Tsib Lub Hlis Uas Muab Zais Cia

Xyoo 1838, Josiah Litch tau nthuav tawm zaj xov hais txog Islam uas nqe kaum ua piv txwv qhia, thiab muab zaj xov ntawd txuas nrog lub sijhawm uas tau teev tseg hauv nqe kaum tsib. Thaum ntawd, tseem muaj tej feem ntawm cov lus faj lem uas raug muab zais ntawm Litch. Thaum txog lub Yim Hli tim 1, xyoo 1840, Litch tau luam tawm ib zaj lus nthuav qhia uas ntxaws dua, raws li tej uas tau qhia tshwm rau nws tom qab xyoo 1838 los ntawm zaj xov hais txog “tsib lub hlis.” Xyoo 1838, ib feem ntawm zaj xov hais txog “tsib lub hlis” hauv Tshwmsim tshooj cuaj tseem raug muab zais ntawm Litch. Feem uas raug muab zais ntawm cov lus faj lem hais txog tsib lub hlis ntawd tau raug muab qhib lub cim nias rau Litch ua ntej xyoo 1840, thiab qhov kev qhib lub cim nias ntawd tau ua rau Vajtswv lub hwjchim tshwm los txij xyoo 1840 mus txog xyoo 1844.

Lub sijhawm tsib lub hlis hauv nqe tsib tau raug muab zais cia mus txog xyoo 2026. Thaum Elisabeth tawm los tom qab nws tau nkaum tsib lub hlis lawm, Mary tuaj cuag nws. Mary txuas lub sijhawm tsib lub hlis ntawm kev nkaum ntawd rau zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb, rau qhov, tsis zoo li Elisabeth, Mary yog ib tug nkauj xwb uas xeeb tub, hos Elisabeth yog ib tug pojniam uas xeeb tub thaum nws twb dhau lub hnub nyoog uas muaj menyuam tau lawm. Ob qhov kev yug menyuam ntawd nyias yog nyias ib qho txujci tseem ceeb, tiamsis Mary yog ib tug nkauj xwb. Txhua tus yaj saub puavleej hais txog lub ntiajteb kawg, thiab cov nkauj xwb hauv tiam kawg uas Mary ua tus sawv cev rau yog tsib tug nkauj xwb uas muaj tswvyim, uas koom ua pawg kev ntseeg Philadelphian ntawm tus timtswv thib peb, thiab lawv raug suav ua ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Elisabeth thiab Mary sib ntsib rau lub hlis thib rau, tom qab Elisabeth tau nkaum tsib lub hlis lawm. Lub sijhawm tsib lub hlis hauv nqe tsib tau raug muab zais cia mus txog xyoo 2026.

Thaum John yug los, Mary rov qab mus rau Nazareth, thiab Zacharias rov hais tau lus lawm. Mary nyob nrog Elisabeth mus txog thaum lub qhov rooj raug kaw thaum muaj txoj kevcai Hnub Ib, uas yog thaum lus faj lem hais lus. Zacharias yog lub cim qhia kev alpha uas raug ua kom hais tsis tau lus, thiab nws kuj yog lub cim qhia kev omega uas hais lus thaum nws tus tub yug los. Zacharias nyob ntawm qhov pib thiab qhov kawg, sawv cev rau tus timtswv thib ib thiab tus timtswv thib peb tibsi. Elisabeth yog tus timtswv thib ob tsab xov, thiab Mary yog tsab xov ntawm lub suab qw thaum ib tag hmo uas tuaj koom nrog Elisabeth thaum lub sijhawm nyob zais tsib lub hlis xaus.

Noah tsev neeg uas muaj yim leej tau nyob nkaum hauv lub nkoj ntev li tsib lub hlis, ces lub nkoj thiaj los nres rau saum Roob Ararat. Lub suab qw thaum ib tag hmo tau koom nrog tus tim tswv thib ob nyob rau Exeter thiab txuas ntxiv mus txog thaum lub qhov rooj kaw rau hnub tim 22 lub Kaum Hli Ntuj xyoo 1844, ua kom zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb muaj tiav. Mary tau koom nrog Elisabeth nyob rau Exeter thiab nyob txuas ntxiv mus txog thaum John yug los.

Txoj xov uas tau muab zais tsis pub Litch paub hauv xyoo 1838 yog txoj xov hais txog “tsib lub hlis.” Yim leej uas nyob hauv lub nkoj yog lub cim sawv cev rau qhov muab tsib lub hlis zais; qhov ntawd yog Elisabeth qhov uas nws nkaum cev rau thawj tsib lub hlis uas nws xeeb tub. Tus Tswv yog tus muab Nws txhais tes npog tsib lub hlis ntawd rau xyoo 1838, mus txog thaum Nws tshem Nws txhais tes tawm ntawm tsib lub hlis ntawd, thiaj cia Litch luam tawm hnub tim ntawd kaum hnub ua ntej qhov uas tau hais tseg ntawd muaj tiav. Thaum lub cim nias foob ntawm txoj xov hais txog tsib lub hlis raug muab hle tawm nyob rau tiam kawg, raws li txoj xov ntawd tab tom raug muab nthuav tawm tam sim no, ces koj nyob rau ntawm rau hnub ntawm lub rooj sib txoos pw hav zoov nyob Exeter, txij hnub tim 12 mus txog hnub tim 17 lub Yim Hli xyoo 1844, uas tom qab ntawd muaj rau caum rau hnub mus txog lub qhov rooj uas kaw rau hnub tim 22 lub Kaum Hli xyoo 1844. Muaj xya caum ob hnub, tiamsis thaum muab cov hnub ntawd tso rau hauv ib txoj kab sijhawm raws li lus faj lem, thiab mam li muab cov cim qhia kev ntawd cais tawm nyias nyob nyias, ces pom tau tias lub cim qhia txog kev vij nroog uas lub rooj sib txoos pw hav zoov nyob Exeter sawv cev rau ntawd yog rau hnub, uas tom qab ntawd muaj rau caum rau hnub mus txog lub qhov rooj uas kaw lawm. Raws li lus faj lem, ncua sijhawm ntawd muaj 6 6 6 ua lub cim sawv cev.

Zaj keeb kwm ntawm kev vij puag, uas lub sijhawm txij Exeter mus txog hnub tim 22 lub Kaum Hli sawv cev rau, muaj Lamej, tus uas yog tiam thib rau hauv Khayee caj ces, ua tus sawv cev. Lub qhov rooj raug kaw tsis ntev tom qab uas txoj lus faj lem txog tsib lub hlis raug qhib lub cim nias lawm. Lub qhov rooj ntawd raug kaw zuj zus, tiam sis rau txoj kev ntseeg Adventist, txoj kev kaw zuj zus ntawd pib thaum 9/11, thiab xaus thaum kev vij puag los txog. Thaum kev vij puag los txog, nej yuav nthuav tawm tus cwj pwm ntawm Lamej hauv Khayee caj ces lossis tus cwj pwm ntawm Lamej hauv Xej caj ces. Tus lej ntawm zaj keeb kwm ntawd rau Lamej hauv Khayee caj ces yog 6 6 6, hos tus lej rau Lamej hauv Xej caj ces thiab pawg ntseeg uas kov yeej yog 7 7 7.

Qhov kev tshwm tawm ntawm ob hom xeeb ceem uas ob tug Lamech thiab cov lej 666 lossis 777 sawv cev rau ntawd pib nrog tej xwm txheej uas ua rau pej xeem tig los tsom ntsoov rau txoj kev ntseeg Adventist, thaum muaj lus nug tias vim li cas cov ntseeg Adventist thiaj nyob twj ywm tsis hais txog lo lus ceeb toom txog cov pob hluav taws ntawm Nashville. Qhov kev sib cav sib ceg uas hajyam loj zuj zus ntawd dhau los ua ib qho kev qhia uas pom ntawm qhov muag ua ntej qhov kev kaw qhov rooj ntawm txoj kevcai Hnub Ib uas yuav los sai sai, uas cov tsiaj nce txoj kev qaij mus rau hauv lub nkoj twb tau ua lub cim qhia ua ntej txog lawm. Qhov kev ceeb toom uas pom ntawm qhov muag thiab hajyam loj zuj zus ntawd kuj twb muaj tej uas Elijah tau ntsib saum Roob Carmel thiab lub zog kev ntseeg Millerite xyoo 1844 ua cov cim qhia ua ntej lawm thiab.

Tus Qauv Raws Li Lus Faj Lem ntawm Kev Vij Nroog

Tus qauv hauv tej lus faj lem uas hais txog kev vij ib lub nroog mus txog thaum lub nroog ntawd raug puam tsuaj sawv cev rau ib ntu sijhawm uas pib nrog ib lub cim thiab xaus nrog ib lub cim. Nws sawv cev rau ib ntu sijhawm thiab ib lub sijhawm tshwj xeeb. Muaj ntau txoj kev uas siv los sawv cev rau lub sijhawm tsim tus mlom. Txhua tus qauv lus faj lem zoo li no hauv cov lus tim khawv uas tau txais kev tshoov siab puav leej ua qauv qhia ua ntej txog lub sijhawm sim siab ntsig txog tus tsiaj nyaum tus mlom, uas mus txog qhov kawg uas yog tus tsiaj nyaum lub cim.

“‘Tus tsiaj tus mlom’ sawv cev rau hom kev ntseeg Protestant uas thim txoj kev ntseeg tseeb lawm, uas yuav tsim muaj thaum cov pawg ntseeg Protestant nrhiav kev pab ntawm nom tswv lub hwjchim los yuam kom tibneeg ua raws li lawv tej lus qhuab qhia. Tseem yuav tau txhais kom meej tias ‘tus tsiaj lub cim’ yog dabtsi.” Txoj Kev Tawm Tsam Loj, 445.

Lub caij nyoog ntawd sawv cev rau kev tsim tus mlom uas tsa rau tus tsiaj thiab muaj tus tsiaj tus yam ntxwv; yuav yuam kom txais tus tsiaj lub cim thaum tus mlom uas tab tom raug tsim ntawd mus txog theem uas nws muaj peev xwm hais kom ib txoj kevcai Hnub Ib tshwm muaj los. Nenpukajnexales tau ua tus qauv qhia ua ntej txog lub cim ntawm Loos txoj cai kav thaum Yeluxalees raug rhuav tshem. Txawm yog Npanpiloos lossis Loos los xij, tus qauv ntawm kev vij lub nroog qhia tshwj xeeb txog tus vajntxwv sab qaum teb nyob rau tiam kawg. Orhan txoj kev vij lub nroog txij xyoo 1333 mus txog xyoo 1337 thiab plaub xyoos txij lub Xya Hli tim 27 xyoo 1449 mus txog thaum vij lub nroog Constantinople xyoo 1453 tsis yog ua qauv qhia ua ntej txog lub caij nyoog txij lub Yim Hli tim 11 xyoo 1840 mus txog lub Kaum Hli tim 22 xyoo 1844 xwb, tiamsis tej kev vij lub nroog ntawd kuj qhia tshwj xeeb txog lub luag haujlwm uas Islam muaj ua cov tub ki ntawm cua sab hnub tuaj hauv Vajlugkub tej lus faj lem. Lub ntsiab hais txog tus vajntxwv sab qaum teb (Npanpiloos lossis Loos) thiab cua sab hnub tuaj yog “tej xov xwm los ntawm sab hnub tuaj thiab los ntawm sab qaum teb” hauv Daniyee 11:45.

Tiamsis tej xov uas tuaj sab hnub tuaj thiab sab qaum teb tuaj yuav ua rau nws ntxhov siab: yog li ntawd nws yuav tawm mus nrog kev npau taws loj kawg, mus ua kom coob leej puam tsuaj thiab muab lawv tua pov tseg huv tibsi. Daniyee 11:44.

Plaub xyoos txij hnub tim 27 lub Xya Hli xyoo 1449 mus txog thaum lub nroog Constantinople raug vij xyoo 1453 tsis yog qhia txog ib ntu sijhawm plaub xyoos xwb, tiamsis thaum muab xam ua ke nrog John Palaiologos txoj kev tuag xyoo 1448, kuj siv tsib xyoos los sawv cev rau ntu sijhawm ntawd thiab.

Tus qauv no pom muaj nyob rau hauv ob zaug uas Yeluxalees raug rhuav tshem thiab hauv dej nyab tiam Nau-a. Tus qauv no muaj nyob hauv thawj zaug ua Kevcai Hla Dhau hauv tebchaws Iziv, thaum uas tau tseev kom tus timtswv uas ua kev puam tsuaj pom lub cim ntshav ntawm lub qhov rooj uas coj Falau thiab nws pab tub rog mus rau hauv hiavtxwv, mus txog thaum tej cua sab hnub tuaj raug tso tawm thiab tej dej kaw lub qhov rooj nkag mus rau hauv lub tebchaws uas tau cog lus tseg. Tus qauv no muaj nyob hauv keeb kwm alpha ntawm pawg ntseeg Pergamos txij xyoo 313 mus txog thawj txoj kevcai Hnub Ib hauv xyoo 321, thiab kuj muaj nyob hauv keeb kwm omega ntawm Pergamos txij Justinian tsab cai txib hauv xyoo 533 mus txog txoj kevcai Hnub Ib xyoo 538. Hais txog Pergamos, lub cim yog ib tsab cai tshaj tawm lossis ib tsab cai txib, tiamsis ob hom no puavleej pib ib lub caij nyoog uas mus xaus rau ntawm ib txoj kevcai Hnub Ib.

Tus qauv ntawm Ezekiel qhov kev vij thiab kev rhuav tshem Jerusalem yog txij xyoo 587 ua ntej Yexus yug mus txog xyoo 586 ua ntej Yexus yug: ob xyoos thaum suav nrog thawj xyoo thiab xyoo kawg huvsi, thiab 1.5 xyoos thaum suav raws lub sijhawm uas dhau tiag. Lwm tus qauv ntawm kev vij hauv lus faj lem kuj muaj ob xyoos ua qhov sawv cev hauv txoj kev ua tsov ua rog ntawm Panium, uas suav nrog kev sib ntaus sib tua ntawm Panium hauv xyoo 200 ua ntej Yexus yug thiab kev vij Sidon hauv xyoo 198 ua ntej Yexus yug. Kev tuag ntawm Ezekiel tus pojniam sib haum nrog kev tuag ntawm Lamech, kev tuag ntawm John Palaiologos thiab kev sib ntaus sib tua ntawm Panium.