Kom thiaj yuav muaj ib lub suab nyob hauv roob moj sab qhua, yuav tsum muaj roob moj sab qhua. Thaum lub Xya hli ntuj xyoo 2023, ib lub suab tau pib nrov tawm, qhia kom paub tias Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas nyob rau lub sijhawm ntawd tab tom qhib cov cim khi ntawm txoj kev tshwm sim txog Nws tus kheej raws li tau muab teev cia hauv tshooj ib ntawm phau Ntawv Qhia Tshwm. Kev poob siab ntawm Hnub Xanpataus, lub Xya hli ntuj 18, 2020, tau pib peb hnub thiab ib nrab ntawm Qhia Tshwm tshooj kaum ib uas tau xaus rau Hnub Xanpataus, lub Kaum Ob hlis ntuj 30, 2023. Hnub Xanpataus ntawd, thawj zaug txij thaum lub Xya hli ntuj 2020 los, Future for America tau hais tawm rau pej xeem hauv ib lub rooj sib tham Zoom.

Txij thaum ntawd los, Zaj Qhia Tshwm Sim txog Yexus Khetos tau qhib zuj zus mus. Nws tau pib nrog ib qho kev tshwm sim ntawm lo lus “qhov tseeb,” uas tom qab no thiaj pom tias sawv cev rau ib lub qauv muaj peb theem raws li thawj, kaum peb, thiab nees nkaum ob tsab ntawv ntawm tus niam ntawv Hebrew, uas thaum muab los ua ke ces tsim ua lo lus “qhov tseeb.” Peb theem uas sawv cev nyob hauv lub qauv ntawm lo lus “qhov tseeb” ntawd yog ib qho tseeb qub, muab tso rau hauv ib qho chaw tshiab.

Tau ntau xyoo los lawm peb tau qhia tias peb theem ntawm lub tshav puam, qhov chaw dawb huv, thiab Qhov Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws, yog sib luag rau peb txoj hauj lwm ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thaum Nws qhuab ntuas txog kev txhaum hauv lub tshav puam, nthuav qhia txoj kev ncaj ncees hauv qhov chaw dawb huv, thiab txiav txim hauv Qhov Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws. Peb tau txheeb xyuas tias peb theem no raug nthuav tawm thoob plaws Vajtswv Txojlus, tiam sis tag nrho cov kev nkag siab ntawd tau raug nthuav kom loj hlob ntxiv hauv lub moj khaum ntawm “qhov tseeb,” raws li xyoo 2023. Kev coj ib qho tseeb qub thiab muab tso rau hauv ib lub moj khaum tshiab ntawm qhov tseeb yog yam uas Khetos ua thaum Nws maj mam qhib Nws Txojlus tej qhov raug muab khi tseg. “Roob moj sab qhua” uas xaus rau xyoo 2023, sawv cev rau ib lub sijhawm yaj saub hu ua “lub sijhawm kawg,” thaum ib lo lus faj lem raug qhib. Lo lus faj lem ntawd yog kev tshwm sim txog Yexus Khetos, tus uas yog “Qhov Tseeb.”

“Nyob rau lub sijhawm ntawm tus Cawm Seej, cov Yudai tau muab tej pov haum muaj nqis ntawm qhov tseeb npog tas li los ntawm cov khib nyiab ntawm kev cai qub thiab dab neeg cuav, kom txog rau qhov tsis muaj peev xwm cais qhov tseeb tawm ntawm qhov cuav. Tus Cawm Seej tau los tshem tawm cov khib nyiab ntawm kev ntseeg dab qhuas thiab tej kev yuam kev uas tau khaws cia ntev los lawm, thiab los muab tej pov haum ntawm Vajtswv Txojlus tso rau hauv tus qauv ntawm qhov tseeb. Yog tus Cawm Seej yuav los cuag peb tam sim no ib yam li nws tau los cuag cov Yudai, nws yuav ua dab tsi? Nws yuav tsum tau ua ib txoj haujlwm zoo ib yam hauv kev tshem tawm cov khib nyiab ntawm kev cai qub thiab kab ke. Cov Yudai raug ntxhov siab heev thaum nws ua txoj haujlwm no. Lawv twb plam tsis pom Vajtswv qhov tseeb thawj chiv lawm, tiam sis Khetos tau coj nws rov los rau qhov pom dua. Nws yog peb txoj haujlwm los cawm dim Vajtswv tej qhov tseeb muaj nqis tawm ntawm kev ntseeg dab qhuas thiab kev yuam kev. Peb raug cob qhia ib txoj haujlwm loj npaum li cas hauv txoj moo zoo no!” Review and Herald, June 4, 1889.

Nws “yog peb tes dej num los tso Vajtswv tej qhov tseeb uas muaj nqis dim ntawm kev ntseeg cuav thiab kev yuam kev,” thiab “muab tej hlaws muaj nqis ntawm Vajtswv Txojlus tso rau hauv tus qauv ntawm qhov tseeb.” Xyoo 2023 tus Tswv tau qhia tus qauv ntawm qhov tseeb, nyob hauv txoj kev txhim kho uas sawv cev los ntawm lo lus “qhov tseeb.” Tus qauv ntawd coj los qhia kom pom tej qhov tseeb “thaum chiv thawj” “ntawm Vajtswv.”

“Plua plav thiab khib nyiab ntawm kev yuam kev tau faus cov hniav nyiaj hniav kub muaj nqis ntawm qhov tseeb lawm, tiam sis tus Tswv cov neeg ua haujlwm yeej yuav khawb nrhiav tau tej cuab tam no, kom ntau txhiab leej yuav ntsia saib lawv nrog kev xyiv fab thiab kev ntshai hwm. Vajtswv cov tim tswv yuav nyob ib sab ntawm tus neeg ua haujlwm txo hwj chim, pub txoj kev tshav ntuj thiab kev kaj siab los saum ntuj los, thiab ntau txhiab leej yuav raug coj los thov Vajtswv nrog Davi tias, ‘Qhib kuv lub qhov muag kom kuv thiaj pom tau tej yam zoo kawg nkaus hauv koj txoj kevcai.’ Tej qhov tseeb uas tau nyob tsis pom thiab tsis quav ntsej los tau ntau tiam neeg lawm, yuav ci ntsa iab tawm hauv cov nplooj ntawv uas raug ci pom ntawm Vajtswv lo lus dawb huv. Cov pawg ntseeg feem coob uas twb tau hnov, tsis kam txais, thiab tsuj ntais qhov tseeb lawm, yuav ua phem ntxiv mus; tiam sis ‘cov neeg txawj ntse,’ yog cov uas ncaj ncees, yuav to taub. Phau ntawv raug qhib lawm, thiab Vajtswv cov lus mus txog hauv lub siab ntawm cov uas ntshaw paub nws lub siab nyiam. Thaum tus tim tswv uas nqis saum ntuj los thiab koom nrog tus tim tswv peb tsa suab qw nrov nrov, ntau txhiab leej yuav tsim dheev tawm hauv txoj kev qaug zog uas tau tuav lub ntiajteb no los tau ntau tiam neeg lawm, thiab lawv yuav pom qhov zoo nkauj thiab qhov muaj nqis ntawm qhov tseeb.” Review and Herald, December 15, 1885.

Cov “neeg ua haujlwm ntawm tus Tswv” uas yog “cov neeg txawj ntse” thiab “uas ncaj ncees” “yuav to taub,” thiab yuav “nthuav tawm” “tej nyiaj txiag muaj nqis, kom txhiab leej yuav ntsia lawv nrog kev zoo siab thiab kev ntshai hwm.” Hmoov tsis zoo rau Laodicean Adventism, tsis yog lawv cov uas tsim dheev sawv ntawm lawv txoj kev qaug zog thaum lub suab qw nrov ntawm tus tim tswv thib peb, vim qhov ntawd yog txoj cai Hnub Caiv, thiab qhov ntawd lig dhau heev lawm rau Adventism yuav tsim dheev sawv. Cov neeg ua haujlwm thaum teev kaum ib tsim dheev sawv ntawm lawv txoj “kev qaug zog” “thaum lub suab qw nrov ntawm tus tim tswv uas koom nrog tus tim tswv thib peb” thaum txoj cai Hnub Caiv uas tab tom yuav los txog. Txij xyoo 2024 los, “Qhov Tseeb uas tau nyob tsis tau pom thiab tsis tau quav ntsej los ntev tiam lawm,” tau ci ntsa iab “tawm ntawm cov nplooj ntawv uas tau raug ci ntsa iab ntawm Vajtswv Txojlus dawb huv.”

Hauv Yaxayas 22:22, Eli-akis raug muab ib tug yuam sij, thiab hauv Mathais 16, Petus raug muab cov yuam sij rau lub nceeg vaj.

Thiab tus yuam sij ntawm tsev neeg Daviv Kuv yuav muab tso rau saum nws lub xub pwg; yog li ntawd nws yuav qhib, thiab yuav tsis muaj leejtwg kaw tau; thiab nws yuav kaw, thiab yuav tsis muaj leejtwg qhib tau. Yaxayas 22:22.

“Tswj xauv” raug muab rau Filadefias, rau qhov ntawd yog tib qho chaw ntxiv hauv Vaj Lug Kub uas hais txog tus yawm sij qhib thiab kaw.

Thiab sau rau tus tim tswv ntawm pawg ntseeg hauv Philadelphia hais tias; Tej no yog tus uas dawb huv hais, tus uas yog qhov tseeb, tus uas tuav tus yuam sij ntawm Daviv, tus uas qhib ces tsis muaj leejtwg kaw tau; thiab kaw ces tsis muaj leejtwg qhib tau; Kuv paub koj tej haujlwm: saib seb, Kuv tau tso ib lub qhov rooj qhib rau ntawm koj xub ntiag, thiab tsis muaj leejtwg yuav kaw tau nws: vim koj muaj zog me ntsis xwb, thiab koj twb tau ceev kuv lo lus, thiab tsis tau tsis lees kuv lub npe. Tshwmsim 3:7, 8.

Thaum kawg ntawm kev sib tham nrog cov Yudais uas nyiam sib cav ceg, Khetos tau tsa ib lo lus nug uas cov Yudais teb tsis tau.

Thaum cov Falixais tseem sib sau ua ke, Yexus nug lawv hais tias, Nej xav li cas txog Khetos? Nws yog leej twg tus Tub? Lawv teb rau nws hais tias, Yog Daviv tus Tub. Nws hais rau lawv tias, Ua li cas Daviv, los ntawm tus Ntsuj Plig, ho hu nws ua Tus Tswv, hais tias, Tus Tswv tau hais rau kuv tus Tswv tias, Koj cia li zaum ntawm kuv sab tes xis, mus txog thaum kuv muab koj cov yeeb ncuab los ua lub rooj tso rau koj ko taw? Yog li ntawd, yog Daviv hu nws ua Tus Tswv, ua li cas nws tseem yog nws tus Tub?

Tsis muaj leejtwg yuav teb tau Nws ib lo lus li, thiab txij hnub ntawd mus tsis muaj leejtwg muaj siab tawv nug Nws ib lo lus ntxiv lawm. Mathais 22:41–46.

Cov neeg Yudais tsis muaj peev xwm to taub txoj kev sib raug zoo uas yog cev lus faj lem ntawm Daviv thiab Khetos, vim lawv tsis muaj cov yuam sij cev lus faj lem kom to taub tau hom lus Vajlugkub uas yog kab raws kab. Khetos xaus Nws txoj kev sib tham nrog cov Yudais los ntawm kev qhia meej tias lawv txoj kev dig muag yog nyob ntawm lawv qhov tsis muaj peev xwm faib Txojlus tseeb kom raug. Nws twb tau qhia tias yog nej to taub Mauxes, nej yuav to taub Khetos, tiam sis lawv tsis to taub cov Vajluskub uas lawv hais tias lawv tuav rawv thiab tiv thaiv.

“Yawm sij” ntawm “tsev ntawm Daviv” tau muab rau cov Millerites, uas yog lub koom txoos ntawm Philadelphia. “Yawm sij” ntawd yog ib txoj kev txav hloov kho uas tau sawv cev los ntawm tej qhov rooj qhib thiab kaw. Txij xyoo 1798 mus txog xyoo 1863 txoj kev txav Millerite tau tawm hauv kev paub dhau los ntawm Philadelphia mus rau kev paub dhau los ntawm Laodicea, thaum uas nws tab tom hloov ntawm ib txoj kev txav mus rau ib lub koom txoos. Ib lub qhov rooj tau qhib thiab ib lub qhov rooj tau kaw rau hnub Tim 19 Lub Plaub Hlis, 1844, ib yam li ib lub qhov rooj tau qhib thiab ib lub qhov rooj tau kaw rau hnub Tim 22 Lub Kaum Hli, 1844, ib yam li ib lub qhov rooj tau qhib thiab ib lub qhov rooj tau kaw rau xyoo 1863.

Eliakim muaj ib tug yawm sij, tiam sis Petus raug muab “cov yawm sij.” Tus yawm sij uas yog ib leeg ntawd yog lub qhov rooj kaw ntawm xyoo 1844.

“Lub ntsiab lus hais txog lub chaw dawb huv yog tus yuam sij uas qhib tau qhov tob tob zais cia ntawm txoj kev poob siab xyoo 1844. Nws ua rau pom ib txoj kab ke tiav txhij ntawm qhov tseeb, sib txuas thiab sib haum xeeb, qhia tias Vajtswv txhais tes tau coj txoj kev txav loj ntawm kev tos Tswv Yexus rov qab los, thiab nthuav qhia txoj hauj lwm uas tsim nyog rau tam sim no raws li nws coj los rau qhov pom kev txog txoj hauj lwm thiab txoj hauj lwm uas Nws haiv neeg nyob hauv.” The Great Controversy, 423.

Lub ntsiab lus hais txog lub chaw dawb huv yog tus yawm sij uas qhib tau lub qhov rooj uas raug kaw ntawm xyoo 1844, tiam sis Petus kuj tau txais cov yawm sij ntawm lub nceeg vaj thiab.

Yexus teb hais rau nws tias, Koj tau koob hmoov lawm, Ximoos Pajona; rau qhov tsis yog nqaij thiab ntshav uas tau qhia qhov no rau koj, tiam sis yog kuv Leej Txiv uas nyob saum ntuj. Thiab kuv kuj hais rau koj tias, koj yog Petus, thiab saum lub pob zeb no kuv yuav txhim tsa kuv pawg ntseeg; thiab rooj vag dab teb yuav tsis kov yeej tau nws. Thiab kuv yuav muab cov yuam sij ntawm lub nceeg vaj saum ntuj rau koj; thiab yam twg uas koj yuav khi rau hauv ntiaj teb no yuav raug khi rau saum ntuj: thiab yam twg uas koj yuav daws rau hauv ntiaj teb no yuav raug daws rau saum ntuj. Mathais 16:17–19.

Ib los rau ib los, Filadefia, tus nkauj nyab ntawm txoj kev cog lus kawg raws li sawv cev los ntawm Petus, tau txais tus yuam sij ntawm tsev neeg Davi thiab kuj tau txais cov yuam sij rau lub nceeg vaj saum ntuj. Tus yuam sij ntawm tsev neeg Davi yog zaj lus kawg uas Yexus tau tham txog nrog cov Falixais.

Thaum cov Falixais tseem sib sau ua ke, Yexus nug lawv hais tias, Nej xav li cas txog Khetos? Nws yog leej twg tus tub? Lawv teb rau nws tias, Nws yog Daviv tus Tub. Nws hais rau lawv tias, Yog li ntawd, ua cas Daviv hauv Ntsuj Plig thiaj hu nws ua Tus Tswv, hais tias, Tus Tswv hais rau kuv tus Tswv tias, Koj zaum ntawm kuv sab tes xis, mus txog thaum kuv muab koj cov yeeb ncuab ua lub rooj tsau taw rau koj? Yog li ntawd, yog Daviv hu nws ua Tus Tswv, ua li cas nws thiaj yog nws tus tub?

Tsis muaj leejtwg yuav teb tau Nws ib lo lus li, thiab txij hnub ntawd mus tsis muaj leejtwg twv nug Nws ib lo lus ntxiv lawm. Mathais 22:41–46.

Lub ntsiab lus hais txog Daviv thiab nws tus Tswv yog yam uas Petus pib kiag ntawm Hnub Peetekos nyob hauv chav saud thaum teev peb. Lub ntsiab lus uas kaw lub qhov rooj ntawm kev sib txuas lus ntawm cov Falixais thiab Khetos yog tus yuam sij uas Petus siv qhib lub qhov rooj ntawm chav saud rau Hnub Peetekos.

Vim Davi yeej tsis tau nce mus rau saum ntuj ceeb tsheej; tiamsis nws tus kheej hais tias, Tus Tswv tau hais rau kuv tus Tswv tias, Koj cia li zaum ntawm kuv sab tes xis, mus txog thaum kuv ua kom koj cov yeeb ncuab los ua lub taw rooj rau koj txhais taw. Yog li no, cia tag nrho tsev neeg Ixayees paub tseeb nrees tias, Vajtswv twb tsa tus Yexus ntawd, uas nej tau muab ntsia saum ntoo khaub lig, ua ob yam tib si yog Tus Tswv thiab yog Khetos.

Thaum lawv hnov li no lawm, lawv lub siab raug nkaug heev, ces lawv hais rau Petus thiab rau lwm tus tubtxib tias, Cov kwvtij, peb yuav ua li cas?

Ces Petus thiaj hais rau lawv tias, Nej yuav tsum hloov siab lees txim, thiab nej txhua tus yuav tsum ua kevcai raus dej hauv Yexus Khetos lub npe kom nej tej kev txhaum tau kev zam txim; ces nej yuav tau txais lub txiaj ntsim ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv. Rau qhov lo lus cog tseg ntawd yog rau nej, thiab rau nej cov menyuam, thiab rau txhua tus uas nyob deb, yog txhua tus uas tus Tswv peb tus Vajtswv yuav hu los. Thiab nws tseem tau ua timkhawv thiab ntuas lawv nrog ntau lwm lo lus, hais tias, Cawm nej tus kheej dim ntawm tiam neeg nkhaus no. Ces cov uas zoo siab txais nws lo lus ntawd thiaj ua kevcai raus dej; thiab tib hnub ntawd muaj kwv yees li peb txhiab tus ntsujplig raug muab ntxiv rau lawv. Tubtxib Tes Haujlwm 2:34–41.

Petus muaj cov yuam sij los khi los yog daws, thiab thaum nws ua li ntawd, ntuj ceeb tsheej kuj pom zoo nrog Petus txoj kev ua. Petus sawv cev rau Vajtswv txoj kev muaj hwjchim thiab tibneeg txoj kev ua haujlwm koom tes ua ke los qhib cov tseeb hauv Vajtswv Txojlus. Thaum cov tseeb ntawd raug qhib lawm, lawv raug sawv cev ua kev paub.

“Tus yuam sij ntawm kev paub hauv Khetos tiam ntawd twb raug muab tshem tawm lawm los ntawm cov uas tsim nyog yuav tsum tau tuav nws kom qhib lub tsev khaws nyiaj ntawm txoj kev txawj ntse nyob hauv Vaj Lug Kub Npaiv Npaum ntawm Phau Qub. Cov xib hwb rabi thiab cov xib fwb tau yuav luag kaw lub nceeg vaj saum ntuj rau cov pluag thiab cov raug txom nyem, thiab cia lawv piam sij mus. Hauv Nws tej lus qhuab qhia Khetos tsis coj ntau yam los tso rau lawv tib zaug, tsam tsam Nws yuav ua rau lawv lub siab xav ntxhov. Nws ua kom txhua lub ntsiab lus meej thiab txawv txav nyias nyias. Nws tsis saib tsis taus qhov rov hais dua tej qhov tseeb qub thiab paub zoo hauv tej lus faj lem yog tias tej ntawd yuav pab Nws lub hom phiaj los ntxig tej tswv yim rau hauv lawv lub siab.”

“Yexus Khetos yog tus pib ntawm tag nrho tej lub pov haum qub txeeg qub teg ntawm qhov tseeb. Los ntawm tus yeeb ncuab txoj hauj lwm, tej qhov tseeb no tau raug txav tawm ntawm lawv qhov chaw. Lawv tau raug cais tawm ntawm lawv txoj hauj lwm tseeb, thiab muab tso rau hauv lub qauv ntawm kev yuam kev. Khetos txoj hauj lwm yog los kho kom raug thiab tsa cov pov haum muaj nqes ntawd rau hauv lub qauv ntawm qhov tseeb. Cov ntsiab cai ntawm qhov tseeb uas Nws tus kheej tau muab los foom koob hmoov rau lub ntiaj teb no, los ntawm Xatas txoj kev ua hauj lwm, tau raug faus tseg thiab tau zoo li ploj tuag lawm. Khetos cawm lawv tawm ntawm cov khib nyiab ntawm kev yuam kev, pub rau lawv ib lub hwj chim tshiab muaj sia, thiab txib kom lawv ci ntsa iab ib yam li tej lub pov haum muaj nqes, thiab nyob ruaj nreb mus ib txhis.”

“Tus Khetos Nws Tus Kheej yeej siv tau ib qho twg ntawm tej qhov tseeb qub no yam tsis tas qiv ib qho me me kiag li, rau qhov Nws yog tus uas tau tsim lawv txhua yam los. Nws tau muab lawv tso rau hauv lub siab thiab kev xav ntawm txhua tiam neeg, thiab thaum Nws los rau hauv peb lub ntiajteb no Nws rov muab cov qhov tseeb uas twb tuag lawm ntawd teeb raws dua tshiab thiab pub txoj sia rau lawv, ua kom lawv muaj hwjchim tshaj qub rau qhov txiaj ntsig ntawm cov tiam tom ntej. Yog Yexus Khetos uas muaj lub hwjchim cawm cov qhov tseeb ntawd tawm ntawm pawg khib nyiab, thiab rov muab lawv rau lub ntiajteb no dua ib zaug ntxiv nrog ntau tshaj lawv qhov tshiab thiab hwjchim thaum chiv thawj.” Manuscript Releases, volume 13, 240, 241.

Cov yuam sij ntawm Petus yog rau kev khi thiab rau kev daws, thiab Petus sawv cev rau tus nkauj nyab Khixatia kawg, uas yog ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Txoj xov khi ntawm Petus uas sawv cev nyob rau hauv zaj lus tim khawv ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej yog txoj kev muab foob. Txoj xov daws ntawm Petus nyob rau hauv zaj lus tim khawv ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej yog Islam ntawm kev txom nyem thib peb.

“Kuv thiaj pom tus timtswv thib peb. Tus timtswv uas nrog kuv hais tias, ‘Nws txoj hauj lwm ua rau ntshai heev. Nws tes hauj lwm yog ib txoj hauj lwm txaus ntshai kawg. Nws yog tus timtswv uas yuav cais cov nplej tawm ntawm cov txhauv, thiab muab lub cim foob, los yog khi, rau cov nplej rau hauv lub txhab saum ntuj ceeb tsheej. Tej no tsim nyog tuav tas nrho lub siab, tas nrho txoj kev mloog.’” Early Writings, 119.

Cov nplej uas raug khi ntawd yog sawv cev los ntawm thawj txi txiv nplej ntawm Hnub Peetekos, uas raws li ib qho yoj fij yuav sawv cev rau kev tsa siab tus chij ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab. Kev muab cim rau Vajtswv haiv neeg yog Petus zaj lus sab hauv, uas tshwm sim thaum lub caij keeb kwm ntawm Islam ntawm txoj kev txom nyem thib peb uas maj mam raug tso tawm txij hnub 9/11 mus tom ntej.

Tom qab tej no lawm kuv pom plaub tug timtswv sawv ntawm plaub ceg kaum ntawm lub ntiajteb, tuav plaub tug cua ntawm lub ntiajteb, kom cua txhob tshuab rau saum lub ntiajteb, los rau saum hiavtxwv, los rau saum ib tsob ntoo twg li. Thiab kuv pom dua ib tug timtswv nce tuaj ntawm sab hnub tuaj tuaj, nws tuav tus cim ntim ntawm Vajtswv uas muaj sia nyob; thiab nws qw nrov nrov rau plaub tug timtswv uas tau raug pub cai kom ua kev puas tsuaj rau lub ntiajteb thiab hiavtxwv, hais tias, Tsis txhob ua kev puas tsuaj rau lub ntiajteb, los rau hiavtxwv, los rau cov ntoo, mus txog thaum peb tau muab tus cim ntim rau saum hauv pliaj ntawm cov tub qhe ntawm peb tus Vajtswv. Qhia Tshwm 7:1–3.

Plaub cua cua no uas raug txwv tseg thaum lub sij hawm khi Vajtswv haiv neeg ntawd raug tso tawm thaum 9/11, thiab tom qab ntawd George Bush tus yau dua tau txwv lawv tseg dua. Petus zaj lus sab nraud yog Islam, thiab kev tso kom dim thiab kev txwv tseg ntawm Islam yog zaj lus sab nraud uas khiav mus thoob lub sij hawm kaw. Petus tib neeg sab raug txuas nrog Vajtswv Sab Ntuj Ceeb Tsheej, rau qhov cov yuam sij uas tau muab rau nws sawv cev rau txoj kev pom zoo ntawm ntuj ceeb tsheej thiab lub ntiaj teb.

Peb yuav txuas ntxiv qhov kev kawm no hauv tsab xov xwm tom ntej.

“Qhov tsaus ntuj ntawm tus phem vov cov uas tsis quav ntsej thov Vajtswv. Tej kev ntxias ntxhi ntawm tus yeeb ncuab ntxias lawv kom ua txhaum; thiab txhua yam ntawd yog vim lawv tsis siv tej cai tshwj xeeb uas Vajtswv tau pub rau lawv hauv txoj kev teem tseg saum ntuj ntawm kev thov Vajtswv. Vim li cas cov tub thiab cov ntxhais ntawm Vajtswv ho yuav yig thov Vajtswv, thaum kev thov Vajtswv yog tus yuam sij nyob hauv txhais tes ntawm txoj kev ntseeg qhib lub tsev khaws nyiaj ntawm ntuj ceeb tsheej, qhov chaw uas khaws cia tej peev txheej uas tsis muaj ciam ntawm Tus Uas Muaj Hwjchim Loj Kawg Nkaus? Yog tsis muaj kev thov Vajtswv tsis tseg thiab kev zov faj tsis tu ncua, peb nyob hauv qhov txaus ntshai uas yuav loj hlob mus ua neeg lam ua lam los thiab tig tawm ntawm txoj kev ncaj. Tus yeeb ncuab niaj hnub nrhiav kev thaiv txoj kev mus cuag lub zwm txwv ntawm txoj kev hlub tshua, xwv kom peb tsis txhob tau txoj kev tshav ntuj thiab lub hwjchim los tiv kev ntxias los ntawm kev thov khov kho thiab txoj kev ntseeg.

“Muaj tej yam kev cai tseev kom muaj, raws li ntawd peb thiaj yuav cia siab tau tias Vajtswv yuav hnov thiab teb peb tej lus thov. Ib qho thawj ntawm tej no yog kom peb hnov peb txoj kev xav tau kev pab ntawm Nws. Nws tau cog lus tias, ‘Kuv yuav nchuav dej rau tus uas nqhis dej, thiab nchuav tej dej ntws loj rau saum av qhuav.’ Yaxayas 44:3. Cov uas tshaib plab thiab nqhis dej rau txoj kev ncaj ncees, cov uas ntshaw Vajtswv, yuav paub tseeb tau tias lawv yuav raug puv npo. Lub siab yuav tsum qhib rau tus Ntsuj Plig tus cawv, txwv tsis pub ces Vajtswv txoj koob hmoov yuav txais tsis tau.”

“Peb txoj kev txom nyem loj heev ntawm peb tus kheej yeej yog ib qho lus sib cav, thiab nws thov rau peb nrog txoj kev hais lus uas muaj hwj chim tshaj plaws. Tiamsis peb yuav tsum nrhiav tus Tswv kom Nws ua tej yam no rau peb. Nws hais tias, ‘Thov, ces yuav muab rau nej.’ Thiab ‘Tus uas tsis tseg Nws Leej Tub tus kheej, tiamsis tau muab Nws cob rau peb sawvdaws lawm, ua cas Nws yuav tsis nrog Nws pub txhua yam rau peb dawb huvsi thiab?’ Mathais 7:7; Loos 8:32.”

“Yog peb khaws txojkev phem nyob hauv peb lub siab, yog peb tseem tuav rawv ib qho kev txhaum twg uas peb twb paub lawm, tus Tswv yuav tsis mloog peb; tiam sis txojkev thov ntuj ntawm tus ntsujplig uas hloov siab lees txim thiab txo hwjchim yeej raug txais yuav tas mus li. Thaum txhua yam kev txhaum uas peb paub lawm tau muab kho kom raug lawm, ces peb thiaj ntseeg tau tias Vajtswv yuav teb peb tej lus thov. Peb tus kheej txojkev tsimnyog yuav tsis muaj hnub ua rau peb tau Vajtswv txojkev haumxeeb li; yog Yexus txojkev tsimnyog uas yuav cawm peb, thiab yog Nws cov ntshav uas yuav ntxuav peb kom dawb huv; los peb kuj muaj ib txojhaujlwm uas peb yuav tsum ua, yog kev ua raws li tej xwm txheej uas yuav tsum muaj thiaj raug txais yuav.”

“Lwm yam ntxiv uas nyob hauv txojkev thov Vajtswv uas kov yeej yog kev ntseeg. ‘Tus uas los cuag Vajtswv yuav tsum ntseeg tias Nws muaj tiag, thiab tias Nws yog tus muab nqi zog rau cov uas kub siab lug nrhiav Nws.’ Henplais 11:6. Yexus tau hais rau Nws cov thwjtim tias, ‘Txhua yam uas nej ntshaw, thaum nej thov Vajtswv, cia li ntseeg tias nej twb txais lawm, ces nej yuav tau tej ntawd.’ Malakaus 11:24. Peb puas lees txais Nws raws li Nws txojlus?” Steps to Christ, 94–96.

“Nov yog ib zaj lus qhia rau cov tub hluas uas lees tias yog Vajtswv cov tub qhe, nqa Nws zaj lus, thiab raug tsa siab hauv lawv tus kheej txoj kev kwv yees. Lawv tsis muaj ib yam tseem ceeb txawv txav uas lawv yuav xam tau hauv lawv txoj kev paub dhau los, ib yam li Eliyas tau muaj; tiam sis lawv xav tias lawv nyob siab dhau qhov yuav ua tej hauj lwm uas rau lawv pom tias yog hauj lwm qhev. Lawv yuav tsis nqes los ntawm lawv txoj kev meej mom ua xibhwb los ua txoj kev pab uas tsim nyog, ntshai tsam lawv yuav ua hauj lwm ntawm ib tug tub qhe. Cov neeg zoo li no txhua tus yuav tsum kawm ntawm Eliyas tus yam ntxwv ua piv txwv. Nws lo lus tau kaw tej txhab nyiaj ntawm ntuj ceeb tsheej, tsis pub lwg thiab nag los rau saum ntiajteb tau peb xyoos. Nws lo lus tib leeg yog tus yuam sij qhib ntuj ceeb tsheej thiab coj cov nag los. Vajtswv tau pub meej mom rau nws thaum nws tsa nws zaj lus thov yooj yim rau ntawm vajntxwv xub ntiag thiab rau hauv txhiab txhiab tus Ixayees xub ntiag, uas yog lus teb rau qhov ntawd hluav taws tau ntsais los saum ntuj los thiab kub hnyiab hluav taws rau saum lub thaj txi ntuj. Nws txhais tes tau ua raws li Vajtswv txoj kev txiav txim hauv kev tua yim puas tsib caug leej pov thawj ntawm Npa-as; thiab txawm li ntawd los, tom qab hnub ntawd txoj kev ua hauj lwm hnyav kawg nkaus thiab txoj kev yeej uas tshwj xeeb tshaj plaws, nws tus uas muaj peev xwm coj tau huab thiab nag thiab hluav taws los saum ntuj los tseem txaus siab ua txoj hauj lwm ntawm ib tug qhev thiab khiav ua ntej Ahaj lub tsheb nees nyob hauv qhov tsaus ntuj thiab hauv cua thiab nag kom pab tus vajntxwv uas nws twb tsis ntshai cem ncaj qha tim ntsej tim muag vim nws tej kev txhaum thiab kev ua phem. Vajntxwv hla mus txog hauv lub rooj vag. Eliyas qhwv nws tus kheej rau hauv nws daim tsho ntev thiab pw rau saum av tiaj liab qab.” Testimonies, volume 3, 287.