Petus tau nyob hauv Caesarea Philippi raws li lub cim yav tom ntej thaum teev peb, taug nws txoj kev mus rau Caesarea Maritima thiab teev cuaj. Raws li Mathais thiab Malakaus hais, rau hnub tom qab ntawd, Petus, Yakaunpaus thiab Yauhas tau nyob saum Roob Hloov Cev. Lukas hais tias yog yim hnub, nyob nruab nrab ntawm Panium thiab lub Roob. Los ntawm rooj vag ntawm ntuj txiag teb tsaus, ntawm Caesarea Philippi, mus txog kev tuag saum tus ntoo khaub lig, nrog ib qho chaw nres raws txoj kev ntawm Roob Hloov Cev. Peb theem txij Panium mus txog txoj cai Sunday. Caesarea nyob thaum pib, lub Roob nyob hauv nruab nrab, thiab Caesarea nyob thaum kawg. Ntuj txiag teb tsaus nyob thaum pib, kev tuag nyob thaum kawg, nrog Vajtswv lub hwjchim ci ntsa iab nyob hauv nruab nrab. Ib qho kev ntxeev siab alpha uas sawv cev los ntawm rooj vag ntawm ntuj txiag teb tsaus, thiab ib qho kev ntxeev siab omega uas sawv cev los ntawm kev tuag ntawm Vajtswv Leej Tub.
Caesarea Philippi yog lub hauv paus, rau qhov ntawd yog qhov chaw uas Khetos tau qhia txog lub Pob Zeb uas Nws yuav txhim tsa Nws lub koom txoos saum nws. Lub Roob ntawm Kev Hloov Hwjchim Ci Ntsa Iab yog theem ob, qhov chaw uas lub tuam tsev raug ua tiav thiab muab lub pob zeb kawg tso rau. Theem peb ntawm kev txiav txim rau saum tus ntoo khaub lig los tom qab ntawd.
Thiab Nws hais rau lawv tias, Kuv hais tseeb rau nej, tias muaj ib txhia ntawm cov uas sawv ntawm no, yuav tsis tau saj txoj kev tuag, mus txog thaum lawv tau pom Vajtswv lub nceeg vaj los nrog hwjchim. Thiab tom qab rau hnub Yexus coj Petus, Yakaunpaus, thiab Yauhas nrog Nws, thiab coj lawv nce mus rau saum ib lub roob siab nyob sib nrug ntawm lawv tus kheej; thiab Nws raug hloov cev rau ntawm lawv xub ntiag. Thiab Nws tej tsoos tsho los ci ntsa iab, dawb heev tshaj daus; ua luaj li uas tsis muaj ib tug ntxhua khaub ncaws twg hauv ntiajteb yuav ntxuav kom dawb tau li ntawd. Thiab Eliyas nrog Mauxes tau tshwm sim rau lawv pom: thiab nkawd nrog Yexus tabtom sib tham.
Petus teb thiab hais rau Yexus tias, Xibfwb, zoo rau peb nyob ntawm no: cia peb txhim peb lub tsev ntaub; ib lub rau koj, thiab ib lub rau Mauxes, thiab ib lub rau Eliyas.
Vim nws tsis paub yuav hais li cas; rau qhov lawv ntshai kawg li. Thiab muaj ib txheej huab los npog lawv; ces muaj ib lub suab tawm hauv huab tuaj, hais tias, Tus no yog Kuv Leej Tub uas Kuv hlub: nej cia li mloog nws. Thiab tam sim ntawd, thaum lawv ntsia ib ncig, lawv tsis pom leejtwg ntxiv lawm, tsuas pom Yexus tib leeg nrog lawv xwb. Thiab thaum lawv nqes saum roob los, nws txib lawv kom txhob qhia rau leejtwg txog tej uas lawv tau pom, mus txog thaum Neeg Leej Tub twb sawv hauv qhov tuag rov los lawm. Thiab lawv khaws lo lus ntawd cia rau hauv lawv tus kheej, sib nug ib leeg ib tug tias qhov sawv hauv qhov tuag rov los ntawd txhais li cas. Malakaus 9:1–10.
Nyob saum lub roob, Petus hais kom tsa ib lub tsev ntaub teev hawm rau Mauxes, Khetos, thiab Eliyas.
“Mauxes tau hla kev tuag lawm, tiamsis Mikhayee nqes los muab txojsia pub rau nws ua ntej nws lub cev yuav pom kev lwj. Xatas sim tuav cia lub cev ntawd, hais tias yog nws tug; tiamsis Mikhayee tsa Mauxes sawv hauv qhov tuag rov los thiab coj nws mus saum ntuj ceeb tsheej. Xatas cem Vajtswv kawg iab kawg khwv, liam Nws tias tsis ncaj ncees rau qhov Nws cia nws tus neeg raug txhom raug muab rho tawm ntawm nws tes mus lawm; tiamsis Khetos tsis cem Nws tus yeeb ncuab, txawm yog los ntawm nws txoj kev ntxias uas Vajtswv tus tub qhe thiaj poob. Nws ua siab mos siab muag xa nws mus rau Nws Leej Txiv, hais tias, ‘Tus Tswv cia li cem koj.’
“Yexus tau hais rau Nws cov thwj tim tias muaj ib txhia uas sawv nrog Nws nyob ntawd yuav tsis tau saj txoj kev tuag mus txog thaum lawv pom Vajtswv lub nceeg vaj los nrog hwjchim. Nyob rau saum roob qhov uas Nws hloov cev ci ntsa iab, lo lus cog tseg no tau tiav lawm. Yexus lub ntsej muag tau hloov nyob ntawd thiab ci zoo li lub hnub. Nws tej tsoos tsho dawb paug thiab ci ntsa iab. Mauxes nyob ntawd los sawv cev rau cov uas yuav raug tsa sawv hauv qhov tuag rov los thaum Yexus tshwm sim zaum ob. Thiab Eliyas, tus uas raug coj mus tsis tau pom txoj kev tuag, sawv cev rau cov uas yuav raug hloov mus rau txoj kev tsis txawj tuag thaum Khetos rov los zaum ob thiab yuav raug coj mus saum ntuj ceeb tsheej tsis tau pom txoj kev tuag. Cov thwj tim tau ntsia pom nrog kev xav tsis thoob thiab ntshai Yexus txoj kev muaj hwjchim ci ntsa iab kawg nkaus, thiab huab uas roos lawv, thiab lawv tau hnov Vajtswv lub suab nyob hauv txoj kev muaj hwjchim txaus ntshai hais tias, ‘Tus no yog Kuv Leej Tub uas Kuv hlub; nej mloog Nws.’” Early Writings, 164.
Lub Roob ntawm Kev Hloov Hwjchim ci ntsa iab qhia txog peb lub tsev ntaub. Lub tsev ntaub ntawm Mauxes thaum chiv thawj ntawm cov Yixayee thaum ub, lub tsev ntaub ntawm Khetos raws li sawv cev los ntawm Nws qhov kev los yug ua neeg, thiab lub tsev ntaub uas yog ib puas plaub caug plaub txhiab raws li sawv cev los ntawm Eliyas. Ib puas plaub caug plaub txhiab yog cov uas tsis saj txoj kev tuag mus txog thaum lawv pom Khetos txoj Kev Rov Los Zaum Ob. Lub Roob no tab tom qhia txog lub ntsiab chaw uas lub foob raug nias rau saum ib puas plaub caug plaub txhiab.
Lub tsev ntaub ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej raug tsa sawv hauv lub koob tsheej Tsev Ntaub uas yog tus qauv tiav. Lub Roob qhia cov uas tsis saj txoj kev tuag, thiab nthuav tawm peb tug tim khawv hais tias thaum lawv pom Vajtswv lub yeeb koob nyob saum lub roob, ces ntawd yog lub koob tsheej Tsev Ntaub uas yog tus qauv tiav.
Lawv raug tsa sawv los ua lub tsev ntaub ntawm Eliyas, uas tau pib raug tsa tsaum xyoo 2023, thaum Mauxes thiab Eliyas ob leeg tau sawv hauv qhov tuag rov los. Ua ntej tshaj, lub hauv paus raug muab tso, uas yog tib lub hauv paus uas yuav muab tso tau, thiab lub hauv paus ntawd yog Khetos, lub pob zeb kaum tsev thiab lub pob zeb hauv paus. Tom qab ntawd thiaj muab lub pob zeb saum toj tso rau, uas sawv cev rau kev muab foob rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej raws li tau sawv cev rau saum Roob Hloov Hwjchim. Saum Roob ntawd, Petus, Yakaunpaus, thiab Yauhas sawv cev rau cov uas tiag tiag yuav tsis saj txoj kev tuag. Tom qab ntawd Petus tau sau tseg tias lub nceeg vaj ntawm cov pov thawj yog cov uas twb tau saj lawm tias tus Tswv zoo, thiab yog ib lub tsev sab ntsuj plig. Lawv tau saj txoj sia, yog li lawv tsis saj txoj kev tuag.
Yog nej nej twb tau saj tias tus Tswv yog tus muaj kev hlub tshua. Nej los cuag Nws, zoo li los cuag ib lub pob zeb uas ciaj sia, uas tibneeg tsis lees txais tiag, tiamsis Vajtswv tau xaiv thiab yog yam muaj nqis heev; nej kuj tib yam, zoo li cov pob zeb uas ciaj sia, raug muab txhim ua ib lub tsev sab ntsuj plig, ua ib pawg pov thawj dawb huv, kom fij tej xyeej sab ntsuj plig uas Vajtswv txaus siab txais los ntawm Yexus Khetos. Vim li ntawd, kuj muaj sau cia rau hauv Vajluskub tias, Saib maj, Kuv muab ib lub pob zeb taub hau kaum tsev tso rau hauv Xi-oos, yog lub uas raug xaiv thiab muaj nqis heev; thiab tus uas ntseeg Nws yuav tsis raug txaj muag. 1 Petus 2:3–6.
Lo lus uas txhais ua “poob ntsej muag” txhais hais tias “yuav txaj muag.” Cov seem uas tseem tshuav raug cev sawv cev los ntawm Petus, thiab lawv txoj kev xyiv fab raug muab sib piv nrog cov uas tsis kam txais txoj xov nag lig. Ib tug yawm sij ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab, rau qhov Petus tau txais “cov yawm sij” rau lub nceeg vaj, yog “lub pob zeb taub hau ntawm kaum tsev” uas tau muab txawb cia rau hauv Xi-oos. Lub pob zeb ntawd yog yam txaus qhuas heev nyob hauv cov neeg ncaj ncees lub qhov muag, thiab yog lub pob zeb ua rau cov neeg qaug cawv ntawm Efa‑ihas dawm ntog.
Lub pob zeb uas cov kws ua tsev tsis kam txais ntawd twb los ua lub pob zeb taub hau ntawm kaum tsev lawm. Qhov no yog tus Tswv tes haujlwm; nws yog yam uas txaus xav tsis thoob hauv peb lub qhov muag. Ntawv Nkauj 118:22, 23.
Yexus tau hais txog cov nqe no hauv xaus lus ntawm zaj lus piv txwv hais txog lub vaj txiv hmab.
Yexus hais rau lawv tias, Nej puas tsis tau nyeem ib zaug li hauv Vaj Lug Kub, tias, Lub pob zeb uas cov kws txhim tsev muab pov tseg lawm, lub ntawd twb los ua lub pob zeb taub hau ntawm lub ces kaum lawm; qhov no yog tus Tswv tes haujlwm, thiab yog ib yam uas ua rau peb ob lub qhov muag xav tsis thoob? Vim li ntawd kuv hais rau nej tias, Vajtswv lub nceeg vaj yuav raug muab rho tawm ntawm nej mus, thiab muab rau ib haiv neeg uas yuav txi cov txiv ntawm nws tawm los. Thiab tus uas ntog rau saum lub pob zeb no yuav tawg tas; tiam sis tus uas lub pob zeb no poob los rau saum nws, nws yuav raug zom ua hmoov av. Thiab thaum cov thawj pov thawj thiab cov Falixais hnov nws tej lus piv txwv, lawv pom tias nws hais txog lawv. Tab sis thaum lawv nrhiav kev ntes nws, lawv ntshai cov neeg coob coob, vim cov ntawd suav tias nws yog ib tug cev Vajtswv lus. Mathais 21:42–46.
Tus uas lees txais txoj xov hauv paus ntawd yuav raug tsoo kom tawg, rau qhov Lub Pob Zeb yog Khetos, thiab tes haujlwm ntawm txoj moo zoo yog kom txo tibneeg kom poob rau hauv hmoov av.
“Kev raug txiav txim ncaj ncees los ntawm txoj kev ntseeg yog dab tsi? Nws yog Vajtswv tes haujlwm hauv kev muab tibneeg lub meejmom pov rau hauv hmoov av, thiab ua rau tibneeg yam uas nws tsis muaj peevxwm ua tau rau nws tus kheej. Thaum tibneeg pom lawv tus kheej tsis muaj dabtsi li, lawv thiaj raug npaj kom hnav tau Khetos txoj kev ncaj ncees. Thaum lawv pib qhuas thiab tsa Vajtswv lub npe loj tas hnub tas hmo, ces los ntawm kev ntsia ntsoov ntawd lawv tabtom raug hloov mus ua tib daim duab ntawd. Kev yug dua tshiab yog dab tsi? Nws yog kev qhia rau tibneeg paub tias nws tus yam ntxwv tiag yog dab tsi, tias nyob hauv nws tus kheej nws tsis muaj nqis dabtsi li.” Manuscript Releases, volume 20, 117.
Tus uas tsis lees txais lub pob zeb hauv paus, nws yuav raug rhuav tshem, ib yam li tau tshwm sim rau cov Yixayee thaum ub raws li qhov ua tiav ntawm Yexus txoj kev siv zaj lus piv txwv txog lub vaj txiv hmab. Cov Yudais tsis lees txais Khetos, lawv kuj tsis lees txais Mauxes thiab, rau qhov yog lawv tau ntseeg Mauxes, lawv kuj yuav tau ntseeg Khetos thiab. Lawv tsis lees txais Vajtswv txoj kevcai, qhia tej lus qhuab qhia ua kev cai raws li neeg tej lus txib. Khetos, Mauxes, thiab txoj kevcai yog txhua yam cim sawv cev txog cov hauv paus, thiab Khetos yog tib lub hauv paus uas yuav muab tsa tau, tiam sis Khetos ua lub hauv paus raug sawv cev los ntawm ntau yam cim. Mauxes thiab txoj kevcai yog ob qho piv txwv qhia txog qhov tseeb no. Khetos yog tib lub hauv paus xwb, tiam sis qhov no tsuas txhais hais tias lwm cov hauv paus hauv Nws Txojlus Yaj Saub tsuas yog tej cim sawv cev txog ib feem ntawm Nws tus cwj pwm xwb.
Vim tsis muaj leejtwg yuav txawb tau dua ib lub hauv paus txawv ntawm lub uas twb txawb lawm, uas yog Yexus Khetos. 1 Khaulee 3:11.
Yexus yog Txojlus, thiab vim li ntawd cov cai nyob hauv Nws Txojlus sawv cev rau Nws tus kheej. Vim li no Thov Vajtswv Muam White thiaj sau tseg tias Kaum Nqe Kevcai yog ib daim qauv theej ntawm Khetos tus cwj pwm. Nws yog Tus Thawj thiab Tus Kawg, thiab thaum muab sawv cev li no ces qhia meej tias Khetos ib txwm nthuav tawm qhov kawg ntawm ib yam nrog rau qhov pib ntawm ib yam. Raws li yog Txojlus, Nws kuj yog “Qhov Tseeb,” thiab qhov tseeb yog ib lub qauv yaj saub. Nws yog Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas thaum Nws muab Nws Txojlus khi thiab qhib khi. Nws kuj yog lub pob zeb kaum tsev uas dhau los ua lub pob zeb taub hau. Lub pob zeb kaum tsev tsuas yog ib daim duab qhia txog Nws raws li lub hauv paus, lossis thawj tsab ntawv ntawm lo lus Henplais “qhov tseeb.” Lub pob zeb taub hau yog tes haujlwm uas muab lub tuam tsev ua tiav, thiab thaum muab coj los haum raws lub qauv ntawm qhov tseeb, lub pob zeb taub hau muaj hwjchim nees nkaum ob npaug tshaj lub pob zeb kaum tsev. Qhov uas yog yam txaus xav tsis thoob hauv qhov muag ntawm cov uas twb saj lawm tias tus Tswv yog tus zoo, yog qhov uas cov hauv paus ntsiab lus ntawm lub qauv ntawm qhov tseeb, thaum raug coj los haum nrog lub pob zeb kaum tsev thiab lub pob zeb taub hau, qhia meej txog ib qho ntawm cov yawm sij yaj saub uas tau muab rau Petus.
Tus thawj tsab ntawv alpha yog ib, tiam sis tus kawg tsab ntawv omega yog nees nkaum-ob. Miller tej lub pov haum ci ib yam li lub hnub, tab sis thaum tus txiv neej txhuam av tau sib sau cov pov haum ntawd, lawv ci kaj dua kaum npaug. Kev lees paub tias qhov kawg ntawm ib kab yaj saub yog tib yam, los sis muaj hwj chim dua qhov pib ntawm ib kab yaj saub yog “yam txaus xav tsis thoob.” Qhov no yog ib feem ntawm Khetos tus cwj pwm; nws yog ib qho ntawm cov yuam sij uas tau muab rau Petus los khi ib puas plaub caug plaub txhiab leej.
Petus “lub tsev sab ntsuj plig” yog lub thawv hleb hauv William Miller txoj kev npau suav thiab kuj yog Malakais lub tsev khaws ib feem kaum thiab tej khoom fij. Thaum lub qhov rais saum ntuj raug qhib; ib pab raug ntiab tawm hauv chav, hos lwm pab raug muab pov rau hauv lub thawv hleb thiab raug muab cov tsoos tsho ntaub dawb ntawm Vajtswv pawg ntseeg uas muaj yeej.
“Cov neeg Yudas tau cog lus rau sawv daws hnov thiab qhib lug nrov ncha tias lawv yuav mloog Vajtswv txoj kevcai. Tiamsis thaum lub hwjchim thiab txoj kev cuam tshuam ntawm Exalaus thiab Nexemiyas raug thim mus ib ntus, muaj coob leej uas thim ncaim ntawm tus Tswv mus. Nexemiyas tau rov qab mus rau Pemxias lawm. Thaum nws tsis nyob hauv Yeluxalees, tej kev phem tau nkag los uas hem kom ua rau lub tebchaws qias thiab ploj kev ncaj. Cov neeg pe dab mlom tsis yog tsuas yog tau chaw sawv hauv lub nroog xwb, tiamsis lawv lub xub ntiag tseem ua kom txawm yog tej chaw dawb huv ntawm lub tuam tsev los qias huv tibsi. Vim txoj kev yuav pojniam yuav txivneej sib xyaw, thiaj muaj kev phooj ywg raug tsim los ntawm Eliyasib tus pov thawj hlob thiab Nto‑piyas tus Amoos, uas yog cov Yixalayees tus yeeb ncuab uas ntxub lawv kawg nkaus. Vim qhov kev koom tes tsis dawb huv no, Eliyasib thiaj cia Nto‑piyas nyob hauv ib chav uas txuas nrog lub tuam tsev, uas yav tas los twb siv ua chav khaws ib feem kaum thiab tej khoom fij ntawm cov pejxeem.”
“Vim yog cov Amoos thiab cov Mo‑a tau ua phem lim hiam thiab ntxeev siab rau cov Yixayee, Vajtswv thiaj li tau tshaj tawm los ntawm Mauxes tias lawv yuav tsum raug txwv tawm mus ib txhis ntawm pawg sablaj ntawm Nws haiv neeg. Saib Deuteronomy 23:3–6. Tawm tsam lo lus no, tus pov thawj hlob twb tau muab tej khoom fij uas khaws cia rau hauv chav ntawm Vajtswv lub tsev ntiab tawm mus, kom npaj chaw rau tus sawv cev no ntawm ib haiv neeg uas raug txwv. Tsis muaj ib qho kev saib tsis taus Vajtswv loj dua uas yuav qhia tau tshaj qhov muab ib txoj kev pom zoo zoo li no rau tus yeeb ncuab no ntawm Vajtswv thiab Nws qhov tseeb.”
“Thaum rov qab los ntawm Persia, Nehemiah tau paub txog qhov kev ua phem tsis hwm yam dawb huv ntawd thiab tau maj nroos ua tej kauj ruam kom ntiab tus neeg nkag los ntawd tawm mus. Nws tshaj tawm tias, ‘Qhov no ua rau kuv mob siab heev’; ‘vim li ntawd kuv thiaj muab txhua yam khoom hauv tsev neeg uas yog Tobiah pov tawm hauv chav ntawd. Ces kuv tau txib lawv, thiab lawv ntxuav tej chav ntawd kom huv si: thiab kuv thiaj coj rov qab los tso rau ntawd dua tej twj ntawm Vajtswv lub tuam tsev, nrog rau qhov khoom fij mov thiab xyab tsw qab.’”
“Tsis yog tsuas yog lub tuam tsev twb raug qias tsis huv xwb, tiam sis tej khoom fij kuj raug siv yuam kev thiab. Qhov no tau ua rau cov neeg tsis tshua muaj siab dav ntxiv lawm. Lawv twb poob lawv txoj kev kub siab thiab txoj kev nplaim taws lawm, thiab lawv kuj tsis kam them lawv ib feem kaum. Cov txhab nyiaj hauv Yehauvas lub tuam tsev tsis muaj txaus; ntau leej ntawm cov hu nkauj thiab lwm tus uas ua haujlwm hauv lub tuam tsev, vim tsis tau txais kev txhawb nqa txaus, twb tso Vajtswv tes haujlwm tseg mus ua hauj lwm lwm qhov lawm.”
Nexesyas txhim kho tej kev ua txhaum no. Nws sau cov uas tau tso txoj hauj lwm hauv tsev ntawm tus Tswv tseg los ua ke, “thiab muab lawv tsa rau hauv lawv qhov chaw.” Qhov no txhawb kom haiv neeg muaj kev ntseeg siab, thiab tag nrho cov Yudas coj los “ib feem kaum ntawm nplej thiab cawv tshiab thiab roj.” Cov txiv neej uas “raug suav tias ncaj ncees” raug tsa ua “cov tuav nyiaj txiag saib xyuas tej chaw khaws nyiaj txiag,” “thiab lawv txoj hauj lwm yog faib rau lawv cov kwv tij.” Prophets and Kings, 669, 670.
Thaum Nenemiyas “ntiab Tobiyas tawm,” nws tab tom ua ib daim duab yav tom ntej ua ntej txog Khetos ntiab cov neeg pauv nyiaj tawm hauv tib lub tuam tsev ntawd. Tsis yog tsuas yog lub tuam tsev xwb, tiam sis yog chav tseeb hauv lub tuam tsev uas khaws ib feem kaum. Thaum Eliyakis uas yog neeg Filadefias los hloov Senpas uas yog neeg Laodiki-as, Senpas yog tus ceev nyiaj uas raug ntiab pov rau hauv ib thaj teb deb.
Tus Tswv Vajtswv uas kav txhua pab tub rog hais li no tias, Mus, cia li mus cuag tus tu nyiaj no, yog Shebna, tus uas saib xyuas tsev, thiab hais tias, Koj muaj dab tsi nyob ntawm no? thiab koj muaj leej twg nyob ntawm no, uas koj txaug ib lub ntxa rau koj tus kheej ntawm no, ib yam li tus uas txaug ib lub ntxa rau nws tus kheej rau qhov chaw siab, thiab txiav ib qho chaw nyob rau nws tus kheej hauv pob zeb? Saib seb, tus Tswv yuav nqa koj mus rau kev poob cev qhev loj kawg, thiab yuav npog koj kom tseeb. Nws yuav tig thiab muab koj pov mus ua ib lub pob rau hauv ib lub teb chaws dav loj: nyob ntawd koj yuav tuag, thiab nyob ntawd cov tsheb nees ua koj lub meejmom yuav ua kev txaj muag rau tsev ntawm koj tus tswv. Thiab Kuv yuav ntiab koj tawm ntawm koj txoj hauj lwm, thiab nws yuav rub koj nqes ntawm koj lub xeev.
Thiab yuav muaj tias nyob rau hnub ntawd, kuv yuav hu kuv tus tub qhe Eli-akis, tus tub ntawm Hilkiyas: Thiab kuv yuav muab koj lub tsho ntev rau nws hnav, thiab muab koj txoj siv sia los txhawb nws kom ruaj, thiab kuv yuav tso koj txoj kev kav tebchaws rau hauv nws txhais tes: nws yuav ua ib tug txiv rau cov neeg nyob hauv Yeluxalees, thiab rau tsev neeg Yudas. Thiab tus yuam sij ntawm tsev Daviv kuv yuav muab tso rau saum nws xub pwg; yog li nws yuav qhib, thiab yuav tsis muaj leejtwg kaw tau; thiab nws yuav kaw, thiab yuav tsis muaj leejtwg qhib tau.
Thiab kuv yuav ntsia nws ruaj nreb ib yam li tus ntsia hlau rau hauv ib qho chaw ruaj khov; thiab nws yuav ua ib lub zwm txwv muaj hwjchim ci ntsa iab rau nws txiv tsev neeg. Thiab lawv yuav dai rau saum nws tag nrho lub hwjchim ci ntsa iab ntawm nws txiv tsev neeg, tej xeeb leej xeeb ntxwv thiab tej uas yug tawm los, txhua yam twj siv me me, txij ntawm tej khob mus txog txhua yam hub loj. Hnub ntawd, tus Tswv ntawm cov tub rog hais tias, tus ntsia hlau uas raug ntsia rau hauv qhov chaw ruaj khov ntawd yuav raug rho tawm, thiab raug txiav nqes, thiab poob; thiab lub nra uas nyob saum nws yuav raug txiav tawm mus: rau qhov tus Tswv twb hais li ntawd lawm. Yaxayas 22:15–22.
Hnub uas Shebna tus ruam ntawm Laodicea raug ntiab tawm, Eliakim raug muab txoj kev kav ntawm pawg ntseeg uas yeej lawm. Thaum Khetos ntxuav lub tuam tsev ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej, kom tshem tej khib nyiab uas tau npog cov hniav nyiaj hniav kub muaj nqis, Nws qhia meej tias Nws yuav “npog” cov uas Shebna sawv cev rau. Ua ntej qhov rais saum ntuj ceeb tsheej qhib, cov hniav nyiaj hniav kub tau raug npog los ntawm tej khib nyiab, thiab thaum tej khib nyiab raug ntiab tawm lawm, tej khib nyiab ntawd mam raug npog nrog kev txaj muag. William Miller zaj npau suav tab tom qhia txog kev muab cim khi ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej.
Lub hleb yog Malakis lub tsev txhab, Petus lub tsev sab ntsuj plig, thiab Eliyas lub tsev ntaub uas Petus xav ua. Tus txiv neej txhuam av qhia txog kev muab lub cim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej thaum Nws muab cov hniav nyiaj hniav kub pov rau hauv lub thawv. Malakis qhia txog txoj kev sim uas ua pov thawj tias Vajtswv haiv neeg tau tig rov los cuag Nws tiag tiag.
Ces cov uas hwm tus Tswv thiaj sib tham tsis tu ncua ib leeg rau ib leeg; thiab tus Tswv tau mloog, thiab hnov tej ntawd, thiab ib phau ntawv nco txog raug sau cia rau ntawm nws xub ntiag rau cov uas hwm tus Tswv, thiab rau cov uas xav txog nws lub npe. Thiab lawv yuav yog kuv tug, tus Tswv uas muaj hwjchim loj kawg nkaus hais li ntawd, rau hnub uas kuv sau ua ke kuv tej kub nqes muaj nqis; thiab kuv yuav khuvleej lawv, ib yam li ib tug txiv neej khuvleej nws tus tub uas ua haujlwm rau nws. Ces nej yuav rov qab los, thiab yuav paub qhov txawv ntawm tus ncaj ncees thiab tus neeg phem, ntawm tus uas ua haujlwm rau Vajtswv thiab tus uas tsis ua haujlwm rau nws. Malachi 3:16–18.
“Rov qab los” yog ib lo lus tseem ceeb hauv nqe lus no, rau qhov Vajtswv hu kom Nws haiv neeg rov qab los cuag Nws; tiamsis Nws kuj twv cov neeg ntawd kom sim Nws, los ntawm kev rov qab nqa ib feem kaum thiab tej kev xyeem tuaj, thiab kuj muaj ib lub sijhawm uas cov neeg ncaj ncees yuav “rov qab los,” thiab thaum lawv ua li ntawd, lawv yuav “paub qhov txawv” ntawm tus muaj tswvyim thiab tus ruam. Cov uas ntshai tus Tswv, thiab cov uas xav txog Nws lub npe, yog cov uas yuav tsum ua tus chij rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej.
Txoj kev ntshai tus Tswv yog qhov kev sim thawj zaug, yog li ntawd thaum nqe kaum rau hais tias, “ces” cov uas ntshai tus Tswv, nws tab tom taw rov qab mus rau hauv zaj lus faj lem ntawd.
Nej tej lus tau tawv heev tawm tsam kuv, hais tias tus Tswv. Los nej tseem hais tias, Peb tau hais dab tsi tawm tsam koj ua luaj? Nej twb hais tias, Kev ua hauj lwm rau Vajtswv yog yam tsis muaj nqis dabtsi li; thiab peb tau dabtsi los ntawm qhov uas peb tau coj raws li nws txoj kevcai, thiab qhov uas peb tau taug kev hauv kev quaj ntsuag nyob ntawm tus Tswv uas kav txhua pab tub rog xubntiag? Thiab nim no peb hu cov neeg khav theeb tias yog cov muaj hmoov zoo; muaj tseeb, cov uas ua kev phem raug tsa kom sawv ruaj khov; muaj tseeb thiab, cov uas sim Vajtswv twb dim lawm. Malachi 3:13–15.
Malakhi hais tias, “thiab nim no peb hu cov neeg khav theeb tias yog cov muaj hmoov zoo.” Cov neeg qaug cawv ntawm Efa‑i hu ua “lub kaus mom ntawm kev khav theeb,” thiab lawv zoo siab thaum lawv xav tias Mauxes thiab Eliyas, ob tug yaj saub uas tsim txom lawv, twb tuag lawm. Lawv zoo siab heev txog npaum li ntawd, lawv thiaj xa khoom plig rau ib leeg.
Thiab lawv lub cev tuag yuav pw rau hauv txoj kev ntawm lub nroog loj, uas nyob hauv sab ntsuj plig hu ua Xaudoos thiab Iziv, qhov chaw uas peb tus Tswv kuj raug ntsia saum ntoo khaublig thiab. Thiab tej leej ntawm txhua haiv neeg thiab xeem neeg thiab lus thiab teb chaws yuav pom lawv lub cev tuag tau peb hnub thiab ib nrab, thiab yuav tsis cia muab lawv lub cev tuag coj mus faus rau hauv ntxa. Thiab cov uas nyob hauv ntiaj teb yuav zoo siab rau lawv, thiab lom zem ua ke, thiab yuav xa khoom plig rau ib leeg; vim ob tug yaj saub no tau tsim txom cov uas nyob hauv ntiaj teb. Tshwmsim 11:8–10.
Cov neeg khav theeb zoo siab txij hnub tim 18 Lub Xya hli ntuj, 2020 mus txuas ntxiv txog xyoo 2023. Hnub tim 18 Lub Xya hli ntuj, 2020, zaj lus ntawd “khav theeb” tawm tsam “Tus Tswv.” Hnub tim 18 Lub Xya hli ntuj, 2020, peb tsis tau pom tias peb tau hais lus tawm tsam Vajtswv thiab Nws Txojlus hnyav npaum li cas. Nyob rau hauv kev chim siab peb tau nkag mus rau lub sij hawm tos ntev, raws li tau sawv cev los ntawm lo lus quaj ntsuag hais tias, “Tsis muaj qab hau dab tsi hauv kev ua Vajtswv tes dej num li no: thiab peb tau khaws Nws tej kevcai lawm yuav tau txiaj ntsig dab tsi, thiab peb tau taug kev quaj ntsuag rau ntawm tus Tswv ntawm cov tub rog xub ntiag lawm yuav muaj txiaj ntsig dab tsi?” Qhov no sib luag nrog Yelemis txoj kev quaj ntsuag, thaum nws siv qhov no los piav txog thawj qhov kev chim siab.
Kuv tsis tau zaum nrog hauv pawg neeg thuam luag, thiab kuv tsis tau xyiv fab; kuv tau zaum ib leeg vim yog koj txhais tes: rau qhov koj tau ua kom kuv puv npo ntawm kev chim siab. Vim li cas kuv txoj kev mob thiaj nyob mus li, thiab kuv lub qhov txhab thiaj kho tsis tau, uas tsis kam txais kev kho zoo? Koj puas yuav yog ib tug dag rau kuv kiag li, thiab zoo li tej dej uas qhuav ploj? Yelemis 15:17, 18.
Peb cov lus tau muaj zog ruaj khov nrog txoj kev twv ua ntej ntawm Lub Xya hli ntuj 18, 2020, thiab thaum ntawd peb tsis tau paub tias peb tau ntxeev siab hnyav npaum li cas. Thaum lub sij hawm ntawm txoj kev poob siab, lub sij hawm ncua twb tab tom pib lawm, thaum ib pab neeg quaj ntsuag hos lwm pab neeg zoo siab xyiv fab. Hauv qhov xwm txheej ntawd Malachi hais tias:
Ces cov uas hwm tus Tswv kuj sib tham nrog ib leeg ntau zaus; thiab tus Tswv mloog ntsoov, thiab hnov nws, thiab ib phau ntawv nco txog kuj raug sau cia rau ntawm nws xub ntiag rau cov uas hwm tus Tswv, thiab cov uas xav txog nws lub npe. Thiab lawv yuav yog kuv tug, tus Tswv uas kav txhua pab tub rog hais li no, rau hnub ntawd thaum kuv sau kuv tej nyiaj hniav kub los ua ke; thiab kuv yuav khuvleej lawv, ib yam li ib tug txiv neej khuvleej nws tus tub uas ua haujlwm rau nws.
Tom qab ntawd nej yuav rov qab los, thiab yuav paub qhov txawv ntawm tus ncaj ncees thiab tus phem, ntawm tus uas ua haujlwm rau Vajtswv thiab tus uas tsis ua haujlwm rau Nws. Malakis 3:16–18.
Xyoo 2024, txoj kev sim uas yog lub hauv paus, sawv cev ua kev ntshai tus Tswv, tau los txog. Muaj ob pawg raug muab nthuav tawm hauv txoj kev sim ntawd, thiab pawg neeg uas tsim ob pawg ntawd yeej ib txwm sib tham nrog ib leeg nyob rau cov rooj sib tham zoom tsis tu ncua, thoob plaws peb hnub thiab ib nrab. Tus Tswv mloog lawv tej kev sib tham. Pawg uas ntshai tus Tswv nco ntsoov txog Nws lub npe; Palmoni, Tsov Ntxhuav ntawm xeem Yudas, Alpha thiab Omega, Qhov Tseeb, Txojlus, Tus Kws Paub Lus Zoo Kawg Nkaus, lub pob zeb kaum thiab lub pob zeb saum ncov, Tus Menyuam Yaj, Tus Pov Thawj Hlob Saum Ntuj Ceeb Tsheej, Lub Tuam Tsev, Lub Pob Zeb. Cov uas tau nkag mus rau hauv phau ntawv ntawd yuav yog tej jewels rau saum lub mom uas sawv cev rau tus chij ntawm lub nceeg vaj uas muaj hwjchim ci ntsa iab. Thaum Nws sau ua ke tej jewels ntawd, ces lawv rov qab los, thiab paub qhov txawv nruab nrab ntawm tus ncaj ncees thiab tus phem. Thaum Nws pov tej jewels rau hauv lub thawv nyiaj hniav kub, thaum ntawd thiaj paub tseeb tias leejtwg yog tus ruam thiab leejtwg yog tus muaj tswvyim.
Malakis sau tseg tseg tias:
Nej rov los cuag kuv, thiab kuv yuav rov los cuag nej,
Tiamsis nej hais tias, Peb yuav rov qab los li cas?
Nej coj tag nrho ib feem kaum rau hauv lub tsev khaws nyiaj, kom muaj zaub mov nyob hauv kuv lub tsev, thiab sim kuv tam sim no hauv qhov no, tus Tswv uas muaj pab tub rog hais tias, saib seb kuv puas yuav tsis qhib tej qhov rais saum ntuj ceeb tsheej rau nej, thiab nchuav ib txoj koob hmoov rau nej, kom nej yuav tsis muaj chaw txaus txais nws.
Lub tsev khaws nyiaj yog lub hleb, thiab cov ib feem kaum yog cov nkauj xwb uas muaj tswvyim. Lub tsev khaws nyiaj yog Vajtswv Txojlus uas raug muab tso rau hauv ib lub qauv tshiab ntawm qhov tseeb. Cov hniav nyiaj hniav kub uas raug muab pov rau hauv lub hleb ntawd yog cov qhov tseeb uas txuas nrog rau zaj lus ntawm Lub Suab Quaj Hmo Ntuj. Cov ib feem kaum raug khaws cia rau hauv ib chav tshwj xeeb hauv lub tuam tsev, raws li tau qhia tseg hauv Nehemiah txoj kev ntxuav kom dawb huv. Lub hleb thiab lub tsev khaws nyiaj, los yog Petus lub tsev sab ntsuj plig, sawv cev rau Vajtswv lub tuam tsev, thiab cov hniav nyiaj hniav kub sawv cev rau tib neeg tej tuam tsev uas raug koom nrog rau Vajtswv Txoj Kev Tswv Ntuj nyob rau hauv qhov chaw zais cia ntawm Tus Uas Loj Tshaj Plaws. Cov tub xa xov uas yog tib neeg tsis tuaj yeem raug cais tawm ntawm zaj lus uas yog los saum ntuj los. Cov hniav nyiaj hniav kub yog ob leeg tib si Vajtswv cov tub xa xov, thiab lawv kuj yog zaj lus uas lawv tshaj tawm thiab. Kev tshoov siab feem ntau qhia txog zaj lus thiab tus tub xa xov ua ke.
“Vajtswv tau hu Nws pawg ntseeg rau tiam no, ib yam li Nws tau hu cov Yixayee thaum ub, kom sawv ua qhov kaj nyob hauv ntiajteb no. Los ntawm rab riam txiav uas muaj hwjchim loj ntawm qhov tseeb, yog tej lus ntawm thawj tus timtswv, tus timtswv thib ob, thiab tus timtswv thib peb, Nws tau cais lawv tawm hauv tej pawg ntseeg thiab tawm hauv lub ntiajteb no kom coj lawv los nyob ze Nws hauv txoj kev dawbhuv. Nws tau tsa lawv ua cov uas khaws Nws txoj kevcai, thiab tau muab cov tseeb loj ntawm tej lus faj lem rau tiam no cia rau lawv. Ib yam li tej lus qhuab qhia dawbhuv uas tau muab cia rau cov Yixayee thaum ub, cov no yog ib qho kev tso siab dawbhuv uas yuav tsum muab tshaj tawm rau lub ntiajteb. Peb tus timtswv hauv Tshwmsim 14 sawv cev rau cov neeg uas txais qhov kaj ntawm Vajtswv tej lus thiab tawm mus ua Nws cov sawv cev kom nrov lub suab ceeb toom thoob plaws qhov ntev thiab qhov dav ntawm lub ntiajteb. Khetos tshaj tawm rau Nws cov thwjtim hais tias: ‘Nej yog qhov kaj rau lub ntiajteb.’ Rau txhua tus ntsujplig uas txais Yexus, tus ntoo khaublig ntawm Kalvary hais tias: ‘Saib seb tus ntsujplig muaj nqes npaum li cas: “Nej cia li mus rau txhua qhov hauv lub ntiajteb, thiab tshaj tawm txoj moo zoo rau txhua tus tsiajtxhu.”’ Tsis txhob cia ib yam dabtsi los txwv txoj hauj lwm no. Nov yog txoj hauj lwm tseem ceeb tshaj plaws rau lub sijhawm no; nws yuav tsum nthuav dav mus deb npaum li nyob mus ibtxhis. Txoj kev hlub uas Yexus tau qhia rau tibneeg tej ntsujplig nyob hauv qhov kev txi uas Nws tau ua rau lawv txoj kev txhiv dim, yuav ua kom txhua tus uas raws Nws txav mus ua haujlwm.” Testimonies, volume 5, 455.
Peb yuav pib coj cov ntsiab no los sib sau ua ke hauv zaj lus tom ntej.
“Tsib caug xyoo kawg ntawm kuv lub neej no, kuv tau muaj tej lub sijhawm muaj nqis heev los txais tau ib txoj kev paub raws li kev txawj ntse ntawm sab ntsuj plig. Kuv tau muaj kev paub hauv zaj lus ntawm thawj tug timtswv, tug timtswv thib ob, thiab tug timtswv thib peb. Cov timtswv no raug sawv cev tias tabtom ya nyob nruab nrab saum ntuj, tshaj tawm rau lub ntiajteb ib zaj lus ceeb toom, thiab zaj lus ntawd muaj kev cuam tshuam ncaj qha rau cov neeg uas nyob hauv hnub kawg ntawm keeb kwm ntiajteb no. Tsis muaj leejtwg hnov cov timtswv no lub suab, rau qhov lawv yog ib lub cim sawv cev rau Vajtswv haivneeg uas tabtom ua hauj lwm sib haum nrog lub qab ntuj saum ntuj ceeb tsheej. Cov txivneej thiab cov pojniam, uas raug Vajtswv tus Ntsujplig ci ntsa iab rau lawv thiab raug ua kom dawb huv los ntawm qhov tseeb, tshaj tawm peb zaj lus ntawd raws li lawv txoj kev txiav txim.”
“Kuv tau ua ib feem hauv txoj hauj lwm dawb ceev no. Yuav luag tag nrho kuv txoj kev paub hauv lub neej Khetos tau xaws txuas nrog nws. Muaj cov uas tseem ciaj sia tam sim no uas muaj ib qho kev paub zoo ib yam li kuv tus kheej. Lawv tau lees paub qhov tseeb uas tab tom nthuav tawm rau lub sijhawm no; lawv tau taug raws kauj ruam nrog tus Thawj Coj loj, tus Tuav Haujlwm ntawm tus Tswv pab tub rog.”
“Hauv txoj kev tshaj tawm tej lus, txhua nqe lus tshwj xeeb ntawm tej lus faj lem twb tau muaj tiav lawm. Cov uas tau txais txoj cai tshwj xeeb los koom ib feem hauv kev tshaj tawm tej lus no tau txais ib qho kev paub dhau los uas muaj nqis tshaj plaws rau lawv; thiab nim no thaum peb nyob nruab nrab ntawm tej kev phom sij ntawm cov hnub kawg no, thaum yuav muaj suab nrov hnov nyob txhua sab hais tias, ‘Nov yog Khetos,’ ‘Nov yog qhov tseeb’; thaum lub nra ntawm coob leej yog los rhuav kom lub hauv paus ntawm peb txoj kev ntseeg tsis ruaj, uas tau coj peb tawm hauv cov pawg ntseeg thiab tawm hauv lub ntiajteb los sawv ua ib haiv neeg tshwj xeeb nyob hauv lub ntiajteb, zoo li Yauhas peb zaj lus tim khawv yuav raug tshaj tawm:”
“‘Qhov uas twb muaj txij thaum chiv keeb los, uas peb tau hnov, uas peb tau pom nrog peb lub qhov muag, uas peb tau ntsia ntsoov saib, thiab peb txhais tes tau kov lawm, hais txog Lo Lus uas yog txoj sia; … qhov uas peb tau pom thiab tau hnov ntawd peb tshaj tawm rau nej, xwv kom nej kuj tau muaj kev sib raug zoo nrog peb thiab.’
“Kuv ua tim khawv txog tej yam uas kuv tau pom, tej yam uas kuv tau hnov, tej yam uas kuv ob txhais tes tau kov txog ntawm Lo Lus uas yog txojsia. Thiab kuv paub tias zaj lus tim khawv no yog los ntawm Leej Txiv thiab Leej Tub. Peb tau pom thiab ua tim khawv tias lub hwj chim ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tau nrog txoj kev nthuav tawm qhov tseeb, ceeb toom los ntawm cwj mem thiab suab lus, thiab muab tej lus tshaj tawm raws li lawv qhov kev txiav txim. Kev tsis lees paub txoj hauj lwm no yuav yog kev tsis lees paub tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, thiab yuav muab peb tso rau hauv pawg neeg uas tau ncaim ntawm txoj kev ntseeg lawm, mloog tej ntsuj plig dag ntxias.”
“TUS yeeb ncuab yuav qhib txhua yam kom ua haujlwm txhawm rau muab cov neeg ntseeg txoj kev ntseeg siab rau hauv tej tug ncej ntawm peb txoj kev ntseeg raws li tej lus tshaj tawm yav tag los tshem tawm kiag, uas tau tsa peb rau saum lub theem siab ntawm qhov tseeb nyob mus ib txhis, thiab uas tau txhim tsa thiab muab tus cwj pwm rau txoj haujlwm no. Tus Tswv Vajtswv ntawm Ixayees tau coj Nws haiv neeg tawm los, nthuav tawm rau lawv qhov tseeb uas muaj keeb kwm saum ntuj ceeb tsheej. Nws lub suab twb tau hnov lawm, thiab tseem tab tom hnov, hais tias, Nej cia li mus tom ntej ntawm ib qho zog mus rau ib qho zog, ntawm ib txoj kev tshav ntuj mus rau ib txoj kev tshav ntuj, ntawm ib lub hwjchim ci ntsa iab mus rau ib lub hwjchim ci ntsa iab. Txoj haujlwm no tab tom muaj zog ntxiv thiab nthuav dav ntxiv, rau qhov tus Tswv Vajtswv ntawm Ixayees yog txoj kev tiv thaiv ntawm Nws haiv neeg.”
“Cov uas tuav qhov tseeb tsuas yog raws kev xav xwb, ib yam li yog tuav nrog lub ntsis ntiv tes, cov uas tsis tau coj nws tej ntsiab cai mus rau hauv chav dawb huv tob kawg ntawm tus ntsuj plig, tiam sis khaws qhov tseeb uas muaj sia ntawd cia rau hauv lub tshav puam sab nraud, lawv yuav tsis pom ib yam dawb huv li hauv keeb kwm yav dhau los ntawm haiv neeg no, keeb kwm uas tau ua rau lawv los ua yam lawv yog, thiab uas tau tsa lawv los ua cov neeg ua hauj lwm tub txib hauv ntiaj teb no nrog txoj siab kub lug thiab kev txiav txim siab ruaj khov.
“Qhov tseeb rau lub sij hawm no muaj nqis heev, tiam sis cov uas lawv lub siab tsis tau tawg vim poob rau saum Pob Zeb Yexus Khetos, yuav tsis pom thiab tsis nkag siab tias qhov twg yog qhov tseeb. Lawv yuav lees txais yam uas ua haum lawv tej kev xav, thiab yuav pib txhim tsa dua lwm lub hauv paus dua li lub hauv paus uas twb raug tso lawm. Lawv yuav qhuas lawv tus kheej txoj kev khav theeb thiab koob meej, xav tias lawv muaj peev xwm tshem tau tej tug ncej ntawm peb txoj kev ntseeg tawm, thiab muab hloov los ntawm tej tug ncej uas lawv tus kheej tau npaj tsim.”
“Qhov no yuav txuas ntxiv mus ntev npaum li lub sijhawm tseem muaj. Txhua tus uas tau ua ib tug neeg kawm Vajlugkub kom tob thiab ze yuav pom thiab to taub txoj hauj lwm loj thiab hnyav ntawm cov uas tab tom nyob hauv tej xwm txheej kawg ntawm keeb kwm ntiajteb no. Lawv yuav hnov lawv tus kheej qhov tsis txaus thiab qhov qaug zog, thiab lawv yuav muab ua lawv txoj haujlwm xub thawj kom muaj, tsis yog tsuas yog ib daim duab ntawm kev pe hawm Vajtswv xwb, tiamsis yog ib txoj kev sib raug zoo uas muaj sia nrog Vajtswv. Lawv yuav tsis twv so mus txog thaum Khetos raug tsim nyob hauv lawv, yog txoj kev cia siab ntawm yeeb koob. Tus kheej yuav tuag; kev khav theeb yuav raug ntiab tawm hauv tus ntsuj plig, thiab lawv yuav muaj txoj kev txo hwjchim thiab txoj kev mos siab muag ntawm Khetos.” Notebook Leaflets, 60, 61.