“Los ntawm txoj cai txib uas yuam kom tsa lub hwj chim papacy nyob rau hauv kev ua txhaum rau Vajtswv txoj kevcai, peb lub tebchaws yuav txiav nws tus kheej kom deb kiag ntawm kev ncaj ncees. Thaum Protestantism yuav ncab nws txhais tes hla lub kwj tob kom tuav tes nrog lub hwj chim Roman, thaum nws yuav ncav hla lub qhov taub tob kom sib tuav tes nrog kev ntseeg hu dab, thaum, nyob rau hauv tus cawv ntawm txoj kev koom siab peb npaug no, peb lub tebchaws yuav tsis lees txais txhua txoj hauv paus ntsiab lus ntawm nws Txoj Cai Lij Choj uas yog ib tsoomfwv Protestant thiab republican, thiab yuav npaj kev txhawb rau kev nthuav tawm tej lus cuav thiab kev dag ntxias ntawm papacy, ces peb thiaj paub tau tias lub sijhawm rau Xatas txoj haujlwm ua yeeb yam txaus ntshai twb los txog lawm thiab tias qhov kawg twb nyob ze.”

“Raws li txoj kev los ze ntawm cov tub rog Loos yog ib lub cim rau cov thwjtim txog txoj kev puas tsuaj uas yuav los raug Yeluxalees, ib yam nkaus li ntawd txoj kev thim txoj kev ntseeg no kuj yuav yog ib lub cim rau peb tias ciam kawg ntawm Vajtswv txoj kev ua siab ntev twb txog lawm, tias qhov ntsuas ntawm peb haiv neeg tej kev txhaum twb puv lawm, thiab tias tus timtswv ntawm txoj kev hlub tshua twb yuav ya ncaim mus, tsis rov qab los li lawm. Ces Vajtswv haiv neeg yuav raug muab pov rau hauv cov xwm txheej ntawm kev txom nyem thiab kev kub ntxhov uas cov yaj saub tau piav tseg tias yog lub caij nyuaj siab ntawm Yakhauj. Cov suab quaj ntawm cov neeg ncaj ncees uas raug tsim txom nce mus txog saum ntuj. Thiab raws li Abel cov ntshav tau quaj ntawm hauv av los, kuj muaj tej suab hu quaj rau Vajtswv tawm hauv cov ntxa ntawm cov tim khawv tuag rau txoj kev ntseeg, tawm hauv cov qhov ntxa ntawm hiav txwv, tawm hauv cov qhov tsua hauv roob, tawm hauv cov qhov ntxa hauv tsev teev ntuj poj niam kaw nruj: ‘Au tus Tswv, tus Dawb Huv thiab tus Tseeb, koj tseem tsis txiav txim thiab pauj peb cov ntshav rau cov neeg uas nyob saum lub ntiajteb no ntev npaum li cas?’”

“Tus Tswv tab tom ua Nws tes haujlwm. Tag nrho saum ntuj ceeb tsheej tab tom sawv nquag. Tus Kws Txiav Txim ntawm tag nrho lub ntiaj teb yuav tsis ntev sawv los thiab ua kom Nws txoj cai uas raug thuam no tau txais kev ncaj ncees. Lub cim ntawm txoj kev cawm dim yuav raug muab tso rau saum cov txiv neej uas ceev Vajtswv tej lus txib, uas hwm Nws txoj kevcai, thiab uas tsis kam txais lub cim ntawm tus tsiaj qus lossis ntawm nws tus duab.”

“Vajtswv tau nthuav tawm yam uas yuav tshwm sim nyob rau hnub kawg, kom Nws haiv neeg thiaj npaj txhij sawv tawm tsam cua daj cua dub ntawm kev tawm tsam thiab kev chim siab. Cov uas twb raug ceeb toom txog tej xwm txheej uas nyob ntawm lawv xub ntiag lawm, tsis tsim nyog zaum tos ntsiag to rau cua daj cua dub uas yuav los, nplij lawv tus kheej tias tus Tswv yuav thaiv Nws cov neeg ncaj ncees nyob rau hnub kev txom nyem. Peb yuav tsum zoo li cov neeg uas tab tom tos lawv tus Tswv, tsis yog hauv kev tos yam nyob twj ywm, tiam sis hauv txoj haujlwm mob siab rau, nrog txojkev ntseeg uas ruaj khov tsis yuj yees. Tam sim no tsis yog lub sijhawm uas yuav cia peb lub siab raug ntxias kom tsom ntsoov rau tej yam tseem ceeb me. Thaum tibneeg tsaug zog, Xatas tab tom npaj tej xwm txheej ua haujlwm kom tus Tswv haiv neeg tsis txhob tau kev hlub tshua lossis kev ncaj ncees. Txoj kev txav hnub Sunday tam sim no tab tom nrhiav kev nkag mus hauv qhov tsaus ntuj. Cov thawj coj tab tom zais qhov teeb meem tseeb, thiab coob leej uas koom nrog txoj kev txav ntawd lawv tus kheej kuj tsis pom tias txoj kev txav zais hauv qab tab tom ntws mus rau qhov twg. Nws tej lus tshaj tawm yog mos muag thiab zoo li yog Khixatia, tab sis thaum nws pib hais lus, nws yuav nthuav tawm tus ntsuj plig ntawm tus zaj. Nws yog peb tes haujlwm uas yuav tsum ua txhua yam raws li peb lub hwjchim ua tau kom thim tau txoj kev phom sij uas tab tom hem. Peb yuav tsum siv zog tshem kev ntxub ntxaug los ntawm kev muab peb tus kheej tso rau hauv txoj hauj lwm tsim nyog rau ntawm cov neeg xub ntiag. Peb yuav tsum coj lo lus nug tseeb uas tab tom sib cav los tso rau ntawm lawv xub ntiag, kom li ntawd thiaj tsa tau txoj kev tawm tsam uas muaj txiaj ntsig tshaj plaws tawm tsam tej kev txiav txim uas txwv kev ywj pheej ntawm lub siab dawb paug. Peb yuav tsum tshawb nrhiav Vajluskub thiab muaj peev xwm muab tau qhov laj thawj rau peb txojkev ntseeg. Tus yajsaub hais tias: ‘Cov neeg phem yuav ua phem ntxiv mus; thiab tsis muaj ib tug ntawm cov neeg phem yuav to taub; tiam sis cov neeg txawj ntse yuav to taub.’” Testimonies, volume 5, 451, 452.

Thaum “kev txav hnub Sunday” “yuav hais tawm, nws yuav nthuav tawm tus ntsuj plig ntawm tus zaj.” Plaub nqe lus ntawd qhia meej tias thaum txog txoj cai hnub Sunday, Tebchaws Meskas “yuav txiav nws tus kheej kom nrho tawm ntawm txoj kev ncaj ncees.” Thaum txog txoj cai hnub Sunday “lub sijhawm twb los txog rau txoj kev ua haujlwm txaus ntshai kawg nkaus ntawm Xatas.” Thaum txog txoj cai hnub Sunday, kev sib koom ua peb npaug raug ua kom tiav. Thaum txog txoj cai hnub Sunday, Tebchaws Meskas “tsis lees txais txhua lub hauv paus ntsiab cai hauv nws Txoj Cai Lij Choj raws li ib lub tseemfwv Protestant thiab koom pheej”, thiab lawv kuj “npaj txoj hauv kev rau kev nthuav tawm tej lus dag thiab tej kev dag ntxias ntawm papal.” Txoj cai hnub Sunday ntawd yog ib “lub cim rau peb tias ciam kawg ntawm Vajtswv txoj kev ua siab ntev twb txog lawm, tias qhov ntsuas ntawm peb haiv neeg txoj kev phem twb puv lawm, thiab tias tus timtswv ntawm txoj kev hlub tshua tab tom yuav ya mus, tsis rov qab los dua li.” Lub cim ntawd raug ua qauv qhia ua ntej los ntawm lo lus ceeb toom uas Yexus tau muab, qhia txog yam qias neeg uas ua rau kev puam tsuaj, uas Daniyees tus yaj saub tau hais txog. Nyob ntawd thiaj yog qhov chaw uas txoj kev thov Vajtswv uas cov neeg tuag ua timkhawv hauv lub foob thib tsib tau thov hais tias, “Au tus Tswv, tus dawb huv thiab tus tseeb, koj tseem tsis txiav txim thiab pauj peb cov ntshav rau cov neeg uas nyob saum lub ntiajteb no ntev npaum li cas?” raug ua kom tiav. Thiab kuj yog ntawm tus cim chaw ntawd thiab uas cov nkauj xwb ruam thiab cov txawj ntse nthuav tawm lawv tus cwj pwm.

Thaum txog txoj kevcai hnub Sunday, Tebchaws Meskas “tsis lees txais txhua lub hauv paus ntsiab cai hauv nws Txoj Cai Lij Choj.” Lub sijhawm uas txoj haujlwm no raug ua tiav pib nrog Patriot Act xyoo 2001. Xyoo 2001 mus txog txoj kevcai hnub Sunday sawv cev rau ib txoj haujlwm nce zuj zus ntawm kev tsis lees txais Txoj Cai Lij Choj. Txoj haujlwm nce zuj zus ntawd phim raws kab lus faj lem uas qhov kev tsim tsa tus duab ntawm tsiaj nyaum raug ua tiav. Kab lus ntawm tus duab ntawm tsiaj nyaum tej zaum yuav zoo li me ntsis nyuab dua, tabsis qhov nyuab ntawd tsim nyog kom nkag siab. Yam uas ua rau kab lus ntawm tus duab ntawm tsiaj nyaum nyuab yog tias nws sawv cev rau ob kab lus.

Rau tus tsiaj nyaum hauv ntiajteb, ob txoj kab ntawd yog ob tug kub ntawm Kev Koom Haum Nom Tswv Republicanism thiab Kev Ntseeg Protestantism. Ob tug kub ntawd los sib koom ua ib txoj kev sib raug zoo ntawm pawg ntseeg thiab lub xeev, thiab li ntawd thiaj ua kom tiav txoj kev tsim tsa daim duab ntawm tus tsiaj nyaum. Yog li ntawd, txoj kab hais txog kev tsim tsa daim duab ntawm tus tsiaj nyaum muaj ob txoj kab nyob hauv tib txoj kab xwb, vim ob tug kub Republican thiab Protestant khiav mus sib luag nrog ib leeg thoob plaws keeb kwm, tiamsis lawv cov kab nyias muaj nyias kuj muaj lawv tus kheej zaj lus timkhawv yav tom ntej uas yuav tsum nqa los ua pov thawj. Ib txoj kab yav tom ntej xwb, uas muaj ob lub ntsiab lus khiav sib luag, yog yam nyuaj dua li tsuas yog kos cim tej waymarks ntawm tej kev txav nom tswv uas sawv cev rau txoj kev hais lus uas txuas nrog Tsab Cai Lij Choj xwb.

Ob txoj kab ntawm Republican thiab Protestant kub yog ua rau nyuaj ntxiv los ntawm qhov tseeb cev Vajtswv lus hais tias nyob hauv lub kub Republican muaj keeb kwm ntawm txoj kev sib tawm tsam ntawm cov Democrats uas txhawb kev ua qhev, thiab cov Republicans uas tawm tsam kev ua qhev; thiab ntxiv mus tias nyob hauv lub kub Protestant kuj muaj ib txoj kev sim siab tsis tu ncua uas ua raws cov nkauj xwb muaj tswvyim thiab cov nkauj xwb ruam nyob hauv keeb kwm ntawm lub kub Protestant. Txawm li ntawd los, nws tseem ceeb heev tshaj plaws kom ruaj khov nyob hauv cov qhov tseeb no.

Nyob rau hauv txoj kab uas ob tug kub ntawm tus tsiaj hauv ntiajteb sawv cev ntawd, muaj ib daim duab piv txwv sib luag hais txog qhov uas ib tug yuav tsim tau tus cwj pwm ntawm Khetos los yog tus cwj pwm ntawm Xatas, uas yog sib npaug rau qhov uas ib tug yuav tsim tau ib daim duab ntawm Khetos los yog ib daim duab ntawm tus tsiaj qus; rau qhov hauv qhov ntsiab lus no, “tus tsiaj” sawv cev rau ib tug uas raug tsim los, sib txawv ntawm tus Tsim. Kev tsim cov yam ntxwv no raug ua tiav nyob sab hauv ntawm txhua tus neeg, vim tias thaum lub sij hawm kev sim siab kaw lawm ces tsuas tshuav ob pab xwb. Kev tsim no kuj raug ua tiav nyob sab nraud thiab, los ntawm kev koom tes ntawm lub hwj chim kav papal thiab United Nations.

Yog li ntawd, lub sijhawm ntawm kev sim siab rau kev tsim tsa tus duab ntawm tus tsiaj qus pib xyoo 2001, thiab nws xaus rau ntawm txoj cai Hnub Caiv nyob hauv Tebchaws Meskas. Hauv lub sijhawm ntawd, keeb kwm yaj saub ntawm ob lub kub ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb qhia txog ib qho kev sib cav nyob sab hauv thiab sab nraud hauv txhua lub kub raws li nws tus kheej, tsis hais yog kev ntseeg lossis kev nom kev tswv, thiab kuj yog ib qho kev tawm tsam ntawm ob lub kub ntawd lawv tus kheej.

Txoj cai hnub Sunday nyob hauv Tebchaws Meskas sawv cev rau lo lus ceeb toom kom khiav dim uas Yexus tau hu ua “kev qias vuab tsuab uas ua kom puam tsuaj.” Txoj cai hnub Sunday nyob hauv Tebchaws Meskas yog qhov xaus ntawm lub sijhawm uas tau pib xyoo 2001. Txoj Cai Patriot yog “kev qias vuab tsuab uas ua kom puam tsuaj uas Daniyee tau hais txog,” thiab Yexus tau qhia tias nws yog ib lub cim kom khiav dim ntawm kev puam tsuaj uas tab tom los.

Txoj Cai Patriot muaj nrog rau qhov kaj yav tom ntej ntawm xyoo 1888, thiab daim Blair Bill. Yog li ntawd, Txoj Cai Patriot kuj muaj, raws li yav tom ntej, qhov qauv piv txwv ntawm txoj cai Sunday, yog li lub sijhawm txij xyoo 2001 pib nrog ib txoj cai Sunday raws li tau raug ua qauv piv txwv los ntawm 1888—Blair Bill, 2001—Patriot Act, thiab nws xaus nrog txoj cai Sunday.

Cov lus ceeb toom kom khiav tawm hauv tej nroog nyob rau xyoo 2001, yog ib daim qauv qhia txog cov lus ceeb toom kom khiav tawm hauv Npanpiloos thaum muaj txoj cai Sunday. Txoj kev txiav txim uas raug coj los rau saum Tebchaws Meskas thaum muaj txoj cai Sunday, yog ib daim qauv qhia txog txoj kev txiav txim uas yuav raug coj los rau saum tag nrho lub ntiajteb thaum Michael sawv tsees thiab lub sijhawm uas tibneeg tseem muaj kev sim siab raug kaw. Khetos txoj kev kos npe uas yog Alpha thiab Omega raug sawv cev rov ua ntau zaus nyob hauv cov tseeb uas raug sawv cev los ntawm Blair Bill nyob rau xyoo 1888, thiab txhua yam uas xyoo 1888 sawv cev, rov tshwm sim dua nyob rau xyoo 2001.

Xyoo 2001, uas tau ua piv txwv tseg los ntawm 1888, tsis yog tsuas yog sawv cev rau lub cim kom khiav dim raws li qhov qias neeg uas ua rau kev puam tsuaj sawv cev xwb, tiam sis kuj tau raug sawv cev los ntawm xyoo 66 AD thiab kev kawv ib ncig ntawm Cestius thiab. Kev kawv ib ncig ntawm Titus xyoo 70 AD sawv cev rau txoj cai hnub Sunday hauv Tebchaws Meskas. Txoj cai hnub Sunday hauv Tebchaws Meskas raug sawv cev los ntawm xyoo 321 thiab thawj txoj cai hnub Sunday ntawm Constantine, hos 538 sawv cev rau lub sijhawm uas haiv neeg kawg ntawm lub ntiaj teb poob zwm rau lub cim ntawm tsiaj nyaum.

Xyoo 2001 yog 1888, Cestius thiab xyoo 66 AD. Txoj cai hnub Sunday yog Titus thiab cov xyoo 70 thiab 321. Xyoo 2001 kuj yog kev cai raus dej ntawm Yexus, thiab Nws txoj kev nqes los hauv Tshwmsim tshooj kaum thaum Lub Yim Hli 11, 1840. Tag nrho cov cim no pab txhawb rau kab ntawm Txoj Cai Lij Choj.

Keeb kwm yaj saub ntawm Tebchaws Meskas khiav mus ib txhij nrog keeb kwm ntawm Adventism. Xyoo 1798, txoj kev ua nom ntawm papacy tau txais nws qhov txhab tuag taus, thiab xyoo 1798 yog lub sijhawm kawg thaum ntu ntawm tej lus faj lem hauv Daniyees uas muaj feem txog keeb kwm ntawm thawj thiab tus tim tswv thib ob hauv Qhia Tshwm tshooj kaum plaub raug qhib tawm lawm. Nyob ntawd rau xyoo 1798, kev pib yaj saub ntawm Adventism raug cim tseg, thiab xyoo 1798 tus tsiaj qus ntawm lub ntiajteb uas muaj ob tug kub zoo li menyuam yaj tau los ua lub nceeg vaj thib rau ntawm lus faj lem hauv Phau Vajlugkub.

Xyoo 1798 tau raug xub qhia tseg los ntawm peb lub cim qhia yav tom ntej uas txuas nrog txoj kab ntawm tus tsiaj qus hauv ntiajteb, thiab yog li ntawd kuj txuas nrog kev hais lus ntawm Tebchaws Meskas, thiab Txoj Cai Lij Choj ntawm Tebchaws Meskas. Peb lub cim qhia ntawd yog Daim Ntawv Tshaj Tawm Kev Ywj Pheej, uas tau hais tawm hauv xyoo 1776, tom qab ntawd yog Txoj Cai Lij Choj xyoo 1789, thiab ces yog Alien and Sedition Acts xyoo 1798.

Peb peb lub cim tseem ceeb ntawd hais ncaj qha txog txoj kab yaj saub ntawm Txoj Cai Lij Choj thiab cim qhia txog qhov pib ntawm lub nceeg vaj thib rau hauv yaj saub qhia ntawm Phau Vajlugkub. Txoj cai Hnub Caiv yog qhov kawg ntawm txoj kev kav ntawm lub nceeg vaj thib rau hauv yaj saub qhia ntawm Phau Vajlugkub, thiab yog li ntawd raws li qhov yuav tsum muaj ntawm yaj saub, yuav tsum muaj peb lub cim tseem ceeb uas mus ua ntej qhov kawg, ib yam li tau raug ua piv txwv los ntawm peb lub cim tseem ceeb uas tau mus ua ntej qhov pib.

Xyoo 2001, thaum cov yees poob lawm, Patriot Act, raug ua cim qhia ua ntej los ntawm Blair Bill xyoo 1888, nrog rau txoj kev tawm tsam uas tshwm tawm meej ntawm cov thawj coj hauv Adventism ntawm Minneapolis General Conference. Ib txoj kev tawm tsam uas ib tug tim tswv tau hais rau Muam White tias raug ua cim qhia ua ntej los ntawm txoj kev tawm tsam Mauxes los ntawm Khaula, Dathas thiab Abilas, kuj raug ua cim qhia ua ntej los ntawm Khetos txoj kev cai raus dej xyoo 27 AD, kev txwv Islam thaum Lub Yim Hli 11, 1840 thiab Daim Ntawv Tshaj Tawm Kev Ywj Pheej xyoo 1776, ib yam li “qhov kev qias neeg uas ua kom puas tsuaj, uas Daniyees tus yaj saub tau hais txog” ua ib lub cim kom khiav dim ntawm txoj kev chim uas yuav los, raws li Cestius thiab xyoo 66 AD sawv cev.

Yog tias koj tseem nco tau tias txoj kab lus faj lem uas tam sim no peb tab tom txiav txim siab no yog txoj kab ntawm Txoj Cai Lij Choj ntawm Tebchaws Meskas, ces txhua txoj kab lus faj lem uas tau hais los saum no puav leej pab txhawb thiab tsa kom ruaj khov rau lub ntsiab lus faj lem uas txoj kab ntawm Txoj Cai Lij Choj sawv cev. Txawm li ntawd los, txoj kab uas zoo nkaus li muaj kev sib txuas nrog lwm txoj kab tshaj plaws yog txoj kab ntawm kev tsim tus tsiaj qus daim duab. Tus tsiaj qus daim duab yog ib daim duab ntawm tus tsiaj qus papal, uas raug sawv cev ua ib tug tsiaj qus uas muaj ib tug poj niam kav saum tus tsiaj qus ntawd, uas yog kev sib koom ua ke ntawm pawg ntseeg thiab lub xeev, nrog pawg ntseeg yog tus tswj hwm txoj kev sib raug zoo ntawd. Yuav kom Tebchaws Meskas tsim tau ib daim duab rau tus tsiaj qus, Protestantism uas tau thim rov qab ntawm txojkev ntseeg tseeb yuav tsum tswj hwm tsoom fwv kom txog rau qhov uas tsoom fwv yuav dhau thiab yuam kom coj raws li tej kev cai lij choj hais txog kev ntseeg, thiab thaum kawg yog txoj cai Hnub Caiv.

Thaum txoj txheej txheem tsim tsa tus duab ntawm tus tsiaj nyaum raug ua kom tiav lawm, Txoj Cai Lij Choj, uas tau raug sau tseg nrog ib txoj hauv paus ntsiab cai tseem ceeb tshaj plaws uas Thomas Jefferson tau sau ua lus hais tias “kev cais pawg ntseeg thiab lub xeev,” yuav raug muab rhuav tshem. Thaum tus kub Protestant muaj hwjchim coj tus kub Republican kom yuam kom ua raws li tej kev cai dab qhuas, lub plawv nruab nrab ntawm Txoj Cai Lij Choj yeej raug dua ntais ua tej daim, yog li ntawd nej thiaj pom txoj kev sib raug zoo raws li kev cev lus faj lem ntawm kab ntawm Txoj Cai Lij Choj thiab kab ntawm tus duab ntawm tus tsiaj nyaum.

Lub sijhawm uas tus mlom ntawm tus tsiaj qus raug tsim tsa tau pib xyoo 2001, nrog rau Txoj Cai Patriot Act, thiab nws xaus rau thaum txoj cai hnub Sunday los txog, thaum lub cim ntawm tus tsiaj qus raug yuam kom coj los siv. Nyob rau lub sijhawm ntawd, nag tom qab raug tsuag tawm, rau qhov nag tom qab pib poob thaum tus timtswv muaj hwjchim loj ntawm Tshwmsim kaum yim nqes los thiab ua kom lub ntiajteb ci ntsa iab nrog Nws lub yeeb koob, yam uas, raws li Muam White, yuav tshwm sim thaum tej tsev loj hauv Nroog New York raug rhuav nqes los los ntawm tus Tswv ib teg kov.

“Cov nag nag lig nram qab yuav poob los rau saum Vajtswv haiv neeg. Ib tug tim tswv muaj hwjchim loj yuav nqes saum ntuj los, thiab tag nrho lub ntiajteb yuav ci kaj lug vim nws lub yeeb koob.” Review and Herald, Plaub Hlis 21, 1891.

Lub sij hawm ntawm kev txau los nag tom qab sawv cev rau ib ntus uas cov nplej thiab cov txhauv ntawm tiam kawg ntawm Adventism tab tom raug lim thiab ntxuav kom dawb huv. Qhov kev lim thiab kev ntxuav ntawd xaus thaum txog txoj cai Hnub Caiv, thiab cov nkauj xwb muaj tswvyim uas muaj roj nyob rau thaum kev kub ntxhov ntawm txoj cai Hnub Caiv los txog, raug muab khi ua cim, ces Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv raug nchuav tawm yam tsis muaj kev txwv mus txog thaum Michael sawv tsees thiab lub sijhawm sim ntawm tibneeg raug kaw.

Thaum tab tom tsim tus duab ntawm tus tsiaj qus hauv Tebchaws Meskas, nag lig yuav tab tom poob txhaws me ntsis; thiab thaum tab tom tsim tus duab ntawm tus tsiaj qus thoob plaws ntiajteb, nag lig yuav raug nchuav tawm yam tsis muaj kev txwv.

Xyoo 2001 kev sim siab ntawm pawg ntseeg Seventh-day Adventist Laodicea tau pib, raws li tau raug ua qauv qhia tseg los ntawm cov Protestant hnub tim 11 Lub Yim Hli, 1840, thiab los ntawm Yixayee thaum ub thaum Khetos tau ua kevcai raus dej.

“Lub sij hawm ntawm txoj kev sim siab twb tab tom los txog rau saum peb lawm, vim txoj suab nrov nrov ntawm tus timtswv thib peb twb pib lawm hauv txoj kev qhia tawm txog txoj kev ncaj ncees ntawm Khetos, tus Cawmseej uas zam txim rau kev txhaum. Qhov no yog qhov pib ntawm qhov kaj ntawm tus timtswv uas nws lub yeeb koob yuav puv nkaus tag nrho lub ntiajteb.” Selected Messages, phau 1, 362.

Txoj kev sim siab kawg rau cov neeg ntawm daim ntawv cog lus qub pib thaum qhov kaj ntawm tus timtswv hauv Tshwm Sim kaum yim pib nthuav tawm Nws txoj lus. Nws txoj lus kuj raug sawv cev nyob hauv peb nqe thawj ntawm tshooj kaum yim hauv Tshwm Sim, thiab peb nqe ntawd, raws li Muam White, tau tiav thaum cov tsev loj hauv Nroog New York poob los.

Ces txojkev sim ntawd txawm pib lawm, raws li Yauhas tau sawv cev tseg hauv tshooj kaum ntawm Phau Tshwm Sim. Qhov kev sim ntawd yog saib seb koj puas yuav txais phau ntawv me uas nyob hauv tus timtswv txhais tes, thiab ces noj nws. Nyob rau lub sijhawm sim no, thaum nag tom qab raug txau nqis, nws tsuas poob rau saum cov uas xaiv los txais phau ntawv me ntawd thiab noj nws xwb.

“Coob leej coob tus twb tsis tau txais nag thaum ntxov raws li qhov loj heev lawm. Lawv tsis tau txais tag nrho tej txiaj ntsig uas Vajtswv tau npaj tseg li no rau lawv. Lawv cia siab tias qhov uas tseem tsis txaus ntawd yuav raug ua kom puv los ntawm nag thaum kawg. Thaum txoj kev tshav ntuj uas nplua nuj tshaj plaws yuav raug pub los, lawv npaj siab yuav qhib lawv lub siab txais yuav nws. Lawv tab tom ua ib qho yuam kev txaus ntshai heev. Tes haujlwm uas Vajtswv tau pib hauv tibneeg lub siab los ntawm kev muab Nws txoj kev kaj thiab kev paub, yuav tsum mus ntxiv tsis tu ncua. Txhua tus neeg nyias yuav tsum paub txog nws tus kheej txoj kev tsim nyog. Lub siab yuav tsum raug muab nchuav kom dawb huv ntawm txhua yam kev qias neeg thiab raug ntxuav kom tsim nyog rau Vaj Ntsuj Plig nyob hauv. Nws yog los ntawm kev lees txim thiab tso tseg kev txhaum, los ntawm kev thov Vajtswv kub siab thiab kev fij lawv tus kheej rau Vajtswv, uas cov thwjtim thaum ub tau npaj rau txoj kev nchuav los ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv rau Hnub Peetekos. Tib yam haujlwm ntawd, tsuas yog yuav tsum ua kom ntau dua xwb, yuav tsum raug ua tam sim no. Ces tus neeg sawv cev tibneeg tsuas yog yuav tsum thov kom tau txoj koob hmoov, thiab tos tus Tswv kom ua kom tes haujlwm uas hais txog nws tiav. Nws yog Vajtswv uas tau pib tes haujlwm, thiab Nws yuav ua kom Nws tes haujlwm tiav, ua rau tibneeg puv npo nyob hauv Yexus Khetos. Tiamsis yuav tsum tsis txhob muaj kev saib tsis taus txoj kev tshav ntuj uas raug sawv cev los ntawm nag thaum ntxov. Tsuas yog cov uas tab tom ua neej raws li txoj kev kaj uas lawv twb tau txais lawm xwb thiaj yuav tau txais kev kaj loj dua. Tshwj tsis yog peb tab tom niaj hnub loj hlob mus tom ntej hauv kev ua kom pom tseeb tej kev tsim txiaj uas muaj sia thiab ua haujlwm ntawm tus Khixatia, peb yuav tsis paub txog tej kev tshwm sim ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv nyob hauv nag thaum kawg. Tej zaum nws yuav poob rau saum tej siab nyob txhua qhov puag ncig peb, los peb yuav tsis pom tseeb lossis txais yuav nws.” Testimonies to Ministers, 506, 507.

Cov neeg uas tau noj zaj xov ntawm xyoo 2001 tau txais ib zaj xov uas phim rau lub sijhawm ntawd, tabsis lawv yuav tsum raug sim kom thiaj qhia tau tias lawv puas tau muab zaj xov ntawd nkag rau hauv lawv lub neej kev paub uas tau npaj rau lub foob ntawm Vajtswv tiag tiag. Vim li ntawd, nyob rau lub sijhawm ntawd nag lig thiaj raug sawv cev ua kev txau dej, rau qhov cov nplej thiab cov txhauv tseem nyob ua ke. Yog li ntawd, Muam White hais tias, “Tej zaum nws yuav tab tom poob saum cov siab nyob puag ncig peb, tabsis peb yuav tsis pom lossis tsis txais yuav nws.” Thaum cov neeg txawj ntse raug cais tawm ntawm cov neeg ruam lawm, ces nag lig thiaj raug nchuav tawm yam tsis muaj kev ntsuas, ib yam li thaum Hnub Peetekos, uas yog yam piv txwv txog txoj cai Hnub Sunday.

“Tsis tas li ntawd thiab, cov paj lug no qhia tias yuav tsis muaj ib lub sijhawm txiav txim siab dua tom qab kev txiav txim. Thaum tes haujlwm ntawm txoj moo zoo tiav lawm, tam sim ntawd yuav muaj kev cais tawm ntawm cov neeg zoo thiab cov neeg phem, thiab txoj hmoo ntawm txhua pab neeg yuav raug txiav tseg mus ib txhis.” Christ’s Object Lessons, 123.

Lub sij hawm ntawm kev txau nag tom qab, uas tom qab ntawd yog ib lub sij hawm thaum nag tom qab raug muab nchuav tawm yam tsis muaj txwv, kuj raug piav qhia ua ob lub sij hawm uas kev txiav txim raug ua tiav rau Vajtswv haiv neeg. Lub sij hawm thawj ntawm kev txiav txim rau Vajtswv haiv neeg tau pib nrog Vajtswv lub tsev rau lub Cuaj Hlis 11, 2001, thiab thaum txoj cai Hnub Caiv kev txiav txim ntawd mam raug ua tiav rau Vajtswv lwm pab yaj uas tab tom teb rau los sis tsis lees txais lub suab quaj nrov ntawm tus tim tswv thib peb uas pib thaum txoj cai Hnub Caiv hauv Tebchaws Meskas, thiab xaus thaum Mikhaees sawv tsees, thiab lub sij hawm sim siab rau tibneeg kaw lawm.

Ob ntu ntawm nag lig, uas kuj yog ob ntu ntawm txoj kev txiav txim uas pib ntawm Vajtswv lub tsev, thiab tom qab ntawd txav mus rau Vajtswv pab yaj lwm pab, kuj yog ob ntu ntawm kev tsim tus duab ntawm tus tsiaj qus.

Nyob rau hauv thawj zaug ntawm ob lub sijhawm cev Vajtswv lus ntawd, thaum kev txiav txim raug coj los rau saum Vajtswv pawg ntseeg thiab kuj rau saum Tebchaws Meskas, yog tib zaj keeb kwm ntawd uas ob lub kub Republican thiab lub kub Protestant puav leej raug txiav txim. Tseeb ntawm qhov chaw uas Laodicea Adventism raug ntuav tawm ntawm tus Tswv lub qhov ncauj, Tebchaws Meskas puv nws lub khob sijhawm sim siab, thiab kev puam tsuaj ntawm haiv tebchaws raug coj los rau saum lub tebchaws, ces Xatas tshwm sim thiab pib nws txoj haujlwm txaus kawg nkaus. Ib puas plaub caug plaub txhiab leej raug muab khi ua cim thiab raug tsa siab ua ib lub chij thaum txoj cai Hnub Caiv raug tsa.

Peb raug qhia tias tsis muaj peevxwm piav tau ib qho kev xav txog “tej kev paub ntawm Vajtswv haiv neeg uas yuav tseem muaj txojsia nyob saum lub ntiajteb thaum lub yeeb koob saum ntuj ceeb tsheej thiab kev rov muaj dua ntawm tej kev tsim txom yav tag los raug sib xyaw ua ke.”

“Xatas yog ib tug kawm Vajlugkub uas rau siab heev. Nws paub tias nws lub sijhawm tshuav luv lawm, thiab nws nrhiav hauv txhua qhov chaw kom tiv thaiv txoj haujlwm ntawm tus Tswv saum lub ntiajteb no. Tsis muaj peev xwm piav tau ib lub tswv yim twg txog tej kev paub uas haiv neeg ntawm Vajtswv, cov uas yuav tseem ciaj sia nyob saum lub ntiajteb thaum lub yeeb koob saum ntuj ceeb tsheej thiab ib qho kev rov tshwm sim ntawm tej kev tsim txom ntawm yav tag los raug sib xyaw ua ke. Lawv yuav taug kev hauv qhov kaj uas tawm los ntawm lub zwm txwv ntawm Vajtswv. Los ntawm kev pab ntawm cov tim tswv yuav muaj kev sib txuas lus tsis tu ncua ntawm ntuj ceeb tsheej thiab lub ntiajteb. Thiab Xatas, raug puag ncig los ntawm cov tim tswv phem, thiab lees tias nws yog Vajtswv, yuav ua txuj ci tseem ceeb txhua yam, kom dag tau, yog tias ua tau, txawm yog cov xaiv tseg kiag los xij. Haiv neeg ntawm Vajtswv yuav tsis pom lawv txoj kev nyab xeeb nyob hauv kev ua txuj ci tseem ceeb, rau qhov Xatas yuav dag qog cov txuj ci tseem ceeb uas yuav raug ua. Haiv neeg ntawm Vajtswv uas raug sim thiab raug kuaj lawm yuav pom lawv lub hwjchim nyob hauv lub cim uas tau hais txog hauv Khiav Dim 31:12–18. Lawv yuav tsum sawv ruaj khov saum lo lus uas muaj sia: ‘Muaj sau tseg lawm.’ Nov yog tib lub hauv paus uas lawv yuav sawv tau ruaj khov thiab muaj kev nyab xeeb. Cov uas tau rhuav lawv txoj kev cog lus nrog Vajtswv yuav nyob rau hnub ntawd yam tsis muaj Vajtswv thiab tsis muaj kev cia siab.” Testimonies, volume 9, 16.

Kev rov muaj dua ntawm tej kev tsim txom yav tag los pib ntawm txoj cai Hnub Caiv hauv Tebchaws Meskas, rau qhov Xatas pib nws txoj hauj lwm uas txaus ntshai kawg rau lub sijhawm ntawd, thiab cov ntxhais nkauj xwb uas txawj ntse, cov uas twb raug “sim thiab kuaj” lawm, ces yuav “taug kev hauv qhov kaj uas tawm tuaj ntawm Vajtswv lub zwm txwv.” Qhov no yuav raug ua kom tiav los ntawm txoj hauj lwm ntawm cov timtswv, rau qhov “los ntawm cov timtswv yuav muaj kev sib txuas lus tsis tu ncua ntawm ntuj ceeb tsheej thiab lub ntiaj teb.”

“Cov cov raug pleev roj uas sawv ntawm tus Tswv ntawm tag nrho lub ntiajteb, muaj txoj hauj lwm uas ib zaug tau muab rau Xatas ua tus Kherub uas npog. Los ntawm cov tsiaj dawb huv uas nyob ib puag ncig nws lub zwm txwv, tus Tswv khaws cia txoj kev sib txuas lus tsis tu ncua nrog cov neeg nyob hauv ntiajteb. Cov roj kub sawv cev rau txoj kev tshav ntuj uas Vajtswv txhawb cov teeb ntawm cov ntseeg kom puv npo, xwv kom lawv tsis txhob plam plam thiab tuag. Yog hais tias tsis yog vim cov roj dawb huv no raug nchuav los saum ntuj ceeb tsheej hauv tej xov uas los ntawm Vajtswv tus Ntsuj Plig, ces tej hwj chim ntawm kev phem yuav tswj tau tibneeg tag nrho.”

“Vajtswv raug saib tsis taus thaum peb tsis txais tej lus uas Nws xa tuaj rau peb. Yog li ntawd peb thiaj tsis kam txais cov roj kub uas Nws yuav nchuav rau hauv peb tej ntsuj plig kom muab txuas mus rau cov uas nyob hauv qhov tsaus ntuj. Thaum lub suab hu tuaj hais tias, ‘Saib seb, tus nraug vauv tabtom los; nej cia li tawm mus ntsib nws,’ cov uas tsis tau txais cov roj dawb huv, cov uas tsis tau khaws cia txoj kev tshav ntuj ntawm Khetos hauv lawv lub siab, yuav pom, ib yam li cov nkauj xwb ruam, tias lawv tsis tau npaj txhij mus ntsib lawv tus Tswv. Lawv tsis muaj, nyob hauv lawv tus kheej, lub hwjchim yuav tau cov roj ntawd, thiab lawv lub neej raug puas tsuaj. Tiamsis yog thov Vajtswv tus Ntsuj Plig Dawb Huv, yog peb thov ntuas ib yam li Mauxe tau thov tias, ‘Thov qhia koj lub hwjchim ci ntsa iab rau kuv pom,’ ces Vajtswv txoj kev hlub yuav raug nchuav dav rau hauv peb lub siab. Los ntawm cov kav kub, cov roj kub yuav raug muab pub rau peb. ‘Tsis yog los ntawm lub zog, los sis los ntawm hwjchim, tiamsis yog los ntawm kuv tus Ntsuj Plig, tus Tswv uas kav txhua pab tub rog hais li ntawd.’ Los ntawm kev txais cov duab ci kaj ntawm Lub Hnub ntawm Kev Ncaj Ncees, Vajtswv cov menyuam ci ntsa iab ua tej teeb pom kev hauv lub ntiajteb.” Review and Herald, July 20, 1897.

Cov neeg muaj tswvyim yog cov uas raug muab lub cim ntim rau hauv Tshwmsim tshooj xya thiab Exekees tshooj cuaj, thiab raug muab piv txawv ntawm cov neeg ruam uas saib tsis taus tus Tswv, vim lawv tsis kam txais “cov lus txuas lus uas nws xa los.” Cov neeg ruam yog cov “uas tau rhuav lawv tej lus cog tseg nrog Vajtswv, uas nyob rau hnub ntawd yuav tsis muaj Vajtswv thiab tsis muaj kev cia siab.” Ob pab neeg ntawd raug sim thiab raug coj mus txog ib qho chaw uas lawv qhia tawm lawv tus cwj pwm raws li seb lawv puas kam lees lossis tsis kam lees txoj xov ntawm lub sijhawm ntawd. Txoj xov ntawm lub sijhawm ntawd txij li lub Cuaj Hlis 11, 2001 los lawm tau yog txoj xov ntawm nag tom kawg.

Txoj lus ntawm nag lig raug lees paub los ntawm txoj kev qhia “kab saum kab” raws li tau muab tso tawm hauv Yaxayas tshooj nees nkaum yim. Txoj kev qhia “kab saum kab” yog Vajtswv txoj kev uas Nws tau tsa tseg rau kev kawm Vajlugkub, thiab yog li ntawd, tsis kam lees txoj kev qhia ntawd tsis yog tsuas yog tsis kam lees txoj lus uas raug sawv cev los ntawm kev siv “kab saum kab,” ib qho me ntsis ntawm no thiab ib qho me ntsis ntawm ntawd xwb, tiam sis kuj yog tsis kam lees Tus uas pub txoj kev qhia ntawd thiab.

Vim yog cov kev txwv uas tau tshoov siab thiab raug qhia tawm hauv txoj kev sim uas coj mus rau kev muab lub cim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej, nws pom tseeb tias tib txoj kev xwb uas ib tug me nyuam ntawm Vajtswv thiaj yuav hla tau dhau hauv keeb kwm uas “lub yeeb koob saum ntuj ceeb tsheej thiab kev rov qab los ntawm tej kev tsim txom yav tag los tau sib xyaw ua ke,” yog yuav tsum nyob hauv ib qho kev paub uas qhov kaj los ntawm Vajtswv lub zwm txwv thiaj yuav raug lees paub. Nws yuav tsum raug lees paub, txwv tsis pub ces nws tsis muaj txiaj ntsig dab tsi li, thiab peb yuav ploj lawm.

“Peb yuav tsum tsis txhob tos txog nag lig. Nws tab tom los rau saum txhua tus uas yuav lees paub thiab txais yuav lwg thiab tej nag tshauv ntawm txoj kev tshav ntuj uas poob los rau saum peb. Thaum peb khaws txhua daim tawg ntawm qhov kaj lug, thaum peb hwm Vajtswv txoj kev hlub tshua uas ruaj khov, tus uas zoo siab thaum peb tso siab rau Nws, ces txhua lo lus cog tseg yuav raug ua kom tiav. [Yaxayas 61:11 quoted.] Tag nrho lub ntiajteb yuav tsum puv npo ntawm Vajtswv lub yeeb koob.” The Seventh-day Adventist Bible Commentary, volume 7, 984.

Nyob rau lub sijhawm uas tau pib thaum tus tim tswv ntawm Tshwm Sim kaum yim puv tag nrho lub ntiajteb nrog Nws lub yeeb koob, pib rau hnub tim 11 lub Cuaj Hli, 2001, nag lig tsuas yog los “saum” cov “uas” tau “lees paub thiab txais yuav lwg thiab cov nag tshauv ntawm txoj kev tshav ntuj uas” tab tom “poob los saum peb.” Qhov “kev yuam kev loj” uas Viv Ncaus White tau qhia tseg yav tas los, yog thaum cov nkauj xwb ruam xav tias lawv yuav tos tau kom txog thaum nag lig raug nchuav tawm yam tsis muaj kev txwv, vim thaum ntawd lawv xav tias lawv tseem yuav caum cuag tau. Tsis yog li ntawd; tsuas yog cov uas tab tom loj hlob hauv lawv txoj kev to taub txog Vajtswv Txojlus yaj saub xwb thiaj tau txais qhov kaj ntxiv.

Thaum peb xaus zaj lus no, lub ntsiab lus uas kuv xav qhia kom meej yog hais txog lub hom phiaj ntawm lub sij hawm sim siab uas tam sim no peb tab tom nyob hauv. Yog peb yuav tsum “taug kev hauv qhov kaj uas tawm hauv Vajtswv lub zwm txwv los” nyob rau lub sij hawm uas tej kev tsim txom yav tag los rov muaj dua, ces peb yuav tsum paub thiab tuav rawv lo Lus faj lem kom zoo ua ntej lub sij hawm kev kub ntxhov ntawd los txog.

Hauv zaj ib, Daniel thiab peb tug neeg tsim txiaj ntawd twb ua tiav lawv txoj kev kawm lawm ua ntej lawv nkag mus raug Nebuchadnezzar sim. Tau plaub caug hnub Khetos qhib lo lus cev Vajtswv lus rau cov thwjtim kom lawv to taub ua ntej txog kaum hnub uas cov thwjtim ua kom lawv txoj kev sib haum xeeb tiav. Tom qab ntawd thiaj los txog Hnub Peetekos, uas yog ib daim duab piv txog txoj cai Sunday.

Hauv Daniyees tshooj peb, Shadrach, Meshach, thiab Abednego tau qhia rau Nebuchadnezzar tias lawv tsis xav tau sij hawm ntxiv li, rau qhov lawv twb txiav txim ruaj khov lawm txog yam uas lawv yuav tsum ua rau lub sij hawm sim siab ntawm txoj cai Sunday. Lawv txoj kev ncaj ncees tau raug tsa kom loj kawg thaum lawv taug kev hauv qhov cub hluav taws nrog Khetos, thiab txoj xov uas lawv twb tau txiav txim ruaj khov los txais ua ntej txoj kev sim siab ntawd, tau raug coj mus thoob plaws txhua lub ntiaj teb uas neeg paub nyob rau lub sijhawm ntawd los ntawm txhua tus nom tswv qhua uas tau ua tim khawv txog txuj ci tseem ceeb ntawd hauv qhov cub hluav taws.

Peb yuav txuas ntxiv tej kev xav no hauv tsab xov xwm tom ntej.