Keeb kwm zais cia ntawm Daniyee tshooj kaum ib nqe plaub caug sib haum nrog keeb kwm uas sawv cev nyob hauv nqe kaum mus txog kaum rau ntawm tib tshooj ntawd. Hauv nqe kaum mus txog kaum rau, kab keeb kwm ntawm tsiaj qus hauv ntiajteb ntawm Tshwm Sim tshooj kaum peb lub kub ntawm Republican uas poob kev ntseeg ntawm Tebchaws Meskas raug sawv cev los ntawm Donald Trump; kab keeb kwm ntawm lub kub Protestant uas poob kev ntseeg ntawm Tebchaws Meskas raug sawv cev los ntawm cov Maccabees; kab keeb kwm ntawm tsiaj qus hauv hiavtxwv ntawm papacy raug sawv cev ua “cov tub sab ntawm koj haiv neeg,” thiab kab keeb kwm ntawm tus zaj raug sawv cev los ntawm ntau tus vajntxwv sab qab teb thiab Phillip ntawm Macedon. Kab keeb kwm ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej raug sawv cev los ntawm Petus.

Qhov Nruab Nrab

Nyob rau hauv zaj keeb kwm uas raug zais ntawd, qhov nruab nrab raug hais kom muaj qhov tseem ceeb ntau zaus. Ob puas tsib caug xyoo uas pib hauv 457 BC tau xaus rau 207 BC nyob hauv nruab nrab ntawm cov tsov rog ntawm Raphia thiab Panium, uas yog ob qho kev ua rog sawv cev kawg ntawm nqe kaum ib mus txog kaum tsib. Ob puas tsib caug xyoo ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb uas pib hauv 1776 xaus rau xyoo 2026, uas yog xyoo ntawm “midterm elections” hauv thaj tsam kev nom kev tswv ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb. Petus nyob ntawm Caesarea Philippi (Panium), qhov nruab nrab ntawm peb zaug uas Khetos tau coj tsuas yog peb tug thwjtim nkaus xwb.

Hauv keeb kwm ntawm cov kab uas khiav sib npaug ntawd, Petus sawv cev rau cov uas kho kom raug thiab rov hais dua lo lus ceeb toom txog cov pob hluav taws uas poob rau saum Nashville. Petus lub npe raug hloov nyob rau qhov nruab nrab tiag ntawm Mathais tshooj kaum ib mus txog nees nkaum ob, ib yam li Aplahas tshooj nruab nrab hauv tshooj kaum ib mus txog nees nkaum ob tau qhia tias kev cai txiav yog lub cim ntawm txoj kev khi lus, nrog rau qhov tshooj nruab nrab hauv tshooj kaum ib mus txog nees nkaum ob hauv Tshwmsim uas cim txog lub cim ntawm txoj kev khi lus ntawm kev tuag hauv Tshwmsim kaum xya. Qhov nruab nrab yog qhov chaw uas ib puas plaub caug plaub txhiab leej raug hloov ntawm ib tug Laodicea mus ua ib tug Philadelphia, thiab tus tim tswv nruab nrab ntawm peb tug tim tswv yog tus tim tswv thib ob.

Kauj ruam thib ob, lossis lub ncov nruab nrab, yog lub sijhawm ntawm qhov kev sim hauv lub tuam tsev thib ob uas los tom qab qhov kev sim thawj zaug thiab yog lub hauv paus. Qhov kev sim thawj zaug ntawm xyoo 2024 yog qhov kev pom sab nraud raug tsa ruaj los ntawm lub cim ntawm Loos, thiab qhov kev sim thib ob yog qhov kev pom marah sab hauv (iav tsom) txog Khetos nyob hauv Qhov Chaw Dawb Huv Tshaj. Hauv keeb kwm ntawm tus timtswv thib ob, zaj lus tshaj tawm quaj thaum ib tag hmo tuaj txog los txhawb lub xibhwb lus ntawm tus timtswv thib ob.

Hauv keeb kwm ntawm cov Millerite xyoo 1840, Josiah (txhais tias lub hauv paus ntawm Vajtswv) Litch tau kho nws txoj kev txheeb xyuas txog zaj lus faj lem hais txog Islam ntawm thawj thiab ob txoj kev txom nyem; thiab xyoo 1844, Samuel Snow tau kho qhov kev twv ua ntej ntawm xyoo 1843 raws li kev ua tiav ntawm zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb. Xatas nyob rau xyoo 2026 yog tus yuav kho qhov kev twv ua ntej uas ua tsis tiav txog cov pob hluav taws ntawm Nashville, raws li qhov qauv qhia los ntawm Millerite txoj kev poob siab xyoo 1843, thiab yuav kho cov lus hais txog Islam raws li qhov qauv qhia los ntawm tes haujlwm ntawm Josiah Litch xyoo 1840. Ob qhov xwm txheej Millerite ntawd ntawm xyoo 1840 thiab 1844 sawv cev rau kev muab hwj chim rau tus tim tswv thawj zaj lus hauv lub Yim Hli 11, 1840 thiab kev muab hwj chim rau tus tim tswv ob zaj lus hauv lub Yim Hli 17, 1844. Ua ke lawv qhia txog kev muab hwj chim rau lub suab qw thaum ib tag hmo thaum cov pob hluav taws ntawm Nashville nqes los.

“Tus tim tswv uas koom ua ib hauv kev tshaj tawm ntawm tus tim tswv thib peb txoj xov yog yuav ua kom tag nrho lub ntiaj teb ci kaj los ntawm nws lub hwjchim ci ntsa iab. Ntawm no tau raug qhia ua ntej txog ib txoj hauj lwm uas dav thoob ntiajteb thiab muaj hwjchim loj txawv tshaj plaws. Kev txav advent xyoo 1840–44 yog ib qho kev tshwm sim muaj hwjchim ci ntsa iab ntawm Vajtswv lub hwjchim; tus tim tswv thawj txoj xov tau raug nqa mus rau txhua lub chaw tshaj tawm txoj moo zoo hauv ntiajteb, thiab hauv qee lub tebchaws tau muaj kev txaus siab loj tshaj plaws txog kev ntseeg uas tau pom nyob hauv ib lub tebchaws twg txij thaum lub Sijhawm Hloov Kho ntawm xyoo kaum rau; tiam sis tej no yuav raug tshaj los ntawm txoj kev txav muaj hwjchim loj kawg nyob hauv qab txoj kev ceeb toom kawg ntawm tus tim tswv thib peb.” The Great Controversy, 611.

Lo lus nug yog vim li cas, thaum muaj txhua lub nroog nyob hauv Tebchaws Meskas lawm, Vajtswv txoj kev saib xyuas thiaj xaiv Nashville. Thaum kev txom nyem zaum peb tuaj txog rau hnub 9/11, Ob Lub Tsev Siab Siab hauv New York thiab Pentagon hauv Washington, DC yog cov uas raug ntaus. Ib lub dav hlau thib plaub poob rau hauv av. Lub cim ntawm tus tsiaj qus hauv av yog av, lub cim ntawm nws lub hwj chim nyiaj txiag yog New York, thiab lub cim ntawm nws lub hwj chim tub rog yog Pentagon. Thaum Tebchaws Meskas yuam lub ntiaj teb kom lees txais lub cim ntawm tus thawj hwj chim papal thiab txoj kev tswj hwm nom tswv uas koom pawg ntseeg thiab lub xeev uas yog tus duab ntawm tus tsiaj qus, nws ua li ntawd los ntawm nws lub hwj chim tub rog thiab nyiaj txiag, vim Tshwmsim tshooj kaum peb qhia txog tus tsiaj qus hauv av siv hwj chim txwv cov neeg ncaj ncees kom txhob yuav los sis muag tau, thiab nws kuj muab cov uas sawv ruaj rau Vajtswv hnub Xanpataus hnub xya tua pov tseg. Lub cim lus faj lem no raug sawv cev ua “tsheb nees rog, cov caij nees (lub hwj chim tub rog) thiab nkoj” (lub hwj chim nyiaj txiag) hauv Daniyees kaum ib nqe plaub caug.

Nyob rau hauv lub sijhawm ntawm kev muab lub cim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej, Islam tau tawm tsam thaj av uas muaj hwjchim ci ntsa iab plaub zaug yam tsis tau xav txog. Thawj zaug yog 9/11, zaum ob thiab zaum peb yog thaj av qub tiag tiag uas muaj hwjchim ci ntsa iab thiab tom qab ntawd Nashville. Zaum plaub yog av qeeg hauv Tshwmsim tshooj kaum ib, uas yog txoj cai Sunday. Nyob rau hauv lub ntsiab lus ntawm Npalaj thiab peb tus tim tswv, ob qhov kev tawm tsam ntawm Lub Kaum Hli 7, 2023 thiab Nashville sawv cev rau ob lub vaj txiv hmab hauv phau Vajlugkub ntawm Vajtswv haiv neeg ntawm txoj kev cog lus.

Thaum lub qhov txhab tuag ntawm txoj kev ua thawj coj ntawm tus pope raug kho thaum muaj txoj cai Sunday, ces qhov kev tshwm sim thib ob ntawm Lub Caij Nyoog Tsaus Ntuj pib. Qhov thawj thiab qhov thib peb ntawm kev txom nyem yog tib yam, rau qhov Khetos ib txwm siv qhov pib los ua piv txwv rau qhov kawg; yog li ntawd, lub hnub qub poob ntawm Mohammed nyob hauv thawj qhov kev txom nyem, tus uas tig tus yuam sij qhib lub qhov tob uas tsis muaj hauv qab, thiab tsis ntev tom qab 9/11 txoj kev tsis ntseeg Vajtswv ntawm lub qhov tob uas tsis muaj hauv qab tau tua ob tug tim khawv ntawm Tshwm Sim kaum ib. Thaum muaj txoj cai Sunday, lub qhov txhab tuag ntawm tus pope raug kho, thiab tus tsiaj qus ntawm Catholicism ua kom tiav zaj lus zais yav tom ntej hais txog tus thib yim (uas sawv cev rau txoj kev sawv rov los) raug ua kom tiav. Ces lub sij hawm thib ob ntawm Lub Caij Nyoog Tsaus Ntuj pib, raws li Balaam txoj kev cim thib peb, thaum tus nees luav hais lus, tig tus yuam sij kom rov qhib lub qhov tob uas tsis muaj hauv qab dua. Tom qab 9/11, txoj kev tsis ntseeg Vajtswv, tus nab loj, tau tawm hauv lub qhov tob los tawm tsam tus thawj tswj hwm nplua nuj tshaj plaws uas ua rau tag nrho lub nceeg vaj Kili raug ntxias sawv. Thaum muaj txoj cai Sunday, tus tsiaj qus ntawm Tshwm Sim kaum xya nce tawm hauv lub qhov tob uas tsis muaj hauv qab, thiab kev tsaus ntuj rov los lwv lub hnub kom ploj.

Vim li cas thiaj yog Nashville? Lo lus nug uas tseem tsis tau daws? Nashville cim txog qhov pib ntawm lub sijhawm luv luv ntawm kev tshaj tawm zaj lus ntawm lub suab quaj ib tag hmo, thiab nws pib nrog ib qho kev tawm tsam rhuav tshem uas Islam ua los yam tsis tau xav txog, thiab nws xaus tib yam nkaus. Txoj cai Hnub Caiv hnub Sunday thaum kawg ntawm lub sijhawm ntawd sawv cev rau kev yuam kom lees txais lub cim ntawm tus tsiaj nyaum hauv Tebchaws Meskas, thiab yog qhov pib ntawm kev puas tsuaj ntawm tej nroog. “Kev puas tsuaj” yog ib qho yam ntxwv cev lus faj lem ntawm Islam.

Kev Puam Tsuaj

“Hmo ua ntej nag hmo ib daim xwm txheej uas txaus ntshai heev tau dhau los ua ntej kuv. Kuv pom ib lub pob hluav taws loj kawg poob los rau hauv nruab nrab ntawm qee lub tsev loj zoo nkauj, ua rau lawv puas tsuaj tam sim ntawd. Kuv hnov ib txhia hais tias, ‘Peb yeej paub tias Vajtswv tej kev txiav txim tab tom yuav los rau saum lub ntiajteb, tiam sis peb tsis paub tias lawv yuav los sai ua luaj no.’ Lwm tus hais tias, ‘Nej yeej paub! Yog li ntawd, ua cas nej tsis qhia rau peb? Peb tsis paub li.’ Txhua sab uas kuv tig mus kuv hnov tej lus zoo li no raug hais.” Tsab Ntawv 217, 1904.

Cuaj Kaum Ib Hlis Kaum Ib

Tshwm Sim “Cuaj Kaum Ib” qhia kom paub txog tus cwj pwm ntawm lub nceeg vaj Islam tias yog kev tuag thiab kev puas tsuaj, rau qhov ib lub npe hauv zaj lus faj lem sawv cev rau tus cwj pwm.

Thiab lawv muaj ib tug vajntxwv kav lawv, uas yog tus tim tswv ntawm lub qhov tob tsis muaj chaw kawg, uas nws lub npe hauv lus Henplais hu ua Abaddon, tiamsis hauv lus Kili hu nws lub npe ua Apollyon. Qhia Tshwm 9/11.

Abaddon txhais hais tias “kev puas tsuaj” lossis “qhov chaw ntawm kev puas tsuaj,” thiab Apollyon txhais hais tias “tus rhuav tshem.”

“Cov tubtxib saum ntuj tab tom tuav plaub cua, uas raug sawv cev ua ib tug nees npau taws nrhiav kev txham txoj hlua khi kom dim thiab yaum hla saum npoo tag nrho lub ntiajteb, nqa kev puas tsuaj thiab kev tuag tseg rau hauv nws txoj kev.”

“Peb puas yuav tsaug zog nyob rau ntawm ntug kawg nkaus ntawm lub ntiajteb nyob mus ib txhis? Peb puas yuav ua neeg npub, txias, thiab tuag? Au, thov kom nyob hauv peb tej pawg ntseeg muaj Vajtswv tus Ntsujplig thiab txoj pa uas Nws tshuab rau hauv Nws haiv neeg, xwv kom lawv sawv tau ntawm lawv ob txhais ko taw thiab muaj sia nyob. Peb yuav tsum pom tias txoj kev ntawd nqaim, thiab lub qhov rooj kuj nqaim thiab. Tiamsis thaum peb hla dhau lub qhov rooj nqaim ntawd lawm, nws qhov dav tsis muaj ciam teb li.” Manuscript Releases, volume 20, 217.

Txoj kev ntawm Islam ntawm txoj kev txom nyem thib peb yog txoj kev ntawm Npala-as thiab tus nees luav. Txoj kev ntawm tus nees chim ntawm Islam, uas yog Yauhas plaub cua ntawm kev sib cav sib ceg, Yaxayas cua hlob, thiab Exekees “cua” los sis “pa” uas los ntawm plaub cua tuaj, pib ib txoj kev ntawm 9/11 uas coj mus rau lub rooj vag “nqaim” thiab “ncaj.” Lub rooj vag nqaim ntawd yog txoj cim taw tes thib peb ntawm Npala-as thiab tus nees luav.

Thiab tus tim tswv ntawm tus Tswv txawm mus ntxiv mus, thiab sawv hauv ib qho chaw nqaim, uas tsis muaj kev tig mus rau sab xis los yog sab laug li. Thiab thaum tus nees luav pom tus tim tswv ntawm tus Tswv lawm, nws txawm poob pw hauv Npas-as qab taw: ces Npas-as txoj kev npau taws txawm kub lug, thiab nws muab ib tug pas nplawm tus nees luav. Thiab tus Tswv qhib tus nees luav lub qhov ncauj, nws thiaj hais rau Npas-as tias, Kuv tau ua dab tsi rau koj, uas koj thiaj ntaus kuv peb zaug no? Numbers 22:26–28.

Txoj kev ntawm lub suab ceeb thib peb ntawm kev puastsuaj ntawm Islam tau pib thaum 9/11 thaum Qhia Tshwm 18:1–3 tau raug ua tiav.

“Tam sim no puas tau muaj ib lo lus uas kuv tau tshaj tawm tias New York yuav raug ib nthwv dej loj cheb pov tseg? Qhov no kuv yeej tsis tau hais dua li. Kuv tau hais tias, thaum kuv ntsia cov tsev loj uas tab tom raug tsa nce nyob ntawd, ib theem saum ib theem, ‘Yuav muaj tej xwm txheej txaus ntshai loj npaum li cas tshwm sim thaum tus Tswv sawv los co lub ntiajteb kom tshee hnyo kawg nkaus! Ces tej lus hauv Revelation 18:1–3 yuav raug ua kom tiav.’ Tag nrho tshooj kaum yim ntawm Revelation yog ib lo lus ceeb toom txog yam uas tab tom yuav los rau saum lub ntiajteb. Tiamsis kuv tsis muaj ib qho kev pom kev tshwjxeeb hais txog yam uas yuav los rau New York, tsuas yog tias kuv paub tias muaj ib hnub cov tsev loj nyob ntawd yuav raug muab pov tseg nqes los vim yog qhov tig mus tig los thiab qhov ntxeev rov ntxeev los ntawm Vajtswv lub hwjchim. Los ntawm txoj kev pom kev uas tau pub rau kuv, kuv paub tias kev puas tsuaj nyob hauv lub ntiajteb no. Ib lo lus ntawm tus Tswv, ib zaug kov ntawm Nws lub hwjchim loj kawg nkaus xwb, ces cov qauv tsev loj ruaj khov no yuav poob los. Yuav muaj tej xwm txheej tshwm sim uas qhov txaus ntshai ntawm lawv yog yam uas peb xav tsis tau.” Review and Herald, July 5, 1906.

Lo lus nug tseem nyob li no: Vim li cas thiaj yog Nashville? Cov pob hluav taws ntawm Nashville sawv cev rau ib daim xwm txheej yaj saub uas ib pab Adventism raug txaj muag thiab raws li Joel hais, “raug txiav tawm.” Hos lwm pab ces raug sawv cev tias yuav tsis txaj muag li, thiab puv npo nrog kev xyiv fab. Txoj kev xyiv fab yaj saub ntawd tsis yog rau txoj kev txiav txim uas raug coj los rau Nashville thiab Tebchaws Meskas, tiam sis yog rau txoj kev lees paub ncaj ncees uas raug sawv cev nyob nruab nrab ntawm cov uas nyob hauv zaj lus piv txwv uas muaj roj thiab cov uas tsis muaj roj. Roj muaj ntau yam ntsiab lus cim txuas nrog nws, tab sis ib lub ntsiab lus tseem ceeb ntawm roj yog txoj xov ntawm kev quaj thaum ib tag hmo. Txoj xov ntawd tau pib raug qhib maj mam zuj zus txij thaum kawg xyoo 2023 los, thiab nws sawv cev rau txoj kev paub uas nce ntxiv uas neeg yuav tsis lees txais los sis lees txais. Hosea hais meej tias cov uas tsis lees txais txoj kev paub raug tsis lees txais ua Vajtswv cov pov thawj. Petus raug muab tso rau hauv nruab nrab ntawm tus qauv ntawm Leviticus nees nkaum peb thaum nws nkag siab txog cov pob hluav taws ntawm Nashville, thiab tus lej peb caug yog ib lub cim ntawm cov pov thawj.

Kuv haiv neeg raug puas tsuaj vim tsis muaj kev paub; vim koj tau tsis lees txais kev paub, kuv kuj yuav tsis lees txais koj, kom koj txhob ua pov thawj rau kuv lawm; vim koj tau hnov qab txoj kevcai ntawm koj tus Vajtswv, kuv kuj yuav hnov qab koj cov me nyuam thiab. Hosea 4:6.

Qhov teeb meem hais txog “kev paub” lossis kev tsis muaj nws, yog ib feem ntawm cov tseeb uas muaj kev txuas nrog rau kev tuaj txog ntawm cov pob hluav taws ntawm Nashville. Kev “paub” raws li cev Vajtswv lus, lossis kev tsis muaj nws, cim txog qhov pib ntawm kev tshaj tawm ntawm lub suab quaj thaum ib tag hmo, thiab lub sijhawm ntawd xaus nrog qhov teeb meem ntawm kev mloog lus rau Vajtswv Txojlus, raws li raug sawv cev los ntawm qhov teeb meem Hnub Xanpataus thiab Hnub Caiv. Khetos ib txwm siv qhov pib los ua duab qhia txog qhov kawg, thiab thaum chiv thawj, kev mloog lus rau Vajtswv Txojlus yog txoj xov ceeb toom uas tau muab rau Adas thiab Evas hauv lub vaj.

Qhov teeb meem ntawm kev mloog lus thaum kawg tsis tuaj yeem txwv cia rau ib lub vaj xwb yog tias “txhua haiv neeg yuav raug koom nrog,” raws li Muam White hais. Qhov teeb meem Hnub Xanpataus thiab Hnub Chiv yog kev rov ua dua ntawm qhov kev sim thaum chiv thawj ntawm Adas thiab Evas hauv lub vaj, uas yuav rov muaj dua thoob plaws ntiaj teb thaum kawg. Qhov kev sim ntawd pib thaum muaj txoj cai Hnub Chiv hauv Tebchaws Meskas, uas kuj yog qhov kawg ntawm lub sijhawm ntawm kev tshaj tawm txoj moo zoo hu thaum ib tag hmo.

Kev tshaj tawm txog zaj lus ceeb toom tias Khetos tab tom los, tsuas yog muab rau cov uas tau lees txais qhov kev nce ntxiv ntawm kev paub los ntawm kev qhib lub cim ntawm zaj lus ntawm kev tshwm sim ntawm Yexus Khetos, uas tau pib thaum kawg xyoo 2023. Kev sim txog kev paub, lossis kev tsis muaj kev paub, raug ua kom tiav thaum muaj kev tawm tsam hauv Nashville. Qhov kev sim txheeb xyuas tseeb, uas yog ib feem ntawm peb qhov kev sim uas tau pib thaum kev qhib lub cim xyoo 2023, yog raws li roj, uas yog “kev paub” uas muaj nyob hauv zaj lus faj lem uas tau raug qhib lub cim thaum ntawd.

Qhov “kev paub” uas tau qhib tseg yog qhov uas sim thiab thaum kawg raug muab qhia tawm, ib yam li cov roj uas yog qhov kev sim thib peb thiab qhov kev sim litmus. Qhov kev sim ntawd pib lub sijhawm ntawm kev tshaj tawm txoj xov ntawm lub suab qw thaum ib tag hmo uas xaus rau ntawm qhov kev sim ntawm kev mloog lus. Qhov kev sim ntawm kev mloog lus ntawd raug ua tiav rau saum Evas, tus uas sawv cev rau pawg ntseeg, thiab Adas, tus uas sawv cev rau lub xeev. Kev sib koom ua ke ntawm ob lub koom haum ntawd raug ua kom tiav thaum lub cim ntawm tus tsiaj qus raug yuam kom siv. Qhov kev sim nyob hauv lub vaj yog qhov kev sim thaum kawg. Nws yog ib qho kev sim rau txiv neej thiab poj niam, uas muaj feem txog kev sib koom ua ke ntawm pawg ntseeg thiab lub xeev, uas yog ib tug txiv neej thiab ib tug poj niam. Txoj xov ceeb toom uas tau qhib tseg uas coj mus rau qhov kev sim kawg ntawm kev mloog lus raug sawv cev los ntawm tsob ntoo ntawm “kev paub” txog qhov zoo thiab qhov phem.

Nashville yog tus cim ntawm kev kawm Greek nyob hauv thaj av ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb. Kev kawm Greek yog kev kawm cuav; nws yog kev paub phem, hos kev paub zoo yog kev kawm tseeb. Tib lub koom haum thawj coj uas Ellen White puas tau pom zoo koom nrog yog Madison College, nyob hauv Nashville, uas hu ua “Athens of the South.” Nashville yog tus cim ntawm kev kawm Greek, los yog kev kawm cuav. Kev kawm cuav yog kev paub cuav. Qhov tseem ceeb ntawm Nashville sib xws nrog lub cim txhais ntawm New York City thiab Pentagon.

Peb yuav txuas ntxiv tej no hauv zaj lus tom ntej.

Phau Ntawv Sau Tes 188, 1905

“Thaum kuv nyob hauv Nashville, kuv tau hais lus rau cov neeg, thiab thaum tsaus ntuj, muaj ib lub pob hluav taws loj kawg nkaus nqes ncaj qha saum ntuj los thiab tsaws rau hauv Nashville. Muaj nplaim taws ya tawm hauv lub pob ntawd zoo li tej xib xub; tej tsev raug kub hnyiab tas; tej tsev tshee hnyo thiab vau poob. Muaj ib txhia ntawm peb cov neeg sawv nyob ntawd. Lawv hais tias, ‘Qhov no yeej yog raws nraim li peb tau xav lawm, peb twb xav tias yuav muaj li no.’ Lwm tus tab tom ntswj tes vim kev mob ntsws ntsuav thiab quaj thov Vajtswv kom muaj txoj kev khuv leej. Lawv hais tias, ‘Nej twb paub lawm, nej twb paub tias qhov no yuav los, los nej tsis tau hais ib lo lus li los ceeb toom rau peb!’ Lawv zoo li yuav luag txiav lawv ua tej daim, thaum xav tias lawv yeej tsis tau qhia rau lawv lossis tsis tau muab ib qho lus ceeb toom dab tsi rau lawv li.” Manuscript 188, 1905.