Nws yog ib qho kev nkag siab raws li Vajlugkub uas tsim nyog lees txais los txheeb tias tus yaj saub Exekees muaj peb caug xyoo nyob rau hauv nws cov nqe qhib.
Tam sim no tau tshwm sim nyob hauv xyoo peb caug, hauv lub hlis plaub, hnub tsib ntawm lub hlis ntawd, thaum kuv nyob nrog cov neeg raug ntes nyob ntawm ntug dej Chebar, ces ntuj qhib plaws, thiab kuv pom tej yog toog uas yog ntawm Vajtswv. Hnub tsib ntawm lub hlis ntawd, uas yog xyoo tsib ntawm vajntxwv Jehoiachin txoj kev raug ntiab mus nyob txim, lo lus ntawm tus Tswv thiaj los txog rau Exekees, tus pov thawj, tus tub ntawm Buzi, hauv thaj av ntawm cov Khauladees ntawm ntug dej Chebar; thiab tus Tswv txhais tes nyob ntawd rau saum nws. Exekees 1:1–3.
Qee leej ntseeg tias “xyoo peb caug” yog raws ib lub voj voog jubilee tshwj xeeb, uas pib nrog vajntxwv Yauxiya thiab xaus rau nqe ib ntawm tshooj plaub caug.
Hauv xyoo nees nkaum tsib ntawm peb txoj kev poob cev qhev, thaum pib ntawm lub xyoo, hnub thib kaum ntawm lub hli, hauv xyoo thib kaum plaub tom qab lub nroog raug ntaus lawm, yeej yog hnub ntawd ntag tes ntawm tus Tswv nyob saum kuv, thiab coj kuv mus rau qhov ntawd. Ezekiel 40:1.
Cov neeg tshawb txog sijhawm raws li Vajlugkub teem hnub rau nqe ib ntawm tshooj plaub caug tias yog hnub tim 28 lub Plaub Hlis lossis hnub tim 22 lub Kaum Hli, xyoo 573 BC. Tag nrho cov yaj saub qhia txog hnub kawg, yog li hnub poob ntawd uas yog hnub tim 22 lub Kaum Hli, xyoo 573 BC, yog hnub omega ntawm ib txoj kab uas tau pib tsib caug xyoo ua ntej hauv yam uas hu ua “Yauxiya qhov Kev Hla Dhau Loj” rau hnub tim 5 lub Tsib Hlis, xyoo 622 BC.
Tus lej peb caug yog ib lub cim sawv cev rau cov pov thawj uas yuav tsum muaj peb caug xyoo thaum lawv pib ua haujlwm. Txawm yog nqe ib txog peb ntawm Ezekiel ib tab tom qhia tias Ezekiel muaj hnub nyoog peb caug xyoo, los yog tsuas yog ua ib lub cim sawv cev tias nws yog ib tug pov thawj xwb, los nws kuj yuav raug sawv cev tias muaj peb caug xyoo ib yam nkaus. Yog hais tias peb caug xyoo hauv nqe ib yog, raws li lwm tus ntseeg, sawv cev rau xyoo peb caug txij li Yausiyas qhov Kev Hla Dhau Loj hauv 622 BC los, ces cov ntsiab lus yaj saub uas raug xaus los kuj tseem zoo ib yam xwb.
Yauxiyas txhais tias “lub hauv paus,” thiab nws txoj Kev Hla Dhau Loj tau pib ib lub caij jubilee uas xaus rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli rau Hnub Theej Txhoj xyoo 573 BC. “Kab jubilee” txij ntawm Yauxiyas mus txog hnub tim 22 Lub Kaum Hli sib haum nrog keeb kwm txij xyoo 1840 mus txog 1844. Cov hauv paus ntawm xyoo 1840 tau raug sawv cev los ntawm vajntxwv Yauxiyas thiab kuj los ntawm Yauxiyas Litch. Hnub tim 22 Lub Kaum Hli tau raug sawv cev los ntawm lub suab raj kub ntawm jubilee uas raug tshuab nrov ua ke nrog lub suab raj kub ntawm Hnub Theej Txhoj.
Thiab koj yuav tsum suav xya caij Xanpataus ntawm tej xyoo rau koj, xya npaug xya xyoo; thiab lub sij hawm ntawm xya caij Xanpataus ntawm tej xyoo ntawd yuav yog rau koj plaub caug cuaj xyoos. Ces koj yuav tsum ua kom lub raj ncas ntawm xyoo Yubile nrov rau hnub kaum ntawm lub hli xya, rau hnub ua kev theej txhoj nej yuav tsum ua kom lub raj ncas nrov thoob plaws nej tej teb chaws. Leviticus 25:8, 9.
Ezekiel raug muab tso rau hauv txoj kab Jubilee txij vajntxwv Josiah mus txog Lub Kaum Hli 22, ib txoj kab uas sawv cev rau Tshwm Sim kaum tus timtswv xub thawj thiab tus timtswv thib ob txij xyoo 1840 mus txog 1844. Ezekiel sawv cev rau cov Millerites ntawm tus timtswv xub thawj thiab tus timtswv thib ob, thiab rau ib puas plaub caug plaub txhiab tus ntawm tus timtswv thib peb. Ezekiel sawv cev rau txoj pov thawj hwj ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab tus, tiam sis nws tus yam ntxwv cev Vajtswv lus tseem ceeb tshaj yog tias nws yog ib tug yaj saub.
Yaj Saub, Pov Thawj, thiab Vajntxwv
Muaj peb tug neeg hauv phau Vajlugkub uas pib ua haujlwm thaum lawv muaj peb caug xyoo. Nrog Exekees muaj Daviv thiab Yauxej. Vim lawv txhua tus pib ua haujlwm thaum muaj hnub nyoog peb caug xyoo, lawv txhua tus yog pov thawj. Daviv yog ib lub cim ntawm tus vajntxwv, Yauxej yog tus pov thawj, thiab Exekees yog tus cev Vajtswv lus nyob hauv pebfeem lub nceeg vaj uas muaj hwjchim ci ntsa iab, uas muaj tus cev Vajtswv lus, tus pov thawj, thiab tus vajntxwv.
Txawm peb yuav siv tus yaj saub Exekees li ib lub cim li cas los xij, nws yog ib tug pov thawj, thiab thaum muab siv rau hauv txoj kab ntawm lub xyoo jubilee txij Yauxiyas mus txog Lub Kaum Hli 22, Exekees yog ib tug pov thawj uas yuav sawv cev rau ib tug pov thawj hauv lub sijhawm ntawm kev muab lub cim ntim rau ib puas plaub caug plaub txhiab tus, raws li tau ua qauv tseg los ntawm keeb kwm xyoo 1840 mus txog 1844 thiab vajntxwv Yauxiyas mus txog Lub Kaum Hli 22, 573 BC.
Nees nkaum-ob
Phau Vajlugkub qhia meej tias Exekees tau ua haujlwm qhuab qhia tau nees nkaum ob xyoos. “Nees nkaum ob” yog ib lub cim ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej uas yog tus chij cim ntawm Vajtswv ntuj tsim los koom ua ke nrog tibneeg. Hauv keeb kwm uas sawv cev txij li Yauxiyas txoj Kevcai Hla Dhau mus txog rau tshooj plaub caug txoj kev ua koob tsheej Yubili ntawm lub Kaum Hli 22, Yauxiyas txoj Kevcai Hla Dhau yog ib daim qauv qhia ua ntej txog txoj haujlwm ntawm Josiah Litch nyob rau xyoo 1838 thiab 1840. Txoj haujlwm ntawd yog kev nthuav tawm tej yaj saub hais txog lub sijhawm ntawm thawj thiab ob kev puas tsuaj. Nim no twb pom tau lawm tias tej yaj saub hais txog thawj thiab ob kev puas tsuaj ntawd loj dav dua li cov thawj coj thaum pib tau pom lawm.
Exekees uas yog ib tug yaj saub hauv phau Vajlugkub tau qhia hnub tim meej tshwj xeeb hauv nws tej ntawv sau ntau dua li lwm tus sau hauv phau Vajlugkub.
Ezekiel yog tus omega ntawm lub hauv paus ntsiab lus hnub sib npaug ib xyoos hauv kev qhia yav tom ntej hauv Phau Vajlugkub. Hauv phau Numbers, qhov kev hais thawj zaug, yog alpha, txog lub hauv paus ntsiab lus hnub-xyoos raug sawv cev nyob rau thawj qhov kev ntxeev siab ntawm Kadesh, uas tau ua rau muaj plaub caug xyoo ntawm kev taug kev yuam kev nyob hauv roob moj sab qhua. Qhov kev ntxeev siab kawg, los yog omega, raug sawv cev los ntawm Ezekiel hauv tshooj plaub thaum Yeluxalees raug rhuav tshem.
Afa
Raws li tus naj npawb hnub uas nej mus soj xyuas lub tebchaws, yog plaub caug hnub, ib hnub yuav suav ua ib xyoos, nej yuav ris nej tej kev txhaum, yog plaub caug xyoo, thiab nej yuav paub txog qhov uas kuv thim kuv lo lus cog tseg. Kuv yog tus Tswv tau hais lawm tias, kuv yeej yuav ua li no rau tag nrho pawg neeg phem no, uas sib sau ua ke tawm tsam kuv: hauv lub moj sab qhua no lawv yuav raug puam tsuaj, thiab nyob ntawd lawv yuav tuag. Chiv Keeb 14:34, 35.
Omegas
Koj kuj ib yam li ntawd rau ntawm koj sab laug, thiab tso kev tsis ncaj ntawm tsev neeg Ixayees rau saum nws: raws li cov hnub uas koj yuav pw rau saum nws, koj yuav ris lawv txoj kev tsis ncaj. Rau qhov kuv twb tso cov xyoo ntawm lawv txoj kev tsis ncaj rau saum koj lawm, raws li cov hnub suav, yog peb puas cuaj caum hnub: li ntawd koj yuav ris txoj kev tsis ncaj ntawm tsev neeg Ixayees. Thiab thaum koj ua tiav lawv lawm, cia li rov pw dua rau ntawm koj sab xis, thiab koj yuav ris txoj kev tsis ncaj ntawm tsev neeg Yudas plaub caug hnub: kuv tau teem rau koj ib hnub hloov ib xyoos. Yog li ntawd koj yuav tig koj lub ntsej muag mus rau qhov raug kaw v围 ntawm Yeluxalees, thiab koj txhais caj npab yuav tsum liab qab, thiab koj yuav cev lus faj lem tawm tsam nws. Exekees 4:4–7.
Kadesh thiab kev puas tsuaj ntawm Yeluxalees sawv cev rau kev ntxeev siab alpha thiab omega, uas sawv cev rau txoj cai ib hnub rau ib xyoos. “Txoj cai ib hnub rau ib xyoos” yog txoj cai tseem ceeb tshaj plaws ntawm cov Millerite, thiab hauv keeb kwm txij xyoo 1840 mus txog 1844, raws li tau ua piv txwv tseg hauv kab Jubilee ntawm vajntxwv Yauxiya mus txog hnub tim 22 Lub Kaum Hli. Exekees nthuav tawm hnub tim ntau dua li lwm tus yaj saub twg. Nyob hauv kev teem hnub tim ntawm Exekees, kab ntawm Jubilee raug txheeb qhia tawm, txuas Exekees tej lus tim khawv ncaj qha rau hauv keeb kwm ntawm thawj thiab tus tim tswv thib ob, thiab tom qab ntawd yog keeb kwm ntawm tus tim tswv thib peb.
Nrog nrog “txoj kab Jubilee” Exekees pw ntawm nws ib sab tau peb puas cuaj caum hnub, ces rau nws ib sab tod tau plaub caug hnub. “Plaub puas peb caug” yog ib lub cim ntawm tej kevcai qub thiab kevcai tshiab, rau qhov Aplahas tej lus cog tseg ntawm kevcai hais txog plaub puas xyoo ntawm kev poob cev qhev hauv Iziv tau txais tus tim khawv thib ob ntawm peb caug xyoo nrog tus tubtxib Povlauj. Ua ke Aplahas, (tom qab hu ua Aplaham) ntawm ‘tus qub’ thiab Xa-u, (tom qab hu ua Povlauj) ntawm ‘tus tshiab’ tau koom lawv tej lus tim khawv los tsa kom muaj plaub puas peb caug xyoo ua ib lub cim ntawm txoj kevcai uas nyob mus ib txhis. “Peb puas cuaj caum hnub” “koj yuav ris lub txim ntawm tsev neeg Ixayees.” “Thiab” “koj yuav ris lub txim ntawm tsev neeg Yudas plaub caug hnub.” Ua ke sab xis thiab sab laug sib npaug rau Aplahas thiab Povlauj.
Lo lus cog tseg yeej ib txwm raug tsa raws li kev mloog lus lossis kev tsis mloog lus—txoj sia lossis txoj kev tuag. Txoj cai xyoo-hnub hauv keeb kwm Millerite yog ib qho teeb meem ntawm txoj sia lossis txoj kev tuag, thiab thawj tus tim tswv tau tshaj tawm zaj keeb kwm ntawd raws li txoj moo zoo uas nyob mus ib txhis. “Txoj moo zoo” yog ib qho teeb meem ntawm txoj sia lossis txoj kev tuag, thiab qhov teeb meem kev sim siab ntawm txoj sia lossis txoj kev tuag hauv keeb kwm Millerite raug muab tsa nyob hauv lub ntsiab lus ntawm txoj cai uas ib hnub sib npaug ib xyoos. Qhov kev twv qhia yav tom ntej uas txhawb lub hwj chim rau thawj tus tim tswv txoj xov yog txoj kev cev lus yav tom ntej ntawm peb puas cuaj caum-ib xyoos thiab kaum tsib hnub hais txog txoj kev txom nyem zaum ob. Nyob hauv peb puas cuaj caum hnub uas Ezekiel tau pw ntawm nws sab laug muaj ib daim duab piv txwv ntawm txoj kev cev lus yav tom ntej ntawm peb puas cuaj caum-ib xyoos thiab kaum tsib hnub hais txog txoj kev txom nyem zaum ob. Nws yuav tsum muaj kev to taub los ntawm yaj saub kom faib txoj kev cev lus yav tom ntej kom raug, tiam sis qhov no yeej tsis yog dab tsi tsawg dua li txoj haujlwm uas tseem txuas ntxiv ntawm Tus Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas hauv kev qhib lub foob ntawm txoj xov quaj nruab nrab hmo ntuj.
Kuv lees tias Ezekiel yuav tsum raug xam tias yog ib lub cim ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej, tiam sis qhov tseem ceeb tshaj yog ib lub cim ntawm lub txiaj ntsim ntawm Tus Ntsuj Plig ntawm Kev Yaj Saub, txawm yog sawv cev ua kev tshwm sim ntawm ib tug yaj saub hauv hnub kawg, los yog ua kev tshwm sim ntawm cov neeg ntawm txoj kev khi lus uas to taub lub hauv paus ntsiab lus ntawm txoj kev ua raws kab saum kab.
Kuv lees tias qhov kaj uas Ezekiel muab rau saum yav tom ntej hais txog peb puas cuaj caum ib xyoos thiab kaum tsib hnub ntawd, phim nrog tus txiv neej txhuam av uas pov cov pob zeb muaj nqis ntawd rau hauv lub thawv loj dua.
Kuv lees tias qhov kaj los ntawm Exekees yog ib qho tseem ceeb uas tsis muaj txawj ploj hauv zaj lus ntawm lub pob zeb hau, thaum lub tuam tsev raug ua tiav lawm.
Exekees nyob rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli Ntuj hauv nqe ib ntawm tshooj plaub caug, thiab nyob ntawd yog qhov uas lub zeem muag txog lub tuam tsev yav tom ntej raug muab rau Exekees. Lub tuam tsev ntawd yog lub tuam tsev ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej, uas Exekees yog ib lub cim sawv cev rau tus lej ntawd. Pab neeg ntawd yuav tau dhau ob qho kev sim siab ua ntej lawv mus txog qhov kev sim zaum peb thiab qhov kev sim uas qhia tseeb kawg. Exekees raug piav tias tau txais nws lub teeb nyob hauv lub tuam tsev, thiab yog li ntawd lub teeb uas nws tsim tawm los ua ib lub cim sawv cev rau lub teeb uas los txog thaum Vajtswv haiv neeg nkag mus rau hauv Qhov Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws kom sib haum nrog Daniyees tshooj kaum.
Qhov kaj ntawm Kev Qhia Tshwm ntawm Yexus Khetos uas raug qhib tej ntsaws ruaj ruaj lawm, raug qhib tej ntsaws ruaj ruaj lawm tsuas yog ua ntej lub sijhawm sim siab kaw lawm xwb.
Thiab nws hais rau kuv tias, Tsis txhob muab tej lus uas yog txojkev cev Vajtswv lus hauv phau ntawv no kaw cia; rau qhov lub sij hawm twb ze lawm. Tus uas tsis ncaj ncees, cia nws tseem tsis ncaj ncees ntxiv mus; thiab tus uas qias neeg, cia nws tseem qias neeg ntxiv mus; thiab tus uas ncaj ncees, cia nws tseem ua ncaj ncees ntxiv mus; thiab tus uas dawb huv, cia nws tseem ua dawb huv ntxiv mus. Qhia Tshwm 22:10, 11.
“lub sij hawm twb nyob ze lawm” tam sim ntawd ua ntej lub sijhawm uas kev txiav txim siab ntawm txoj hmoo kaw rau nqe kaum ib, thiab yog li ntawd, Phau Qhia Tshwm Txog Yexus Khetos raug qhib tawm rau lub sijhawm ntawd, vim “lub sij hawm twb nyob ze lawm.”
Qhov Tshwm Sim ntawm Yexus Khetos, uas Vajtswv tau muab rau nws, kom qhia rau nws cov tub qhe txog tej yam uas yuav tsum muaj tshwm sim sai sai no; thiab nws txib nws tus tim tswv mus qhia nws rau nws tus tub qhe Yauhas: tus uas tau ua tim khawv txog Vajtswv txoj lus, thiab txog Yexus Khetos zaj lus tim khawv, thiab txog txhua yam uas nws tau pom. Foom koob hmoov rau tus uas nyeem, thiab rau cov uas mloog tej lus ntawm zaj lus faj lem no, thiab ceev tej yam uas tau sau tseg rau hauv ntawd: rau qhov lub sij hawm twb los ze lawm. Tshwm Sim 1:1–3.
Lub sijhawm tshav ntuj ceeb tsheej qhib rau Laodicean Seventh-day Adventism xaus rau ntawm txoj cai Hnub Caiv Sunday, thiab Adventism raug sawv cev ua Yeluxalees hauv Yaxayas Ezekiel tshooj cuaj. Nyob ntawd, cov uas quaj ntsuag thiab quaj hu txog tej kev qias neeg uas tau ua hauv lub tebchaws thiab hauv pawg ntseeg txais yuav lub foob. Kev muab lub foob ntawd tshwm sim thaum cov cua sab hnub tuaj ntawm Islam tab tom ua kom tej haiv neeg npau taws, cia li ua ntej lub sijhawm tshav ntuj ceeb tsheej qhib xaus. Hauv Ezekiel tshooj yim, plaub tiam ntawm Adventism xaus nrog tiam plaub raug cim qhia los ntawm nees nkaum tsib tug thawj coj uas tab tom pe hawm lub hnub.
Qhov yog toog pom ntawd tau raug muab los ua ib qho cim ib hnub ua ntej txoj cai Hnub Caiv, los yog tam sim ntawd ua ntej lub sijhawm uas txoj kev sim siab yuav kaw, raws li raug sawv cev los ntawm rau, rau, rau.
Thiab tau muaj tias nyob rau xyoo thib rau, lub hli thib rau, hnub tim tsib ntawm lub hli, thaum kuv zaum hauv kuv lub tsev thiab cov txwj laus hauv Yudas zaum ntawm kuv xub ntiag, ces txhais tes ntawm tus Tswv Vajtswv poob los rau saum kuv nyob ntawd. Ces kuv ntsia, thiab saib seb, muaj ib yam zoo li tus yam ntxwv uas zoo nkaus li hluav taws: txij ntawm qhov zoo li nws duav nqes mus, yog hluav taws; thiab txij ntawm nws duav nce mus, zoo li qhov kaj ci ntsa iab, zoo li xim kab ntxwv daj ci. Thiab nws txhais tes ib yam zoo li tes ncav los, thiab tuav kuv ib co plaub hau ntawm kuv taub hau; ces tus ntsuj plig tsa kuv sawv nruab nrab ntawm lub ntiajteb thiab saum ntuj, thiab coj kuv mus hauv Vajtswv tej yog toog rau Yeluxalees, mus rau ntawm qhov rooj ntawm lub loog sab hauv uas tig mus rau sab qaum teb; qhov chaw uas muaj lub zwm txwv ntawm tus mlom khib, uas ua rau muaj kev khib heev. Thiab saib seb, Vajtswv tus uas yog cov Yixayee lub hwjchim ci ntsa iab nyob ntawd, raws li zaj yog toog uas kuv tau pom nyob hauv tiaj nrag. Exekees 8:1–4.
Lub zeem muag ntawm xyoo thib rau, lub hli thib rau, thiab hnub tim tsib tau los me ntsis ua ntej “666,” uas yog ib lub cim ntawm txoj kevcai hnub Sunday, thaum lub sijhawm ntsuas neeg kaw rau Laodicean Adventism. Lub zeem muag ntawd yog “raws li lub zeem muag” uas Exekhee “tau pom hauv lub tiaj.” Lub zeem muag uas nws tau pom hauv lub tiaj ntawd nyob ua ntej lawm, hauv tshooj peb.
Ces kuv txawm sawv tsees, thiab tawm mus rau hauv lub tiaj: thiab saib seb, Yehauvas lub hwjchim ci ntsa iab sawv nyob ntawd, ib yam li lub hwjchim ci ntsa iab uas kuv tau pom ntawm tus dej Kebas: thiab kuv txhos cev npuab av. Exekees 3:23.
Zaj yog kev pom ntawm “thaj tiaj”, uas yog kev pom rau xyoo thib rau, lub hlis thib rau, thiab hnub thib tsib, yog tib qho kev pom uas Exekees twb tau pom dua yav tas los ntawm tus dej Khebar.
Tam sim no tau peb caug, nyob rau lub hli plaub, rau hnub tsib ntawm lub hli ntawd, thaum kuv nyob nrog cov neeg raug coj mus ua qhev ntawm ntug dej Kebas, ntuj thiaj qhib hlo, thiab kuv tau pom tej yog toog pom uas yog los ntawm Vajtswv. Exekees 1:1.
Cov “zeem muag pom ntawm Vajtswv” uas Exekees “pom,” ntawm ntug dej Chebar, yog lub zeem muag ntawm lub tiaj, uas kuj yog lub zeem muag hauv Exekees tshooj yim mus txog kaum ib. Cov zeem muag ntawd raug nthuav tawm hauv lub ntsiab lus uas Exekees tab tom ntsia mus rau hauv lub chaw dawb huv, uas yog qhov chaw uas lub zeem muag iav ntsia “marah” hauv tshooj kaum raug ua tiav. Exekees sawv cev rau cov uas tau koom nrog txoj kev kaj saub uas ci tawm ntawm Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws thaum Phau Tshwm Sim ntawm Yexus Khetos raug coj los nthuav tawm tam sim ua ntej lub sij hawm sim siab kaw.
Thaum peb txheeb tau vajntxwv Yauxiyas txoj kab Jubilee uas pib nrog Hla Dhau thiab xaus rau lub Kaum Hlis 22, peb tab tom txheeb tau lub cim ntawm cov kevcai nojtsiab caij nplooj ntoos hlav thiab cov kevcai nojtsiab caij nplooj zeeg raws li tau muab teev tseg hauv Levis Kevcai nees nkaum peb. Nyob ntawd, cov kevcai nojtsiab caij nplooj ntoos hlav thiab caij nplooj zeeg raug muab teev tseg nrog nees nkaum ob nqe txhua pawg, ib yam li Exekees tes haujlwm kav tau nees nkaum ob xyoos. Kev muab Exekees sib txuam rau xyoo peb caug ntawm txoj kab Jubilee ua rau Exekees txoj kev yug los sib txuam nrog Yauxiyas txoj kev txhawb kom rov qab los tshiab. Yog nws muaj peb caug xyoo hauv xyoo peb caug ntawm lub voj voog Jubilee, ces Exekees yuav yug los rau thaum Yauxiyas txoj kev kho dua tshiab.
Exekhee yog ib lub cim ntawm cov uas los ntawm txoj kev ntseeg nkag mus rau hauv Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws. Thaum lawv twb nyob hauv ntawd lawm lawv pom cov log nyob hauv cov log uas sawv cev rau txoj kev sib txuam nyuaj ntawm tib neeg tej kev sib raug zoo. Ib yam li Yauhas hauv Tshwmsim tshooj kaum, Exekhee sawv cev rau cov Millerites, tiam sis ncaj qha dua yog ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Nws qhov kev qhia txog lub sijhawm ua ke xyaum ib yam—peb puas cuaj caum ib xyoos thiab kaum tsib hnub—ua duab qhia txog txoj kev txiav txim kawg rau Laodicean Adventism nrog rau kev puas tsuaj ntawm Yeluxalees, thiab nws muaj nrog rau zaj lus zais ntawm peb caug yim thiab plaub caug.
Nws suav nrog lub cim txhais ntawm plaub puas peb caug xyoo.
Nws suav nrog lub sijhawm plaub xyoos uas raug sawv cev los ntawm 1333 txog 1337, 1449 txog 1453 thiab 1840 txog 1844.
Peb yuav pib peb txoj kev xav txog zaj lus no uas tseem ceeb tshaj plaws hauv zaj lus tom ntej.
“Hauv tej yog toog uas tau muab rau Yaxayas, rau Exekees, thiab rau Yauhas, peb pom tias ntuj ceeb tsheej muaj kev sib txuas ze npaum li cas nrog tej xwm txheej uas tab tom tshwm sim nyob saum lub ntiaj teb no, thiab peb pom tias Vajtswv txoj kev saib xyuas loj npaum li cas rau cov uas rau siab ncaj ncees rau Nws.” Testimonies, volume 5, 753.
“Yexus Khetos Nws Tus Kheej yog tus Tswv ntawm lub tuam tsev. Thaum Nws yuav tso nws tseg mus lawm, nws lub yeeb koob yuav ncaim mus—lub yeeb koob ntawd uas ib zaug tau tshwm pom nyob hauv qhov chaw dawb huv tshaj plaws saum lub zwm txwv txoj kev hlub tshua, qhov chaw uas tus pov thawj hlob nkag mus tsuas yog ib zaug hauv ib xyoos xwb, rau hnub loj ntawm kev theej txhoj, nrog cov ntshav ntawm tus tsiaj txi uas raug tua lawm (ua piv txwv txog cov ntshav ntawm Vajtswv Leej Tub uas raug muab los rau tej kev txhaum ntawm lub ntiajteb), thiab txau rau saum lub thaj. Qhov no yog Shekinah, yog lub tsev ntaub uas pom tau ntawm Yehauvas.”
“Yog tus yeeb koob no thiaj yog yam uas tau raug qhia tawm rau Yaxayas, thaum nws hais tias, ‘Nyob rau xyoo uas vajntxwv Uxiyas tuag, kuv kuj tau pom tus Tswv zaum saum ib lub zwm txwv, siab thiab raug tsa nto; thiab nws daim tsho ntev puv nkaus lub tuam tsev’ [Isaiah 6:1–8 quoted].” The Seventh-day Adventist Bible Commentary, volume 4, 1139.
“Lub zeem muag uas tau muab rau Yaxayas qhia txog qhov xwm txheej ntawm Vajtswv haiv neeg hauv hnub kawg. Lawv tau txais txiaj ntsig tshwj xeeb kom pom tau los ntawm txoj kev ntseeg txog tes haujlwm uas tab tom mus tom ntej hauv lub chaw dawb huv saum ntuj ceeb tsheej. ‘Thiab lub tuam tsev ntawm Vajtswv raug qhib hauv ntuj ceeb tsheej, thiab pom muaj hauv nws lub tuam tsev lub phij xab ntawm nws txoj lus cog tseg.’ Thaum lawv ntsia los ntawm txoj kev ntseeg mus rau hauv chav dawb huv tshaj plaws, thiab pom Khetos tes haujlwm hauv lub chaw dawb huv saum ntuj ceeb tsheej, lawv pom tseeb tias lawv yog ib haiv neeg di ncauj qias tsis huv,—ib haiv neeg uas lawv daim di ncauj tau hais lus tsis muaj nqis ntau zaus, thiab lawv tej txuj ci peev xwm tsis tau raug dawb huv thiab tsis tau raug siv rau Vajtswv lub hwjchim ci ntsa iab. Tsim nyog tiag uas lawv yuav poob siab thaum lawv muab lawv tus kheej txoj kev qaug zog thiab kev tsis tsim nyog los piv rau qhov kev dawb huv thiab kev ntxim hlub ntawm Khetos tus cwj pwm muaj hwjchim ci ntsa iab. Tiamsis yog lawv, ib yam li Yaxayas, kam txais qhov kev chwv uas tus Tswv npaj kom raug ua rau hauv lub siab, yog lawv yuav txo lawv tej ntsuj plig rau ntawm Vajtswv xub ntiag, ces tseem muaj kev cia siab rau lawv. Tus zaj sawv ntawm txoj lus cog tseg nyob saum lub zwm txwv, thiab tes haujlwm uas tau ua rau Yaxayas yuav raug ua hauv lawv. Vajtswv yuav teb rau tej lus thov uas tawm hauv lub siab tawg thiab txo hwjchim.”
“Lub hom phiaj ntawm txoj hauj lwm loj thiab dawb huv no ntawm Vajtswv yog los sau cov nplej uas twb khi ua tej pob ua ke rau hauv lub tsev txhab saum ntuj ceeb tsheej; vim tias lub ntiaj teb yuav tsum raug puv npo los ntawm tus Tswv lub yeeb koob. Yog li ntawd, txhob cia leej twg poob siab thaum lawv pom txoj kev phem uas nthuav dav thiab hnov tej lus uas tawm hauv daim di ncauj qias neeg los. Thaum tej hwj chim ntawm txoj kev tsaus ntuj sawv los teem lawv tus kheej tawm tsam Vajtswv haiv neeg; thaum Xatas yuav hu nws tej rog los sib sau rau txoj kev sib ntaus kawg loj kawg nkaus, thiab nws lub hwj chim zoo li loj heev thiab yuav luag kov tsis yeej, qhov pom meej ntawm Vajtswv lub yeeb koob, lub zwm txwv uas siab thiab raug tsa siab, uas lub zaj sawv ntawm lo lus cog tseg vov hla saum toj, yuav pub kev nplij siab, kev ruaj siab, thiab kev thaj yeeb.” Review and Herald, December 22, 1896.
“Nyob ntawm ntug dej Chebar, Exekees pom ib nthwv cua daj cua dub zoo li tab tom los ntawm sab qaum teb, ‘ib tauv huab loj, thiab hluav taws dov los puag nws tus kheej, thiab muaj ib qho ci ntsa iab nyob ib ncig ntawm nws, thiab tawm hauv nruab nrab ntawm nws muaj xim zoo li amber.’ Muaj ntau lub log, sib txuam hla ib leeg, raug txav los ntawm plaub tug tsiaj muaj txojsia. Siab tshaj tag nrho tej no ‘muaj qhov zoo li ib lub zwm txwv, zoo yam nkaus li pob zeb sapphire: thiab saum qhov zoo li lub zwm txwv ntawd muaj qhov zoo li yam zoo ib yam li tus yam ntxwv ntawm ib tug neeg nyob saum nws.’ ‘Thiab nyob hauv cov cherubim tau tshwm muaj tus yam ntxwv ntawm ib txhais tes neeg nyob hauv qab lawv tej tis.’ Exekees 1:4, 26; 10:8. Cov log ntawd raug teeb tsa sib ntxaws heev ua ke txog npaum li thaum xub thawj pom mas zoo li tsis meej pem; tiam sis lawv txav mus hauv kev sib haum xeeb zoo kawg nkaus. Cov ntuj ceeb tsheej tej muaj txojsia, raug txhawb nqa thiab coj los ntawm txhais tes uas nyob hauv qab cov cherubim tej tis, yog tus thawb cov log no mus; saum lawv, saum lub zwm txwv sapphire, yog Tus Uas Nyob Mus Ib Txhis; thiab nyob ib ncig ntawm lub zwm txwv muaj ib tug duab zaj sawv, uas yog lub cim ntawm Vajtswv txoj kev khuv leej.”
“Raws li cov qauv sibtxuam zoo li lub log tau nyob hauv txoj kev coj ntawm txhais tes uas nyob hauv qab tis ntawm cov kerubim, ib yam nkaus li ntawd txoj kev txav mus los uas sibtxuam ntxhov ntawm tej xwm txheej hauv tibneeg ntiajteb kuj nyob hauv txoj kev tswj hwm saum ntuj. Nyob nruab nrab ntawm kev sib ceg thiab kev kub ntxhov ntawm txhua haiv neeg, Nws tus uas zaum saum cov kerubim tseem coj tej xwm txheej hauv lub ntiajteb.”
“Keeb kwm ntawm cov tebchaws uas ib lub tom qab ib lub tau nyob hauv lawv lub sij hawm thiab lawv qhov chaw uas tau raug teem tseg rau lawv, thaum lawv tus kheej tsis paub tab tom ua tim khawv rau qhov tseeb uas lawv tsis paub nws lub ntsiab li cas, tab tom hais rau peb. Rau txhua lub tebchaws thiab rau txhua tus tibneeg niaj hnub no Vajtswv tau teem ib qho chaw rau hauv Nws txoj hau kev loj. Niaj hnub no tibneeg thiab tej tebchaws tab tom raug ntsuas los ntawm tus kav hlab nyob hauv txhais tes ntawm Tus uas tsis txawj ua yuam kev. Txhua tus, los ntawm lawv tus kheej txoj kev xaiv, tab tom txiav txim lawv txoj hmoo; thiab Vajtswv tab tom kav tswj txhua yam kom ua tiav Nws tej hom phiaj.”
“Keeb kwm uas tus YAM KUJ YOG tus loj tshaj plaws tau cim tseg cia rau hauv Nws Txojlus, txuas ib lub nplhaib rau ib lub nplhaib hauv txoj saw uas yog lus faj lem, txij ntawm ib txhis yav dhau los mus txog ib txhis yav tom ntej, qhia rau peb paub tias niaj hnub no peb nyob qhov twg hauv kev taug mus ntawm txhua tiam neeg, thiab yam twg yuav raug cia siab rau hauv lub sijhawm uas tseem yuav los. Txhua yam uas lus faj lem tau hais tseg yuav muaj tshwm sim, mus txog rau lub sijhawm tam sim no, twb raug sau raws tseg rau saum nplooj ntawv ntawm keeb kwm lawm, thiab peb yuav muaj kev ruaj siab tau tias txhua yam uas tseem yuav los tom ntej no yuav raug ua kom tiav raws li nws txoj kev txiav txim.” Education, 178.