Petus nyob ntawm Panium (Xixaleya Filipis), thaum uas tshuav rau lossis yim hnub xwb yuav txog zaum nruab nrab ntawm peb zaug uas tsuas yog Petus, Yauhas thiab Yakaunpaus nrog Yexus mus xwb. Thawj zaug yog kev ua kom pom Nws lub hwjchim thaum Yailus tus ntxhais muaj kaum ob xyoos sawv hauv qhov tuag rov los; zaum ob yog kev ua kom pom Nws lub yeeb koob saum lub Roob Hloov Cev; thiab zaum peb yog nyob hauv Khexemanes, uas yog kev ua kom pom Nws txojkev raug kev txom nyem. Nyob ntawm Panium hauv tshooj kaum ib, Petus raug muab tso kom nyob ua ntej kiag tus ntoo khaublig hauv nqe kaum rau. Lub roob ntawd yog qhov nruab nrab ntawm peb zaug uas tsuas yog peb tug thwjtim ntawd nrog Yexus mus xwb. Nyob saum lub roob ntawd, Leej Txiv saum ntuj kuj tau hais lus zaum ob ntawm peb zaug; Leej Txiv tau hais lus thaum Yexus txais kevcai raus dej, saum lub roob, thiab tom qab ntawd ua ntej kiag tus ntoo khaublig. Muaj ob zaug uas Petus nyob ntawm qhov nruab nrab ntawm peb qho xwm txheej tshwj xeeb. Nws kuj yog qhov nruab nrab ntawm phau Mathais tshooj kaum ib mus txog tshooj nees nkaum ob thiab.
Tus Neeg Asxilias##
Zaj xwm txheej saum lub roob tau tshwm sim ua ntej txoj kev nkag mus yam muaj yeej, uas pib thaum muab tus nees luav daws hlua kom thauj yam uas yuav muab fij mus rau hauv Yeluxalees, ib yam li Aplahas tus nees luav tau thauj cov taws rau qhov kev fij saum Mauliya, uas yog qhov chaw puag thaum ub ntawm lub tuam tsev hauv Yeluxalees. Lub koob tsheej tshuab raj nyob hauv txoj kab sijhawm ntawm Levi Tej Kevcai tshooj nees nkaum peb cim qhia txog qhov uas muab tus nees luav daws hlua, yog li ntawd zaj xwm txheej saum lub Roob Hloov Cev thiaj tshwm sim ua ntej txoj kev nkag mus yam muaj yeej, thiab li no thiaj muab Petus tso rau hauv keeb kwm ntawm peb caug hnub hauv Levi Tej Kevcai tshooj nees nkaum peb uas sib haum nrog lub caij Peetekos. Nyob rau hauv peb caug hnub ntawd, lub tuam tsev (qhov kev sim hauv nruab nrab) raug coj los rau cov neeg uas tab tom raug xaiv los koom rau hauv pab yim caum tus pov thawj siab loj siab tawv. Hauv zaj lus timkhawv txog Vajntxwv Uxiya txoj kev ntxeev siab hauv chav dawb huv, tau qhia tias yim caum tus pov thawj ntawd yog cov siab loj siab tawv, qhov no thiaj ua rau xav tias muaj cov pov thawj uas tsis tau koom nrog.
Tus pov thawj Azariah thiaj li nkag mus raws nws qab, thiab nrog nws muaj yim caug leej pov thawj ntawm tus Tswv, yog cov txiv neej siab tawv: Lawv txawm sawv tiv thaiv Vajntxwv Uzziah, thiab hais rau nws tias, Uzziah, tsis yog koj tes haujlwm hlawv xyab rau tus Tswv, tiamsis yog rau cov pov thawj, uas yog Aaron cov tub, cov uas raug muab cais tseg kom hlawv xyab: cia li tawm hauv qhov chaw dawb huv mus; rau qhov koj twb ua txhaum lawm; thiab qhov no yuav tsis yog rau koj lub meejmom ntawm tus Tswv Vajtswv los. 2 Vaj Keeb Kwm 26:17, 18.
Cov pov thawj uas muaj siab tawv yog cov uas raws tus Me Nyuam Yaj mus qhov twg los Nws mus.
Cov no yog cov uas tsis tau ua kom qias neeg nrog pojniam; rau qhov lawv yog nkauj xwb. Cov no yog cov uas raws tus Menyuam Yaj mus txhua qhov uas Nws mus. Cov no raug txhiv tawm hauv nruab nrab ntawm tibneeg, ua thawj cov txiv ntawm thawj qoob loo rau Vajtswv thiab rau tus Menyuam Yaj. Qhia Tshwm 14:4.
Tus Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas coj Nws haiv neeg mus rau hauv Qhov Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws thiab kom lawv ntsia ntsoov rau hauv lub phij xab sib cog lus thiab ua tib zoo xav txog tus Pov Thawj Hlob uas tab tom ua haujlwm ua pov thawj nyob ntawd hauv Nws tes haujlwm kawg uas yog lwv kev txhaum kom ploj mus. Petus tau sawv hauv qhov tuag rov qab los thaum lub Kaum Ob Hlis tim 31, xyoo 2023, thiab tom qab ntawd nws tau ntsib txoj kev sim txog lub hauv paus uas ntsig txog Loos lub luag haujlwm hauv kev txhim tsa zaj yog toog pom sab nraud ntawm tej lus faj lem. Tom qab ntawd txoj kev sim zaum ob ntawm lub tuam tsev los txog rau Petus, thiab nyob rau qhov ntawd ntag, zaj yog toog pom ntawm txoj kab sab hauv raug nthuav qhia hauv zaj yog toog pom uas yog daim iav tsom hauv Daniyees tshooj kaum.
Petus twb tau tsis lees paub nws tus Tswv rau hnub tim 18 Lub Xya hli ntuj, 2020, thiab nws tau ua li ntawd peb zaug.
“Peb zaug Petus tau tsis lees nws tus Tswv tab meeg rau sawv daws pom, thiab peb zaug Yexus thiaj rub tawm ntawm nws lo lus lees paub txog nws txoj kev hlub thiab kev ncaj ncees, nias lo lus nug ntse ntawd kom nkag tob, zoo li ib rab xub muaj pos nkaug rau hauv nws lub siab uas raug mob. Nyob rau ntawm cov thwjtim uas tau sib sau ua ke lawm, Yexus tau nthuav tawm qhov tob ntawm Petus txoj kev hloov siab lees txim, thiab tau qhia tias tus thwjtim uas ib zaug khav theeb ntawd twb raug txo hwjchim meej npaum li cas lawm.” The Desire of Ages, 812.
Petus sawv cev rau ob pab neeg uas pe hawm.
“Rau txhua pawg neeg uas tus Falixais thiab tus neeg sau se sawv cev rau, muaj ib zaj lus qhia nyob hauv keeb kwm ntawm tus tubtxib Petus. Thaum nws nyuam qhuav pib ua thwjtim, Petus xav tias nws tus kheej muaj zog. Zoo ib yam li tus Falixais, raws li nws tus kheej qhov kev ntsuas, nws ‘tsis zoo li lwm tus neeg.’ Thaum Khetos nyob rau hmo ua ntej Nws raug ntxeev siab tau ceeb toom Nws cov thwjtim ua ntej tias, ‘Hmo no nej txhua tus yuav dawm vim Kuv,’ Petus thiaj muaj siab ntseeg heev hais tias, ‘Txawm sawvdaws dawm los xij, kuv yeej yuav tsis dawm li.’ Malakaus 14:27, 29. Petus tsis paub nws tus kheej txoj kev phom sij. Kev cia siab rau tus kheej tau ntxias nws kev txiav txim. Nws xav tias nws muaj peev xwm tiv taus kev sim siab; tiam sis tsuas yog ob peb teev tom qab xwb, txoj kev sim ntawd los txog, thiab nrog kev foom lus thiab kev cog lus dag nws tau tsis lees paub nws tus Tswv.” Christ’s Object Lessons, 152.
Tus neeg sau se ntawd rov mus rau nws lub tsev, Vajtswv twb suav tias nws yog tus ncaj ncees lawm.
“Tus Falixais thiab tus sau se sawv cev rau ob pab neeg loj uas cov los pe hawm Vajtswv raug faib ua. Ob tug thawj tus sawv cev ntawm nkawd raug pom nyob hauv ob tug menyuam thawj zaug uas yug los rau hauv lub ntiajteb no.” Christ’s Object Lessons, 152.
Apee thiab tus neeg sau se yog ib lub cim qhia txog kev raug suav tias ncaj ncees los ntawm txoj kev ntseeg.
Hos tus neeg sau se, sawv nyob deb, tsis txhob tsa txawm yog nws ob lub qhov muag mus rau saum ntuj, tiam sis ntaus nws lub hauv siab, hais tias, Vajtswv, thov hlub kuv, tus neeg txhaum no. Kuv hais rau nej, tus no nqes mus rau nws tsev twb raug suav hais tias ncaj ncees lawm dua li tus kia; rau qhov txhua tus uas tsa nws tus kheej siab yuav raug txo qis; hos tus uas txo nws tus kheej qis yuav raug tsa siab. Luka 18:13, 14.
Txoj xov ntawm xyoo 1888 tau nrog kev nqes los ntawm tus timtswv saum ntuj ntawm Tshwmsim kaum yim.
“Tus Tswv hauv Nws txoj kev hlub tshua loj kawg tau xa ib txoj xov uas muaj nqes tshaj plaws tuaj rau Nws haiv neeg los ntawm Txwj Laus Waggoner thiab Jones. Txoj xov no yog kom coj tus Cawmseej uas raug tsa siab ntawd los nthuav tawm kom meej thiab tseem ceeb dua rau ntiajteb pom, yog tus xyeej txi rau tej kev txhaum ntawm tag nrho lub ntiajteb. Nws tau nthuav tawm txoj kev raug suav tias ncaj ncees los ntawm txoj kev ntseeg hauv tus Lav ris; nws tau caw cov neeg kom txais Khetos txoj kev ncaj ncees, uas raug qhia tawm hauv txoj kev mloog lus rau Vajtswv txhua lo lus txib. Coob leej twb plam tsis pom Yexus lawm. Lawv yuav tsum muaj lawv lub qhov muag coj mus ntsia rau Nws tus kheej uas yog Vajtswv los, Nws tej txiaj ntsim tsim nyog, thiab Nws txoj kev hlub uas tsis hloov dua li rau tibneeg sawvdaws. Txhua lub hwjchim raug muab rau hauv Nws txhais tes, xwv kom Nws yuav faib tej txiaj ntsim nplua nuj rau tibneeg, pub txoj txiaj ntsim uas muaj nqes tsis txawj ntsuas ntawm Nws tus kheej txoj kev ncaj ncees rau tus tibneeg uas tsis muaj peevxwm pab tau nws tus kheej. Nov yog txoj xov uas Vajtswv tau txib kom muab rau ntiajteb. Nws yog txoj xov ntawm tus timtswv thib peb, uas yuav tsum raug tshaj tawm nrog lub suab nrov nrov, thiab nrog kev nchuav tawm ntawm Nws tus Ntsujplig hauv ib qho loj kawg nkaus.” Testimonies to Ministers, 91.
Lus Uas Xov Rau Laodicea
“Txoj lus uas A. T. Jones thiab E. J. Waggoner tau muab rau peb, yog Vajtswv txoj lus rau pawg ntseeg Laudekias; thiab kev txom nyem yuav los rau tus twg los xij uas hais tias nws ntseeg qhov tseeb los tseem tsis ci ntsa iab rau lwm tus txog tej sab hnub ci uas Vajtswv tau pub.” The 1888 Materials, 1053.
Zaj Lus Tom Qab Los Message
“Los nag tom qab yuav poob los rau saum Vajtswv haiv neeg. Ib tug tim tswv muaj hwjchim loj yuav nqis saum ntuj los, thiab tag nrho lub ntiajteb yuav ci ntsa iab los ntawm nws lub yeeb koob.” Review and Herald, Plaub Hlis 21, 1891.
Lub Nroog New York thiab 9/11
“Tam sim no puas muaj lo lus uas kuv tau tshaj tawm tias New York yuav raug ib nthwv dej loj cheb mus? Qhov no kuv yeej tsis tau hais li. Kuv tau hais tias, thaum kuv ntsia cov tsev loj uas tab tom raug tsa muaj nyob ntawd, ib plag saum ib plag, ‘Yuav muaj xwm txheej txaus ntshai npaum li cas tshwm sim thaum tus Tswv sawv los ua kom lub ntiajteb tshee hnyo heev! Ces tej lus hauv Revelation 18:1–3 yuav tiav.’ Tag nrho tshooj kaum yim hauv phau Revelation yog ib lo lus ceeb toom hais txog yam uas tab tom los rau saum lub ntiajteb. Tiamsis kuv tsis muaj ib lub teeb tshwj xeeb hais txog yam uas yuav los rau New York, tsuas yog tias kuv paub tias muaj ib hnub cov tsev loj nyob ntawd yuav raug muab pov ntog los ntawm kev tig thiab kev ntxeev ntawm Vajtswv lub hwjchim. Los ntawm lub teeb uas tau muab rau kuv, kuv paub tias kev puastsuaj nyob hauv lub ntiajteb. Ib lo lus ntawm tus Tswv, ib qho kov ntawm nws lub hwjchim uas muaj zog kawg, ces cov qauv tsev loj no yuav vau. Yuav muaj tej xwm txheej tshwm sim uas peb tsis muaj peev xwm xav tau txog lawv txoj kev txaus ntshai li.” Review and Herald, July 5, 1906.
Petus tus neeg sau se sawv cev rau ib tug ntsuj plig uas raug suav tias ncaj ncees los ntawm kev ntseeg, thiab kev raug suav tias ncaj ncees los ntawm kev ntseeg yog tus tim tswv thib peb tsab xov; yog tsab xov rau Laudikeyas uas tuaj txog thaum 9/11, thaum tej tsev loj hauv New York vau thiab tej lus hauv Tshwmsim 18:1–3 muaj tiav. Thaum ntawd nag caij kawg pib los tsuag tsuag thiab kev nias homthawj rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej kuj pib. Thaum xaus lub sijhawm nias homthawj rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej, tus tim tswv hauv Tshwmsim tshooj kaum yim tau nqes los ua Mikha-ee tus thawj tim tswv thiab tsa Petus sawv hauv qhov tuag rov los los ntawm peb qhov kev sim. Thawj qhov kev sim pib rau hnub tim 31 lub Kaum Ob Hlis xyoo 2023, thiab sawv cev rau qhov tseeb uas yog lub hauv paus tias Loos yog lub hwjchim hauv Daniyees tshooj kaum ib nqe kaum plaub uas txhim tsa zaj yog toog. Zaj yog toog ntawd yog zaj yog toog chazon uas sawv cev rau txoj kab lus faj lem sab nraud, uas Xalumoos hais tias yog txojsia lossis kev tuag.
Qhov chaw uas tsis muaj [chazon] yog toog pom, cov neeg yuav puam tsuaj; tiam sis tus uas ceev txoj cai, nws yog tus tau koob hmoov. Paj Lug 29:18.
Qhov kev sim zaum ob uas Petus raug yog qhov kev sim ntawm lub tuam tsev, uas yuav tsum nkag mus rau hauv Chav Dawb Huv Tshaj Plaws los ntawm kev ntseeg, raws li Muam White tau piav qhia hauv tej yog toog uas nws xub pom. Nyob ntawd nws pom txoj kevcai uas hais kom coj hnub xya ua Hnub Caiv ci ntsa iab tshaj lwm cuaj txoj kevcai. Txoj lus qhuab qhia ntawd thaum pib txoj kev txiav txim sawv cev rau txoj lus qhuab qhia txog kev los ua neeg, uas ci ntsa iab tshaj lwm cov lus qhuab qhia txog tej lus faj lem nyob rau tiam kawg, thaum txoj kev txiav txim tabtom xaus. Txoj kev los ua neeg ntawm Khetos, tus uas yog Vajtswv, uas Nws tau los hnav lub cev nqaij daim tawv uas twb poob rau kev txhaum thiab muaj kev txhaum lawm, txawm Nws tsis tau paub kev txhaum li, raug muab piav qhia los ntawm ntau yam kev piv txwv. Qhov tseem ceeb tshaj plaws yog txoj lus qhuab qhia txog xya lub caij. Txoj lus qhuab qhia txog xya lub caij yog qhov alafas ntawm tej uas Miller nrhiav pom hauv tej lus faj lem, thiab xyoo 1856 txoj lus qhuab qhia ntawd yog txoj uas sawv cev rau txoj lus qhuab qhia aumenkas hauv keeb kwm ntawm cov neeg raws Miller, thaum txoj kev ntseeg tos Tswv Yexus rov los ntawm cov neeg raws Miller uas yog pawg Filadefias tau ntxeev siab ncua xya xyoo thiab xyoo 1863 tau dhau los ua Pawg Ntseeg Hnub Xya Tos Tswv Yexus Rov Los uas yog pawg Laudikeyas.
Ob tug ntoo ntawm Exekees peb caug xya sawv cev rau ob txoj kev txiav txim 2,520 xyoo tawm tsam rau lub nceeg vaj qaum teb thiab lub nceeg vaj qab teb. Lub nceeg vaj qaum teb sawv cev rau cev nqaij daim tawv tibneeg, hos lub nceeg vaj qab teb sawv cev rau lub siab uas raug tsim los kom koom ua ib nrog Tswv Yexus Khetos lub siab; yog li ntawd, Vajtswv txoj kev ua Vajtswv yuav koom nrog tibneeg txoj kev ua tibneeg. Qhov ntawd yog txoj kev qhuab qhia hais txog kev yug los ua neeg ntawm Khetos hauv ib qho kev sawv cev uas muab yooj yim zog. Xya lub sijhawm yog tus alpha thiab tus omega ntawm Millerite keeb kwm, thiab vim nws sawv cev rau kev yug los ua neeg ntawd, nws kuj yog tus omega ntawm Seventh-day Adventist keeb kwm nyob rau hauv kev txheeb rau tus alpha txoj kev qhuab qhia txog Hnub Xanpataus xyoo 1844. Ib qho yog lub cim ntawm Hnub Xanpataus xya hnub, hos lwm qhov yog lub cim ntawm xyoo Xanpataus xya xyoo.
Petus lub npe raug hloov ntawm Panium, uas yog kauj ruam thib ob rau Anplahas txoj kev sawv cev txog thawj daim ntawv cog lus nrog ib haiv neeg uas raug xaiv, thiab Petus los ua tus sawv cev ntawm daim ntawv cog lus kawg nrog ib haiv neeg uas raug xaiv ntawm nws kauj ruam thib ob. Qhov no yog kauj ruam thib ob hauv txoj kab ntawm tshooj kaum ib txog nees nkaum ob, thiab nws yog zaum thib ob hauv peb zaug uas Petus, Yakaunpaus thiab Yauhas tau nrog Yes Xus mus deb ntawm lwm cov thwj tim, thiab yog zaum thib ob hauv peb zaug uas Leej Txiv saum ntuj tau hais lus. Nero txoj kab xaus ntawm nruab nrab ntawm cov rog sib tua ntawm Raphia thiab Panium, vim nws sib haum nrog ob lub sij hawm ntxiv ntawm 250 xyoo uas tau pib hauv 457 BC thiab 1776. 457 BC xaus rau 207 BC thiab 1776 xaus rau 2026. Petus nyob ntawm 207 BC, 2026, 313 thiab qhov kev sim ntawm lub tuam tsev uas los ua ntej qhov thib peb thiab qhov kev sim txheeb kawg ntawm kev daws tus nees luav, uas raug sawv cev ua kevcai noj hmoov nrov.
Petus qhov kev sim yog ua raws Khetos mus rau hauv Chav Dawb Huv Tshaj Plaws, thiab nws tes hauj lwm yog kho kom raug, ces tshaj tawm txoj xov uas twb raug kho kom raug lawm txog cov pob hluav taws ntawm Nashville. Petus txoj xov txog cov pob hluav taws ntawm Nashville yog txoj xov ntawm Hnub Peetekos uas xub muab nthuav tawm hauv chav saud, thiab tom qab ntawd hauv lub tuam tsev. Nws nthuav tawm nws txoj xov los ntawm kev txheeb xyuas cov pob hluav taws ntawm Nashville, thiab qhov kev ua tiav ntawm kev sib ntaus ntawm Raphia, koom nrog kev sib ntaus ntawm Panium, uas dhau los ua kev sib ntaus ntawm Actium rau hnub cai Sunday ntawm nqe kaum rau. Hnub cai Sunday ntawm nqe kaum rau kuj yog hnub cai Sunday ntawm nqe plaub caug ib thiab ntawm nqe nees nkaum ob. Peb nqe ntawd kuj sib haum nrog nqe peb caug ib, qhov uas txoj kev kav vaj tswv papacy tau tuav hwj chim xyoo 538 thiab tau tshaj ib txoj cai Sunday ntawm Pawg Sab Laj thib peb ntawm Orleans. Cov nqe uas coj mus rau nqe peb caug ib txheeb qhia cov cim sijhawm uas tau coj mus rau txoj cai Sunday xyoo 538 thiab ua qauv qhia keeb kwm uas ua ntej txoj cai Sunday uas tab tom yuav los sai no.
Vim cov nkoj ntawm Chittim yuav tuaj tawm tsam nws; yog li ntawd nws yuav nyuaj siab, thiab tig rov qab los, thiab muaj kev chim tawm tsam txoj kev khi lus dawb huv; nws yuav ua li ntawd tiag; nws tseem yuav rov qab los, thiab koom siab nrog cov uas tso tseg txoj kev khi lus dawb huv. Thiab tej pab tub rog yuav sawv ntawm nws sab, thiab lawv yuav ua kom lub chaw dawb huv uas yog lub chaw muaj hwj chim qias tuaj, thiab yuav tshem tawm txoj kev txi niaj hnub, thiab lawv yuav tsa yam ntxub ntxaug uas ua rau muaj kev puam tsuaj. Daniel 11:30, 31.
Cov “nkoj ntawm Kheti” sawv cev rau cov Vandals, uas kuj raug sawv cev ua lub raj xwm thib ob hauv Tshwmsim tshooj yim. Kev poob qis zuj zus ntawm Loos pib thaum xyoo 330, thaum Constantine faib lub nceeg vaj ua sab hnub tuaj thiab sab hnub poob. Tom qab ntawd nws mam faib nws rau nws peb tug tub. Lub Faj Tim Teb Chaws Loos uas tau yeej tsis tau swb txij li thaum kev rog ntawm Actium, ces raug faib ua ob feem, tom qab ntawd peb feem, thiab plaub lub raj xwm thawj zaug hauv Tshwmsim yim sawv cev rau kev tawm tsam loj ntawm cov yeeb ncuab uas coj Loos sab hnub poob mus txog nws qhov kawg rau xyoo 476. Loos sab hnub tuaj ntawm Constantinople tseem nyob mus txog thaum kawg ntawm lub raj xwm thib tsib thiab thaum pib ntawm lub raj xwm thib rau, uas kuj yog thawj thiab ob txoj kev txom nyem. Zaj lus faj lem txog lub sij hawm ntawm ib puas tsib caug xyoo ntawm thawj txoj kev txom nyem xaus rau hnub tim uas zaj lus faj lem txog lub sij hawm ntawm txoj kev txom nyem thib ob pib.
Npanpiloo poob hauv ib hmos xwb. Tej zaum koj yuav cam tias Xailab yuav tsum xub hloov tus dej kom ntws mus rau lwm txojkev, thiab qhov ntawd siv sijhawm ib ntus, tiamsis Npanpiloo txojkev poob tshwm sim hauv ib hmos xwb, hos Loos txojkev poob kav ntev txog 1,123 xyoos. Nyob rau hauv cov xyoo ntawd muaj tej cim qhia kev tshwj xeeb raws li lus faj lem uas piav txog lub faj tim tebchaws Loos txojkev puas tsuaj zuj zus, thiab lub faj tim tebchaws Loos uas pe dab pe mlom yog tus qauv qhia ua ntej txog Tebchaws Meskas, los ntawm nws txoj haujlwm tsa lub hwjchim kav ntawm tus Vaj Qhia zaum saum lub zwm txwv ua lub nceeg vaj thib tsib raws li Vajlugkub tej lus faj lem hauv xyoo 538. Lub hwjchim kav ntawm tus Vaj Qhia raug tsa zaum saum lub zwm txwv thaum muaj txoj kevcai Hnub Chiv uas hais hauv nqe kaum rau ntawm Daniyee tshooj kaum ib. Tej cim qhia kev hauv Loos uas pe dab pe mlom txojkev puas tsuaj zuj zus sawv cev rau tej cim qhia kev uas ua qauv qhia ua ntej txog Tebchaws Meskas txoj haujlwm.
Cov nkoj ntawm Chittim sawv cev rau ib qho kev puas tsuaj nyiaj txiag rau Loos, rau qhov tub rog hiav txwv ntawm cov Vandals tau coj kev kub ntxhov los rau cov kev thauj nkoj hauv Hiav Txwv Mediterranean. Nyob rau hnub kawg, Islam raug nthuav tawm tias yog ib qho kev puas tsuaj nyiaj txiag rau cov vajntxwv hauv ntiajteb. Cov Vandals thiab lawv cov nkoj yog lub hwjchim raj thib ob, thiab peb txoj kev txom nyem yog cov hwjchim raj Islamic. Thawj yog Arabia, thib ob yog Turkey, thiab thib peb yog thoob ntiajteb.
Nkoj yog ib lub cim ntawm lub hwj chim kev lag luam, thiab hauv Vaj Lug Kub cov nkoj ntawm Tarshish yog cov cim tseem ceeb tshaj plaws ntawm lub hwj chim kev lag luam. Cov nkoj ntawd raug ib cua tuaj sab hnub tuaj uas npau taws ua kom poob rau hauv nruab nrab hiav txwv, thiab hauv Vaj Lug Kub Islam yog cov me nyuam sab hnub tuaj. Thaum Islam raug hais tseg hauv txoj kab ke yaj saub ntawm tej xwm txheej, nws ua kom muaj ib qho kev kub ntxhov nyiaj txiag. Islam raug sawv cev nrog Balaam los ntawm ib tug nees luav, uas yog lo lus Henplais uas raug txhais tias “txiv neej qus” hauv thawj zaug uas Ishmael raug qhia tawm hauv Vaj Lug Kub. Ishmael yog leej txiv ntawm Islam nyob rau theem yaj saub, tsis yog tsis lees Aplahas tias yog Ishmael leej txiv, tiam sis kaum ob xeem ntawm Ishmael los ua cov uas raug hu ua cov me nyuam sab hnub tuaj hauv Vaj Lug Kub.
Nyob rau tiam kawg, Npala-as, uas yog lub cim piv txog Tebchaws Meskas ua ib tug cev Vajtswv lus cuav, ntaus nws tus nees luav peb zaug, ua cim piv txog peb zaug uas Islam ntaus. 9/11 yog qhov kev ntaus thawj zaug ntawd thiab yog lub cim qhia txog kev los txog ntawm tus timtswv uas ntaus cim, tus uas nce los ntawm sab hnub tuaj thaum tej cua hlob ntawm kev sib tawm tsam tabtom ntsawj tuaj sab hnub tuaj. Islam txoj kev ntaus zaum ob muaj ob feem, rau qhov kauj ruam thib ob qhia txog kev ua ob npaug. Thaum lub Kaum Hli hnub tim 7, xyoo 2023, Islam tau ntaus Yixayee ntawm sab cev nqaij daim tawv yam poob nthav, thiab thaum Nashville, Tennessee, raug Islam ntaus yam poob nthav, ces Yixayee ntawm sab ntsuj plig yuav tau raug ntaus lawm. Hauv zaj keebkwm txog Npala-as, lub cim qhia kev thib ob tshwm nyob nruab nrab ntawm ob lub vaj txiv hmab, thiab ob lub vaj txiv hmab ntawm tus Tswv uas kav ib tsoom tub rog yog Yixayee ntawm sab cev nqaij daim tawv thaum ub thiab Tebchaws Meskas, uas yog Yixayee ntawm sab ntsuj plig niaj hnub no. Npala-as lub cim qhia kev thib peb yog thaum tus nees luav hais lus; thiab lub cim ntawm kev hais lus uas qhia txog qhov kawg ntawm lub sijhawm ntaus cim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej, uas pib thaum 9/11, yog txoj kevcai hnub Chiv, thaum Tebchaws Meskas hais lus ib yam li ib tug zaj. Qhov av qeeg loj hauv Tshwmsim tshooj kaum ib yog txoj kevcai hnub Chiv ntawd, uas yog thaum qhov kev txom nyem zaum peb los txog sai, yog thaum Tebchaws Meskas, tus nees luav thiab Xekhaliya hais lus.
Yauhas tus uas muab neeg ua kevcai raus dej leej txiv yog ib tug pov thawj nyob hauv pawg thib yim ntawm nees nkaum plaub pawg pov thawj uas Daviv tau teeb tsa los ua haujlwm hauv lub tuam tsev. Tus pov thawj Xakhaliyas raug ua kom hais tsis tau lus vim nws tsis ntseeg, mus txog thaum nws tus tub Yauhas yug los, thiab nws yog lub cim qhia txog tus lej yim (uas yog lub cim qhia txog kev ua pov thawj). Thaum txoj kevcai hnub Ib raug tsa, cov pov thawj tiam kawg, uas Yauhas tus uas muab neeg ua kevcai raus dej ua cim sawv cev rau, yuav hais lus, raws li nws txiv Xakhaliyas tau ua cim qhia. Khetos tau qhia tias Yauhas yog Eliyas, thiab Eliyas txoj xov rau tiam kawg yog muab ua cim qhia los ntawm txojkev sib raug zoo ntawm leej txiv thiab tus menyuam, ib yam li Xakhaliyas thiab Yauhas. Yelemis yog tus ua qauv qhia ua ntej txog Yauhas, thiab Yelemis twb tau txais lus qhia tias yog nws rov qab los, nws yuav yog Vajtswv lub qhov ncauj.
Yelemis tab tom quaj ntsuag txog thawj txoj kev poob siab rau hnub tim 18 Lub Xya hli ntuj, 2020, thiab yog nws rov qab los, nws yuav dhau los ua Vajtswv lub qhov ncauj thaum txog txoj cai hnub Sunday, thaum nws nthuav tawm tus yaj saub xov ntawm Habakkuk, uas tau ncua sijhawm, tiamsis yuav tsum “hais” thaum kawg. Yelemis, thiab vim li ntawd Yauhas, thiab vim li ntawd Petus, yuav tsum hais Habakkuk zaj xov nyob rau lub sijhawm uas tus nees luav ntawm Islam hais lus, thiab thaum Tebchaws Meskas hais lus zoo li ib tug zaj.
Petus nyob ntawm Caesarea Philippi, uas yog Panium, yog nyob rau lub sijhawm ua ntej lub cim qhia kev ntawm “lub roob”, uas tom qab ntawd yuav muaj kev nkag mus yam muaj yeej uas coj mus rau tus ntoo khaub lig, lossis txoj kevcai hnub Ib. Lub sijhawm ntawd muaj kev sib ntaus sib tua ntawm Panium ua lub cim sawv cev rau, uas xaus rau qhov uas tus vaj qhia thiab lub hwjchim uas ua nws tus sawv cev, uas yog Tebchaws Meskas, yeej. Panium yog zaum peb ntawm peb qhov kev ua tsov rog los ntawm cov sawv cev; thawj qhov xaus rau ntawm phab ntsa Berlin xyoo 1989, hos qhov kawg lossis qhov thib peb xaus rau thaum rhuav tshem “phab ntsa” uas cais pawg ntseeg thiab tsoom fwv. Xyoo 1989 cim qhov siab kawg ntawm ib qho kev ua tsov rog los ntawm cov sawv cev uas hu ua “tsov rog txias”, uas tau pib thaum Kev Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob xaus, thiab Panium sawv cev rau ib qho kev tsov rog txias uas xaus rau thaum Kev Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Peb, uas muaj kev sib ntaus sib tua ntawm Actium ua lub cim sawv cev rau. Nyob nruab nrab ntawm lub cim qhia kev thib ib thiab lub thib peb ntawm peb qhov kev ua tsov rog los ntawm cov sawv cev yog kev tsov rog tiag tiag hauv Ukraine, uas muaj kev sib ntaus sib tua ntawm Raphia hauv nqe kaum ib thiab kaum ob ua lub cim sawv cev rau.
Panium yog ib qho kev ua tsov rog txias uas coj mus rau Tsov Rog Thoob Ntiaj Teb Zaum Peb, raws li tau ua qauv qhia los ntawm qhov kev ua tsov rog txias uas tau xaus thaum lub sijhawm kawg xyoo 1989, thiab uas tau pib thaum Tsov Rog Thoob Ntiaj Teb Zaum Ob xaus. Nyob rau ntawm cov cim qhia kev uas tau muab qhia los ntawm nqe kaum thiab xyoo 1989, nqe kaum ib thiab kaum ob thiab Tsov Rog Ukraine uas tau pib xyoo 2014, thiab nqe kaum peb mus txog kaum tsib thiab qhov kev ua tsov rog txias tam sim no ntawm txoj kev xav MAGA thiab txoj kev xav txhawb kev koom ua ke thoob ntiaj teb, muaj peb tug thawj tswj hwm uas tau ua cim qhia txog cov kev sib koom ua phooj ywg ntawm lub hwj chim Vaj Qhia thiab Tebchaws Meskas.
Ronald Reagan tau muaj kev sib koom tes zais cia nrog Vaj Qhia John Paul II, ib tug vaj qhia uas tuav rawv kev coj qub raws li cov lus faj lem ntawm Fatima uas yog Xatas li, thiab nws muaj feem cuam tshuam nrog keeb kwm raws li lus faj lem hauv nqe kaum. Lub sijhawm Obama ua thawj tswj hwm sib haum nrog keeb kwm ntawm kev sib ntaus sib tua ntawm Raphia hauv nqe kaum ib thiab kaum ob. Nyob rau lub sijhawm nws ua thawj tswj hwm muaj ob tug vaj qhia uas sawv cev ua cim, vim lub cim taw kev thib ob qhia txog kev muaj ob npaug. Nyob ntawm lub cim taw kev thib peb hauv nqe kaum peb txog kaum tsib, tus vaj qhia yog thawj tus vaj qhia uas los ntawm Tebchaws Meskas. Thaum xub thawj peb xav tias Vaj Qhia Leo yog ib tug vaj qhia uas tuav rawv kev coj qub raws li John Paul II ua tus qauv piv txwv qhia txog, tiamsis thaum muab coj los siv raws li txoj kev siv lus faj lem ua peb zaug, lub cim taw kev thib peb muaj cov yam ntxwv ntawm thawj ob zaug uas cov lus faj lem tau muaj tiav, yog li ntawd Leo yog John Paul II uas tuav rawv kev coj qub thiab nws yog tus qub thawj coj ntawm Lub Chaw Haujlwm Tshawb Xyuas thiab Txiav Txim Txog Kev Ntseeg, Benedict XVI, uas tau tawm haujlwm kom tus vaj qhia Francis uas txhawb tej tswv yim tshiab txog kev ncaj ncees hauv zej zog los hloov nws nyob rau Obama lub caij ua thawj tswj hwm.
Thawj qhov tsov rog uas siv lwm tus ua rog sawv cev yog muab piav ua cim hauv ib nqe Vajlugkub, qhov thib ob hauv ob nqe thiab qhov thib peb hauv peb nqe. Tsov rog txias uas xaus rau xyoo 1989 pib thaum Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob xaus, thiab Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Peb, uas kev sib ntaus sib tua ntawm Actium ua cim sawv cev rau, pib thaum tsov rog txias uas kev sib ntaus sib tua ntawm Panium ua cim sawv cev rau xaus. Peb qhov tsov rog ntiaj teb no, ib yam li peb qhov tsov rog uas siv lwm tus ua rog sawv cev, puavleej raug tswj los ntawm cov hauv paus ntsiab cai uas cuam tshuam nrog kev muab lus faj lem los siv peb zaug. Qhov xaus ntawm Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob yog qhov pib ntawm ib qho tsov rog txias uas xaus rau tiam ntawm tus thawj tswj hwm thib yim suav txij Roosevelt thaum xyoo 1945 los, uas yog Reagan. Thaum txog lub sijhawm kawg rau xyoo 1989, Reagan yog tus pib ntawm cov thawj tswj hwm yim leej uas los sib law liag mus txog Trump (uas yog ib tug ntawm xya leej). Trump txoj tsov rog txias pib rau xyoo 2015, thaum nws tshaj tawm tias nws yuav los sib tw ua thawj tswj hwm thiab ua rau cov neeg txhawb txoj kev koom ua ke thoob ntiaj teb sawv ntxhov, ua kom muaj tiav raws li Daniyee tshooj kaum ib nqe ob. Tsov rog txias ntawd xaus thaum muaj txoj kevcai hnub Chiv, uas yog kev sib ntaus sib tua ntawm Actium, qhov thaiv kev thib peb uas Loos ntsib ua ntej nws kav nrog hwjchim siab tshaj plaws.
Roosevelt yog tus pib ntawm txoj kev sib law liag ntawm yim tus thawj tswj hwm mus txog Reagan, thiab Reagan ho yog tus pib ntawm txoj kev sib law liag ntawm yim tus thawj tswj hwm mus txog Trump. Roosevelt ua lub cim qhia txog Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob, thiab nws tuag rau lub Plaub Hlis hnub tim 12 xyoo 1945; tom qab ntawd Truman yog tus thawj tswj hwm thaum tsov rog hauv Europe xaus rau lub Tsib Hlis hnub tim 8, thiab tsov rog hauv cheeb tsam Dej Hiav Txwv Pacific xaus rau lub Cuaj Hlis hnub tim 2. Tsov rog hauv Europe feem ntau yog kev sib ntaus sib tua saum daim av, hos tsov rog hauv cheeb tsam Dej Hiav Txwv Pacific yog kev sib ntaus sib tua hauv hiav txwv, ib yam li Panium sawv cev rau kev sib ntaus sib tua saum daim av thiab Actium sawv cev rau kev sib ntaus sib tua hauv hiav txwv. Qhov xub thawj ua piv txwv qhia txog qhov kawg, thiab txoj kev sib law liag ntawm yim tus thawj tswj hwm yog txhim tsa raws li cov lus tim khawv hauv Daniyee tshooj kaum ib, nqe ob thiab peb, thiab kuj raws li qhov lus zais uas hais tias tus thib yim yog ib tug ntawm xya tus ntawd. Hauv thawj ob lub Rooj Sab Laj ntawm Sab Av Loj, thaum pib keeb kwm ntawm tus tsiaj nyaum uas tawm hauv av los uas Tshwmsim tshooj kaum peb hais txog, muaj xya lub caij tuav haujlwm ntawm cov thawj tswj hwm. Hauv keeb kwm ntawd, George Washington raug tsa ua Tus Thawj Kav Tub Rog Siab Tshaj Plaws. Qhov uas Washington, uas yog thawj tus thawj tswj hwm raws cai, raug tsa hauv lub Rooj Sab Laj ntawm Sab Av Loj Zaum Ob yog lub cim qhia tias thaum chiv thawj kiag, Washington yog tus thib yim ntawm xya tus thawj tswj hwm.
Thawj tus thawj tswj hwm yog tus thib yim ntawm thawj xya tus thawj tswj hwm, thiab tus thawj tswj hwm kawg yog tus thib yim uas yog ib tug ntawm xya tus ntawd. Tus pov thawj Xekhaliya hais lus thaum Yauhas yug los, thaum tus nees luav hais lus, thiab thaum tus tsiaj nyaum uas tawm hauv av los hais lus. Qhov no kuj yog qhov uas Hanpaku zaj yog toog hais lus thiab. Yauhas txoj kev yug los, uas ua qauv qhia txog tus chij ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej thaum muaj txoj kevcai hnub Chiv, yog tiam kawg ntawm tus pov thawj Xekhaliya. Xekhaliya nyob hauv pab pov thawj thib yim ntawm nees nkaum plaub pab uas sib hloov ua haujlwm. Thaum muaj txoj kevcai hnub Chiv, Xekhaliya (cov pov thawj) hais lus, thaum Islam (tus nees luav) hais lus thiab Tebchaws Meskas hais lus ib yam li ib tug zaj. Thaum txog lub cim qhia kev ntawd, lub qhov txhab tuag taus ntawm lub hwjchim Vaj Qhia raug kho zoo, thiab nws dhau los ua tus thib yim uas yog ib tug ntawm xya tus ntawd. Trump kuj yog tus thib yim uas yog ib tug ntawm xya tus ntawd, thiab nws ntag yog tus tsim tus tsiaj nyaum tus mlom uas raug ua kom tiav thaum muaj txoj kevcai hnub Chiv. Ces pab pov thawj ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej ntawd dhau los ua Vajtswv lub qhov ncauj, thiab hais tawm zaj xov hauv tus timtswv thib peb lub suab qw nrov. Pab pov thawj ntawd yog pawg ntseeg thib yim uas yog ib pawg ntawm xya pawg ntawd.
Roosevelt yog thawj tug ntawm yim tus thawj tswj hwm uas coj mus txog lub sijhawm kawg hauv xyoo 1989, thiab nws ua lub cim qhia txog txoj kev hloov ntawm Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob mus rau Tsov Rog Txias uas xaus rau xyoo 1989. Thawj Tswj Hwm Truman tau los hloov Roosevelt chaw thiab tau kav thaum tej kev sib ntaus sib tua saum av thiab hauv hiav txwv uas koom ua Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob xaus. Thaum ua thawj tswj hwm, Truman tau kav rau lub sijhawm uas Lub Koom Haum Haiv Neeg Ntiaj Teb pib muaj nyob rau hnub tim 24 lub Kaum Hli Ntuj xyoo 1945. Txoj kev sib txuas ntawm Roosevelt thiab Truman muaj xyoo 1945 ua pov thawj. Nkawd ob leeg puav leej ua thawj tswj hwm nyob rau xyoo ntawd, thiab nyob rau xyoo ntawd tsov rog uas muaj ob feem, uas yog Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob, tau xaus, thiab Lub Koom Haum Haiv Neeg Ntiaj Teb tau raug tsim tsa, thiab Tsov Rog Txias tau pib.
Xyoo 1989, kuj muaj ob tug thawj tswj hwm, ib yam li xyoo 1945: Ronald Reagan thiab George Bush tus thib ib. Reagan tau ua kom Tsov Rog Txias xaus, thiab George Bush tus thib ib tau tshaj tawm tias, ua ntej thiab tseem ceeb tshaj txhua yam, nws yog ib tug neeg txhawb kev koom ua ke thoob ntiaj teb, thaum nws hais lus rau lub Rooj Sib Tham Loj zaum “plaub caug tsib” ntawm UN thaum hnub tim 1 Lub Kaum Hli xyoo 1990. Nyob ntawd, nws tau hais txog kev tsim ib “txheej txheem ntiaj teb tshiab.” Hauv zaj lus ntawd nws hais tias, “Qhov no nyob hauv peb txhais tes: tso cov tshuab tsaus ntuj no tseg rau yav dhau los, cia lawv nyob hauv Tiam Tsaus Ntuj uas yog qhov chaw tsim nyog rau lawv, thiab rau siab mus tom ntej kom ua kom tiav ib txoj kev hloov pauv tseem ceeb hauv keeb kwm uas coj mus rau ib txheej txheem ntiaj teb tshiab thiab ib tiam kev thaj yeeb nyab xeeb uas kav ntev.”
Hauv zaj lus hais no, Bush tau txuas lub tswv yim ntawd nrog kev koom tes tom qab Tsov Rog Txias, Kev Kub Ntxhov Hauv Gulf (Iraq qhov kev txeeb nkag rau Kuwait), kev txhawb kom UN muaj zog dua, thiab ib txoj kev sib koom tes tshiab ntawm cov haiv neeg raws li txoj cai kav. Bush tus thawj yog tus uas ua kom lo lus “new world order” nrov npe ob peb lub lis piam ua ntej ntawd hauv ib zaj lus hais rau lub rooj sib tham ua ke ntawm Congress thaum lub Cuaj Hlis 11, 1990.
Nco ntsoov qhov tseeb tias Bush tau muab nws zaj lus hais hauv UN tso rau hauv ib lub ntsiab lus uas nws tau txheeb xyuas qhov kawg tsis ntev los no ntawm tsov rog txias raws li “Hnub Nyoog Tsaus Ntuj.” Hnub Nyoog Tsaus Ntuj tau xaus rau lub sijhawm kawg xyoo 1798, thiab Bush nyob rau lub sijhawm kawg ntawm xyoo 1989. Nco ntsoov tias thaum nws xub tsim thawj zaug lo lus “new world order,” Islam tab tom ua rau tej haiv neeg chim, thiab zaj lus hais ntawd tau muab rau hnub 9/11. Los ntawm Roosevelt mus rau Carter muaj yim tus thawj tswj hwm, thiab los ntawm Reagan mus rau Trump kuj muaj yim tus thawj tswj hwm. Trump yog tus thawj tswj hwm kawg thiab nws raug ua qauv piv txwv los ntawm tus thawj tswj hwm thawj, tus uas yog tus thib yim ntawm thawj xya tus thawj tswj hwm.
Lub sijhawm kawg hauv xyoo 1798 qhia txog qhov txhab tuag taus uas lub hwj chim kav ntawm tus Vaj Qhia tau raug, thiab lub hwj chim kav ntawm tus Vaj Qhia yog lub hwj chim uas tau kav cov vajntxwv hauv Europe thaum Tiam Tsaus Ntuj. Hauv Tshwmsim tshooj kaum xya, txoj kev sib raug zoo ntawd raug muab piav ua ib tug niam ntiav uas tabtom caij thiab kav ib tug tsiaj nyaum. Nyob rau xyoo 1798, txoj kev txhawb nqa ntawm cov vajntxwv hauv Europe raug tshem tawm, thiab tus tsiaj nyaum ntawd tuag lawm. Nyob rau xyoo 1799, tus Vaj Qhia tuag thaum nws tseem raug ntiab mus nyob txawv tebchaws. Xyoo 1798 thiab 1799 sawv cev rau lub sijhawm kawg raws li nws lub ntsiab lus uas puv ntoob tshaj plaws, ib yam li lub sijhawm kawg hauv Khetos tiam raug cim tseg los ntawm qhov uas Yauhas tus muab neeg ua kevcai raus dej yug los thiab qhov uas Khetos yug los rau lub hlis tom qab ntawd. Bush cov lus hais hauv xyoo 1990 qhia tias Bush yog tus thib ob ntawm ob tug thawj tswj hwm uas ua cim qhia lub sijhawm kawg, thiab cov lus ntawd kuj cim qhia txog txoj kev txav mus rau kev coj ntiajteb los koom ua ib, uas yog lub hwj chim ntawm tus zaj. Lub cim uas Bush sawv cev rau qhia txog ib kauj ruam mus rau txoj cai Hnub Chiv, thaum Tebchaws Meskas xaus nws txoj kev ua lub nceeg vaj thib rau hauv phau Vajlugkub tej lus faj lem los ntawm kev hais lus zoo li ib tug zaj. Thaum muaj txoj cai Hnub Chiv, Tebchaws Meskas dhau los ua lub suab hais lus ntawm Lub Koom Haum Tebchaws. Nyob rau hauv cov xwm txheej ntawd ntag, kev ntseeg Islam tabtom ua rau cov tebchaws npau taws, thiab 9/11 raug cim tseg. Nyob rau lub Cuaj Hlis hnub tim 11, xyoo 1990, thaum Bush tus xub thawj hais txog nws txoj kev npaj coj ntiajteb los koom ua ib rau lub Rooj Sab Laj Tsim Cai, nws tabtom ua lub cim qhia ua ntej txog lub sijhawm uas kev ntseeg Islam yuav rov ua rau cov tebchaws npau taws thaum 9/11 hauv xyoo 2001, tiamsis thaum ntawd tus thawj tswj hwm yuav yog Bush tus kawg.
Roosevelt, uas yog thawj tug ntawm yim tus thawj tswj hwm, tau cim qhov xaus ntawm Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob xyoo 1945, thiab tus thawj tswj hwm uas los hloov nws chaw tau qhib kev rau kev tsim tsa lub Koom Haum Ntiaj Teb. Reagan, uas yog thawj tug ntawm yim tus thawj tswj hwm, tau cim qhov xaus ntawm Tsov Rog Txias xyoo 1989, thiab tus thawj tswj hwm uas los hloov nws chaw tau txhawb nqa lub Koom Haum Ntiaj Teb. Tus thawj tswj hwm kawg ntawm yim tus thawj tswj hwm yuav xaus ib ntsuj tsov rog txias uas tau pib thaum nws tshaj tawm xyoo 2015 tias nws npaj yuav sib tw ua thawj tswj hwm, thiab yuav pib Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Peb. Nws yuav hloov lub nceeg vaj thib rau hauv phau Vajlugkub tej lus faj lem mus ua lub taubhau ntawm lub nceeg vaj thib xya hauv phau Vajlugkub tej lus faj lem (UN), thiab tom qab ntawd yuav pom zoo muab lub nceeg vaj ntawd rau tus tsiaj nyaum thaum tsa txoj kevcai Hnub Chiv.
Ib yam li Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob muaj kev ua rog saum av thiab kev ua rog hauv hiavtxwv ua ke, tus thawj tswj hwm zaum kawg yuav muaj kev ua tsov ua rog txias, uas muaj kev sib ntaus rog saum av ntawm Panium ua lub cim qhia txog; qhov kev sib ntaus rog ntawd coj mus rau kev sib ntaus rog hauv hiavtxwv ntawm Actium. Thaum muaj txoj kevcai hnub Ib, kev ua tsov ua rog txias uas pib thaum Trump ua rau cov neeg txhawb kev koom ua ke thoob ntiajteb kub ntxhov rau xyoo 2015 yuav hloov mus ua Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Peb, raws li muaj cov kev sib ntaus rog saum av thiab hauv hiavtxwv ntawm Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob ua lub cim qhia txog. Thaum Tsov Rog Ntiaj Teb Zaum Ob xaus lawm, kauj ruam tom ntej yog txoj kev koom ua ke thoob ntiajteb ntawm Lub Koom Haum Tebchaws Koom Tes, ib yam li thaum kev ua tsov ua rog txias xaus rau Reagan thiab Bush tiam. Ua ntej, Tebchaws Meskas yuav xaus thaum muaj txoj kevcai hnub Ib; tom qab ntawd, “txoj kev tswj hwm ntiajteb tshiab” ntawm Bush yuav coj lub nceeg vaj xya los, uas yuav pom zoo kiag tam sim ntawd muab nws txoj cai kav rau lub nceeg vaj yim.
Bush thawj tug thiab Bush tus kawg raug txuas ua ke los ntawm thawj tug qhov kev tshaj tawm txog “txoj cai tshiab ntawm lub ntiaj teb” rau Congress thaum 9/11 thiab tus kawg txoj cai Patriot Act ntawm xyoo 2001. Ob qho cim qhia no raug muab tso rau hauv lub ntsiab lus uas Islam ua rau cov haiv neeg chim siab.
Peb yuav txuas ntxiv tej no rau hauv tsab xov xwm tom ntej.