Kuv thov txim ua ntej rau qhov uas muaj lus ntau ua ntej yuav los tuav txog lub ntsiab lus thawj. Kuv xav muab qee txoj kab lus yaj saub los tso rau hauv lawv qhov chaw, uas yog tej feem tseem ceeb hauv txoj kev xav uas kuv npaj yuav siv thaum peb tig los tshuaj xyuas phau ntawv Yau‑ees ncaj qha. Kuv twb tau hais dhau los lawm tias lo lus Henplais uas txhais ua “raug txiav tawm” hauv phau ntawv Yau‑ees, muaj nws cov cag hauv txoj kev fij txi uas siv los lees paub ib daim ntawv cog lus nyob rau tiam Aplahas.

Nej nej, nej cov neeg qaug dej qaug cawv, thiab quaj; nej txhua tus uas haus cawv txiv hmab, cia li quaj nyiav, vim yog cawv txiv hmab tshiab; rau qhov nws raug txiav tawm ntawm nej lub qhov ncauj. Yau-es 1:5.

Lo lus Henplais “cut off” yog H3772, thiab nws yog ib lo hauv paus qub uas txhais hais tias ‘txiav (tawm, nqes, los yog ua tej daim sib nrug); los ntawm qhov hais txhais ntxiv ces yog rhuav tshem lossis muab hlawv kom ploj; tshwj xeeb tshaj yog ua kev khi lus cog tseg (uas yog, tsim kev sib koom tes lossis kev cog lus, thaum chiv thawj yog los ntawm kev txiav cev nqaij thiab taug kev hla nruab nrab ntawm tej daim ntawd).’

Kuv paub tias Strong’s lub ntsiab txhais ntawm “txiav tawm,” hu nws ua ib “qhov cag qub thawj,” raws li kev txhais hauv qauv lus. Hais li ntawd lawm, qhov kev txiav uas txuas nrog rau txoj kev khi lus cog tseg thiab Abraham, qhia meej tias lub teeb ntawm txoj kev khi lus cog tseg raug txuas nrog rau lo lus ntawd, thiab lub teeb ntawd raug nthuav tawm nyob rau ntawm nws lub cag qub thawj hauv keeb kwm. “Txiav” raws li keeb kwm ntawm txoj kev khi lus cog tseg; yog ib lub cim yaj saub uas raws li nws cov cag qub thawj, thiab kuj raug txheeb raws qauv lus tias yog ib cag qub thawj thiab.

Lo lus tshaj tawm nyob hauv nqe tsib ntawd, tsis yog tsuas yog qhia tias lawv tsis muaj txoj xov uas hais txog nag tom qab, raws li tau sawv cev los ntawm “cawv txiv hmab tshiab,” xwb, tiam sis kuj yog tias lawv raug tsis lees txais ‘tam sim ntawd thiab nyob ntawd kiag’ ua Vajtswv haiv neeg ntawm txoj kev cog lus, yog ib haiv neeg ntawm txoj kev cog lus uas taug lawv “keeb cag thawj thaum ub” rov qab mus txog Aplahas.

Tiam neeg uas tuag hauv roob moj sab qhua ntawd dhau plaub caug xyoo, tau taug lawv tej cag keeb thaum chiv thawj rov mus txog rau Anplahas, uas txhais hais tias yog leej txiv ntawm ntau haiv neeg. Tiam neeg uas nrog Yausua nkag mus rau hauv Lub Tebchaws Cog Tseg, tau taug lawv tej cag keeb thaum chiv thawj rov mus txog rau Anplahas. Cov Yudais uas muab Khetos ntsia saum ntoo khaub lig tau taug lawv tej cag keeb thaum chiv thawj rov mus txog rau Anplahas. Cov Protestants uas tawm ntawm Cov Hnub Nyoog Tsaus Ntuj Los, thiab uas tom qab ntawd raug sim thiab raug hla dhau ua Vajtswv haiv neeg ntawm txoj kev khi lus uas Nws xaiv tseg rau hauv 1844, tau taug lawv tej cag keeb thaum chiv thawj rov mus txog rau Anplahas. Qhov kev txav Millerite Philadelphian uas tau nkag mus rau hauv Qhov Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws thaum Lub Kaum Hli 22, 1844 tau taug lawv tej cag keeb thaum chiv thawj rov mus txog rau Anplahas. Qhov kev txav Millerite Laodicean uas rov txhim kho Yelikhau rau hauv 1863, tau taug lawv tej cag keeb thaum chiv thawj rov mus txog rau Anplahas. Lub koom txoos Laodicean Seventh-day Adventist uas yuav raug nti tawm ntawm tus Tswv lub qhov ncauj thaum txoj cai Hnub Sunday uas tab tom yuav los txog, tau taug lawv tej cag keeb thaum chiv thawj rov mus txog rau Anplahas. Tag nrho cov tiam neeg ntawd tau, los sis yuav ua kom tiav zaj lus piv txwv txog lub vaj txiv hmab.

Cov neeg qaug cawv hauv Yau‑ees tsim los pom tias lawv twb raug tsis lees txais ua Vajtswv haiv neeg lawm, thiab tias lawv tsis muaj txoj xov ntawm nag tom qab. Ces qhov rov qab thiaj muaj tseeb. Cov uas Yau‑ees txheeb tias hnav “kaus mom hwjchim ci ntsa iab,” mam li nkag mus rau hauv txoj kev cog lus, raug muab khi ua cim, thiab raug tsa lên ua ib qho khoom fij. Thawj zaug kiag li uas txoj kev cog lus uas twb raug lees paub lawm nruab nrab ntawm Vajtswv thiab ib haiv neeg uas raug xaiv tau pib, kuj pib nrog tib qho “kev txiav” uas raug sawv cev ntawm txoj kev txi zaum kawg ntawm Vajtswv haiv neeg, uas pib thaum txoj cai Hnub Sunday los txog. Qhov kev txiav ntawd yog kev cais nplej thiab txhauj. Cov txhauj raug tsis lees txais thiab muab pov rau hauv hluav taws, hos cov nplej raug muab khi ua ke ua thawj txiv hmab txiv ntoo nplej fij raws li Hnub Peetekos, uas mam li raug tsa lên, “ib yam li xyoo thaum ub.”

Muaj plaub qhov chaw uas feem ntau raug taw qhia los sawv cev rau Abraham txoj kev khi lus. Hauv Chivkeeb kaum ob, Abraham raug “hu” thiab tau txais lo lus cog tseg tias yuav ua kom nws dhau los ua ib haiv neeg loj. Qhov no tsis yog ib feem ntawm txoj kev khi lus, tiam sis yog kev hu los ntawm ib lo lus cog tseg. Nyob rau lub sijhawm ntawd nws lub npe yog Abram, rau qhov ib yam ntawm cov cim ntawm txoj kev sib raug zoo ntawm kev khi lus yog kev hloov npe. Abram lub npe raug hloov nyob rau theem thib peb ntawm plaub theem ntawm txoj kev khi lus.

Vim thaum Vajtswv tau cog lus rau Anplahas, vim nws tsis muaj leejtwg loj dua uas nws yuav tsa tes cog tau, nws thiaj tsa tes cog los ntawm nws tus kheej, hais tias, Muaj tseeb tiag kuv yuav foom koob hmoov rau koj, thiab kuv yuav ua kom koj huam vam coob zuj zus. Thiab li ntawd, tom qab nws tau ua siab ntev nyiaj dhau los, nws thiaj tau txais tej lus cog tseg. Vim tibneeg yeej tsa tes cog los ntawm tus uas loj dua; thiab lo lus cog tseg ntawd, rau kev lees kom ruaj khov, yog qhov xaus rau lawv tej kev sib cav sib ceg huv tibsi. Vim li no Vajtswv, uas xav qhia kom ntau dua rau cov uas yog cov txais qub txeeg qub teg ntawm tej lus cog tseg txog qhov uas nws lub tswv yim tsis hloov li, thiaj lees kom ruaj khov los ntawm ib lo lus cog tseg; kom peb, los ntawm ob yam uas tsis hloov li, uas hauv ob yam ntawd Vajtswv dag tsis tau li, thiaj yuav muaj kev nplij siab uas muaj hwjchim loj kawg, peb cov uas tau khiav mus nrhiav chaw nkaum kom tuav rawv txojkev cia siab uas muab tso rau ntawm peb xub ntiag ntawd. Txojkev cia siab ntawd peb muaj ua ib txoj hlua ncej nkoj rau tus ntsujplig, uas ruaj khov thiab tsis txav, thiab uas nkag mus rau sab hauv daim ntaub thaiv; qhov chaw uas tus mus ua ntej tau nkag mus lawm rau peb, yog Yexus, tus uas raug tsa ua Pov Thawj Hlob mus ib txhis raws li txoj kev txiav txim ntawm Mekhixedes. Henplais 6:13–20.

Txoj kev hu ntawd yog Vajtswv tej lus cog tseg rau Anplaj, thiab Nws tau muab ib tug tim khawv thib ob los ntawm “lo lus cog tseg nrog lus cog qhuas” uas los tom qab. “Lo lus cog tseg nrog lus cog qhuas” uas los tom qab ntawd muaj peb ntu. Tom qab txoj kev hu uas yog ib lo lus cog tseg, uas yog thawj kauj ruam, ces kauj ruam thib ob, thib peb, thiab thib plaub yog qhov kev khi lus muaj peb ntu tiag tiag, uas Vajtswv ua nrog ib haiv neeg uas raug xaiv. Hauv Chivkeeb 15 Vajtswv tau “txiav” (tsa) txoj kev khi lus ntawd raws li txoj cai los ntawm ib qho kab ke muaj hwjchim loj, uas tsuas yog Vajtswv tib leeg taug kev hla ntawm cov tsiaj uas raug faib ua ob feem, yam tsis muaj ib yam kev mob raws li xwm txheej, cog lus pub thaj av rau Anplahas caj ces. Thaj Av Cog Tseg ntawd raug sawv cev ua ib thaj av nyob nruab nrab ntawm ob tug dej; tus dej ntawm Iyi tebchaws thiab tus dej Euphrates. Thawj kauj ruam ntawm txoj kev khi lus muaj peb ntu no muaj ib qho kev hais ncaj qha txog tus yaj saub txoj kev cim sawv cev ntawm ob tug dej, thiab txhua yam uas txuas nrog daim cim ntawd. Thaum kev tshoov siab taw tes rau tus dej Ulai thiab tus dej Hiddekel tias yog tej xwm txheej uas tam sim no tab tom raug ua kom tiav, ces ob tug dej ntawd twb raug ua yam ntxwv ua ntej nyob hauv Anplaj tej lus faj lem lawm. Lub chaw xwm txheej ntawd nyob nruab nrab ntawm Anplaj ob tug dej, uas thaum coj los txuas ua ke nrog Daniyee ob tug dej ces ua tau plaub tug dej, vim Khetos lub suab yog lub suab ntawm ntau cov dej.

Hnub ntawd tib si, tus Tswv tau cog lus khi lus nrog Anplas, hais tias, Kuv twb muab thaj av no rau koj caj ces lawm, txij ntawm tus dej hauv Iyi tebchaws mus txog tus dej loj, uas yog tus dej Euphrates: haiv Kenites, thiab haiv Kenizzites, thiab haiv Kadmonites, thiab haiv Hittites, thiab haiv Perizzites, thiab haiv Rephaims, thiab haiv Amorites, thiab haiv Canaanites, thiab haiv Girgashites, thiab haiv Jebusites. Chivkeeb 15:18–21.

Lub tebchaws uas tau cog lus rau Abram yog tag nrho lub ntiajteb, uas raug sawv cev los ntawm kaum tus vajntxwv hauv hnub kawg; hos thaum pib ntawm txojkev cog lus, nws raug teev cia ua kaum xeem, tsis yog vajntxwv. Ib puas plaub caug plaub txhiab leej yuav nyob hauv kev tsis sib haum nrog tag nrho lub ntiajteb. Ces lub ntiajteb yuav koom nrog txojkev sim ntawm kev yuam kom pe hawm hnub Sunday los ntawm ib lub tseemfwv ib-lub-ntiajteb nyob rau hauv kev coj ntawm tus niam ntiav xim liab plooj ntawm Tshwm Sim kaum xya, uas kav saum kaum tus vajntxwv ntawm lub ntiajteb. Hauv Abram, lub cim pawg ntseeg thiab lub xeev ntawm tus duab ntawm tus tsiaj qus raug sawv cev los ntawm tus dej ntawm Iyiv, uas yog lub cim ntawm kev txawj kav xeev, thiab tus dej ntawm Npanpiloo, uas yog lub cim ntawm kev txawj tswj pawg ntseeg.

Tom qab tej no, lo lus ntawm tus Tswv tau los cuag Abram hauv ib zaj yog toog, hais tias,

Tsis txhob ntshai, Anplahas: Kuv yog koj daim hlau thaiv, thiab yog koj txoj kev nqi zog loj tshaj plaws.

Abram hais tias, Tus Tswv Vajtswv, koj yuav pub dab tsi rau kuv, vim kuv mus yam tsis muaj tub ki li, thiab tus uas saib xyuas kuv tsev yog Eliezer tus neeg Damaxaka no? Thiab Abram hais tias, Saib seb, koj tsis tau pub ib tug xeeb ntxwv rau kuv li: thiab saib seb, tus uas yug hauv kuv tsev yuav ua kuv tus qub txeeg qub teg. Thiab, saib seb, lo lus ntawm tus Tswv los cuag nws, hais tias,

Tus no yuav tsis yog koj tus qub txeeg qub teg; tiam sis tus uas yuav yug los ntawm koj lub cev tus kheej yuav yog koj tus qub txeeg qub teg. Ces Nws coj nws tawm mus nraum zoov, thiab hais tias, Cia li tsa muag ntsia saum ntuj, thiab suav cov hnub qub, yog koj muaj peev xwm suav tau lawv: thiab Nws hais rau nws tias, Koj caj ces yuav muaj coob li ntawd.

Thiab nws ntseeg tus Tswv; thiab Nws suav qhov ntawd rau nws ua kev ncaj ncees. Thiab Nws hais rau nws,

Kuv yog tus Tswv uas tau coj koj tawm hauv lub moos U‑a ntawm cov neeg Kheedees, kom muab lub tebchaws no rau koj ua qub txeeg qub teg.

Thiab nws hais tias, Tus Tswv Vajtswv, kuv yuav ua li cas thiaj paub tias kuv yuav tau txais nws ua qub txeeg qub teg? Thiab Nws hais rau nws,

Coj ib tug nyuj maum uas muaj peb xyoos, thiab ib tug tshis maum uas muaj peb xyoos, thiab ib tug yaj txiv uas muaj peb xyoos, thiab ib tug nquab qus, thiab ib tug me nquab.

Thiab nws coj tag nrho tej no los rau ntawm nws, thiab muab faib ua ob sab hauv nruab nrab, thiab muab txhua daim tso kom tig rau ib leeg: tiam sis nws tsis muab cov noog faib. Thiab thaum tej noog ya nqes los rau saum cov cev tuag ntawd, Abram txawb lawv mus. Thiab thaum lub hnub tab tom yuav poob, ib txoj kev tsaug zog tob heev poob los rau saum Abram; thiab saib seb, ib txoj kev txaus ntshai ntawm kev tsaus ntuj loj heev poob los rau saum nws. Thiab Nws hais rau Abram,

Koj yuav tsum paub tseeb tias koj caj ces yuav mus ua neeg txawv teb chaws hauv ib lub tebchaws uas tsis yog lawv li, thiab lawv yuav ua qhev rau cov neeg ntawd; thiab cov neeg ntawd yuav tsim txom lawv tau plaub puas xyoo; thiab lub tebchaws ntawd uas lawv yuav ua qhev rau, Kuv kuj yuav txiav txim rau thiab; ces tom qab ntawd lawv yuav tawm los nrog tej cuab tam ntau heev.

Koj yuav mus cuag koj cov yawg koob nyob hauv kev thaj yeeb; koj yuav raug faus thaum muaj hnub nyoog laus zoo.

Tiamsis nyob rau tiam plaub lawv yuav rov qab los rau qhov no dua: rau qhov kev txhaum ntawm cov Amoos tseem tsis tau puv.

Thiab tau muaj tias, thaum hnub poob thiab tsaus ntuj lawm, saib seb, muaj ib lub cub uas pa taws ncho thiab ib lub teeb cig kub hnyiab uas hla mus nruab nrab ntawm tej thooj ntawd. Chivkeeb 15:1–17.

Tus uas yuav coj Mauxes thiab cov xeeb leej xeeb ntxwv Yixayee raws li ib tug ncej hluav taws thaum hmo ntuj thiab ib tauv huab thaum nruab hnub, tau hla nruab nrab ntawm cov tej daim uas raug “txiav” ntawd ua ib lub cub pa taws thiab ib lub teeb cig.

Thiab tus Tswv ua lawv ntej thaum nruab hnub nyob hauv ib tug ncej huab, coj lawv taug txojkev; thiab thaum nruab hmo nyob hauv ib tug ncej hluav taws, kom pub qhov kaj rau lawv; xwv kom lawv thiaj mus tau nruab hnub thiab nruab hmo: Nws tsis tau muab tus ncej huab thaum nruab hnub tshem tawm ntawm cov neeg xub ntiag, thiab tsis tau muab tus ncej hluav taws thaum nruab hmo tshem tawm li. Exodus 13:21, 22.

Lub teeb cig nplaim thiab lub cub hluav taws pa taws yog ib qho piv txwv txog tus ncej huab lossis hluav taws, thiab sawv cev rau ib feem yaj saub ntawm thawj kauj ruam hauv peb kauj ruam uas Vajtswv siv los tsim Nws txoj kev cog lus nrog Abram. Tshooj no pib nrog cov lus tias, “Tsis txhob ntshai,” rau qhov txoj xov ntawm thawj tus tim tswv yog kom ntshai Vajtswv, thiab cov uas zoo li Abram ntshai Vajtswv yuav tsis tas yuav ntshai Vajtswv. Muaj ob hom kev ntshai, vim muaj ob pawg neeg.

Ntxiv mus rau hauv nqe lus ntawm txoj kev khi lus, Abram ntseeg Vajtswv, thiab qhov ntawd raug suav rau nws tias yog kev ncaj ncees. Peb tug tim tswv ntawd phim raws li tes dej num ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv raws li Yauhas tau qhia tseg, uas qhia tias Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv qhuab ntuas txog peb yam; kev txhaum, kev ncaj ncees, thiab kev txiav txim. Cov cwj pwm ntawd sib haum nrog peb tug tim tswv, yog li ntawd tom qab uas txoj kev ntshai Vajtswv raug muab nthuav tawm hauv nqe lus ntawm txoj kev khi lus lawm, ces kauj ruam thib ob uas yog kev ncaj ncees thiaj raug qhia meej, thiab tom qab ntawd mam li muaj lo lus tshaj tawm txog kev txiav txim, uas yog tes dej num thib peb ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, thiab yog txoj xov ntawm tus tim tswv thib peb. Kauj ruam thawj ntawm txoj kev khi lus yog tus yam ntxwv piv txwv ua ntej txog txoj xov ntawm tus tim tswv thawj, uas ib txwm yog ib feem qauv tawg me me ntawm tag nrho peb txoj xov. Peb kauj ruam ntawm txoj kev khi lus sawv cev rau peb tug tim tswv hauv Tshwm Sim tshooj kaum plaub.

Tom qab Abram raug suav hais tias ncaj ncees uas cim tus tim tswv thib ob, nws npaj ib qho kev fij, rau qhov qhov kev fij raug npaj tam sim ntawd ua ntej kauj ruam thib peb ntawm kev txiav txim. Qhov kev fij ntawd sawv cev rau kev fij ntawm cov Levi hauv Malakhi peb uas raug tsa siab ua ib lub chij. Ib yam li peb ntu ntawm plaub caug xyoo hauv Mauxe lub neej sawv cev rau peb tus tim tswv tej xov, thawj plaub caug xyoo ntawm Mauxe twb muaj tag nrho peb kauj ruam ntawm peb tus tim tswv tej xov lawm.

Qhov chaw uas Mauxes tej lus tim khawv pib yog nrog nws niam nws txiv txoj kev ntshai Vajtswv, (thawj kauj ruam), tom qab ntawd yog ib qho kev sim uas pom tau ntawm qhov muag. Kauj ruam thib ob kuj muaj ib qho kev sim uas pom tau ntawm qhov muag, ib yam li tau muaj nyob hauv Daniyee tshooj ib, thaum Daniyee xub ntshai Vajtswv thiab tsis kam noj cov zaub mov ntawm Npanpiloo, ces mam raug sim raws li nws lub cev sab nraud. Ces rau Daniyee, qhov ntawd yog qhov kev sim thib peb peb xyoos tom qab los ntawm vajntxwv Nexukhaneesas, uas yog ib lub cim ntawm vajntxwv qaum teb thiab txoj cai hnub Sunday, uas yog txoj xov ntawm peb tug tim tswv.

Mauxes niam thiab txiv ntshai Vajtswv, muab nws tso rau hauv ib lub nkoj me rau hauv dej, thiab Falau tus ntxhais raug coj los pom qhov xwm txheej ntawd, ces txiav txim siab cawm tus me nyuam ntawd. Qhov pib ntawm Mauxes lub neej yog ib daim duab piv txwv txog txoj kev khi lus uas Vajtswv tau cog nrog tibneeg, thiab tom qab ntawd los ntawm Mauxes, Vajtswv kuj tau khi ib txoj kev cog lus nrog ib haiv neeg uas raug xaiv tawm hauv tibneeg. Nau-a txoj kev cog lus nrog tibneeg sawv cev rau pab coob uas loj heev, hos Mauxes txoj kev cog lus nrog ib haiv neeg raug xaiv yog ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Qhov khoom fij uas Anplahas yuav tsum tau muab los lees paub txoj kev cog lus ntawd ris lub cim ntawm Nau-a txoj kev cog lus, ib yam li Mauxes kuj tau ua tiav Anplahas tej lus faj lem ntau pua xyoo tom qab.

Qhov kev txi ntawd muaj tsib hom tsiaj sib txawv; ib tug nyuj maum muaj peb xyoos, ib tug tshis maum muaj peb xyoos, ib tug yaj txiv muaj peb xyoos, ib tug nquab quaj ntsuag, thiab ib tug me nquab. Cov noog ntawd raug cia tseg kom nyob txhij txhua, hos tus nyuj maum, tus yaj txiv, thiab tus tshis maum raug “txiav” ua ob sab. Qhov kev txi no yog ib yam piv txwv txog kev tsa ib daim chij cim rau saum ntuj nyob rau hnub kawg ua ib qho kev sim uas pom tau rau noob neej. Lub cim uas pom tau rau Falau tus ntxhais yog tus me nyuam Mauxes nyob hauv lub nkoj. Lub nkoj ntawd raug ua cim los ntawm yim leej ntsuj plig nyob hauv lub nkoj. Tus lej “yim” raug tsa ruaj ua ib qho ntawm tej yam ntxwv yaj saub ntawm daim chij cim ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Thaum koj xav txog tsib yam tsiaj txi ntawd thiab faib peb tug ua ob sab, ces koj qhov kev txi ntawd muaj yim daim, raws li Nau-a raug coj los ua piv txwv, thiab tom qab ntawd raug lees paub hauv Anplahas qhov kev txi.

Tsib tsiaj ntawd tsib tug, thaum muab faib raws li Vajtswv tau hais tseg, sawv cev rau tus lej “yim,” thiab los ntawm qhov ntawd lawv sawv cev rau cov ntsuj plig nyob rau thaum kawg ntawm lub ntiaj teb uas tau raug ua qauv tseg los ntawm cov ntsuj plig “yim” leej saum lub nkoj. Lub cim ntawm kev cai txiav kevcai, uas yog theem ob hauv Anplahas txoj kev khi lus peb txheej, yuav tsum tau ua rau hnub “yim” tom qab yug los, thiab txoj kev cai ntawd tau raug hloov los ntawm kev cai raus dej, uas ua qauv qhia txog Khetos txoj kev sawv rov los, uas tau muaj nyob rau hnub “yim.” Tus lej “yim” yog ib qho cim tshwj xeeb uas tau raug tsa ruaj khov hauv ob txoj kev khi lus, yog Nau-es thiab Mauxes li, thiab lawv ua qauv qhia txog ib puas plaub caug plaub txhiab leej uas yuav raug tsa siab ua ib lub chij fij xyeem, thiab uas yog tus “yim” uas yog los ntawm xya.

Tsib tug tsiaj ntawd sawv cev rau tsib tus nkauj xwb txawj ntse, uas raug ua qauv qhia los ntawm “yim” leej hauv lub nkoj, yuav hla tawm hauv ib lub ntiajteb qub mus rau ib lub ntiajteb tshiab—tsis pom txoj kev tuag li.

Abram tej khoom fij yog ib qho khoom fij dawb huv, rau qhov txhua tus tsiaj hauv qhov khoom fij ntawd yog tsiaj huv, thiab ua ke lawv sawv cev rau cov tsiaj tseem ceeb uas siv rau hauv tej xyeem hlawv tag nrho. Tus tim tswv thawj zaj lus muaj nrog txoj lus txib kom pe hawm tus Tsim, thiab cov tsiaj txi tseem ceeb ntawm txoj hauj lwm hauv lub chaw dawb huv uas yuav raug tsa los siv thaum Abram tej lus faj lem tau tiav nyob rau tiam Mauxes, raug muab nthuav tawm ua tej khoom fij ntawm kev pe hawm, thaum tib lub sijhawm kuj yog tus qauv qhia txog tus tim tswv thawj txoj kev hu kom pe hawm tus Tsim.

Nqe kaum kaum no hais meej meej tias, “Hnub ntawd tus Tswv tau cog lus khi lus nrog Anplas.” Qhov ntawd cim thawj kauj ruam hauv peb kauj ruam uas ua tus qauv rau peb tug timtswv saum ntuj ceeb tsheej hauv Tshwmsim kaum plaub. Kauj ruam ntawm txoj kev cog lus khi lus hauv Chivkeeb kaum tsib sawv cev rau thawj tug timtswv txoj xov hauv Tshwmsim kaum plaub, uas tom qab ntawd yog tug timtswv thib ob, uas tau raug ua tus qauv los ntawm kauj ruam thib ob ntawm Anplas txoj kev cog lus khi lus uas nyob hauv Chivkeeb kaum xya.

Nyob rau kauj ruam thib ob, Abras lub npe raug hloov ua Aplahas. Abras txhais tias “leej txiv raug tsa siab,” hos Aplahas txhais tias “leej txiv ntawm ntau haiv neeg.” Hauv kev hu Abras, lo lus cog tseg tias yuav dhau los ua ib haiv neeg loj twb raug muab lawm, tiam sis lo lus cog tseg ntawd tsis tau raug lees paub ruaj khov kom txog thaum Abras lub npe raug hloov. Ces nws thiaj los ua thawj leej txiv ntawm ib haiv neeg ntawm txoj kev khi lus uas raug xaiv. Kauv ruam tom ntej no yog ib yam piv txwv txog tus tim tswv thib peb txoj xov raws li Aplahas raug sim thaum yuav muab Ixaj txi, uas yog ib yam piv txwv txog tus ntoo khaub lig, uas yog ib yam piv txwv txog hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, uas yog ib yam piv txwv txog txoj cai Hnub Caiv—uas yog tus tim tswv thib peb txoj xov. Kauj ruam thib peb ntawm txoj kev khi lus ntawd tau ua tiav rau hnub tim nees nkaum ob Lub Kaum Hli xyoo 1844, thiab nws raug nthuav tawm hauv Chivkeeb nees nkaum ob.

Nyob rau theem ob, uas yog zaj lus ntawm tus tim tswv thib ob, qhov uas Abram lub npe raug hloov, txoj kab ke ua kevcai txiav yog raug tsa los ua “lub cim” ntawm ib haiv neeg coglus thiab lawv txoj kev sib raug zoo nrog Vajtswv. Nws yog nyob hauv keeb kwm ntawm zaj lus ntawm tus tim tswv thib ob uas Vajtswv haiv neeg raug muab nias cim. Lawv raug tsa siab ua ib daim chij nyob rau zaj lus ntawm tus tim tswv thib peb uas yog sawv cev los ntawm txoj cai hnub Sunday, tiam sis lawv raug nias cim nyob rau lub sijhawm tam sim ua ntej txoj cai hnub Sunday, uas hauv keeb kwm Millerite ces yuav yog, tam sim ua ntej lub qhov rooj raug kaw rau hnub October 22, 1844.

Qhov no kuj yog qhov tseeb txog peb daim ntawv txib uas tawm hauv Npanpiloo los, uas tau pib txoj kev cev faj lem 2300 xyoo, uas xaus rau thaum tus tim tswv thib peb tuaj txog rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844. Lub tuam tsev raug ua tiav nyob rau hauv keeb kwm ntawm daim ntawv txib thib ob, tom qab daim thawj, tabsis ua ntej daim thib peb. Cov hauv paus raug muab nteg tseg thaum lub sij hawm daim ntawv txib thawj, thiab lub tuam tsev raug ua tiav nyob rau hauv keeb kwm ntawm daim ntawv txib thib ob. Daim ntawv txib thib peb nyob rau xyoo 457 BC tau pib 2300 xyoo ntawd, thaum daim ntawv txib ntawd nws tus kheej tau muab txoj kev kav teb chaws rov qab rau cov Yudais. Ntawm qhov cim thib peb ib lub nceeg vaj raug tsa los, raws li sawv cev los ntawm kev rov muab txoj kev kav teb chaws rau haiv Yudais ntawm daim ntawv txib thib peb thiab kev tsa pawg ntseeg tus yeej tsa siab ua ib lub chij rau lub sijhawm txoj cai Hnub Caiv.

Tsab cai thib peb yog ib lub cim ua ntej qhia txog tus tim tswv thib peb txoj kev tuaj txog rau ntawm txoj kev sib yuav thaum Lub Kaum Hli 22, 1844. Tus nkauj nyab npaj nws tus kheej kom txhij ua ntej txoj kev sib yuav, tsis yog thaum txoj kev sib yuav. Kev muab cim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej raug ua tiav tam sim ua ntej hnub Sunday txoj cai nyob rau hauv lub sijhawm uas raws li lus faj lem raug sawv cev tias yog kev sim siab txog daim duab ntawm tus tsiaj qus. Peb raug ceeb toom tias kev sim siab txog daim duab ntawm tus tsiaj qus yog qhov kev sim uas peb yuav tsum dhau ua ntej lub sijhawm ntawm kev sim siab xaus.

“Tus Tswv tau qhia kuv kom meej tias tus duab ntawm tus tsiaj qus yuav raug tsim los ua ntej lub sijhawm ntawm txoj kev sim siab yuav xaus; vim qhov no yuav yog txoj kev sim loj rau haiv neeg ntawm Vajtswv, uas lawv txoj hmoo mus ib txhis yuav raug txiav txim los ntawm ntawd. Koj txoj haujlwm sawv yog ib pawg kev tsis sib xws uas ntxhov heev, ua rau tsuas muaj ob peb leej xwb thiaj yuav raug dag ntxias.

“Hauv Phau Ntawv Qhia Tshwm Tshooj 13, zaj lus no raug nthuav tawm meej kawg li; [Qhia Tshwm 13:11–17, quoted].”

“Qhov no yog qhov kev sim uas Vajtswv haiv neeg yuav tsum dhau ua ntej lawv raug muab khi cim. Txhua tus uas tau qhia meej txog lawv txoj kev ncaj ncees rau Vajtswv los ntawm kev ua raws li Nws txoj cai, thiab tsis kam lees txais ib hnub Xanpataus cuav, yuav sawv nyob hauv qab tus chij ntawm tus Tswv Vajtswv Yehauvas, thiab yuav txais tau lub cim khi ntawm Vajtswv uas muaj sia nyob. Cov uas tso tseg qhov tseeb uas los saum ntuj los thiab lees txais hnub Xanpataus Hnub Caiv, yuav txais tau lub cim ntawm tus tsiaj nyaum.” Manuscript Releases, volume 15, 15.

Lub qhov rooj tau kaw rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, ua ib daim duab piv txwv txog lub qhov rooj kaw ntawm txoj cai Hnub Caiv. Muam White hais tias txoj kev sim siab txog tus yam ntxwv ntawm tus tsiaj qus yog txoj kev sim siab uas peb yuav tsum hla “ua ntej” lub sij hawm probation kaw, thiab nws kuj hais tias txoj kev sim siab ntawd yog qhov chaw uas peb txoj hmoo nyob mus ib txhis raug txiav txim. Ua ntej txoj cai Hnub Caiv los txog, tus nkauj nyab npaj nws tus kheej kom txhij, thiab qhov no yuav tsum muaj lub tshoob tsho uas tsim nyog, ib lub tsho uas yuav tsum raug ntxuav kom huv los ntawm cov hluav taws lim kom dawb huv ntawm Tus Tub Txib ntawm Daim Ntawv Cog Lus. Lub foob raug tso cia ua ntej lub tshoob, thiab tom qab ntawd lub tshoob mam li muaj chaw rau ntawm txoj cai Hnub Caiv.

Muam White qhia meej tias txoj kev muab lub cim khi ntawd yog kev ruaj khov nyob hauv qhov tseeb, ob qho tib si hauv kev txawj ntse thiab hauv sab ntsuj plig. Nws tseem qhia ntxiv tias “thaum” Vajtswv haiv neeg raug muab lub cim khi lawm, “ces” txoj kev co uas yog Vajtswv tej kev txiav txim yuav los. Txoj kev co ntawd yog tej kev txiav txim uas pib ntawm av qeeg hauv Revelation 11, uas yog txoj cai Hnub Sunday hauv Tebchaws Meskas.

Lub tuam tsev ntawm cov Millerite tau tiav thaum Lub Suab Quaj Ib Tag Hmo, qhia meej tias lub cim raug muab tso ua ntej txoj kevcim thib peb ntawm txoj kev txiav txim. Hauv Abraham txoj kev khi lus, qib thib peb ntawm txoj kev txiav txim yog Isaac saum Roob Moriah, uas yog ib daim duab cev lus qhia ua ntej tsis yog xwb txog Khetos saum tus ntoo khaub lig, tiam sis kuj txog kev fij ntawm cov Levis hauv Malaki peb.

Nws yuav zaum ua tus lim thiab tus ntxuav nyiaj kom huv; thiab nws yuav ntxuav cov tub ntawm Levi kom huv, thiab lim lawv zoo li kub thiab nyiaj, xwv kom lawv yuav muab tau ib qho khoom fij rau tus Tswv hauv txoj kev ncaj ncees. Ces cov khoom fij ntawm Yudas thiab Yeluxalees yuav txaus siab rau tus Tswv, ib yam li nyob hauv tej hnub thaum ub, thiab ib yam li hauv tej xyoos yav tas los.

Thiab kuv yuav los ze nej rau hauv kev txiav txim; thiab kuv yuav ua tim khawv ceev nrooj tawm tsam cov neeg ua khawv koob, thiab tawm tsam cov neeg deev luag poj luag txiv, thiab tawm tsam cov neeg cog lus cuav, thiab tawm tsam cov uas quab yuam tus neeg ua haujlwm hauv nws cov nyiaj ua haujlwm, tus poj ntsuam, thiab tus menyuam ntsuag, thiab cov uas tig tus neeg txawv teb chaws mus deb ntawm nws txoj cai, thiab tsis ntshai kuv, tus Tswv uas muaj pab tub rog ntau, hais li no. Malakhi 3:3–5.

Tom qab txoj kev ntxuav kom dawb huv, txoj kev fij yuav “ces” zoo li nyob rau yav thaum ub, thiab txoj kev fij ntawd raug npaj thaum lub sijhawm kawg ntawm txoj kev txiav txim, rau qhov yog thaum ntawd cov Levis uas twb raug ntxuav kom dawb huv thiab raug npaj ua ib qho kev fij lawm, thiaj raug muab sib piv nrog cov nkauj xwb ruam uas Khetos yuav ua ib tug “tim khawv nrawm” tawm tsam. Tus “tim khawv nrawm” ntawd yog tus “tim khawv ncaj ncees rau pawg ntseeg Laodicea,” uas muab Shebna pov mus zoo li ib lub pob rau hauv ib thaj teb deb, thiab uas ntuav cov Laodiceans tawm hauv Nws lub qhov ncauj. Kev cais cov nplej thiab cov txhauv yuav nrawm, rau qhov cov kev txav kawg yog tej yam uas nrawm. Tus tub txib nrawm ntawd yog Nws tus uas tuaj dheev rau Nws lub tuam tsev hauv Malaki peb.

Kev tsa qhov khoom fij hauv Malakhi “ib yam li nyob rau hauv tej hnub qub thaum ub,” yog kev tsa tus chij cim ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab tus; nws yog kev tsa ob lub ncuav mov fij co yoj hauv Hnub Caiv Peetekos; nws yog kev tsa tus nab saum tus ncej nyob hauv roob moj sab qhua; nws yog kev tsa Khetos saum tus ntoo khaublig thiab nws yog kev tsa Shadrach, Meshack thiab Abednego nyob hauv lub cub hluav taws kub nyhiab nrog Khetos thaum tag nrho lub ntiajteb xav tsis thoob thiab qhuas qaug; nws yog kev tshaj tawm daim chart xyoo 1843, thiab lub hom phiaj uas tau npaj tseg rau daim chart xyoo 1850.

Nws yog nyob rau theem ob ntawm Aplahas txoj kev cog lus uas txoj kab ke ua kevcai txiav tau raug tsa thiab yuam kom coj raws, yog li ntawd thiaj los ua lub cim ntawm txoj kev cog lus. Aplahas, tsis zoo li Mauxes, tau ua kevcai txiav rau Ixaj tam sim ntawd, yog li thaum nws tsa nws nce los ua ib qho kev txi nyob rau theem peb, Ixaj yuav sawv cev rau lub cim ntawd. Tom qab no, lub cim ntawd yuav raug hloov chaw los ntawm kev ua kevcai raus dej, uas ob leeg ua ke thiaj muab ob tug tim khawv rau lub cim ntawm tus ntoo khaub lig.

“Lub foob ntawm Vajtswv uas muaj sia nyob, uas muab tso rau saum hauv pliaj ntawm Nws haiv neeg, yog dab tsi? Nws yog ib lub cim uas cov tim tswv nyeem tau, tiamsis tibneeg lub qhov muag nyeem tsis tau; rau qhov tus tim tswv uas tuaj rhuav tshem yuav tsum pom lub cim txhiv dim no. Lub siab uas muaj kev to taub tau pom lub cim ntawm tus ntoo khaub lig saum Kalixalees nyob hauv tus Tswv cov tub thiab cov ntxhais uas Nws tau xaiv los ua Nws tug. Txoj kev txhaum ntawm kev ua txhaum Vajtswv txoj kevcai raug tshem tawm lawm. Lawv hnav tsoos tsho tshoob kos, thiab lawv mloog lus thiab ncaj ncees rau txhua txoj lus txib uas Vajtswv muab.” Manuscript Release, number 21, 51.

Hauv thawj kauj ruam ntawm txoj kev cog lus hauv Chivkeeb kaum tsib, muaj ib zaj lus faj lem txog lub sij hawm 400 xyoo nyob rau hauv kev ua qhev raug qhia tawm, thiab Povlauj txheeb tib lub sij hawm ntawd tias yog 430 xyoo. Povlauj txoj kev suav pib ntawm txoj kev hu hauv Khiav Dim kaum ob, vim nws suav nrog Aplahas lub sij hawm ua neeg nyob txawv teb chaws. Thaum ua tib zoo xav txog, plaub puas xyoo nyob rau hauv kev txheeb rau peb caug xyoo yog ib lub cim uas Povlauj nthuav tawm, hos plaub puas xyoo uas Aplahas nthuav tawm yog dua ib lub cim ntxiv. Yog li ntawd, lub sij hawm plaub puas xyoo sawv cev rau dab tsi, thiab lub sij hawm plaub puas peb caug xyoo sawv cev rau dab tsi, thiab peb caug xyoo sawv cev rau dab tsi?

Cov kws txawj ntse twb qhia meej lawm tias plaub puas peb caug xyoo ntawd yuav muab faib ua ob ntu, ib ntu yog ob puas kaum tsib xyoos; ntu thawj tsis muaj kev qhev thiab kev ua cev qhev, hos ntu ob yog kev ua cev qhev.

Abraham tau nkag mus rau Canaan thaum muaj 75 xyoos, thiab Isaac yug los thaum Abraham muaj 100 xyoos (25 xyoos tom qab ntawd). Jacob yug los thaum Isaac muaj 60 xyoos, thiab Jacob nkag mus rau tim Iyiv thaum nws muaj 130 xyoos. Qhov no ua ke yog 215 xyoos hauv Canaan thiab 215 xyoos hauv tim Iyiv, ua ib qho tag nrho 430 xyoos. Rau ib tug kawm txog lus faj lem, qhov no muab ob zaj lus tim khawv, los ntawm ob lub cim ntawm txoj kev cog lus, rau Paul, ib yam li Abram uas nws lub npe tau raug hloov. Paul qhia 430 thiab Abram 400. Kev ua tiav raws kab rau kab ntawm ob zaj lus faj lem txog sij hawm uas muaj kev sib txheeb no raug txuas nrog thawj lub sij hawm ntawm txoj kev cog lus uas coj mus rau kev tsim tsa Vajtswv haiv neeg uas raug xaiv.

Thaum Khetos los rau hauv keeb kwm los lees ruaj nrees txoj kev cog lus nrog coob leej rau ib lub lim tiam, lub lim tiam ntawd sawv cev rau ob qho lus faj lem txog lub sijhawm uas sib txuas zoo nrog nhau. Lo lus faj lem plaub puas peb caug xyoo ntawm Povlauj yuav muab faib ua ob ntu sib npaug, ib yam li lub lim tiam ntawm Khetos. Ob puas kaum tsib xyoos hauv Khana-as, ces raws los ntawm ob puas kaum tsib xyoos hauv Iyiv, ua yam ntxwv txog Khetos zaj lus tim khawv hauv Nws tus kheej lub cev rau 1260 hnub, ces raws los ntawm 1260 hnub ntawm Khetos zaj lus tim khawv nyob hauv tus kheej ntawm Nws cov thwjtim. 2520 hnub uas Khetos lees ruaj nrees txoj kev cog lus ntawd kuj sawv cev rau xya lub sijhawm uas yog “kev sib ceg ntawm Nws txoj kev cog lus.”

Txij xyoo 723 BC mus txog 1798 yog 2520 xyoo, thiab cov xyoo ntawd raug faib ua ob ntu ntawm 1260 xyoo, uas sawv cev rau kev pe dab qhuas tsuj nqes lub tuam tsev dawb huv thiab pab tub rog rau 1260 xyoo, ces tom qab ntawd yog kev papalism tsuj nqes lub tuam tsev dawb huv thiab pab tub rog rau 1260 xyoo. Qhov nruab nrab ntawm Khetos lub lim tiam yog tus ntoo khaub lig, thiab qhov nruab nrab ntawm lub lim tiam (538) ua rau muaj 1260 xyoo ntawm kev ua tim khawv ntawm kev pe dab qhuas, ua raws li 1260 xyoo ntawm kev ua tim khawv ntawm kev pe dab qhuas los ntawm tus thwjtim papal ntawm kev pe dab qhuas. Thaum Khetos lub nceeg vaj ntawm txoj kev tshav ntuj tau txais hwj chim ntawm tus ntoo khaub lig, nws yog ib yam piv txwv txog 538, thaum tus timkhawv cuav lub nceeg vaj tau txais hwj chim. Ntawm tus ntoo khaub lig, cov Yixayee tiag tiag raug hla dhau lawm thiab cov Yixayee ntawm sab ntsuj plig pib los. Xyoo 538, kev pe dab qhuas tiag tiag raug hla dhau lawm, thiab kev pe dab qhuas ntawm sab ntsuj plig pib los.

Aplahas cov lus faj lem uas hais txog plaub puas xyoo, kuj yog plaub puas peb caug xyoo thiab. Nws yog tib zaj lus faj lem nkaus xwb, tiamsis raug nthuav tawm los ntawm ob lub cim ntawm kev cog lus. Ob zaj lus faj lem txog lub sijhawm no uas muaj kev sib raug zoo, tau qhia meej txog txoj kev qhev thiab txoj kev dim ntawm Vajtswv haiv neeg, uas yuav raug ua kom tiav thaum pib ntawm cov keeb kwm kev cog lus ntawm cov Yixayee thaum ub. Thaum kawg ntawm cov keeb kwm kev cog lus ntawm cov Yixayee thaum ub, muaj ib zaj lus faj lem txog lub sijhawm uas phim nrog lwm zaj, nyob hauv txoj kev sib raug zoo ib hnub rau ib xyoos, yog li ntawd thiaj qhia txog ob zaj lus faj lem txog lub sijhawm uas hais kom muaj zog txog txoj kev dim thiab txoj kev qhev.

Hauv nruab nrab ntawm keeb kwm txog kev pib thiab kev xaus ntawm Ixayees thaum ub, peb pom Daniyee nyob hauv txoj kev poob cev qhev ntawm Npanpiloo. Los ntawm keeb kwm ntawm txoj kev cog lus ntawd, uas qhia txog kev khi cev qhev thiab ib lo lus cog tseg txog kev cawm dim; txoj hau kev cev lus faj lem uas txuas keeb kwm ntawm txoj kev cog lus ntawm Ixayees thaum ub nrog keeb kwm ntawm txoj kev cog lus ntawm Ixayees niaj hnub no, raug muab nthuav tawm. Hauv phau Daniyee, muaj ob zaj lus faj lem txog sijhawm raug txheeb qhia. “Lo lus cog lus lees tseg” ntawm Mauxes hais txog “xya lub sijhawm” hauv Levis Kevcai nees nkaum rau raug txheeb qhia hauv Daniyee 9/11, thiab kuj nrog lo lus nug hauv Daniyee yim nqe kaum peb, uas coj mus rau lo lus teb hauv nqe kaum plaub, uas txheeb qhia txog zaj lus faj lem ntawm 2300 xyoo. “Lo lus cog lus lees tseg,” uas yog tias raug rhuav ces yog “Mauxes txoj lus foom phem” hauv Daniyee cuaj kaum ib, thaum raug coj los siv rau xyoo 677 BC tawm tsam lub tebchaws qab teb, ces nws xaus rau hnub tim Kaum Hlis 22, 1844, ib yam li 2300 xyoo kuj xaus tib hnub ntawd. Ob qhov kev tawg khiav ri mus ntawm 2520 puav leej nyob hauv lo lus nug ntawm nqe kaum peb, thiab lo lus teb hauv nqe kaum plaub yog 2300.

Ib yam li Mauxes, tus alpha ntawm keeb kwm kev cog lus ntawm cov Yixayee thaum ub, thiab ib yam li Khetos, tus omega ntawm keeb kwm kev cog lus ntawm cov Yixayee thaum ub, keeb kwm pib alpha ntawm cov Yixayee niaj hnub no kuj muaj ob zaj lus faj lem txog sij hawm uas sib raug zoo ua ke. Ib zaj sawv cev rau kev raug kaw thiab kev ua qhev, hos lwm zaj sawv cev rau kev dim. Kev faib 430 xyoo ua ob ntu sib npaug hauv keeb kwm alpha ntawm cov Yixayee thaum ub tau ua hom ntxoov ntxoo qhia txog kev faib lus faj lem uas tau rov muaj dua nyob rau hauv lub lim tiam uas Khetos tau lees paub txoj kev cog lus, thiab lub sij hawm txiav txim uas sib raug zoo ua ke rau qhov uas tau rhuav txoj kev cog lus, uas tau muab faib ua ob ntu sib npaug, nthuav tawm ob tug tim khawv; tias keeb kwm alpha ntawm cov Yixayee niaj hnub no yuav muaj ib lub chaw khov lus faj lem uas zoo ib yam. Ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo thiab ob txhiab peb puas xyoo xaus ua ke muab tus tim khawv thib peb txog ob zaj lus faj lem txog sij hawm uas sib raug zoo ua ke, uas muaj ib zaj lus faj lem uas raug faib sib npaug rau hauv nruab nrab.

Peb tug timkhawv yuav coj ib tug ntsuj plig kom cia siab tias thaum tus Tswv nkag mus rau hauv kev cog lus nrog ib puas plaub caug plaub txhiab leej hauv keeb kwm omega ntawm cov Yixayee niaj hnub no, yuav muaj ob zaj lus faj lem uas muaj feem xyuam rau lub sijhawm yaj saub, thiab ib lub sijhawm uas txuas nrog ntawd uas raug faib ua ob feem sib npaug, tiam sis qhov no yuav tsis muaj peev xwm ua tau li ntawd, rau qhov thaum tus Tswv nkag mus rau hauv kev cog lus nrog cov Yixayee niaj hnub no, Nws tau tsa Nws txhais tes rau saum ntuj ceeb tsheej thiab tshaj tawm tias yuav tsis muaj sijhawm ntxiv lawm.

Txoj kev khi lus cog tseg ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej raug sawv cev los ntawm ob lub ncuav fij yoj uas yog thawj tug txiag nplej mog. Tus qauv yav tom ntej ntawm peb tug timkhawv, tom qab ntawd yog ib txoj timkhawv ob npaug uas tsis muaj qhov kev cais tshwj xeeb ntawm lub sijhawm yav tom ntej, pom muaj nyob hauv Abras tej khoom fij xws li ib tug nyuj maum hluas (uas raug faib ua ob feem sib npaug), ib tug tshis maum (uas raug faib ua ob feem sib npaug), thiab ib tug yaj txivneej (uas raug faib ua ob feem sib npaug), tom qab ntawd yog ib tug nquab qus thiab ib tug nquab.

Peb thawj peb yam kev txi txhua yam puav leej muaj peb xyoos txuas nrog lawv lub cim txhais, qhia meej tias lawv sawv cev rau peb yam kev txi uas muaj sijhawm cev lus faj lem. Tsis yog xwb tias peb yam kev txi ntawd txhua yam puav leej muaj sijhawm cev lus faj lem, tab sis txhua yam kuj muaj lub sijhawm cev lus faj lem uas muab faib sib npaug ua ob ntu. Tus nquab qus thiab tus nquab nyuam tsis muaj hnub nyoog teev tseg nrog lawv; lawv tsuas yog yuav tsum hluas xwb, vim lawv sawv cev rau tiam kawg ntawm haiv neeg cog lus, uas raug sawv cev los ntawm ob tug noog, lossis ob pab yaj.

Ob pab yaj ob pawg ntawd sawv cev rau cov neeg coob kawg nkaus thiab ib puas plaub caug plaub txhiab leej, tiam sis ob tug noog ntawd muaj ib lub ntsiab lus thib ob. Tus nquab yog ib yam khoom fij rau lub chaw dawb huv, thiab thaum koj tshawb nrhiav txog kev txheeb tus nquab ua khoom fij, feem ntau tshaj plaws nws txhais tau tias yog ib hom nquab qus; hos tus nquab hauv Abras txoj kev fij ntawd qhia txog ib tug noog uas tseem hluas heev txog npaum li tsis tau muaj plaub, lossis tseem phem dua ntawd, ib tug noog uas nws cov plaub twb raug rho tawm lawm. Nyob rau theem lus faj lem no, ob tug noog ntawd yog cov nplej thiab txhauv.

Nyob rau hnub kawg, tus chij yuav raug tsa mus rau saum ntuj ceeb tsheej ib yam li ib tug noog, thiab qhov no yuav tshwm sim rau tib lub sijhawm uas ob tug noog tsis huv yuav tsa kev phem thiab muab nws tsa rau saum nws lub zwm txwv hauv Shin-a.

Ces tus tim tswv uas nrog kuv tham txawm tawm mus, thiab hais rau kuv tias, Cia li tsa koj ob lub qhov muag tam sim no, thiab saib seb yam no uas tabtom tawm mus yog dabtsi. Thiab kuv hais tias, Nws yog dabtsi? Thiab nws hais tias, Qhov no yog ib lub efas uas tabtom tawm mus. Nws hais ntxiv tias, Qhov no yog lawv lub ntsej muag zoo ib yam thoob plaws lub ntiajteb. Thiab saib seb, muaj ib daim txhuas hnyav ib talas raug tsa los; thiab qhov no yog ib tug pojniam uas zaum hauv nruab nrab ntawm lub efas.

Nws nws hais tias, Qhov no yog kev phem. Ces nws muab nws pov rau hauv nruab nrab ntawm lub ephah; thiab nws muab lub hnyav txhuas pov rau saum nws lub qhov ncauj.

Ces kuv tsa kuv lub qhov muag ntsia, thiab saib seb, muaj ob tug poj niam tawm los, thiab cua nyob hauv nkawd ob lub tis; rau qhov nkawd muaj tis zoo li tus noog stork lub tis; thiab nkawd tsa lub efa nyob nruab nrab ntawm lub ntiajteb thiab saum ntuj. Ces kuv hais rau tus timtswv uas nrog kuv tham tias, Cov no nqa lub efa mus qhovtwg? Thiab nws teb rau kuv tias, Yuav txhim ib lub tsev rau nws hauv lub tebchaws Shinau; thiab nws yuav raug tsa ruaj khov, thiab muab tso rau ntawd saum nws lub hauv paus. Xakhaliyas 5:5–11.

Lub hwjchim ntawm tus papas, uas raug sawv cev tias yog “kev phem,” lossis raws li Povlauj hais tias yog “tus neeg phem ntawd,” tau txais nws lub qhov txhab tuag taus nyob rau xyoo 1798, thaum ib daim hlau lead raug muab tso npog saum lub tawb uas nws zaum nyob hauv. Tom qab ntawd, kev dab qhuas ntsuj plig thiab Protestantism uas tau poob kev ntseeg yuav tsa nws hlo mus thiab txhim tsa ib lub tsev rau nws hauv Shinaj, tib lub sijhawm uas Vajtswv twb ua kom tiav kev txhim tsa lub tsev uas Nws yuav tsa hlo los ua ib daim chij cim. Hauv Xekhaliyas, daim chij cuav raug sawv cev los ntawm tus pojniam ntawm kev phem, hos daim chij tseeb raug sawv cev los ntawm cov nquab. Ces lub ntiajteb yuav tau xaiv ntawm Loos, uas yog lub tawb kaw ntawm txhua hom noog qias neeg thiab ntxim ntxub, lossis tus nquab, uas yog ib lub cim ntawm Vajtswv txoj lus cog tseg nrog noob neej.

Nws nws qw nrov heev nrog ib lub suab muaj hwjchim, hais tias, Npanpiloo tus loj twb poob lawm, twb poob lawm, thiab twb dhau los ua chaw nyob ntawm dab phem, thiab ua qhov chaw khaws cia ntawm txhua tus ntsujplig qias tsis huv, thiab ua tawb ntawm txhua hom noog qias tsis huv thiab ntxub ntxaug. Tshwmsim 18:2.

Khetos tau hais txog Nws txoj kev tuag thiab txoj kev sawv hauv qhov tuag rov los tias, “rhuav lub tuam tsev no, thiab kuv yuav tsa nws rov los hauv peb hnub.” Peb hnub ntawd sawv cev rau ib lub sijhawm yaj saub uas muaj ib lub tuam tsev raug tsa, ib yam li tau muaj nyob rau hauv rooj keeb kwm ntawm Mauxes, ntawm Khetos, thiab ntawm cov Millerites. Qhov uas yuav tsum muaj ib tug nyuj maum, ib tug tshis maum, thiab ib tug yaj txiv muaj peb xyoos rau Abram qhov kev txi sawv cev tias nyob hauv txhua ib ntawm peb zaj keeb kwm ntawm kev cog lus uas peb tab tom xav txog no, yuav muaj ib lub tuam tsev raug txhim tsa. Lub tuam tsev kawg ntawm kev cog lus rau ib puas plaub caug plaub txhiab tus yog tus chij uas yuav tsum raug tsa siab ua ib lub mom rau saum ntuj. Vim li no, tus nyuj maum, tus tshis maum, thiab tus yaj txiv yog tej tsiaj hauv ntiajteb, yog li ua kom pom qhov txawv ntawm lawv thiab cov noog uas ya nyob rau saum ntuj ceeb tsheej. Lub tuam tsev ntawm kev cog lus uas raug txhim tsa nyob rau hnub kawg yog thaum Yeluxalees raug tsa siab tshaj txhua lub toj thiab txhua lub roob.

Txawm hais tias kuv tseem tsis tau txheeb xyuas txhua ntu ntawm Aplahas thawj kauj ruam ntawm peb kauj ruam ntawm txoj kev khi lus tseg, los txog rau tam sim no, txhua ntu uas peb tau tshuaj xyuas lawm yeej muaj ib qho sib txig nyob rau hauv qhov pib thiab qhov xaus ntawm cov Yixayee qub raws li lub cev tiag tiag, thiab nyob rau hauv qhov pib ntawm Yixayee niaj hnub no. Peb tau qhia txog peb kauj ruam ntawm cov tim tswv hauv Qhia Tshwm tshooj kaum plaub nyob rau hauv Aplahas thawj kauj ruam ntawm txoj kev khi lus tseg. Qhov qauv fractal ntawm peb tus tim tswv uas nyob hauv Aplahas thawj kauj ruam ntawm txoj kev khi lus tseg ntawd, yuav raug txhawb kom pom tseeb dua thaum peb xav txog Aplahas kauj ruam thib ob thiab thib peb ntawm txoj kev khi lus tseg.

Abram cov “yim” tej kev txi fij sawv cev tsis yog rau tej kev txi fij xwb uas tom qab no yuav los ua ib feem ntawm Mauxes lub tuam tsev dawb huv tej kab ke, tiam sis lawv qhia thiab lees paub lub luag hauj lwm ntawm lub sij hawm yaj saub hauv zaj keeb kwm ntawm Vajtswv haiv neeg ntawm txoj kev khi lus. Lawv lees paub ob qho pib thiab xaus ntawm cov Yixayee uas yog Vajtswv haiv neeg uas raug xaiv, txawm yog qhov tseeb tiag los yog qhov ntsuj plig.

Povlauj 430 xyoo yog ib lub sijhawm cev Vajtswv lus uas tsis muaj peev xwm cais tawm raws li kev xav kom txawv ntawm Anplam 400 xyoo. Thaum muab ob lub no los sib tshooj saum ib leeg, lawv tsim tawm ib lub sijhawm peb caug xyoo, tom qab ntawd yog plaub puas xyoo. Nov yog qhov uas peb yuav txuas ntxiv hauv zaj ntawv tom ntej.

“Cov lus faj lem uas tau raug sau cia hauv Phau Qub yog lo lus ntawm tus Tswv rau hnub kawg, thiab yuav raug ua kom tiav tseeb ib yam li peb tau pom qhov kev puam tsuaj ntawm San Francisco lawm.” Tsab Ntawv 154, Lub Tsib Hlis 26, 1906.