Tau ib ntus ib lub sijhawm ntev heev, tiag tiag txij thaum tam sim ntawd tom qab 9/11 los, peb tau qhia tsis hloov tias kev txiav txim rau cov neeg ciaj sia tau pib thaum 9/11. Peb tau to taub qhov tseeb no los ntawm ntau yam timkhawv hauv phau Vajlugkub, uas tau txhawb nqa nws los ntawm ntau txoj kev sib txawv kiag li. Txij lub Xya hli ntuj 2023 los, peb tau to taub ntau yam ntsiab lus ntxiv txog kev txiav txim rau cov neeg ciaj sia, uas tau pib thaum 9/11, piv rau cov ntsiab lus uas tau tshawb pom tsis ntev tom qab 9/11. Vim li cas kev txiav txim rau cov neeg ciaj sia ho pib thaum 9/11? Kev txiav txim rau cov neeg ciaj sia raws li phau Vajlugkub yog dab tsi?

Hauv tshooj thawj hauv phau Ntawv Qhia Tshwm, tus yam ntxwv tseem ceeb uas raug qhia txog Khetos yog tias Nws yog Alpha thiab Omega, Qhov Pib thiab Qhov Kawg, Tus Thawj thiab Tus Kawg. Nws muab ib qho piv txwv ntawm tus cwj pwm ntawd tiag tiag thaum Nws txib Yauhas kom sau tej yam uas twb muaj lawm, thiab thaum nws ua li ntawd Yauhas kuj yuav sau tej yam uas yuav los thiab. Yexus ib txwm qhia qhov kawg los ntawm qhov pib. Qhov ntawd yog tus Nws yog.

Phau Vajlugkub qhia tias Yexus yog Lo Lus. Phau ntawv thawj zaug hauv Phau Vajlugkub, Chivkeeb, txhais tias “qhov pib.” Phau ntawv kawg hauv Phau Vajlugkub yog Phau Qhia Tshwm, thiab tej qhov tseeb uas xub muab nthuav tawm hauv Phau Chivkeeb kuj raug hais txog hauv Phau Qhia Tshwm. Chivkeeb yog Alpha thiab Qhia Tshwm yog Omega, thiab ob phau ntawd ua ke yog Lo Lus, thiab Lo Lus yog Yexus, tus uas yog Alpha thiab Omega. Vajtswv txoj kev kos npe, lossis Nws lub npe, raug sau nyob hauv txhua nqe lus faj lem hauv phau Vajlugkub. Txoj kev kos npe ntawd lees paub tias qhov kaj nyob hauv nqe lus ntawd yog qhov tseeb.

Yog ib qho kev txhais ntawm ib nqe lus faj lem tsis nqa Vajtswv lub cim kos npe, uas yog Nws lub npe, uas yog Nws tus cwj pwm; yog li ntawd, qhov kev txhais ntawd tsis yog. Muaj lwm yam kev sim uas yuav tsum raug coj los siv thaum txhais Vajtswv Txoj Lus faj lem, tiam sis txawm leejtwg yuav siv yam kev sim twg los xij, qhov kev sim ntawd yuav tsum raug txhais tseg nyob hauv Vajtswv Txoj Lus. Yog tsis muaj kev sim uas tibneeg tsim, ces yuav muaj kev txhais uas tibneeg tsim tsawg dua. Yog li ntawd, vim li cas? Thiab yog dab tsi? Puas yog phau Vajlugkub txoj kev txiav txim ntawm cov ciaj uas pib rau 9/11?

Thaum Khetos qhia Nws tus kheej hauv phau Ntawv Tshwm Sim, Nws qhia tias Nws yog tus pib thiab tus xaus, thiab Nws siv tus yaj saub Yauhas los nthuav qhia tias tus cwj pwm ntawd ntawm Nws sawv cev rau dab tsi. Nws qhia tias zaj lus ntawm tag nrho phau ntawv yog ib qho kev tshwm sim txog Nws tus kheej. Nws txib Yauhas kom sau tej uas nyob muaj thaum ntawd hauv Yauhas lub ntiaj teb, thiab hauv kev ua li ntawd Yauhas yuav tab tom sau tseg txog yam uas yuav tshwm sim thaum kawg ntawm lub ntiaj teb no. Yauhas yog ib tug ntawm kaum ob tug thawj coj thaum pib ntawm pawg ntseeg Khetos, thiab yog li ntawd Yauhas tab tom ua piv txwv txog qhov kawg ntawm pawg ntseeg Khetos, uas sawv cev los ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej thiab pab neeg coob kawg nkaus hauv Tshwm Sim tshooj xya.

Qhov kev txawj xav raws li Vajluskub yog li no: Yexus yog Txojlus, uas yog txoj kev uas txhua yam raug tsim los, yog Txojlus uas ib txwm nyob nrog Nws Leej Txiv, thiab Nws kuj yog Vajluskub thiab, vim Nws yog Vajtswv Txojlus. Tus thawj yam ntxwv ntawm Khetos tus yam ntxwv uas raug nthuav tawm hauv Vajtswv Txojlus zaj lus kawg yog tias Nws qhia qhov kawg ntawm ib yam, nrog rau qhov pib ntawm tib yam ntawd. Yog tias qhov tseeb no hais txog Vajtswv tus yam ntxwv tsis raug siv rau hauv ib tug neeg txoj kev kawm Vajluskub, lawv yuav tsis muaj peev xwm paub tseeb txog qhov kev txiav txim rau cov ciaj sia yog dab tsi, thiab vim li cas nws thiaj pib rau 9/11, thiab qhov tseem ceeb dua, vim li cas nws yuav luag xaus lawm.

Ua ib yam piv txwv ntawm txoj cai Alpha thiab Omega, cov Yixayee thaum ub yog tus qauv qhia txog cov Yixayee niaj hnub no, uas yog ib qhov tseeb yaj saub uas kuj yuav raug txheeb tau tias Yixayee tiag yog tus qauv qhia txog Yixayee sab ntsuj plig. Tsis hais yuav hais li cas los xij, ob qho tib si Yixayee thaum ub uas yog tiag thiab Yixayee niaj hnub no uas yog sab ntsuj plig muaj ib zaj keeb kwm thaum pib thiab ib zaj keeb kwm thaum kawg. Peb ntawm plaub zaj keeb kwm ntawd twb dhau mus lawm, thiab tam sim no peb nyob hauv zaj keeb kwm plaub thiab zaum kawg.

Peb zaj keeb kwm yav dhau los sawv cev rau peb tug tim khawv ntawm tiam kawg hauv ntiajteb keeb kwm. Peb zaj keeb kwm yav dhau los no qhia kom paub txog tiam neeg uas raug sawv cev ua ib puas plaub caug plaub txhiab nyob hauv phau Ntawv Qhia Tshwm. Muaj lwm txoj kab keeb kwm yaj saub thiab uas hais txog ib puas plaub caug plaub txhiab thiab, tiam sis tus lej ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab muaj tus cim yaj saub uas qhia tias ib puas plaub caug plaub txhiab yog cov uas raug sawv cev raws li yaj saub los ntawm kev muab kaum ob xeem ntawm Yixayee qub tiag tiag, los xyaum nrog kaum ob tug thwjtim ntawm Yixayee ntsuj plig tshiab.

Ua ib yam piv txwv ntxiv txog Alpha thiab Omega, peb tug timtswv saum ntuj ceeb tsheej hauv Tshwmsim tshooj kaum plaub sawv cev rau ib zaj keeb kwm pib thiab xaus. Kev txav ntawm cov Millerite sawv cev rau zaj keeb kwm pib ntawm peb tug timtswv, hos kev txav ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej sawv cev rau zaj keeb kwm nyob thaum kawg ntawm txoj xov ntawm tus timtswv peb. Kev txav alpha tau tshaj tawm txog kev qhib ntawm txoj kev txiav txim xyuas ntaub ntawv thaum Lub Kaum Hli 22, 1844. Kev txav omega tau tshaj tawm txog kev qhib ntawm txoj kev txiav txim rau cov neeg ciaj, qhia tias nws pib thaum 9/11.

Ib qho piv txwv thib peb ntawm Alpha thiab Omega, uas yooj yim txhawb tau los ntawm kev tshoov siab, yog tias thaum pib muaj qhov txav mus ntawm alpha ntawm cov Millerites, zaj lus piv txwv txog kaum tug nkauj xwb tau ua tiav raws nraim li txhua lo lus. Muam White qhia txog keeb kwm ntawm cov Millerites hauv phau ntawv, The Great Controversy, nyob rau hauv lub ntsiab lus uas zaj lus piv txwv ntawd tab tom raug ua tiav nyob rau lub sijhawm ntawd. Nws qhia tias qhov txav mus ntawm omega ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej yuav kuj ua kom zaj lus piv txwv txog kaum tug nkauj xwb tiav raws nraim li txhua lo lus thiab. Peb lo lus tim khawv luv luv ntawm Khetos uas qhia tias qhov kawg zoo ib yam li qhov pib.

Thaum pib ntawm cov Ixayees thaum ub, tus Tswv tau cog lus nrog cov Henplais raws li tau sawv cev los ntawm cov ntshav rau saum cov ncej qhov rooj, uas yeej yog qhov thawj zaug uas muaj kev hais txog Tus Quaj Thaum Nruab Nrab Hmo Ntuj hauv Vajtswv Txojlus. Kev cai raus dej yog ib lub cim ntawm txoj kev sib raug zoo raws li kev cog lus nrog Khetos, thiab Povlauj qhia rau peb tias cov Henplais uas tawm hauv tebchaws Iyiv los ntawd txhua tus twb raug raus dej “hauv huab” thiab hauv “Hiavtxwv Liab.” Thaum lawv twb dhau hiavtxwv lawm lawd, lawv thiaj tau txais mov mannas, uas nrog rau lwm yam yog ib lub cim ntawm hnub Xanpataus hnub xya raws li lub ntsiab lus ntawm nws yog ib txoj kev sim.

“manna” sawv cev rau lawv thawj qhov kev sim; thiab thaum lawv poob lawv qhov kev sim thib kaum thiab kawg, thaum lawv tsis lees txais Yausuas thiab Kalees cov lus, ces tus Tswv thiaj tsis lees lawv ua Nws haiv neeg ntawm Nws txoj kev cog lus lawm, thiab tau nkag mus rau hauv txoj kev cog lus nrog Yausuas thiab Kalees. Thaum kawg lawv tau nkag mus rau hauv Tebchaws Uas Tau Cog Lus, kab ke ua kevcai txiav tawv nqaij tsis tau ua rau cov txivneej uas yug los nyob hauv plaub caug xyoo ntawd, rau qhov kab ke ntawd twb raug xaus tseg thaum qhov kev tawm tsam ntawm Kades, thiab raug rov tsa dua hauv Kades ua ntej yuav nkag mus. Qhov no yog ib lub cim ntawm Alpha thiab Omega.

Plaub caug xyoo ntawm kev mus do hau hauv tebchaws moj sab qhua pib nrog kev ntxeev siab tawm tsam Yausua thiab Kalej cov lus, thiab nws xaus nrog Mauxes kev ntxeev siab uas ntaus lub Pob Zeb, thiab li ntawd thiaj sawv cev yuam kev rau Vajtswv tus cwj pwm thiab Nws txoj haujlwm. Qhov pib ntawm cov Yixayee thaum ub yog ib qho piv txwv qhia txog qhov kawg ntawm cov Yixayee thaum ub.

Thaum kawg ntawm cov Yixayee thaum ub, Yexus raws li “Tus Tubtxib ntawm Txojlus Khi Lus” nyob hauv Malakis tshooj peb, tau los kom lees paub “txojlus khi lus” nrog coob leej rau ib lim tiam, ua kom tiav raws li Daniyees tshooj cuaj. Raws li Tus Tubtxib ntawm Txojlus Khi Lus, Khetos tau nkag los rau hauv txojlus khi lus nrog pawg ntseeg Khetos hauv keeb kwm ntawd nws tau hla dhau cov neeg ntawm txojlus khi lus qub. Thaum pib ntawm cov Yixayee thaum ub uas yog Vajtswv haiv neeg ntawm txojlus khi lus, tus Tswv tau hla dhau ib haiv neeg ntawm txojlus khi lus yav tas los thiab tau nkag los rau hauv txojlus khi lus nrog ib haiv neeg tshiab uas raug xaiv. Nws tau ua tib yam nkaus ntawd thaum kawg ntawm cov Yixayee thaum ub.

Ib lub cim ntawm ib txoj kev cog lus yog txoj kev sib yuav, thiab txij thaum yug los ntawm Khetos mus txog rau kev rhuav tshem Yeluxalees xyoo 70 AD, txoj lus faj lem nthuav tawm txog ib txoj kev sib nrauj uas maj mam nce ntxiv ntawm Vajtswv ntawm cov Yixayee qub raws li cev nqaij daim tawv. Yog li ntawd, thaum twg thiaj yog lub sijhawm uas txoj kev sib nrauj ntawd pib muaj zog tiag tiag—thaum Nws yug los, thaum Nws tuag, thaum Xatefanaus raug luag txawb pob zeb, los yog thaum Yeluxalees raug rhuav tshem?

“Nyob rau tib lub sijhawm ntawd cov neeg pe hawm Vajtswv los ntawm txhua haiv neeg nrhiav los rau hauv lub tuam tsev uas tau muab fij rau kev pe hawm Vajtswv. Nws ci ntsa iab nrog kub thiab tej pob zeb muaj nqes, yog ib daim duab pom kev zoo nkauj thiab hwjchim ci ntsa iab. Tiamsis Yehauvas twb tsis muaj nyob rau hauv lub vaj tse uas ntxim hlub ntawd lawm. Ixayees ua ib haiv neeg twb tau nrauj nws tus kheej tawm ntawm Vajtswv lawm. Thaum Khetos, ze rau thaum xaus ntawm Nws txoj haujlwm qhuab qhia hauv ntiajteb no, ntsia mus rau sab hauv lub tuam tsev zaum kawg, Nws hais tias, ‘Saib seb, nej lub tsev raug tso tseg rau nej nyob twjywm qhuav.’ Mathais 23:38. Txog thaum ntawd Nws yeej tau hu lub tuam tsev tias yog Nws Txiv lub tsev; tabsis thaum Vajtswv Leej Tub tawm ntawm cov phab ntsa ntawd mus, Vajtswv lub xub ntiag raug thim tawm mus ib txhis ntawm lub tuam tsev uas tau txhim los rau Nws lub hwjchim ci ntsa iab.” Tubtxib Tes Haujlwm, 145.

Hnub tom qab uas Khetos nkag los nrog kev yeej, Nws tau tshaj tawm tias tus Yudais lub tsev twb raug tso tseg qhuav lug, thiab txoj kev sib nrauj tau ua tiav lawm. Yog li ntawd, txoj kev sib nrauj tau ua tiav thaum hnub poob rau hnub uas Nws nkag los nrog kev yeej.

“Yeluxalees twb yog tus me nyuam uas Nws tu, thiab ib yam li ib tug txiv siab mos quaj ntsuag rau ib tug tub tsis mloog lus, Yexus kuj quaj rau lub nroog uas Nws hlub ntawd. Kuv yuav cia koj mus li cas? Kuv yuav ua li cas thiaj pom koj raug muab rau kev puam tsuaj? Puas yuav tsum cia koj mus kom puv nkaus lub khob ntawm koj txoj kev txhaum? Ib tug ntsuj plig muaj nqes heev kawg li uas, thaum piv rau nws, tej ntiajteb poob mus rau qhov tsis muaj nqes; tiam sis ntawm no yog ib haiv neeg tag nrho uas yuav ploj mus. Thaum lub hnub nrawm nqes mus rau sab hnub poob dhau ntawm qhov muag pom saum ntuj, hnub ntawm txoj kev tshav ntuj rau Yeluxalees yuav xaus lawm. Thaum pawg neeg taug kev tseem nres ntawm ntug Roob Txiv Ntoo Roj, tseem tsis tau lig dhau rau Yeluxalees los hloov siab lees txim. Tus timtswv ntawm txoj kev hlub tshua thaum ntawd tab tom qhwv nws ob tis kom nqes ntawm lub zwm txwv kub los muab chaw rau txoj kev ncaj ncees thiab txoj kev txiav txim uas yuav los sai. Tiam sis Khetos lub siab hlub loj kawg nkaus tseem thov rau Yeluxalees, uas tau saib tsis taus Nws txoj kev hlub tshua, ntxub Nws tej lus ceeb toom, thiab tab tom yuav muab nws txhais tes lo rau hauv Nws cov ntshav. Yog Yeluxalees tsuas xav hloov siab lees txim xwb, tseem tsis tau lig dhau. Thaum cov hluav taws xob kawg ntawm lub hnub tab tom yuav poob tseem nyob ntev saum lub tuam tsev, saum tej yees, thiab saum tej ncov, puas yuav tsis muaj ib tug timtswv zoo coj nws los rau ntawm tus Cawmseej txoj kev hlub, thiab tig nws txoj kev puam tsuaj mus? Lub nroog zoo nkauj thiab tsis dawb huv, uas tau muab pob zeb ntaus cov yaj saub, uas tau tsis kam lees txais Vajtswv Leej Tub, uas vim nws txoj kev tsis lees txim tab tom xauv nws tus kheej rau hauv tej saw hlau ntawm kev qhev,—hnub ntawm nws txoj kev hlub tshua twb yuav tag lawm!”

“Dua ib zaug ntxiv Vajtswv tus Ntsuj Plig hais rau Yeluxalees. Ua ntej hnub yuav xaus, muaj dua ib zaj lus tim khawv raug coj los ua tim khawv rau Khetos. Lub suab tim khawv raug tsa kom nrov, teb rau txoj kev hu los ntawm yav tag los uas yog cev Vajtswv lus. Yog Yeluxalees yuav mloog txoj kev hu ntawd, yog nws yuav txais tus Cawm Seej uas tab tom nkag los hauv nws tej rooj vag, nws tseem yuav raug cawm dim tau.

“Cov lus ceeb toom twb mus txog rau cov thawj coj hauv Yeluxalees lawm tias Yexus tab tom los ze rau hauv lub nroog nrog ib pab neeg coob kawg. Tiamsis lawv tsis muaj kev txais tos rau Vajtswv Leej Tub. Vim ntshai, lawv tawm mus ntsib Nws, vam tias yuav rhuav kom pab neeg coob tawg mus. Thaum pab neeg tab tom yuav nqes saum Roob Txiv Aulib, cov thawj coj txiav kev lawv. Lawv nug seb yog vim li cas thiaj muaj kev zoo siab nrov ncha li ntawd. Thaum lawv nug tias, ‘Tus no yog leejtwg?’ cov thwjtim, puv npo nrog tus ntsuj plig ntawm kev tshoov siab, teb lo lus nug no. Lawv rov hais dua cov lus faj lem txog Khetos nrog tej lus muaj hwjchim thiab ntxim mloog:”

“Adas yuav qhia rau koj tias, Nws yog tus poj niam noob uas yuav tsoo tus nab lub taub hau.

“Nug Aplahas, nws yuav qhia rau koj, Nws yog ‘Mekhixedek Vajntxwv Kav Xales,’ Vajntxwv ntawm Kev Thaj Yeeb. Chivkeeb 14:18.

“Yakhauj yuav qhia rau koj tias, Nws yog Shiloh ntawm xeem Yudas.”

“Yaxayas yuav qhia rau koj tias, ‘Emanu‑ees,’ ‘Tus Zoo Kawg Nkaus, Tus Kws Pab Tswv Yim, Vajtswv Muaj Hwjchim Loj, Leej Txiv Nyob Mus Ib Txhis, Tus Tub Vaj Ntxwv ntawm Kev Kaj Siab.’ Yaxayas 7:14; 9:6.”

“Yelemis yuav qhia rau koj tias, Tus Ceg ntawm Daviv, ‘Tus Tswv yog peb txoj Kev Ncaj Ncees.’ Yelemis 23:6.

“Daniyee yuav qhia rau koj tias, Nws yog tus Mexiyas.

“Hauxeya yuav qhia rau koj tias, Nws yog ‘Tus Tswv Vajtswv ntawm cov pab tub rog; Tus Tswv yog Nws lub npe nco txog.’ Hauxeya 12:5.

“Yauhas Tus Neeg Ua Kev Cai Raus Dej yuav qhia rau koj tias, Nws yog ‘Tus Menyuam Yaj ntawm Vajtswv, uas tshem tawm txoj kev txhaum ntawm lub ntiajteb.’ Yauhas 1:29.

“Tus Yehauvas tus loj kawg nkaus tau tshaj tawm ntawm Nws lub zwm txwv hais tias, ‘Nov yog Kuv Leej Tub uas Kuv hlub.’ Mathais 3:17.

“Peb, Nws cov thwjtim, tshaj tawm tias, Nov yog Yexus, tus Mexiyas, tus Tub Vaj Ntxwv ntawm txoj sia, tus Txhiv Dim ntawm lub ntiaj teb no.

“Tus thawj coj ntawm tej hwj chim ntawm qhov tsaus ntuj lees paub Nws, hais tias, ‘Kuv paub Koj yog leejtwg, yog Tus Dawb Huv ntawm Vajtswv.’ Malakau 1:24.” The Desire of Ages, 577–579.

Keeb kwm ntawm Khetos txoj Kev Nkag Los Muaj Koob Meej yog ib daim qauv piv txwv rau keeb kwm ntawm Txoj Kev Quaj Thaum Ib Tag Hmo nyob rau hauv lub caij nyoog Millerite. Nqe lus los ntawm Muam White qhia meej tias thaum txoj kev nkag ntawd pib lawm, cov neeg tau los nyob hauv kev tshoov siab ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, thiab tom qab ntawd Khetos nres thiab quaj ntsuag rau Yeluxalees. Tom qab ntawd Nws txuas ntxiv txoj kev nkag mus, thiab ces Nws raug ntsib los ntawm cov thawj coj Yudais. Kuv xav cais qee yam cwj pwm tshwj xeeb ntawm zaj keeb kwm no kom thiaj li txheeb tau cov cim-keeb uas rov tshwm sim dua hauv keeb kwm ntawm cov Millerite. Tiamsis ua ntej tshaj, kuv xav hais ib qho lus tseem ceeb txog qhov pib thiab qhov xaus. Qhov uas peb nyuam qhuav hais los ntawm Muam White sawv cev rau qhov xaus ntawm ib tshooj, thiab qhov qhib ntawm tshooj tom ntej hais li no.

“Kev caij nees yeej koob meej uas Khetos nkag mus rau hauv Yeluxalees ntawd tsuas yog ib qho duab ntxoov ntxoo tsaus me me ua ntej qhia txog Nws txoj kev los nyob hauv cov huab saum ntuj nrog hwj chim thiab koob meej, nyob nruab nrab ntawm cov tim tswv txoj kev yeej thiab cov neeg dawb huv txoj kev zoo siab xyiv fab. Ces cov lus uas Khetos tau hais rau cov pov thawj thiab cov Falixais yuav tau ua tiav tias: ‘Txij no mus nej yuav tsis pom Kuv lawm, mus txog thaum nej yuav hais tias, Foom koob hmoov rau Tus uas los hauv tus Tswv lub npe.’ Mathais 23:39. Hauv kev ua yog toog yaj saub Xekhaliyas tau raug qhia txog hnub kawg ntawm txoj kev yeej ntawd; thiab nws kuj pom txoj kev txiav txim uas yuav los rau cov uas thaum Nws thawj zaug los tau tsis lees txais Khetos tias: ‘Lawv yuav ntsia ntsoov rau Kuv tus uas lawv tau nkaug, thiab lawv yuav quaj ntsuag rau Nws ib yam li tus quaj ntsuag rau nws tib leeg tub, thiab yuav nyob hauv kev iab kev khuv xim rau Nws ib yam li tus uas iab siab rau nws thawj tug tub.’ Xekhaliyas 12:10. Khetos twb pom qhov xwm txheej no ua ntej thaum Nws ntsia lub nroog thiab quaj ntsuag rau nws. Hauv Yeluxalees txoj kev puam tsuaj ib ntus ntawd Nws pom qhov kev puas tsuaj kawg nkaus ntawm haiv neeg ntawd uas tau muaj txim rau tus Tub ntawm Vajtswv cov ntshav.”

Cov thwjtim pom qhov kev ntxub ntxaug uas cov Yudais muaj rau Khetos, tiam sis lawv tseem tsis tau pom tias qhov ntawd yuav coj mus rau yam twg. Lawv tseem tsis tau to taub txog qhov tseeb tiag ntawm Ixayees, thiab tsis tau nkag siab txog txoj kev pauj txim uas yuav poob los rau saum Yeluxalees. Khetos thiaj qhib tej no rau lawv pom los ntawm ib zaj lus qhia siv ib yam cim uas muaj lub ntsiab tob.

“Qhov kev hu kawg rau Yeluxalees twb tau ua tsis tiav lawm. Cov pov thawj thiab cov thawjcoj tau hnov lub suab yaj saub ntawm yav dhau los rov ncha los ntawm cov neeg coob coob, los teb rau lo lus nug tias, ‘Tus no yog leejtwg?’ los lawv tsis lees txais nws tias yog lub suab ntawm kev tshoov siab. Nyob hauv kev chim thiab kev xav tsis thoob lawv tau sim ua kom cov neeg ntsiag to. Muaj cov tub ceev xwm Loos nyob hauv pab neeg coob coob ntawd, thiab rau lawv Nws cov yeeb ncuab tau liam Yexus tias yog tus thawjcoj ntawm ib txoj kev ntxeev siab. Lawv hais qhia tias Nws tab tom yuav los tuav lub tuam tsev, thiab kav ua vajntxwv hauv Yeluxalees.” The Desire of Ages, 580.

Lub ntsiab lus uas kuv tsis xav kom plam yog tias Khetos txoj kev Nkag Los Rau Yeluxalees muaj Yeej Koob yog ib yam piv txwv tsis yog rau Kev Quaj Nruab Nrab Hmo Ntuj nkaus xwb hauv keeb kwm Millerite, tiam sis kuj yog rau qhov kawg ntawm lub ntiaj teb thiab. Nws raug txuas nrog Khetos txoj kev rov qab los thaum pib ntawm txhiab xyoo hauv Tshwm Sim tshooj nees nkaum, thiab kuj nrog Nws txoj kev rov qab los ua ke nrog Yeluxalees Tshiab thaum kawg ntawm txhiab xyoo. Nws kuj raug txuas nrog txoj kev tuag ntawm cov neeg phem thaum Nws txoj kev los zaum ob, thiab lawv txoj kev txiav txim zaum kawg thaum kawg ntawm txhiab xyoo. Qhov qhib ntawm nqe lus kawg hais tias, “Qhov kev hu zaum kawg rau Yeluxalees twb tau tsis muaj nqis lawm. Cov pov thawj thiab cov thawj coj tau hnov lub suab yaj saub ntawm yav dhau los ncha rov los ntawm cov neeg coob coob, teb rau lo lus nug tias, ‘Tus no yog leej twg?’ tiam sis lawv tsis lees txais nws ua lub suab ntawm Kev Tshoov Siab.”

Qhov kev hu zaum kawg ntawd yog tsis muaj txiaj ntsig, thiab qhov kev hu ntawd raug sawv cev ua “lub suab cev Vajtswv lus faj lem ntawm yav dhau los.” Cov neeg coob coob nyob rau tiam Khetos tsis lees txais lawv txoj kev hu zaum kawg, vim lawv tsis lees txais Yelemis tej lus ntuas kom rov qab los rau tej kev qub. Lawv kuj tsis kam txais txoj kev siv kab ke ntawm kab dhau kab, rau qhov cov thwjtim twb tau teb lo lus nug tias “Tus no yog leejtwg,” los ntawm kev coj ntau tus tim khawv los sib sau ua ke, kab dhau kab, ntawm no me ntsis thiab ntawm ntawd me ntsis.

Thaum Khetos pib nws txoj kev nkag mus rau hauv Yeluxalees, Nws nres ib ntus ntawm txoj kev. Qhov no pib nrog kev ua tiav ntawm tej lus faj lem thaum cov thwj tim mus nrhiav tus luj tshis rau Khetos caij. Nws yeej tsis tau caij ib tug tsiaj li, thiab tus tsiaj ntawd kuj tsis tau muaj leejtwg caij dua li. Raws li qhov laj lim tswv yim, qhov no qhia txog ib qho txuj ci tseem ceeb; vim tus tsiaj twg yuav kam cia neeg caij thawj zaug, thiab leejtwg thiaj paub tswj tau kev caij ib tug luj tshis uas tsis tau ua li ntawd dua ua ntej. Qhov no zoo ib yam li thaum cov Filitees tso ib qho khoom fij rau saum lub tsheb, nrog rau Lub Phij Xab, thiab muab ob tug nyuj uas tseem pub nyuj me noj mis khi rau nws, thiab cov ntawd yeej tsis tau rub tsheb dua li, los lawv tam sim ntawd tso cov nyuj me tseg thiab pib txoj kev rov qab xa Lub Phij Xab mus rau cov Henplais. Lub Phij Xab tab tom taug kev mus rau Yeluxalees, thiab thaum Daviv thaum kawg coj nws nkag mus rau hauv Yeluxalees, nws ua piv txwv qhia ua ntej txog Khetos txoj kev nkag los nrog yeej koob meej.

Thaum Khetos twb caij saum tus nees luav lawm, cov neeg pib nthuav lawv tej tsho rau saum txoj kev, txiav ceg ntoo xib teg los nthuav, thiab tej suab qw nrov hais tias, “Hosanna rau Leej Tub ntawm Daviv: Foom koob hmoov rau Tus uas los hauv lub npe ntawm tus Tswv! Hosanna nyob rau qhov siab tshaj plaws.” (Mathais 21:9) Cov thawj coj tawm tsam thiab thov kom Yexus txwv cov neeg coob ntawd kom ntsiag to. Lawv mus ntxiv mus, thiab Yexus nres quaj ntsuag rau noob neej uas ploj lawm, uas Yeluxalees sawv cev. Ces cov kab ke taug kev ntawd txuas ntxiv mus, thiab cov thawj coj ib zaug ntxiv los cuam tshuam, thov kom paub tias Yexus yog leej twg. Ces cov thwjtim teb rov qab nrog cov yaj saub tej lus tim khawv ib kab ntxiv rau ib kab.

Keeb kwm uas peb tab tom xyuam xim tam sim no no tau raug ua ntej los ntawm kev sawv hauv qhov tuag rov los ntawm Laxalau, uas cim txog thawj qhov kev poob siab hauv txoj kab yaj saub uas raug piav qhia hauv zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb, thiab kuj raug ua ntej los ntawm Uxas kov Lub Phij Xab, hauv txoj kab ntawm Daviv txoj kev nkag yeej koob meej mus rau hauv Yeluxalees. Thawj qhov kev poob siab ntawd muaj kev txuas nrog ib lub sij hawm ncua, thiab Khetos tau ncua thaum nws xub hnov tias Laxalau mob, ib yam li Daviv tau ncua los ntawm kev tso Lub Phij Xab tseg rau qhov chaw uas Uxas tuag mus txog thaum tom qab nws mam li rov coj nws los. Laxalau tau tuag, thiab tom qab ntawd nws raug tsa sawv hauv qhov tuag rov los. Laxalau yog tus uas tom qab ntawd coj tus luj uas Yexus caij mus rau hauv Yeluxalees.

Hauv keeb kwm ntawm cov Millerite tus tim tswv thib ob tau los txog thaum lub Plaub Hlis 19, 1844, thaum thawj zaug kev poob siab, uas cim tseg qhov pib ntawm lub sijhawm ncua. Tom qab ntawd Samuel Snow tau pib txhim kho zuj zus txoj xov ntawm Kev Quaj Thaum Ib Tag Hmo. Txoj kev txhim kho zuj zus ntawm txoj xov ntawd yog sawv cev los ntawm Khetos txoj kev nkag mus rau hauv Yeluxalees. Txoj kev nce qib ntawm Snow txoj haujlwm kuj raug sawv cev hauv kev thauj mus los ntawm lub Phij Xab, ntawm cov Filisthees mus rau lub laub, mus rau Uxas thiab thaum kawg mus rau hauv Yeluxalees.

Qhov kev nkag mus pib nrog ib zaj lus tshaj tawm ntawm cov neeg thaum cov thawj coj hais kom Khetos ua kom pab neeg nyob ntsiag to, tom qab ntawd yog Khetos quaj, ces yog zaj lus tshaj tawm ntawm cov thwj tim thaum cov thawj coj tawv ncauj nug tias Khetos yog leej twg. Qhov kev tshwm sim ntawm txoj kev tshoov siab nyob hauv cov neeg uas ua rau muaj thawj lo lus teb ntawm cov thawj coj tawv ncauj ntawd, raug rov ua dua los ntawm cov thwj tim thaum lawv coj tawm “kab saum kab” ib co neeg ua tim khawv cev lus faj lem coob heev los ntawm yav tag los. Thaum hnub poob rau hnub ntawd, cov Ixayees thaum ub raug nrauj ntawm Vajtswv lawm.

Hauv zaj keeb kwm ntawd peb raug ceeb toom tias cov thwjtim tsis tau “to taub txog txoj kev rau txim uas yuav poob los rau saum Yeluxalees.” Txoj “kev rau txim” uas yuav “poob los rau saum Yeluxalees” ntawd tau muab qhia rau cov thwjtim los ntawm “ib qho piv txwv tseem ceeb heev.” Qhov piv txwv tseem ceeb ntawd yog kev foom tsis zoo rau tsob txiv ncuavpias. Kev puastsuaj ntawm Yeluxalees, uas cov thwjtim tseem tsis tau to taub, tau raug muab piv txwv los ntawm kev foom tsis zoo rau tsob txiv ncuavpias, thiab kuj yog los ntawm zaj lus piv txwv uas Khetos twb tau qhia yav tas los hais txog tsob txiv ncuavpias.

“Lo lus ceeb toom no yog rau txhua tiam txhua lub sijhawm. Tes haujlwm uas Khetos tau foom phem rau tsob ntoo uas yog Nws lub hwjchim tus kheej tau tsim los, sawv ua ib lo lus ceeb toom rau txhua pawg ntseeg thiab rau txhua tus Khixatia. Tsis muaj leejtwg yuav ua neej raws li Vajtswv txoj kevcai tau yog tsis pabcuam rau lwm tus. Tiamsis muaj coob leej uas tsis coj raws li Khetos txoj sia muaj kev khuvleej thiab tsis qia dub. Muaj ib txhia uas xav tias lawv tus kheej yog cov Khixatia zoo tshaj plaws, los lawv tsis to taub tias yam twg thiaj yog kev ua haujlwm rau Vajtswv. Lawv npaj thiab kawm xyuas kom haum lawv tus kheej siab. Lawv ua txhua yam tsuas yog hais txog lawv tus kheej xwb. Lub sijhawm muaj nqes rau lawv tsuas yog raws li lawv khaws tau rau lawv tus kheej. Nyob hauv txhua yam haujlwm hauv lub neej no, qhov no yog lawv lub hom phiaj. Tsis yog rau lwm tus, tabsis yog rau lawv tus kheej, lawv thiaj ua haujlwm pabcuam. Vajtswv tsim lawv los kom ua neej nyob hauv ib lub ntiajteb uas yuav tsum muaj kev pabcuam uas tsis qia dub. Nws tsa kom lawv pab lawv tej phoojywg tibneeg hauv txhua txojkev uas ua tau. Tiamsis tus kheej loj heev ua rau lawv tsis pom ib yam dabtsi ntxiv lawm. Lawv tsis txuas nrog tibneeg. Cov uas ua neej li no rau tus kheej zoo ib yam li tsob txiv athi uas ua txhua yam kom zoo li muaj tiag, tiamsis tsis txi txiv li. Lawv coj raws li txhua yam qauv ntawm kev pehawm, tabsis tsis muaj kev hloov siab lees txim lossis kev ntseeg. Hauv lawv tej lus lees paub, lawv hwm Vajtswv txoj kevcai, tabsis tsis muaj kev mloog lus. Lawv hais, tabsis lawv tsis ua. Hauv txoj lus txiav txim uas raug hais rau tsob txiv athi, Khetos qhia tias qhov kev dag ua txuj no ntxub heev npaum li cas hauv Nws lub qhov muag. Nws tshaj tawm tias tus neeg txhaum uas qhib lug pom tseeb tseem muaj txim tsawg dua tus uas lees tias ua haujlwm pab Vajtswv, tiamsis tsis txi txiv rau Nws lub yeeb koob.”

“Zaj lus piv txwv txog tsob txiv cev, uas tau hais ua ntej Khetos mus xyuas lub nroog Yeluxalees, muaj kev txuas ncaj qha nrog zaj lus qhia uas Nws tau qhia thaum Nws foom phem rau tsob ntoo uas tsis txi txiv.” The Desire of Ages, 584.

Tom qab qhov kev sib ntsib zaum kawg nrog cov thawj coj, Yexus thim mus thov Vajtswv tag hmo, ces thaum sawv ntxov, thaum Nws taug kev hla tsob ntoo txiv cev, Nws foom phem rau nws.

“Tsis tau txog lub caij uas txiv athi siav, tsuas yog nyob rau qee thaj chaw xwb; thiab saum tej toj siab ib ncig lub nroog Yeluxalees yeej hais tau tseeb tias, ‘Lub sij hawm ntawm txiv athi tseem tsis tau txog.’ Tiamsis hauv lub vaj txiv hmab txiv ntoo uas Yexus tuaj txog ntawd, muaj ib tsob ntoo zoo nkaus li nyob ua ntej dua tag nrho lwm tsob. Nws twb muaj nplooj puv nkaus lawm. Qhov xwm ntawm tsob txiv athi yog tias ua ntej nplooj qhib tawm, cov txiv uas tab tom hlob twb tshwm los lawm. Yog li ntawd, tsob ntoo uas muaj nplooj puv npo no thiaj qhia tau kev cia siab tias muaj txiv zoo hlob tiav lawm. Los nws qhov zoo li ntawd yog kev dag ntxias. Thaum Yexus tshuaj xyuas nws tej ceg, txij ceg qis tshaj mus txog tus ceg me saum kawg, Nws pom tias ‘tsis muaj dabtsi li tsuas yog nplooj xwb.’ Nws tsuas yog ib pawg nplooj uas ua tawm yam khav theeb, tsis muaj dabtsi tshaj ntawd lawm.”

“Khetos tau hais ib lo lus foom phem uas ua rau nws qhuav tuag. Nws hais tias, ‘Tsis txhob cia ib tug neeg twg noj tau txiv ntawm koj ntxiv mus ib txhis li lawm.’ Tag kis sawv ntxov tom qab ntawd, thaum tus Cawmseej thiab Nws cov thwjtim rov taug kev mus rau hauv lub nroog dua, cov ceg uas qhuav tuag thiab cov nplooj uas nyo zuj zus tau ntes lawv lub siab. ‘Xib Hwb,’ Petus hais tias, ‘saib seb, tsob txiv cev uas Koj tau foom phem ntawd twb qhuav tuag lawm.’”

“Yexus Khetos txoj kev ua uas foom phem rau tsob txiv cev tau ua rau cov thwjtim xav tsis thoob. Rau lawv mas nws zoo li tsis phim Nws tej kev thiab Nws tej hauj lwm li. Muaj ntau zaus lawv tau hnov Nws tshaj tawm tias Nws tsis yog los txiav txim rau lub ntiajteb, tiam sis kom lub ntiajteb thiaj yuav dim dhau los ntawm Nws. Lawv nco txog Nws cov lus hais tias, ‘Leej Tub ntawm neeg tsis tau los ua kom neeg txoj sia puastsuaj, tiam sis los cawm lawv.’ Luka 9:56. Nws tej hauj lwm uas zoo kawg nkaus yeej tau ua los kho kom rov qab, tsis yog los rhuav tshem. Cov thwjtim tsuas yog paub Nws ua tus uas rov kho kom zoo, tus Kho Mob xwb. Qhov kev ua no sawv ib leeg xwb. Qhov no yog muaj lub hom phiaj dabtsi? lawv thiaj nug li ntawd.”

Vajtswv “zoo siab rau txoj kev hlub tshua.” “Raws li kuv muaj sia nyob, tus Tswv Vajtswv hais tias, kuv tsis zoo siab rau txoj kev tuag ntawm tus neeg phem.” Micah 7:18; Ezekiel 33:11. Rau Nws, txoj hauj lwm ntawm kev rhuav tshem thiab kev tshaj tawm txog kev txiav txim yog ib “txoj hauj lwm txawv.” Isaiah 28:21. Tiamsis yog nyob hauv txoj kev hlub tshua thiab txoj kev hlub uas Nws tsa daim ntaub thaiv ntawm yav tom ntej tawm, thiab qhia rau tib neeg paub txog tej txiaj ntsig ntawm txoj kev ua txhaum.

“Kev foom tsis zoo rau tsob txiv cev yog ib zaj lus piv txwv uas ua tawm los. Tsob ntoo qhuav qhawv ntawd, uas nthuav nws tej nplooj zoo li muaj hwjchim dag ntxias rau ntawm Khetos lub ntsej muag kiag, yog ib lub cim sawv cev rau haiv neeg Yudais. Tus Cawmseej xav kom Nws cov thwjtim pom meej txog qhov ua rau Ixayees raug puastsuaj thiab txog qhov tseeb ruaj khov tias nws txoj kev puastsuaj yuav los. Vim li no Nws thiaj pub rau tsob ntoo ntawd muaj yam ntxwv ntawm kev ncaj ncees thiab kev txhaum, thiab ua kom nws los ua tus piav qhia txog qhov tseeb saum ntuj ceeb tsheej. Cov Yudais sawv tawm txawv ntawm txhua haiv neeg, tshaj tawm tias lawv mloog lus rau Vajtswv. Lawv tau txais kev hlub tshwj xeeb ntawm Nws, thiab lawv thov tias lawv muaj kev ncaj ncees tshaj txhua haiv neeg. Tiamsis lawv twb raug kev hlub lub ntiajteb thiab kev ntshaw nyiaj txiag ua kom phem lawd. Lawv khav txog lawv txoj kev paub, tiamsis lawv tsis paub txog tej yam uas Vajtswv xav kom ua, thiab puv npo rau hauv kev ua neeg siab ob sab. Zoo ib yam li tsob ntoo qhuav qhawv ntawd, lawv nthuav lawv tej ceg uas zoo li muaj koob meej cuav tsa siab, zoo nkaus li nplua mias thiab ntxim saib heev, tiamsis lawv tsis txi txiv ib yam li ‘tsuas muaj nplooj xwb.’ Kev ntseeg Yudais, nrog nws lub tuam tsev uas muaj koob meej, nws tej thaj txi ntuj dawb huv, nws cov pov thawj hnav mom siab, thiab nws tej kab ke uas ua rau tibneeg qhuas qas, yeej zoo nkauj tiag tiag rau sab nraud, tiamsis kev txo hwjchim, kev hlub, thiab kev ua siab dawb siab zoo ho tsis muaj li.” The Desire of Ages, 581, 582.

Peb tau pib los ntawm kev tsa ob lo lus nug uas peb tseem tab tom teb. Cov lus nug ntawd yog, “Vim li cas txoj kev txiav txim rau cov ciaj sia thiaj li pib rau 9/11? Txoj kev txiav txim rau cov ciaj sia raws li Vajlugkub yog dab tsi?”

Ob peb kab lus faj lem uas peb nyuam qhuav muab tso rau ntawd yog cov tim khawv hauv phau Vajlugkub hais txog txoj kev txiav txim rau cov muaj sia nyob. Cov kab lus faj lem ntawd hais txog ntau yam tshaj li tsuas yog “A, B, C” ntawm txoj kev txiav txim xwb, tiam sis ua ntej no peb tab tom teb cov lus nug txog 9/11 thiab txoj kev txiav txim rau cov muaj sia nyob.

“‘Kuv ntsia saib,’ tus yaj saub Daniyees hais tias, ‘mus txog thaum tej zwm txwv raug muab tso tseg, thiab Muaj Ib Tug uas yog Tus Laus Hnub nyoog zaum lawm: Nws tej tsoos tsho dawb paug ib yam li daus, thiab plaub hau saum Nws taub hau zoo li yaj ntaub ntshiab huv; Nws lub zwm txwv yog nplaim taws kub, thiab nws tej log yog hluav taws cig kub lug. Muaj ib tug dej hluav taws ntws tawm thiab tawm tuaj ntawm Nws xub ntiag: txhiab txhiab tus ua haujlwm rau Nws, thiab kaum txhiab npaug kaum txhiab tus sawv ntawm Nws xub ntiag: lub rooj txiav txim raug tsa, thiab tej phau ntawv raug qhib.’ Daniyees 7:9, 10, R.V.”

“Yog li no tau muab nthuav tawm rau tus yaj saub pom hauv kev ua yog toog pom txog hnub loj thiab hnyav ntawd, thaum tej cwj pwm thiab tej neej ntawm tibneeg yuav dhau los raug tshuaj xyuas ua ntej tus Txiav Txim ntawm tag nrho lub ntiajteb, thiab rau txhua tus tibneeg yuav raug muab txim rov qab ‘raws li nws tej haujlwm.’ Tus Uas Muaj Hnub Nyoog Kawg Kawg yog Vajtswv Leej Txiv. Tus sau nkauj nkauj qhuas hais tias: ‘Ua ntej tej roob raug tsim tawm los, lossis ua ntej Koj tau tsim lub ntiajteb thiab lub qab ntuj khwb, txij ib txhis mus txog ib txhis, Koj yog Vajtswv.’ Ntawv Nkauj 90:2. Nws yog tus ntawd, tus keeb ntawm txhua yam muaj txojsia, thiab tus dej txhawv ntawm txhua txoj kevcai, uas yuav los ua tus kav hauv txoj kev txiav txim. Thiab cov timtswv dawb huv ua cov tub qhe thiab cov timkhawv, coob txog ‘kaum txhiab npaug kaum txhiab, thiab txhiab txhiab,’ tuaj koom lub tsev txiav txim loj no.”

“‘Thiab, saib maj, muaj ib tug zoo li Neeg Leej Tub los nrog tej huab saum ntuj los, thiab Nws los cuag Tus Qub Hnub Nyoog, thiab lawv coj Nws los ze ntawm Nws xub ntiag. Thiab raug muab txoj cai kav, thiab hwjchim ci ntsa iab, thiab ib lub nceeg vaj rau Nws, kom txhua haiv neeg, txhua tebchaws, thiab txhua yam lus, yuav tsum ua haujlwm rau Nws: Nws txoj cai kav yog txoj cai kav uas nyob mus ib txhis, uas yuav tsis ploj mus li.’ Daniel 7:13, 14. Kev los ntawm Khetos uas tau piav tseg ntawm no tsis yog Nws txoj kev los zaum ob los rau ntiajteb. Nws los cuag Tus Qub Hnub Nyoog saum ntuj ceeb tsheej kom txais txoj cai kav thiab hwjchim ci ntsa iab thiab ib lub nceeg vaj, uas yuav raug muab rau Nws thaum kawg ntawm Nws tes haujlwm ua tus Neeg Nruab Nrab. Yog txoj kev los no, tsis yog Nws txoj kev los zaum ob rau ntiajteb, uas tau raug hais tseg hauv lus faj lem tias yuav muaj tshwm sim thaum xaus ntawm 2300 hnub hauv xyoo 1844. Nrog cov timtswv saum ntuj ceeb tsheej ua ke nrog Nws, peb tus Pov Thawj Hlob loj nkag mus rau hauv qhov chaw dawb huv tshaj plaws, thiab nyob ntawd tshwm rau ntawm Vajtswv xub ntiag los ua tiav tej haujlwm kawg ntawm Nws txoj hauj lwm ua qhev teev ntuj sawv cev rau tibneeg—ua txoj haujlwm ntawm kev txiav txim tshuaj xyuas thiab ua kev theej txhoj rau txhua tus uas raug qhia tias tsim nyog txais nws tej txiaj ntsig.”

“Hauv kev pabcuam uas yog tus qauv xwb, tsuas yog cov uas twb tau los cuag Vajtswv nrog kev lees txim thiab kev hloov siab lees txim, thiab uas lawv tej kev txhaum, los ntawm cov ntshav ntawm txoj kev fij txi rau kev txhaum, raug xa mus rau hauv lub chaw dawb huv, thiaj muaj feem rau hauv kev pabcuam ntawm Hnub Theej Txhoj. Yog li ntawd, nyob rau hnub loj ntawm txoj kev theej txhoj kawg thiab txoj kev txiav txim tshuaj xyuas, tsuas yog cov xwm txheej ntawm cov uas lees tias yog Vajtswv haiv neeg xwb thiaj raug coj los xav txog. Kev txiav txim rau cov neeg phem yog ib txoj haujlwm txawv thiab cais nyias, thiab nws tshwm sim rau ib lub sijhawm tom qab. ‘Kev txiav txim yuav tsum pib ntawm Vajtswv tsev: thiab yog tias nws xub pib ntawm peb, ces qhov kawg ntawm cov uas tsis mloog txoj moo zoo yuav zoo li cas?’ 1 Peter 4:17.

“Cov phau ntawv sau cia nyob saum ntuj ceeb tsheej, uas sau npe thiab tej dejnum ntawm tibneeg tseg rau hauv, yog yam uas yuav txiav txim rau kev txiav txim plaub ntug. Tus yaj saub Daniyee hais tias: ‘Lub tsev hais plaub txiav txim twb raug tsa, thiab cov phau ntawv raug qhib lawm.’ Tus uas tau txais kev tshwm sim, thaum piav txog tib qhov xwm txheej ntawd, ntxiv tias: ‘Tseem muaj dua ib phau ntawv raug qhib, uas yog phau ntawv txoj sia: thiab cov neeg tuag raug txiav txim raws li tej uas tau sau rau hauv cov phau ntawv ntawd, raws li lawv tej haujlwm.’ Tshwmsim 20:12.”

“Phau ntawv txoj sia muaj cov npe ntawm txhua tus uas tau muaj dua los nkag los ua Vajtswv tes haujlwm. Yexus tau hais kom Nws cov thwjtim tias: ‘Cia li zoo siab, rau qhov nej tej npe twb raug sau cia rau saum ntuj lawm.’ Luka 10:20. Paulus hais txog nws cov npoj yaig uas ncaj ncees, ‘cov uas lawv tej npe nyob hauv phau ntawv txoj sia.’ Filipis 4:3. Daniyees, thaum ntsia mus txog ‘ib lub sijhawm kev txom nyem, yam uas tsis tau muaj dua li ntawd,’ tshaj tawm tias Vajtswv haiv neeg yuav raug cawm dim, ‘txhua tus uas yuav pom muaj npe sau cia hauv phau ntawv.’ Thiab tus uas tau txais txoj kev tshwm sim hais tias tsuas yog cov neeg uas lawv tej npe ‘raug sau cia rau hauv tus Menyuam Yaj phau ntawv txoj sia’ xwb thiaj yuav nkag tau mus rau hauv Vajtswv lub nroog. Daniyees 12:1; Tshwmsim 21:27.”

“‘Ib phau ntawv nco’ raug sau cia rau ntawm Vajtswv xub ntiag, uas muaj sau tseg hauv ntawd txog tej haujlwm zoo ntawm ‘cov uas ntshai tus Tswv, thiab cov uas xav txog Nws lub npe.’ Malachi 3:16. Lawv tej lus ntawm txojkev ntseeg, lawv tej dejnum ntawm txojkev hlub, raug sau cia saum ntuj ceeb tsheej. Nehemihais hais txog qhov no thaum nws hais tias: ‘Kuv tus Vajtswv, thov nco ntsoov kuv, … thiab txhob lwv tawm kuv tej haujlwm zoo uas kuv tau ua rau lub tuam tsev ntawm kuv tus Vajtswv.’ Nehemihais 13:14. Hauv phau ntawv nco ntawm Vajtswv, txhua txoj haujlwm ncaj ncees raug khaws cia mus ib txhis. Nyob ntawd, txhua txoj kev ntxias uas raug tiv tseg, txhua yam kev phem uas raug kov yeej, txhua lo lus ntawm txojkev hlub tshua mos muag uas raug hais tawm, raug sau cia ncaj ncees. Thiab txhua txoj haujlwm txi, txhua txojkev txom nyem thiab kev quaj ntsuag uas raug nyiaj vim Khetos lub hom phiaj, raug sau cia. Tus sau nkauj nkauj hais tias: ‘Koj suav kuv tej kev khiav ncig: thov muab kuv tej kua muag rau hauv Koj lub hwj: lawv puas tsis nyob hauv Koj phau ntawv?’ Phau Ntawv Nkauj 56:8.”

“Tseem kuj muaj ib daim ntawv sau tseg txog tej kev txhaum ntawm tibneeg. ‘Vajtswv yuav coj txhua txoj hauj lwm los rau hauv kev txiav txim, nrog rau txhua yam uas zais cia, txawm yog yam zoo los yog yam phem.’ ‘Txhua lo lus tsis muaj nqis uas tibneeg hais, lawv yuav tsum muab tus lej txog tej ntawd rau hnub txiav txim.’ Tus Cawmseej hais tias: ‘Vim ntawm koj cov lus koj yuav raug suav tias ncaj ncees, thiab vim ntawm koj cov lus koj yuav raug txiav txim txim.’ Ecclesiastes 12:14; Matthew 12:36, 37. Tej kev npaj zais cia thiab tej kev txhawb siab hauv siab yuav tshwm tawm hauv daim ntawv sau uas tsis yuam kev; rau qhov Vajtswv ‘yuav coj tej yam zais ntawm qhov tsaus ntuj los rau qhov pom kev, thiab yuav ua kom tej kev xav hauv siab tshwm tseeb.’ 1 Corinthians 4:5. ‘Saib seb, twb sau cia ntawm Kuv xub ntiag lawm, … nej tej kev txhaum, thiab tej kev txhaum ntawm nej cov yawg koob ua ke, tus Tswv hais li ntawd.’ Isaiah 65:6, 7.”

“Txhua tus neeg txoj hauj lwm raug coj los tshuaj xyuas rau ntawm Vajtswv xub ntiag thiab raug sau tseg raws li kev ncaj ncees los sis kev tsis ncaj ncees. Ntawm ib sab ntawm txhua lub npe hauv cov ntawv ntuj ceeb tsheej raug sau cia nrog qhov tseeb txaus ntshai kawg nkaus txhua lo lus tsis yog, txhua txoj kev ua qia dub, txhua tes dej num uas tsis tau ua tiav, thiab txhua txoj kev txhaum zais, nrog rau txhua yam kev dag ntxias muaj tswv yim. Cov lus ceeb toom los sis lus qhuab ntuas uas ntuj ceeb tsheej xa los uas raug tsis quav ntsej, tej lub sij hawm uas nkim pov tseg, tej lub sijhawm zoo uas tsis tau siv kom muaj nqis, txoj kev cuam tshuam uas tau siv rau qhov zoo los sis rau qhov phem, nrog rau nws cov txiaj ntsig uas ncav mus deb kawg, txhua yam no tus tim tswv uas sau ntawv tau sau cia tseg.”

“Vajtswv txoj kevcai yog tus qauv uas tibneeg tus cwjpwm thiab lawv txoj sia yuav raug sim raws hauv txoj kev txiav txim. Tus neeg txawj ntse hais tias: ‘Ntshai Vajtswv, thiab ceev Nws tej lus txib: rau qhov no yog tibneeg tes haujlwm huvsi. Vim Vajtswv yuav coj txhua yam haujlwm los rau hauv txoj kev txiav txim.’ Ecclesiastes 12:13, 14. Tus timthawj Yakaunpaus ntuas nws cov kwvtij tias: ‘Nej yuav tsum hais li no, thiab ua li no, zoo li cov uas yuav raug txiav txim raws txoj kevcai uas pub kev ywj pheej.’ James 2:12.”

“Cov uas nyob hauv txoj kev txiav txim raug suav tias ‘tsim nyog’ yuav muaj feem hauv txoj kev sawv rov los ntawm cov ncaj ncees. Yexus hais tias: ‘Cov uas raug suav tias tsim nyog kom tau lub ntiajteb ntawd, thiab txojkev sawv hauv qhov tuag rov qab los, … lawv zoo ib yam li cov timtswv saum ntuj; thiab lawv yog Vajtswv cov me nyuam, vim lawv yog cov me nyuam ntawm txojkev sawv rov los.’ Lukas 20:35, 36. Thiab dua thiab Nws tshaj tawm tias ‘cov uas tau ua qhov zoo’ yuav tawm los ‘rau txojkev sawv rov los uas yog txojsia.’ Yauhas 5:29. Cov neeg ncaj ncees uas tuag lawm yuav tsis raug tsa sawv rov los kom txog thaum tom qab txoj kev txiav txim uas lawv raug suav tias tsim nyog rau ‘txojkev sawv rov los uas yog txojsia.’ Vim li no lawv yuav tsis nyob tim ntsej tim muag ntawm lub rooj txiav txim thaum lawv tej ntaub ntawv raug tshuaj xyuas thiab lawv tej rooj plaub raug txiav txim.”

“Yexus yuav tshwm los ua lawv tus neeg sawv cev, los thov rau lawv xub ntiag Vajtswv. ‘Yog leejtwg ua txhaum, peb muaj tus neeg sawv cev nrog Leej Txiv, yog Yexus Khetos tus ncaj ncees.’ 1 John 2:1. ‘Rau qhov Khetos tsis tau nkag mus rau hauv tej chaw dawb huv uas yog neeg txhais tes ua, uas tsuas yog tus yam ntxwv ntawm yam tseeb xwb; tiam sis Nws tau nkag mus rau hauv ntuj ceeb tsheej nws tus kheej, nim no los tshwm nyob rau ntawm Vajtswv xub ntiag rau peb.’ ‘Yog li ntawd Nws thiaj muaj peevxwm cawm tau kiag li cov uas los cuag Vajtswv los ntawm Nws, vim Nws ibtxwm muaj sia nyob los thov pab rau lawv.’ Hebrews 9:24; 7:25.”

“Thaum tej phau ntawv keeb kwm raug qhib hauv txoj kev txiav txim, txoj sia ntawm txhua tus uas tau ntseeg Yexus raug coj los tshuaj xyuas nyob ntawm Vajtswv xub ntiag. Pib ntawm cov uas xub nyob saum ntiajteb no, peb Tus Kws Sawv Cev nthuav tawm txhua tiam neeg ib tiam dhau ib tiam, thiab xaus nrog cov uas tseem ciaj sia. Txhua lub npe raug hais tawm, txhua rooj plaub raug tshuaj xyuas kom meej. Muaj cov npe raug lees txais, muaj cov npe raug tsis lees txais. Thaum leejtwg tseem muaj tej kev txhaum nyob tseg rau hauv tej phau ntawv keeb kwm, yam tsis tau hloov siab lees txim thiab tsis tau txais kev zam txim, lawv lub npe yuav raug lwv tawm hauv phau ntawv txoj sia, thiab cov keeb kwm ntawm lawv tej haujlwm zoo yuav raug lwv tawm hauv phau ntawv uas Vajtswv nco txog. Tus Tswv tau tshaj rau Mauxes hais tias: ‘Tus twg tau ua txhaum tawm tsam Kuv, tus ntawd Kuv yuav lwv tawm hauv Kuv phau ntawv.’ Khiavdim 32:33. Thiab tus yaj saub Exekees kuj hais tias: ‘Thaum tus ncaj ncees tig mus ntawm nws txoj kev ncaj ncees, thiab ua kev phem, … txhua txoj kev ncaj ncees uas nws tau ua yuav tsis raug hais txog li.’ Exekees 18:24.” The Great Controversy, 479–483.

Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no thiab teb cov lus nug uas tau tsa los hauv tsab xov xwm tom ntej ntawm zaj txheej no.