Petus nyob ntawm Panium (Caesarea Philippi), uas tsuas yog rau lossis yim hnub ua ntej qhov nruab nrab ntawm peb zaug uas Petus, Yauhas thiab Yakaunpaus tau mus nyob ib leeg nrog Yexus. Zaug thawj yog qhov qhia tawm txog Nws lub hwjchim hauv kev sawv rov los ntawm Yailus tus ntxhais uas muaj kaum ob xyoos; zaug ob yog qhov qhia tawm txog Nws lub hwjchim ci ntsa iab saum lub roob hloov cev; thiab zaug peb yog Khexemanes, qhov qhia tawm txog Nws txoj kev txom nyem. Nyob ntawm Panium hauv tshooj kaum ib, Petus raug teem kom nyob kiag ua ntej tus ntoo khaub lig ntawm nqe kaum rau. Lub roob ntawd yog qhov nruab nrab ntawm peb txoj kev mus tshwjxeeb uas muaj peb tug thwjtim. Nyob saum lub roob, Leej Txiv saum ntuj kuj tau hais lus zaum ob hauv peb zaug; Leej Txiv tau hais lus thaum ua kevcai raus dej, saum lub roob, thiab tom qab ntawd kiag ua ntej tus ntoo khaub lig. Petus nyob ob zaug ntawm qhov nruab nrab ntawm peb qhov xwm txheej tshwjxeeb. Nws kuj yog qhov nruab nrab ntawm tshooj kaum ib txog nees nkaum ob hauv Mathais.
Tus Neeg Asxilias##
Lub roob tau los ua ntej txoj kev nkag los hauv yeej koob meej, uas tau pib nrog tus nees luav raug daws kom nqa qhov txi mus rau hauv Yeluxalees, ib yam li Anplahas tus nees luav tau nqa cov ntoo rau qhov txi saum Moriah, qhov chaw qub ntawm lub tuam tsev hauv Yeluxalees. Kev cai noj hmoov nrov raj hauv kab ke ntawm Leviticus nees nkaum peb cim txog kev daws tus nees luav, yog li qhov kev ntsib saum lub roob ntawm kev hloov hwjchim ci ntsa iab tau ua ntej txoj kev nkag los hauv yeej koob meej, yog li ntawd muab Petus tso rau hauv keeb kwm ntawm peb caug hnub ntawm Leviticus nees nkaum peb uas raug muab phim nrog lub caij Peetekos. Hauv peb caug hnub ntawd lub tuam tsev (qhov kev sim nruab nrab) raug coj los rau saum cov neeg sib tw kom nyob nrog yim caum leej pov thawj siab loj uas muaj siab tawv. Hauv zaj lus tim khawv txog vajntxwv Uxiya txoj kev tawm tsam hauv qhov chaw dawb huv, yim caum leej pov thawj raug txheeb tias yog cov muaj siab tawv, yog li ntawd qhia tias muaj cov pov thawj uas tsis tau koom nrog.
Tus pov thawj Azariah thiaj li nkag mus raws nws qab, thiab nrog nws muaj yim caug leej pov thawj ntawm tus Tswv, yog cov txiv neej siab tawv: Lawv txawm sawv tiv thaiv Vajntxwv Uzziah, thiab hais rau nws tias, Uzziah, tsis yog koj tes haujlwm hlawv xyab rau tus Tswv, tiamsis yog rau cov pov thawj, uas yog Aaron cov tub, cov uas raug muab cais tseg kom hlawv xyab: cia li tawm hauv qhov chaw dawb huv mus; rau qhov koj twb ua txhaum lawm; thiab qhov no yuav tsis yog rau koj lub meejmom ntawm tus Tswv Vajtswv los. 2 Vaj Keeb Kwm 26:17, 18.
Cov pov thawj uas muaj siab tawv yog cov uas raws tus Me Nyuam Yaj mus qhov twg los Nws mus.
Cov no yog cov uas tsis tau ua kom qias neeg nrog pojniam; rau qhov lawv yog nkauj xwb. Cov no yog cov uas raws tus Menyuam Yaj mus txhua qhov uas Nws mus. Cov no raug txhiv tawm hauv nruab nrab ntawm tibneeg, ua thawj cov txiv ntawm thawj qoob loo rau Vajtswv thiab rau tus Menyuam Yaj. Qhia Tshwm 14:4.
Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas coj Nws haiv neeg mus rau hauv Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws thiab ua rau lawv ntsia mus rau hauv lub phij xab ntawm txoj kev cog lus, thiab xav txog Tus Pov Thawj Hlob uas nyob ntawd tab tom ua haujlwm qhuab qhia hauv Nws txoj haujlwm kawg ntawm kev lwv txim txhaum tawm mus. Petus tau raug tsa sawv hauv qhov tuag rov los rau hnub tim 31 Lub Kaum Ob Hlis, 2023, thiab tom qab ntawd nws tau ntsib txoj kev sim ntawm lub hauv paus hais txog lub luag hauj lwm ntawm Loos hauv kev tsa lub zeem muag sab nraud ntawm txoj lus faj lem. Ces txoj kev sim thib ob ntawm lub tuam tsev tau los txog rau Petus, thiab nyob ntawd yog qhov uas lub zeem muag ntawm txoj kab sab hauv raug sawv cev nyob rau hauv lub zeem muag iav ntsia ntawm Daniyee tshooj kaum.
Petus twb tau tsis lees paub nws tus Tswv rau hnub tim 18 Lub Xya hli ntuj, 2020, thiab nws tau ua li ntawd peb zaug.
“Peb zaug Petus tau tsis lees nws tus Tswv tab meeg rau sawv daws pom, thiab peb zaug Yexus thiaj rub tawm ntawm nws lo lus lees paub txog nws txoj kev hlub thiab kev ncaj ncees, nias lo lus nug ntse ntawd kom nkag tob, zoo li ib rab xub muaj pos nkaug rau hauv nws lub siab uas raug mob. Nyob rau ntawm cov thwjtim uas tau sib sau ua ke lawm, Yexus tau nthuav tawm qhov tob ntawm Petus txoj kev hloov siab lees txim, thiab tau qhia tias tus thwjtim uas ib zaug khav theeb ntawd twb raug txo hwjchim meej npaum li cas lawm.” The Desire of Ages, 812.
Petus sawv cev rau ob pab neeg uas pe hawm.
“Rau txhua pawg neeg uas tus Falixais thiab tus neeg sau se sawv cev rau, muaj ib zaj lus qhia nyob hauv keeb kwm ntawm tus tubtxib Petus. Thaum nws nyuam qhuav pib ua thwjtim, Petus xav tias nws tus kheej muaj zog. Zoo ib yam li tus Falixais, raws li nws tus kheej qhov kev ntsuas, nws ‘tsis zoo li lwm tus neeg.’ Thaum Khetos nyob rau hmo ua ntej Nws raug ntxeev siab tau ceeb toom Nws cov thwjtim ua ntej tias, ‘Hmo no nej txhua tus yuav dawm vim Kuv,’ Petus thiaj muaj siab ntseeg heev hais tias, ‘Txawm sawvdaws dawm los xij, kuv yeej yuav tsis dawm li.’ Malakaus 14:27, 29. Petus tsis paub nws tus kheej txoj kev phom sij. Kev cia siab rau tus kheej tau ntxias nws kev txiav txim. Nws xav tias nws muaj peev xwm tiv taus kev sim siab; tiam sis tsuas yog ob peb teev tom qab xwb, txoj kev sim ntawd los txog, thiab nrog kev foom lus thiab kev cog lus dag nws tau tsis lees paub nws tus Tswv.” Christ’s Object Lessons, 152.
Tus neeg sau se tau rov mus rau nws lub tsev nrog kev raug suav hais tias ncaj ncees.
“Tus Falixais thiab tus sau se sawv cev rau ob pab neeg loj uas cov los pe hawm Vajtswv raug faib ua. Ob tug thawj tus sawv cev ntawm nkawd raug pom nyob hauv ob tug menyuam thawj zaug uas yug los rau hauv lub ntiajteb no.” Christ’s Object Lessons, 152.
Apee thiab tus neeg sau se yog ib lub cim qhia txog kev raug suav tias ncaj ncees los ntawm txoj kev ntseeg.
Hos tus neeg sau se, sawv nyob deb, tsis txhob tsa txawm yog nws ob lub qhov muag mus rau saum ntuj, tiam sis ntaus nws lub hauv siab, hais tias, Vajtswv, thov hlub kuv, tus neeg txhaum no. Kuv hais rau nej, tus no nqes mus rau nws tsev twb raug suav hais tias ncaj ncees lawm dua li tus kia; rau qhov txhua tus uas tsa nws tus kheej siab yuav raug txo qis; hos tus uas txo nws tus kheej qis yuav raug tsa siab. Luka 18:13, 14.
Txoj xov ntawm xyoo 1888 tau nrog kev nqes los ntawm tus timtswv saum ntuj ntawm Tshwmsim kaum yim.
“Tus Tswv hauv Nws txoj kev hlub tshua loj kawg tau xa ib txoj xov uas muaj nqes tshaj plaws tuaj rau Nws haiv neeg los ntawm Txwj Laus Waggoner thiab Jones. Txoj xov no yog kom coj tus Cawmseej uas raug tsa siab ntawd los nthuav tawm kom meej thiab tseem ceeb dua rau ntiajteb pom, yog tus xyeej txi rau tej kev txhaum ntawm tag nrho lub ntiajteb. Nws tau nthuav tawm txoj kev raug suav tias ncaj ncees los ntawm txoj kev ntseeg hauv tus Lav ris; nws tau caw cov neeg kom txais Khetos txoj kev ncaj ncees, uas raug qhia tawm hauv txoj kev mloog lus rau Vajtswv txhua lo lus txib. Coob leej twb plam tsis pom Yexus lawm. Lawv yuav tsum muaj lawv lub qhov muag coj mus ntsia rau Nws tus kheej uas yog Vajtswv los, Nws tej txiaj ntsim tsim nyog, thiab Nws txoj kev hlub uas tsis hloov dua li rau tibneeg sawvdaws. Txhua lub hwjchim raug muab rau hauv Nws txhais tes, xwv kom Nws yuav faib tej txiaj ntsim nplua nuj rau tibneeg, pub txoj txiaj ntsim uas muaj nqes tsis txawj ntsuas ntawm Nws tus kheej txoj kev ncaj ncees rau tus tibneeg uas tsis muaj peevxwm pab tau nws tus kheej. Nov yog txoj xov uas Vajtswv tau txib kom muab rau ntiajteb. Nws yog txoj xov ntawm tus timtswv thib peb, uas yuav tsum raug tshaj tawm nrog lub suab nrov nrov, thiab nrog kev nchuav tawm ntawm Nws tus Ntsujplig hauv ib qho loj kawg nkaus.” Testimonies to Ministers, 91.
Lus Uas Xov Rau Laodicea
“Txoj lus uas A. T. Jones thiab E. J. Waggoner tau muab rau peb, yog Vajtswv txoj lus rau pawg ntseeg Laudekias; thiab kev txom nyem yuav los rau tus twg los xij uas hais tias nws ntseeg qhov tseeb los tseem tsis ci ntsa iab rau lwm tus txog tej sab hnub ci uas Vajtswv tau pub.” The 1888 Materials, 1053.
Zaj Lus Tom Qab Los Message
“Los nag tom qab yuav poob los rau saum Vajtswv haiv neeg. Ib tug tim tswv muaj hwjchim loj yuav nqis saum ntuj los, thiab tag nrho lub ntiajteb yuav ci ntsa iab los ntawm nws lub yeeb koob.” Review and Herald, Plaub Hlis 21, 1891.
Lub Nroog New York thiab 9/11
“Tam sim no puas muaj lo lus uas kuv tau tshaj tawm tias New York yuav raug ib nthwv dej loj cheb mus? Qhov no kuv yeej tsis tau hais li. Kuv tau hais tias, thaum kuv ntsia cov tsev loj uas tab tom raug tsa muaj nyob ntawd, ib plag saum ib plag, ‘Yuav muaj xwm txheej txaus ntshai npaum li cas tshwm sim thaum tus Tswv sawv los ua kom lub ntiajteb tshee hnyo heev! Ces tej lus hauv Revelation 18:1–3 yuav tiav.’ Tag nrho tshooj kaum yim hauv phau Revelation yog ib lo lus ceeb toom hais txog yam uas tab tom los rau saum lub ntiajteb. Tiamsis kuv tsis muaj ib lub teeb tshwj xeeb hais txog yam uas yuav los rau New York, tsuas yog tias kuv paub tias muaj ib hnub cov tsev loj nyob ntawd yuav raug muab pov ntog los ntawm kev tig thiab kev ntxeev ntawm Vajtswv lub hwjchim. Los ntawm lub teeb uas tau muab rau kuv, kuv paub tias kev puastsuaj nyob hauv lub ntiajteb. Ib lo lus ntawm tus Tswv, ib qho kov ntawm nws lub hwjchim uas muaj zog kawg, ces cov qauv tsev loj no yuav vau. Yuav muaj tej xwm txheej tshwm sim uas peb tsis muaj peev xwm xav tau txog lawv txoj kev txaus ntshai li.” Review and Herald, July 5, 1906.
Petus tus neeg sau se, sawv cev rau ib tug ntsuj plig uas raug tsim txiaj los ntawm txoj kev ntseeg, thiab kev raug tsim txiaj los ntawm txoj kev ntseeg yog tus tim tswv thib peb txoj xov, nws yog txoj xov rau Laodicea uas tuaj txog rau hnub 9/11, thaum tej tsev loj ntawm New York poob los thiab Qhia Tshwm 18:1–3 tau ua tiav. Ces nag yav lig pib txau, thiab kev muab cim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej pib. Thaum xaus ntawm lub sijhawm muab cim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej, tus tim tswv hauv Qhia Tshwm kaum yim nqes los ua Mikhaees tus thawj tim tswv thiab tsa Petus sawv rov qab los ntawm peb qhov kev sim siab. Qhov kev sim siab thawj zaug pib rau lub Kaum Ob Hlis 31, 2023, thiab sawv cev rau qhov tseeb hauv paus uas Loos yog lub hwj chim hauv nqe kaum plaub ntawm Daniyees kaum ib uas tsa lub zeem muag kom ruaj. Lub zeem muag ntawd yog lub zeem muag chazon, uas sawv cev rau txoj kab lus faj lem sab nraud, uas Xalaumoo hais tias yog txoj sia lossis txoj kev tuag.
Qhov chaw uas tsis muaj [chazon] yog toog pom, cov neeg yuav puam tsuaj; tiam sis tus uas ceev txoj cai, nws yog tus tau koob hmoov. Paj Lug 29:18.
Qhov kev sim siab thib ob ntawm Petus yog qhov kev sim siab ntawm lub tuam tsev uas yuav tsum nkag mus rau hauv Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws los ntawm txoj kev ntseeg, raws li Muam White tau piav qhia hauv nws thawj cov yog toog pom. Nyob ntawd nws pom txoj cai hais txog Hnub Xanpataus xya hnub ci ntsa iab nyob saum cuaj txoj cai lwm yam. Txoj kev qhia ntawd thaum pib ntawm txoj kev txiav txim sawv cev rau txoj kev qhia txog kev yug los ua neeg uas ci ntsa iab nyob saum lwm txoj kev qhia yaj saub hauv cov hnub kawg, thaum txoj kev txiav txim tab tom xaus. Kev yug los ua neeg ntawm Khetos tus Tswv Ntuj, uas tau ris rau Nws Tus Kheej cev nqaij daim tawv poob rau kev txhaum, txawm Nws tsis tau paub kev txhaum li, raug sawv cev los ntawm ntau yam lus piv txwv. Qhov tseem ceeb tshaj plaws yog txoj kev qhia txog xya zaug. Txoj kev qhia txog xya zaug yog alpha ntawm Miller cov kev nrhiav pom yaj saub, thiab nws yog txoj kev qhia hauv xyoo 1856, uas sawv cev rau txoj kev qhia omega ntawm Millerite keeb kwm uas Millerite Philadelphian Adventism tau ntxeev siab dhau xya xyoo thiab tau dhau los ua pawg ntseeg Laodicean Seventh-day Adventist xyoo 1863.
Ob tug ntoo ntawm Exekees peb caug xya sawv cev rau ob txoj kev txiav txim 2,520 xyoo tawm tsam rau lub nceeg vaj qaum teb thiab lub nceeg vaj qab teb. Lub nceeg vaj qaum teb sawv cev rau cev nqaij daim tawv tibneeg, hos lub nceeg vaj qab teb sawv cev rau lub siab uas raug tsim los kom koom ua ib nrog Tswv Yexus Khetos lub siab; yog li ntawd, Vajtswv txoj kev ua Vajtswv yuav koom nrog tibneeg txoj kev ua tibneeg. Qhov ntawd yog txoj kev qhuab qhia hais txog kev yug los ua neeg ntawm Khetos hauv ib qho kev sawv cev uas muab yooj yim zog. Xya lub sijhawm yog tus alpha thiab tus omega ntawm Millerite keeb kwm, thiab vim nws sawv cev rau kev yug los ua neeg ntawd, nws kuj yog tus omega ntawm Seventh-day Adventist keeb kwm nyob rau hauv kev txheeb rau tus alpha txoj kev qhuab qhia txog Hnub Xanpataus xyoo 1844. Ib qho yog lub cim ntawm Hnub Xanpataus xya hnub, hos lwm qhov yog lub cim ntawm xyoo Xanpataus xya xyoo.
Petus lub npe raug hloov ntawm Panium, uas yog kauj ruam thib ob rau Anplahas txoj kev sawv cev txog thawj daim ntawv cog lus nrog ib haiv neeg uas raug xaiv, thiab Petus los ua tus sawv cev ntawm daim ntawv cog lus kawg nrog ib haiv neeg uas raug xaiv ntawm nws kauj ruam thib ob. Qhov no yog kauj ruam thib ob hauv txoj kab ntawm tshooj kaum ib txog nees nkaum ob, thiab nws yog zaum thib ob hauv peb zaug uas Petus, Yakaunpaus thiab Yauhas tau nrog Yes Xus mus deb ntawm lwm cov thwj tim, thiab yog zaum thib ob hauv peb zaug uas Leej Txiv saum ntuj tau hais lus. Nero txoj kab xaus ntawm nruab nrab ntawm cov rog sib tua ntawm Raphia thiab Panium, vim nws sib haum nrog ob lub sij hawm ntxiv ntawm 250 xyoo uas tau pib hauv 457 BC thiab 1776. 457 BC xaus rau 207 BC thiab 1776 xaus rau 2026. Petus nyob ntawm 207 BC, 2026, 313 thiab qhov kev sim ntawm lub tuam tsev uas los ua ntej qhov thib peb thiab qhov kev sim txheeb kawg ntawm kev daws tus nees luav, uas raug sawv cev ua kevcai noj hmoov nrov.
Petus qhov kev sim yog ua raws Khetos mus rau hauv Chav Dawb Huv Tshaj Plaws, thiab nws tes hauj lwm yog kho kom raug, ces tshaj tawm txoj xov uas twb raug kho kom raug lawm txog cov pob hluav taws ntawm Nashville. Petus txoj xov txog cov pob hluav taws ntawm Nashville yog txoj xov ntawm Hnub Peetekos uas xub muab nthuav tawm hauv chav saud, thiab tom qab ntawd hauv lub tuam tsev. Nws nthuav tawm nws txoj xov los ntawm kev txheeb xyuas cov pob hluav taws ntawm Nashville, thiab qhov kev ua tiav ntawm kev sib ntaus ntawm Raphia, koom nrog kev sib ntaus ntawm Panium, uas dhau los ua kev sib ntaus ntawm Actium rau hnub cai Sunday ntawm nqe kaum rau. Hnub cai Sunday ntawm nqe kaum rau kuj yog hnub cai Sunday ntawm nqe plaub caug ib thiab ntawm nqe nees nkaum ob. Peb nqe ntawd kuj sib haum nrog nqe peb caug ib, qhov uas txoj kev kav vaj tswv papacy tau tuav hwj chim xyoo 538 thiab tau tshaj ib txoj cai Sunday ntawm Pawg Sab Laj thib peb ntawm Orleans. Cov nqe uas coj mus rau nqe peb caug ib txheeb qhia cov cim sijhawm uas tau coj mus rau txoj cai Sunday xyoo 538 thiab ua qauv qhia keeb kwm uas ua ntej txoj cai Sunday uas tab tom yuav los sai no.
Vim cov nkoj ntawm Chittim yuav tuaj tawm tsam nws; yog li ntawd nws yuav nyuaj siab, thiab tig rov qab los, thiab muaj kev chim tawm tsam txoj kev khi lus dawb huv; nws yuav ua li ntawd tiag; nws tseem yuav rov qab los, thiab koom siab nrog cov uas tso tseg txoj kev khi lus dawb huv. Thiab tej pab tub rog yuav sawv ntawm nws sab, thiab lawv yuav ua kom lub chaw dawb huv uas yog lub chaw muaj hwj chim qias tuaj, thiab yuav tshem tawm txoj kev txi niaj hnub, thiab lawv yuav tsa yam ntxub ntxaug uas ua rau muaj kev puam tsuaj. Daniel 11:30, 31.
“Cov nkoj ntawm Chittim” sawv cev rau cov Vandals, uas kuj raug sawv cev ua lub raj nplaim thib ob hauv Tshwmsim tshooj yim. Kev ploj zuj zus ntawm Loos pib thaum xyoo 330, thaum Constantine faib lub nceeg vaj ua sab hnub tuaj thiab sab hnub poob. Tom qab ntawd nws rov faib nws rau nws peb tug tub. Lub Faj Tim Teb Chaws Loos uas yeej tsis muaj leejtwg kov yeej tau txij thaum kev sib tua ntawm Actium los, ces raug faib ua ob feem, tom qab ntawd ua peb feem, ces plaub lub raj nplaim thawj ntawm Tshwmsim yim sawv cev rau kev tawm tsam hnyav ntawm cov yeeb ncuab uas coj Loos sab hnub poob mus txog nws qhov kawg rau xyoo 476. Loos sab hnub tuaj ntawm Constantinople tseem txuas ntxiv mus txog thaum kawg ntawm lub raj nplaim thib tsib thiab thaum pib ntawm lub raj nplaim thib rau, uas kuj yog kev txom nyem thawj thiab kev txom nyem thib ob. Zaj lus faj lem txog ib puas tsib caug xyoo ntawm kev txom nyem thawj xaus rau hnub uas zaj lus faj lem txog lub sijhawm ntawm kev txom nyem thib ob pib. Hnub ntawd yog kev poob ntawm Constantinople rau cov Ottoman Turks rau xyoo 1453.
Npanpiloos poob rau hauv ib hmos xwb; tej zaum koj yuav sib cav hais tias Cyrus xub yuav tsum hloov txoj kab dej mus dua lwm qhov thiab qhov ntawd siv ib ntus sij hawm, los yeej yog li ntawd los, Npanpiloos poob rau hauv ib hmos xwb; txawm li ntawd, kev poob ntawm Loos kav ntev txog 1123 xyoo. Nyob hauv cov xyoo ntawd muaj tej cim tseem ceeb tshwj xeeb hauv zaj lus faj lem uas piav txog kev ploj zuj zus ntawm Loos Huab Tais, thiab Loos Huab Tais uas yog lwm haiv neeg pe hawm dab mlom ntawd yog ib daim qauv ntawm Tebchaws Meskas hauv nws txoj hauj lwm tsa tus papacy rau saum lub zwm txwv ua lub nceeg vaj thib tsib ntawm zaj lus faj lem hauv Phau Vajlugkub nyob rau xyoo 538. Tus papacy raug tsa rau saum lub zwm txwv thaum txoj cai Hnub Caiv hauv nqe kaum rau ntawm Daniyee kaum ib. Cov cim tseem ceeb uas ua qauv rau tes dej num ntawm Tebchaws Meskas raug sawv cev nyob hauv cov cim tseem ceeb ntawm kev ploj zuj zus ntawm Loos uas pe hawm dab mlom.
Cov nkoj ntawm Chittim sawv cev rau ib qho kev puas tsuaj nyiaj txiag rau Loos, rau qhov tub rog hiav txwv ntawm cov Vandals tau coj kev kub ntxhov los rau cov kev thauj nkoj hauv Hiav Txwv Mediterranean. Nyob rau hnub kawg, Islam raug nthuav tawm tias yog ib qho kev puas tsuaj nyiaj txiag rau cov vajntxwv hauv ntiajteb. Cov Vandals thiab lawv cov nkoj yog lub hwjchim raj thib ob, thiab peb txoj kev txom nyem yog cov hwjchim raj Islamic. Thawj yog Arabia, thib ob yog Turkey, thiab thib peb yog thoob ntiajteb.
Nkoj yog ib lub cim ntawm hwjchim kev khwv nyiaj txiag, thiab hauv Vajluskub cov nkoj ntawm Chittim yog cov cim tseem ceeb tshaj plaws ntawm hwjchim kev khwv nyiaj txiag. Cov nkoj ntawd raug ib cua tuaj sab hnub tuaj uas npau taws ntsawj kom poob rau hauv nruab nrab hiav txwv, thiab hauv Vajluskub Islam yog cov me nyuam sab hnub tuaj. Thaum Islam raug hais tseg hauv kab ke yaj saub ntawm tej xwm txheej, nws ua rau muaj ib qho kev kub ntxhov nyiaj txiag. Islam raug sawv cev nrog Balaam los ntawm ib tug luj, uas yog lo lus Henplais uas raug txhais ua “neeg qus” nyob rau hauv thawj zaug uas Ishmael raug nthuav qhia hauv Vajluskub. Ishmael yog leej txiv ntawm Islam nyob rau theem yaj saub, tsis yog tsis lees tias Abraham yog Ishmael leej txiv, tiam sis Ishmael kaum ob xeem raug paub hauv Vajluskub tias yog cov me nyuam sab hnub tuaj.
Nyob rau hnub kawg Bala-as, uas yog lub cim sawv cev rau Tebchaws Meskas raws li ib tug yaj saub cuav, ntaus nws tus luav peb zaug, sawv cev rau peb zaug kev raug ntaus los ntawm Islam. 9/11 yog thawj zaug ntawm cov kev raug ntaus ntawd thiab cim txog kev los txog ntawm tus timtswv uas muab lub foob, uas nce los ntawm sab hnub tuaj thaum lub cua hnyav ntawm sab hnub tuaj uas yog kev sib cav sib ceg tab tom tshuab. Zaug ob uas Islam ntaus ntawd muaj ob npaug, rau qhov kauj ruam thib ob cim txog kev muab ob npaug. Lub Kaum Hli 7, 2023 Islam tau ntaus Yixayee tiag tiag yam tsis tau xav txog ua ntej; thiab thaum Nashville, Tennessee raug Islam ntaus yam tsis tau xav txog ua ntej, Yixayee sab ntsuj plig yuav raug ntaus lawm. Hauv zaj keebkwm ntawm Bala-as, tus waymark thib ob nyob nruab nrab ntawm ob lub vaj txiv hmab, thiab ob lub vaj txiv hmab ntawm tus Tswv ntawm pab tub rog yog Yixayee qub tiag tiag thiab Tebchaws Meskas, uas yog Yixayee tshiab sab ntsuj plig. Tus waymark thib peb ntawm Bala-as yog thaum tus luav hais lus; thiab lub cim ntawm kev hais lus uas cim txog qhov kawg ntawm lub sijhawm muab lub foob rau ib puas plaub caug plaub txhiab tus uas tau pib thaum 9/11 yog txoj cai Hnub Caiv, thaum Tebchaws Meskas hais lus zoo li ib tug zaj. Qhov av qeeg loj ntawm Tshwmsim kaum ib yog txoj cai Hnub Caiv ntawd, qhov chaw uas txoj kev txom nyem thib peb los sai sai, qhov chaw uas Tebchaws Meskas, tus luav, thiab Xekhaliyas hais lus.
Leej txiv ntawm Yauhas uas ua kevcai raus dej yog nyob hauv qib yim ntawm nees nkaum plaub pawg pov thawj uas Daviv tau tsa los ua haujlwm hauv lub tuam tsev. Xakhaliyas tus pov thawj raug muab nplua kom hais tsis tau lus vim txoj kev tsis ntseeg mus txog thaum nws tus tub Yauhas yug los, thiab nws yog ib lub cim ntawm tus lej yim, (uas yog ib lub cim ntawm txoj haujlwm pov thawj). Thaum txoj cai Hnub Caiv muaj zog, tiam kawg ntawm cov pov thawj, uas Yauhas uas ua kevcai raus dej sawv cev rau, yuav hais lus raws li nws txiv Xakhaliyas tau sawv cev. Khetos tau qhia tias Yauhas yog Eliyas, thiab Eliyas zaj lus rau hnub kawg raug sawv cev los ntawm kev sib raug zoo ntawm leej txiv thiab tus me nyuam, ib yam li Xakhaliyas thiab Yauhas. Yauhas raug ua qauv ua ntej los ntawm Yelemis uas tau raug hais rau nws tias yog nws yuav rov qab los, nws yuav yog Vajtswv lub qhov ncauj.
Yelemis tab tom quaj ntsuag txog thawj txoj kev poob siab rau hnub tim 18 Lub Xya hli ntuj, 2020, thiab yog nws rov qab los, nws yuav dhau los ua Vajtswv lub qhov ncauj thaum txog txoj cai hnub Sunday, thaum nws nthuav tawm tus yaj saub xov ntawm Habakkuk, uas tau ncua sijhawm, tiamsis yuav tsum “hais” thaum kawg. Yelemis, thiab vim li ntawd Yauhas, thiab vim li ntawd Petus, yuav tsum hais Habakkuk zaj xov nyob rau lub sijhawm uas tus nees luav ntawm Islam hais lus, thiab thaum Tebchaws Meskas hais lus zoo li ib tug zaj.
Petus ntawm Caesarea Philippi, uas yog Panium, nyob hauv ib ntus sijhawm uas tuaj ua ntej lub cim-theem ntawm “roob” uas yuav raug raws qab los ntawm kev nkag los yeej koob meej uas coj mus rau tus ntoo khaub lig, los sis txoj cai hnub Sunday. Lub sijhawm ntawd raug sawv cev los ntawm kev sib ntaus sib tua ntawm Panium, uas xaus rau hauv kev yeej rau tus pope thiab nws lub hwjchim sawv cev ntawm Tebchaws Meskas. Panium yog qhov thib peb ntawm peb txoj kev tsov rog sawv cev, thawj qhov uas xaus rau ntawm phab ntsa Berlin xyoo 1989, thiab qhov kawg los sis txoj kev tsov rog sawv cev thib peb xaus rau thaum kev rhuav tshem “phab ntsa” ntawm kev cais pawg ntseeg thiab lub xeev. Xyoo 1989 tau cim txog lub ncov siab ntawm ib txoj kev tsov rog sawv cev hu ua “tsov rog txias” uas tau pib thaum kawg ntawm Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob, thiab Panium sawv cev rau ib txoj tsov rog txias uas xaus rau ntawm Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Peb uas raug sawv cev los ntawm kev sib ntaus sib tua ntawm Actium. Nyob hauv nruab nrab ntawm thawj thiab thib peb cov cim-theem ntawm peb txoj kev tsov rog sawv cev yog tsov rog tiag tiag hauv Ukraine, uas raug sawv cev los ntawm kev sib ntaus sib tua ntawm Raphia hauv nqe kaum ib thiab kaum ob.
Panium yog ib qho kev ua tsov rog txias uas coj mus rau Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Peb, raws li tau sawv cev los ntawm qhov kev ua tsov rog txias uas xaus rau lub sijhawm kawg xyoo 1989, thiab uas tau pib thaum xaus ntawm Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob. Hauv cov cim taw qhia uas nqe kaum thiab xyoo 1989 sawv cev, nqe kaum ib thiab kaum ob thiab Tsov Rog Ukrainian uas tau pib xyoo 2014, thiab nqe kaum peb mus txog kaum tsib thiab qhov kev ua tsov rog txias tam sim no nyob nruab nrab ntawm MAGA-ism thiab globalism, muaj peb tug thawj tswj hwm uas tau cim tseg txog cov kev sib koom tes ntawm lub papacy thiab Tebchaws Meskas.
Ronald Reagan yog ib qho kev sib koom tes zais cia nrog Pope John Paul II, uas yog ib tug pope saib xyuas kev ntseeg qub raws li tej yaj saub cuav phem ntawm Fatima, thiab qhov ntawd txuas nrog keeb kwm yaj saub ntawm nqe kaum. Obama txoj kev ua thawj tswj hwm phim nrog keeb kwm ntawm kev sib ntaus sib tua ntawm Raphia hauv nqe kaum ib thiab kaum ob. Hauv nws lub sijhawm ua thawj tswj hwm muaj ob tug pope uas yog lub cim, vim txoj kab cim thib ob qhia txog ib qho kev muab ob npaug. Hauv txoj kab cim thib peb ntawm nqe kaum peb mus txog kaum tsib, tus pope yog thawj tug pope los ntawm Tebchaws Meskas. Thaum chiv thawj peb xav tias Pope Leo yog ib tug pope saib xyuas kev ntseeg qub raws li John Paul II ua tus qauv qhia, tab sis thaum siv raws li daim ntawv siv yaj saub ntawm ib qho kev siv peb txheej, txoj kab cim thib peb muaj cov yam ntxwv ntawm ob qhov kev ua tiav thawj, yog li ntawd Leo yog tus John Paul II uas saib xyuas kev ntseeg qub, thiab nws yog tus thawj coj qub ntawm Lub Chaw Haujlwm ntawm Kev Tshawb Nrhiav Kev Ntseeg Cuav, Benedict XVI, uas tau tawm haujlwm tseg rau tus pope Francis uas yog woke thaum Obama tseem nyob hauv nws lub sijhawm ua thawj tswj hwm.
Thawj thawj zaug ntawm cov rog sawv cev yog los ntawm ib nqe vajlugkub, zaum ob yog los ntawm ob nqe, thiab zaum peb yog los ntawm peb nqe. Tsov rog txias uas xaus rau xyoo 1989, tau pib thaum kawg ntawm Tsov Rog Ntiaj Teb zaum ob, thiab Tsov Rog Ntiaj Teb zaum peb uas yog sawv cev los ntawm kev sib ntaus sib tua ntawm Actium pib thaum kawg ntawm tsov rog txias uas yog sawv cev los ntawm kev sib ntaus sib tua ntawm Panium. Peb zaug tsov rog ntiaj teb, ib yam li peb zaug tsov rog sawv cev, raug tswj hwm los ntawm tej ntsiab cai uas txuas nrog kev siv lus faj lem peb npaug. Qhov kawg ntawm tsov rog ntiaj teb zaum ob tau pib ib zaj tsov rog txias uas xaus nrog tus thawj tswj hwm thib yim txij ntawm Roosevelt hauv xyoo 1945, uas yog Reagan. Reagan thaum lub sijhawm kawg hauv xyoo 1989 tau pib ib txheej ntawm yim tus thawj tswj hwm uas coj mus txog Trump (uas yog ntawm xya tus). Trump tsov rog txias tau pib xyoo 2015, thaum nws tshaj tawm nws qhov kev sib tw los ua thawj tswj hwm thiab ua rau cov globalists sawv ntxhov, ua kom tiav Daniyees kaum ib nqe ob. Tsov rog txias ntawd xaus rau ntawm txoj cai Hnub Caiv, uas yog kev sib ntaus sib tua ntawm Actium, yog qhov teeb meem thib peb ntawm Loos ua ntej nws kav siab tshaj plaws.
Roosevelt pib ib txheej yim tug thawj tswj hwm mus txog Reagan, uas kuj pib ib txheej yim tug thawj tswj hwm mus txog Trump. Roosevelt cim txog Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob, nws tuag rau hnub tim 12 lub Plaub Hlis xyoo 1945, thiab tom qab ntawd Truman yog tus thawj tswj hwm thaum tsov rog hauv teb chaws Europe xaus rau hnub tim 8 lub Tsib Hlis, thiab tsov rog hauv Pacific xaus rau hnub tim 2 lub Cuaj Hlis. Tsov rog hauv Europe feem ntau yog kev sib ntaus saum av, hos tsov rog hauv Pacific yog kev sib ntaus saum hiav txwv, ib yam li Panium sawv cev rau kev sib ntaus saum av thiab Actium sawv cev rau kev sib ntaus saum hiav txwv. Qhov xub thawj ua piv txwv txog qhov kawg, thiab kab ke ntawm yim tug thawj tswj hwm raug tsa ruaj khov raws li zaj timkhawv ntawm Daniel kaum ib, nqe ob thiab peb, thiab kuj raws li lo lus txhiaj txhais hais tias tus thib yim yog ntawm xya tus. Hauv ob lub Continental Congress thawj zaug ntawm keeb kwm thaum pib ntawm tus tsiaj hauv ntiajteb hauv Tshwmsim kaum peb, muaj xya lub sij hawm ua thawj tswj hwm. Hauv zaj keeb kwm ntawd George Washington raug tsa ua Commander and Chief. Raws li thawj tus thawj tswj hwm uas raug lees paub raws cai, Washington qhov kev tsa nws hauv Second Continental Congress ua cim txog Washington nyob rau thaum pib kiag li ua tus thib yim ntawm xya tug thawj tswj hwm.
Tus thawj tswj hwm xub thawj yog tus yim ntawm thawj xya tus thawj tswj hwm, thiab tus thawj tswj hwm kawg yog tus yim uas yog ntawm xya. Tus pov thawj Xakhaliyas hais lus thaum Yauhas yug los, thaum tus nees luav hais lus, thiab thaum tus tsiaj qus hauv ntiajteb hais lus. Nov yog qhov uas zaj kev yog toog ntawm Habakkuk hais lus thiab. Kev yug los ntawm Yauhas, uas ua qauv rau tus chij cim ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej ntawm txoj cai hnub Xya Caiv, yog tiam kawg ntawm Xakhaliyas tus pov thawj. Xakhaliyas nyob hauv qib yim ntawm nees nkaum plaub qib ntawm cov pov thawj. Ntawm txoj cai hnub Xya Caiv Xakhaliyas (cov pov thawj) hais lus, thaum Islam (tus nees luav) hais lus thiab Tebchaws Meskas hais lus zoo li zaj. Ntawm tus cim kev ntawd lub qhov txhab tuag taus ntawm papacy raug kho zoo, thiab nws los ua tus yim uas yog ntawm xya. Trump kuj yog tus yim uas yog ntawm xya, thiab yog nws tus uas tsim tus duab ntawm tus tsiaj qus uas raug ua kom tiav rau ntawm txoj cai hnub Xya Caiv. Ces txoj pov thawj hwj ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej los ua Vajtswv lub qhov ncauj, thiab hais cov lus hauv lub suab qw nrov ntawm tus tim tswv thib peb. Txoj pov thawj hwj ntawd yog pawg ntseeg yim uas yog ntawm xya.
Roosevelt pib yim tug thawj tswj hwm uas coj mus txog rau lub sijhawm kawg xyoo 1989, thiab nws cim txog kev hloov ntawm Tsov Rog Thoob Ntiaj Teb zaum ob mus rau Tsov Rog Txias uas xaus rau xyoo 1989. Thawj Tswj Hwm Truman tau los tom qab Roosevelt thiab kav thaum tej kev sib ntaus hauv ntiajteb thiab hauv hiavtxwv uas ua ke tsim Tsov Rog Thoob Ntiaj Teb zaum ob tau xaus lawm. Ua thawj tswj hwm, Truman tau kav thaum United Nations tau pib rau hnub tim 24 lub Kaum Hli, 1945. Kev sib raug zoo ntawm Roosevelt thiab Truman raug tsim los ntawm xyoo 1945. Nkawd ob leeg yog thawj tswj hwm nyob rau xyoo ntawd, thiab hauv xyoo ntawd tsov rog ob seem uas yog Tsov Rog Thoob Ntiaj Teb zaum ob tau xaus, thiab United Nations tau raug tsim tsa, thiab Tsov Rog Txias tau pib.
Xyoo 1989 kuj muaj ob tug thawj tswj hwm ib yam li xyoo 1945 thiab; Ronald Reagan thiab George Bush tus thawj. Reagan xaus tsov rog txias, thiab George Bush tus thawj tshaj tawm tias nws yog ib tug neeg txhawb kev tswj hwm thoob ntiaj teb ua ntej tshaj plaws thaum nws hais lus rau lub Rooj Sib Tham Loj thib “plaub caug tsib” ntawm UN rau hnub tim 1 Lub Kaum Hli, 1990, qhov chaw uas nws hais txog kev tsim tsa ib “lub txheej txheem tshiab rau ntiaj teb.” Hauv zaj lus ntawd nws tau hais tias, “Nws nyob hauv peb txhais tes kom tso cov tshuab tsaus nti no tseg cia tom qab, nyob hauv Cov Hnub Nyoog Tsaus Ntuj qhov chaw uas lawv tsim nyog nyob, thiab kom thawb mus tom ntej kom muab ib qho kev txav mus los keeb kwm xaus rau ib lub txheej txheem tshiab rau ntiaj teb thiab ib tiam ntev ntawm kev thaj yeeb.”
Hauv zaj lus hais no, Bush tau txuas lub tswv yim ntawd rau kev koom tes tom qab Tsov Rog Txias, Kev Kub Ntxhov ntawm Gulf (Iraq qhov kev txeeb teb chaws Kuwait), kev txhawb kom lub UN muaj zog dua, thiab ib txoj kev koom tes tshiab ntawm ntau haiv teb chaws uas yog raws li txoj cai kav. Bush yog tus xub ua rau lo lus “new world order” nrov dav ob peb lub lis piam ua ntej ntawd nyob rau hauv ib zaj lus hais rau ib rooj sib tham koom ua ke ntawm Congress thaum hnub tim 11 lub Cuaj Hli, 1990.
Nco ntsoov txog qhov tseeb tias Bush tau muab nws zaj lus hais ntawm UN tso rau hauv ib lub ntsiab lus uas nws tau txheeb xyuas qhov kev xaus tsis ntev los no ntawm tsov rog txias raws li “Lub Caij Nyoog Tsaus Ntuj.” Lub Caij Nyoog Tsaus Ntuj tau xaus rau lub sijhawm kawg xyoo 1798, thiab Bush nyob rau lub sijhawm kawg ntawm xyoo 1989. Nco ntsoov tias thaum nws xub tsim thawj zaug lo lus “txheej txheem tshiab ntawm lub ntiaj teb,” Islam tab tom ua rau cov tebchaws chim siab, thiab zaj lus hais ntawd tau muab tawm rau hnub 9/11. Ntawm Roosevelt mus rau Carter yog yim tus thawj tswj hwm, thiab ntawm Reagan mus rau Trump kuj yog yim tus thawj tswj hwm. Trump yog tus thawj tswj hwm kawg, thiab nws tau raug ua qauv piv txwv los ntawm tus thawj tswj hwm thawj zaug, uas yog tus yim ntawm thawj xya tus thawj tswj hwm.
Lub sij hawm kawg hauv xyoo 1798 qhia txog lub qhov txhab tuag taus ntawm txoj kev kav papacy, thiab papacy yog lub hwj chim uas kav saum cov vaj ntxwv ntawm Tebchaws Europe thaum lub sijhawm Hnub Nyoog Tsaus Ntuj. Hauv Phau Ntawv Qhia Tshwm tshooj kaum xya, txoj kev sib raug zoo ntawd raug nthuav tawm ua ib tug pojniam luag pojniam uas caij saum, thiab kav saum ib tug tsiaj nyaum. Hauv xyoo 1798, kev txhawb nqa ntawm cov vaj ntxwv European raug tshem tawm lawm thiab tus tsiaj nyaum twb tuag lawm. Hauv xyoo 1799, tus pope tau tuag hauv kev thoj nam. Xyoo 1798 thiab 1799 sawv cev rau lub sij hawm kawg hauv nws txoj kev txhais kom puv npo tshaj, ib yam li lub sij hawm kawg hauv lub sijhawm ntawm Khetos raug cim los ntawm kev yug los ntawm Yauhas tus Uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej, thiab tom qab ntawd rau lub hlis mam yog kev yug los ntawm Khetos. Bush cov lus hais xyoo 1990 sawv cev rau Bush ua tus thawj tswj hwm thib ob ntawm ob tug thawj tswj hwm uas cim lub sij hawm kawg, thiab cim txoj kev txav mus rau ntiaj teb kev koom ua ke, uas yog lub hwj chim ntawm tus zaj. Bush txoj kev cim piv qhia ib theem nqis mus rau txoj cai Hnub Caiv thaum Tebchaws Meskas xaus los ua lub nceeg vaj thib rau ntawm Vajlugkub txoj lus faj lem los ntawm kev hais lus zoo li ib tug zaj. Thaum txog txoj cai Hnub Caiv, Tebchaws Meskas dhau los ua lub suab ntawm United Nations. Nyob hauv tib lub ntsiab lus ntawd, Islam tab tom ua rau cov haiv neeg npau taws, thiab 9/11 raug cim tseg. Cuaj Hlis 11, 1990 thaum Bush thawj zaug hais txog nws txoj haujlwm ntiaj teb kev koom ua ke rau Congress, nws tab tom ua tus qauv qhia txog thaum Islam yuav rov ua rau cov haiv neeg npau taws dua ntawm 9/11 hauv xyoo 2001, tiam sis thaum ntawd tus thawj tswj hwm yuav yog Bush tus kawg.
Roosevelt, tus thawj ntawm yim tug thawj tswj hwm, tau cim txog qhov xaus ntawm Tsov Rog Ntiaj Teb zaum ob xyoo 1945, thiab tom qab nws yog tus thawj tswj hwm tom ntej uas tau qhib txoj kev rau United Nations. Reagan, tus thawj ntawm yim tug thawj tswj hwm, tau cim txog qhov xaus ntawm tsov rog txias xyoo 1989, thiab tom qab nws yog tus thawj tswj hwm tom ntej uas txhawb nqa United Nations. Tus thawj tswj hwm kawg ntawm yim tug thawj tswj hwm yuav xaus ib qho tsov rog txias uas tau pib thaum nws tshaj tawm nws lub hom phiaj los sib tw xyoo 2015, thiab yuav pib Tsov Rog Ntiaj Teb zaum peb. Nws yuav hloov lub nceeg vaj thib rau hauv tej lus faj lem hauv Vajlugkub mus rau hauv lub taub hau ntawm lub nceeg vaj thib xya hauv tej lus faj lem hauv Vajlugkub (the UN), thiab tom qab ntawd yuav pom zoo muab lub nceeg vaj ntawd rau tsiaj nyaum rau hnub Sunday law.
Ib yam li Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob tau muaj ob ntu, yog tsov rog hauv av thiab tsov rog hauv hiav txwv, tus thawj tswj hwm kawg yuav muaj ib tsov rog txias, uas raug sawv cev los ntawm kev sib ntaus hauv av ntawm Panium uas coj mus rau kev sib ntaus hauv hiav txwv ntawm Actium. Thaum txog hnub Sunday law, tsov rog txias uas tau pib thaum Trump tsa thiab ua rau cov globalists sawv los hauv xyoo 2015, hloov mus ua Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Peb raws li tau sawv cev los ntawm kev sib ntaus hauv av thiab hauv hiav txwv ntawm Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob. Thaum kawg ntawm Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob, kauj ruam tom ntej yog globalism ntawm United Nations, ib yam li tau muaj thaum kawg ntawm tsov rog txias nrog Reagan thiab Bush. Ua ntej, Tebchaws Meskas xaus rau ntawm Sunday law, ces Bush qhov “new world order” coj los qhia lub nceeg vaj thib xya, uas tam sim ntawd pom zoo muab lawv txoj cai rau lub nceeg vaj thib yim.
Bush thawj tug thiab Bush tus kawg raug txuas ua ke los ntawm thawj tug qhov kev tshaj tawm txog “txoj cai tshiab ntawm lub ntiaj teb” rau Congress thaum 9/11 thiab tus kawg txoj cai Patriot Act ntawm xyoo 2001. Ob qho cim qhia no raug muab tso rau hauv lub ntsiab lus uas Islam ua rau cov haiv neeg chim siab.
Peb yuav txuas ntxiv tej no rau hauv tsab xov xwm tom ntej.