“Nrog txoj kev ntshaw uas kub siab kawg, kuv tos ntsoov rau lub sijhawm uas tej xwm txheej ntawm hnub Peetekos yuav rov tshwm sim dua nrog lub hwj chim loj tshaj qhov uas muaj nyob rau lub sijhawm ntawd. Yauhas hais tias, ‘Kuv pom dua ib tug tim tswv nqes saum ntuj los, muaj hwj chim loj; thiab lub ntiajteb raug ci los ntawm nws lub yeeb koob.’ Ces, ib yam li thaum lub caij Peetekos, cov neeg yuav hnov qhov tseeb raug hais rau lawv, nyias nyob hauv nyias tus nplaig.”
“Vajtswv muaj peev xwm tshuab tau txoj sia tshiab rau hauv txhua tus ntsuj plig uas muaj lub siab dawb paug xav ua haujlwm rau Nws, thiab kov tau daim di ncauj nrog ib lub ncaig cig uas los saum lub thaj txi Ntuj, thiab ua kom lawv dhau los muaj peev xwm hais qhuas Nws tau npliag lug. Ntau txhiab lub suab yuav raug puv npo nrog lub hwj chim los tshaj tawm tej yam tseeb kawg nkaus uas muaj hwjchim kawg ntawm Vajtswv Txojlus. Tus nplaig uas txawj xam xaj yuav raug daws kom plam, thiab cov uas ntshai yuav raug ua kom muaj zog los ris lus timkhawv rau qhov tseeb nrog siab tawv qhawv. Thov kom tus Tswv pab Nws haiv neeg kom ntxuav lub tuam tsev ntawm tus ntsuj plig kom huv ntawm txhua yam kev qias, thiab kom khaws tau txoj kev sib raug zoo ze heev nrog Nws, xwv kom lawv thiaj ua tau cov uas muaj feem hauv nag tom qab thaum nws raug muab nchuav tawm los.” Review and Herald, July 20, 1886.
Thaum xav txog Hnub Peetekos ua ib qho kev cai noj tsau uas yog ntawm tus Tswv, ces nws tsis tuaj yeem muab cais tawm ntawm Hnub Hla Dhau, kev cai noj tsau mov tsis xyaw poov xab, kev fij thawj txiv, thiab kev cai noj tsau limtiam. Hnub Peetekos yog ib ntu sijhawm, txawm hais tias nws kuj yog ib lub sijhawm tshwj xeeb thiab. Vim li no thiaj hu nws tias “lub caij Peetekos.” Lub caij ntawd pib nrog Khetos txoj kev tuag, kev muab faus, thiab kev sawv hauv qhov tuag rov los. Tom qab Nws nce mus saum ntuj lawm, Khetos pib plaub caug hnub ntawm kev qhia tus kheej, uas tom qab ntawd yog kaum hnub nyob rau hauv chav saud uas kev sib koom ua ib tau tiav. 9/11 pib ib ntu sijhawm uas xaus rau ntawm txoj cai Hnub Caiv hauv Tebchaws Meskas. Txoj cai Hnub Caiv ntawd raug sawv cev los ntawm hnub Peetekos ua ib lub sijhawm tshwj xeeb; ib lub sijhawm tshwj xeeb uas twb muaj ib ntu sijhawm ua ntej lawm, uas pib ntawm 9/11. Txij 9/11 mus txog rau txoj cai Hnub Caiv, “lub caij Peetekos” raug rov ua dua.
Petus tau piav tias qhov txujci tseem ceeb ntawm “nplaig hluav taws” ntawd tsis yog kev vwm vim qaug cawv, tiam sis yog qhov uas phau ntawv Yaw-ee tau hais tseg twb raug ua tiav lawm, vim muaj kev sib cav raug tsa tawm tsam cov lus ntawd. “Nplaig” sawv cev rau kev nthuav qhia ib txoj xov, hos hluav taws sawv cev rau Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Txoj xov ntawm Hnub Peetekos sawv cev rau kev sib xyaw ua ke ntawm txoj kev muaj vajtswv (Vajtswv yog hluav taws kub hnyiab kom tuag taus) nrog tibneeg txoj nplaig. Ib yam li Petus sawv cev rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej nyob rau lub sijhawm nag lig, cov Yudais uas nyas lus sib cav ntawd kuj sawv cev rau ib haiv neeg ntawm thawj lo lus cog tseg uas tabtom raug hla dhau rau tib lub sijhawm uas nag lig tabtom poob.
Thiab lawv sawvdaws puv nkaus nrog tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, thiab pib hais lwm yam lus raws li tus Ntsuj Plig pub lawv hais tau. Muaj cov Yudais, yog cov neeg hwm Vajtswv, tuaj nyob hauv Yeluxalees, tuaj ntawm txhua haiv neeg nyob hauv qab ntuj. Thaum zaj no nrov tawm mus, neeg coob coob txawm sib sau los, thiab lawv tsis meej pem, vim txhua tus hnov lawv hais raws li nws tus kheej yam lus. Lawv sawvdaws xav tsis thoob thiab qhuas kawg, ib leeg hais rau ib leeg tias, Saib maj, cov uas hais no puas tsis yog txhua tus yog neeg Kalilais? Ua li cas peb txhua tus ho hnov raws li peb tus kheej yam lus uas peb yug los nrog? Cov Parthians, cov Medes, cov Elamites, thiab cov neeg nyob hauv Mesopotamia, thiab hauv Yudas, thiab Cappadocia, hauv Pontus, thiab Asia, Phrygia, thiab Pamphylia, hauv Iyi tebchaws, thiab hauv tej thaj tsam Libya ze Cyrene, thiab cov qhua tuaj ntawm Loos, cov Yudais thiab cov neeg hloov los ntseeg, cov neeg Crete thiab cov Arabians, peb hnov lawv hais hauv peb tej lus txog Vajtswv tej hauj lwm uas zoo kawg nkaus. Lawv sawvdaws xav tsis thoob, thiab tsis paub yuav xav li cas, ib leeg hais rau ib leeg tias, Zaj no txhais li cas? Lwm tus thuam hais tias, Cov neeg no puv cawv txiv hmab tshiab. Tiamsis Petus, nrog kaum ib leeg sawv ntsug, tsa nws lub suab hais rau lawv tias, Nej cov txiv neej hauv Yudas, thiab nej sawvdaws uas nyob hauv Yeluxalees, cia nej paub qhov no, thiab mloog kuv tej lus: vim cov no tsis qaug cawv, raws li nej xav, rau qhov tam sim no tsuas yog teev thib peb ntawm nruab hnub xwb. Tubtxib Tes Haujlwm 2:4–15.
Petus tab tom piav txog Hnub Peetekos raws li ib qho kev ua tiav ntawm phau Yau-ee. Nws ua li no hauv txoj kev cev Vajtswv lus thaum lub ntiajteb tag nrho raug sawv cev, rau qhov nqe Vaj Lug Kub ntawd hais tias cov neeg tuaj mloog tuaj “ntawm txhua haiv neeg nyob hauv qab ntuj.” Thaum 9/11 lub ntiajteb raug ci ntsa iab los ntawm Khetos lub yeeb koob, thiab tom qab ntawd dua thaum txoj cai Hnub Caiv, ib puas plaub caug plaub txhiab leej yuav ua kom Khetos lub yeeb koob tshwm puv npo raws nraim thaum lawv raug tsa siab ua ib lub cim chij rau ntawm lub xub ntiag ntawm tag nrho lub ntiajteb. Lub sijhawm Peetekos pib thaum 9/11, thiab nws xaus rau thaum txoj cai Hnub Caiv.
“Tsis muaj ib tug ntawm peb yuav tau txais Vajtswv lub cim khi li, thaum peb tus cwj pwm tseem muaj ib qho chaw qias los yog ib qho paug nyob saum nws. Qhov no raug tso cia rau peb los kho kom raug cov kev tsis txaus hauv peb tus cwj pwm, kom ntxuav lub tuam tsev ntawm tus ntsuj plig kom dawb huv ntawm txhua yam kev qias neeg. Ces nag yav lig yuav poob saum peb ib yam li nag ntxov tau poob saum cov thwj tim rau Hnub Peetekos.
“Peb txaus siab rau yam uas peb twb ua tau yooj yim dhau lawm. Peb xav tias peb nplua nuj thiab muaj ntau yam lawm, tiam sis peb tsis paub tias peb ‘txom nyem, thiab khuv leej kawg, thiab pluag, thiab dig muag, thiab liab qab.’ Tam sim no yog lub sijhawm uas yuav tsum mloog raws lo lus ceeb toom ntawm Tus Timkhawv Tseeb: ‘Kuv ntuas koj kom yuav kub ntawm Kuv, kub uas raug sim hauv hluav taws, kom koj thiaj nplua nuj; thiab ris tsho dawb, kom koj thiaj hnav tau, thiab kom txhob cia qhov txaj muag ntawm koj txoj kev liab qab tshwm los; thiab pleev tshuaj rau koj ob lub qhov muag, kom koj thiaj pom tau.’ …”
“Yog nim no peb yuav tsum ceev peb tus kheej thiab peb cov me nyuam kom tsis txhob muaj qhov paug los ntawm lub ntiaj teb no. Yog nim no peb yuav tsum ntxuav peb tej tsoos tsho ntawm tus cwj pwm thiab ua kom dawb huv rau hauv Yaj Saub cov ntshav. Yog nim no peb yuav tsum kov yeej txoj kev khav theeb, kev npau taws kub siab, thiab kev qaug zog sab ntsuj plig. Yog nim no peb yuav tsum tsim dheev sawv thiab rau siab ntso ua kom tus cwj pwm muaj kev sib npaug zoo meej. ‘Hnub no yog nej yuav mloog Nws lub suab, tsis txhob ua kom nej lub siab tawv.’ Peb nyob hauv ib txoj hauj lwm uas nyuaj tshaj plaws, tos ntsoov thiab zov rawv txog peb tus Tswv txoj kev tshwm sim los. Lub ntiaj teb nyob hauv qhov tsaus ntuj. ‘Tiamsis nej, cov kwv tij,’ Povlauj hais tias, ‘nej tsis nyob hauv qhov tsaus ntuj, kom hnub ntawd txhob los cuag nej ib yam li tus tub sab.’ Vajtswv lub hom phiaj ib txwm yog coj qhov kaj tawm hauv qhov tsaus ntuj, kev xyiv fab tawm hauv kev tu siab, thiab kev so tawm hauv kev nkees rau tus ntsuj plig uas tos ntsoov thiab nqhis kawg.”
“Cov kwvtij, nej tab tom ua dab tsi hauv txoj hauj lwm loj ntawm kev npaj? Cov uas tab tom koom nrog lub ntiaj teb no tab tom txais tus qauv ntawm ntiaj teb no thiab tab tom npaj rau lub cim ntawm tus tsiaj qus. Cov uas tsis tso siab rau lawv tus kheej, uas tab tom txo hwjchim rau ntawm Vajtswv xub ntiag thiab ua kom lawv tej ntsuj plig dawb huv los ntawm kev mloog lus rau qhov tseeb—cov no tab tom txais tus qauv saum ntuj ceeb tsheej thiab tab tom npaj rau Vajtswv lub foob rau saum lawv tej hauv pliaj. Thaum txoj cai ceeb toom tawm mus thiab lub cim raug muab ntaus cia, lawv tus cwj pwm yuav nyob dawb huv thiab tsis muaj qhov chaw xyeej mus ib txhis.”
“Tam sim no yog lub sijhawm los npaj. Vajtswv lub cim yuav tsis raug muab tso rau saum pliaj ntawm ib tug txiv neej lossis poj niam uas tsis huv. Nws yuav tsis raug muab tso rau saum pliaj ntawm tus txiv neej lossis poj niam uas muaj siab ntshaw meej mom thiab hlub lub ntiaj teb. Nws yuav tsis raug muab tso rau saum pliaj ntawm cov txiv neej lossis poj niam uas hais lus cuav lossis muaj siab dag ntxias. Txhua tus uas txais lub cim yuav tsum tsis muaj chaw txhaum ntawm Vajtswv xub ntiag—cov uas tsim nyog rau ntuj ceeb tsheej. Cia li mus tom ntej, kuv cov kwv tij thiab cov muam. Kuv tsuas sau tau me ntsis txog cov ntsiab no rau lub sijhawm no xwb, tsuas yog hu nej kom tig nej lub siab los rau qhov yuav tsum tau npaj. Cia li tshawb nrhiav Vaj Lug Kub rau nej tus kheej, kom nej thiaj to taub qhov txaus ntshai thiab dawb huv hnyav ntawm lub sijhawm tam sim no.” Testimonies, ntim 5, 214, 216.
Ntawm no Muam White qhia tias Hnub Peetekos yog ib lub ntsiab lus sijhawm, phim nrog txoj cai hnub Sunday hauv Tebchaws Meskas, “thaum txoj kev txiav txim raug tshaj tawm mus.” Txawm li ntawd los, txawm nws cim txoj cai hnub Sunday thiab Hnub Peetekos ua ib lub ntsiab lus sijhawm, nws cov lus hu kom npaj txhij qhia txog ib ntu sijhawm uas los ua ntej txoj cai hnub Sunday, uas raug sawv cev ua piv txwv los ntawm lub caij Peetekos. Txoj cai hnub Sunday yog txoj kev sim txog Hnub Xanpataus xya hnub, thiab lub sijhawm txij 9/11 mus txog txoj cai hnub Sunday yuav raug txheeb tau tias yog hnub piv txwv “hnub uas tus Tswv npaj.” Kev npaj txhij los ua ntej txoj kev sim.
“Los nag yav tom qab yuav poob los rau saum” ib puas plaub caug plaub txhiab leej ib yam nkaus “li los nag thaum ntxov poob los rau saum cov thwj tim rau Hnub Peetekos.” Lub caij nyoog uas raug sawv cev ua lub caij Peetekos ntawd tau pib nrog kev txau me ntsis thaum Khetos rov qab los tom qab Nws tau nce mus saum ntuj lawm.
Thaum Nws hais li ntawd lawm, Nws txawm tshuab pa rau saum lawv, thiab hais rau lawv tias, Nej cia li txais tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Yauhas 20:22.
Nws txoj pa ua kom Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv raug xa tawm, thiab txoj pa yog yam uas ua kom muaj suab ntawm cov lus. Yexus yog Txoj Lus, thiab Nws txoj pa xa Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv los ntawm txoj kev pub faib Nws txoj lus. Txoj pa yog yam uas coj Adas lub cev los muaj sia, thiab txoj pa yog yam uas coj Exekees tej tub rog ntawm cov pob txha qhuav uas tau sawv hauv qhov tuag rov los kom muaj sia.
“Kev uas Khetos tshuab pa rau saum nws cov thwjtim kom lawv tau tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, thiab pub nws txoj kev thaj yeeb rau lawv, yog ib yam li ob peb tee dej ua ntej nag loj nplua mias uas yuav raug muab rau hnub Peetekhoos.” Spirit of Prophecy, volume 3, 243.
Thaum pib ntawm lub caij Peetekos, Khetos txoj “pa” tau pub tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv rau cov thwjtim, tiam sis muaj ib txhia tseem ua xyem xyav.
Tiamsis, yog ib tug hauv kaum ob leeg, uas hu ua Didymus, tsis nrog lawv nyob thaum Yexus los. Vim li ntawd, lwm cov thwj tim hais rau nws tias, Peb tau pom tus Tswv lawm. Tab sis nws hais rau lawv tias, Yog kuv tsis pom hauv nws ob txhais tes tej cim ntawm cov ntsia hlau, thiab tsis muab kuv tus ntiv tes tso rau hauv tej cim ntawm cov ntsia hlau, thiab tsis ntsaws kuv txhais tes rau hauv nws sab, kuv yuav tsis ntseeg. Yauhas 2:24, 25.
Lub caij Pentecostal tau qhib ib lub caij nyoog ntawm “kev sim siab,” pib nrog Khetos txoj pa thiab Toma qhov kev tsis sib haum vim kev ua xyem xyav. Toma qhov kev tsis sib haum thaum chiv thawj yog ib yam piv txwv txog qhov kev tsis sib haum ntawm cov Yudais thaum kawg ntawm lub caij nyoog Pentecostal. Khetos tau muab Nws txoj lus thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv rau cov thwj tim thaum chiv thawj, thiab cov thwj tim tau muab txoj lus thiab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv rau lub ntiaj teb thaum kawg ntawm lub caij nyoog Pentecostal.
Tes hauj lwm uas Khetos tau ua tiav thaum Nws tshuab pa rau saum cov thwj tim ntawd yog ib zaj lus tim khawv thib ob rau tib tes hauj lwm uas Nws nyuam qhuav ua tiav nrog cov thwj tim ntawm txoj kev mus rau Emmaus.
Thiab tau tshwm sim tias, thaum lawv sib tham ua ke thiab sib cav xav, Yexus tus kheej txawm los ze thiab nrog lawv mus. Tiamsis lawv ob lub qhov muag raug khaws cia kom lawv txhob paub nws. …
Ces nws thiaj hais rau nkawd tias, Au, cov neeg ruam, thiab lub siab qeeb heev rau kev ntseeg txhua yam uas cov yaj saub tau hais lawm: Puas tsis tsim nyog kom Khetos raug txom nyem tej no, thiab mam li nkag mus rau hauv nws lub yeeb koob? Thiab pib ntawm Mauxes thiab tag nrho cov yaj saub, nws thiaj piav qhia rau nkawd hauv txhua phau Vajluskub txog tej yam uas hais txog nws tus kheej. Nkawd thiaj los ze rau lub zos uas nkawd tabtom mus; thiab nws ua txuj li nws yuav mus ntxiv. Tiamsis nkawd tuav nws cia, hais tias, Nyob nrog wb: rau qhov twb yuav tsaus ntuj lawm, thiab hnub twb dhau mus ntau heev lawm. Ces nws thiaj nkag mus nrog nkawd nyob. Thiab tau muaj tias, thaum nws nrog nkawd zaum noj mov, nws txawm muab mov ncuav, foom koob hmoov rau nws, muab lov, thiab muab rau nkawd. Ces nkawd lub qhov muag qhib hlo, thiab nkawd paub nws; thiab nws ploj ntais ntawm nkawd xub ntiag mus. Nkawd thiaj hais rau ib leeg rau ib leeg tias, Puas yog peb lub siab tsis kub lug nyob hauv peb, thaum nws hais lus nrog peb ntawm txoj kev, thiab thaum nws qhib Vajluskub rau peb? Luka 24:15, 16, 25–32.
Ib yam li Yexus “zaum noj mov” hauv Emmaus, tom qab ntawd Nws kuj noj mov nrog cov thwj tim. Hauv ob qho xwm txheej no, muaj kev sawv cev txog kev noj mov. Ua ke lawm, tej no qhia tias qhov pib ntawm lub sijhawm Pentecostal raug cim tseg los ntawm pa ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab kuj los ntawm kev noj mov thiab. Cov xwm txheej qhib ntawd tsim kom muaj ib qho kev sib cav ntawm ib pawg uas ntseeg thiab ib pawg uas ua xyem xyav. Kev noj mov, kev pub Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, thiab kev qhib Vaj Lug Kub muaj xws li qhov uas Khetos pib Nws tej lus qhia nrog “Mauxes thiab txhua tus yaj saub.” Khetos txoj kev qhia raug xa tawm los ntawm kev coj txoj kab yaj saub ntawm Mauxes los sib haum nrog cov kab ntawm txhua tus yaj saub, ib nyuag ntawm no thiab ib nyuag ntawm tod.
Hnub 9/11 tus pa ntawm plaub cua hauv Exekees tau tshuab los saum cov pob txha qhuav tuag hauv tshooj peb caug xya. Nyob rau lub sijhawm ntawd, raws li tus qauv piv txwv los ntawm tus tim tswv uas nqes los rau hnub Yim Hli tim 11, 1840 thiab tau muab hwj chim rau thawj tus tim tswv txoj xov, tus tim tswv hauv Qhia Tshwm tshooj kaum yim tau nqes los nrog ib txoj xov uas yuav tsum tau noj, ib yam li cov thwj tim tau noj thaum pib ntawm lub sijhawm Hnub Peetekos. Qhov uas Toma tsis kam ntseeg qhia meej tias thaum txoj xov ntawd raug coj los nthuav tawm ces ib qho kev co twb raug cim tseg lawm.
Thaum hais txog kev vau poob ntawm ob lub Twin Towers rau hnub tim 9/11, peb raug qhia tias tus Tswv sawv los “co cov tebchaws kom ntshai kawg nkaus.” Tseem ceeb heev uas yuav tsum nco ntsoov tias ib qho “kev co” nyob hauv Vajtswv haiv neeg raug ua kom tshwm sim los ntawm cov uas tab tom tawm tsam ib txoj xov ntawm qhov tseeb. Muaj tej “kev co” uas yog sab nraud, tiamsis tej kev co sab hauv pawg ntseeg tshwm sim hauv qhov xwm txheej uas ib txoj xov tab tom raug nthuav tawm.
“Kuv tau nug txog lub ntsiab ntawm qhov tshee hnyo uas kuv tau pom, thiab tau raug qhia tias nws yuav raug ua los ntawm zaj lus tim khawv ncaj nraim uas raug hu tawm los ntawm txoj kev qhuab ntuas ntawm tus Tim Khawv Tseeb rau cov Laodiceans. Qhov no yuav muaj nws txoj kev cuam tshuam rau hauv lub siab ntawm tus uas txais nws, thiab yuav coj nws kom tsa tus qauv siab thiab nchuav tawm txoj kev tseeb ncaj nraim. Qee leej yuav tsis kam ris zaj lus tim khawv ncaj nraim no. Lawv yuav sawv tawm tsam nws, thiab qhov no yog yam uas yuav ua rau muaj ib qho kev tshee hnyo nyob hauv Vajtswv haiv neeg.
“Kuv pom tias zaj lus tim khawv ntawm Tus Timkhawv Tseeb tsis tau raug mloog txawm yog ib nrab. Zaj lus tim khawv uas hnyav thiab tseem ceeb kawg, uas txoj hmoo ntawm pawg ntseeg dai rau ntawd, tau raug saib tsis muaj nqis, yog tsis yog raug tsis quav ntsej kiag li. Zaj lus tim khawv no yuav tsum ua kom muaj kev hloov siab lees txim tob kawg; txhua tus uas txais yuav nws tiag tiag yuav mloog lus rau nws thiab yuav raug ntxuav kom dawb huv.” Early Writings, 271.
Qhov “kev co sab hauv” yog tsim los ntawm cov uas tawm tsam kev nthuav qhia txog zaj lus ntawm cov Laodicea. Muam White qhia meej tias zaj lus ntawm Jones thiab Waggoner xyoo 1888 yog zaj lus rau cov Laodicea.
“Txoj xov uas A. T. Jones, thiab E. J. Waggoner tau muab rau peb, yog Vajtswv txoj xov rau pawg ntseeg Laodicea, thiab kev txom nyem yuav poob rau tus twg los xij uas lees tias ntseeg qhov tseeb los tseem tsis ci tawm rau lwm tus txog tej duab tshav uas Vajtswv tau pub.” The 1888 Materials, 1053.
Kev tsis kam txais Loosxias xov ntawm Laodicea ua rau muaj kev co thiab Tus Muam White txuas xov xyoo 1888 nrog qhov tus tim tswv hauv Tshwm Sim kaum yim nqes los.
“Kev tsis kam tso tseg tej tswv yim uas twb khov kho nyob hauv siab lawm, thiab tsis kam lees txais qhov tseeb no, yog lub hauv paus ntawm ib feem loj ntawm txoj kev tawm tsam uas tau tshwm sim hauv Minneapolis tawm tsam tus Tswv txoj lus uas los ntawm Cov Kwv Tij Waggoner thiab Jones. Los ntawm kev tsim kom muaj txoj kev tawm tsam ntawd, Xatas tau vam meej heev hauv kev kaw kom deb ntawm peb haiv neeg, rau ib feem loj, lub hwj chim tshwj xeeb ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv uas Vajtswv ntshaw heev yuav pub rau lawv. Tus yeeb ncuab tau txwv lawv kom tsis txhob tau txais qhov peev xwm ua tau zoo uas yuav tsum tau yog lawv li hauv kev nqa qhov tseeb mus rau lub ntiaj teb, ib yam li cov thwj tim tau tshaj tawm nws tom qab hnub Peetekos. Qhov kaj uas yuav tsum ci rau tag nrho lub ntiaj teb nrog nws lub yeeb koob raug tawm tsam, thiab los ntawm peb cov kwv tij tus kheej tej kev ua, nws tau raug khaws cia kom deb ntawm lub ntiaj teb rau ib qho loj heev.” Selected Messages, phau 1, 235.
Qhov kev ua xyem xyav ntawm Thomas thaum pib ntawm lub caij Peetekos, uas sawv cev ua cim rau txoj kev fav xeeb tawm tsam txoj xov uas tuaj txog rau hnub Peetekos, kuj tau sawv cev ua cim rau txoj kev tshee hnyo uas tshwm sim thaum cov thawj coj ntawm Seventh-day Adventism sawv los tawm tsam txoj xov rau pawg ntseeg Laodicea raws li Jones thiab Waggoner tau nthuav tawm xyoo 1888. Xyoo 1888 tus tim tswv muaj hwj chim loj ntawm Tshwmsim kaum yim nqes los kom ci rau lub ntiaj teb nrog Nws lub yeeb koob, tiam sis vim feem coob yog los ntawm qhov tsis kam ntawm cov thawj coj ntawd tso tseg tej kev xav uas twb tuav cia ua ntej lawm, txoj kev fav xeeb ntawm Korah, Dathan thiab Abiram raug rov ua dua. Thomas, cov Yudais thaum Peetekos, txoj kev fav xeeb ntawm Korah nyob rau tiam Mauxes, thiab txoj kev fav xeeb xyoo 1888, txhua yam no sawv cev ua cim rau 9/11 thaum uas, raws li Yaw-ee—ib lub raj xyu yuav tsum raug tshuab. Lub raj xyu ntawd, raws li Yaxayas hais, raug tshuab kom qhia txog Vajtswv haiv neeg tej kev txhaum, yog li ntawd thiaj sawv cev ua cim rau xyoo 1888 thiab txoj xov rau Laodicea. Yelemis tus neeg zov, uas tshuab lub raj xyu kom rov qab mus rau “txoj kev qub,” phim raws nraim nrog Yaxayas tsa nws lub suab zoo li ib lub raj xyu. Yelemis cov neeg zov yog Habakuk cov neeg zov uas nug lo lus nug tias hauv nws keeb kwm txoj kev sib cav lossis kev sib hais ntawd, nws txoj hauj lwm yuav yog dab tsi?
Kuv yuav sawv ntawm kuv chaw zov, thiab muab kuv tus kheej tso rau saum lub yees, thiab yuav saib ntsoov kom pom tias nws yuav hais dab tsi rau kuv, thiab yam uas kuv yuav teb thaum kuv raug qhuab ntuas. Habakkuk 2:1.
Lo lus “reproved” txhais hais tias “raug cem txim lossis raug sib cav nrog,” thiab nws hais qhia tias muaj ib lo lus nug, vim nqe tom ntej muab ib lo lus teb.
Thiab tus Tswv teb kuv, thiab hais tias, Sau zaj yog toog pom no, thiab ua kom meej rau saum tej phiaj, xwv kom tus uas nyeem tau thiaj khiav tau. Habakkuk 2:2.
“Kev sib cav” los sis kev co uas tau pib raws li kev ua tiav ntawm keeb kwm Millerite ntawd yog cov lus ntawm William Miller thiab nws tej cai ntawm kev txhais tej lus faj lem tawm tsam cov kws ntseeg vaj lug kub ntawm Protestantism. Kev sib cav hauv keeb kwm Millerite tau pib nrog kev lees paub txog lus Millerite rau hnub August 11, 1840 thaum tsis yog “ib tug me dua Yexus Khetos” tau nqes los nrog ib phau ntawv me uas Yauhas yuav tsum coj los noj. Kev sib ceg ntawm cov neeg zov ntawm Habakkuk, cov kev ua xyem xyav ntawm Thaumas, kev ntxeev siab ntawm 1888, kev ntxeev siab ntawm Kora, kev sib cav txog kev qaug cawv rau hnub Pentecost, txhua yam no ua tim khawv txog ib txoj kev sib cav uas tau pib rau 9/11. Qhov kev tsis sib haum uas tab tom raug sib cav ntawd yog hais txog cov lus ntawm nag tom qab, uas tau pib txau rau 9/11.
Lo lus teb hauv Hanpakuk uas tau coj cov Millerites los tsim daim ntawv qhia xyoo 1843 txuas nrog kev txhim kho ntawm ob pab neeg pe hawm Vajtswv uas raug sawv cev los ntawm Khaulas thiab nws cov phoojywg tawm tsam Mauxe; los ntawm Tamas thiab lwm tus thwjtim; cov Yudais qhov kev sib cav hais tias yog kev qaug cawv rau hnub Peetekos; kev coj noj coj ua ntawm Adventism xyoo 1888; cov Protestants tawm tsam cov Millerites xyoo 1844 thiab cov nkauj xwb ruam thiab cov txawj ntse ntawm Kaum Hli 22, 1844.
Thaum 9/11 Khetos tau tshuab tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv rau saum Nws cov thwjtim zoo li ob peb tee dej ua ntej yuav muaj kev nchuav puv ntoob thaum txoj cai Hnub Caiv. Tom qab ntawd Nws thiaj qhib lawv txoj kev to taub txog zaj lus faj lem, pib “kab saum kab” nrog Mauxes, los ntawm kev coj cov thwjtim ntawd rov qab mus rau Yelemis tej kev qub uas lawv tau raug pleev roj rau kom tshuab lub raj ceeb toom. Khetos txoj pa thaum 9/11 los ntawm Exekees thiab Yauhas plaub cua los, thiab nws yog zaj lus rau Laudekias, uas yog “lus tim khawv ncaj qha,” uas ua rau muaj kev co thaum muaj kev tawm tsam rau nws. Xyoo 1888 yog ib tug qauv piv txwv txog kev ntxeev siab ntawm Khaulas, Dasas thiab Abilas, rau qhov tsis yog tsuas yog zaj lus xwb uas raug tsis lees txais, tiam sis kuj yog cov neeg zov uas raug xaiv, cov uas tab tom ua kom lub raj nrov muaj ib lub suab tseeb thiab meej.
Muam White tau sau tseg hais tias, “kev co uas kuv tau pom” “yuav tshwm sim los ntawm zaj lus tim khawv ncaj nraim uas raug hu tawm los ntawm lo lus ntuas ntawm Tus Tim Khawv Tseeb rau cov Laodiceans.” Txoj lus ntawm 1888 yog zaj lus tim khawv ncaj nraim ntawd, thiab ob qho tib si 1888 thiab 9/11 cim txog kev nqis los ntawm tus tim tswv hauv Tshwmsim kaum yim.
“Yuav tsum muaj ib zaj lus tim khawv ncaj ncees coj los hais rau peb tej pawg ntseeg thiab tej koom haum, kom tsa cov uas tseem tsaug zog kom sawv.”
“Thaum lo lus ntawm tus Tswv raug ntseeg thiab mloog lus, ces yuav muaj kev vam meej ruaj khov. Cia peb tam sim no pom peb txoj kev xav tau loj heev. Tus Tswv siv tsis tau peb kom txog thaum Nws ua pa ciaj sia rau hauv cov pob txha qhuav. Kuv tau hnov tej lus hais tias: ‘Yog tsis muaj txoj kev txav tob tob ntawm Vajtswv tus Ntsuj Plig rau saum lub siab, yog tsis muaj Nws txoj kev txhawb txoj sia, qhov tseeb kuj yuav dhau los ua ib tsab ntawv tuag xwb.’” Review and Herald, November 18, 1902.
Thaum txog 9/11, zaj lus rau Laodicea tau mus txog rau nws qhov kev ua tiav zoo kawg nkaus thaum txoj kev hu kawg rau Vajtswv haiv neeg qub hauv txoj kev cog lus pib raug tshaj tawm. Yog thaum ntawd uas Muam White sau tseg hais tias, “Ib zaj lus tim khawv ncaj nraim yuav tsum raug coj los hais rau peb cov pawg ntseeg thiab tej koomhaum, kom tsa cov uas tab tom tsaug zog sawv.” Zaj lus rau Laodicea tau pib thaum tus timtswv ntawm Tshwmsim kaum yim nqes los thaum 9/11, uas txhais hais tias thaum 9/11 zaj lus rau cov Seventh-day Adventists hauv Laodicea yog thiab tseem yog kom “tsim dheev.” Joel tau txib cov neeg qaug cawv kom tsim dheev hauv nqe tsib ntawm tshooj ib. 9/11 cim txog kev tuaj txog ntawm lub sijhawm xeem kawg rau Adventism thiab nws sawv cev rau Joel txoj lus txib kom tsim dheev. Qhov pib ntawm lub caij Pentecostal pib nrog kev tsa Vajtswv haiv neeg sawv thaum 9/11 thiab xaus nrog kev ua tiav ntawm zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb ib nyuag ua ntej txoj cai Sunday.
Kev tsim dheev ntawm 9/11 yog ib txoj kev hu rau tiam kawg ntawm ib haiv neeg hauv txoj kev cog lus uas tab tom poob kev ntseeg. Kev tsim dheev uas los tam sid ua ntej txoj cai hnub Sunday kaw lub qhov rooj rau cov qub haiv neeg hauv txoj kev cog lus. Qhov pib thiab qhov xaus yog tib yam nkaus, thiab thaum lub Xya hli xyoo 2023, ob tug tim khawv ntawm Revelation kaum ib tau raug tsa kom pom txog kev ntxeev siab ntawm lo lus twv txog lub Xya hli 18, 2020. Kev tsim dheev hauv nruab nrab raug sawv cev los ntawm kev ntxeev siab, uas qhia tias 9/11 yog thawj tsab ntawv ntawm tus niam ntawv Henplais, lub Xya hli 18, 2020 yog tsab ntawv thib kaum peb, thiab txoj cai hnub Sunday yog tsab ntawv thib nees nkaum ob thiab tsab kawg ntawm tus niam ntawv Henplais. Tsab ntawv thib nees nkaum ob sawv cev rau kev koom ua ke ntawm Vajtswv txoj kev ua Vajtswv nrog tib neeg txoj kev ua neeg, uas raug ua kom tiav nyob rau hauv qhov kawg ntawm peb txoj kev tsim dheev ntawd.
Tus Tswv “txhawb txoj sia rau hauv tej pob txha qhuav” thaum 9/11, ib yam li Nws tau tshuab Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv rau saum cov thwjtim thaum pib lub sijhawm Pentekos. Cov thwjtim tom qab Nws tau nce mus saum ntuj sawv cev rau cov uas tau txais Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, thiab tom qab ntawd lawv txoj kev to taub txog lo lus yaj saub tau raug qhib los ntawm txoj kev qhia ntawm “kab dhau kab.” Kev txais Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tau tshwm sim thaum tab tom noj mov, vim hais tias kev noj sab ntsuj plig yuav tsum yog nej noj Yexus cev nqaij thiab haus Nws cov ntshav, tus uas yog Txojlus.
Cov neeg ntxeev siab uas koom nrog Khau‑las, Dasas, thiab Anpilas sawv cev rau (ib yam li cov thawj coj ntawm Adventism hauv xyoo 1888) pab neeg uas ua rau muaj kev co los ntawm kev tawm tsam txoj xov raj uas qhia txog Vajtswv haiv neeg tej kev txhaum, thiab tib lub sijhawm tseem hu kom rov qab mus rau tej qub kev, yog cov ntsiab lus tseeb uas yog lub hauv paus sawv cev los ntawm “xya zaug” hauv Leviticus nees nkaum rau. Lub raj hu kom muaj ob qho tib si kev txhawb siab rov ciaj sia thiab kev hloov kho tshiab. Thawj lub pov haum yaj saub ntawm Miller, thiab tib lub sijhawm kuj yog thawj yam uas Adventism tsis lees txais, sawv cev rau qhov pib thiab qhov xaus ntawm txoj kev txav Millerite. Qhov pib thiab qhov xaus ntawm thawj tus tim tswv txoj xov raws li cov Millerites tau tshaj tawm yog raug cim tseg los ntawm Mauxes tus “xya zaug.” Thaum pib nws raug lees txais, thaum kawg nws raug tsis lees txais. Vim txoj kev tsis lees txais ntawd Exekees nthuav Adventism ua ib lub hav ntawm tej pob txha qhuav tuag. Lub sijhawm txij xyoo 1863 mus txog rau txoj cai Sunday hauv Tebchaws Meskas yog lub hav ntawm kev yog toog, raws li Yaxayas nees nkaum ob, tabsis raws li Exekees nws yog ib lub hav ntawm tej pob txha qhuav tuag. Ob lub hav yaj saub ntawd sib phim nrog Yau‑ees lub hav ntawm Yehoshafas, uas Yau‑ees kuj qhia tias yog lub hav ntawm kev txiav txim siab.
Thaum cov ntsiab tswv yim no twb raug tsa cia lawm, tej zaum yuav nug tau hais tias ua li cas thaum 9/11 phau ntawv Yoosel thiaj los ua zaj lus uas Petus tau taw qhia thaum hnub Peetekos? Peb yuav sim ua kom cov ntsiab tswv yim no meej nyob hauv cov tshooj lus tom ntej no.
“(Sau tseg thaum lub Kaum Ib Hlis 5, 1892, ntawm Adelaide, South Australia, xa mus rau ‘Tus Menyuam Tub xeeb ntxwv thiab Tus Menyuam Ntxhais xeeb ntxwv uas kuv hlub, Frank thiab Hattie [Belden].’)”
“Thaum koj raug tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv ci ntsa iab rau, koj yuav pom tag nrho txoj kev phem ntawd ntawm Minneapolis raws nraim li nws yog, ib yam li Vajtswv saib rau nws. Yog tias kuv yuav tsis pom koj dua hauv lub ntiajteb no lawm, cia li paub tseeb tias kuv zam txim rau koj txog txoj kev tu siab thiab kev ntxhov siab thiab lub nra hnyav ntawm tus ntsuj plig uas nej tau coj los rau saum kuv yam tsis muaj ib qho laj thawj li. Tiamsis vim koj tus ntsuj plig, vim Nws tus uas tuag rau koj, kuv xav kom koj pom thiab lees txim txog koj tej kev ua yuam kev. Koj yeej tau koom nrog cov uas tawm tsam tus Ntsuj Plig ntawm Vajtswv. Koj twb muaj tag nrho cov pov thawj uas koj xav tau lawm tias tus Tswv tab tom ua hauj lwm los ntawm Cov Kwv Tij Jones thiab Waggoner; tiamsis koj tsis tau txais qhov kaj ntawd; thiab tom qab tej kev xav uas nej pub kom muaj, tej lus uas nej tau hais tawm tsam qhov tseeb, koj tsis xav tias koj npaj txhij los lees txim tias koj tau ua txhaum lawm, tias cov txiv neej no muaj ib txoj xov ntawm Vajtswv, thiab koj tau saib tsis taus ob leeg, txoj xov thiab cov neeg xa xov.”
“Tsis tau muaj dua ib zaug uas kuv tau pom nyob hauv peb haiv neeg muaj kev txaus siab rau tus kheej ruaj khov ua luaj thiab tsis kam lees txais thiab lees paub qhov kaj, ib yam li tau tshwm sim hauv Minneapolis. Kuv tau raug qhia tias tsis muaj ib tug twg hauv pawg uas tuav rawv tus ntsuj plig uas tau tshwm sim hauv lub rooj sib tham ntawd yuav rov muaj qhov kaj meej kom txheeb tau qhov muaj nqis ntawm qhov tseeb uas raug xa tuaj rau lawv ntawm saum ntuj ceeb tsheej mus, txog thaum lawv txo lawv txoj kev khav theeb thiab lees txim tias lawv tsis raug txav los ntawm Vajtswv tus Ntsuj Plig, tiam sis tias lawv lub siab thiab lawv lub ntsws puv npo nrog kev ntxub ntxaug ua ntej. Tus Tswv xav los nyob ze lawv, foom koob hmoov rau lawv thiab kho lawv kom dim ntawm lawv tej kev thim rov qab, tab sis lawv tsis kam mloog. Lawv raug txav los ntawm tib tug ntsuj plig uas tau txhawb Korah, Dathan, thiab Abiram. Cov txiv neej Ixayees ntawd tau txiav txim siab tiv txhua yam pov thawj uas yuav qhia tias lawv yuam kev, thiab lawv tseem niaj hnub mus ntxiv hauv lawv txoj kev ntxeev siab mus txog thaum coob leej raug rub kom ncaim mus koom nrog lawv.”
“Cov no yog leejtwg? Tsis yog cov tsis muaj zog, tsis yog cov tsis txawj ntse, tsis yog cov tsis tau txais kev pom kev. Hauv txoj kev tawm tsam ntawd muaj ob puas tsib caug tus thawj coj uas nto npe hauv pawg neeg sib txoos, yog cov neeg muaj koob meej. Lawv zaj lus tim khawv yog dabtsi? ‘tag nrho pawg neeg sib txoos yog neeg dawb huv, txhua tus puav leej yog li ntawd, thiab tus Tswv nyob hauv lawv nruab nrab: yog li ntawd, ua cas nej ho tsa nej tus kheej siab dua pawg neeg sib txoos ntawm tus Tswv?’ [Numbers 16:3]. Thaum Khaulas thiab nws cov phooj ywg puas tsuaj hauv Vajtswv txoj kev txiav txim, cov neeg uas lawv tau dag ntxias ntawd tsis pom tus Tswv txhais tes hauv qhov txuj ci tseem ceeb no. Tag nrho pawg neeg sib txoos tag kis sawv ntxov liam Mauxes thiab Aloos hais tias, ‘Nej tau tua tus Tswv cov neeg’ [nqe 41], thiab tus kab mob kis loj tau los saum pawg neeg sib txoos, thiab muaj ntau tshaj kaum plaub txhiab leej tau tuag.”
“Thaum kuv npaj siab yuav tawm hauv Minneapolis mus, tus timtswv ntawm tus Tswv sawv ntawm kuv ib sab thiab hais tias: ‘Tsis yog li ntawd; Vajtswv muaj ib txoj hauj lwm rau koj ua nyob hauv qhov chaw no. Cov neeg tab tom ua raws li txoj kev ntxeev siab ntawm Korah, Dathan, thiab Abiram. Kuv tau muab koj tso rau hauv koj txoj hauj lwm uas phim koj lawm, uas cov uas tsis nyob hauv qhov kaj yuav tsis lees paub; lawv yuav tsis mloog koj zaj lus tim khawv; tiam sis Kuv yuav nrog koj nyob; Kuv txoj kev tshav ntuj thiab hwj chim yuav txhawb nqa koj. Tsis yog koj uas lawv tab tom thuam ntxub, tab sis yog cov tubtxib thiab txoj xov uas Kuv xa tuaj rau Kuv haiv neeg. Lawv tau qhia kev saib tsis taus rau tus Tswv lo lus. Xatas tau ua rau lawv qhov muag dig thiab tau qaws lawv txoj kev txiav txim; thiab yog tias txhua tus ntsuj plig tsis hloov siab lees txim ntawm txoj kev txhaum no uas yog lawv li, txoj kev ywj pheej uas tsis raug ua kom dawb huv no uas tab tom ua phem thuam Vajtswv tus Ntsuj Plig, ces lawv yuav taug kev hauv qhov tsaus ntuj. Kuv yuav tshem lub tswm ciab tawm ntawm nws qhov chaw mus tshwj tsis yog lawv hloov siab lees txim thiab tig rov los, kom Kuv thiaj kho tau lawv. Lawv tau ua rau lawv lub qhov muag sab ntsuj plig plooj. Lawv tsis xav kom Vajtswv qhia Nws tus Ntsuj Plig thiab Nws lub hwj chim; rau qhov lawv muaj ib tug ntsuj plig thuam luag thiab qias rau Kuv lo lus. Kev ua dog ua dig, kev ua yam tsis tsim nyog, kev hais lus tso dag, thiab kev tso dag ua si raug xyaum txhua hnub. Lawv tsis tau muab lawv lub siab los nrhiav Kuv. Lawv taug kev hauv cov nplaim taws uas lawv tus kheej zes, thiab yog tias lawv tsis hloov siab lees txim lawv yuav pw nrog kev tu siab. Tus Tswv hais li no tias: Cia li sawv ruaj ntawm koj txoj hauj lwm; rau qhov Kuv nrog koj nyob, thiab yuav tsis tso koj tseg los sis muab koj tso pov tseg li.’ Cov lus no uas los ntawm Vajtswv kuv tsis tau twv yuav tsis quav ntsej li.”
“Qhov kaj twb ci ntsa iab nyob hauv Battle Creek hauv tej kab ci ntsa iab thiab pom tseeb; tiam sis leejtwg ntawm cov uas tau muaj feem ua ib feem hauv lub rooj sablaj ntawm Minneapolis thiaj los cuag qhov kaj thiab txais tej txiaj ntsim nplua nuj ntawm qhov tseeb uas tus Tswv xa tuaj rau lawv saum ntuj los? Leejtwg tau taug raws kauj ruam dhau kauj ruam nrog Tus Coj, Yexus Khetos? Leejtwg tau lees txim tag nrho txog lawv txoj kev kub siab yuam kev, lawv txoj kev dig muag, lawv txoj kev khib thiab tej kev xam phem tsis zoo, lawv txoj kev tawm tsam qhov tseeb? Tsis muaj ib tug li; thiab vim lawv tau tsis quav ntsej ntev dhau los lees paub qhov kaj, nws thiaj tso lawv nyob deb qab heev; lawv tsis tau loj hlob hauv txoj kev tshav ntuj thiab hauv txoj kev paub txog Khetos Yexus peb tus Tswv. Lawv tau qaug zog tsis kam txais txoj kev tshav ntuj uas lawv yeej yuav tau txais, thiab uas yuav tau ua kom lawv ua neeg muaj zog hauv txoj kev paub dhau los ntawm kev ntseeg.”
“Txoj hauj lwm uas tau raug coj nyob Minneapolis zoo li yog ib qho chaw khuam uas dhau tsis taus, uas nyob rau ib qho kev loj kaw lawv nrog cov uas ua xyem xyav, cov uas nug tsis tseg, nrog cov uas tsis lees txais qhov tseeb thiab lub hwj chim ntawm Vajtswv. Thaum ib qho kev kub ntxhov ntxiv los txog, cov uas tau tawm tsam tej pov thawj uas piled saum tej pov thawj ntev ua luaj lawm yuav rov raug sim dua rau ntawm cov ntsiab uas lawv twb poob ua luaj pom tseeb lawm, thiab yuav nyuaj rau lawv txais qhov uas yog los ntawm Vajtswv thiab tsis lees qhov uas yog los ntawm tej hwj chim ntawm kev tsaus ntuj. Yog li ntawd, lawv txoj kev nyab xeeb tib leeg yog taug kev hauv kev txo hwj chim, ua kom lawv tej kev ncaj nraim rau lawv ko taw, tsam cov ceg tawv yuav raug tig tawm ntawm txoj kev. Nws txawv txhua yam raws li peb koom nrog leej twg, seb puas yog nrog cov neeg uas taug kev nrog Vajtswv thiab uas ntseeg thiab cia siab rau Nws, los yog nrog cov neeg uas raws lawv tus kheej txoj kev txawj ntse uas lawv xav tias muaj, taug kev hauv tej nplaim taws ntawm lawv tus kheej qhov cub.”
“Lub sij hawm thiab kev mob siab thiab txoj haujlwm uas yuav tsum tau siv los tawm tsam kom rhuav tshem tau tus yam ntxwv cuam tshuam ntawm cov uas tau ua haujlwm tawm tsam qhov tseeb ntawd yog ib qho kev poob loj txaus ntshai kawg nkaus; rau qhov peb twb yuav tau mus dhau ntau xyoo ua ntej lawm hauv kev paub sab ntsuj plig; thiab ntau tus plig heev, ntau tus heev, twb yuav raug ntxiv los koom rau hauv pawg ntseeg lawm yog hais tias cov uas tsim nyog yuav tsum tau taug kev hauv qhov kaj ntawd tau rau siab ntxiv mus kom paub tus Tswv, xwv kom lawv paub tias Nws txoj kev tawm los twb raug npaj cia lawm ib yam li thaum sawv ntxov. Tiamsis thaum yuav tsum tau siv dag zog ua haujlwm ntau heev nyob hauv pawg ntseeg ntag los tawm tsam kom rhuav tshem tau tus yam ntxwv cuam tshuam ntawm cov neeg ua haujlwm uas tau sawv khov kho zoo li ib phab ntsa zeb granite tawm tsam qhov tseeb uas Vajtswv xa tuaj rau Nws haiv neeg, ces lub ntiaj teb thiaj raug tso tseg nyob hauv kev tsaus ntuj los kuj ntau heev.”
“Vajtswv txhais hais tias cov neeg zov should sawv los thiab nrog suab sib koom tshaj tawm ib txoj xov meej tseeb thiab ruaj khov, tshuab raj kom muaj ib lub suab tseeb, xwv kom tag nrho haiv neeg sawv nrawm mus rau lawv txoj hauj lwm thiab ua tiav lawv feem hauv txoj hauj lwm loj ntawd. Ces lub teeb muaj hwj chim, muaj zog, thiab ntshiab ntawm tus tim tswv ntawd uas los nqes saum ntuj los muaj hwj chim loj, yuav tau puv tag nrho lub ntiaj teb nrog nws lub yeeb koob. Peb twb poob qab ntau xyoo lawm; thiab cov uas tau sawv hauv qhov muag dig thiab tau txwv kev nce mus tom ntej ntawm txoj xov ntawd kiag uas Vajtswv txhais hais tias yuav tsum tawm mus ntawm lub rooj sablaj Minneapolis zoo li ib lub teeb uas cig ntsa iab, lawv yuav tsum txo hwj chim lawv lub siab ntawm Vajtswv xub ntiag thiab pom thiab to taub tias txoj hauj lwm tau raug txwv li cas vim lawv lub siab dig muag thiab lawv lub siab tawv qhawv.
“Muaj ntau teev lawm uas tau siv mus rau hauv kev sib cav sib ceg txog tej yam me me; tej sijhawm kub uas muaj nqis heev tau raug nkim pov tseg, thaum cov tubtxib saum ntuj tau tu siab, tsis txaus siab rau qhov kev ncua ntawd. Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv—tau muaj kev txaus siab rau nws nqis heev, thiab tsis tshua pom qhov tsim nyog uas txhua tus ntsuj plig yuav tsum tau txais Nws. Cov uas tiag tau txais qhov txiaj ntsim saum ntuj ceeb tsheej ntawd yuav tawm mus hnav rawv tej cuab yeej tiv thaiv ntawm txoj kev ncaj ncees mus ua rog rau Vajtswv. Lawv yuav hwm tus Tswv txoj kev coj, thiab yuav puv npo kev ua tsaug rau Nws vim Nws txoj kev hlub tshua. Tiamsis nyob rau ntau, ntau qhov chaw, thiab nyob rau ntau, ntau zaus, yeej muaj tseeb hais tau ib yam li nyob rau hauv Khetos tiam hais txog cov uas lees tias yog Vajtswv haiv neeg, tias tsis muaj ntau txoj haujlwm hwj chim uas ua tau, vim lawv txoj kev tsis ntseeg. Muaj coob leej uas twb raug khi rau hauv saw hlau ntawm qhov tsaus ntuj los tseem raug hwm vim Vajtswv tau siv lawv, thiab lawv txoj kev tsis ntseeg tau ua rau muaj kev ua xyem xyav thiab kev ntxub ntxaug tawm tsam txoj xov tseeb uas cov tubtxib saum ntuj ceeb tsheej tab tom nrhiav kev xa los ntawm tibneeg ua cuab tam—kev raug suav hais tias ncaj ncees los ntawm txoj kev ntseeg, yog Khetos txoj kev ncaj ncees.” The 1888 Materials, 1066–1070.