Mauxes thiab Elias yog tej cim cev lus faj lem uas, raws li lub ntsiab lus nyob hauv zaj lus, yuav nkag siab tau nyias raws li ib lub cim xwb, los kuj yuav nkag siab tau thiab tias yog ib lub cim uas muaj ob tug yaj saub puav leej nyob hauv. Raws li ob tug tim khawv txoj lus, ib yam thiaj raug tsa ruaj khov; thiab hauv Tshwmsim tshooj kaum ib, Mauxes thiab Elias sawv cev rau ob tug tim khawv ntawm Phau Qub thiab Phau Tshiab. Nyob saum Roob Hloov Cev, uas sawv cev rau Kev Rov Los Zaum Ob ntawm Khetos, lub cim ob npaug no sawv cev rau ob pab tib si, yog ib puas plaub caug plaub txhiab leej (Elias) thiab cov tuag tim ntsej tim muag vim kev ntseeg (Mauxes) hauv kev kub ntxhov ntawm txoj cai hnub Sunday. Thaum coj los ua ib lub cim ua ke, hauv lub qhov tsua ntawm Horeb, nkawd sawv cev rau Vajtswv haiv neeg nyob rau thaum kawg ntawm lub ntiaj teb uas “hnov,” “nyeem,” thiab “khaws” txoj xov uas yog ib qho Tshwmsim ntawm Vajtswv tus yam ntxwv, uas muaj hwj chim los hloov ib tug Laodicean kom dhau los ua ib tug Philadelphian. Tsis ntev no, (tsis ntev heev) yuav los txog ib lub sijhawm uas yuav tsis muaj peev xwm ntxiv lawm rau cov ruam Laodicean Adventists siv tau “roj” uas yuav tsum muaj kom teb tau raws nraim rau lub suab quaj hais tias, “Saib maj, Nraug Vauv tab tom los.”
Mauxes hais rau tus Tswv tias, Saib maj, koj hais rau kuv tias, Cia li coj haiv neeg no mus; los koj tsis tau qhia rau kuv paub tias koj yuav txib leejtwg nrog kuv mus. Txawm li ntawd los, koj twb hais tias, Kuv paub koj raws npe, thiab koj kuj tau txais txoj kev hlub hauv kuv lub xub ntiag. Nimno yog li no, kuv thov koj, yog kuv tau txais txoj kev hlub hauv koj lub xub ntiag, thov qhia koj txojkev rau kuv tam sim no, xwv kom kuv thiaj paub koj, kom kuv thiaj tau txais txoj kev hlub hauv koj lub xub ntiag; thiab thov nco ntsoov tias haiv neeg no yog koj haiv neeg. Nws hais tias, Kuv lub xub ntiag yuav nrog koj mus, thiab kuv yuav pub koj tau so. Nws teb rau nws tias, Yog koj lub xub ntiag tsis nrog kuv mus, ces tsis txhob coj peb tawm ntawm no mus li. Rau qhov yuav paub li cas nyob ntawm no tias kuv thiab koj haiv neeg tau txais txoj kev hlub hauv koj lub xub ntiag? Puas tsis yog nyob hauv qhov uas koj nrog peb mus? Yog li ntawd, kuv thiab koj haiv neeg thiaj yuav raug cais tawm ntawm txhua haiv neeg uas nyob saum npoo av. Tus Tswv hais rau Mauxes tias, Yam no uas koj tau hais ntawd los kuv yuav ua thiab; rau qhov koj tau txais txoj kev hlub hauv kuv lub xub ntiag, thiab kuv paub koj raws npe. Nws hais tias, Kuv thov koj, thov cia kuv pom koj lub hwjchim ci ntsa iab. Nws hais tias, Kuv yuav cia tag nrho kuv txojkev zoo dhau ntawm koj xub ntiag mus, thiab kuv yuav tshaj tawm tus Tswv lub npe ntawm koj xub ntiag; thiab kuv yuav ua siab hlub rau tus uas kuv yuav ua siab hlub rau, thiab kuv yuav khuvleej tus uas kuv yuav khuvleej. Nws hais tias, Koj tsis pom tau kuv lub ntsej muag; rau qhov tsis muaj ib tug neeg twg yuav pom kuv thiab tseem ciaj sia. Tus Tswv hais tias, Saib maj, muaj ib qho chaw nyob ntawm kuv ib sab, thiab koj yuav sawv saum ib lub pob zeb; thiab yuav muaj li no tias, thaum kuv lub hwjchim ci ntsa iab hla dhau mus, kuv yuav muab koj tso rau hauv ib qho tawg ntawm lub pob zeb, thiab yuav vov koj nrog kuv txhais tes thaum kuv hla dhau mus. Ces kuv yuav rho kuv txhais tes tawm mus, thiab koj yuav pom kuv sab nraub qaum; tiam sis kuv lub ntsej muag yuav tsis pom. Tus Tswv hais rau Mauxes tias, Ntaus ob daim phiaj zeb rau koj kom zoo ib yam li thawj ob daim; thiab kuv yuav sau rau saum ob daim phiaj ntawd tej lus uas nyob hauv thawj ob daim phiaj, uas koj tau tsoo ntawd. Thiab cia li npaj txhij thaum sawv ntxov, thiab nce tuaj saum roob Xinai thaum sawv ntxov, thiab los tshwm rau kuv ntawm qhov chaw siab kawg ntawm lub roob. Tsis txhob cia ib tug neeg twg nce nrog koj los, thiab tsis txhob cia pom ib tug neeg twg nyob thoob plaws lub roob; tsis txhob cia tej yaj tej tshis los tej nyuj tej twb yug noj nyob ntawm lub roob ntawd xub ntiag. Nws thiaj ntaus ob daim phiaj zeb zoo ib yam li thawj ob daim; thiab Mauxes sawv ntxov ntxov, nce mus saum roob Xinai, raws li tus Tswv tau txib rau nws, thiab tuav ob daim phiaj zeb rau hauv nws txhais tes. Tus Tswv nqes los hauv huab, thiab sawv nrog nws nyob ntawd, thiab tshaj tawm tus Tswv lub npe. Tus Tswv hla dhau ntawm nws xub ntiag mus, thiab tshaj tawm tias, Tus Tswv, Tus Tswv Vajtswv, yog tus muaj kev khuvleej thiab muaj koob hmoov, ua siab ntev, thiab nplua nuj hauv txojkev zoo thiab qhov tseeb, khaws txojkev khuvleej cia rau txhiab leej, zam kev txhaum, kev ua phem, thiab kev txhaum, thiab yuav tsis muaj ib txojkev uas yuav ntxuav tus uas txhaum kom dawb huv li; nws yuav tshawb xyuas tej txiv txojkev txhaum rau saum cov menyuam, thiab rau saum cov xeeb ntxwv, mus txog tiam peb thiab tiam plaub. Mauxes txawm maj nroos nyo nws taubhau mus rau hauv av, thiab pehawm. Nws hais tias, Au tus Tswv, yog nimno kuv tau txais txoj kev hlub hauv koj lub xub ntiag, thov kom kuv tus Tswv nrog peb nyob nruab nrab, kuv thov koj; rau qhov haiv neeg no yog haiv neeg tawv ncauj; thiab thov zam txim rau peb txojkev txhaum thiab peb txojkev txhaum, thiab txais peb ua koj lub cuab tam qub txeeg qub teg. Nws hais tias, Saib maj, kuv tabtom cog lus: ntawm tag nrho koj haiv neeg xub ntiag kuv yuav ua tej xwm txheej loj kawg, yam uas tsis tau ua dua nyob hauv txhua lub ntiajteb, thiab tsis tau muaj hauv ib haiv neeg twg; thiab tag nrho cov neeg uas koj nyob nruab nrab lawv yuav pom tus Tswv tes haujlwm; rau qhov yam uas kuv yuav ua nrog koj ntawd yog yam txaus ntshai heev. Khiav Dim 33:12–34:10.
Mauxes sawv cev rau Vajtswv haiv neeg thaum kawg ntawm lub ntiajteb. Lawv yog cov uas nyob hauv “hnub kawg” ntawm txoj kev txiav txim tshuaj xyuas thov Vajtswv kom qhia rau lawv paub Nws “txojkev, xwv kom” lawv thiaj yuav “paub” Vajtswv, thiab raws li qhov lus teb lawv tau txais los ntawm Vajtswv muaj nrog rau lo lus cog tseg tias Nws “lub xub ntiag yuav mus nrog” lawv, thiab tias Vajtswv yuav pub rau cov neeg ntawd “so.”
Tus Tswv hais li no tias, Nej cia li sawv ntawm tej kev, thiab saib, thiab nug txog tej qub ke, uas yog txoj kev zoo nyob qhovtwg, thiab nej cia li taug txoj kev ntawd mus, ces nej yuav pom kev so rau nej tej ntsuj plig. Tiamsis lawv hais tias, Peb yuav tsis taug txoj kev ntawd mus. Kuv kuj tau tsa cov neeg zov saum nej, hais tias, Nej cia li mloog suab raj. Tiamsis lawv hais tias, Peb yuav tsis mloog. Yelemis 6:16, 17.
Yelemis qhia txog ib pab neeg uas tsis kam “pom” thiab “mloog,” thiab vim li ntawd lawv thiaj tsis tau txais qhov “so” uas tau cog lus rau cov uas nrhiav txoj “kev zoo” thiab “taug kev hauv ntawd.” Yaxayas qhia tias qhov so ntawd yog qhov “ua kom rov qab muaj zog.”
Nws yuav qhia kev paub rau leej twg? thiab nws yuav ua rau leej twg to taub txog zaj lus qhuab qhia? Yog rau cov uas twb txiav mis lawm, thiab raug rub tawm ntawm ob lub mis lawm. Rau qhov lo lus txib yuav tsum ntxiv rau lo lus txib, lo lus txib rau lo lus txib; kab rau kab, kab rau kab; nov me ntsis, thiab tod me ntsis: Rau qhov nws yuav hais rau haiv neeg no los ntawm di ncauj uas txawj txhav txhawv thiab lwm yam lus. Nws tau hais rau lawv tias, Qhov no yog txoj kev so uas nej yuav ua rau tus uas nkees tau so; thiab qhov no yog txoj kev ua kom rov qab muaj zog dua tshiab: los lawv tseem tsis kam mloog. Tiamsis lo lus ntawm tus Tswv tau los rau lawv ua lo lus txib rau lo lus txib, lo lus txib rau lo lus txib; kab rau kab, kab rau kab; nov me ntsis, thiab tod me ntsis; kom lawv mus, thiab poob rov qab, thiab raug lov nthe, thiab raug cuab, thiab raug ntes. Yaxayas 28:9–13.
“Kev so” thiab “kev rov ua kom muaj zog” sawv cev rau nag tom qab uas raug nchuav tawm thaum lub sij hawm tshaj tawm txoj xov ceeb toom kawg.
“Kuv raug qhia nqes mus rau lub sij hawm thaum cov lus ntawm tus tim tswv thib peb tab tom xaus lawm. Vajtswv lub hwj chim tau nyob saum Nws haiv neeg; lawv tau ua tiav lawv tes hauj lwm thiab raug npaj txhij rau lub caij nyuaj siab uas nyob ntawm lawv xub ntiag. Lawv tau txais nag tom qab, los yog kev ua kom rov qab muaj zog uas los ntawm tus Tswv lub xub ntiag, thiab zaj lus tim khawv ciaj sia tau raug txhawb kom sawv rov los. Txoj lus ceeb toom loj kawg nkaus kawg nkaus twb nrov thoob plaws txhua qhov, thiab nws tau ua kom cov neeg nyob hauv ntiaj teb uas tsis kam txais txoj xov ntawd sawv ntxhov thiab chim npau taws.” Early Writings, 279.
Txoj lus cog tseg txog “kev so” lossis “kev ua kom rov qab muaj zog” uas yog “nag yav lig,” muaj nrog rau txoj lus cog tseg uas tau muab rau Mauxes hauv lub qhov tsua tias Vajtswv “lub xub ntiag” yuav nrog Nws haiv neeg mus.
“Txoj hauj lwm ntawd yuav zoo ib yam li hnub Peetekos. Ib yam li ‘nag thaum chiv thawj’ tau raug muab los, hauv kev nchuav tawm ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thaum qhib txoj moo zoo, kom ua rau noob muaj nqis txhaws thiab yub hlob tuaj, li ntawd ‘nag thaum kawg’ yuav raug muab los thaum xaus ntawm nws, rau kev ua kom qoob loo siav. ‘Ces peb yuav paub, yog peb rau siab mus paub tus Tswv; nws txoj kev tawm los twb npaj cia ib yam li thaum kaj ntug; thiab nws yuav los cuag peb ib yam li nag, ib yam li nag thaum kawg thiab nag thaum chiv thawj los rau lub ntiaj teb.’ (Hosea 6:3.) ‘Yog li ntawd nej cov me nyuam Xi-oos, cia li zoo siab, thiab zoo siab xyiv fab hauv tus Tswv nej tus Vajtswv; rau qhov nws twb muab nag thaum chiv thawj rau nej raws li qhov tsim nyog, thiab nws yuav ua kom nag nqes los rau nej, yog nag thaum chiv thawj, thiab nag thaum kawg.’ (Joel 2:23.) ‘Nyob rau hnub kawg, Vajtswv hais tias, Kuv yuav nchuav kuv tus Ntsuj Plig rau saum txhua tus neeg.’ ‘Thiab yuav muaj li no, tias txhua tus uas hu txog tus Tswv lub npe yuav tau txais kev cawm dim.’ (Tubtxib Tes Haujlwm 2:17, 21.) Txoj hauj lwm loj ntawm txoj moo zoo yuav tsum tsis txhob xaus nrog kev tshwm sim ntawm Vajtswv lub hwj chim tsawg dua li qhov uas cim nws qhov qhib pib. Cov lus faj lem uas tau ua tiav nyob rau hauv kev nchuav tawm ntawm nag thaum chiv thawj thaum qhib txoj moo zoo, yuav rov ua tiav dua nyob rau hauv nag thaum kawg thaum xaus ntawm nws. Ntawm no yog ‘lub caij nyoog ntawm kev ua kom rov qab muaj zog’ uas tus tubtxib Petus tos ntsoov rau thaum nws hais tias, ‘Yog li ntawd nej cia li hloov siab lees txim, thiab tig rov los, kom nej tej kev txhaum raug lwv tawm mus [hauv Kev Txiav Txim Tshawb Xyuas], thaum lub caij nyoog ntawm kev ua kom rov qab muaj zog yuav los ntawm tus Tswv lub xub ntiag; thiab nws yuav xa Yexus los.’ (Tubtxib Tes Haujlwm 3:19–20.)”
“Cov tub qhe ntawm Vajtswv, nrog lawv tej ntsej muag ci ntsa iab thiab kaj lug vim kev fij tseg dawb huv, yuav maj nroos ntawm ib qho chaw mus rau lwm qho chaw kom tshaj tawm txoj xov ntawm Saum Ntuj Ceeb Tsheej. Los ntawm ntau txhiab lub suab, thoob plaws lub ntiaj teb, yuav muaj kev tshaj tawm lo lus ceeb toom ntawd. Yuav muaj tej txuj ci tseem ceeb raug ua, cov neeg mob yuav raug kho kom zoo, thiab tej cim thiab tej txuj ci yuav raws cov uas ntseeg qab. Xatas los kuj ua hauj lwm nrog tej txuj ci dag ntxias, txawm nqis hluav taws saum ntuj los rau ntawm tib neeg xub ntiag thiab. (Revelation 13:13.) Yog li ntawd cov neeg nyob hauv lub ntiaj teb yuav raug coj los xaiv lawv txoj hauj lwm.” The Great Controversy, 611, 612.
Kev nchuav Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tawm rau hauv lub caij hnub kawg no tau raug ua piv txwv los ntawm kev nchuav Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tawm thaum pib tshaj tawm txoj moo zoo. “Lo lus ntawm tus Tswv rau lawv” uas yuav tsis mloog qhov Vaj Ntsuj Plig hais rau cov pawg ntseeg, yog lub hauv paus ntsiab lus yaj saub uas muab ib txoj kab keeb kwm yaj saub ntxiv rau lwm txoj kab keeb kwm yaj saub kom ua piv txwv txog qhov kawg ntawm lub ntiaj teb. Qhov no tsis yog ib yam tsawg dua li lub hauv paus ntsiab lus uas hais tias qhov kawg ntawm ib yam raug ua kom pom tseeb los ntawm qhov pib ntawm ib yam. Txoj cai yaj saub no raug cov neeg ruam Laodicea Xya-hnub Adventist tsis lees txais. Thaum txais yuav lawm, Vajtswv thiaj li tuaj yeem “qhia kev paub,” uas Daniel qhia tias yuav muaj ntau ntxiv rau lub sijhawm kawg, thiab yog tib txoj kev paub ntawd uas Hosea hais tias Vajtswv haiv neeg raug puas tsuaj vim lawv tsis kam txais. Cov neeg nyob hauv Yaxayas thiab Yelemis pawg uas tsis kam mloog lossis pom, tsis lees txais qhov “kev ua kom tshiab zog,” uas yog qhov “so” uas Vajtswv cog lus yuav pub rau Nws haiv neeg “hnub kawg” kom lawv thiaj li muaj peev xwm hla dhau txoj kev kub ntxhov thaum kawg ntawm hnub nyoog no yam nyab xeeb.
“Tus Tswv lub npe” (yam ntxwv) uas Vajtswv tau tshaj tawm rau Mauxes yog tias “Tus Tswv Vajtswv” yog “muaj kev khuv leej thiab muaj koob hmoov pub dawb, ua siab ntev, thiab nplua mias hauv txoj kev zoo thiab qhov tseeb.” Nws yam ntxwv yog kev khuv leej thiab qhov tseeb. Qhov tseeb uas sawv cev rau Nws yam ntxwv ib txwm txuas nrog Nws txoj kev khuv leej, rau qhov tsis muaj ib tug neeg twg yuav to taub Nws qhov tseeb tau, tshwj tsis yog Vajtswv xub siv Nws txoj kev khuv leej rau lawv, rau qhov sawv daws tau ua txhaum thiab tsis cuag Vajtswv lub yeeb koob (yam ntxwv). Qhov tseeb hais tias Yexus Khetos yog tus Alpha thiab Omega raug lees paub thiab raug khaws cia los ntawm cov uas Vajtswv tau zam txim rau lawv tej kev phem thiab tej kev txhaum lawm. Txoj kev zam txim ntawd tshwm sim nyob rau hauv cov xwm txheej kawg ntawm txoj kev txiav txim tshuaj xyuas. Cov uas Nws siv Nws txoj kev khuv leej rau, yog li ntawd zam lawv tej kev txhaum, Nws coj lawv los ua Nws qhov qub txeeg qub teg thiab nkag mus rau hauv ib txoj kev cog lus nrog lawv.
“Nyob rau hnub kawg ntawm keeb kwm ntiajteb no, Vajtswv txoj kev cog lus nrog Nws haiv neeg uas ceev Nws tej lus txib yuav raug rov kho dua tshiab.” Review and Herald, February 26, 1914.
Tag nrho cov yaj saub, nrog rau Mauxes, tab tom qhia txog hnub kawg ntawm txoj kev txiav txim tshawb nrhiav thaum Vajtswv rov tsim kho Nws daim ntawv cog lus nrog cov uas raug txheeb tias yog ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Thiab thaum daim ntawv cog lus ntawd raug tsa ruaj, Vajtswv “yuav ua tej yam txuj ci tseem ceeb, uas tsis tau muaj dua nyob hauv tag nrho lub ntiaj teb, los sis hauv ib haiv neeg twg li: thiab txhua tus neeg uas koj nyob hauv lawv nruab nrab yuav pom txoj hauj lwm ntawm tus Tswv: rau qhov nws yog ib yam txaus ntshai uas Kuv yuav ua nrog koj.”
Mauxes txoj kev ntsib hauv lub qhov tsua saum roob Horeb, uas kuj hu ua roob Sinai, raug muab tso rau hauv lub ntsiab lus ntawm Mauxes txoj kev tawm tsam nrog Vajtswv haiv neeg. Nws txoj kev tawm tsam yog kom ua tiav tes haujlwm uas Vajtswv tau muab rau nws. Mauxes nyob hauv ib qho kev tawm tsam hais txog Vajtswv txoj lus rau lub ntiajteb. Ua ntej tus Tswv qhia nws lub hwjchim ci ntsa iab rau Mauxes, peb pom Mauxes siv kev xav sib cav nrog tus Tswv, hais tias yog tus Tswv rhuav tshem cov neeg ntxeev siab uas nyuam qhuav seev cev ncig Aloos tus mlom nyuj kub, ces kev rhuav tshem cov neeg ntxeev siab ntawd yuav rhuav tshem txoj xov uas tab tom qhia txog Vajtswv lub hwjchim.
Thiab tus Tswv hais rau Mauxes tias, Kuv tau pom haiv neeg no lawm, thiab saib seb, lawv yog ib haiv neeg caj dab tawv: Yog li no cia kuv nyob ib leeg, kom kuv txoj kev npau taws kub lug tawm tsam lawv, thiab kom kuv rhuav tshem lawv: thiab kuv yuav ua kom koj los ua ib haiv neeg loj. Thiab Mauxes thov tus Tswv uas yog nws tus Vajtswv, thiab hais tias, Tus Tswv, ua cas koj txoj kev npau taws ho kub lug tawm tsam koj haiv neeg, uas koj tau coj tawm hauv tebchaws Iziv los ntawm hwjchim loj thiab txhais tes muaj zog? Vim li cas cov Iziv ho yuav hais, thiab hais tias, Nws coj lawv tawm los yog ua phem, kom tua lawv saum tej roob, thiab kom rhuav tshem lawv tawm ntawm lub ntsej muag ntawm lub ntiajteb? Thov tig ntawm koj txoj kev npau taws kub hnyiab no, thiab thim siab ntawm txoj kev phem no uas tawm tsam koj haiv neeg. Nco ntsoov Aplahas, Ixaj, thiab Yixayee, koj cov tub qhe, uas koj tau cog lus rau lawv los ntawm koj tus kheej, thiab hais rau lawv tias, Kuv yuav ua kom nej caj ces coob zuj zus ib yam li cov hnub qub saum ntuj ceeb tsheej, thiab tag nrho thaj av no uas kuv tau hais txog ntawd kuv yuav muab rau nej caj ces, thiab lawv yuav txais ua qub txeeg qub teg mus ib txhis. Thiab tus Tswv thim siab ntawm txoj kev phem uas nws tau xav tias yuav ua rau nws haiv neeg. Kev Khiav Dim 32:9–14.
Tej kev pom hauv lub qhov tsua ntawm Mauxes muaj nrog cov lus uas Mauxes raug tsa tseg los nthuav qhia rau lub ntiaj teb. Zaj lus tim khawv hais txog tus Tswv hla dhau ntawm Mauxes thiab tshaj tawm Nws tus cwj pwm raug muab tso rau hauv qhov xwm txheej ntawm ib zaj lus sab hauv hais txog Vajtswv cov neeg ntxeev siab (Laodicean), thiab qhov xwm txheej ntawm Eliyas txoj kev pom hauv lub qhov tsua raug muab tso rau hauv nws txoj kev tawm tsam nrog Yexanpej, los yog kev sib koom ua peb ntu ntawm Tebchaws Meskas, txoj Kev Kav Ntuj Papacy, thiab United Nations. Ib tug sawv cev rau zaj lus sab hauv rau pawg ntseeg, hos lwm tus sawv cev rau zaj lus sab nraud rau lub ntiaj teb, tiam sis ob tug tim khawv yog Mauxes thiab Eliyas nyob hauv tib lub qhov tsua ntawm Horeb, thiab nkawd ob leeg raug sawv cev nyob hauv lub qhov tsua thaum kawg ntawm lub ntiaj teb.
Ahab thiaj piav rau Jezebel txhua yam uas Eliyas tau ua, thiab kuj hais tias nws tau tua tag nrho cov yaj saub ntawd nrog rab ntaj li cas. Ces Jezebel txib ib tug tub txib mus cuag Eliyas, hais tias, Cia cov vajtswv ua li ntawd rau kuv, thiab haj yam ntxiv thiab, yog tias txog rau tag kis thaum lub sij hawm no kuv tsis ua kom koj txoj sia zoo ib yam li txoj sia ntawm ib tug ntawm lawv. Thaum nws pom li ntawd, nws txawm sawv tsees khiav cawm nws txoj sia, thiab tuaj txog Beersheba, uas yog xeem Yudas li, thiab tso nws tus tub qhe tseg rau ntawd. Tiamsis nws tus kheej mus ib hnub kev rau hauv teb moj sab qhua, thiab tuaj zaum hauv qab ib tsob ntoo juniper; ces nws thov rau nws tus kheej kom nws tuag; thiab hais tias, Txaus lawm; nim no, Au tus Tswv, thov coj kuv txoj sia mus; vim kuv tsis zoo dua kuv cov yawg koob. Thaum nws pw thiab tsaug zog hauv qab tsob ntoo juniper, saib seb, muaj ib tug tim tswv kov nws, thiab hais rau nws tias, Sawv tsees thiab noj mov. Nws ntsia, thiab saib seb, ntawm nws taub hau muaj ib lub ncuav ci rau saum ncaig thiab ib hub dej. Ces nws noj thiab haus, thiab rov pw dua. Tus tim tswv ntawm tus Tswv rov qab tuaj zaum ob, kov nws, thiab hais tias, Sawv tsees thiab noj mov; vim txoj kev no hnyav dhau rau koj. Ces nws sawv tsees, noj thiab haus, thiab taug kev nrog lub zog ntawm cov zaub mov ntawd tau plaub caug hnub thiab plaub caug hmo mus txog Horeb, lub roob ntawm Vajtswv. Nws tuaj txog ntawd ntawm ib lub qhov tsua, thiab nyob hmo ntawd rau hauv; thiab saib seb, tus Tswv lo lus los txog rau nws, thiab Nws hais rau nws tias, Eliyas, koj ua dab tsi nyob ntawm no? Nws teb tias, Kuv kub siab heev rau tus Tswv Vajtswv uas kav txhua pab tub rog; vim cov Yixayee tau tso tseg koj txoj kev cog lus tseg, rhuav koj tej thaj txi Ntuj, thiab tua koj cov yaj saub nrog rab ntaj; ces tshuav kuv tib leeg xwb, thiab lawv nrhiav kuv txoj sia kom txeeb mus. Thiab Nws hais tias, Cia li tawm mus, thiab sawv saum roob ntawm tus Tswv xub ntiag. Thiab saib seb, tus Tswv hla dhau mus, thiab muaj cua loj thiab muaj zog heev ua rau cov roob ntsoog thiab tsoo tej pob zeb tawg ua tej daim ntawm tus Tswv xub ntiag; tiamsis tus Tswv tsis nyob hauv cua ntawd; thiab tom qab cua ntawd muaj av qeeg; tiamsis tus Tswv tsis nyob hauv av qeeg ntawd; thiab tom qab av qeeg muaj hluav taws; tiamsis tus Tswv tsis nyob hauv hluav taws ntawd; thiab tom qab hluav taws muaj ib lub suab mos me me ntsiag to. Thaum Eliyas hnov lub suab ntawd, nws txawm muab nws lub tsho ntev qhwv nws lub ntsej muag, thiab tawm mus sawv ntawm qhov ncauj qhov tsua. Thiab saib seb, muaj ib lub suab los rau nws, hais tias, Eliyas, koj ua dab tsi nyob ntawm no? Nws teb tias, Kuv kub siab heev rau tus Tswv Vajtswv uas kav txhua pab tub rog; vim cov Yixayee tau tso tseg koj txoj kev cog lus tseg, rhuav koj tej thaj txi Ntuj, thiab tua koj cov yaj saub nrog rab ntaj; ces tshuav kuv tib leeg xwb, thiab lawv nrhiav kuv txoj sia kom txeeb mus. Ces tus Tswv hais rau nws tias, Cia li mus, rov qab taug koj txoj kev mus rau teb moj sab qhua ntawm Damaxes; thiab thaum koj mus txog ntawd, koj yuav tsum pleev Haxa‑ees ua vajntxwv kav Syria; thiab Jehu, Nimshi tus tub, koj yuav tsum pleev ua vajntxwv kav cov Yixayee; thiab Elixa, Shaphat tus tub, uas yog neeg Abelmeholah, koj yuav tsum pleev ua yaj saub los hloov koj chaw. Thiab yuav muaj li no, tus uas dim ntawm Haxa‑ees rab ntaj, Jehu yuav tua; thiab tus uas dim ntawm Jehu rab ntaj, Elixa yuav tua. Los kuv tseem khaws cia rau kuv xya txhiab leej hauv cov Yixayee, yog txhua lub hauv caug uas tsis tau pe hawm rau Ba‑as, thiab txhua lub qhov ncauj uas tsis tau nwj nws. 1 Vajntxwv 19:1–18.
Qhov kev paub hauv Eliyas lub qhov tsua sawv cev rau tus yaj saub txoj kev poob siab txog txoj xov thiab txog qhov nws pom tias txoj xov thiab nws tes haujlwm tau ua dab tsi. Mauxes tab tom tiv thaiv Vajtswv txoj xov uas twb tau hais lawm, hos Eliyas twb tso txoj xov tseg lawm. Nws yog tib txoj xov ntawd, tsuas yog ib qho yog sab hauv hais txog pawg ntseeg, hos lwm qhov yog sab nraud ntawm pawg ntseeg. Txawm li ntawd los, raws li kev yaj saub, thaum muab lawv ua ke lawm, nkawd ob leeg tab tom ua qauv qhia txog ob-nrab txoj xov ntawm Tshwmsim kaum yim. Yam uas kuv yuav tsum hais kom meej txog txhua qhov tseeb uas txuas nrog lub qhov tsua yog tias hauv “hnub kawg,” txoj kev poob siab uas raug nthuav tawm hauv ob rooj no yog hais txog txoj xov thiab nws qhov kev cuam tshuam.
Mauxes thiab Eliyas nkawd ob leeg sawv cev rau cov uas “hnov” thiab “pom” tus “suab” uas yog “Vajtswv txoj lus.” Lo lus “lus” ntawd sawv cev rau Nws tus cwj pwm uas yog kev hlub tshua thiab qhov tseeb. Tus sau Ntawv Nkauj kuj thov kom tau pom Vajtswv txoj kev hlub tshua, uas yog Nws tus cwj pwm. Yuav kom pom Nws txoj “kev hlub tshua,” tus sau Ntawv Nkauj cog lus tias yuav “hnov” yam uas tus Ntsuj Plig hais rau cov pawg ntseeg.
Rau tus thawj coj hu nkauj, ib zaj Nkauj Qhuas Vajtswv rau cov tub ntawm Kora. Au tus Tswv, koj tau ua siab zoo rau koj thaj av; koj tau coj Yakhauj txoj kev poob cev qhev rov qab los [thim rov qab]. Koj tau zam txim rau koj haiv neeg txoj kev tsis ncaj, koj tau npog tag nrho lawv tej kev txhaum. Selah. Koj tau tshem tag nrho koj txoj kev npau taws mus; koj tau tig ntawm koj txoj kev chim hnyav rov qab. Tig peb rov qab los, Au Vajtswv ntawm peb txoj kev cawm dim, thiab ua kom koj txoj kev npau taws rau peb tseg. Koj puas yuav chim rau peb mus ib txhis? Koj puas yuav ncua koj txoj kev npau taws mus rau txhua tiam neeg? Koj puas yuav tsis ua kom peb rov ciaj sia dua, kom koj haiv neeg thiaj li zoo siab xyiv fab hauv koj? Au tus Tswv, qhia koj txoj kev hlub tshua rau peb, thiab pub koj txoj kev cawm dim rau peb. Kuv yuav mloog yam Vajtswv tus Tswv yuav hais; rau qhov nws yuav hais txog kev thaj yeeb rau nws haiv neeg, thiab rau nws cov neeg dawb huv; tiam sis txhob cia lawv rov tig mus rau txoj kev ruam. Muaj tseeb tiag, nws txoj kev cawm dim nyob ze rau cov uas ntshai nws; kom lub yeeb koob thiaj nyob hauv peb thaj av. Txoj kev hlub tshua thiab qhov tseeb tau sib ntsib ua ke; txoj kev ncaj ncees thiab kev thaj yeeb tau sib hnia ib leeg. Qhov tseeb yuav txi tawm hauv lub ntiaj teb; thiab txoj kev ncaj ncees yuav ntsia nqes saum ntuj los. Muaj tseeb, tus Tswv yuav pub yam uas zoo; thiab peb thaj av yuav txi tau nws tej qoob loo ntau tuaj. Txoj kev ncaj ncees yuav mus ua nws ntej; thiab yuav tsa peb rau hauv txoj kev ntawm nws tej kauj ruam. Ntawv Nkauj 85:1–13.
Cia li xyuam xim tias “kev hlub tshua thiab qhov tseeb,” (thiab “qhov tseeb” yog lo lus Henplais hu ua ‘emet’ uas peb tau hais txog) uas tsim kev ncaj ncees thiab kev thaj yeeb tau “sib hnia.” Lawv raug koom ua ke. Tus kws sau Ntawv Nkauj muab nws zaj nkauj tso rau hauv hnub kawg ntawm txoj kev txiav txim tshuaj xyuas thaum Vajtswv tau “zam txim rau” txoj “kev txhaum ntawm” Nws “haiv neeg.” Lo lus thov yog kom tus Tswv “txhawb kom rov ciaj sia” Nws haiv neeg.
“Yuav tsum muaj ib txoj kev txhawb siab dua qub thiab ib txoj kev kho dua tshiab tshwm sim, nyob hauv qab txoj hauj lwm qhuab qhia ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Kev txhawb siab dua qub thiab kev kho dua tshiab yog ob yam sib txawv. Kev txhawb siab dua qub txhais hais tias yog kev rov ua kom txoj sia sab ntsuj plig tshiab tuaj, yog kev ua kom lub hwj chim ntawm lub siab xav thiab lub siab ntsws muaj sia rov qab, yog kev sawv rov los tawm hauv txoj kev tuag sab ntsuj plig. Kev kho dua tshiab txhais hais tias yog kev rov txhim kho dua tshiab, yog kev hloov ntawm tej tswv yim thiab tej kev xav, tej cwj pwm thiab tej kev coj ua. Kev kho dua tshiab yuav tsis txi tau cov txiv zoo ntawm txoj kev ncaj ncees tshwj tsis yog tias nws raug txuas nrog kev txhawb siab dua qub ntawm tus Ntsuj Plig. Kev txhawb siab dua qub thiab kev kho dua tshiab yuav tsum ua lawv txoj hauj lwm uas tau raug teem tseg rau lawv, thiab thaum ua txoj hauj lwm no lawv yuav tsum sib tov ua ke.” Selected Messages, phau 1, 128.
“Kev txhawb kom rov muaj sia” uas tus sau Ntawv Nkauj thov ntawd qhia tias yog ib qho kev thov los ntawm tus uas paub tias nws twb tuag lawm. Kev txhawb kom rov muaj sia uas tus sau Ntawv Nkauj thov ntawd yog ib qho kev thov uas nyuaj kawg rau ib tug Laodicean yuav thov tau, rau qhov ib tug Laodicean tsis paub tias nws twb tuag ntawm sab ntsuj plig lawm; tiam sis yog nws tsis yog li ntawd, ces nws yuav tsis xav tau kom rov muaj sia. Kev txhawb kom rov muaj sia ntawd tiav los ntawm kev pom zoo “mloog yam uas Vajtswv tus Tswv yuav hais,” thiab tsis tsim nyog cia ib txoj hauj lwm twg los ua ntej peb qhov kev ruaj kom tau txais txoj kev txhawb kom rov muaj sia ntawd, uas los thaum Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv nyob ruaj hauv peb.
“Kev tsim kom rov muaj dua txoj kev hwm Vajtswv tiag tiag nyob hauv peb yog yam uas loj tshaj plaws thiab ceev tshaj plaws ntawm tag nrho peb tej kev xav tau. Kev nrhiav qhov no yuav tsum yog peb tes dej num thawj tshaj plaws.” Selected Messages, book 1, 121.
Hais txog phau Ntawv Qhia Tshwm, Muam White hais li no.
“Thaum peb uas yog ib haiv neeg to taub tias phau ntawv no txhais li cas rau peb, yuav pom muaj ib txoj kev txhawb siab loj tshwm sim nyob hauv peb nruab nrab.” Testimonies to Ministers, 113.
Lo lus “kev txhawb kom rov ciaj sia” txhais hais tias coj kom rov los muaj txoj sia dua. Cov uas raug xaiv kom nyob hauv ib puas plaub caug plaub txhiab tus yuav tsum xub lees paub tias lawv tuag lawm thiab tab tom xav tau kev txhawb kom rov ciaj sia. Qhov tseeb uas ib puas plaub caug plaub txhiab tus tuag lawm yog ib qho tseem ceeb ntawm txoj xov uas raug qhib tawm tam sim ua ntej lub sijhawm txiav txim siab kaw. Peb tseem muaj ntau yam yuav hais ntxiv txog qhov tseeb no. Yam uas ua rau lawv rov ciaj sia yog “kev hlub tshua” uas Vajtswv nthuav tawm rau lawv thaum Nws “txhawb kom lawv rov ciaj sia” thiab pub Nws txoj kev ncaj ncees rau lawv. Yam uas ua rau lawv rov ciaj sia yog qhov tseeb tias Yexus yog tus Alpha thiab Omega, thiab txoj kev to taub no tsim “kev thaj yeeb” nyob hauv lawv uas dhau txhua txoj kev nkag siab. Lo lus cog tseg yog tias “qhov tseeb” “yuav txi tuaj hauv ntiajteb.” Txoj xov uas sawv cev ua “qhov tseeb,” uas yog tus Alpha thiab Omega, muaj keeb pib hauv Tebchaws Meskas, rau qhov nws txi tuaj “hauv ntiajteb.” Txoj xov thaum pib los ntawm Tebchaws Meskas thiab txoj xov thaum kawg txi tuaj ntawm tib qho chaw ntawd.
Nrog rau qhov kev nkag siab tias Vajtswv cov neeg nyob hauv qhov tsua yog ib lub cim piv txwv, peb yuav xav txog lwm cov yaj saub uas tau nyob hauv ib lub qhov tsua uas yog cim piv txwv. Yexus tau qhia tias Yauhas tus Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej yog Eliyas, thiab Yauhas nyob hauv tsev loj cuj thaum nws xav paub tias Yexus puas yog tus Mexiyas uas yuav los. Nws xav paub Yexus tus cwj pwm tseeb. Nws xav paub seb txoj xov uas nws tau tshaj tawm thiab txoj xov uas Yexus tseem txuas ntxiv tshaj tawm ntawd puas yog txoj xov tseeb. Nws txib nws cov thwj tim mus nug Yexus lo lus nug ntawd, thiab Yexus hla dhau lawv lo lus nug mus, ces pib qhia lawv pom Nws lub hwjchim ci ntsa iab.
“Yog li ntawd hnub txawm dhau mus, Yauhas cov thwjtim pom thiab hnov tag nrho txhua yam. Thaum kawg Yexus hu lawv los cuag Nws, thiab txib kom lawv mus qhia rau Yauhas txog yam uas lawv tau ua tim khawv pom, ntxiv hais tias, ‘Foom koob hmoov rau tus uas yuav tsis nrhiav ib qho laj thawj los dawm rau hauv Kuv.’ Luka 7:23, R. V. Cov pov thawj txog Nws txoj kev yog Vajtswv tau pom nyob rau hauv qhov uas phim raws nraim rau tej kev xav tau ntawm tibneeg txom nyem raug kev txom nyem. Nws lub hwjchim ci ntsa iab tau raug qhia tawm hauv Nws txoj kev txo Nws tus kheej los rau hauv peb lub xeev qes qis.”
“Cov thwjtim nqa txoj xov, thiab qhov ntawd twb txaus lawm. Yauhas nco txog lo lus faj lem hais txog tus Mexiyas tias, ‘Tus Tswv tau pleev roj rau Kuv kom tshaj tawm txoj xov zoo rau cov neeg txo hwj chim; Nws tau txib Kuv mus qhwv cov uas siab tawg, kom tshaj tawm kev dim rau cov neeg raug ntes, thiab kev qhib tsev loj cuj rau cov uas raug khi; kom tshaj tawm xyoo uas tus Tswv txais yuav.’ Yaxaya 61:1, 2. Tej hauj lwm ntawm Khetos tsis yog tsuas yog tshaj tawm tias Nws yog tus Mexiyas xwb, tiam sis kuj qhia tias Nws lub nceeg vaj yuav raug tsa los hauv yam kev twg thiab. Rau Yauhas kuj raug qhib tib qhov tseeb uas tau los txog rau Eliyas hauv tebchaws moj sab qhua, thaum ‘muaj ib nthwv cua loj thiab muaj hwj chim dua tej roob, thiab tsoo tej pob zeb tawg ua tej daim nyob ntawm tus Tswv xub ntiag; tab sis tus Tswv tsis nyob hauv cua ntawd: thiab tom qab cua muaj av qeeg; tab sis tus Tswv tsis nyob hauv av qeeg ntawd: thiab tom qab av qeeg muaj hluav taws; tab sis tus Tswv tsis nyob hauv hluav taws ntawd:’ thiab tom qab hluav taws, Vajtswv hais rau tus yaj saub los ntawm ‘ib lub suab mos nyoos thiab me.’ 1 Vajntxwv 19:11, 12. Yog li ntawd, Yexus yuav ua Nws tes hauj lwm, tsis yog nrog suab nrov ntawm riam phom thiab kev ntxeev tej zwm txwv thiab tej nceeg vaj, tiam sis los ntawm kev hais rau neeg tej siab los ntawm ib lub neej ntawm txoj kev hlub tshua thiab kev txi tus kheej.” Desire of Ages, 217.
Vajtswv lub hwjchim raug xa los ntawm Nws Txojlus. Nws raug coj mus cuag “neeg lub siab.” Qhov ntawd yog zaj lus qhuab qhia ntawm “lub suab mos nyoos ntsiag to.” Txawm li ntawd los, Eliyas zaj lus yog zaj lus sab nraud uas txheeb xyuas cov hwjchim uas nyob sab nraum Vajtswv haiv neeg. Khetos tab tom qhia rau Eliyas hauv “hnub kawg” tias Nws Txojlus yog qhov chaw uas lub hwjchim nyob, tiam sis “kev sib tsoo ntawm tej cuab yeej ua rog thiab kev ntxeev lub zwm txwv thiab tej nceeg vaj,” uas raug sawv cev los ntawm cua puas tsuaj, av qeeg, thiab hluav taws, sawv cev rau peb yam ntawm cov hwjchim sab nraud uas raug sawv cev nyob hauv phau Ntawv Qhia Tshwm uas Vajtswv haiv neeg yuav raug ntsib. “Cua” uas ua kev puas tsuaj yog ib lub cim ntawm Islam hauv Vajlugkub tej lus faj lem. “Av qeeg” yog kev ntxeev siab thiab kev tsis muaj cai tswj hwm ntawm Kev Kiv Puag Ncig Fab Kis. “Hluav taws” yog txoj kev puas tsuaj uas raug coj los rau saum Sodom thiab Gomorrah. Eliyas tau khiav ntawm lub hwjchim papal kom mus txog lub qhov tsua, yog li tus Tswv thiaj qhia rau nws tias txawm muaj txhua yam hwjchim phem uas tsim los ua qhov kev kub ntxhov thaum kawg ntawm lub ntiajteb no, los lub suab mos nyoos ntsiag to ntawd yog qhov chaw uas Vajtswv lub hwjchim nrhiav tau.
Mauxes, Eliyas, thiab Yauhas tus Muab Neeg Ua Kevcai Raus Dej txhua tus ua tim khawv tias lawv tau pom Vajtswv tus cwj pwm saum ntuj los ntawm ib lub qhov tsua. “Lub qhov tsua” yog tib lub cim xwb uas yuav muab rau ib tiam neeg phem thiab deev luag poj luag txiv. Yexus tau hais txog “tiam neeg deev luag poj luag txiv thiab phem,” uas yog tiam neeg ntawm “hnub kawg” ntawm txoj kev txiav txim tshawb xyuas. Lub cim rau tiam neeg ntawd yog yaj saub Yunas uas tau nyob peb hnub hauv ib lub qhov tsua—hauv plab tus ntses loj.
Thiab thaum cov neeg coob coob tuaj sib sau ua ke, nws txawm pib hais tias, Tiam neeg no yog ib tiam neeg phem: lawv nrhiav ib lub cim; thiab yuav tsis muab ib lub cim twg rau lawv, tsuas yog lub cim ntawm tus yaj saub Yau-na xwb. Vim li cas, ib yam li Yau-na tau ua ib lub cim rau cov neeg Nineves, ces Leej Tub ntawm neeg kuj yuav ua li ntawd rau tiam neeg no thiab. Luka 11:29, 30.
Yauhas tau nyob hauv plab ntses loj tau peb hnub thiab peb hmo, ib yam li Yexus nyob hauv qhov ntxa tau peb hnub. Yauhas yog ib lub cim, thiab Yexus kuj yog li ntawd thiab. Nkawd sawv cev rau lub cim ntawm txoj kev sawv rov los, uas yeej yog yam los tom qab txoj kev tuag.
Ces qee leejtwg thiab cov Falixais teb hais tias, Xibfwb, peb xav pom ib lub cim ntawm koj. Tiamsis nws teb thiab hais rau lawv tias, Ib tiam neeg phem thiab deev luag txij luag nkawm nrhiav ib lub cim; thiab yuav tsis pub ib lub cim twg rau nws li, tsuas yog lub cim ntawm tus yaj saub Yauxas xwb: Rau qhov ib yam li Yauxas nyob peb hnub thiab peb hmo hauv plab tus ntses loj; tus Tub ntawm neeg kuj yuav nyob peb hnub thiab peb hmo hauv nruab nrab lub ntiajteb ib yam ntawd thiab. Cov neeg Ninaves yuav sawv hauv txoj kev txiav txim nrog tiam neeg no, thiab yuav rau txim rau nws: vim lawv tau hloov siab lees txim thaum Yauxas tshaj tawm; thiab saib maj, tus uas loj dua Yauxas nyob ntawm no. Mathais 12:38–41.
Yog peb to taub lub hauv paus ntsiab lus hais txog keeb kwm rov tshwm dua, ua ke nrog qhov tseeb tias txhua yam keeb kwm dawb huv qhia txog qhov kawg ntawm lub ntiaj teb, ces Yau-naus thiab Khetos txoj kev tuag, kev faus, thiab kev sawv rov los yog “lub cim” thiab kuj yog txoj xov rau Vajtswv haiv neeg tam sim no. Thaum Yau-naus raug ntiab tawm hauv plab ntses loj los, nws tau tshaj tawm txoj xov ntawd; ib yam nkaus li txoj xov hais txog Khetos txoj kev sawv rov los tau raug tshaj tawm tam sim ntawd thaum tus tim tswv muab lub pob zeb dov tawm ntawm lub qhov ntxa uas Khetos nyob hauv. Cov uas raug sawv cev los ntawm Mauxes, Eliyas, Yau-naus, thiab Khetos tab tom ua cim tsis yog rau Vajtswv haiv neeg hauv “hnub kawg” xwb, tiam sis kuj yog rau txoj xov uas lawv txhua tus tau qhia thiab.
Lub cim ntawm Yau-na muaj xws li qhov kev paub hauv lub qhov tsua uas tus cwj pwm muaj kev hlub tshua ntawm Khetos raug qhia tawm los. Tib txoj kev hlub tshua uas Yexus tau pub rau Eliyas kuj tau pub rau Yau-na thaum nws tab tom khiav ntawm nws lub luag haujlwm uas yuav tsum tshaj tawm txoj xov ntawd. Tseem muaj ntau yam ntxiv uas yuav hais txog Yau-na, tiamsis tam sim no yuav tsum hais txog lwm cov ntsiab lus ntxiv.
Lub qhov tsua, nrog rau lwm yam, sawv cev rau txoj kev tuag thiab txoj kev sawv rov los. Vajtswv haiv neeg ntawm txoj kev khi lus hauv hnub kawg no tau raug txheeb raws ntau tus tim khawv tias lawv tau tuag lawm ces mam sawv rov los. Tseeb tiag, ib tug Khixatia yuav tsum yug dua tshiab thiaj pom tau Vajtswv lub nceeg vaj, thiab qhov no sawv cev rau txoj kev tuag ntawm tus qub neeg cev nqaij daim tawv, tiam sis raws li yaj saub qhia nws tseem muaj ntsiab lus tob dua ntawd. Nws hais txog ib txoj xov uas raug txwv thiab nres kiag hauv nws txoj kev mus. Eliyas tau nres tsis tshaj tawm txoj xov lawm, Yau-na khiav ntawm kev tshaj tawm txoj xov. Yauhas raug muab pov rau hauv tsev loj cuj thiab raug tua. Yexus raug ntsia saum ntoo khaub lig.
Yog li ntawd, lub cim ntawm Yau-na tsis yog tsuas yog hais txog txoj kev tuag thiab txoj kev sawv rov los xwb; nws yog hais txog txoj kev tuag thiab txoj kev sawv rov los ntawm ib txoj xov, thiab txhua txoj xov uas raug ua qauv tseg hauv Vajtswv Txojlus sawv cev rau txoj xov ceeb toom kawg uas Leej Txiv tau muab rau Yexus, uas tom qab ntawd Yexus muab rau Khas Npis Npis, uas tom qab ntawd nws muab rau tus yaj saub, uas tom qab ntawd tau sau nws cia thiab xa mus rau cov pawg ntseeg. Vajtswv yeej kam xaus txoj xov ntawd thiab pib dua tshiab hauv Mauxe txoj kev ntsib hauv lub qhov tsua. Eliyas tau xaus nws tes dej num ua ib tug tub xa xov thiab khiav mus rau hauv lub qhov tsua. Yau-na khiav mus rau Thas-xis. Yauhas tus Neeg Ua Kev Cai Raus Dej raug tua, ib yam li Yexus kuj raug tua thiab. Tag nrho tej zaj tim khawv no yuav tsum raug coj los rau hauv phau Tshwm Sim thiab muab sib phim kom raug. Daniyee thiab Tshwm Sim yog ob phau ntawv, tiam sis “Yexus zaj tim khawv” qhia meej tias nkawd kuj yog ib phau ntawv thiab. Nkawd muaj tib yam yam ntxwv li phau Vajlugkub. Ob phau ntawv uas ua ib phau ntawv, thiab ob tug kws sau uas sawv cev rau ob tug tim khawv.
Daniyees, uas yog ib tug neeg raug ntes ntawm Npanpiloo thiab tom qab ntawd ntawm Me‑Do‑Pawxias, tau tuag raws li cim thaum nws raug muab pov rau hauv lub qhov tsov ntxhuav. Yau-na tau tuag raws li cim thaum nws raug tus ntses loj nqos. Yauhas tus Txiv Neej Qhia Tshwm tau tuag raws li cim thaum nws raug muab pov rau hauv cov roj kub npau npau. William Miller tau tuag lawm, tiam sis nws muaj lo lus cog tseg tias cov tim tswv tab tom tos ntawm nws lub ntxa rau hnub uas cov neeg ncaj ncees yuav sawv hauv qhov tuag rov los. Txoj hauj lwm qhuab qhia Future for America tau tuag raws li cim thaum Lub Xya hli ntuj 18, 2020.
Txoj lus ceeb toom kawg raug muab tso rau hauv lub ntsiab lus uas qhov txhab tuag taus ntawm hwj chim papal raug kho kom zoo. Kev kho kom zoo ntawm qhov txhab ntawd yog ib qho ntsiab lus tshwj xeeb hauv tshooj kaum peb thiab kaum xya ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm. Thaum qhov txhab tuag taus raug kho kom zoo lawm, papacy uas tau sawv rov los yuav dhau los ua lub nceeg vaj yim uas sawv cev nyob hauv tshooj kaum xya ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm. Nws raug txheeb tias yog lub yim, uas yog tawm ntawm xya. Yim yog lub cim qhia txog kev sawv rov los, rau qhov kev txiav ua kevcai raus cev raws li lub foob ntawm txoj kev sib raug zoo ntawm lo lus cog tseg yuav tsum tau ua rau hnub yim tom qab ib tug menyuam tub yug los. Txoj kab ke ntawd raug hloov los ntawm kev cai raus dej hauv tiam Christian, thiab kev cai raus dej sawv cev rau txoj kev tuag, kev faus, thiab kev sawv rov los ntawm Khetos. Khetos sawv rov los rau hnub tom qab hnub xya. Vim li ntawd nws thiaj li sawv rov los raws li kev yaj saub nyob rau hnub yim. Tom qab ib txhiab xyoo ntawm kev so, lub ntiaj teb uas raug ua kom tshiab sawv rov los hauv txhiab xyoo yim.