig los hloov siab. Thaum tus tim tswv tau nqes los thiab txoj xov tau raug noj lawm, kev txiav txim rau cov neeg ntxeev siab thiaj pib.
Peb tab tom siv txoj kev txiav txim ntawm cov neeg Ixayees thaum ub raws li tau piav qhia nyob hauv phau Ntawv Teev Npe rau keeb kwm ntawm txoj kev txav Millerite, thiab thaum kawg, peb yuav siv txoj kev sim no rau txoj kev txav ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Lub cim txhais ntawm tus lej “kaum” yuav tsum raug txiav txim raws li lub ntsiab lus ntawm nqe vajlugkub uas nws raug siv nyob hauv.
Kab ke ntawm kaum qhov kev sim siab pib ntawm lub sijhawm poob siab, yog ntawm Hiavtxwv Liab rau cov Yixayee thaum ub lossis lub Kaum Hli 22, 1844 rau cov Millerite. Muam White qhia txog cov qhov tseeb “landmark” uas tau raug qhib tawm rau lub sijhawm ntawd, pib nrog yam uas nws hu ua “the passing of time.” Kev poob siab rau cov Henplais yog txoj kev hem thawj ntawm Falau pab tub rog. Kev tsis muaj kev ntseeg rau Vajtswv lub hwjchim ntawm cov Henplais tau tshwm sim tawm los hauv lawv qhov teb rau lawv txoj kev ntshai ntawm pab tub rog ntawm lawv cov yeeb ncuab, ib yam li tau muaj nyob rau qhov kev sim siab thib kaum thiab zaum kawg. Yexus piav qhia qhov kawg txij thaum pib los, yog li txoj kev ntshai cov neeg loj hauv Tebchaws Cog Tseg uas kaum tus neeg soj xyuas tau qhia tseg ntawd yog tib txoj kev ntshai uas kuj tau ua rau lawv poob siab ntawm ntug Hiavtxwv Liab. Qhov kev sim siab thib kaum thiab zaum kawg rau Millerite txoj kev txav yuav yog ib zaj lus faj lem txog sijhawm, ib yam li lub Kaum Hli 22, 1844.
Qhov kev chim siab loj hauv txoj kev sim siab uas maj mam nce mus hauv keeb kwm Millerite tau cim qhov pib ntawm ib zaj keeb kwm uas twb raug ua qauv qhia meej lawm los ntawm kev cawm dim ntawm Ixayees thaum ub tawm hauv tebchaws Iziv. Pib ntawm Hiavtxwv Liab muaj ib txoj kab ntawm kaum qhov kev sim siab, thiab qhov kev sim siab kawg yuav rov qhia txog thawj qhov kev sim siab. “Lub sij hawm dhau mus” thaum lub sijhawm kev chim siab loj ntawd tau tshwm sim los ntawm kev to taub yuam kev txog ib lo lus faj lem hais txog sij hawm. Qhov kawg ntawm txoj kev sim siab rau Ixayees sab ntsuj plig yuav zoo ib yam li thawj qhov. Xyoo 1863, cov thawj coj ntawm Ixayees tiag tau xaiv rov qab mus rau txoj kev kawm Vajlugkub raws li txheej txheem ntawm cov uas lawv nyuam qhuav tau txheeb tias yog cov ntxhais ntawm Loos, thiab lawv tau tsis kam txais, lossis koj kuj hais tau tias, tau to taub yuam kev txog lo lus faj lem ntev tshaj plaws hais txog sij hawm hauv phau Vajlugkub. Qhov kawg ntawm kaum qhov kev sim siab hauv ob qho tib si, Ixayees tiag thiab Ixayees sab ntsuj plig, raug sawv cev los ntawm qhov pib. Thiab thaum kawg, hauv ob qho xwm txheej no, cov neeg tawm tsam tau qhia tawm ib txoj kev ntshaw xav rov qab mus rau qhov chaw uas lawv nyuam qhuav raug cawm dim tawm los.
Los ntawm qhov uas tsis lees txais xya lub sij hawm hauv Leviticus nees nkaum rau, Laodicean Adventism tau tsim ib qho teeb meem yaj saub uas lawv tsis tau pom ua ntej. Txog niaj hnub no lawv tseem daws tsis tau qhov teeb meem ntawd, txawm yog lawv muab ntau hom dab neeg cuav los ua ib pluag mov los sim daws nws. Qhov teeb meem ntawd nyob hauv nqe vaj lug kub uas Muam White qhia tias yog lub hauv paus thiab tus ncej tseem ceeb nruab nrab ntawm Adventism.
“Nqe Vajlugkub uas tshaj txhua nqe lwm tus tau ua tib si lub hauv paus thiab tus ncej loj nruab nrab ntawm txoj kev ntseeg Advent yog lo lus tshaj tawm no hais tias, ‘Txog ob txhiab peb puas hnub; ces lub chaw dawb huv yuav raug ntxuav kom huv.’ [Daniel 8:14.]” The Great Controversy, 409.
Kev Ntseeg Adventist muaj ntau yam hais txog nqe kaum plaub, tiam sis lawv yeej tsis hais txog thawj qhov kev soj ntsuam uas tsim nyog yuav tsum pom txog nqe ntawd. Qhov kev soj ntsuam ntawd yog tias nqe kaum plaub yog ib lo “lus teb.” Ib lo lus teb tsis muaj nqis dab tsi li, yog hais tias nws tsis muaj lo lus nug uas ua kom muaj lo lus teb ntawd. Nqe kaum peb tsis muaj cai, raws li kev xav raws laj thawj, raws li qauv kab lus, los yog raws li qhov tsim nyog, yuav raug cais tawm ntawm nqe kaum plaub, rau qhov nqe kaum peb yog lo lus nug, hos nqe kaum plaub yog lo lus teb.
Lo lus nug no, thaum raug nthuav qhia kom raug thiab ncaj ncees, ua rau nqe kaum plaub muaj ib lub ntsiab lus txawv heev ntawm yam uas Adventism qhia. Qhov no tsis txhais hais tias nqe kaum plaub tsis yog “lub hauv paus thiab tus ncej nruab nrab ntawm txoj kev ntseeg Advent,” vim nws yeej yog li ntawd. Nws txhais hais tias thaum Adventism to taub yuam kev thiab tso tseg xya lub sijhawm rau xyoo 1863, lawv thiaj tsis muaj peev xwm los txhais kom meej tag nrho tias nqe kaum plaub txhais li cas tiag. Hauv Vaj Lug Kub, ib nrab qhov tseeb tsis yog qhov tseeb. Thaum to taub kom raug lawm, lo lus nug hauv nqe kaum peb thov kom muaj kev lees paub txog zaj lus faj lem uas cim tseg txog kev ntxuav lub chaw dawb huv uas twb raug tsuj nqes lawm, thiab kuj yuav tsum lees paub txog zaj lus faj lem uas cim tseg txog kev tsuj nqes rau pab tub rog. Zaj lus faj lem ob txhiab peb puas xyoo hais txog “lub chaw dawb huv” thiab zaj lus faj lem ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo hais txog “pab tub rog.”
Kev piav txog kev sib raug zoo ntawm ob nqe vajlugkub no yuav tsum muaj ib qho kev kawm uas ntev, uas kuv tsis npaj siab yuav ua rau lub sijhawm no hauv cov ntawv no. Cov ntsiab lus no twb raug hais txog ntau zaus dhau ntau xyoo lawm thiab muaj peev xwm nrhiav tau hauv zaj kab ke Habakkuk’s Tables. Kuv tseem tab tom piav txog lub cim yaj saub ntawm Eliyas thiab xav xub ua kom tiav cov tseeb ntawd tso.
William Miller yog tus Eliyas ntawm thaum pib ntawm Kev Ntseeg Adventist, thiab nws qhov kev tshawb pom thawj zaug yog xya lub sijhawm hauv Leviticus nees nkaum rau, yog li ntawd qhov kev tsis lees txais qhov tseeb ntawd hauv xyoo 1863 yog kev tsis lees txais Eliyas txoj xov. Nyob rau lub sijhawm no kuv tab tom hais txog tus yam ntxwv ntawm Alpha thiab Omega uas qhia qhov kawg kom phim nrog qhov pib. Qhov kev sim siab kawg rau cov Ixayees thaum ub tau raug sawv cev nyob hauv qhov kev sim siab thawj zaug. Ob qho kev sim siab no sawv cev rau txoj kev ntshai tias cov tebchaws lwm haiv neeg muaj hwjchim loj dua Vajtswv. Qhov kev sim siab thib kaum, vim yog tib yam hauv lub hauv paus ntsiab cai, thiaj li ntxeev siab heev dua qhov kev sim siab thawj zaug, rau qhov keeb kwm ntawm Vajtswv txoj kev yeej hauv qhov kev sim siab thawj zaug yuav tsum tau tsim kom muaj kev tso siab ruaj khov nyob hauv cov neeg ntxeev siab. Lawv tau qhia lawv txoj kev tsis lees txais Vajtswv txawm yog muaj pov thawj ntau dua txog Nws lub hwjchim tshaj li qhov lawv tau muaj ntawm Hiavtxwv Liab. Txog xyoo 1863, Millerite Adventism twb tab tom piav qhia lawm tias qhov kev poob siab loj yog ib txoj hauj lwm muaj hwjchim ntawm Vajtswv, los lawv tseem txiav txim siab xaiv ib tug thawjcoj thiab rov qab mus rau tim Ejyptes thiab tsis lees txais txoj xov uas Daniyees hu ua “lus cog tseg muaj lus cog” ntawm Mauxes uas tau raug sawv cev los ntawm Eliyas.
Es tsis yog siv sij hawm los nthuav tawm cov pov thawj txog qhov tseeb muaj cai ntawm xya lub sij hawm raws li ib zaj lus faj lem txog lub sij hawm, kuv npaj siab yuav siv qee qhov laj thawj yooj yim los ua pov thawj txog nws qhov tseeb muaj cai hauv lwm txoj kev. Rau qhov kev txav uas tau pib xyoo 1798, qhov kev sim siab kawg ntawm 1863 kuj yuav sawv cev rau qhov kev sim siab kawg rau kev txav ntawm tus tim tswv muaj hwjchim hauv Tshwmsim kaum yim. Kev tshoov siab tau hais meej heev tias qhov kev sim siab kawg yog dab tsi rau ob qho kev txav no.
“Xatas yog... pheej thawb tej yam cuav los hloov chaw—kom coj neeg kom tig deb ntawm qhov tseeb. Qhov dag ntxias kawg nkaus ntawm Xatas yuav yog ua kom zaj lus tim khawv ntawm Vajtswv Tus Ntsuj Plig poob nws lub hwj chim mus. ‘Qhov chaw uas tsis muaj yog toog, cov neeg yuav puam tsuaj’ (Paj Lug 29:18).” Selected Messages, phau 1, 48.
Tsis muaj ib txoj kev ncaj ncees twg los txais yuav cov ntawv sau ntawm Ellen White thiab hais tias nws tsis tau lees paub tag nrho txog xya zaug hauv Leviticus nees nkaum rau. Muam White, raws li peb tau qhia tseg yav tas los hauv cov tshooj lus no thiab raws li tau muab pov thawj meej zoo hauv cov kab lus txuas hu ua Habakkuk’s Tables, qhia meej rau peb tias Vajtswv yog tus coj ob daim ntawv kos xyoo 1843 thiab 1850. Nws qhia ncaj qha tias ob daim ntawv ntawd yog ib qho kev ua tiav ntawm Habakkuk tshooj ob. Ob daim ntawv kos ntawd tib si qhia txog xya zaug hauv Leviticus nees nkaum rau ua qhov chaw nruab nrab ntawm lawv qhov kev teeb duab. Hauv ob daim ntawv ntawd tib si, txoj kab ntawm xya zaug muaj tus ntoo khaub lig ntawm Khetos ua qhov chaw nruab nrab ntawm txoj kab yaj saub ntawm xya zaug.
Nrog nrog nws qhov kev pom zoo rau Habakkuk ob daim phiaj, nws kuj tau sau tseg ntau zaus tias peb yuav tsum txuas ntxiv nthuav tawm zaj lus uas tau raug nthuav tawm txij xyoo 1840 mus txog 1844, thiab txhua tus kws keeb kwm Adventist uas hais txog txoj kev uas cov Millerites tau txhawb nqa zaj lus uas lawv tshaj tawm, yeej qhia meej tias lawv tau siv daim phiaj xyoo 1843. Tsis yog xwb nws pom zoo rau cov lus uas tau sawv cev rau saum cov daim phiaj, thiab ntuas Vajtswv haiv neeg kom txuas ntxiv nthuav tawm tib cov lus uas tau raug nthuav tawm nyob rau hauv keeb kwm ntawd, nws kuj tseem muab ntau nqe lus uas nws ceeb toom tias cov lus ntawd yuav raug tawm tsam thoob plaws hauv keeb kwm ntawm Vajtswv cov neeg seem. Thaum nws ceeb toom txog cov kev tawm tsam ntawd, nws rov hais dua ntau zaus tias qhov ntawd yog txoj hauj lwm ntawm Vajtswv cov neeg zov tsom los tiv thaiv cov tseeb ntawd ntag.
Yog cov txheej txheem duab ntawd tsis raug, ces cov lus uas lawv sawv cev qhia los ntawm daim duab kuj tsis raug. Yog hais tias cov lus uas cov Millerites tau tshaj tawm txij xyoo 1840 mus txog 1844 tsis raug, ces Ellen White qhov kev txheeb xyuas rov hais dua tias cov lus ntawm cov Millerites yog lub hauv paus los kuj tsis raug thiab. Yog cov lus ntawd tsis raug, ces nws cov lus txib rov hais dua kom txuas ntxiv nthuav tawm tib cov tseeb ntawd yog lus qhia cuav. Yog cov lus ntawm cov Millerites tsis sawv cev rau tej lub hauv paus uas yuav tsum tau khaws cia thiab tiv thaiv ntawm Xatas tej kev tawm tsam, ces cov lus ntuas ntawd kuj yuam kev thiab. Kev mus txog qhov xaus tias txhua yam teeb meem no uas txuas nrog Eliyas txoj lus ntawm zaj keeb kwm ntawd yog yuam kev, yuav qhia meej tias Ellen White yog ib tug yaj saub cuav.
Adventism niaj hnub nimno tseem qhia nyob rau hauv lawv cov rooj sablaj txog Phau Ntawv Qhia Tshwm tias pawg ntseeg seem yuav muaj tus Ntsuj Plig ntawm Kev Txawj Saib Ua Yaj Saub, uas yog Yexus zaj lus tim khawv, tiam sis lawv yeej tsis qhia rau cov uas lawv tab tom nrhiav los coj kom los koom ua tswvcuab hauv pawg ntseeg paub tias lawv tsis lees txais kiag li Ellen White qhov kev pom zoo thiab cov lus ceeb toom uas muaj feem rau cov thawj qhov tseeb hauv paus ntawd thiab keeb kwm thaum ntxov. Nqe lus hauv qab no txhais li cas rau koj?
“Peb tsis muaj ib yam dab tsi yuav ntshai txog yav tom ntej li, tsuas yog thaum peb yuav hnov qab txoj kev uas tus Tswv tau coj peb los, thiab Nws tej lus qhuab qhia hauv peb zaj keeb kwm yav dhau los.” Life Sketches, 196.
Xyoo 1863, pawg txav Millerite tau mus txog qhov xaus thiab tau sau npe ua ib lub koom haum raws cai nrog tsoom fwv; qhov no thaum kawg yuav tsim ib daim duab rau papacy, uas raws li Ellen White txoj kev txhais yog kev sib koom ua ke ntawm pawg ntseeg nrog lub xeev.
“Hauv tej kev txav uas tam sim no tab tom ua nyob hauv Tebchaws Meskas kom tau rau cov koom haum thiab tej kev coj siv ntawm pawg ntseeg txoj kev txhawb nqa los ntawm lub xeev, cov Protestants tab tom taug raws cov kauj ruam ntawm cov papists. Tsis yog li ntawd xwb; lawv tseem tab tom qhib lub qhov rooj rau txoj Papacy kom rov tau dua hauv Meskas uas yog Protestant txoj kev muaj hwjchim loj tshaj plaws uas nws twb tau plam lawm hauv Lub Ntiaj Teb Qub.” The Great Controversy, 573.
Nyob hauv lub hauv paus ntsiab lus tias kev koom tes raws cai nrog tsoom fwv yog ib feem ntawm qhov tsim nyog rau kev npaj kom muaj txheej txheem, nyob rau lub sijhawm uas cov hluas ntawm lub teb chaws raug hu los koom ua rog rau hauv qhov kev tua neeg ntshav loj uas hu ua Tsov Rog Hauv Teb Chaws, txoj kev txav ntawm cov Millerites tau xaus lawm. Xyoo 1863, ob qho tib si los ntawm ib tsab xov xwm luam tawm thiab ib daim ntawv teev lus qhia tshiab, pawg ntseeg Seventh-day Adventist tau tsis lees txais zaj lus faj lem hais txog kev ua qhev uas Daniel hu ua lo lus cog tseg ntawm Mauxes. Xyoo 1850, tus Tswv tau qhia Nws haiv neeg kom ua daim ntawv thib ob ntawm Habakkuk, thiab kho qhov yuam kev uas Nws tau tuav Nws txhais tes npog cia rau saum daim ntawv xyoo 1843. Daim ntawv uas tau txib kom ua xyoo 1850 tau ua tiav nws lub hom phiaj tag nrho, rau qhov Ellen White tau hais tias nws pom tias “Vajtswv nyob hauv txoj haujlwm luam tawm daim ntawv teev lus qhia ntawd,” thaum tib lub sijhawm kuj qhia meej tias daim ntawv xyoo 1850 raug txheeb qhia nyob hauv Habakkuk tshooj ob.
Lub hom phiaj ntawm daim ntawv qhia xyoo 1850 yog tib yam li daim ntawv qhia xyoo 1843. Nws yog yuav tsum ua cuab tam tshaj tawm txoj moo zoo uas siv los nthuav tawm txoj xov ntawm tus tim tswv thib peb rau ib lub ntiaj teb uas tab tom tuag. Xyoo 1863, txoj xov ntawd raug muab pov tseg. Txoj kev sim siab uas raug piv txwv los ntawm txoj kev sim siab uas tau pib ntawm Hiav Txwv Liab, tau pib nrog lo lus cev faj lem txog lub sijhawm uas txheeb qhia txog lub chaw dawb huv uas yuav raug tsuj nqes rau hauv nqe kaum peb ntawm Daniyees yim, thiab txoj kev sim siab ntawd tau xaus nrog lo lus cev faj lem txog lub sijhawm uas txheeb qhia txog pab tub rog uas yuav raug tsuj nqes rau hauv nqe kaum peb ntawm Daniyees yim.
Tom qab ntawd kuv hnov ib tug neeg dawb huv hais lus, thiab muaj dua ib tug neeg dawb huv hais rau tus neeg dawb huv uas tab tom hais ntawd tias, Qhov yog toog pom hais txog kev txi niaj hnub, thiab txoj kev ua txhaum uas ua kom raug puam tsuaj, uas muab ob leeg tib si lub chaw dawb huv thiab pab tub rog rau kom raug tsuj rau hauv qab taw, yuav kav ntev npaum li cas? Thiab nws hais rau kuv tias, Mus txog ob txhiab peb puas hnub; ces lub chaw dawb huv yuav raug ntxuav kom huv. Daniel 8:13, 14.
Txoj kev sim siab uas tau pib rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, muaj lub cim ntawm Alpha thiab Omega. Qhov pib ntawm txoj kev sim siab ntawd yog ib lo lus faj lem hais txog lub sijhawm uas sawv cev rau lub tuam tsev dawb huv uas yuav raug tsuj hwm. Nws yog ib lo lus faj lem uas, thaum tau ua tiav lawm, tau coj los tsim teeb ci loj. Txoj kev sim siab uas tau xaus rau xyoo 1863, kuj muaj lub cim ntawm Alpha thiab Omega. Qhov xaus ntawm txoj kev sim siab ntawd yog ib lo lus faj lem hais txog lub sijhawm uas sawv cev rau pab tub rog uas yuav raug tsuj hwm. Nws yog ib lo lus faj lem uas raug npaj tseg kom tsim teeb ci loj thaum nws tau ua tiav. Nws yog ib lo lus faj lem hais txog lub sijhawm uas raug nthuav tawm los ntawm Eliyas ntawm keeb kwm ntawd, thiab thaum nws raug tsis lees txais thiab muab tso tseg, nws thiaj tsim tsaus ntuj loj.
Thiab qhov no yog txoj kev txiav txim lawm, tias qhov pom kev tau los rau hauv lub ntiajteb no, thiab tibneeg nyiam txoj kev tsaus ntuj dua li qhov pom kev, vim lawv tej haujlwm yog phem. Yauhas 3:19.
Lub laj thawj uas kuv npaj siab yuav xaus zaj lus no nrog yog yam uas kuv twb tau hais tseg lawm. Puas yog Vajtswv, los ntawm Ellen White, tau pom zoo rau daim ntawv qhia xyoo 1843 thiab daim ntawv qhia xyoo 1850?
“Kuv twb pom lawm tias daim ntawv qhia xyoo 1843 ntawd raug Vajtswv txhais tes coj thiab tswj, thiab hais tias nws tsis tsim nyog muab hloov; tias cov lej ntawd yeej raws nraim li Nws xav kom lawv yog; tias Nws txhais tes tau nyob saum nws thiab npog ib qho yuam kev nyob hauv qee cov lej, xwv kom tsis muaj leej twg pom tau, txog thaum Nws txhais tes raug tshem tawm.” Early Writings, 74.
“Kuv pom tias Vajtswv tau nyob hauv txoj haujlwm tshaj tawm daim ntawv qhia los ntawm Kwv Tij Nichols. Kuv pom tias muaj ib zaj lus faj lem hais txog daim ntawv qhia no nyob hauv phau Vajlugkub, thiab yog daim ntawv qhia no raug npaj rau Vajtswv haiv neeg, yog tias nws txaus rau ib tug ces nws kuj txaus rau lwm tus, thiab yog tias ib tug xav tau ib daim ntawv qhia tshiab uas pleev rau hauv qhov loj dua, ces txhua tus kuj xav tau nws tib yam nkaus.” Manuscript Releases, number 13, 359; 1853.
Puas yog Vajtswv tau siv Ellen White los pom zoo rau txoj xov uas cov Millerites tau nthuav tawm nyob hauv keeb kwm txij xyoo 1840 mus txog 1844?
“Vajtswv tsis muab ib zaj lus tshiab rau peb. Peb yuav tsum tshaj tawm zaj lus uas nyob rau xyoo 1843 thiab 1844 tau coj peb tawm hauv lwm cov ntseeg pawg ntseeg.” Review and Herald, January 19, 1905.
“Vajtswv txib peb kom muab peb lub sijhawm thiab peb lub zog rau txoj hauj lwm tshaj tawm rau cov neeg sawv daws tej lus uas ua rau txiv neej thiab poj niam sawv ntxhov siab hauv xyoo 1843 thiab 1844.” Manuscript Release, Number 760.
“Tag nrho tej lus uas tau muab tawm txij xyoo 1840 mus txog 1844 yuav tsum raug muab tshaj tawm kom muaj hwj chim tam sim no, rau qhov muaj coob leej neeg uas tau poob lawv txoj kev taw qhia lawm. Tej lus ntawd yuav tsum mus cuag txhua pawg ntseeg.
“Khetos tau hais tias, ‘Nej ob lub qhov muag tau koob hmoov lawm, vim lawv pom; thiab nej ob lub pob ntseg, vim lawv hnov. Rau qhov tseeb kuv hais rau nej tias, Muaj ntau tus yaj saub thiab cov neeg ncaj ncees tau ntshaw xav pom tej yam uas nej pom, los lawv tsis tau pom; thiab xav hnov tej yam uas nej hnov, los lawv tsis tau hnov’ [Mathais 13:16, 17]. Cov qhov muag uas tau pom tej yam uas tau pom nyob rau xyoo 1843 thiab 1844 yeej tau koob hmoov lawm.”
“Txoj lus tau muab tawm lawm. Thiab yuav tsum tsis txhob ncua sij hawm rau kev rov tshaj txoj lus ntawd, vim tej cim qhia txog lub sijhawm tab tom tiav raws nraim; txoj hauj lwm kaw xaus yuav tsum tau ua tiav. Ib txoj hauj lwm loj yuav raug ua tiav nyob rau hauv ib lub sijhawm luv. Tsis ntev no yuav muaj ib txoj lus raug muab tshaj tawm raws li Vajtswv txoj kev teem tseg uas yuav nthuav mus ua ib lub suab quaj nrov ncha. Ces Daniel yuav sawv hauv nws feem, kom muab nws zaj lus tim khawv.” Manuscript Releases, volume 21, 437.
“Cov lus tseeb uas peb tau txais nyob rau xyoo 1841, ‘42, ‘43, thiab ‘44 tam sim no yuav tsum raug kawm thiab raug tshaj tawm. Cov lus ntawm thawj tug tim tswv, tug tim tswv thib ob, thiab tug tim tswv thib peb yav tom ntej yuav raug tshaj tawm nrog suab nrov muaj hwj chim. Lawv yuav raug muab tawm nrog kev txiav txim siab siab dawb paug thiab nyob hauv lub hwj chim ntawm tus Ntsuj Plig.” Manuscript Releases, volume 15, 371.
“Peb to taub txog qhov kev qaug zog thiab qhov me me ntawm txoj hauj lwm tam sim no. Peb twb muaj ib qho kev paub dhau los lawm. Hauv kev ua txoj hauj lwm uas Vajtswv tau muab rau peb, peb yuav mus tom ntej nrog kev cia siab ruaj khov, muaj kev paub tseeb tias Nws yuav yog peb lub zog thiab peb qhov peev xwm. Nws yuav nrog nraim peb nyob rau xyoo 1906, ib yam li Nws tau nrog peb nyob rau xyoo 1841, 1842, 1843, thiab 1844.” Loma Linda Messages, 156.
“Cov uas sawv ua xibfwb thiab ua thawj coj hauv peb cov koom haum yuav tsum ruaj khov hauv txojkev ntseeg thiab hauv tej ntsiab cai ntawm peb tus timtswv saum ntuj thib peb txoj xov. Vajtswv xav kom Nws haiv neeg paub tias peb muaj txoj xov raws li Nws tau muab rau peb nyob rau xyoo 1843 thiab 1844.” General Conference Bulletin, Plaub Hlis 1, 1903.
“Lo lus ceeb toom twb tau los txog lawm: Tsis txhob cia ib yam dab tsi nkag los uas yuav cuam tshuam lub hauv paus ntawm txoj kev ntseeg uas peb tau txhim tsa saum nws txij li thaum txoj xov tau los txog xyoo 1842, 1843, thiab 1844. Kuv tau nyob hauv txoj xov no, thiab txij thaum ntawd los kuv tau sawv ntawm lub ntiaj teb xub ntiag, ncaj ncees rau txoj kev kaj uas Vajtswv tau pub rau peb. Peb tsis npaj yuav tshem peb txhais ko taw tawm ntawm lub sam thiaj uas lawv tau muab tso rau saum ntawd, thaum ib hnub dhau ib hnub peb nrhiav tus Tswv nrog kev thov Vajtswv kub siab, nrhiav kom tau txoj kev kaj. Nej puas xav tias kuv yuav tso tseg txoj kev kaj uas Vajtswv tau pub rau kuv? Nws yuav tsum nyob ruaj khov ib yam li Pob Zeb ntawm Txhiab Tiam. Nws twb tau coj kuv kev txij thaum nws raug pub los.” Review and Herald, Plaub Hlis 14, 1903.
Puas yog Vajtswv los ntawm Ellen White tau ceeb toom Nws haiv neeg kom tiv thaiv tej kev tawm tsam uas yuav rhuav tshem tej qhov tseeb ntawm keeb kwm Millerite?
“Cov cim tseem ceeb loj ntawm qhov tseeb, uas qhia peb txog peb qhov chaw nyob hauv keeb kwm yaj saub, yuav tsum raug ceev faj khaws cia kom ruaj, tsam txhob raug rhuav tshem pov tseg, thiab raug hloov los ntawm tej kev xav uas yuav coj kev ntxhov siab los hloov qhov kaj tiag tiag.” Selected Messages, phau 2, 101, 102.
“Niaj hnub no Xatas tabtom nrhiav sijhawm los rhuav tshem cov cim qhia txojkev tseeb,—cov monuments uas tau raug tsa tsa raws txojkev taug; thiab peb xav tau tej kev paub dhau los ntawm cov tub qhe laus uas tau txhim tsa lawv lub tsev rau saum lub pob zeb ruaj khov, cov uas dhau ntawm lus phem ib yam li lus zoo los tseem nyob ruaj nreb rau txojkev tseeb.” Gospel Workers, 104.
“Vajtswv tsis txhob cia lub ntiajteb nyob tsis muaj cov tibneeg uas muaj peev xwm paub qhov txawv ntawm qhov zoo thiab qhov phem, qhov ncaj ncees thiab qhov tsis ncaj ncees. Vajtswv muaj cov tibneeg uas Nws tau tsa tseg kom sawv nyob rau sab xub ntiag ntawm kev sib ntaus sib tua thaum lub sijhawm kub ntxhov. Thaum muaj kev kub ntxhov, Nws yuav tsa cov tibneeg sawv los ib yam li Nws tau ua nyob rau tiam qub. Cov tub hluas yuav raug hu kom koom tes nrog cov neeg laus uas ris tus chij, xwv kom lawv tau txais zog thiab raug qhia los ntawm tej kev paub uas cov neeg ncaj ncees no muaj, cov uas tau dhau los hauv ntau qhov kev tawm tsam, thiab cov uas Vajtswv, dhau ntawm tej lus tim khawv ntawm Nws tus Ntsuj Plig, tau hais lus rau ntau zaus, qhia txojkev yog thiab txiav txim rau txojkev tsis yog. Thaum tej kev phom sij tshwm sim, uas sim cov neeg ntawm Vajtswv txojkev ntseeg, cov thawj coj ua haujlwm no yuav tsum rov piav tej kev paub yav tag los, thaum tej kev kub ntxhov zoo ib yam li no tau los txog, thaum qhov tseeb raug nug, thaum tej kev xav txawv txawv, uas tsis yog los ntawm Vajtswv, raug coj los nkag.”
“Kev paub dhau los ntawm cov neeg ua haujlwm laus ntawd yog yam uas yuav tsum muaj tam sim no; rau qhov Xatas tab tom ceev faj txhua lub sijhawm kom ua rau txojkev taw qhia qub tsis muaj nqis li,—cov cim nco txog uas tau raug tsa los raws txojkev.” Review and Herald, November 19, 1903.
Xyoo 1863 kev txav ntawm cov Millerite tau xaus los ntawm kev tsis lees txais thawj qhov tseeb uas Eliyas ntawm zaj keeb kwm ntawd tau raug coj kom to taub. Nws txoj kev sim siab kawg tau raug tsa raws li ob nqe hauv Daniel yim uas qhia txog kev tsuj hneev nqis ntawm lub chaw dawb huv thiab pab tub rog. Qhov kaj ntawm lub chaw dawb huv tau raug qhib tawm ntawm thawj qhov hauv kaum qhov kev sim siab, thiab qhov tsaus ntuj tau raug coj los rau saum pab tub rog ntawm qhov kawg hauv kaum qhov kev sim siab.
“Muaj ib yam uas yeej paub tseeb: cov Seventh-day Adventists uas sawv nyob hauv qab Xatas tus chij yuav xub tso tseg lawv txoj kev ntseeg rau hauv tej lus ceeb toom thiab tej lus qhuab ntuas uas muaj nyob hauv Vajtswv tus Ntsuj Plig Tej Lus Tim Khawv.
“Kev hu kom muaj kev fij tus kheej ntau dua thiab kev ua haujlwm uas dawb huv dua tab tom raug tshaj tawm, thiab yuav tseem raug tshaj tawm mus ntxiv. Qee leej uas tam sim no tab tom hais tawm Xatas tej lus pom yuav rov los paub meej. Muaj ib txhia nyob hauv tej haujlwm tseem ceeb uas muaj kev cia siab tso rau lawv, tiamsis lawv tsis to taub qhov tseeb rau lub sijhawm no. Yuav tsum muab txoj xov no qhia rau lawv. Yog lawv txais yuav, Khetos yuav lees txais lawv, thiab yuav ua kom lawv los ua cov neeg ua haujlwm koom nrog nws. Tabsis yog lawv tsis kam mloog txoj xov no, lawv yuav sawv ruaj nrees hauv qab tus chij dub ntawm Tus Huab Tais ntawm Kev Tsaus Ntuj.
“Kuv raug qhia kom hais tias qhov tseeb muaj nqis rau lub sijhawm no tab tom qhib tawm los meej dua thiab meej dua rau hauv tibneeg tej siab ntsws. Hauv ib txoj kev tshwjxeeb, txiv neej thiab pojniam yuav tsum noj Khetos cev nqaij daim tawv thiab haus nws cov ntshav. Yuav muaj kev loj hlob ntawm kev to taub, rau qhov qhov tseeb muaj peevxwm nthuav dav mus tsis tu ncua. Tus Tswv uas yog lub hauv paus keebkwm saum ntuj los ntawm qhov tseeb yuav los rau hauv kev sib raug zoo ze dua thiab tseem ze dua nrog cov uas mus ntxiv kom paub nws. Thaum Vajtswv haivneeg txais nws Txojlus ua mov ncuav saum ntuj ceebtsheej, lawv yuav paub tias nws txoj kev tawm tuaj twb npaj tseg lawm ib yam li thaum kaj ntug. Lawv yuav txais tau lub zog ntawm sab ntsujplig, ib yam li lub cev txais lub zog ntawm sab nqaij daim tawv thaum noj mov.”
“Peb tsis to taub txaus ib nrab txog tus Tswv lub hom phiaj thaum Nws coj cov me nyuam Yixayee tawm hauv txoj kev quab yuam ua qhev nyob rau hauv Iyi tebchaws, thiab coj lawv hla roob moj sab qhua mus rau lub tebchaws Khana-as.
“Thaum peb khaws ua ke tej duab ci saum ntuj uas ci tawm hauv txoj moo zoo, peb yuav pom meej dua txog txoj kab ke Yudais, thiab yuav muaj kev txaus siab tob dua rau nws tej qhov tseeb tseem ceeb. Peb txoj kev tshawb nrhiav qhov tseeb tseem tsis tau tiav. Peb tsuas yog khaws tau ob peb txoj kab kaj xwb. Cov uas tsis niaj hnub kawm Txojlus yuav daws tsis tau tej teeb meem ntawm txoj kab ke Yudais. Lawv yuav tsis to taub tej qhov tseeb uas raug qhia los ntawm txoj hauj lwm hauv lub tuam tsev. Vajtswv tes dej num raug thaiv tseg los ntawm txoj kev to taub raws li ntiajteb txog nws txoj hau kev loj kawg nkaus. Txoj sia yav tom ntej yuav qhib qhia lub ntsiab lus ntawm tej kevcai uas Khetos, nyob hauv tus ncej huab, tau muab rau nws haiv neeg.” Spalding and Magan, 305, 306.
Peb yuav txuas ntxiv peb txoj kev xav txog lub cim ntxoov ntxoo ntawm Eliyas raws li muaj feem xyuam nrog xyoo 1863 hauv tshooj lus tom ntej.