Phau ntawv Daniyees thiab Tshwmsim sib pab ua kom tiav ib leeg, txhais tias thaum muab ua ke lawm, lawv thiaj raug ua kom puv npo.

“Hauv hauv Phau Ntawv Qhia Tshwm txhua phau ntawv hauv Vajlugkub tuaj sib ntsib thiab xaus rau. Nov yog qhov ua kom tiav ntawm phau ntawv Daniyees.” Acts of the Apostles, 585.

Cov nceeg vaj hauv tej lus faj lem hauv phau Vajlugkub yuav tsum yog qhov uas tus kawm txog lus faj lem tsom ntsoov rau, rau qhov yog nyob ntawd uas keeb kwm sab nraud ntawm hnub kawg tau raug nthuav tawm ua ntej tshaj plaws.

“Zoo tshaj plaws yog kawm, hauv txoj kev kaj ntawm Vajtswv Txojlus, txog cov laj thawj uas kav kev sawv thiab kev poob ntawm tej tebchaws. Cia cov hluas kawm cov ntaub ntawv no, thiab pom tias txoj kev vam meej tiag ntawm cov haiv neeg tau txuas ruaj nrees nrog kev lees txais tej ntsiab cai saum ntuj los. Cia nws kawm txog keeb kwm ntawm cov kev txav loj loj uas coj kev kho dua tshiab, thiab pom tias muaj ntau zaus npaum li cas cov ntsiab cai no, txawm raug saib tsis taus thiab raug ntxub, lawv cov neeg txhawb raug coj mus kaw rau hauv tsev lojcuj thiab mus rau saum txaj tua neeg, los lawv yeej tau kov yeej los ntawm tej kev txi no ntag.” Education, 238.

Keeb kwm dawb huv, txawm yog cov “kev txav hloov kho loj,” los yog “kev sawv thiab kev poob ntawm tej nceeg vaj;” keeb kwm dawb huv yog ib lo lus nug hais txog txoj sia los sis kev tuag nyob hauv Vajtswv Txojlus. Povlauj tau sau tseg hauv 2 Thexalaunikes tshooj ob tias cov uas tsis hlub qhov tseeb, thiab tom qab ntawd txais kev dag ntxias muaj zog; ua li ntawd vim lawv tau xaiv tsis lees txais zaj lus uas Povlauj tau qhia meej hauv nqe ntawd. Nqe ntawd qhia txog kev sib raug zoo ntawm Loos txawv teb chaws pe hawm mlom nrog Loos txiv plig, uas kuj yog kev sib raug zoo ntawm Pergamos thiab Thyatira thiab kuj yog kev sib raug zoo ntawm hlau thiab av nplaum, thiab ntxiv rau, kev sib raug zoo ntawm tus zaj nrog tus tsiaj qus. Kev sawv ntawm Loos txiv plig uas Thyatira sawv cev rau thiab kev poob ntawm Loos txawv teb chaws pe hawm mlom uas Pergamos sawv cev rau yog qhov tseeb uas cov uas txais kev dag ntxias muaj zog ntxub.

Hauv hauv keeb kwm Millerite, qhov kev sib cav ntawm cov Millerites thiab cov Protestants uas tau raug coj los tso rau saum daim duab thawj coj xyoo 1843 yog hais txog tias lub hwj chim twg hauv keeb kwm tau raug sawv cev ua “cov neeg tub sab ntawm koj haiv neeg” hauv nqe kaum plaub ntawm Daniyee kaum ib. Puas yog cov neeg tub sab ntawd yog kev sawv los ntawm Loos teev dab mlom raws li cov Millerites tau hais tseg, los yog puas yog kev poob ntawm cov Seleucids raws li cov Protestants tau lees tias?

“Txhua haiv neeg twg uas tau los tshwm sim rau saum theem ntawm kev ua ub ua no, twb raug pub kom nyob nws qhov chaw rau saum lub ntiajteb, xwv kom pom tias nws puas yuav ua kom tiav lub hom phiaj ntawm ‘Tus Saib Xyuas thiab Tus Dawb Huv.’ Lus faj lem tau kos tseg txog kev sawv thiab kev poob ntawm cov tebchaws loj ntawm lub ntiajteb—Npanpiloo, Medo-Paxias, Kili, thiab Loos. Rau txhua lub tebchaws no, ib yam li rau cov haiv neeg uas muaj hwjchim tsawg dua, keeb kwm tau rov muaj dua qub. Txhua lub muaj nws lub sijhawm raug sim, txhua lub ua tsis tau tiav, nws lub meejmom ploj zuj zus, nws lub hwjchim ncaim mus, thiab lwm lub los nyob nws qhov chaw....”

“Ntawm kev sawv thiab kev poob ntawm ntau haiv neeg raws li tau muab qhia meej tseg hauv nplooj ntawv ntawm Vajluskub Dawb Huv, lawv yuav tsum kawm kom paub tias tsuas yog txoj koob meej sab nraud thiab koob meej ntiajteb xwb tsis muaj nqis npaum li cas. Npanpiloo, nrog rau tag nrho nws lub hwj chim thiab nws lub hwjchim ci ntsa iab, yam uas peb lub ntiajteb no tsis tau pom ib zaug ntxiv txij thaum ntawd los,—lub hwj chim thiab lub hwjchim ci ntsa iab uas rau cov neeg nyob rau lub sijhawm ntawd zoo li ruaj khov thiab nyob mus li ntawd,—tau ploj mus tag nrho npaum li cas! Ib yam li ‘lub paj ntawm nyom’ nws tau qhuav tuag lawm. Yog li no txhua yam uas tsis muaj Vajtswv ua nws lub hauv paus kuj piam mus ib yam nkaus. Tsuas yog yam uas raug khi ua ke nrog Nws lub hom phiaj thiab qhia tawm Nws tus yam ntxwv xwb thiaj yuav nyob ruaj tau. Nws tej ntsiab cai yog tib yam nkaus xwb uas ruaj khov uas peb lub ntiajteb no paub.” Education, 177, 184.

Keeb kwm hauv phau Vajlugkub yog qhov yog toog pom uas Xalaumoos hais tias yog tsis muaj ces yuav puam tsuaj. Cov Millerite tau lees paub thiab tshaj tawm txog ib puas tsib caug xyoo uas raug sawv cev ua “tsib hlis” hauv Tshwmsim tshooj cuaj, nqe tsib thiab kaum, tiam sis lawv tsis tau khawb tob rau hauv keeb kwm uas raug sawv cev hauv Tshwmsim tshooj cuaj. Lawv tau txheeb xyuas kom raug txog tsib hlis hauv nqe kaum, tab sis pom tseeb tias lawv xav tias vim nqe tsib thiab kaum ob qho tib si muaj lo lus “tsib hlis,” ces nws tsuas yog sawv cev rau kev hais ntxiv kom muaj zog rau zaj lus faj lem txog kev tsim txom uas raug sawv cev hauv ob nqe ntawd xwb. Tam sim no yeej qhia tau meej yooj yim tias thaum nqe tsib sawv cev rau “tsib hlis” nws sawv cev rau ib puas tsib caug xyoo uas pib thaum Muhammad tuag hauv 632, thiab xaus rau hauv 782 nrog kev txaj muag poob ntsej muag ntawm Huab Tais Poj Niam Irene ntawm teb chaws Byzantine, los sis lub teb chaws Loos sab hnub tuaj.

Cov thawj coj thaum chiv thawj yeej yog lawm hauv lawv txoj kev siv nqe kaum los hais txog kev sib ntaus sib tua ntawm Nicomedia thaum Lub Xya hli ntuj hnub tim 27, 1299 ua qhov pib ntawm ib puas tsib caug xyoo uas xaus nrog kev txaj muag poob ntsej muag ntawm Constantine kawg uas kav hauv Constantinople thaum Lub Xya hli ntuj hnub tim 27, 1449. Kab raws kab, ib ncua sijhawm ntawm ib puas tsib caug xyoo qhia txog Islam thoob ntiajteb, raws li tau sawv cev los ntawm ob qho tib si kev txom nyem thawj ntawm Islam ntawm Arabia thiab kev txom nyem thib ob ntawm Islam ntawm Turkey. Islam uas tau txaj muag poob ntsej muag rau tus huab tais thiab tus huab tais poj niam ua ke ntawd qhia txog Islam thoob ntiajteb kov yeej ib lub nceeg vaj uas muaj ib tug poj niam, sawv cev los ntawm Irene, thiab ib tug txiv neej sawv cev los ntawm Constantine kawg.

Hauv ib puas tsib caug xyoo uas xaus nrog txoj kev txaj muag ntawm Irene, cov Yixalees ntawm Arabia tau los tuav cheeb tsam los yog thaj av ntawm Byzantine, tso Irene rau hauv ib txoj hauj lwm txaj muag ua luaj uas nws raug yuam kom them se qhuas tau peb xyoos, nrog rau lwm yam kev yuam kom them. Thaum txoj kev txaj muag ntawm Constantine tus kawg tau tshwm sim, nws cim tau qhov pib ntawm ib lub sij hawm plaub xyoos uas xaus nrog kev kaw nroog thiab kev rhuav tshem lub peev ntawm Loos sab hnub tuaj. Hauv ob rooj xwm txheej no, yog Yixalees—Yixalees Arabian rau Irene thiab Yixalees Turkish rau Constantine tus kawg. Nyob rau hnub kawg, Yixalees thoob ntiaj teb raws li sawv cev los ntawm ob tug tim khawv, uas yog Yixalees Arabian thiab Yixalees Turkish, raws li tau muab tso tawm nyob hauv kev txom nyem thawj thiab kev txom nyem ob; yuav xub txeeb thaj av, thiab mam li txeeb lub peev. Lub hwj chim nom tswv ntawm hnub kawg uas sawv cev los ntawm Constantine ntawm Loos sab hnub tuaj yog ua txij ua nkawm raws li lub cim nrog lub hwj chim kev cai dab qhuas ntawm hnub kawg uas sawv cev los ntawm Irene ntawm Loos sab hnub tuaj. Kuv siv lo lus hwj chim nom tswv thiab hwj chim kev cai dab qhuas kom hais meej tias lub cim ntawm tus duab ntawm tus tsiaj qus tshwm sim ua ntej hauv Tebchaws Meskas, thiab tom qab ntawd mam tshwm sim hauv ntiaj teb. Tus duab ntawm tus tsiaj qus yog txoj kev sib yuav raws li lub cim ntawm Constantine thiab Irene, uas nkawd ob leeg raug txo hwj chim los ntawm kev poob lawv thaj av thiab lawv lub peev rau Yixalees.

Lawv txoj kev sib yuav raug txheeb xyuas los ntawm kev ua kom ob zaj keeb kwm sib phim, thiab nws tau raug ua duab piv txwv los ntawm txoj kev sib yuav ntawm Constantia thiab Licinius xyoo 313 thaum txoj Cai Txiav Txim ntawm Milan tau muab coj los siv, thiab pawg ntseeg ua cim ntawm Smyrna xaus lawm thiab pawg ntseeg ua cim ntawm Pergamos pib lawm. Cov uas Paul qhia tias tau txais kev dag ntxias muaj zog tsis kam pom Paul zaj lus ceeb toom uas muaj ib qho kev poob kev ntseeg, ua ntej tus neeg ntawm kev txhaum raug muab tshwm sim. Qhov kev poob kev ntseeg ntawd tshwm sim hauv zaj keeb kwm ntawm Pergamos, thiab tus neeg ntawm kev txhaum raug muab tshwm sim xyoo 538, thaum pawg ntseeg ntawm Thyatira pib.

Tsis txhob cia leejtwg dag nej nrog txojkev twg los xij: rau qhov hnub ntawd yuav tsis los, tsuas yog yuav tsum muaj kev thim kev ntseeg los ua ntej, thiab tus neeg txhaum ntawd yuav raug nthuav tawm, yog tus tub ntawm kev puastsuaj; tus uas tawm tsam thiab tsa nws tus kheej siab dua txhua yam uas hu ua Vajtswv, lossis yam uas raug pe hawm; kom nws zoo li yog Vajtswv zaum hauv Vajtswv lub tuam tsev, qhia nws tus kheej tias nws yog Vajtswv. 2 Thessalonians 2:3, 4.

Keeb kwm ntawm Loos sab hnub tuaj muab ob tug tim khawv rau qhov tseeb uas yog lus faj lem, uas kuj raug sawv cev nyob hauv txoj kev sib raug zoo uas muaj cim ntawm Loos sab hnub tuaj nrog Loos sab hnub poob. Hauv txoj kev sib raug zoo ntawd, Loos sab hnub poob yog pawg ntseeg, thiab Loos sab hnub tuaj yog lub xeev. Loos yog kev sib xyaw ntawm pawg ntseeg thiab lub xeev, raws li raug sawv cev los ntawm hlau thiab av nplaum hauv Daniyee tshooj ob.

Ib qho laj thawj uas ua rau pom tau meej thiab muaj pov thawj ruaj khov tias nyob rau hnub kawg, Islam thoob ntiajteb los tawm tsam ib lub hwj chim uas sawv cev ua kev sib xyaw ntawm pawg ntseeg thiab lub xeev, txeeb nws thaj chaw thiab nws lub peev, yog raug txhawb los ntawm ob tug timkhawv ntxiv ntawm keeb kwm dawb huv hauv Tshwm Sim cuaj. Osman tau kov yeej thaj chaw ntawm Nicomedia rau hnub tim 27 Lub Xya hli ntuj, 1299, thiab ob xyoos tom qab ntawd, xyoo 1301, nws kuj tau kov yeej thaj chaw ntawm Nicaea. Nws tus tub tau kov yeej lub nroog peev Nicaea hauv xyoo 1331, thiab tus tub ntawd tib yam kuj tau kov yeej lub nroog peev Nicomedia hauv ib qho kev vov nroog plaub xyoos uas xaus rau xyoo 1337. Cov thawj coj qub tau cim hnub tim 27 Lub Xya hli ntuj, 1299 nrog Osman, tiam sis lawv yeej tsis tau saib rau tsov rog tom ntej, uas yog tsov rog ntawm Nicaea, ua kauj ruam thib ob hauv keeb kwm rau kev tsim tsa Ottoman Empire. Hnub tim 27 Lub Xya hli ntuj, 1299, yog thawj kauj ruam ntawm ntau kauj ruam kom mus txog txoj cai Sunday. Ob kauj ruam thawj ntawm Turkish Islam tau qhia txog qhov pib ntawm ib zaj lus faj lem uas xaus rau xyoo 1449, rov qab xaus dua hauv xyoo 1840, rov qab xaus dua ntawm 9/11, thiab rov qab xaus dua rau hnub tim 31 Lub Kaum Ob Hlis, 2023.

Thawj xub thawj ntawm ob kauj ruam ntawd tsis yog tsuas yog cim qhov pib ntawm ib puas tsib caug xyoo xwb, tiam sis kuj cim qhov pib ntawm peb caug yim xyoo thiab. Nws tau pib thaum Osman txeeb tau thaj av Nicomedia, thiab nws xaus peb caug yim xyoo tom qab thaum Osman tus tub txeeb tau lub nroog peev ntawm Nicomedia tom qab kev vov tua plaub xyoos, rau xyoo 1337. Tus lej peb caug yim sawv cev rau “kev sawv tsees,” thiab thawj kauj ruam uas Osman txeeb tau thaj av ntawd tau cim txog kev sawv tsees ntawm Turkish Islam. Nyob rau hauv thawj kauj ruam ntawd ntawm peb caug yim xyoo, ib qho kev vov tua “plaub xyoos” cim txog qhov xaus. Nyob rau kauj ruam kawg ntawm ib puas tsib caug xyoo, kev txo hwjchim raug muab los, thiab plaub xyoos tom qab, rau xyoo 1453, lub nroog peev ntawm sab hnub tuaj Loos raug txeeb tau.

Txawm yog cov Turks Ottoman hauv xyoo 1453, los yog Osman tus tub uas tau txeeb tau ob lub nroog Nicomedia hauv 1337 thiab Nicaea hauv 1331, hauv tag nrho peb kis no, txhua lub nroog peev ntawd tau muaj ib ntus hauv keeb kwm ua lub peev ntawm Loos sab hnub tuaj. Tag nrho peb kab no tab tom qhia txog kev kov yeej Loos sab hnub tuaj. Txhua kab ntawm peb kab ntawd qhia txog Islam xub kov yeej thaj av, thiab tom qab ntawd mam kov yeej lub peev ntawm Loos sab hnub tuaj. Lub npe ntawm tag nrho peb lub peev yeej zoo ib yam li lub npe ntawm thaj av. Txhua kab ntawm peb kab ntawd muaj cov neeg keeb kwm alpha thiab omega uas txawv nyias. Thaum lawv tab tom qhia txog txoj kev sib raug zoo ntawm pawg ntseeg thiab lub xeev nrog txoj kev txaj muag uas Islam coj los rau saum ob leeg huab tais thiab poj huab tais, txoj kev txaj muag hauv yaj saub ntawd khi lawv cov kab ua ke nrog Loos sab hnub poob, uas kuj tau raug Constantine tus Loj txaj muag thiab txo hwj chim thaum nws xaiv Constantinople dua lub nroog Loos hauv 330. Loos sab hnub poob txoj kev txaj muag kawg los txog hauv 476 nrog tus huab tais kawg, thiab txij ntawd mus nws pheej poob qis sai heev ntxiv mus.

Loos Kas Toos nyob rau hauv kev txheeb rau Loos Sab Hnub Tuaj yog pawg ntseeg; sab hnub tuaj yog lub xeev. Kev txaj muag poob qes thaum chiv thawj xyoo 330, ces kev txaj muag poob qes xyoo 476, thiab tom qab ntawd xyoo 782, thiab rov muaj dua xyoo 1449. Ib txoj kab ntawm kev txaj muag poob qes pib nrog kev faib ib lub nceeg vaj, tom qab ntawd xyoo 476 muaj kev txaj muag poob qes vim poob tus huab tais, thiab yog li poob lub hwj chim vaj kav teb chaws, ces kuj raug raws los ntawm Islam uas coj kev txaj muag poob qes los thawj zaug rau thaj av sab hnub tuaj xyoo 782, thiab tom qab ntawd rau lub peev ntawm sab hnub tuaj xyoo 1453.

Kevxam ntawm phau Vajlugkub hais txog Islam nthuav tawm txoj kab ntawm Loos sab hnub tuaj thiab sab hnub poob tib si, thiab qhov kaj uas Islam tab tom tsim tawm niaj hnub no yog sib haum nrog, tiam sis mus deb dua ntau tshaj, qhov kaj hauv paus uas Islam tau muaj rau cov thawj coj Millerite thaum pib. Lub sij hawm sim uas tau pib xyoo 2024 nrog lo lus nug tias leej twg yog “cov neeg nyiag ntawm koj haiv neeg uas tsim kom muaj txoj kev ua yog toog” ntawd yog alpha ntawm lub caij sim, thiab tam sim no thaum kawg ntawm lub caij sim no, qhov kaj los ntawm zaj kawm hais txog Islam hauv Tshwmsim tshooj cuaj ntxiv cov tim khawv ntawm Loos sab hnub poob thiab sab hnub tuaj uas tsis tau raug tshuaj xyuas li txog rau hauv cov hnub kawg no xwb.

Cov kab yaj saub txog Islam uas raug sawv cev nyob hauv tshooj cuaj txog tshooj kaum ib coj los sib sau ua ke cov kab keeb kwm uas nyob hauv nqe kaum txog nqe kaum rau ntawm Daniel kaum ib, los ntawm kev muab tej lus tim khawv uas txuas nrog cov kab uas twb raug tham lawm hauv cov ntawv no. Tiamsis nyob hauv daim duab yaj saub ntawm kev sawv los ntawm Islam kuj muaj kev sawv los ntawm ob qho tib si yog lub zog txav ntawm cov Millerites thiab lub zog txav ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab. Ob ntu plaub xyoos uas raug muab tso ruaj nreb rau hauv thiab ua ib feem ntawm cov lus faj lem hais txog lub sijhawm hauv Qhia Tshwm tshooj cuaj ua tim khawv rau plaub xyoos txij 1840 mus txog 1844. Hauv 1844 tsis muaj sijhawm yaj saub ntxiv lawm, yog li ntawd lub sijhawm cim ntawm plaub xyoos raug txhais los ntawm nws tej yam ntxwv yaj saub, tsis yog los ntawm lub sijhawm. Ntu thawj plaub xyoos qhia txog Islam kov yeej Nicomedia, yav tas los yog peev nroog ntawm Loos sab hnub tuaj, hauv 1337, peb caug yim xyoo tom qab nws txiv kov yeej thaj av ntawd. Ntu plaub xyoos thib ob qhia txog kev poob ntsej muag ntawm cov thawj kav tebchaws thiab thawj coj kev ntseeg ntawm Loos sab hnub tuaj hauv 1449, uas Islam ua rau muaj, thiab ntu plaub xyoos thib peb qhia txog ib qho kev tshwm sim muaj hwjchim ci ntsa iab ntawm Vajtswv lub hwjchim thaum tus tim tswv uas ua kom lub ntiajteb ci ntsa iab los ntawm nws lub yeeb koob nqes los rau hnub tim 11 lub Yim Hli, 1840.

Keeb kwm Millerite ntawm tus tim tswv ib thiab tus tim tswv ob sib haum nrog keeb kwm ntawm tus tim tswv peb thaum lub sijhawm muab lub cim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Tes haujlwm kawg ntawd ntawm kev muab lub cim yog kev lwv txim txhaum tawm mus, nws yog kev koom ua ke ntawm Vajtswv txoj kev muaj Vajtswv nrog tibneeg txoj kev ua tibneeg, thiab nws tshwm sim nyob rau hauv ib qho kev ua tsov rog uas Islam tab tom coj los.

Thiab nws qhib lub qhov tob uas tsis muaj chaw kawg; ces pa luam yeeb txawm sawv tawm hauv lub qhov ntawd los, ib yam li pa luam yeeb ntawm ib lub cub tawg loj; thiab lub hnub thiab huab cua txawm tsaus nti vim yog pa luam yeeb ntawm lub qhov ntawd. Thiab ntawm cov pa luam yeeb ntawd txawm muaj kooj tawm los saum lub ntiajteb no: thiab lawv tau txais hwjchim, ib yam li cov nplawm kab hauv ntiajteb muaj hwjchim. Thiab tau raug txib rau lawv tias lawv tsis txhob ua phem rau nyom ntawm lub ntiajteb, thiab tsis txhob ua phem rau ib yam nroj tsuag ntsuab twg, los yog ib tsob ntoo twg; tsuas yog rau cov tibneeg uas tsis muaj Vajtswv lub cim rau ntawm lawv hauv pliaj xwb. Qhia Tshwm 9:2–4.

Kev ua tiav meej kawg nkaus ntawm txhua zaj lus faj lem nyob rau hauv hnub kawg, yog li nqe no tab tom qhia txog kev muab lub cim ntim tseg rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Zaj lus faj lem txog Islam nyob hauv Tshwmsim cuaj muab tus yuam sij keeb kwm los coj tau daim duab piv txwv uas puv npo tshaj plaws txog lub hwj chim uas teeb tsa zaj yog toog kom los sib koom ua ke nyob rau hauv keeb kwm uas mus txog nws qhov kawg rau lub Yim Hli 11, 1840, thaum Islam raug txwv tseg. Txij ntawm qhov ntawd los, zaj lus tim khawv ntawm Tshwmsim cuaj txuas mus rau hauv tshooj kaum thiab keeb kwm ntawm thawj tus tim tswv thiab tus tim tswv thib ob. Ces nyob hauv tshooj kaum ib, qhov xwm txheej phem thib peb los txog tam sid ntawm txoj cai Hnub Caiv, uas yog thaum lub suab qw nrov ncha ntawm tus tim tswv thib peb pib. Tshooj cuaj yog tus yuam sij ntawm Islam hauv kev txhim kho kom muaj txheej txheem rau kev sawv thiab kev poob ntawm cov tebchaws uas raug nthuav tawm hauv Daniyees thiab Tshwmsim. Tshooj kaum thiab kaum ib qhia txog kev paub dhau los ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab tus nkauj xwb ntse. Tshooj cuaj qhia txog lub cim uas teeb tsa zaj yog toog sab nraud, thiab tshooj kaum thiab kaum ib qhia txog zaj yog toog sab hauv uas txuas nrog kev raws tus Menyuam Yaj mus rau hauv Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws.

Tshwm Sim tshooj kaum pib nrog Khetos ua tus tim tswv muaj hwjchim loj uas nqes los nrog ib phau ntawv me qhib lawm. Qhov xwm txheej ntawd tau ua tiav rau hnub tim 11 Lub Yim Hli, 1840, thaum xaus ntawm zaj lus faj lem hauv Tshwm Sim tshooj cuaj uas qhia txog peb puas cuaj caum ib xyoos thiab kaum tsib hnub. Tshwm Sim tshooj kaum qhia txog keeb kwm txuas mus txog thaum txoj xov ntawd los ua qhov iab hauv Yauhas lub plab rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844. Plaub xyoos txij 1840 mus rau 1844 pib nrog kev tuaj txog ntawm tus tim tswv thawj thiab xaus nrog kev tuaj txog ntawm tus tim tswv thib peb. Plaub xyoos ntawd uas tau raws tom qab kev ua tiav rau hnub tim 11 Lub Yim Hli, 1840, raug ua qauv los ntawm plaub xyoos txij hnub tim 27 Lub Xya Hli, 1449, mus txog 1453, thaum pib ntawm peb puas cuaj caum ib xyoos thiab kaum tsib hnub. Ob lub sijhawm plaub xyoos ntawd sib haum nrog plaub xyoos ntawm kev vij lub nroog Nicomedia txij 1333 mus txog 1337. Hauv kev cim, Loos sab hnub tuaj raug kov yeej los ntawm Islam peb zaug. Zaum thawj yog thaum kev vij lub nroog Nicaea xyoo 1331, tom qab ntawd yog plaub xyoos kev vij lub nroog Nicomedia xyoo 1337, thiab ces yog kev vij lub nroog Constantinople xyoo 1453.

Diocletian tau muab Loos faib raws cai ua sab hnub tuaj thiab sab hnub poob xyoo 293, thiab Constantine tau muab Loos faib raws lus cev Vajtswv lus ua sab hnub tuaj thiab sab hnub poob xyoo 330. Xyoo 395, thaum tus huab tais Theodosius I tuag lawm, lub teb chaws faj tim teb chaws thiaj raug muab faib ua qub thiab ruaj khov mus li, thaum nws tso sab hnub tuaj thiab sab hnub poob cia rau nws ob tug tub ua qub txeeg qub teg. Lub koom txoos Catholic tau muab faib ua sab hnub tuaj thiab sab hnub poob xyoo 1054 hauv “kev sib cais loj.” Qhov kev faib ntawd tau tshwm los maj mam ib yam li txoj kev puas tsuaj uas tau raws qab los. Qhov kev faib ntawd tseem nyob mus txog niaj hnub no. Tsis pub dhau tsib caug xyoo txij hnub ntawd los, lub koom txoos sab hnub poob hauv Loos tau pib kwv yees li ob puas xyoo ntawm kev tsov rog crusades tawm tsam Islam. Loos sab hnub poob poob thaum nws plam nws tus huab tais kawg xyoo 476. Loos sab hnub tuaj poob xyoo 1453. Loos papal poob xyoo 1798. Loos pagan tau muab faib ua sab hnub tuaj thiab sab hnub poob xyoo 293, 330, thiab 395. Loos papal tau muab faib ua sab hnub tuaj thiab sab hnub poob xyoo 1054. Muam White qhia meej tias kev sawv thiab kev poob ntawm cov nceeg vaj yog ib lub ntsiab lus siv ua chaw siv taw qhia tseem ceeb hauv kev kawm Vajtswv Txojlus.

Cov tebchaws uas raug coj tawm los rau hauv qhov kaj ntawm keeb kwm hauv tshooj cuaj ntawm Phau Tshwm Sim txhawb zog rau qhov lus sib cav tias yog Loos uas tsim tsa lub zeem muag ntawd. Kev sib txuas hauv lus cev xwm txheej yav tom ntej ntawm Islam thiab ib puas plaub caug plaub txhiab yog pov thawj tias txoj xov ntawm txoj kev quaj thaum ib tag hmo, uas raug ua piv txwv los ntawm Khetos caij ib tug luj tshib nkag mus rau hauv Yeluxalees, raug sawv cev los ntawm ib lo lus cev xwm txheej txog sijhawm uas tau pib rau lub sij hawm ntawm thawj qhov kev txom nyem, txuas mus ntxiv nyob rau hauv ntu ob ntawm lo lus cev xwm txheej hauv qhov kev txom nyem thib ob, thiab mus txog nws qhov kev tiav hauv plaub xyoos keeb kwm uas txoj kev txav ntawm cov Millerite ntawm thawj tus timtswv thiab tus timtswv thib ob tau pib nrog kev tiav ntawm tib lo lus cev xwm txheej ntawd. Lo lus cev xwm txheej ntawd pib nrog lub cim ntawm “peb caug yim thiab ob xyoos” (1299 thiab 1301) xyoos ua cim txog kev sawv los ntawm Islam, thiab nws xaus nrog lub cim ntawm “peb caug yim thiab ob xyoos” (1838 thiab 1840) ua cim txog kev sawv los ntawm cov Millerite.

Xyoo 1844, thaum kawg ntawm plaub xyoos ntawm cov Millerites uas tau raug piv txwv ua ntej los ntawm kev ncig tua rog txij xyoo 1333 mus txog 1337, thiab txij xyoo 1449 mus txog rau kev ncig tua rog xyoo 1453, lub sij hawm cev Vajlugkub twv ua ntej tsis raug coj los siv ntxiv lawm. Kev tsa tsa chij ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej muaj kev txuas ncaj qha nrog txoj hau kev cev Vajlugkub twv ua ntej uas Islam raug tsa tsa.

Yudas, koj yog tus uas koj cov kwvtij yuav qhuas: koj txhais tes yuav nyob saum caj dab ntawm koj cov yeeb ncuab; koj txiv cov menyuam yuav pe hawm rau ntawm koj xub ntiag. Yudas yog ib tug tsov ntxhuav tseem yau: kuv tus tub, koj tau nce tawm ntawm tej tsiaj raug txhom lawm los; nws txo nws tus kheej nqes, nws pw ntsiag to ib yam li tus tsov ntxhuav, thiab ib yam li tus tsov ntxhuav laus; leejtwg yuav tsa nws sawv? Tus pas kav yuav tsis ncaim ntawm Yudas, thiab tus muab kevcai yuav tsis ncaim hauv nruab nrab ntawm nws ob txhais ko taw mus, mus txog thaum Shiloh los; thiab rau nws yuav yog kev sib sau ua ke ntawm cov haivneeg. Nws khi nws tus menyuam luj mus rau ntawm hmab, thiab nws tus menyuam nees luav mus rau ntawm hmab uas xaiv zoo; nws ntxuav nws tej tsoos tsho hauv cawv txiv hmab, thiab nws tej khaub ncaws hauv cov ntshav ntawm txiv hmab: Nws ob lub qhov muag yuav liab vim cawv txiv hmab, thiab nws cov hniav yuav dawb vim mis nyuj. Chivkeeb 49:8–12.

Ib puas plaub caug plaub txhiab leej ntawd qhia txog tus yam ntxwv ntawm Khetos kom tiav npo, thiab Khetos kuj yog, nyob hauv lwm yam kev sawv cev cim, “tsob hmab xaiv.” Ishamel raug qhia tias yog ib tug txiv neej “qus” hauv Chivkeeb 16:12.

Nws yuav yog ib tug neeg qus; nws txhais tes yuav tawm tsam txhua tus neeg, thiab txhua tus neeg txhais tes yuav tawm tsam nws; thiab nws yuav nyob rau ntawm xub ntiag ntawm tag nrho nws cov kwv tij.

Lo lus uas txhais tias “qus” yog tus nees luav qus Arabian. Cov uas sawv cev rau Khetos hauv hnub kawg caij saum txoj xov ntawm tus nees luav qus Arabian, tus nees luav uas Khetos caij nkag mus rau Yeluxalees, tus nees luav uas thaum kawg tau hais lus tom qab Npala‑as ntaus nws zaum peb. Cov tub xa xov uas tshaj tawm txoj xov uas tau muab hwj chim rau thawj tus tim tswv txoj xov xyoo 1840 tsis pom ib txoj lus faj lem muaj feem thiab tseem ceeb ntev ib puas tsib caug xyoo nyob hauv tib zaj keeb kwm yaj saub uas txoj xov uas tau muab hwj chim rau txoj kev txav ntawd nyob. Lawv tsis pom ob ntu plaub xyoos nyob hauv tib zaj lus faj lem txog lub sijhawm ntawd uas ua yam ntxwv qhia txog keeb kwm txij xyoo 1840 mus txog xyoo 1844. Tam sim no Tsov Ntxhuav ntawm pawg neeg Yudas tab tom qhib tawm qhov kaj los ntawm “txoj qub kev” uas tsis tau pom dua li, thiab qhov kaj ntawd yog qhov kaj uas sib haum nrog qhov kaj uas tau qhib tawm txij Lub Kaum Ob Hlis 31, 2023 los. Nws tshem tawm txhua qhov kev ua xyem xyav seb puas yog Islam uas ntaus Nashville. Qhov kaj ntawd ci qhia lub cim ntawm Loos, yog li ua ib nqe lus omega rau alpha kev sib cav xyoo 2024 txog cov tub sab ntawm koj haiv neeg, thiab nws kuj yog lub cim omega rau kev sib ceg txog tib lub cim ntawd hauv keeb kwm Millerite. Nws qhia meej tias Islam ntawm cov lus faj lem txog lub sijhawm hauv Tshwm Sim tshooj cuaj yog txoj xov sab nraud thaum nyob hauv keeb kwm sab hauv ntawm lub sijhawm kaw ntsiab rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Peb twb qhia qhov tseeb no los tau ib ntus lawm, tiam sis tam sim no nws tuaj yeem raug muab qhia meej saum ib txoj kab uas pib hauv Tshwm Sim tshooj cuaj thiab xaus hauv Tshwm Sim tshooj kaum ib. Lub sijhawm plaub xyoos thib peb uas txuas nrog Islam txoj lus faj lem txog lub sijhawm uas tau ua tiav txij xyoo 1840 mus txog xyoo 1844, ua piv txwv qhia txog lub sijhawm kaw ntsiab rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Los ntawm qhov av qeeg loj ntawm Tshwm Sim tshooj kaum ib, ib puas plaub caug plaub txhiab leej raug tsa siab ua ib lub chij.

Hauv Ezekiel tshooj peb caug xya, kev tsa Vajtswv haiv neeg sawv los ua ib pab tub rog yog ib txoj txheej txheem ob qib uas twb tau raug ua qauv yav dhau los hauv kev tsim Adas lawm. Ua ntej, Adas raug puab los ntawm av nplaum, ces Khetos txhiv txoj sia rau hauv nws. Hauv Ezekiel, thawj zaj lus faj lem tsim cov cev tuag, los lawv tseem tuag nkaus xwb. Ces plaub cua raug tshuab rau saum cov cev ntawd, thiab lawv sawv los ua ib pab tub rog loj muaj hwjchim. Tus lej peb caug yim thiab plaub caug sawv cev rau ob qib ntawd.

Peb yuav txuas ntxiv tej no hauv zaj lus tom ntej.

Tom qab tej no, muaj ib qho koob tsheej ntawm cov Yudais; thiab Yexus tau nce mus rau Yeluxalees. Nim no hauv Yeluxalees, nyob ze ntawm lub qhov rooj yaj, muaj ib lub pas dej uas hu ua Npasethasda hauv lus Henplais, muaj tsib lub sam thiaj. Hauv tej no muaj ib pab neeg coob pw, yog cov tsis muaj zog, cov dig muag, cov ceg tawv, cov qhuav cev, tos kom dej txav. Rau qhov muaj ib tug tim tswv nqes los rau hauv lub pas dej thaum txog ib lub caij, thiab ua kom dej ntxhov; leejtwg los xub nqes mus rau hauv tom qab dej tau ntxhov lawm, nws kuj raug kho kom zoo ntawm txhua yam mob uas nws muaj. Thiab muaj ib tug txiv neej nyob ntawd, uas tau muaj mob nkeeg tau peb caug yim xyoo. Thaum Yexus pom nws pw ntawd, thiab paub tias nws twb nyob hauv qhov xwm ntawd ntev lawm, nws hais rau nws tias, Koj puas xav kom raug kho zoo? Tus txiv neej tsis muaj zog teb nws tias, Tus Tswv, kuv tsis muaj leejtwg, thaum dej ntxhov, los muab kuv tso rau hauv lub pas dej: tab sis thaum kuv tab tom mus, lwm tus twb nqes ua kuv ntej lawm. Yexus hais rau nws tias, Cia li sawv, nqa koj lub txaj, thiab taug kev mus. Thiab tam sim ntawd tus txiv neej ntawd raug kho zoo, thiab nws nqa nws lub txaj, thiab taug kev mus: thiab hnub ntawd yog hnub Xanpataus. Yauhas 5:1–9.

Nim no sawv tsees, kuv thiaj hais tias, nej cia li sawv mus hla tus dej Zered. Ces peb thiaj hla tus dej Zered. Thiab lub sijhawm uas peb taug kev tawm hauv Kadeshbarnea mus txog thaum peb hla dhau tus dej Zered, yog peb caug yim xyoo; mus txog thaum tag nrho ib tiam ntawm cov txiv neej ua rog raug rhuav tshem tawm hauv nruab nrab ntawm lub yeej, raws li tus Tswv tau cog lus tseg rau lawv. Deuteronomy 2:13, 14.