Peb tab tom sau cia tej qhov tseeb uas Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas tam sim no tab tom qhib lub foob tawm. Peb tab tom teeb tsa cov qhov tseeb kom haum raws li thiaj teb tau rau Yau-ee zaj lus, uas Petus tau txheeb qhia tias yog zaj lus ntawm nag lig hauv phau Ntawv Tes Haujlwm. Peb tab tom los ze rau cov qhov tseeb uas tam sim no tseem nyob hauv txoj kev ua tiav, raws li cov qhov tseeb uas ua kom tiav kev cais zaum kawg ntawm ob pab neeg uas ib txwm raug nthuav tawm thaum ib qho kev xeem xyuas qhov tseeb raug qhib lub foob tawm. Peb kuj tab tom hais txog cov qhov tseeb uas raug qhib lub foob tawm no ib yam nkaus, tsis yog tsuas yog raws li cov lus ntawm tus timtswv thib peb uas cais tawm xwb, tiam sis kuj yog raws li cov lus uas ua kom tiav kev muab foob rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Tus timtswv thib peb ob qho tib si ntxuav kom dawb huv thiab lim kom huv si.
Txij thaum Lub Xya hli ntuj xyoo 2023 los, Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas tau maj mam qhib cov tseeb uas cuam tshuam nrog cov kab sab nraud thiab sab hauv hauv keeb kwm ntawm Vajtswv haiv seem. Tam sim no peb tab tom qhib phau Mathais, kom nkag siab txog tes haujlwm ntawm Petus. Petus yog ib lub cim ntawm Khetos txoj kev sib cog lus nrog Nws tus nkauj nyab Khixatia—uas yog pawg ntseeg uas Nws yuav tsa saum lub Pob Zeb. Petus sawv cev rau thawj tus nkauj nyab Khixatia thiab kuj yog tus kawg thiab. Petus raug nthuav tawm ua tib lub cim ntawd nyob hauv nqe nruab nrab ntawm Mathais tshooj kaum ib thiab nees nkaum ob, thiab cov tshooj ntawd yog cov tshooj nruab nrab ntawm Chiv Keeb thiab Tshwmsim cov kab sib txuam txij tshooj kaum ib mus txog nees nkaum ob. Petus tab tom sawv cev rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej nyob rau hnub kawg, thiab hauv nqe ntawd, nws nyob ntawm Caesarea Philippi, uas yog Panium ntawm Daniyees 11:13–15.
Petus nyob ntawm Panium, thiab Nws kuj nyob rau hnub Peetekos, hauv chav sab saud thaum teev peb, thiab tom qab ntawd hauv lub tuam tsev thaum teev cuaj. Rau teev ntawd sawv cev rau lub caij nyoog uas ib puas plaub caug plaub txhiab leej raug muab kaw cim thaum tab tom coj mus txog rau kev los txog ntawm txoj cai Hnub Caiv. Kev raug ntsia saum ntoo khaub lig ntawm Khetos kuj pib thaum teev peb, thiab Nws tuag thaum teev cuaj, uas coj mus rau txoj kev sawv hauv qhov tuag rov qab los, uas tau pib lub caij Peetekos uas xaus nrog Petus nyob rau Peetekos thaum teev peb thiab teev cuaj. Thaum Vajtswv txoj Kev Tswj Xyuas xa txoj moo zoo mus rau Lwm Haiv Neeg, Kaunelias txib mus hu Petus thaum teev cuaj. Teev peb kuj sawv cev rau qhov kev fij thaum sawv ntxov thiab teev cuaj rau qhov kev fij thaum yav tsaus ntuj.
Lub sijhawm rau teev ntawd tau raug sawv cev los ntawm lub sijhawm ntawm Exeter Camp meeting thiab qhov kev poob siab loj ntawm lub Kaum Hli 22, 1844. Hauv Phau Ntawv Tubtxib Tes Haujlwm, Petus raug sawv cev tias tau los koom ua ib nrog lwm tus uas tsim ua ib puas plaub caug plaub txhiab thaum xaus ntawm tshooj ib, thaum Yudas raug hloov chaw los ntawm Mathais. Tom qab ntawd tus lej ntawd thiaj li raug ua kom puv. Muaj ib txoj kev txav mus raws qib tshwj xeeb uas raug qhia meej nyob hauv zaj keebkwm ntawd.
Petus nyob ua ntej hauv chav sab saud, thiab tom qab ntawd hauv lub tuam tsev. Thaum nws nyob hauv chav sab saud, yog lub sij hawm thib peb, thiab hauv lub tuam tsev, yog lub sij hawm thib cuaj. Qhov kev nthuav tawm thaum lub sij hawm thib peb tau ua rau muaj kev cai raus dej rau peb txhiab tus ntsuj plig.
Ces cov uas zoo siab txais yuav nws txoj lus tau ua kevcai raus dej; thiab tib hnub ntawd muaj kwv yees peb txhiab tus neeg raug ntxiv los nrog lawv. Tubtxib Tes Haujlwm 2:41.
Txij thaum kev suav lej nyob kawg ntawm tshooj ib mus txog rau lub tuam tsev thaum cuaj teev, lub sijhawm ntawd sawv cev rau kev muab lub cim foob rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej.
Ib puas plaub caug plaub txhiab leej yuav nthuav tawm txoj xov ntawm kev raug ncaj ncees los ntawm txoj kev ntseeg, uas yog txoj xov ntawm tus tim tswv thib peb hauv qhov tseeb tiag. Kev raug ncaj ncees yog Vajtswv txoj hauj lwm uas muab tib neeg lub hwjchim ci ntsa iab txo mus rau hauv plua tshauv, raws li Muam White tau hais tseg ib yam tsim nyog kawg nkaus.
“Kev raug ncaj ncees los ntawm txojkev ntseeg yog dabtsi? Nws yog Vajtswv tes haujlwm hauv kev muab tibneeg lub hwjchim ci ntsa iab txo poob rau hauv plua plav, thiab ua rau tibneeg yam uas tsis nyob hauv nws lub peevxwm ua tau rau nws tus kheej. Thaum tibneeg pom lawv tus kheej txojkev tsis muaj dabtsi li, lawv thiaj raug npaj kom hnav tau Khetos txojkev ncaj ncees. Thaum lawv pib qhuas thiab tsa Vajtswv kom siab tas hnub ntev, ces los ntawm kev ntsia ntsoov lawv tab tom raug hloov mus ua tib daim duab ntawd. Kev yug dua tshiab yog dabtsi? Nws yog kev qhia rau tibneeg paub tias nws tus kheej qhov xwm txheej tseeb yog li cas, tias nyob hauv nws tus kheej nws tsis muaj nqis dabtsi li. Cov zaj kawm no nej yeej tsis tau kawm dua. Au, thov kom nej yuav paub txog tibneeg tus ntsuj plig tus nqis!” Manuscript Releases, volume 20, 117.
Ib qho piv txwv ntawm txoj xov ntawm kev raug ncaj ncees raws li ib puas plaub caug plaub txhiab tus nthuav tawm yog Kide-oos, uas yog ib tug neeg ntawm txoj kev khi lus, rau qhov nws lub npe raug hloov mus ua Yelunpa-as. Kide-oos txoj xov muaj nyob hauv qhov uas nws tso ib lub teeb cig rau hauv ib lub lauj kaub av, ces tsoo lub lauj kaub ntawd, tshuab raj nplaim, thiab qw tawm hais tias, “rab ntaj ntawm tus Tswv thiab ntawm Kide-oos.” Rab ntaj ntawm Kide-oos kuj yog tus Tswv rab ntaj, rau qhov rab ntaj yog Vajtswv Txojlus, uas yog kev sib xyaw ua ke ntawm Vajtswv-txoj-kev-timtswv nrog tibneeg. Txoj xov ntawd raug sawv cev los ntawm lub raj nplaim thiab nws lub suab qw, thaum nws tsoo lub lauj kaub. Lub lauj kaub yog tibneeg, uas yuav tsum raug tsoo, los sis txo hwj chim mus txog rau hauv hmoov av, xwv kom Vajtswv lub hwjchim ci ntsa iab kaj tuaj yeem ci tawm los.
Ua ntej tshaj tawm txoj xov ntawd, Khede‑oo tau sau tseg peb puas leej txiv neej los ntawm ib txoj kev sim xyuas. Thaum txoj kev sim xyuas ntawd xaus lawm, Khede‑oo muaj peb puas leej txiv neej. 300 yog ib feem kaum ntawm peb txhiab leej ntawm Hnub Peetekos. Lawv sawv cev rau pab tub rog uas raug tsa sawv hauv Exekhee peb caug xya, uas nkag mus rau hauv lo lus cog tseg uas nyob mus ib txhis.
Yog li ntawd kuv tau cev Vajtswv lus raws li Nws tau txib kuv, ces txoj pa tau nkag los rau hauv lawv, thiab lawv ciaj sia, thiab sawv ntsug rau saum lawv ob txhais taw, ua ib pab tub rog loj kawg nkaus. Ces Nws hais rau kuv tias, Leej Tub Neeg, cov pob txha no yog tag nrho tsev neeg Ixayees: saib seb, lawv hais tias, Peb cov pob txha twb qhuav lawm, thiab peb txoj kev cia siab twb ploj lawm: peb raug txiav tawm lawm nyias nyob nyias qhov. Exekees 37:10, 11.
Tsev neeg Yixayee raug txiav tawm rau lawv tej feem, thiab Exekees yuav piav qhia tias tej feem ntawm Yudas thiab Efa-i ees uas raug txiav tawm lawm yuav los ua ib haiv neeg xwb. Pab tub rog ntawd yog tsim los ntawm ob tug pas nrig uas tau nyob sib cais lawm, tiam sis raug muab txuas ua ib tug pas nrig xwb, thaum lawv nkag mus rau hauv kev cog lus nrog Vajtswv.
Tsis tas li ntawd, Kuv yuav cog lus ib lo lus cog tseg ntawm kev thaj yeeb nrog lawv; nws yuav yog ib lo lus cog tseg uas nyob mus ib txhis nrog lawv; thiab Kuv yuav tsa lawv rau lawv qhov chaw, thiab ua kom lawv huam vam coob ntxiv, thiab yuav tsa Kuv lub chaw dawb huv rau hauv lawv nruab nrab mus ib txhis. Kuv lub tsev ntaub kuj yuav nyob nrog lawv thiab: muaj tseeb tiag, Kuv yuav yog lawv tus Vajtswv, thiab lawv yuav yog Kuv haiv neeg. Thiab cov neeg txawv tebchaws yuav paub tias Kuv yog tus Tswv uas ua kom cov Yixayee dawb huv, thaum Kuv lub chaw dawb huv yuav nyob hauv lawv nruab nrab mus ib txhis. Exekees 37:26–28.
“Lwm haiv neeg” yuav paub tias “tus Tswv” ua kom cov Yixayee dawb huv, thaum Nws muab Nws lub chaw dawb huv tso rau hauv lawv nruab nrab. Kev koom ua ke ntawm Vajtswv lub chaw dawb huv nrog Vajtswv haiv neeg sawv cev rau kev koom ua ke ntawm lub tuam tsev tibneeg nrog lub tuam tsev saum ntuj los, thiab thaum qhov ntawd tshwm sim, Vajtswv cov 300 uas ncaj ncees raug muab khi ua cim, thiab lub ntiajteb tsuas muaj peev xwm raug ceeb toom los ntawm kev pom ib haiv neeg uas raug ua kom dawb huv nyob rau lub sijhawm kev kub ntxhov ntawm txoj cai Hnub Caiv.
“Txoj hauj lwm ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv yog kom qhuab ntuas lub ntiaj teb txog kev txhaum, txog kev ncaj ncees, thiab txog kev txiav txim. Lub ntiaj teb tsuas yog raug ceeb toom tau los ntawm qhov pom cov uas ntseeg qhov tseeb raug dawb huv los ntawm qhov tseeb, coj raws li tej hauv paus ntsiab lus siab thiab dawb huv, qhia kom pom meej hauv ib txoj kev siab thiab tsa nto, txoj kab sib cais ntawm cov uas ceev Vajtswv tej lus txib, thiab cov uas tsuj lawv rau hauv qab taw. Kev raug dawb huv los ntawm tus Vaj Ntsuj Plig qhia kom pom qhov txawv ntawm cov uas muaj Vajtswv lub foob, thiab cov uas ceev ib hnub so cuav. Thaum lub sij hawm kev sim siab los txog, yuav qhia kom pom tseeb tias dab tsi yog lub cim ntawm tus tsiaj qus. Nws yog kev ceev Hnub Sunday. Cov uas, tom qab tau hnov qhov tseeb lawm, tseem pheej suav hnub no tias dawb huv, ris tus kos npe ntawm tus neeg txhaum, tus uas xav hloov sij hawm thiab txoj kevcai.” Bible Training School, December 1, 1903.
Lub chaw dawb huv ntawm Vajtswv raug txuas nrog Nws pawg ntseeg thaum pawg ntseeg hloov ntawm pawg ntseeg uas tseem tab tom tawm tsam mus rau pawg ntseeg uas muaj yeej lawm. Lo lus cog tseg uas Exekees hais txog ntawd, raug nthuav tawm nyob hauv kev txuas nrog kev koom ua ke ntawm ob tug pas nrig, uas tsim ib haiv neeg xwb.
Cia li no hais rau lawv tias, Tus Tswv Vajtswv hais li no; Saib seb, Kuv yuav muab tus pas ntawm Yauxej, uas nyob hauv tes ntawm Efa‑i‑ees, thiab cov xeem ntawm cov Yixayee uas yog nws cov khub, los muab koom nrog nws, yog nrog tus pas ntawm Yudas, thiab ua kom lawv ua ib tug pas, thiab lawv yuav ua ib tug nyob hauv Kuv txhais tes. Thiab cov pas uas koj sau ntawv rau saum ntawd yuav nyob hauv koj txhais tes ntawm lawv xub ntiag. Thiab hais rau lawv,
Vim li no hais li no, Tus Tswv Yexus hais li no; Saib seb, kuv yuav coj cov me nyuam Yixayee tawm hauv cov teb chaws Lwm Haiv Neeg, qhov chaw uas lawv tau mus nyob, thiab kuv yuav sau lawv los ntawm txhua sab, thiab coj lawv los rau hauv lawv tus kheej lub teb chaws: Thiab kuv yuav ua kom lawv ua ib haiv neeg xwb hauv lub teb chaws saum cov roob ntawm Yixayee; thiab yuav muaj ib tug vajntxwv xwb ua vajntxwv kav lawv txhua tus: thiab lawv yuav tsis ua ob haiv neeg ntxiv lawm, thiab yuav tsis raug faib ua ob lub nceeg vaj ntxiv lawm li: Lawv yuav tsis ua kom lawv tus kheej qias dua nrog lawv tej dab mlom, los sis nrog lawv tej yam qias neeg ntxim ntxub, los sis nrog ib qho twg ntawm lawv tej kev txhaum ntxiv lawm: tiam sis kuv yuav cawm lawv tawm hauv txhua qhov chaw uas lawv nyob, uas lawv tau ua txhaum rau ntawd, thiab yuav ntxuav lawv kom huv: ces lawv yuav yog kuv haiv neeg, thiab kuv yuav yog lawv tus Vajtswv. Exekees 37:19–23.
Tus pas ntawm Ephraim thiab tus pas ntawm Yudas yog ob lub sij hawm tawg khiav mus nyob txawv teb chaws ntev li 2520 xyoo uas tawm tsam Ephraim thiab Yudas, uas tau mus txog lawv qhov xaus rau xyoo 1798 thiab hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, raws li lawv. Lawv tau los ua ib haiv neeg tib leeg ntawm cov Yixayee sab ntsuj plig niaj hnub no rau hnub tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, thaum txoj hauj lwm ntxuav Nws haiv neeg, los yog Nws lub chaw dawb huv, tau pib. Zaj keeb kwm ntawd yog ib qho piv txwv txog keeb kwm ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej uas yuav raug ntxuav kom dawb huv thiab ua kom huv si los ntawm tus Tub Txib ntawm Txoj Kev Khi Lus, tus uas tuaj tam sid rau hauv nws lub tuam tsev thaum txoj cai Hnub Caiv. Thaum txoj kev ntxuav no tiav lawm, tam sim ua ntej txoj cai Hnub Caiv, pawg ntseeg yeej yuav muaj ib tug vaj ntxwv kav lawv, thiab tus vaj ntxwv ntawd yog Daviv, tus uas pib nws txoj kev kav thaum muaj peb caug xyoo. Nws yog tib tug Daviv uas, hauv Mathais tshooj ib, yog tiam kaum plaub txij li Aplahas los. Qhov no qhia txog ib tug tim khawv thib peb ntawm Daviv thaum txoj cai Hnub Caiv. Pab tub rog muaj hwj chim uas raug tsa sawv los ntawm ob tus pas ntawd yog vaj ntxwv Daviv coj, thaum pawg ntseeg raug ntxuav kom tsis muaj nroj tsuag phem lawm.
Thiab Daviv, kuv tus tub qhe, yuav ua vajntxwv kav lawv; thiab lawv sawvdaws yuav muaj ib tug yug yaj xwb. Lawv kuj yuav taug raws li kuv tej kev txiav txim, thiab ceev faj tuav rawv kuv tej kab ke, thiab ua raws nraim. Thiab lawv yuav nyob hauv lub tebchaws uas kuv tau muab rau Yakhauj kuv tus tub qhe, uas nej cov yawg koob tau nyob hauv ntawd; thiab lawv yuav nyob hauv ntawd, yog lawv tus kheej, thiab lawv cov me nyuam, thiab lawv cov me nyuam cov me nyuam mus ib txhis li; thiab Daviv, kuv tus tub qhe, yuav ua lawv tus thawj mus ib txhis. Exekees 37:24, 25.
Pab tub rog ntawd kuj yog cov pov thawj hauv thawj Petus tshooj ob, uas muaj peb caug xyoo thaum lawv pib lawv tes dej num.
Nej thiab, zoo li tej pob zeb ciaj sia, raug tsa ua ib lub tsev sab ntsuj plig, ib pawg pov thawj dawb huv, kom txi tej xyeem sab ntsuj plig, uas yog yam Vajtswv lees txais los ntawm Yexus Khetos. 1 Petus 2:5.
Cov pov thawj ntawd kuj raug ua duab ntxoov ntxoo los ntawm peb puas tus xibhwb Millerite uas tau coj peb puas daim ntawv qhia xyoo 1843 uas tau luam tawm lawm, thiab siv cov ntawv qhia ntawd coj txoj xov mus rau lawv tiam neeg.
“Tom qab muaj ib ntus sib tham txog zaj lus no lawm, sawv daws tau pov npav pom zoo ib yam nkaus kom luam peb puas daim zoo ib yam li daim no los ntawm txoj kev lithograph, uas tsis ntev tom qab ntawd kuj tau ua tiav. Lawv hu cov ntawd tias ‘cov daim ntawv qhia xyoo ‘43.’ Qhov no yog ib lub Rooj Sab Laj tseem ceeb heev.” The Autobiography of Joseph Bates, 263.
“Tam sim no peb keeb kwm qhia tias muaj ntau pua leej uas tab tom qhia raws li tib daim ntawv qhia caij nyoog raws sijhawm uas William Miller siv, thiab lawv txhua tus yog ib hom nkaus xwb. Lub sijhawm ntawd, yog qhov kev sib haum xeeb ntawm txoj xov tag nrho nyob rau tib lub ntsiab lus xwb, yog txoj kev los txog ntawm tus Tswv Yexus Khetos nyob rau ib lub sijhawm tseeb, xyoo 1844.” Joseph Bates, Early SDA Pamphlets, 17.
Peb caug tus xibhwb Millerite tau ua tiav lawv tes haujlwm nyob rau hauv keeb kwm ntawm tus timtswv thawj, thiab Vaj Ntsujplig txoj kev tshoov siab qhia rau peb tias tus timtswv thawj yog ib daim qauv piv txog tus timtswv thib peb. Raws li Joseph Bates tau hais, lawv yog “txhua tus muaj ib yam qauv nkaus.” Gideon qhia nws pab tub rog peb puas leej kom lawv ua raws li nws tau ua. Peb caug tus xibhwb Millerite, uas raug piv ua qauv los ntawm Gideon pab tub rog peb puas leej, yuav tsum raug teeb kom sib haum ntawm 9/11, qhov chaw uas thawj zaj lus raug muab hwj chim thiab kev sim siab pib.
Ces Yerunpa-as, uas yog Khede-oos, thiab tag nrho cov neeg uas nrog nws nyob, tau sawv ntxov ntxov thiab mus tsaws ib sab ntawm lub qhov dej Haloos; ces pab tub rog Midee-as nyob rau sab qaum teb ntawm lawv, ze ntawm lub roob Moles, hauv lub hav. Thiab tus Tswv hais rau Khede-oos tias, Cov neeg uas nrog koj nyob muaj coob dhau lawm rau kuv yuav muab cov Midee-as rau hauv lawv txhais tes, tsam cov Ixayees yuav khav theeb tawm tsam kuv, hais tias, Kuv tus kheej txhais tes tau cawm kuv lawm. Yog li ntawd nim no cia li mus, tshaj tawm rau hauv pob ntseg ntawm cov neeg, hais tias, Leejtwg uas ntshai thiab txhawj ntshai, cia nws rov qab mus thiab tawm mus thaum sawv ntxov ntawm lub roob Kile-as. Ces ntawm cov neeg ntawd muaj nees nkaum ob txhiab leej rov qab mus; thiab tseem tshuav kaum txhiab leej. Thiab tus Tswv hais rau Khede-oos tias, Cov neeg tseem coob dhau lawm; coj lawv nqes mus rau ntawm dej, thiab kuv yuav sim lawv rau koj rau ntawd; thiab yuav muaj li no tias, tus uas kuv hais rau koj tias, Tus no yuav nrog koj mus, tus ntawd thiaj yuav nrog koj mus; hos tus uas kuv hais rau koj tias, Tus no yuav tsis nrog koj mus, tus ntawd kuj yuav tsis mus.
Yog li nws thiaj coj cov neeg nqes mus rau ntawm dej; thiab tus Tswv hais rau Khede-oos tias, Txhua tus uas yaim dej nrog nws tus nplaig, ib yam li tus dev yaim, koj yuav tsum muab nws cais nyob ib leeg; thiab ib yam nkaus, txhua tus uas txhos caug nqis los haus dej. Cov uas yaim dej, muab tes nqa mus rau ntawm qhov ncauj, muaj peb puas leej txiv neej; tiamsis tag nrho lwm cov neeg txhos caug haus dej. Cov Thawj Txiav Txim 7:1–6.
Gideon lub npe raug hloov mus ua Jerubbaal, uas txhais tias “mus sib cav nrog Baal.” Gideon txhais tias “tus txiav nqes,” thiab Yauhas uas ua kevcai raus dej tau muab rab taus tso rau ntawm qab taw ntoo. Yauhas yog ib tug qauv qhia txog William Miller, tus tubtxib ntawm tus tim tswv thawj, uas yog qhov chaw Gideon sib haum nrog. Gideon yog Miller, tus Eliyas alpha, hauv keeb kwm ntawm peb tug tim tswv.
Cov Midias yog tus yeeb ncuab nyob sab qaum teb, thiab lawv tsa yeej nyob ze toj Moreh, hos Khede-oos nyob ntawm lub qhov dej Haroos, uas txhais hais tias kev ntshai thiab kev txaus ntshai. 9/11 tau coj kev ua phem txaus ntshai los tshwm sim, thiab thawj zaj xov yog ib txoj kev hu kom ntshai Vajtswv. Khede-oos nyob ntawm 9/11, ntawm lub qhov dej Haroos (kev ua phem txaus ntshai), thiab tus yeeb ncuab sab qaum teb nyob hauv hav ze toj Moreh, uas txhais hais tias nag ntxov. Thaum 9/11, kev txau ntawm nag lig, uas yog nag ntxov, tau pib poob los ntawm toj Moreh. Tom qab thawj zaug ntawm ob txoj kev sim, nees nkaum ob txhiab leej raug xa rov mus tsev ntawm roob Kile-a. Kile-a txhais hais tias cim kev, thiab lub cim kev uas nees nkaum ob txhiab leej raug xa rov mus tsev ntawd yog thawj qhov kev chim siab ntawm lub Plaub Hlis 19, 1844 lossis lub Xya Hli 18, 2020. Nees nkaum ob cim lub cim kev ntawm thawj qhov kev chim siab, ib yam li 22 qhia txog hnub uas qhov kev chim siab loj tuaj txog rau lub Kaum Hli 22, 1844.
Qhov kev sim tom ntej yog qhov kev sim ntawm dej, uas raug ua piv txwv hauv keeb kwm Millerite los ntawm lub rooj sib txoos pw hav zoov Exeter, qhov uas muaj ob lub tsev ntaub cuam tshuam nrog dej, yog li sawv cev rau ob pawg neeg pe hawm. Exeter txhais hais tias “lub chaw ruaj khov saum dej,” thiab lwm lub tsev ntaub ntawd yog cov nkauj xwb ruam los ntawm Watertown nyob. Exeter sawv cev rau Gideon qhov kev sim ntawm dej, tiam sis qhov tseem ceeb tsis yog dej ntau npaum li ntawd, yog txoj kev uas siv los haus dej. Ib pawg neeg qaug zog dhau lawm tsis muaj peev xwm txav mus ntxiv thaum lawv muab dej nphob los haus, hos lwm pawg tseem txav mus tom ntej. Ib pawg yog pawg qaug zog, sawv cev los ntawm Leah hauv kev sib piv nrog Rachel, uas yog tus neeg taug kev zoo.
Txoj haujlwm qhuab qhia ntawm Future for America yog Khede‑oos thaum 9/11, thaum thawj qhov ntawm ob qhov kev sim siab yuav ntxuav ib pawg neeg coob tawm ntawm Khede‑oos pawg. Kev ua phem phem ntawm 9/11 qhia txog qhov dej ntawm Ha‑roos txoj kev ntshai thiab kev txaus ntshai, thiab lub roob Moreh qhia txog qhov pib ntawm nag tom qab. Ib qho kev cais tawm tau tshwm sim rau hnub July 18, 2020 thaum nees nkaum ob txhiab leej tau ncaim mus, li ntawd thiaj cim txog kev los txog ntawm lub sijhawm tos nrog tus lej nees nkaum ob. Khede‑oos peb puas leej yog cov uas dhau qhov kev sim siab thib ob, uas yog qhov kev sim txog txoj kev siv haujlwm ntawm nag tom qab raws li tau qhia tseg hauv Yaxayas nees nkaum yim.
Petus nyob ntawm Panium thiab kuj nyob ntawm Pentecost thiab. Pentecost yog txoj cai Hnub Xab Tham, thiab Daniel kaum ib nqe kaum rau kuj yog txoj cai Hnub Xab Tham thiab. Nqe kaum peb mus txog kaum tsib ntawm Daniel tshooj kaum ib yog Panium, thiab cov nqe ntawd sawv cev rau keeb kwm yaj saub sab nraud uas coj mus rau txoj cai Hnub Xab Tham, hos Petus hauv Tes Haujlwm, ntawm teev peb thiab teev cuaj, sawv cev rau keeb kwm yaj saub sab hauv uas coj mus rau txoj cai Hnub Xab Tham. Kab sab nraud tab tom txheeb qhia txog keeb kwm uas coj mus rau lub cim ntawm tus tsiaj qus, hos kab sab hauv txheeb qhia txog keeb kwm ntawm kev muab lub cim ntim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Vim Petus yog ib lub cim tseem ceeb heev hauv ob qho tib si keeb kwm sab nraud thiab sab hauv uas tam sim no tab tom nyob hauv txoj txheej txheem ntawm kev ua tiav, nws thiaj zoo tsim nyog muab Petus tso rau hauv lub ntsiab lus yaj saub uas khiav nyob hauv qab qhov kev nyeem Vajluskub saum npoo xwb.
Kaum kaum zaj lus faj lem thawj txog tus Mexiyas uas raug cim tias tau ua tiav hauv phau Ntawv Mathais sawv cev rau keeb kwm ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej. “Lub sij hawm kawg” cim qhov pib ntawm ib txoj kev txav kho kom tshiab, thiab ib yam li kev yug los ntawm Aloos thiab Mauxes tau cim “lub sij hawm kawg” hauv caj ces ntawm Mauxes, uas yog alpha ntawm Khetos, ib yam nkaus thiab kev yug los ntawm Yauhas, thiab nws tus npawg Yexus tau cim “lub sij hawm kawg” hauv xyoo 1989. Seb puas tsim nyog los xav txog kaum kaum ob zaj lus faj lem thawj txog tus Mexiyas ntawd kuj yim ntxim xav dua, thaum muab tso rau hauv nws lub ntsiab lus los ntawm kev tsa dua ib lo lus nug ntxiv. Muaj phau ntawv Vajluskub twg ntxiv uas cim muaj ntau npaum li ntawd txog kev ua tiav ntawm tus Mexiyas li yam uas pom nyob hauv Mathais?
“Vajtswv tes hauj lwm ntawm Vajtswv hauv ntiajteb no qhia tawm, tiam dhau tiam, ib yam kev zoo sib xws uas pom tseeb heev hauv txhua txoj kev hloov kho loj lossis txhua txoj kev txav ntawm kev ntseeg. Cov hauv paus ntsiab lus uas Vajtswv ua raws li thaum Nws nrog tibneeg sib raug yog ib txwm zoo ib yam. Cov kev txav tseem ceeb ntawm lub sijhawm nimno muaj lawv qhov sib piv nrog cov uas muaj nyob yav tag los, thiab txoj kev paub dhau los ntawm pawg ntseeg hauv cov tiam dhau los muaj tej zaj lus qhia uas muaj nqes heev rau peb lub sijhawm no.” The Great Controversy, 343.
Txhua txhua txoj kev txav ntawm kev hloov kho muaj ib qho chaw pib, uas nyob hauv phau ntawv Daniel raug hu ua “lub sij hawm kawg.” Lub sij hawm kawg hauv txoj kev txav ntawm kev hloov kho ntawm Khetos yog Nws txoj kev yug los, uas yog ib qho cim qhia ua ntej txog ob qho tib si 1798 thiab 1989,
Tus Ciam Qhia Txog Mexiyas Thawj—1989
Lawv teb rau nws tias, Hauv Npelehees ntawm Yudas tebchaws: rau qhov tus yaj saub tau sau tseg li no, Thiab koj, Npelehees, hauv thaj av Yudas, yeej tsis yog tus me tshaj plaws hauv cov thawj ntawm Yudas: rau qhov ntawm koj yuav muaj ib tug Thawj Coj tawm los, uas yuav kav kuv haiv neeg Ixayees. Mathais 2:5, 6.
Kev Yaj Saub Qhia Tseg
Tiamsis koj, Bethlehem Ephratah, txawm yog koj me nyob hauv ntau txhiab leej ntawm Yudas, los ntawm koj yuav muaj ib tug tawm los rau kuv, uas yuav ua tus kav hauv cov Yixayee; nws tej kev tawm los twb muaj txij thaum ub los, txij txhis mus ib txhis. Mikha 5:2.
Xyoo 1989 yog lub sij hawm kawg rau kev txav ntawm tus tim tswv thib peb. Nws los txog 126 xyoos tom qab txoj kev ntxeev siab xyoo 1863, thiab tau sawv cev los ntawm Ronald Reagan thiab George Bush tus laus. Lub sij hawm kawg hauv keeb kwm ntawm Mauxes yog hnub yug ntawm Aloos thiab Mauxes, ib yam li lub sij hawm kawg hauv keeb kwm ntawm Khetos yog hnub yug ntawm Yauhas tus Neeg Ua Kev Cai Raus Dej thiab Khetos. Thaum phau ntawv Daniyees raug qhib lub cim, ib yam li tau muaj nyob rau xyoo 1989, ces kev paub nce ntxiv. Qhov kev paub uas nce ntxiv ntawd coj mus rau txoj kev cim thib ob, qhia kom paub txog thaum twg ib txoj xov sim siab raug tsim los ntawm txoj kev paub uas tau raug qhib lub cim.
Txhua txhua txoj kev txav los kho dua tshiab cim ib lub sij hawm uas txoj xov raug teeb tsa kom meej raws li txoj cai, thiab tom qab ntawd nws dhau los ua ib txoj xov sim siab. Khetos ib txwm piav qhia txog txoj kev sim ntawd ua ntej, ua ntej Nws yuav tsa txiv neej thiab poj niam kom raug lav ris rau txoj kev sim ntawd. Adas thiab Evas twb raug ceeb toom ua ntej txog tej txiaj ntsig uas yuav los yog lawv tsis mloog lus, thiab Vajtswv yeej tsis hloov.
Thiab tus Tswv Vajtswv tau txib rau tus txivneej hais tias, Koj yuav noj tau dawb huv ntawm txhua tsob ntoo hauv lub vaj: Tiamsis ntawm tsob ntoo paub qhov zoo thiab qhov phem, koj tsis txhob noj ntawm nws li: vim hnub uas koj noj ntawm nws, koj yuav muaj tseeb tuag. Chiv Keeb 2:16, 17.
William Miller tau “muab ua kom muaj daim qauv tseeb” rau txoj xov sim siab ntawm thawj tus timtswv hauv xyoo 1831 mus txog 1833. Txoj xov ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej tau raug muab ua kom muaj daim qauv tseeb hauv xyoo 1996, nrog rau kev luam tawm phau ntawv xov xwm Time of the End uas hais txog rau nqe kawg rau hauv Daniel kaum ib, uas tau raug qhib lub cim nyob rau xyoo 1989. Hauv xyoo ntawd kuj tau luam tawm ib phau ntawv hu ua, Prophetic Time Lines, thiab tau nthuav tawm txoj kev ua raws uas muaj hwjchim loj dua nees nkaum ob npaug tshaj cov cai uas William Miller tau lees txais. Cov cai ntawd tam sim no raug nthuav tawm hauv phau ntawv luam Prophetic Keys. Cov cai uas txhua tus uas tshaj tawm txoj xov ntawm tus timtswv peb yuav siv yog Miller cov cai.
“Cov uas koom tes tshaj tawm tus tim tswv thib peb txoj xov yog tab tom tshawb nrhiav Vajlugkub raws tib txoj kev npaj uas Txiv Miller tau coj los siv.” Review and Herald, November 25, 1884.
Miller cov cai yog alpha, thiab Cov Yawm Sij Yaj Saub yog omega. Tib txoj kev xwb thiaj yuav dhau tau ib zaj lus sim siab yaj saub, yog yuav tsum siv txoj kev kawm raws li tau teev tseg hauv Vajtswv Txojlus. Zaj lus tseeb tsis tuaj yeem muab cais tawm ntawm txoj kev qhia tseeb uas tsa thiab ruaj khov rau zaj lus ntawd. Hauv txhua txoj kev txav hloov kho, zaj lus sim siab rau tiam neeg ntawd raug muab nthuav tawm, thiab nws suav nrog txoj kev qhia tseeb ua ib feem ntawm tus ncej cim kev. Miller zaj lus raug tsa rau saum qhov kev qhib daws ntawm phau ntawv Daniel. Nws zaj lus yog Gideon zaj lus, rau qhov nws kuj tsim tau ib pab tub rog muaj peb puas leej.
Thiab nws faib peb puas leej txiv neej ntawd ua peb pab, thiab nws muab ib rab xyu rau hauv txhua tus tes, nrog tej hub khoob, thiab tej teeb nyob hauv cov hub. Thiab nws hais rau lawv tias, Cia li saib kuv, thiab ua tib yam li ntawd; thiab saib seb, thaum kuv tuaj txog rau sab nraud ntawm lub yeej, yuav yog li no tias, raws li kuv ua, nej kuj yuav tsum ua ib yam li ntawd. Thaum kuv nrov xyu, kuv thiab txhua tus uas nrog kuv, ces nej kuj yuav tsum nrov nej tej xyu thiab nyob ib ncig ntawm tag nrho lub yeej, thiab hais tias, Rab ntaj ntawm tus Tswv, thiab ntawm Kide-oos. Cov Thawj Txiav Txim 7:16–18.
Miller zaj lus yog “raj ncas,” thiab yog “rab ntaj.” Tiamsis nws yog rab ntaj ntawm nkawd ob leeg, Kide-oos thiab tus Tswv. Tus Tswv Txojlus raug luam tawm xyoo 1611, thiab 220 xyoo tom qab Miller tau luam tawm nws zaj lus ntawm thawj tug timtswv. Tsab Ntawv Tshaj Tawm Kev Ywj Pheej raug luam tawm xyoo 1776, thiab 220 xyoo tom qab ntawd, xyoo 1996, zaj lus ntawm tus timtswv thib peb raug luam tawm. Miller zaj lus yog thawj tug timtswv zaj lus sab hauv ntawm Vajtswv haiv neeg, raws li tau sawv cev hauv yog toog pom txog tus Dej Ulai, tshaj tawm txog txoj kev txiav txim pib qhib. Zaj lus ntawm tus timtswv thib peb ntawm Future for America yog zaj lus sab nraud ntawm Vajtswv haiv neeg, raws li tau sawv cev hauv yog toog pom txog tus Dej Hiddekel, tshaj tawm txog txoj kev txiav txim xaus kaw.
Txoj kev ua raws li kev yaj saub raug sawv cev los ntawm ib lo lus faj lem hais txog tus Mexiyas uas Mathai tau qhia tias tau muaj tiav nyob rau hauv Khetos, thiab hauv qhov ua li ntawd nws ua ib daim qauv qhia txog xyoo 1831, nrog “leej txiv” sawv cev rau nws tus “tub” nyob rau xyoo 1996. Ob tug tim khawv ntawm txoj kev ua raws li no yog ib qho alpha thiab omega, thiab nrog tib neeg tus tub txib koom tes nrog, lawv ua ke tsim tsa ib txoj kev sib raug zoo ntawm leej txiv thiab tub, uas yog txoj kev sib raug zoo ntawm Eliyas cov lus hauv Malakis. Leej txiv lub siab raug tig los rau cov me nyuam, thiab cov me nyuam lub siab kuj tig los rau leej txiv thiab. Miller cov cai yuav tsum raug koom nrog cov cai uas hu ua Cov Ntsiab Lus Yaj Saub. Lub teeb tshiab yuav tsum raug txhim tsa saum lub teeb qub. Cov uas xaiv tsis siv txoj kev ua raws li xyoo 1831 thiab 1996 raug foom. Ib pab raug foom, hos lwm pab tau koob hmoov. Txoj kev xaiv yog koj li?
Qhov Qhia Kev Taug Cias Mesiyas Qhov Thib Ob —1996
Kom yuav ua kom tiav raws li uas tus cev Vajtswv lus tau hais tseg, tias, Kuv yuav qhib kuv lub qhov ncauj hais tej lus piv txwv; kuv yuav hais tej yam uas tau raug zais cia txij thaum lub hauv paus ntawm lub ntiajteb los. Mathais 13:35.
Kev Yaj Saub Hais Ua Ntej
Kuv yuav qhib kuv lub qhov ncauj ua ib zaj lus piv txwv: Kuv yuav hais tej lus tob tob uas muaj txij puag thaum ub los. Ntawv Nkauj 78:2.
Cov lus tsaus ntuj; tej zaj lus piv txwv uas Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas “hais tawm” ntawd sawv cev rau kev nthuav qhia qhov tseeb ib kab ntxiv ib kab, uas twb raug kaw cia, los yog raug zais cia txij thaum tsim lub ntiajteb los. Thaum zaj lus ntawd raug muab teem ua qauv raws cai lawm, txij ntawd mus nws raug muab hwjchim los ntawm kev ua tiav ntawm tej lus faj lem uas cim txog qhov pib ntawm ib lub sijhawm sim siab.
Thaum nag tom kawg pib poob tsuag rau hnub Cuaj Hlis 11, 2001, txoj kev ntxeev siab xyoo 1888 thiab ntawm Kaulaj tau rov muaj dua. Hauv txoj kev ntxeev siab ntawm Minneapolis xyoo 1888 thiab hauv Kaulaj txoj kev ntxeev siab, Vajtswv cov tubtxib uas Nws tau xaiv raug tsis lees txais nrog rau txoj xov uas lawv tau nthuav tawm. Ob tug menyuam thiab dej da dej raug muab pov tseg ua ke tib si. Lawv raug muab pov tseg raws li lub hauv paus xav tias tag nrho pawg ntseeg dawb huv ib yam li cov uas Vajtswv tau xaiv. Cov neeg ntxeev siab tsis muaj peev xwm pom Vajtswv txoj kev muaj nyob nrog cov tubtxib tibneeg. Txhua yam uas lawv pom tau tsuas yog lawv tus kheej xwb, yog tibneeg tsis muaj Vajtswv txoj kev muaj nyob, yog li ntawd lawv thiaj xav tias txhua tus puav leej zoo ib yam nkaus xwb.
Korah, tus tub ntawm Izhar, tus tub ntawm Kohath, tus tub ntawm Levi, nrog rau Dathan thiab Abiram, cov tub ntawm Eliab, thiab On, tus tub ntawm Peleth, cov tub ntawm Reuben, tau coj ib pab neeg los; thiab lawv sawv tawm tsam Mauxes, nrog qee leej ntawm cov me nyuam Yixayee, ob puas tsib caug tus thawj ntawm lub koom txoos, cov muaj koob npe hauv pawg neeg, cov txiv neej muaj meej mom nto moo. Thiab lawv sib sau ua ke tawm tsam Mauxes thiab tawm tsam Aloo, thiab hais rau nkawd tias, Nej tau coj tshaj qhov tsim nyog lawm, vim txhua tus hauv lub koom txoos yog neeg dawb huv, txhua tus puav leej yog li ntawd, thiab tus Tswv nyob hauv lawv: yog li ntawd ua cas nej thiaj tsa nej tus kheej siab dua lub koom txoos ntawm tus Tswv? Xwm Txheej 16:1–3.
Kev ntxeev siab ntawm Kauslas, 1888 thiab 9/11 raug sawv cev ua ib qho kev tsis kam nyob hauv qab Vajtswv txoj kev xaiv tsa cov thawj coj uas Nws tau xaiv tseg, thaum lawv tso siab rau ib qho kev txhais cuav txog Vajtswv pawg ntseeg. Yelemis qhia txog tib yam xwm txheej ntawd thaum cov neeg ntxeev siab hais tias, “lub tuam tsev ntawm tus Tswv, lub tuam tsev ntawm tus Tswv yog cov no.”
Lo lus uas tuaj rau Yelemis los ntawm tus Tswv, hais tias,
Cia li sawv ntawm lub rooj vag ntawm Yehauvas lub tuam tsev, thiab tshaj tawm lo lus no rau qhov ntawd, thiab hais tias, Nej txhua tus neeg Yudas uas nkag los ntawm cov rooj vag no los pe hawm Yehauvas, nej mloog Yehauvas lo lus. Yehauvas tus Tswv uas kav txhua pab tub rog, Ixayees tus Vajtswv, hais li no tias, Nej cia li kho nej tej kev thiab nej tej haujlwm kom raug, ces Kuv yuav pub kom nej nyob hauv qhov chaw no. Nej txhob cia siab rau tej lus dag uas hais tias, Lub tuam tsev ntawm Yehauvas, Lub tuam tsev ntawm Yehauvas, Lub tuam tsev ntawm Yehauvas, yog tej no.
Vim yog nej kho nej tej kev thiab nej tej dej num kom zoo tiag tiag; yog nej txiav txim ncaj ncees tiag tiag rau nruab nrab ntawm ib tug neeg thiab nws tus kwvtij zej zog; yog nej tsis tsim txom tus neeg txawv teb chaws, tus menyuam ntsuag, thiab tus poj ntsuam, thiab tsis muab ntshav tus tsis muaj txim los rau hauv qhov chaw no, thiab tsis mus raws lwm tus vajtswv rau nej txoj kev puam tsuaj: ces kuv yuav cia nej nyob hauv qhov chaw no, hauv thaj av uas kuv tau pub rau nej tej yawg koob, mus ib txhis thiab ib txhis.
Saib seb, nej tso siab rau tej lus dag, uas tsis muaj txiaj ntsig li. Yelemis 7:1–8.
Cov lus dag ntawm cov Yudais nyob rau tiam Yelemis, yog cov lus dag ntawm Khaula thiab nws cov npoj yaig, cov neeg fav xeeb xyoo 1888 thiab, yeej tsis txawj poob qab, cov neeg fav xeeb ntawm 9/11. Lawv yog cov lus dag uas cov neeg qaug cawv ntawm Efa‑ees zais nkaum rau hauv qab raws li muaj nyob hauv Yaxayas nees nkaum yim.
Yog li no mloog tus Tswv txoj lus, nej cov neeg thuam luag, uas kav haiv neeg no nyob hauv Yeluxalees. Vim nej tau hais tias, Peb tau cog lus nrog txoj kev tuag, thiab nrog dab teb peb tau pom zoo lawm; thaum tus nplawm uas nyab lug hla tuaj, nws yuav tsis los txog peb: rau qhov peb tau ua tej lus dag ua peb qhov chaw nkaum, thiab nyob hauv txoj kev cuav peb tau zais peb tus kheej. Yaxayas 28:14, 15.
Nws kuj yog txoj kev dag uas sawv cev rau kev tsis hlub Qhov Tseeb, uas coj kev yuam kev loj los raws li 2 Thexalaunikes.
Thiab vim li no Vajtswv yuav tso kev dag ntxias muaj hwj chim los rau lawv, kom lawv ntseeg txoj kev dag: kom txhua tus uas tsis ntseeg qhov tseeb, tiam sis zoo siab rau txoj kev tsis ncaj, raug txiav txim phem. 2 Thexalaunikes 2:11, 12.
Cov “lus dag” sawv cev rau txoj kev xav ruam uas hais tias txoj kev cawm dim nyob hauv pawg ntseeg, tsis yog nyob hauv cov tub txib uas raug xaiv thiab lawv cov lus uas raug xaiv. Kev sib txuas ntawm Vajtswv thiab tibneeg raug ua tiav thiab raug khaws cia tsuas yog los ntawm Nws Txojlus xwb. Nws yog Txojlus, thiab tsis muaj leejtwg tuaj cuag Leej Txiv tau tsuas yog los ntawm Txojlus xwb. Khetos raug sawv cev los ntawm Nws cov tub txib uas raug xaiv thiab cov lus uas lawv nthuav tawm. Kev ntseeg lwm yam tshaj ntawd yog kev ntxub Qhov Tseeb thiab ntseeg ib lo lus dag. Yelemis rau txim rau cov Yudais uas tso siab rau lub tuam tsev, los ntawm kev ceeb toom lawv txog Xailoos, qhov chaw uas Vajtswv Lub Phij Xab tau nyob txij thaum lawv nkag mus rau hauv Thaj Av Uas Tau Cog Lus.
Yog li no kuv yuav ua rau lub tsev no, uas hu raws li kuv lub npe, uas nej tso siab rau, thiab rau qhov chaw uas kuv tau muab rau nej thiab rau nej tej yawg koob, ib yam li kuv tau ua rau Shiloh. Thiab kuv yuav ntiab nej tawm ntawm kuv xubntiag mus, ib yam li kuv tau ntiab nej cov kwvtij sawvdaws tawm mus, yog tag nrho Ephraim caj ces. Yog li ntawd, tsis txhob thov Vajtswv rau haiv neeg no li, tsis txhob tsa suab quaj los sis thov Vajtswv rau lawv, thiab tsis txhob los sawv cev thov rau kuv: vim kuv yuav tsis mloog koj. Yelemis 7:14–16.
Eli uas phem, thiab nws ob tug tub uas phem, Hophni thiab Phinehas, muaj kev sib piv thiab sib haum nrog Korah, Dathan thiab Abiram vim lawv tso cai rau txoj kev thim kev ntseeg uas nce zuj zus loj hlob mus txog thaum lub sijhawm sim siab kaw, thiab lawv peb leeg tuag tib hnub ntawd, ib yam li Korah, Dathan thiab Abiram thiab. Lawv txhua tus tuag thaum txoj cai Sunday los txog!
Thaum txog 9/11, kev tawm tsam ntawm Korah, thiab kev tawm tsam ntawm Eli, kev tawm tsam ntawm cov Yudais hauv Yelemis zaj lus tim khawv, thiab cov neeg tawm tsam xyoo 1888, lawv tsis lees txais thiab sawv tawm tsam tawm tsam txoj xov thiab cov tub txib ntawm lub sijhawm ntawd. Lub sijhawm ntawd xaus rau ntawm txoj cai Hnub Caiv thaum xaus ob zaug kev sim siab. Kev sim siab thawj zaug yog txij 9/11 mus txog Lub Xya hli ntuj 18, 2020, thiab kev sim siab zaum ob yog kev ntxuav kom huv thiab kev muab foob sawv cev los ntawm txoj xov ntawm Midnight Cry. Los ntawm txoj kev ntxuav kom huv ntawd, Kide-oos thiab Nws peb puas leej raug npaj los tshuab lawv tej raj, thiab lawv ua li ntawd thaum Xamuyees raug tsa sawv los rau ntawm txoj cai Hnub Caiv, uas yog thaum Lub Phij Xab raug cov Filixatee txeeb mus. Ces pawg ntseeg uas yeej lawm raug tsa siab los ua ib lub chij.
Lub pawg ntseeg ntawd muaj ib tug vajntxwv, hu ua Daviv, thiab muaj ib tug yaj saub uas Exekees thiab Xamuyees sawv cev, thaum Silo raug rhuav tshem. Pawg ntseeg ntawd kuj yuav muaj txoj haujlwm pov thawj uas Yauxej sawv cev. Lub caij raug sim los ntawm txoj cai Hnub Caiv yog qhov chaw uas hluav taws ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv raug nchuav tawm yam tsis muaj kev ntsuas, raws li lub xya lub cim sawv cev. Hluav taws ntawd rhuav tshem cov neeg muaj koob meej uas tau tawm tsam nrog Khaulas, Dathas, Aplias, Eli, Hofinis, Phinehas, thiab cov neeg ntxeev siab xyoo 1888.
Qhov hluav taws ntawd ntag uas yog kev raug nchuav tawm ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, yog lub keeb txheej tom qab ntawm zaj yeeb yam ntawm pawg ntseeg uas yeej kov yeej lawm. Pawg ntseeg raug sawv cev los ntawm vajntxwv Daviv, yaj saub Exekhee thiab Yauxej tus pov thawj. Peb tug ntawd sawv hauv hluav taws uas rhuav tshem 250 tus txiv neej muaj koob npe, ib yam li Nebukadnezzas hluav taws tau rhuav tshem cov txiv neej uas muab peb tug tsim txiaj ntawd pov rau hauv cub hluav taws. Raws li pawg ntseeg uas yeej kov yeej lawm, tag nrho lub ntiaj teb ntsia saib thaum lawv raug muab pov rau hauv cub hluav taws kub lug, thiab tam sim ntawd, Vajtswv Leej Tub tshwm sim nrog pawg ntseeg tus yaj saub, tus pov thawj thiab tus vajntxwv—uas raug sawv cev los ntawm Xatakh, Mexakh thiab Anpedenekhau. Plaub tug muaj peb caug xyoo nyob hauv cub hluav taws, sawv cev rau qhov tseeb tias Vajtswv txoj kev ua Vajtswv koom nrog tib neeg txoj kev ua neeg tsis txhaum li!
Khaula, Dathas thiab Abilas, uas kuj yog Eli, Hophis thiab Phinehas, yog tus yam cuav ntawm pawg ntseeg uas yeej lawm, uas yog tsim los ntawm yaj saub, pov thawj thiab vaj ntxwv. Peb tug no yog Khede-oos 300 leej, peb txhiab tus ntsuj plig ntawm Hnub Peetekos, 300 tus xibhwb Millerite, 300 daim ntawv qhia xyoo 1843, uas muaj peb caug xyoo thaum txoj cai Hnub Caiv los txog thiab hluav taws nqes saum ntuj los. Nyob rau hauv Eliyas tiam, hluav taws yog los cais qhov txawv ntawm cov yaj saub tseeb thiab cuav. Hluav taws uas nqes los hauv Levis Kevcai rau hnub “thib yim,” thaum Aloos pib ua haujlwm, hlawv Aloos txoj kev fij, uas yog txoj kev fij hauv Malakis peb, uas zoo siab txais raws li xyoo qub. Tib hluav taws ntawd rhuav tshem cov uas fij hluav taws txawv lossis hluav taws tsis huv, raws li Hophis thiab Phinehas, Aloos cov tub, sawv cev.
Thaum Vajtswv tab tom lees paub tus yaj saub tseeb nrog Eliyas, lossis tus pov thawj tseeb nrog Aloos, hluav taws coj mus rau txoj kev tuag ntawm cov yaj saub cuav ntawm Npa‑as, uas kuj yog Haufnis thiab Finexas. Haufnis thiab Finexas yog cov tub ntawm Aloos; lawv yog tiam kawg ntawm ib haiv neeg uas nyob hauv kev cog lus, cov uas raug tus Tswv nti tawm ntawm Nws lub qhov ncauj thaum txog txoj cai hnub Sunday.
“Cov no tsis yog tej lus ntawm Muam White, tiam sis yog tej lus ntawm tus Tswv, thiab Nws tus tubtxib tau muab tej no rau kuv kom kuv muab rau nej. Vajtswv hu nej kom nej tsis txhob ua haujlwm tawm tsam Nws lub hom phiaj lawm. Muaj lus qhia ntau tau muab hais txog cov neeg uas lees tias yog Khixatia thaum lawv tab tom nthuav tawm Xatas tej cwj pwm, thiab nyob rau hauv tus ntsuj plig, hauv lo lus, thiab hauv kev ua, tawm tsam qhov kev nce qib ntawm qhov tseeb, thiab yeej yog tab tom taug txoj kev uas Xatas tab tom coj lawv mus. Nyob rau hauv lawv lub siab tawv lawv tau txeeb txoj cai uas tsis muaj ib txoj kev twg yog lawv li, thiab uas lawv tsis tsim nyog siv. Tus Xibfwb loj hais tias, ‘Kuv yuav muab ntxeev, muab ntxeev, muab ntxeev.’ Neeg hais hauv Battle Creek tias, ‘Peb yog lub tuam tsev ntawm tus Tswv, lub tuam tsev ntawm tus Tswv,’ tiam sis lawv tab tom siv hluav taws tsis dawb huv. Lawv lub siab tsis tau raug Vajtswv txoj kev tshav ntuj ua kom muag thiab ua kom txo hwjchim.” Manuscript Releases, volume 13, 222.
“Tus hluav taws nquag” yog yam uas Aloos tus tub tau siv thaum txoj hauj lwm pov thawj nyuam qhuav pib. Tus lej “81” yog ib lub cim ntawm txoj hauj lwm pov thawj, thiab hauv Leviticus yim, nqe ib, xya hnub ntawm kev ntxuav kom dawb huv thiab kev fij tseg rau tus pov thawj raug muab ua duab qhia. Lawv tej tsoos tsho raug hle tawm thiab muab hloov nrog tej tsoos tsho ntawm tus Pov Thawj Hlob Saum Ntuj Ceeb Tsheej, raws li tau qhia hauv Xakhaliyas zaj yog toog pom txog Yausuas thiab tus tim tswv hauv tshooj peb. Cov 300 hauv Xakhaliyas raug sawv cev ua “cov neeg uas luag xav tsis thoob rau,” rau qhov lawv sawv cev hauv keeb kwm rau lub sijhawm thaum Vajtswv tshem tej kev txhaum ntawm Nws haiv neeg, uas yog txoj cai hnub Sunday, thaum pawg ntseeg raug hloov ntawm pawg ntseeg ua rog mus ua pawg ntseeg yeej lawm. Tom qab xya hnub ntawm kev fij tseg, lawv thiaj pib ua haujlwm rau hnub yim.
Thiab nej yuav tsum tsis txhob tawm ntawm lub qhov rooj ntawm lub tsev ntaub sib ntsib mus li xya hnub, txog rau thaum hnub ntawm nej txoj kev fij tseg tiav lawm; rau qhov nws yuav fij nej tseg li xya hnub. Leviticus 8:33.
Hnub yim yog ib lub cim ntawm tus thib yim uas yog ntawm xya, ntawm Laodicea tig mus ua Philadelphia, ntawm yim tug ntsujplig nyob hauv Nau-a lub nkoj, ntawm hnub yim ntawm kev ua kevcai txiav tawv, thiab hnub yim ntawm kev sawv hauv qhov tuag rov los. Hnub ntawd yog txoj cai Hnub Caiv, thaum lub papacy qhov txhab tuag taus raug kho kom zoo, thiab vim li ntawd thaum sawv rov los nws thiaj los ua tus thib yim, uas yog ntawm xya.
Thiab tau muaj tias rau hnub yim, Mauxe hu Aloos thiab nws cov tub, nrog rau cov txwj laus ntawm cov Yixayee. Leviticus 9:1.
Hnub yim, cov pov thawj pib ua haujlwm, tiamsis Aloos cov tub tau nqa “hluav taws qias neeg” los fij. Cov Adventist hais tias lawv yog tus Tswv lub tuam tsev, thiab Muam White tau txheeb tias qhov kev hais ntawd yog hluav taws qias neeg. Tsis yog tsuas yog kev dag xwb, tiamsis nws yog hluav taws qias neeg, sib piv rau hluav taws dawb huv. Hluav taws dawb huv yog txoj xov ntawm Lub Suab Nruab Nrab Hmo Ntuj, hos hluav taws qias neeg yog txoj xov cuav txog kev thaj yeeb thiab kev ruaj ntseg, uas yuav yog txoj xov kawg uas cov dev ruam uas tsis kam qw thiab tsis kam muab lus ceeb toom yuav tshaj tawm. Hauv tshooj cuaj, Aloos muab txoj kev fij nthuav tawm, thiab hluav taws nqes saum ntuj los hlawv txoj kev fij ntawd kom tu nrho. Ces nws ob tug tub phem tau nqa hluav taws qias neeg los fij, thiab Vajtswv hluav taws hlawv nkawd tas.
Aloos tsa nws txhais tes rau saum cov neeg, thiab foom koob hmoov rau lawv, thiab nqes los ntawm kev fij tseg ntawm txoj kev txi rau kev txhaum, thiab txoj kev hlawv xyeem, thiab tej kev xyeem sib haum xeeb. Thiab Mauxes thiab Aloos nkag mus rau hauv lub tsev ntaub sib ntsib, thiab tawm los, thiab foom koob hmoov rau cov neeg; thiab tus Tswv lub hwjchim ci ntsa iab tshwm rau txhua tus neeg. Thiab hluav taws tawm hauv tus Tswv xub ntiag los, thiab hlawv saum lub thaj tua tsiaj hlawv xyeem thiab rog ntawd tas: thaum txhua tus neeg pom li ntawd, lawv qw nrov nrov, thiab nyo hau ntsej muag rau hauv av. Thiab Nadhas thiab Anpiyus, Aloos ob tug tub, nkawd nyias coj nyias lub lauj kaub rauv xyab, thiab muab hluav taws tso rau hauv, thiab muab xyab tso rau saum, thiab xyeem hluav taws txawv txawv rau ntawm tus Tswv xub ntiag, uas Nws tsis tau txib nkawd li. Thiab hluav taws tawm hauv tus Tswv xub ntiag los, thiab kub hnyiab nkawd, thiab nkawd tuag rau ntawm tus Tswv xub ntiag. Leviticus 9:22–10:2.
Cov neeg ntawm Battle Creek yog lub Sanhedrin niaj hnub no, cov uas tso siab rau lawv lub koom txoos txoj kev teeb tsa tshaj li txoj xov ntawm Tus Timkhawv Tseeb rau Laodicea. Tus Timkhawv Tseeb rau Laodicea yog Khetos, thiab Nws tsis hloov dua li, thiab Nws ib txwm siv cov neeg uas Nws tus kheej xaiv los nthuav txoj xov rau ib haiv neeg uas tab tom qhia tawm tej yam ntxwv ntawm Laodicea. Tsis muaj ib yam tshiab nyob hauv qab lub hnub.
Nws tau xaiv Mauxes, tus uas Vajtswv tib leeg tau cob qhia nws tau plaub caug xyoo, ib yam li Yexus thiab nws tus kwv tij Yauhas tau raug cob qhia. Nws tau xaiv Mauxes, Khetos, thiab Yauhas ua qauv piv txwv txog cov uas raug cob qhia sab nraud ntawm txoj kev kawm raws cai. Naxales sawv cev ua ib lub cim ntawm ib tug neeg uas tau raug xaiv, ib yam li cov neeg sawv tshiab; Jones thiab Waggoner hauv kev tawm tsam Minneapolis xyoo 1888. Naxales sawv cev rau txoj kev hu thiab kev fij tseg ntawm ib tug txiv neej uas raug xaiv, tiam sis tus txiv neej uas raug xaiv ntawd yog ib tug pej xeem ntawm ib lub nroog uas raug saib tsis taus.
Nathana‑ees hais rau nws tias, Puas muaj ib yam zoo twg tuaj tawm tau hauv Naxales? Filis hais rau nws tias, Cia li los saib. Yauhas 1:46.
Cov nplaig daig qaug ncaug ntawm Yaxayas 28 sawv cev rau cov uas tuaj ntawm Naxales. Tom qab Miller cov lus tau raug teeb tsa ua qauv raws cai hauv xyoo 1831, cov lus ntawd tau txais hwj chim los ntawm qhov ua tiav ntawm txoj hau kev cev Vajtswv lus hais txog kev txom nyem zaum ob, uas ua piv txwv txog qhov ua tiav ntawm ib txoj cev Vajtswv lus hais txog kev txom nyem zaum peb ntawm 9/11. Peb yuav los hais txog txoj cev Vajtswv lus Mexiyas thib peb hauv zaj xov xwm tom ntej.
“Peb hmos ua ntej lub chaw ua hauj lwm Review raug hluav taws kub hnyiab, kuv nyob hauv ib qho kev txom nyem siab uas tej lus piav tsis tau. Kuv pw tsis tsaug zog. Kuv taug kev mus los hauv chav, thov Vajtswv kom Nws hlub tshua Nws haiv neeg. Ces zoo li kuv tau nyob hauv lub chaw ua hauj lwm Review nrog cov txiv neej uas tuav txoj kev tswj hwm lub tuam tsev ntawd. Kuv tab tom sim hais lus rau lawv thiab yog li pab lawv. Muaj Ib Tug uas muaj cai sawv los thiab hais tias, ‘Nej hais tias, Lub tuam tsev ntawm tus Tswv, lub tuam tsev ntawm tus Tswv yog peb li; yog li ntawd, peb thiaj muaj cai ua yam no thiab yam ntawd thiab lwm yam. Tiamsis Vajtswv Txojlus txwv tsis pub ua ntau yam uas nej npaj siab yuav ua.’ Thaum Nws thawj zaug los, Khetos tau ntxuav lub Tuam Tsev kom dawb huv. Ua ntej Nws zaum ob los, Nws yuav rov ntxuav lub tuam tsev dua. Nws nyob ntawd tab tom ntxuav lub tuam tsev. Vim li cas? Vim hais tias tej hauj lwm ua lag luam tau raug coj los nkag rau hauv, thiab Vajtswv twb raug tsis nco qab lawm. Muaj kev maj ntawm no thiab kev maj ntawm tod thiab kev maj rau lwm qhov, tsis tshuav sij hawm xav txog ntuj ceeb tsheej. Cov ntsiab cai ntawm Vajtswv txoj kevcai raug nthuav tawm, thiab kuv hnov lo lus nug uas raug nug tias, ‘Nej tau mloog lus txoj kevcai ntau npaum li cas?’ Ces muaj lo lus uas raug hais tias, ‘Vajtswv yuav ntxuav thiab ua kom Nws lub tuam tsev dawb huv hauv Nws txoj kev chim tsis txaus siab.’”
“Hauv qhov uas kuv pom hauv tej yog toog hmo ntuj, kuv tau pom ib rab ntaj hluav taws raug tsa tawm saum Battle Creek.
“Cov kwv tij, Vajtswv tab tom ua tiag rau peb. Kuv xav qhia rau nej tias yog tom qab tej lus ceeb toom uas twb muab rau hauv cov hluav taws kub hnyiab no lawm, cov thawj coj ntawm peb haiv neeg tseem mus ncaj qha ntxiv, ib yam li lawv tau ua yav dhau los, tsa lawv tus kheej kom siab, Vajtswv yuav coj cov cev nqaij daim tawv mus tom ntej. Muaj tseeb ib yam li Nws muaj sia nyob, Nws yuav hais rau lawv hauv ib hom lus uas lawv yuav tsis muaj peev xwm tsis to taub.”
“Vajtswv tab tom saib peb seb peb puas yuav txo peb tus kheej rau ntawm Nws xub ntiag ib yam li cov me nyuam yaus. Kuv hais cov lus no tam sim no kom peb thiaj li los cuag Nws hauv kev txo hwj chim thiab kev mob siab tu siab, thiab paub seb Nws xav kom peb ua dab tsi.” Publishing Ministry, 170, 171.
“Cov lus rau lub sijhawm no tsis yog, ‘Lub tuam tsev ntawm tus Tswv, lub tuam tsev ntawm tus Tswv, lub tuam tsev ntawm tus Tswv yog peb.’ Tus Tswv txais leejtwg los ua tej twj uas phim meej mom?—Cov uas koom tes nrog Khetos; cov uas ntseeg qhov tseeb, uas ua neej raws qhov tseeb, uas tshaj tawm qhov tseeb hauv txhua yam uas nws muaj feem xyuam.” Review and Herald, October 22, 1903.
“Cov no tsis yog Sister White cov lus, tiamsis yog tus Tswv cov lus, thiab Nws tus tubtxib twb muab cov lus ntawd rau kuv kom kuv muab rau nej. Vajtswv hu nej kom nej txhob ua haujlwm tawm tsam Nws lub hom phiaj ntxiv lawm. Muaj lus qhuab qhia ntau tau muab hais txog cov neeg uas lees tias yog cov Khixatia thaum lawv tab tom nthuav tawm Xatas tej yam ntxwv, thiab hauv siab ntsws, lus, thiab kev coj ua lawv tab tom tiv thaiv qhov tseeb kom txhob vam meej, thiab yeej tseeb tias lawv tab tom taug txojkev uas Xatas tab tom coj lawv mus. Hauv lawv txojkev tawv siab lawv tau txeeb lub hwjchim uas tsis yog lawv li li, thiab uas lawv tsis tsim nyog siv. Tus Xibfwb loj hais tias, ‘Kuv yuav ntxeev, ntxeev, ntxeev.’ Cov neeg hais hauv Battle Creek tias, ‘Lub tuam tsev ntawm tus Tswv, lub tuam tsev ntawm tus Tswv yog peb’ tiamsis lawv tab tom siv hluavtaws qias. Lawv lub siab tsis tau muag muag thiab tsis tau raug Vajtswv txojkev tshav ntuj txo kom mloog lus.” Manuscript Releases, volume 13, 222.