Qhov ntsiab uas kuv tau taw qhia tias tej zaum Stephen Haskell tsis tau pom, txawm yog nws tau txhawb nqa nws los ntawm qhov uas nws lees paub tej qhov tseeb uas coj qhov tseeb no los rau qhov pom kev, yog tias hauv keeb kwm ntawm thaum kawg ntawm Ixayees thaum ub, koj tib lub sijhawm kuj pom qhov pib ntawm Ixayees niaj hnub no sib tshooj rau tib lub sijhawm hauv keeb kwm ntawd. Thaum Khetos tab tom lees paub txoj kev cog lus nrog coob leej rau ib lub lim tiam (ob txhiab tsib puas nees nkaum hnub), Ixayees thaum ub tab tom ua neej raws li Laodicea txoj kev paub dhau los, nyob ntawm ntug kev raug nti tawm ntawm tus Tswv lub qhov ncauj. Tib lub sijhawm ntawd, Ixayees niaj hnub no tab tom ua neej raws li Ephesus txoj kev paub dhau los. Laodicea ntawm Ixayees thaum ub tab tom raug muab tawg khiav mus, hos Ephesus ntawm Ixayees niaj hnub no tab tom raug sau los ua ke hauv tib zaj keeb kwm ntawd xwb.

Thiab “yog” yog koj tab tom xav tsis thoob, kuv yeej paub tias lub lim tiam uas Khetos tau lees paub txoj kev cog lus raws li kev ua tiav ntawm Daniyees tshooj cuaj, uas pib ntawm Nws txoj kev cai raus dej thiab xaus nrog Xatefanaus raug muab pob zeb ntaus tuag, tsis yog ib lub sijhawm tiag tiag muaj ob txhiab tsib puas nees nkaum hnub, tiam sis raws li lus faj lem mas yeej yog kiag li, rau qhov raws li lus faj lem ib xyoos sib npaug peb puas rau caum hnub. Peb puas rau caum hnub muab xya npaug yog ob txhiab tsib puas nees nkaum hnub, thiab “qhov nruab nrab kiag” ntawm lub lim tiam raws lus faj lem ntawd yog tus ntoo khaub lig. Raws li lus faj lem Khetos tau muab tus ntoo khaub lig tso rau qhov nruab nrab kiag ntawm lub sijhawm raws lus faj lem uas muaj ob txhiab tsib puas nees nkaum hnub, li no qhia tias “xya lub sijhawm” hauv Levis Kevcai nees nkaum rau raug tsim tsa thiab txhawb nqa los ntawm Khetos tus ntoo khaub lig. Nws tsis yog ib qho xwm txheej uas thaum Muam White qhia, raws li nws ua tiag tiag, tias ob daim ntawv dawb huv ntawm Habakkuk; daim chart xyoo 1843 thiab daim chart xyoo 1850 muaj zaj lus faj lem ob txhiab tsib puas nees nkaum xyoo nyob rau hauv nruab nrab kiag ntawm daim chart, thiab ob daim chart ntawd muaj tus ntoo khaub lig nyob hauv nruab nrab kiag ntawm daim duab qhia ntawd.

“Phau Vajlugkub muaj txhua txoj kevcai thiab txhua txoj ntsiab cai uas tibneeg yuav tsum nkag siab kom thiaj tsim nyog rau lub neej no lossis rau lub neej uas yuav los tom ntej. Thiab txhua tus yeej muaj peevxwm to taub tau cov ntsiab cai no. Tsis muaj leejtwg uas muaj tus ntsujplig txaus siab rau nws tej lus qhuab qhia yuav nyeem ib nqe twg hauv Phau Vajlugkub yam tsis tau txais los ntawm ntawd ib lub tswv yim uas pab tau. Tiamsis txoj kev qhuab qhia uas muaj nqis tshaj plaws hauv Phau Vajlugkub tsis yog yam yuav tau los ntawm kev kawm ib ntus ib pliag lossis kawm tawg ua tej ntu uas tsis txuas sib. Nws txoj kev tseeb loj heev uas sib txuas ua ib lub cev tsis tau muab nthuav tawm li uas tus nyeem ceev nrooj lossis tus uas tsis quavntsej yuav pom tau. Ntau yam ntawm nws tej khoom muaj nqis nyob deb hauv qab nplaim, thiab yuav muab tau los tsuas yog los ntawm kev tshawb nrhiav mob siab thiab kev siv zog tsis tu ncua xwb. Cov kev tseeb uas ua ke los ua qhov loj kawg nkaus yuav tsum raug tshawb nrhiav thiab muab khaws ua ke, ‘ib qho me ntsis ntawm no, thiab ib qho me ntsis ntawm ntawd.’ Yaxayas 28:10.”

“Thaum raug tshawb nrhiav tawm li no thiab coj los sib sau ua ke, lawv yuav pom tias haum ib leeg rau ib leeg zoo kawg nkaus. Txhua Txoj Moo Zoo yog ib qho ntxiv rau lwm cov, txhua zaj lus faj lem yog ib qho piav qhia txog lwm zaj, txhua qhov tseeb yog kev nthuav dav ntawm qee qhov tseeb lwm yam. Cov cim thiab qauv ntawm txoj kevcai Yudais raug ua kom meej los ntawm txoj moo zoo. Txhua lub ntsiab cai hauv Vajtswv Txojlus muaj nws qhov chaw, txhua qhov tseeb muaj nws qhov kev cuam tshuam. Thiab tag nrho lub qauv ntawd, hauv nws txoj kev npaj thiab txoj kev ua tiav, ua tim khawv txog nws Tus Sau. Tsis muaj ib lub siab twg tsuas yog tus ntawm Tus Tsis Kawg thiaj yuav xav tau lossis tsim tau ib lub qauv zoo li ntawd.” Education, 123.

Ntxiv rau txoj cai hais tias txhua pawg ntseeg xya pawg raug rov hais dua hauv keeb kwm Millerite thiab kuj nyob hauv peb keeb kwm thiab, tseem muaj dua ib txoj cai tseem ceeb uas thawj tiam Adventism tau lees paub. Txoj cai ntawd qhia tias Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv siv cov kab yaj saub “sab hauv thiab sab nraud” ntawm tib keeb kwm los nthuav qhia qhov tseeb. Miller tau pom qhov no thiab tau qhia ncaj qha txog nws. Nws tau qhia kom raug tias xya lub cim ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm sawv cev rau ib keeb kwm uas mus ib txhij nrog cov pawg ntseeg, tiam sis hauv daim duab piv txwv uas mus ib txhij ntawd, cov cim sawv cev rau ib qho tseeb sab nraud hos cov pawg ntseeg sawv cev rau ib qho tseeb sab hauv ntawm tib keeb kwm ntawd. Uriah Smith kuj hais txog txoj cai no thiab siv cov lus “sab hauv” thiab “sab nraud,” uas rau kuv pom tias yog txoj kev zoo tshaj plaws los qhia ob kab uas mus ib txhij ntawd.

“Cov cib raug nthuav qhia rau peb pom nyob hauv tshooj 4, 5, thiab 6 ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm. Cov xwm txheej uas raug nthuav tawm hauv qab cov cib no raug coj los rau hauv kev pom nyob hauv Qhia Tshwm 6, thiab nqe thawj ntawm Qhia Tshwm 8. Pom tseeb tias lawv npog cov xwm txheej uas pawg ntseeg muaj feem xyuam nrog txij thaum pib ntawm lub caij nyoog no mus txog hnub Khetos los.”

“Thaum xya pawg ntseeg qhia txog keeb kwm sab hauv ntawm pawg ntseeg, xya lub foob qhia kom pom cov xwm txheej loj hauv nws keeb kwm sab nraud.” Uriah Smith, The Biblical Institute, 253.

Tam sim no peb yuav pib peb txoj kev xav txog xya pawg ntseeg. Nws yog ib qho tseem ceeb kom pom tias thawj ob pawg ntseeg, thiab dua ib zaug ntxiv, pawg ntseeg thib peb thiab thib plaub, muaj ib txoj kev sib raug zoo ntawm “qhov ua rau” thiab “qhov tshwm sim” uas yuam kom yuav tsum muab lawv los xav ua ke. Xamuna yog pawg ntseeg uas sawv cev rau cov uas raug Loos tsim txom, thiab Efexaus yog pawg ntseeg uas coj txoj moo zoo mus thoob plaws lub ntiaj teb.

“Nyob hauv Antioch yog qhov uas cov thwjtim raug hu ua Khixatia thawj zaug. Lub npe ntawd raug muab rau lawv vim Khetos yog lub ntsiab tseem ceeb ntawm lawv txoj kev qhuab qhia, lawv txoj kev qhia, thiab lawv txoj kev sib tham. Tas li lawv rov hais dua txog tej xwm txheej uas tau muaj tshwm sim nyob rau hauv hnub uas Nws ua hauj lwm hauv lub ntiaj teb no, thaum Nws cov thwjtim tau txais koob hmoov los ntawm Nws qhov kev nyob nrog lawv ntawm tus kheej. Lawv niaj hnub tsis nkees nkees nyob twj ywm xav txog Nws tej lus qhuab qhia thiab Nws tej txuj ci tseem ceeb ntawm kev kho mob. Nrog daim di ncauj tshee hnyo thiab lub qhov muag muaj kua muag, lawv hais txog Nws txoj kev txom nyem hauv lub vaj, Nws txoj kev raug ntxeev siab, raug txiav txim plaub, thiab raug tua, txoj kev ntev siab thiab txoj kev txo hwj chim uas Nws tau thev dhau txoj kev saib tsis taus thiab kev tsim txom uas Nws cov yeeb ncuab tau muab rau Nws, thiab txoj kev khuv leej zoo li Vajtswv uas Nws tau thov Vajtswv rau cov uas tsim txom Nws. Nws txoj kev sawv hauv qhov tuag rov qab los thiab Nws txoj kev nce mus saum ntuj, thiab Nws txoj hauj lwm nyob saum ntuj ceeb tsheej ua tus Neeg Nruab Nrab rau tibneeg uas poob rau kev txhaum, yog tej ntsiab lus uas lawv zoo siab niaj hnub xav txog. Cov neeg txawv tebchaws yeej tsim nyog hu lawv ua Khixatia, vim lawv tshaj tawm txog Khetos thiab tsa lawv tej lus thov rau Vajtswv los ntawm Nws.”

“Vajtswv yog tus uas tau muab lub npe Khixatia rau lawv. Qhov no yog ib lub npe vajntxwv, muab rau txhua tus uas koom lawv tus kheej nrog Khetos. Yog hais txog lub npe no uas Yakaunpaus tau sau tom qab no tias, ‘Cov neeg nplua nuj puas tsis tsim txom nej, thiab cab nej mus rau ntawm tej rooj txiav txim? Lawv puas tsis thuam lub npe tsim txiaj ntawd uas nej raug hu raws li?’ James 2:6, 7. Thiab Petus tau tshaj tawm tias, ‘Yog leejtwg raug kev txom nyem raws li ib tug Khixatia, tsis txhob cia nws txaj muag; tiam sis cia nws qhuas Vajtswv vim qhov no.’ ‘Yog nej raug luag cem thuam vim yog Khetos lub npe, nej yog cov tau koob hmoov; rau qhov tus Ntsuj Plig uas yog hwjchim ci ntsa iab thiab yog Vajtswv nyob saum nej.’ 1 Peter 4:16, 14.” Acts of the Apostles, 157.

Pawg ntseeg Efexaus sawv cev rau pawg ntseeg thaum ntxov uas tau ua neej “raws li Vajtswv txoj kev dawb huv hauv Khetos Yes Xus,” uas yog ib qho “ua rau” uas ib txwm tsim kom muaj ib qho “tshwm sim.”

Muaj tseeb tiag, txhua tus uas xav ua neej raws kev hwm Vajtswv hauv Khetos Yexus yuav raug kev tsim txom. 2 Timaute 3:12

Kev ntseeg Vajtswv tob ntawm pawg ntseeg Efexaus tau coj los txog kev tsim txom uas pawg ntseeg Xamawna sawv cev. Ob pawg ntseeg no sawv cev rau ib txoj kev sib raug zoo ntawm qhov ua rau thiab qhov tshwm los, thiab qhov tshwm los ntawd yuav tsum muaj ib qho ua rau ua ntej. Kev tsim txom hauv lub sij hawm teeb meem ntawm txoj cai Hnub Caiv yog raug qhib kom tshwm los ntawm ib qho kev nthuav tawm ntawm yam uas Muam White hu ua “kev ntseeg Vajtswv thaum chiv thawj.” Ib qho kev ntseeg Vajtswv uas twb raug piav qhia lawm hauv tej keeb kwm yav dhau los, lossis tej keeb kwm thaum chiv thawj.

“Txawm hais tias txoj kev poob qis ntawm txoj kev ntseeg thiab kev hwm Vajtswv tau nthuav dav heev lawm, tseem muaj cov thwjtim tseeb ntawm Khetos nyob hauv cov pawg ntseeg no. Ua ntej qhov kev tuaj xyuas zaum kawg ntawm Vajtswv tej kev txiav txim rau saum lub ntiajteb, yuav muaj ib txoj kev txhawb rov qab ntawm txoj kev ua neeg dawb huv ib yam li thaum chiv thawj nyob hauv cov neeg ntawm tus Tswv, uas tsis tau pom dua txij li lub sijhawm ntawm cov tubtxib los. Vajtswv tus Ntsuj Plig thiab hwjchim yuav raug nchuav tawm rau saum Nws cov menyuam. Lub sijhawm ntawd coob leej yuav cais lawv tus kheej tawm ntawm cov pawg ntseeg uas txoj kev hlub rau lub ntiajteb no tau los hloov chaw txoj kev hlub rau Vajtswv thiab rau Nws Txojlus. Coob leej, tsis hais cov xibhwb thiab cov pejxeem, yuav zoo siab txais yuav cov tseeb loj ntawd uas Vajtswv tau ua kom raug tshaj tawm rau lub sijhawm no kom npaj ib haiv neeg rau tus Tswv txoj kev rov qab los zaum ob. Tus yeeb ncuab ntawm tej ntsuj plig xav txwv tsis pub txoj haujlwm no mus ntxiv; thiab ua ntej lub sijhawm rau ib qho kev txav zoo li no yuav los txog, nws yuav siv zog los tiv thaiv nws los ntawm kev coj ib yam cuav los nkag los. Nyob hauv cov pawg ntseeg uas nws muaj peev xwm coj los nyob hauv qab nws lub hwjchim dag ntxias, nws yuav ua kom zoo li yog Vajtswv txoj koob hmoov tshwjxeeb tabtom raug nchuav tawm; yuav tshwm sim yam uas xav tias yog kev kub siab rau kev ntseeg loj heev. Coob leej coob tus yuav zoo siab qw tias Vajtswv tabtom ua haujlwm zoo kawg nkaus rau lawv, thaum tiag tiag txoj haujlwm ntawd yog ntawm lwm tus ntsuj plig. Nyob hauv daim npog ntawm kev ntseeg, Xatas yuav nrhiav kev nthuav nws lub hwjchim mus thoob lub ntiajteb Khixatia.” The Great Controversy, 464.

Lub suab quaj thaum ib tag hmo ntawm “hnub kawg” yog kev txhawb siab rov qab los ntawm “kev dawb huv thaum chiv thawj” uas tau raug txheeb qhia hauv nqe ntawd. Nws yog ib qho kev txhawb siab uas tshwm sim hauv ib txoj kev txav, tsis yog hauv ib lub koom txoos. Keeb kwm uas Muam White siv los piav txog qhov kev txhawb siab ntawd yog keeb kwm ntawm “lub sij hawm cov tubtxib saum ntuj,” uas raug sawv cev los ntawm lub koom txoos Efexaus. Qhov kev txhawb siab ntawd yuav tsim tawm “kev tsim txom.”

“Coob leej coob yuav raug kaw hauv tsev loj cuj, coob leej coob yuav khiav dim txoj sia tawm hauv tej nroog thiab tej zej zog, thiab coob leej coob yuav tuag ua tim khawv vim Khetos lub npe thaum sawv tiv thaiv qhov tseeb.” Selected Messages, phau 3, 397.

“txoj sia ntawm Khetos saum npoo ntiajteb” nyob hauv nqe lus tom ntej no sawv cev rau qhov pib ntawm pawg ntseeg Efexaus, tiam sis nws kuj yog ib daim qauv qhia ua ntej txog keeb kwm ntawm Laodicea Adventism thaum kawg ntawm lub ntiajteb.

“‘Kev txiav txim raug thawb rov qab, thiab kev ncaj ncees sawv deb; rau qhov qhov tseeb tau poob rau hauv txoj kev, thiab txoj kev ncaj tsis muaj cuab kav nkag los. Muaj tseeb tiag, qhov tseeb ploj lawm; thiab tus uas tig deb ntawm kev phem ua rau nws tus kheej dhau los ua ib tug neeg raug txeeb.’ Isaiah 59:14, 15. Qhov no tau ua tiav nyob rau hauv Khetos lub neej thaum Nws nyob hauv ntiajteb no. Nws tau ncaj ncees rau Vajtswv tej lus txib, muab cov kevcai thiab tej yam uas tibneeg ib txwm coj los ua tseg, uas lawv tau tsa rau hauv lawv qhov chaw. Vim li no Nws thiaj raug ntxub thiab raug tsim txom. Zaj keeb kwm no rov muaj dua.” Christ’s Object Lessons, 170.

Qhov kev paub uas Efexaus sawv cev rau ntawd tshwm sim ib txhij nrog qhov kev paub ntawm Laudekias. Cov Yudais uas nyiam sib cav sib ceg ntawd yog cov Laudekias ntawm cov Yixayee txheej thaum ub, hos Khetos thiab Nws cov thwjtim yog cov Efexaus ntawm cov Yixayee niaj hnub no. Yauhas tus Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej tau qhib qhia pawg ntseeg Efexaus, thiab nws sawv cev rau pawg ntseeg hauv “hnub kawg,” uas raug cov Laudekias tawm tsam—cov uas hu lawv tus kheej tias yog Yudais, los lawv tsis yog.

“Tes hauj lwm ntawm Yauhas uas ua kevcai raus dej, thiab tes hauj lwm ntawm cov uas nyob rau hnub kawg tawm mus hauv Eliyas tus ntsuj plig thiab hwj chim los tsa cov neeg sawv ntawm lawv txoj kev tsis quav ntsej, muaj ntau yam uas zoo ib yam. Nws tes hauj lwm yog ib yam qauv ntawm tes hauj lwm uas yuav tsum tau ua nyob rau tiam no. Khetos yuav los zaum ob kom txiav txim rau lub ntiajteb no hauv txojkev ncaj ncees. Vajtswv cov tubtxib uas ris txoj xov ceeb toom kawg uas yuav tsum muab rau lub ntiajteb no, yuav tsum npaj txoj kev rau Khetos txoj kev los zaum ob, ib yam li Yauhas tau npaj txoj kev rau Nws thawj zaug kev los. Hauv tes hauj lwm npaj no, ‘txhua lub hav yuav raug tsa siab, thiab txhua lub roob yuav raug txo qis; thiab tej chaw nkhaus yuav raug ua kom ncaj, thiab tej chaw tawv qhawv yuav ua kom du’ rau qhov keeb kwm yuav rov muaj dua, thiab ib zaug ntxiv ‘Yehauvas lub yeeb koob yuav raug tshwm sim, thiab txhua cev nqaij daim tawv yuav pom ua ke; rau qhov Yehauvas lub qhov ncauj twb hais li no.’” Southern Watchman, March 21, 1905.

Efexaus yog “qhov ua rau” thiab Ximawna yog “qhov tshwm sim.” Pegamaux thiab Tiaxawtira kuj sawv cev rau ib txoj kev sib raug zoo ntawm qhov ua rau thiab qhov tshwm sim. Pegamaux yog pawg ntseeg ntawm txoj kev sib haum xeeb uas ua rau txoj Kev Ntseeg Khetos poob qias los ntawm kev muab nws xyaw nrog kev teev dab teev mlom ntawm lwm haiv neeg. Pawg ntseeg Khetos tau poob thaum nws lees txais lub hauv paus ntsiab lus tias kev teev mlom ntawm lwm haiv neeg yeej muaj peev xwm nyob ua ke tau hauv nws thaj tsam. Huab tais Kavxanthees yog lub cim ntawm zaj keeb kwm ntawm txoj kev sib haum xeeb ntawd, thiab nws lub luag hauj lwm raws li yaj saub yog los ua kom muaj kev ncaim ntawm txoj Kev Ntseeg Khetos tseeb ua ntej txoj kev ua nom ua tswv ntawm lub papacy raug nthuav tawm.

Tsis txhob cia leejtwg dag nej los ntawm ib txojkev twg li; rau qhov hnub ntawd yuav tsis los, tshwj tsis yog yuav muaj kev ncaim txojkev ntseeg los ua ntej, thiab tus neeg txhaum ntawd raug muab qhia tawm, yog tus tub ntawm kev puas tsuaj; tus uas tawm tsam thiab tsa nws tus kheej siab tshaj txhua yam uas hu ua Vajtswv, lossis yam uas raug pe hawm; kom nws zaum hauv Vajtswv lub tuam tsev ib yam li nws yog Vajtswv, qhia nws tus kheej tias nws yog Vajtswv. Nej tsis nco qab los, tias thaum kuv tseem nrog nej nyob, kuv twb qhia tej no rau nej lawm? Thiab nimno nej yeej paub yam uas txwv nws cia, kom nws thiaj raug muab qhia tawm hauv nws lub sijhawm. Rau qhov qhov tsisceebtsheej ntawm kev lim hiam twb tabtom ua haujlwm lawm: tsuas yog tus uas nimno tseem cheem cia yuav tseem cheem cia, mus txog thaum nws raug muab tshem tawm ntawm txojkev lawm. Thiab thaum ntawd tus Neeg Phem ntawd thiaj yuav raug muab qhia tawm, tus uas tus Tswv yuav muab ua kom puastsuaj los ntawm tus ntsuj plig ntawm nws lub qhov ncauj, thiab yuav rhuav tshem nws los ntawm qhov ci ntsa iab ntawm nws txojkev los txog. 2 Thessalonians 2:3–8.

Lub pawg ntseeg Pergamos yog “qhov ua rau” thiab Thyatira yog “qhov tshwm sim.” Tus yaj saub Daniel nquag nthuav qhia txog keeb kwm uas kev pe dab qhuas hloov chaw rau kev papacy, thiab qhov kev poob ntawm txoj kev ntseeg uas ua ntej kev tsa lub hwj chim papacy, uas Povlauj tau txheeb tseg, raug hais txog hauv Daniel kaum ib.

Vim cov nkoj ntawm Chittim yuav tuaj tawm tsam nws; yog li ntawd nws yuav nyuaj siab, thiab rov qab mus, thiab muaj kev chim tawm tsam txoj lus cog tseg dawb huv ntawd; nws yuav ua li ntawd; nws tseem yuav rov qab mus, thiab koom siab nrog cov uas tso tseg txoj lus cog tseg dawb huv ntawd. Thiab tej tub rog yuav sawv ntawm nws ib sab, thiab lawv yuav ua kom lub tuam tsev uas yog lub chaw muaj hwj chim qias tuaj, thiab yuav tshem tawm txoj kev txi niaj hnub, thiab lawv yuav tsa yam qias vuab tsuab uas ua rau raug puam tsuaj. Daniel 11:30–31.

Lub koom txoos ntawm kev sib haum xeeb uas tau poob kev ntseeg tseg ua ntej hwjchim ntawm papacy raug nthuav tawm los rau hauv keeb kwm, Daniyee sawv cev rau lawv tias yog “cov uas” tau tso tseg “txoj kev cog lus dawb huv.” Tom qab lawv tau tso tseg txoj kev cog lus lawm, ces papacy, uas Daniyee sawv cev tias yog “yam qias neeg uas ua kom muaj kev puam tsuaj,” thiaj raug tsa rau saum lub zwm txwv ntawm lub ntiajteb. Muam White qhia txog rau nqe kawg ntawm Daniyee tshooj kaum ib thaum nws hais tias, “kev yaj saub nyob hauv Daniyee tshooj kaum ib twb yuav luag mus txog nws qhov kev ua tiav puv npo.” Rau nqe kawg ntawd yog qhov kev ua tiav kawg ntawm Daniyee tshooj kaum ib, thiab nws qhia tias keeb kwm uas raug sawv cev los ntawm cov nqe kawg ntawd twb raug ua hom ua ntxoov los ntawm Daniyee 11:30–36, uas qhia txog keeb kwm “qhov ua rau thiab qhov tshwm sim” uas Pergamos thiab Thi‑a‑thais sawv cev.

“Peb tsis muaj sij hawm yuav nkim li lawm. Lub sijhawm kev ntxhov siab nyob ntawm peb xub ntiag. Lub ntiaj teb tab tom raug nplawm los ntawm tus ntsuj plig ntawm kev ua rog. Tsis ntev no tej xwm txheej ntawm kev ntxhov siab uas tau hais tseg hauv tej lus faj lem yuav tshwm sim. Lo lus faj lem hauv Daniel tshooj kaum ib twb yuav luag txog nws qhov kev ua tiav tag lawm. Feem ntau ntawm keeb kwm uas twb tau muaj los hauv kev ua tiav ntawm lo lus faj lem no yuav rov muaj dua.”

“Hauv nqe peb caug hais txog ib lub hwjchim uas ‘nqe 30 txog peb caug-rau raug hais raws li tau teev tseg.’”

“Tej xwm zoo ib yam li cov uas tau piav tseg hauv cov lus no yuav tshwm sim.” Manuscript Releases, number 13, 394.

Kev sib raug zoo ntawm qhov ua rau thiab qhov tshwm sim ntawm Pergamos thiab Thyatira, ib yam li kev sib raug zoo ntawm qhov ua rau thiab qhov tshwm sim ntawm Ephesus thiab Smyrna, yuav rov qab tshwm dua hauv “hnub kawg.” Cov Protestant hauv Tebchaws Meskas yuav mus sib haum nrog kev pe dab mlom, raws li Pergamos sawv cev (lub cim tseem ceeb tshaj plaws ntawm kev pe dab mlom yog kev pe hawm lub hnub), thiab thaum lawv poob ntawm txoj kev ntseeg lawm, ces txoj kev yuav raug npaj tseg rau tus neeg ntawm kev txhaum, kom rov qab raug nthuav tawm dua raws li yaj saub tej lus faj lem. Thaum txoj kev poob ntawm txoj kev ntseeg thiab kev tsa lub papacy rau saum lub zwm txwv raug rov ua dua, Vajtswv tib lub sijhawm yuav tsa ib pawg ntseeg uas Ephesus ua tus yam ntxwv sawv cev los nqa zaj lus ntawm Daniel thiab Revelation mus rau lub ntiaj teb no, thiab kev tsim txom uas Smyrna sawv cev yuav rov qab tshwm dua.

Kuv yuav hais txog peb pawg ntseeg kawg tom qab peb tau xav txog qhov tseeb tias plaub lub cim xub thawj hauv Phau Tshwmsim yog ib txoj kab ntawm qhov tseeb sab nraud uas khiav sib luag nrog txoj kab ntawm qhov tseeb sab hauv uas raug sawv cev los ntawm plaub pawg ntseeg xub thawj. Raws li twb tau hais lawm, Uriah Smith hais li no:

“Thaum xya pawg ntseeg nthuav qhia txog keeb kwm sab hauv ntawm pawg ntseeg, xya lub foob qhib kuj coj los pom tej xwm txheej loj hauv nws keeb kwm sab nraud.” Uriah Smith, The Biblical Institute, 253.

Peb tau qhia tias thawj plaub pawg ntseeg sawv cev rau ob txoj kev sib raug zoo ntawm “ua rau thiab qhov tshwm sim” uas rov tshwm sim dua nyob rau hauv “hnub kawg.” Raws li cov thawj coj pib ntawm Adventism, tiam sis tseem ceeb tshaj ntawd raws li txoj cai muaj hwjchim ntawm Vajtswv Txojlus, plaub zaj keeb kwm sab hauv ntawm pawg ntseeg ntawd yuav tsum muaj ib zaj keeb kwm sab nraud uas mus sib txig, sawv cev los ntawm thawj plaub lub cim foob. Thawj thiab lub cim foob thib ob ncha rov qab tib yam cwj pwm ntawm Ephesus thiab Smyrna, tiam sis siv ib tug nees dawb los sawv cev rau txoj hauj lwm nqa Khetos txoj kev ntseeg mus rau lub ntiaj teb. Nws sawv cev rau pawg ntseeg txoj hauj lwm sab nraud, thiab lub cim foob thib ob sawv cev rau kev da dej hauv ntshav ntawm Smyrna nrog ib tug nees liab.

Thiab kuv pom thaum tus Menyuam Yaj qhib ib lub cim khi, thiab kuv hnov, zoo li lub suab xob quaj nrov nroo, ib tug ntawm plaub tug tsiaj hais tias, Cia li los saib. Thiab kuv ntsia, saib maj, muaj ib tug nees dawb; thiab tus uas caij saum nws tuav ib rab hneev; thiab muaj ib lub mom vaj ntxwv raug muab rau nws; thiab nws tawm mus kov yeej, thiab kom kov yeej. Thiab thaum nws qhib lub cim khi thib ob, kuv hnov tus tsiaj thib ob hais tias, Cia li los saib. Thiab muaj dua ib tug nees tawm tuaj uas liab; thiab muaj hwjchim raug muab rau tus uas caij saum nws kom tshem txojkev kaj siab ntawm lub ntiajteb mus, thiab kom lawv sib tua ib leeg: thiab muaj ib rab ntaj loj raug muab rau nws. Qhia Tshwm 6:1–4.

Xekhaliya muaj ob peb nqe uas qhia ncaj qha txog plaub tug nees uas raug sawv cev nyob hauv thawj plaub lub cim ntim ntawm Tshwmsim. Hauv ib qho ntawm cov nqe ntawd hauv tshooj kaum, Xekhaliya qhia tias thaum nag yav lig raug nchuav los, “pab yaj ntawm Yudas” uas yog Vajtswv “lub tsev” yuav raug hloov ua “nws tus nees zoo nkauj hauv kev ua rog.”

Nej cia ntawm tus Tswv kom tau nag nyob rau lub caij nag kawg; ces tus Tswv yuav ua rau muaj huab ci ntsa iab, thiab yuav pub lawv tej nag los, rau txhua tus nyom hauv teb. Rau qhov tej mlom tau hais yam khoob lug, thiab cov uas saib yav tom ntej tau pom tej lus dag, thiab tau piav tej npau suav cuav; lawv nplij siab yam tsis muaj nqis: yog li ntawd lawv thiaj mus raws lawv txoj kev ib yam li ib pab yaj, lawv raug kev txom nyem, vim tsis muaj tus yug yaj. Kuv txoj kev npau taws tau kub lug tawm tsam cov yug yaj, thiab kuv rau txim rau cov tshis: rau qhov tus Tswv uas kav txhua pab tub rog tau tuaj xyuas nws pab yaj, yog tsev neeg Yudas, thiab tau ua rau lawv zoo li nws tus nees muaj hwjchim hauv tshav rog. Xakhaliyas 10:1–3.

Ellen White rov qhia ntau zaus tias txoj kev nchuav los ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv rau hnub Peetekos yog ib yam piv txwv txog nag lig uas tam sim no tab tom poob los. Tes hauj lwm uas tau ua rau ntiajteb rau hnub Peetekos ntawd yog sawv cev los ntawm pawg ntseeg Efexaus, thiab Efexaus ua rau muaj kev tsim txom uas Xami-na sawv cev rau, uas Yauhas sawv cev ua “nees liab” ntawm lub foob thib ob. Ob lub foob thawj ntawd khiav raws nraim ib yam nkaus nrog ob pawg ntseeg thawj, thiab lawv qhia txog “hnub kawg,” thaum nag lig tab tom raug nchuav los.

Tus Ntsuj Plig ntawm Kev Yaj Saub kuj xaiv tib si qhov kawg ntawm lub foob thib peb thiab qhov pib ntawm lub foob thib plaub, yog li txuas ob qho ntawd ua ke (yam ua rau thiab yam tshwm sim los), thiab thaum ua li ntawd nws muab keeb kwm uas raug sawv cev ntawd tso ua yam muaj nyob hauv nws tiam thiab hauv “hnub kawg.”

“Tib tus ntsuj plig qub ntawd tseem pom muaj nyob niaj hnub no, raws li tau sawv cev tseg hauv Tshwmsim 6:6–8. Keeb kwm yuav raug rov ua dua. Yam uas twb tau muaj lawm yuav rov muaj dua ntxiv.” Manuscript Releases, volume 9, 7.

Hauv keeb kwm tus kheej ntawm Muam White, (sau tseg xyoo 1898) tus ntsuj plig ntawm kev sib haum xeeb uas npaj txoj kev rau kev kav ntawm papacy kom rov raug tsa saum lub zwm txwv dua ib zaug ntxiv twb muaj sia thiab muaj zog lawm, rau qhov txoj kev poob rov qab ntawm Protestantism uas tau pib nrog kev tsis lees txais thawj tug tim tswv txoj xov hauv caij nplooj hlav xyoo 1844, twb tau pib lawm (xyoo 1863) los nkag los cuam tshuam rau lub kub ntawm Protestant Adventism.

Kev sib haum xeeb ntawm Pergamos raug sawv cev ua ib “nkawm” timbangan hauv lub foob thib peb. Ob lub timbangan ntsuas qhia txog kev ntsuas uas tsis ncaj ncees. Lub foob thib peb coj mus rau lub foob thib plaub, uas raug sawv cev los ntawm ib “nees daj ntseg” ntawm “kev tuag,” yog li ntawd sawv cev txog kev tua neeg coob plhom leej los ntawm papacy thaum lub Sijhawm Tsaus Ntuj. “Ntxwg Nyug Teb” yog yam uas raws qab tus nees daj ntseg ntawm papacy. Keeb kwm ntawm lub foob thib peb thiab thib plaub mus sib luag nrog keeb kwm ntawm cov pawg ntseeg Pergamos thiab Thyatira. Kev sib haum xeeb ntawm Constantine yog ib txoj hauj lwm uas nce qib zuj zus; yog li ntawd, tus ntsuj plig ntawm kev sib haum xeeb twb ua hauj lwm lawm hauv Sister White tus kheej keeb kwm ib yam li nws twb ua hauj lwm hauv lub sijhawm ntawm Povlauj thaum nws hais tias “txoj kev paub tsis meej ntawm kev tsis ncaj twb tab tom ua hauj lwm lawm.” Kev thim rov qab ntawm txoj kev ntseeg uas los ua ntej papacy raug tsa rau saum lub zwm txwv yeej ib txwm yog ib keeb kwm uas nce qib zuj zus, thiab “keeb kwm ntawd yuav rov muaj dua. Yam uas twb muaj lawm yuav rov muaj dua.”

Thiab kuv hnov ib lub suab nyob nruab nrab ntawm plaub tug tsiaj hais tias, Ib ntsuas nplej rau ib denari, thiab peb ntsuas barley rau ib denari; thiab ceev faj txhob ua kom roj thiab cawv puas. Thiab thaum nws qhib lub foob thib plaub lawm, kuv hnov lub suab ntawm tus tsiaj thib plaub hais tias, Los saib. Thiab kuv ntsia, thiab saib seb, muaj ib tug nees daj ntseg; thiab tus uas zaum saum nws lub npe hu ua Kev Tuag, thiab Tub Tuag Teb raws nws qab. Thiab hwjchim raug muab rau lawv kav ib feem plaub ntawm lub ntiajteb, kom tua neeg nrog ntaj, thiab nrog kev tshaib nqhis, thiab nrog kev tuag, thiab nrog tej tsiaj qus hauv ntiajteb. Qhia Tshwm 6:6–8.

James White tau txheeb qhia txog ib qho kev tsis xwm yeem ntawm kev cev Vajtswv lus ntxiv nyob rau hauv xya pawg ntseeg thiab xya lub foob. Nws qhia txog ib qho kev cais tshwj xeeb uas muaj lub hom phiaj ntawm thawj plaub pawg ntseeg thiab peb pawg ntseeg kawg; thiab tom qab ntawd dua, tib qho xwm txheej ntawd kuj pom nyob rau hauv thawj plaub lub foob thiab peb lub foob kawg.

“Tam sim no twb taug qab cov koom txoos, cov ntawv ntsaws ruaj, thiab cov tsiaj, los yog cov muaj sia, mus deb npaum li uas lawv sib piv tau tias npog tib lub sijhawm. Cov ntawv ntsaws ruaj muaj xya, hos cov tsiaj tsuas muaj plaub xwb. Thiab tej zaum yuav tsim nyog sau cia ntawm no tias, thaum qhib daim ntawv ntsaws ruaj thawj, ob, peb, thiab plaub, ces hnov tus tsiaj thawj, ob, peb, thiab plaub hais tias, ‘Los saib’; tiam sis thaum qhib daim ntawv ntsaws ruaj thib tsib, thib rau, thiab thib xya, tsis hnov ib lub suab zoo li ntawd. Tsis yog li ntawd xwb, peb lub koom txoos kawg, thiab peb daim ntawv ntsaws ruaj kawg, tsis sib piv tias npog tib lub sijhawm ib yam li plaub lub koom txoos thawj thiab plaub daim ntawv ntsaws ruaj thawj ua. Tiamsis, raws li peb tau qhia lawm, cov koom txoos, cov ntawv ntsaws ruaj, thiab cov tsiaj yeej sib haum, raws li npog tib lub sijhawm ntev li yuav luag 1800 xyoo, mus txog thaum peb nqis los txog me ntsis ntau dua ib nrab xyoo pua ntawm lub sijhawm tam sim no no.” James White, Review and Herald, February 12, 1857.

James White tsis tau hais txog qhov tseeb tias tib tus qauv ntawd kuj muaj nyob hauv cov raj nplaim thiab, tiam sis yeej muaj tiag. Plaub lub raj nplaim thawj yog raj nplaim, tab sis peb lub raj nplaim kawg yog peb qhov kev txom nyem. Plaub lub raj nplaim thawj sawv cev rau Vajtswv txoj kev txiav txim saum Loos teev dab vim Constantine txoj cai Hnub Sunday hauv xyoo 321, hos peb qhov kev txom nyem ntawm cov raj nplaim sawv cev rau Islam. Ob qhov kev txom nyem thawj ntawm cov raj nplaim yog kev txiav txim tawm tsam Loos papal vim txoj cai Hnub Sunday uas nws tau tsim nyob rau xyoo 538, thiab qhov kev txom nyem thib peb ntawm cov raj nplaim yog rau qhov teeb meem loj ntawm txoj cai Hnub Sunday uas tab tom los txog hauv yav tom ntej uas nyob ze heev.

Yauxej Npisates siv txoj kev to taub ntawm cov thawj coj ua ntej txog peb pawg ntseeg kawg no ua ib lub cim tshwj xeeb los piav txog peb pawg ntseeg uas nyob rau tib lub caij nyoog hauv lub sijhawm Millerite. Txhua qhov kev hais kom hnyav hauv nqe lus ntawd yog Npisates tus kheej tau ntxiv los.

“‘Nyob thoob plaws hauv lub tebchaws no, tus Tswv hais tias; OB FEEM hauv ntawd yuav raug txiav tawm, thiab tuag; tiam sis FEEM THIB PEB yuav raug cia tseg nyob hauv ntawd. Vajtswv hais tias Nws yuav coj FEEM THIB PEB hla dhau hluav taws, thiab ntxuav kom dawb huv lawv. Lawv yuav hu thov Nws, thiab Nws yuav mloog lawv. Nws yuav hais tias ‘QHOV NO YOG KUV COV NEEG;’ thiab lawv yuav hais tias TUS TSWV YOG KUV TUS VAJTSWV.’ Feem thawj, SARDIS, yog pawg ntseeg uas muaj npe xwb lossis Npanpiloo. Feem ob, Laodicea, yog cov Adventist uas muaj npe xwb. Feem thib peb, Philadelphia, yog tib pawg ntseeg tseeb ntawm Vajtswv nyob saum npoo ntiajteb no, vim lawv yuav raug hloov mus rau hauv lub nroog ntawm Vajtswv. Revelation 3:12; Hebrews 12:22–24. Los ntawm Yexus lub npe, kuv rov ntuas nej dua kom khiav tawm ntawm cov Laodiceans, ib yam li khiav tawm ntawm Xaudoo thiab Kaumaula. Lawv tej lus qhia yog cuav thiab dag ntxias; thiab coj mus rau kev puas tsuaj tag nrho. Kev tuag! KEV TUAG!!* kev TUAG mus ib txhis!!! tab tom raws lawv qab. Cia li nco ntsoov Lot tus pojniam.” Joseph Bates, Review and Herald, volume 1, November 1850.

Hauv keeb kwm Millerite, Sardis yog pawg ntseeg uas muaj ib lub npe hais tias nws ciaj sia, tiam sis nws twb tuag lawm.

Thiab sau ntawv mus rau tus timtswv saum ntuj ntawm pawg ntseeg hauv Xadis hais tias; Tus uas muaj xya Leej Ntsuj Plig ntawm Vajtswv, thiab xya lub hnubqub, hais tej no tias; Kuv paub koj tej haujlwm, tias koj muaj ib lub npe tias koj ciaj sia, los koj twb tuag lawm. Tshwm Sim 3:1.

Vajtswv haiv neeg ib txwm muaj ib lub npe. Lub npe nyob rau hauv keeb kwm txij Efexaus mus txog Pergamum yog Cov Ntseeg Khetos. Lub npe nyob rau hauv lub sijhawm uas papacy kav yog pawg ntseeg nyob hauv tebchaws moj sab qhua. Lub npe txij thaum kev qhia txog lub hnub qub kaj ntug, Yauhas Wycliffe, los txog yog Protestas. Thaum txog lub sijhawm kawg hauv xyoo 1798, cov Protestas twb pib rov qab mus koom nrog lub koom txoos Loos lawm. Yam uas tseem ceeb xwb nyob rau lub sijhawm ntawd yog ib qho kev sim siab uas yuav qhia kom tshwm tseeb tias txawm lawv lees tias muaj lub npe ntawd los xij, lawv twb tsis yog pawg ntseeg uas raug xaiv lawm. Thaum caij nplooj ntoos hlav xyoo 1844, lawv tau ntsib qhov kev sim siab uas yuav qhia kom tshwm tias lawv twb tsis yog pawg ntseeg uas tuav Khetos lub npe ntawm txoj kev khi lus ntxiv lawm. Zaj keeb kwm ntawm Eliyas muab ib tug timkhawv thib ob uas ntxaws heev txog qhov tseeb no. Thaum lawv qhia tawm lawv tus yam ntxwv tseeb lawm, nws nyuaj rau cov Millerite thaum chiv thawj kom paub tias cov Protestas twb qhia tias lawv tau dhau los ua cov ntxhais ntawm Npanpiloo lawm. Tiamsis thaum kawg cov Millerite yeej tau ua li ntawd tiag, thiab pib hu cov ntsuj plig tawm hauv cov pawg ntseeg uas poob lawd ntawd raws li kev ua tiav ntawm tus tim tswv thib ob zaj lus. Ces muaj ib txoj kev sim siab ntxiv uas yuav ua rau cov Millerite qhia lawv tus kheej tej yam ntxwv tawm. Lawv puas yog Filadelefias, los yog Laudekias?

Cov neeg Filadelefiya tau raws Khetos mus rau hauv Chaw Dawb Huv Tshaj, thiab cov Millerite uas tsis kam ua li ntawd tau nthuav qhia tus yam ntxwv ntawm cov Laudekiya. Yog li no, peb pom qhov laj thawj raws kev txiav txim uas txhawb Bates txoj kev txheeb xyuas peb pawg ntseeg ntawd tias yog cov nyob tib lub sijhawm hauv tib zaj keeb kwm. Zaj keeb kwm ntawd tau ua tiav nyob hauv tus qauv yaj saub ntawm zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb, uas kev tshoov siab qhia rau peb tias twb tau thiab tseem yuav raug ua tiav raws nraim li txhua lo lus.

“Zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb hauv Mathai 25 kuj qhia txog tej xwm txheej uas haiv neeg Adventist tau ntsib.” The Great Controversy, 393.

“Kuv feem ntau raug coj mus rau zaj lus piv txwv hais txog kaum tus nkauj xwb, uas tsib tus yog cov muaj tswvyim, thiab tsib tus yog cov ruam. Zaj lus piv txwv no twb tau thiab tseem yuav raug ua tiav raws nraim li txhua lo lus, rau qhov nws muaj ib daim ntawv thov tshwj xeeb rau lub sijhawm no, thiab, ib yam li tus timtswv thib peb txoj xov, nws twb tau raug ua tiav lawm thiab tseem yuav txuas ntxiv ua qhov tseeb rau lub sijhawm tam sim no mus txog rau thaum kawg ntawm lub sijhawm.” Review and Herald, August 19, 1890.

Peb pawg ntseeg peb pawg kawg sawv cev rau cov uas nyob sab nraud ntawm kev txav Millerite ua Sardis, thiab cov uas nyob hauv qhov kev txav ntawd sawv cev rau buab yog Philadelphia los yog Laodicea. Peb pawg ntseeg ntawd raug txheeb qhia nyob hauv Tshwmsim tshooj peb, hos thawj plaub pawg ntseeg nyob hauv tshooj ob. Yog li ntawd, thaum Muam White hais txog keeb kwm ntawm Tshwmsim tshooj peb, nws tab tom txheeb qhia tib cov pawg ntseeg nkaus uas Joseph Bates nyuam qhuav tau txheeb qhia lawm.

“Au, yog ib qho lus piav qhia loj kawg li! Muaj coob leej npaum li cas uas nyob hauv qhov xwm txheej txaus ntshai no. Kuv thov ntuas txhua tus xibhwb kom rau siab kawm tshooj peb ntawm Phau Ntawv Qhia Tshwm kom txawj ntse, rau qhov hauv ntawd tau nthuav qhia txog yam xwm txheej uas muaj nyob rau hnub kawg. Cia li kawm txhua nqe hauv tshooj no kom zoo, vim los ntawm cov lus no Yexus tab tom hais rau nej.” Manuscript Releases, volume 18, 193.

Peb lub koom txoos niaj‑hnub no hauv keeb kwm Millerite rov tshwm dua thaum kawg ntawm Adventism. Joseph Bates tab tom txheeb qhia txog tej kev txav thiab kev sib raug hauv lub sijhawm Millerite, thiab nws tau txheeb Sardis ua cov ntxhais ntawm Npanpiloo, uas yog pawg neeg uas zaj xov ntawm tus timtswv thib ob raug xa mus cuag. Nws tab tom hais txog txoj kev sib ntaus tawm tsam ntawm pab yaj me uas tau raws Khetos mus rau hauv Chav Dawb Huv Tshaj Plaws thaum Lub Kaum Hli 22, 1844 thiab cov uas tsis kam txav tawm hauv chav dawb huv. Nws tab tom nrhiav hu cov Laodicean kom tawm hauv txoj kev tsaus ntuj uas lawv tau txais los, thiab tsawg kawg ib feem ntawm lawv txoj kev dig muag Laodicean yog vim William Miller tau tuav ib txoj haujlwm coj hauv kev txav Laodicean. Qhov no yog tib txoj kev sib ntaus uas raug txheeb qhia hauv zaj xov rau Philadelphia.

Saib maj, kuv yuav ua rau cov uas yog ntawm lub tsev sablaj ntawm Xatas, uas hais tias lawv yog cov Yudais, tiamsis tsis yog, thiab dag xwb; saib maj, kuv yuav ua rau lawv los pe hawm ntawm koj txhais ko taw xub ntiag, thiab kom lawv paub tias kuv tau hlub koj. Qhia Tshwm 3:9.

Ib txoj kev kub ntxhov hauv kev ntseeg ib txwm tsim tawm ob pawg neeg pe hawm ib yam li nws tau ua thaum Lub Sijhawm Kev Poob Siab Loj. Lub tsho tshaj sab ntawm Protestantism nyuam qhuav raug muab tshem tawm ntawm Xatas, thaum lawv rov qab mus rau Loos thiab tau los ua Loos tus ntxhais raws li txoj cai. Ces lub tsho tshaj sab ntawd raug tuav tseg los ntawm Millerite Adventism, tiam sis tsis ntev tom qab no ib txoj kev sim siab yuav tsim tawm ob pawg uas lees tias yog pab yaj me. Ib pab yaj tseeb thiab ib pab yaj cuav. Bates sawv cev rau pab yaj me uas tau raws Khetos mus rau hauv Chaw Dawb Huv Tshaj Plaws. Nws qhov kev tawm tsam yog nrog cov Laodiceans uas lees tias yog pab yaj me. Raws li ib tug Philadelphian, Bates qhov kev tawm tsam yog nrog lub tsev sablaj ntawm Xatas, ib pab neeg uas lees tias yog Vajtswv haiv neeg, tiam sis lawv dag thiab tsis yog Yudais.

Thaum zaj lus piv txwv no raug ua kom tiav zaum kawg ntawm qhov kawg ntawm Adventism, yuav muaj ib haiv neeg ntawm txoj kev cog lus uas raug xaiv tseg, uas raug hla dhau thaum lub sijhawm kawg hauv xyoo 1989, ib yam li cov thawj coj Yudais raug hla dhau thaum lub sijhawm Khetos yug los, uas sawv cev rau lub sijhawm kawg hauv zaj keeb kwm yaj saub ntawd. Thaum keeb kwm ntawm Khetos mus txog rau lub sijhawm uas Nws nkag mus rau Yeluxalees hauv txoj kev yeej, keeb kwm ntawm Midnait Khais ntawm lub sijhawm Millerite raug ua piv txwv tseg. Kev tshoov siab pheej rov muab lub cim tseem ceeb ntawm tus ntoo khaub lig los sib phim nrog Kev Tu Siab Loj ntawm xyoo 1844. Yudas sawv cev rau cov Laodiceans hauv keeb kwm ntawm Khetos, hos cov tubtxib yog cov Philadelphians. Tau peb xyoos thiab ib nrab tom qab tus ntoo khaub lig, cov Philadelphians, uas Bates sawv cev rau lawv, tau sim hu cov Laodiceans kom tawm hauv ib pawg ntseeg uas poob lawm, uas raug sawv cev los ntawm tus thwjtim Yudas Iscariot.

Xyoo 1989 cov neeg qub uas raug xaiv los ua haiv neeg ntawm lo lus cog tseg tau tsis lees txais txoj kev kaj uas raug qhib, thiab lawv raug hla dhau mus. Thaum thawj zaug kev poob siab ntawm Lub Xya hli ntuj 18, 2020 los txog, txoj txheej txheem kev sim siab tau pib nyob hauv cov uas yav tas los zoo li yog koom hauv tib txoj kev txav ntawd. Tiamsis ib pawg yog Laodicea, hos lwm pawg yog Philadelphia. Ib yam li Yudas tau cog lus peb zaug nrog lub Sanhedrin kom ntxeev siab rau Khetos ua ntej tus ntoo khaub lig, cov Laodiceans hauv keeb kwm tom qab lub Cuaj hli 11, 2001 yuav tau poob peb lub sijhawm los hloov siab lees txim. Thaum txoj cai Hnub Caiv yuav los sai no los txog, nws yuav raug qhia tawm kom tseeb ib yam li Yudas dai saum ib tsob ntoo, tias cov Laodiceans yog cais tawm ntawm cov Philadelphians. Nws yog thaum lub caij sau qoob loo uas cov nroj txhauj raug cais tawm ntawm cov nplej. Peb tab tom los ze rau lub caij sau qoob loo ntawd sai heev.

Cov kev tseeb no tsuas yog raug paub thaum thiab yog tias peb kam to taub tias tib txoj kev txhais Vajlugkub raws phau Vajlugkub nkaus xwb uas muaj peev xwm qhib tawm thiab tsim tsa “qhov tseeb” yog “historicism.” Txoj kev txhais uas yog qhov tseeb tsis yog preterism, futurism, dispensationalism, woke-ism, kev txawj ntse sab lus qauv lossis sab keeb kwm, lossis ib qho kev hloov txawv twg ntawm ntau yam cuav dag uas yog los ntawm Xatas. Muaj ib lo lus hais uas neeg coob paub zoo, uas raug muab xa mus rau ib tug kws xav ntawm tiam xyoo kaum xya hu ua Jean-Jacques Rousseau, uas twb raug rov hais ntau yam txawv, tiam sis lub ntsiab ntawm txoj kev xav ntawd yog, “Kev yuam kev muaj ntau cag, tiam sis qhov tseeb tsuas muaj ib cag xwb.” “Qhov tseeb” yog Alpha thiab Omega, tus uas zoo li ib cag tawm hauv av qhuav tuaj.

“Yog li no nrog phau Vajlugkub, uas yog lub tsev khaws nyiaj muaj nqis ntawm kev nplua nuj ntawm Nws txoj kev tshav ntuj. Lub yeeb koob ntawm nws tej kev tseeb, uas siab npaum ntuj ceeb tsheej thiab puag ncig mus ib txhis, tsis raug paub txog. Rau feem coob kawg ntawm tib neeg, Khetos tus Kheej yog ‘ib yam li ib cag ntoo tawm hauv av qhuav,’ thiab lawv pom nyob hauv Nws ‘tsis muaj qhov zoo nkauj uas’ lawv ‘yuav ntshaw Nws.’ Yaxayas 53:2. Thaum Yexus nyob nrog tib neeg, yog qhov kev tshwm sim ntawm Vajtswv nyob hauv cev nqaij daim tawv, cov xibhwb sau ntawv thiab cov Falixais hais rau Nws tias, ‘Koj yog neeg Xamalis, thiab koj muaj dab.’ Yauhas 8:48. Txawm yog Nws cov thwjtim los kuj dig muag heev vim lawv lub siab qia dub, ua rau lawv qeeb nkag siab txog Nws tus uas tau los qhia rau lawv txog Leej Txiv txoj kev hlub. Vim li no Yexus thiaj taug kev nyob hauv kev nyob ib leeg nyob nruab nrab ntawm tib neeg. Tsuas yog nyob saum ntuj ceeb tsheej xwb thiaj to taub Nws tag nrho.” Thoughts from the Mount of Blessing, 25.

Cov lus tseeb uas peb tab tom qhia tam sim no yuav tsum raug lees paub nyob rau hauv lub ntsiab lus hais tias kev loj hlob ntawm qhov tseeb yog ib qho kev nce mus ntxiv thoob plaws hauv keeb kwm, thiab tseem ceeb dua ntawd, peb txoj kev to taub txog qhov tseeb yuav tsum raug muab tso rau hauv lub ntsiab lus ntawm Alpha thiab Omega, yog lub ntsiab lus uas Yexus txheeb xyuas qhov kawg ntawm ib yam nrog qhov pib ntawm ib yam.

Lub koom txoos thib plaub yog Thyatira, thiab nws sawv cev rau lub sijhawm uas papacy kav ua lub nceeg vaj thib tsib hauv tej lus faj lem ntawm Phau Vajlugkub, uas yog lub sijhawm uas lub koom txoos hauv roob moj sab qhua nyob hauv kev poob cev qhev. Kev poob cev qhev ntawm cov Ixayees sab ntsuj plig los ntawm Npanpiloo sab ntsuj plig tau ntev ib txhiab ob puas rau caum xyoo, thiab qhov ntawd raug ua piv txwv los ntawm kev poob cev qhev ntawm cov Ixayees tiag tiag hauv Npanpiloo tiag tiag tau xya caum xyoo.

“Hnub no pawg ntseeg ntawm Vajtswv muaj kev ywj pheej los nqa txoj hauj lwm ntawm txoj kev npaj saum ntuj los kom tiav rau txoj kev cawm dim ntawm ib haiv neeg uas ploj lawm. Tau ntau pua xyoo lawm, Vajtswv haiv neeg raug txwv lawv tej kev ywj pheej. Kev tshaj tawm txoj moo zoo hauv nws txoj kev dawb huv raug txwv tsis pub, thiab cov uas twv tsis mloog lus rau tibneeg tej lus txib raug raug txim hnyav tshaj plaws. Vim li ntawd, tus Tswv lub vaj txiv hmab loj ntawm txoj kev ncaj ncees yuav luag tsis muaj neeg ua haujlwm li. Cov neeg raug muab cais tawm ntawm qhov kaj ntawm Vajtswv txoj lus. Kev tsaus ntuj ntawm kev yuam kev thiab kev ntseeg cuav hem kom lwv tawm txoj kev paub txog txoj kev ntseeg tseeb. Vajtswv pawg ntseeg hauv ntiaj teb yeej raug kaw ua qhev tiag tiag nyob rau lub sijhawm ntev no ntawm kev tsim txom tsis tseg, ib yam li cov me nyuam Yixayee raug kaw ua qhev hauv Npanpiloo thaum lub sijhawm thoj nam ntawd.” Prophets and Kings, 714.

Xya caum xyoo ntawm kev poob cev qhev hauv Npanpiloo raug sawv cev los ntawm pawg ntseeg Thyatira. Pawg ntseeg Thyatira yog qhov txiaj ntsig uas raug tsim los ntawm qhov ua rau, uas raug sawv cev los ntawm Pergamos. Pergamos raug cim los ntawm huab tais Constantine uas tau sib xyaw kev pe dab mlom nrog txoj Kev Ntseeg Khetos. Lub cim ntawm nws txoj kev pe dab mlom yog kev pe hawm lub hnub. Qhov laj thawj raws li Vajlugkub uas cov Yixayee thaum ub raug coj mus nyob qhev xya caum xyoo ntawm Thyatira yog tias lawv cov vaj ntxwv tau tsim kev sib raug zoo thiab kev koom tes nrog cov teb chaws pe dab mlom nyob ib ncig lawv, uas yog kev ntxeev siab ncaj qha tawm tsam Vajtswv Txojlus. Vajtswv tau ceeb toom cov Yixayee ntau zaus kom lawv tsis txhob sib xyaw nrog cov teb chaws tsis teev hawm Vajtswv nyob ib ncig lawv. Kaum Nqe Kev Cai, uas yog yam uas cov Yixayee thaum ub raug tsa los ua cov neeg khaws cia, txwv nruj nreem tsis pub pe hawm dab mlom. Thaum tus Tswv hla los ntawm Mauxes ntawm lub qhov tsua Horeb thiab qhia Nws tus cwj pwm, Nws tau hais ob zaug txog tib lo lus ceeb toom uas peb tab tom hais txog no.

Thiab Nws hais tias, Saib seb, Kuv cog lus tseg ib lo lus cog tseg: nyob ntawm xub ntiag ntawm tag nrho koj haiv neeg Kuv yuav ua tej yam txuj ci tseem ceeb, yam uas tsis tau muaj dua nyob thoob plaws hauv lub ntiajteb, thiab tsis tau muaj nyob hauv ib haiv neeg twg li; thiab tag nrho cov neeg uas koj nyob hauv lawv nruab nrab yuav pom txoj hauj lwm ntawm tus Tswv; rau qhov yam uas Kuv yuav ua nrog koj yog ib yam txaus ntshai kawg. Koj cia li ua raws li yam uas Kuv txib koj hnub no: saib seb, Kuv ntiab cov Amorite, cov Canaanite, cov Hittite, cov Perizzite, cov Hivite, thiab cov Jebusite tawm mus ntawm koj xub ntiag. Ceev faj rau koj tus kheej, tsam koj mus cog lus nrog cov neeg uas nyob hauv thaj av uas koj tab tom mus rau ntawd, tsam qhov ntawd yuav dhau los ua ib qho cuab rau hauv koj nruab nrab: Tiamsis nej yuav tsum rhuav tshem lawv tej thaj txi ntuj, tsoo lawv tej mlom, thiab ntov lawv tej ncej teev dab: Rau qhov koj yuav tsum tsis txhob pe hawm lwm tus vajtswv li: rau qhov tus Tswv, uas Nws lub npe hu ua Khib, yog Vajtswv uas khib: Tsam koj mus cog lus nrog cov neeg uas nyob hauv thaj av ntawd, ces lawv mus deev luag poj luag txiv raws lawv tej vajtswv, thiab txi xyeem rau lawv tej vajtswv, thiab ib tug hu koj, ces koj noj ntawm nws tej xyeem; thiab koj yuav coj lawv cov ntxhais los yuav rau koj cov tub, ces lawv cov ntxhais mus deev luag poj luag txiv raws lawv tej vajtswv, thiab ua rau koj cov tub mus deev luag poj luag txiv raws lawv tej vajtswv. Khiav Dim 34:10–16.

Nyob rau hauv nqe lus no xwb, Vajtswv twb ceeb toom cov Yixayee thaum ub ob zaug lawm, thiab tseem muaj ntau lwm zaj tim khawv hauv phau Vajlugkub hais txog lo lus txib rau cov Yixayee thaum ub tias lawv yuav tsum tsis txhob cog lus sib khi nrog cov tebchaws pe hawm mlom uas nyob ib puag ncig lawv. Cov kev pom zoo ntawd tau pib thaum cov Yixayee thaum ub tsis lees txais Vajtswv thiab Nws txoj kev kav raws li Vajtswv. Thaum lawv ntshaw kom muaj ib tug vajntxwv, Vajtswv thiaj tso cai rau lawv muaj vajntxwv, thiab txij lub sijhawm ntawd mus, feem coob ntawm txhua tus vajntxwv, thiab yeej paub tseeb tias txhua tus vajntxwv ntawm kaum xeem sab qaum teb, tau tsis quav ntsej lo lus txib ntawd kiag li. Lub ntsiab cai uas kom Yixayee yuav tsum nyob cais thiab txawv tshwj xeeb ntawm cov tebchaws pe hawm mlom uas nyob ib puag ncig lawv raug tsis lees txais, thiab raug qhia tawm los ntawm qhov kev sib haum xeeb uas Constantine tom qab no yuav los ua ib lub cim ntawm. Pergamos thiab Constantine sawv cev rau txoj kev ntxeev siab ntawm cov vajntxwv Yixayee uas tau coj kev pe hawm mlom los rau hauv Vajtswv pawg ntseeg. Txoj kev ncaim ntawm txoj kev ntseeg uas pib nrog vajntxwv Xa-ules yog ib daim qauv qhia ua ntej txog txoj kev ncaim ntawm txoj kev ntseeg ntawm pawg ntseeg Khetos uas tau coj mus rau txoj kev raug txhom nyob hauv Npanpiloo sab ntsuj plig. Keeb kwm dawb huv uas pib ntawm vajntxwv Xa-ules mus ntxiv txog thaum raug txhom mus nyob Npanpiloo raug cim los ntawm pawg ntseeg Pergamos. Lub sijhawm raug txhom xya caum xyoo uas tau ua raws tom qab ntawd yog pawg ntseeg Thyatira.

Efexaus sawv cev rau pawg ntseeg uas tawm mus kov yeej Lub Tebchaws Uas Tau Cog Tseg. Efexaus sawv cev rau tiam ntawm Mauxes thiab kev cawm dim ntawm cov Yixayee tawm ntawm txoj kev qhev hauv tebchaws Iyi.

“Phau Vajlugkub tau khaws tseg thiab qhwv sib sau ua ke nws tej txiaj ntsim rau tiam neeg kawg no. Txhua yam xwm txheej loj thiab tej kev ua lag luam dawb huv uas hnyav hauv keeb kwm Phau Qub twb tau rov tshwm sim lawm, thiab tseem tab tom rov tshwm sim, hauv pawg ntseeg nyob rau hnub kawg no.” Selected Messages, book 3, 338, 339.

Keeb kwm uas raug sawv cev los ntawm kev dim tawm hauv tebchaws Iziv raug rov ua dua nyob rau hnub kawg. Vim li ntawd nws kuj raug rov ua dua nyob rau hauv keeb kwm Millerite thiab. Yog vim li ntawd Niam Laus White thiaj rov hais dua txog keeb kwm ntawd ntau zaus los piav txog keeb kwm Millerite. Nws muab Kev Poob Siab Loj ntawm xyoo 1844 los sib haum nrog txoj kev poob siab ntawm cov Henplais thaum lawv sawv ntawm ntug Hiav Txwv Liab, thaum Falau pab tub rog tab tom los caum lawv tom qab. Nws kuj muab keeb kwm ntawm kev dim tawm hauv tebchaws Iziv los sib haum nrog lub sijhawm ntawm Khetos; yog li ntawd txoj kev poob siab ntawm cov thwjtim ntawm tus ntoo khaub lig raug ua qauv qhia ua ntej los ntawm txoj kev poob siab ntawm ntug Hiav Txwv Liab, uas kuj yog ib daim qauv qhia ua ntej txog Kev Poob Siab Loj ntawm xyoo 1844 thiab. Txoj kev poob siab ntawm tus ntoo khaub lig sawv cev rau qhov pib ntawm pawg ntseeg Efexaus. Lub sijhawm ntawm Mauxes thaum pib ntawm cov neeg Ixayees thaum ub raug sawv cev los ntawm pawg ntseeg Efexaus, uas kuj yog ib daim qauv qhia ua ntej txog qhov pib ntawm cov neeg Ixayees niaj hnub tshiab nyob rau lub sijhawm ntawm Khetos. Ob zaj keeb kwm no raug sawv cev los ntawm pawg ntseeg Efexaus. Cov tseeb uas peb tab tom txheeb xyuas ntawm no, Future for America tau nthuav tawm rau pej xeem ntau zaus nyob rau ntau xyoo lawm, yog li no kuv tsuas yog muab ib daim ntawv qhia dav dav xwb.

Hauv keeb kwm ntawm Khetos, peb pom qhov pib ntawm haiv neeg ntawm txoj kev khi lus tshiab uas tab tom raug tsa sawv los, thaum haiv neeg uas raug xaiv hauv txoj kev khi lus dhau los tab tom raug hla dhau. Keeb kwm ntawm Khetos yog qhov kawg ntawm cov Yixayee thaum ub, thiab hauv keeb kwm ntawm txoj kev dim tawm hauv Iyi tebchaws thaum chiv keeb ntawm cov Yixayee thaum ub, twb muaj ib haiv neeg uas raug xaiv ua haiv neeg ntawm txoj kev khi lus ua ntej lawm uas raug hla dhau rau ib haiv neeg tshiab ntawm txoj kev khi lus.

Hauv keeb kwm ntawm Khetos, cov neeg raug xaiv yav dhau los tau los txog lawv qhov kev xaus kawg nyob rau xyoo 70 nrog kev puas tsuaj ntawm Yeluxalees. Thaum pib, nyob rau lub sijhawm Mauxe, cov neeg raug xaiv yav dhau los tuag hauv roob moj sab qhua thoob ib lub sijhawm plaub caug xyoo, thiab Yausua thiab Kalej tau los ua cov sawv cev ntawm cov neeg raug xaiv tshiab uas raug teem tseg kom nqa txoj xov mus rau hauv Tebchaws Cog Tseg, ib yam li cov timthawj nyob rau tiam pawg ntseeg Efexaus tau nqa txoj moo zoo mus rau lub ntiaj teb.

Pib thiab xaus ntawm Yixayee qub, thiab kuj yog qhov pib ntawm Yixayee tshiab, txhua yam no qhia meej txog ib txoj kev hloov ntawm ib haiv neeg uas yav tas los raug xaiv los rau ib haiv neeg tshiab uas raug xaiv. Raws li tim khawv ntawm ob lossis peb leeg ces ib qho teeb meem thiaj raug tsa ruaj; thiab txhua kab ntawm peb pawg tim khawv no qhia txog kev nrauj ntawm haiv neeg uas yav dhau los raug xaiv lawm, thiab cov tim khawv no ris lub cim kos npe ntawm Alpha thiab Omega, Tus Uas qhia qhov kawg txij thaum pib los. Yuav muaj ib haiv neeg uas yav tas los raug xaiv los uas raug hla dhau thaum Vajtswv nkag mus rau hauv kev khi lus nrog ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Vajtswv tsis yog tus tsim kev ntxhov siab; Nws yeej tsis hloov, thiab Nws Txojlus yeej tsis poob hlo li.

Kev dim tawm hauv tebchaws Iyi tebchaws tuaj thiab tej kev yeej uas Vajtswv ua tiav los ntawm Yausuas raug sawv cev los ntawm pawg ntseeg Efexaus, tiam sis Efexaus twb raug teem cia lawm kom poob nws thawj txoj kev hlub. Thaum Yausuas raug muab tso rau hauv qhov chaw so lawm, muaj dua ib tiam neeg sawv los, uas cim txog lub sijhawm uas Xamawna sawv cev. Tes haujlwm uas zoo kawg nkaus uas Yausuas ua los ntxuav lub Tebchaws Cog Tseg tsis tau ua kom tiav hlo li, rau qhov haiv neeg ntawd txaus siab rau lawv tus kheej thiab tso tseg tes haujlwm uas tau muab rau Yausuas. Lawv poob lawv thawj txoj kev hlub. Lub sijhawm ntawd txuas mus txog thaum Yixayee tsis lees Vajtswv thiab Xamuyees pleev Xa-u ua vajntxwv, yog li qhib mus rau pawg ntseeg Pegamauj.

“Lo lus no tau los txog rau Smyrna, ib pawg ntseeg nyob hauv Asia Minor, thiab ib yam nkaus rau lub koom txoos Khixatia tag nrho, thaum tiam ob thiab tiam peb. Nws yog ib lub sijhawm uas kev teev dab mlom tab tom ua nws qhov kev tawm tsam kawg kom tau txoj kev kav loj tshaj hauv lub ntiaj teb. Kev ntseeg Khixatia tau nthuav dav mus sai kawg nkaus, mus txog rau thaum nws raug paub thoob plaws lub ntiaj teb. Ib txhia tau txais txoj kev ntseeg ntawm Khetos vim lawv lub siab hloov dua siab tshiab, lwm tus vim lub hwj chim ntawm tej lus sib cav uas raug coj los siv, hos lwm tus ntxiv, vim lawv pom tau tias lub hauv paus ntawm kev teev dab mlom tab tom ploj zuj zus, thiab txoj kev txawj ntse ntawm neeg ntiaj teb tau coj lawv mus rau sab uas cog lus tias yuav yeej. Tej xwm txheej no ua rau lub koom txoos txoj kev ntsuj plig qaug zog. Tus Ntsuj Plig ntawm Kev Yaj Saub, uas yog yam cim tshwj xeeb ntawm pawg ntseeg tiam thwj tim, maj mam ploj mus. Qhov no yog ib lub txiaj ntsim uas coj lub koom txoos uas raug muab tso siab rau nws los rau hauv txoj kev koom siab ntawm txoj kev ntseeg. Thaum tsis muaj cov yaj saub tseeb lawm, tej lus qhuab qhia cuav thiaj nthuav dav sai; lub tswv yim kev txawj ntse ntawm cov Kili tau coj mus rau kev txhais Vajluskub yuam kev, thiab txoj kev ncaj ncees ntawm tus kheej ntawm cov Falixais thaum ub, uas Khetos tau cem ntau zaus, rov tshwm sim dua hauv nruab nrab lub koom txoos. Lub hauv paus raug tsa cia thaum ob tiam neeg ua ntej Constantine kav tebchaws rau tej kev phem uas tau loj hlob puv npo thaum ob tiam neeg tom qab ntawd. Thaum lub sijhawm no, kev tuag ua tim khawv tau dhau los ua yam nrov hauv ntau thaj tsam ntawm lub Nceeg Vaj Loos. Txawm hais tias qhov no zoo txawv txawv npaum li cas los xij, los nws yeej tseem muaj tseeb li ntawd. Nws yog qhov tshwm sim ntawm txoj kev sib raug zoo uas muaj nyob nruab nrab ntawm cov Khixatia thiab cov neeg teev dab mlom.”

“Nyob hauv lub ntiaj teb Loos, txoj kev ntseeg ntawm txhua haiv neeg raug hwm, tiam sis cov Khixatia tsis yog ib haiv neeg; lawv tsuas yog ib pawg ntseeg ntawm ib haiv neeg uas raug saib tsis taus xwb. Yog li ntawd, thaum lawv pheej hais tawm tsam txoj kev ntseeg ntawm txhua chav neeg, thaum lawv tuav tej kev sib txoos zais cia, thiab cais lawv tus kheej tawm kiag ntawm tej kev cai thiab tej kev coj uas lawv cov txheeb ze ze tshaj thiab cov phooj ywg sib raug zoo tshaj plaws coj, ces lawv thiaj los ua yam uas cov nom tswv pe hawm dab mlom xav tsis thoob siab txog, thiab feem ntau raug tsim txom. Feem ntau lawv kuj coj kev tsim txom los rau lawv tus kheej, thaum nyob hauv cov thawj kav tsis tau muaj lub siab tawm tsam li. Ua piv txwv qhia txog tus ntsuj plig no, keeb kwm muab cov ntsiab lus hais txog kev muab Cyprian, tus npis sov ntawm Carthage, tua pov tseg. Thaum nws lo lus txiav txim raug nyeem tawm, ib lub suab quaj sawv los thoob plaws ntawm cov neeg Khixatia coob coob uas mloog ntawd, lawv hais tias, ‘Peb yuav tuag nrog nws.’”

“Tus ntsuj plig uas coob leej neeg hu lawv tus kheej ua Khixatia tau txais txoj kev tuag, thiab txawm tseem tsis tsim nyog ua rau tsoom fwv txoj kev ntxub tshwm tuaj, tej zaum kuj muaj feem cuam tshuam ntau rau qhov uas tau tshaj tawm daim cai tsim txom ntawd, xyoo 303 a. d., los ntawm huab tais Diocletian, thiab nws tus pab, Galerius. Daim cai ntawd muaj kev siv thoob plaws hauv nws tus ntsuj plig, thiab raug yuam kom coj raws nrog qhov hnyav dua los sis tsawg dua nyob rau kaum xyoo.” Steven Haskell, The Story of the Seer of Patmos, 50. 51.

Txawm yog tias Xamivana yog ib ntawm ob pawg ntseeg uas tsis tau txais ib lo lus qhuab ntuas ntawm tus Tswv li, los keeb kwm ua tim khawv tias cov uas raug tua ua tim khawv nyob rau lub sijhawm ntawd sawv cev rau ib txhia uas lawv tej kev txhawb siab raug tsa los ntawm tibneeg lub siab ntsws, tsis yog los ntawm Vajtswv txoj kev txhawb. Phau Ntawv Txiav Txim pib los ntawm kev qhia txog Yausuas txoj kev tuag, thiab muaj ib nqe vajlugkub uas rov hais dua ob zaug hauv phau ntawv ntawd, uas txhais qhia keeb kwm ntawm cov txiav txim. Zaum ob uas nqe ntawd raug hais tawm yog nqe kawg ntawm phau ntawv. Nqe thawj ntawm phau ntawv cim txog qhov kawg ntawm Yausuas, hos nqe kawg yog ib qho lus xaus ntsiab txog keeb kwm.

Tom qab Yausua tuag lawm, cov neeg Ixayees txawm nug tus Tswv hais tias, Leejtwg yuav xub sawv mus ua rog rau peb tawm tsam cov Khana-as, kom tua lawv?… Nyob rau hauv cov hnub ntawd tsis muaj vajntxwv nyob hauv Ixayees, tiam sis txhua tus neeg ua raws li yam uas zoo nyob hauv nws tus kheej lub qhov muag xwb… Nyob rau hauv cov hnub ntawd tsis muaj vajntxwv nyob hauv Ixayees: txhua tus neeg ua raws li yam uas zoo nyob hauv nws tus kheej lub qhov muag xwb. Cov Thawj Txiav Txim 1:1; 17:16; 21:25.

Ib yam li nyob hauv keeb kwm ntawm Smivna, “yus tus kheej” yog ib lub ntsiab lus tseem ceeb txij thaum chiv keeb mus txog thaum kawg. Vim lawv tsis muaj vajntxwv, lawv thiaj txiav txim siab ua txhua yam raws li lawv xaiv ua. Qhov uas tsis muaj kev coj qhia ntawd yog yam Haskell tau txheeb qhia nyob hauv keeb kwm ntawm Smivna tias raug sawv cev los ntawm qhov tsis muaj tus Ntsuj Plig ntawm Lus Qhia Yaj Saub uas ua haujlwm. Nyob hauv ob zaj keeb kwm no, qhov tsis muaj kev coj qhia tau qhib qhov rooj rau kom muaj kev txiav txim siab raws li ib tug neeg tus kheej tej kev txhawb siab. Efexaus sawv cev rau txoj kev cawm dim tawm hauv Iyiv tebchaws. Zaj keeb kwm uas raug sau tseg hauv phau Ntawv Txiav Txim sawv cev los ntawm pawg ntseeg Smivna. Txij vajntxwv Xa-ules mus txog rau txoj kev poob cev qhev hauv Npanpiloo raug sawv cev los ntawm pawg ntseeg Pegamoo, hos txoj kev poob cev qhev hauv Npanpiloo raug sawv cev los ntawm pawg ntseeg Tiyathira.

Ua raws li qhov xwm txheej uas cov pioneer tau txheeb xyuas, muaj ib qho kev faib ua plaub thiab peb hauv cov pawg ntseeg, cov ntsaws ruaj ruaj, thiab cov raj nplaim; thiab thawj plaub pawg ntseeg hauv keeb kwm ntawm Yixayee thaum ub pib nrog txoj kev poob cev qhev hauv tebchaws Iyi tebchaws thiab xaus nrog txoj kev poob cev qhev hauv Npanpiloo tebchaws, rau qhov Alpha thiab Omega ib txwm qhia qhov kawg nrog qhov pib. Thawj plaub pawg ntseeg hauv keeb kwm ntawm Yixayee niaj hnub no pib nrog txoj kev raug muab cov Yudais tso rau hauv qab txoj cai tswj hwm Loos, thiab plaub pawg ntseeg ntawd xaus nrog txoj kev raug muab cov Yudais sab ntsuj plig tso rau hauv qab Loos sab ntsuj plig tau ib txhiab ob puas rau caum xyoo.

Tom qab Thyatira yog Sardis, uas pib thaum lawv tawm hauv txoj kev raug kaw nyob hauv Npanpiloo uas Thyatira ua tus qauv ua ntej. Sardis yog pawg ntseeg uas muaj ib lub npe tias nws muaj sia, los nws tsis muaj sia. Lawv txoj kev lees hais tias muaj sia ntawd yog ib lo lus dag. Qhov txaus xav paub yog, ntawm xya pawg ntseeg tag nrho, lo lus Sardis yog lo uas tsis muaj ib qho kev txhais. Muaj cov kev txhais raug muab rau Sardis raws li lub ntsiab lus ntawm keeb kwm thiab cov nqe vajlugkub, los tsis muaj ib qho kev txhais raws keeb keeb lus ntawm lub npe ntawd. Nws muaj ib lub npe, tiam sis nws tsis muaj.

“Tiamsis lub tuam tsev thib ob tsis tau sib npaug rau thawj lub hauv kev muaj hwjchim ci ntsa iab; thiab nws kuj tsis tau raug ua kom dawb huv los ntawm tej cim pom tau ntawm Vajtswv lub xub ntiag uas muaj nyob rau thawj lub tuam tsev. Tsis muaj ib qho kev tshwm sim ntawm hwjchim tshaj ntuj tsim los cim nws txoj kev fij tseg. Tsis pom ib tauv huab ntawm hwjchim ci ntsa iab los puv lub chaw dawb huv uas nyuam qhuav txhim tsa ntawd. Tsis muaj hluav taws saum ntuj nqes los hlawv cov xyeem fij saum nws lub thaj. Shekinah tsis nyob ntxiv lawm nyob nruab nrab ntawm cov Khelunpis hauv qhov chaw Dawb Huv Tshaj Plaws; lub phij xab, lub rooj hlub tshua, thiab cov phiaj lus tim khawv kuj tsis muaj nyob hauv ntawd. Tsis muaj ib suab los saum ntuj nrov tawm los qhia rau tus pov thawj uas nrhiav paub txog Yehauvas lub siab nyiam.” The Great Controversy, 24.

Tom qab txoj kev poob cev qhev hauv Npanpiloo, lawv tau rov txhim tsa Yeluxalees thiab lub tuam tsev. Ces lawv rov muaj ib lub npe dua, rau qhov Vajtswv twb cog lus tias yuav tso Nws lub npe rau hauv Yeluxalees. Tiamsis Nws lub npe sawv cev rau Nws tus cwj pwm, thiab qhov uas tsis muaj Nws tus kheej txoj kev nyob ua ke ntawd qhia meej tias lawv muaj lub npe uas sawv cev rau txoj sia, los tiag tiag lawv twb tsis muaj qhov kev nyob ua ke uas tsim txoj sia lawm. Qhov uas lawv muaj tiag tiag tsuas yog kev lees ncauj thiab kev ua txuj xwb.

Lub suab kawg hauv Xatias tau cog lus txog ib tug Eliyas uas yuav los ua ntej hnub loj thiab txaus ntshai ntawm tus Tswv. Rau cov Yixayee thaum ub, kev puas tsuaj ntawm Yeluxalees yog hnub loj thiab txaus ntshai ntawm tus Tswv. Vim li no, Muam White thiaj hais txog kev puas tsuaj ntawm Yeluxalees xyoo 70 AD ua ib daim piv txwv ntawm hnub loj thiab txaus ntshai ntawm tus Tswv uas sawv cev los ntawm xya lub kev kub ntxhov kawg. Pawg ntseeg Filadelefiya tau pib nrog lub suab ntawm Yauhas tus Uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej qw nyob hauv tebchaws moj sab qhua, yog li ntawd thiaj ua piv txwv txog lub suab ntawm William Miller. Cov suab ntawm Yauhas tus Uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej thiab William Miller tau nthuav tawm txoj xov rau Laodikiya rau ib haiv neeg uas ntseeg tias txhua yam zoo lawm, thaum tiag tiag txhua yam puv npo kev yuam kev. Ob leeg, Yauhas tus Uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej thiab William Miller, tau muab rab taus tso rau ntawm cag ntoo. Txoj xov rau Xatias yog tias muaj “ib txhia npe txawm nyob hauv Xatias los uas tsis tau ua kom lawv tej tsoos tsho qias; thiab lawv yuav nrog kuv taug kev hauv ris tsho dawb: rau qhov lawv tsim nyog.” Yauhas tus Uas Muab Neeg Ua Kev Cai Raus Dej thiab William Miller sawv cev rau cov uas tau tawm hauv lub caij nyoog uas Xatias sawv cev rau thiab yog cov tsim nyog taug kev nrog Khetos.

“Coob txhiab leej raug coj los txais yuav qhov tseeb uas William Miller tshaj tawm, thiab Vajtswv cov tub qhe raug tsa sawv hauv Eliyas tus ntsuj plig thiab hwj chim kom tshaj tawm txoj xov ntawd. Ib yam li Yauhas, tus uas mus ua Yexus tus thawjcoj kev, cov uas tshaj tawm txoj xov uas hnyav thiab dawb huv no xav tias lawv raug yuam kom muab taus tso rau ntawm cag ntoo, thiab hu kom neeg txi txiv uas tsim nyog rau kev hloov siab lees txim. Lawv zaj lus tim khawv muaj peev xwm tsa kom cov pawg ntseeg tshee hnov thiab raug kov yeej loj heev, thiab qhia lawv tus yam ntxwv tiag tiag kom tshwm plaws. Thiab thaum txoj lus ceeb toom uas hnyav hais kom khiav dim ntawm txoj kev chim uas yuav los txog raug nrov tawm, coob leej uas koom nrog cov pawg ntseeg tau txais txoj xov kho kom zoo; lawv pom lawv txoj kev thim rov qab, thiab nrog kua muag iab ntawm kev hloov siab lees txim thiab kev txom nyem tob hauv tus ntsuj plig, lawv txo hwjchim lawv tus kheej rau ntawm Vajtswv xub ntiag. Thiab thaum Vajtswv tus Ntsuj Plig nyob saum lawv, lawv kuj pab hu nrov txoj suab quaj tias, ‘Ntshai Vajtswv, thiab muab yeeb koob rau Nws; rau qhov teev uas Nws txiav txim twb los txog lawm.’” Early Writings, 233.

Xya pawg ntseeg hauv Phau Ntawv Qhia Tshwm sawv cev rau keeb kwm txij li tiam cov thwj tim mus txog thaum Khetos rov qab los zaum ob, thiab xya pawg ntseeg ntawd kuj sawv cev rau keeb kwm ntawm cov Yixayee thaum ub txij li tus yaj saub Mauxes mus txog thaum Khetos los thawj zaug.

“Cov kev sim siab ntawm cov me nyuam Yixalayees, thiab lawv tus yam ntxwv nyob ze ua ntej Khetos thawj zaug los, yog ib daim duab qhia txog txoj hauj lwm ntawm haiv neeg ntawm Vajtswv hauv lawv txoj kev paub dhau los ua ntej Khetos rov los zaum ob.

“Dab Ntxwg Nyoog cov cuab ntxiab twb raug teeb cia rau peb tiag tiag ib yam li tau raug teeb cia rau cov me nyuam Yixayee ua ntej lawv yuav nkag mus rau hauv lub tebchaws Khana-as. Peb tab tom rov ua dua zaj keeb kwm ntawm haiv neeg ntawd.

“Lawv zaj keeb kwm yuav tsum yog ib lo lus ceeb toom loj thiab hnyav rau peb. Peb tsis txhob cia siab ib zaug li tias thaum tus Tswv muaj qhov kaj rau nws haiv neeg, Xatas yuav sawv ntsiag to ntawm ib sab thiab tsis ua ib qho dag zog li los txwv kom lawv txhob txais tau nws. Cia peb ceev faj tsam peb tsis kam lees qhov kaj uas Vajtswv xa tuaj, vim nws tsis los raws li txoj kev uas ua rau peb txaus siab.... Yog muaj ib txhia uas lawv tus kheej tsis pom thiab tsis txais yuav qhov kaj, ces lawv tsis txhob sawv los thaiv lwm tus txoj kev.”

“‘Kuv hu lub ntuj thiab lub ntiajteb los ua tim khawv niaj hnub no tawm tsam nej, tias kuv tau tso txoj sia thiab txoj kev tuag, txoj koob hmoov thiab txoj kev foom phem, rau ntawm nej xub ntiag; yog li ntawd nej cia li xaiv txoj sia, kom nej thiab nej tej xeeb ntxwv thiaj muaj sia nyob; kom nej yuav hlub tus Tswv uas yog nej tus Vajtswv, thiab kom nej yuav mloog nws lub suab, thiab kom nej yuav lo ruaj rau nws; rau qhov nws yog nej txoj sia, thiab yog qhov ntev ntawm nej lub neej; kom nej yuav tau nyob hauv lub tebchaws uas tus Tswv tau cog lus rau nej cov yawg koob, rau Anplahas, rau Ixaj, thiab rau Yakhauj, tias yuav muab rau lawv.’”

“Zaj nkauj no tsis yog hais txog keeb kwm xwb, tiam sis yog yaj saub. Thaum nws rov piav txog tej haujlwm uas Vajtswv tau ua zoo kawg nkaus nrog Nws haiv neeg yav dhau los, nws kuj ua duab ntxoov ntxoo ua ntej txog tej xwm txheej loj yav tom ntej, uas yog txoj kev yeej kawg ntawm cov neeg ncaj ncees thaum Khetos yuav los zaum ob nrog hwj chim thiab yeeb koob.

“Tus tubtxib Povlauj hais meej tseeb tias tej kev paub uas cov Yixayee muaj thaum lawv taug kev mus no twb raug sau cia tseg lawm rau qhov txiaj ntsig ntawm cov uas nyob rau tiam no ntawm lub ntiajteb, cov uas qhov kawg ntawm lub ntiajteb twb los txog saum lawv lawm. Peb tsis xav tias peb tej kev phom sij yuav tsawg dua li cov Henplais tej, tiam sis loj dua.” Healthful Living, 280, 281.

Kev dim tawm hauv tebchaws Iziv raug sawv cev los ntawm pawg ntseeg Ephesus, thiab tus cim ntawm pawg ntseeg Ephesus hauv zaj keeb kwm ntawd yog Yausua. Tom qab cov uas Vajtswv coj tawm hauv tebchaws Iziv ua tsis dhau kaum zaug kev sim txuas ntxiv, tus Tswv tau tshem txoj kev cog lus ntawm cov neeg ntxeev siab thiab muab rau Yausua thiab Kaleb.

Hais rau lawv tias, Muaj tseeb tiag, raws li kuv muaj sia nyob, tus Tswv hais li no, ib yam li nej tau hais rau hauv kuv pob ntseg, kuv yuav ua li ntawd rau nej: Nej tej cev tuag yuav poob rau hauv thaj tebchaws moj sab qhua no; thiab nej txhua tus uas tau raug suav, raws li nej cov lej tag nrho, txij nees nkaum xyoo rov saud, uas tau yws tawm tsam kuv, yeej muaj tseeb tias nej yuav tsis tau los rau hauv thaj av uas kuv tau cog lus nrog lus cog tseg tias yuav pub nej nyob rau hauv ntawd, tsuas yog Kalex uas yog Jephunneh tus tub, thiab Yausuas uas yog Nun tus tub xwb. Xwm Txheej 14:28–30.

Muam White qhia tias Yausua thiab Kalej sawv cev rau cov uas “xaus tiam kawg ntawm lub ntiajteb twb los txog rau lawv lawm,” uas “cog lus nrog Vajtswv los ntawm kev txi.”

“Rau peb txoj kev ceeb toom, rau peb cov uas nyob rau lub sijhawm uas kawg ntawm lub ntiajteb twb los txog lawm, yog li no thiaj tau sau tseg zaj keeb kwm no. Muaj pes tsawg zaus uas Vajtswv haiv neeg niaj hnub no rov ua neej dhau dua li cov Yixayee tej me nyuam tau ntsib! Muaj pes tsawg zaus uas lawv yws yws thiab quaj ntsuag! Muaj pes tsawg zaus uas lawv thim rov qab thaum tus Tswv txib kom lawv mus tom ntej! Vajtswv tes haujlwm tab tom raug kev txom nyem vim tsis muaj cov neeg zoo li Kalej thiab Yausuas, cov neeg ncaj ncees thiab muaj kev ntseeg ruaj khov tsis tshee. Vajtswv hu cov neeg uas yuav muab lawv tus kheej cob rau Nws kom raug puv npo los ntawm Nws tus Ntsuj Plig. Khetos tes haujlwm thiab tibneeg txiag teb txiag chaw xav tau cov neeg uas raug dawb huv lawm, cov neeg txi lawv tus kheej, cov neeg uas yuav tawm mus sab nraum lub yeej, ris txoj kev thuam thuam. Cia lawv ua cov neeg muaj zog, muaj siab tawv, tsim nyog rau tej haujlwm muaj nqes, thiab cia lawv cog lus nrog Vajtswv los ntawm kev txi.” Review and Herald, May 20, 1902.

Txoj kev cog lus uas raug rov ua dua tshiab, raws li tau sawv cev los ntawm txoj kev cog lus uas raug rov ua dua tshiab nrog Yausua thiab Khalej, yog txoj kev cog lus nrog ib puas plaub caug plaub txhiab leej thiab pab neeg coob kawg. Nws raug rov ua dua tshiab tom qab cov neeg raug xaiv hauv txoj kev cog lus thawj zaug raug Vajtswv nrauj thiab raug teem tseg kom tuag hauv tebchaws moj sab qhua. Txoj kev cog lus nrog ib puas plaub caug plaub txhiab leej raug ua kom tiav nyob hauv tib zaj keeb kwm uas ib haiv neeg raug xaiv yav dhau los raug tsis lees txais.

Ephesus txhais tias yam tsim nyog ntshaw, thiab tes dej num uas Yausua thiab pawg ntseeg thaum chiv thawj tau ua tiav ntawd yog “yam tsim nyog ntshaw.” Thaum Yausua coj Vajtswv haiv neeg nkag mus rau hauv Lub Tebchaws Uas Tau Cog Lus Tseg, nws tau tawm mus kov yeej. Lub cim ntim thawj zaug khiav mus sib luag nrog pawg ntseeg Ephesus, thiab raug sawv cev los ntawm ib tug nees dawb uas tawm mus kov yeej. Qhov no yog qhov tseeb rau Yausua thiab rau pawg ntseeg tiam cov tubtxib. Lub cim ntim thawj zaug khiav mus sib luag nrog pawg ntseeg Ephesus hauv Ixayees thaum ub thiab Ixayees niaj hnub no.

Smyrna yog muab los ntawm lo lus “myrrh,” uas yog ib hom roj uas siv los pleev khaws tus neeg tuag. Lub foob thib ob raug sawv cev los ntawm ib tug nees liab uas tau raug muab “ib rab ntaj loj” thiab “hwjchim” kom rho tau “kev thaj yeeb tawm hauv ntiajteb,” uas txhais hais tias tibneeg hauv zaj keebkwm ntawd yuav “sib tua.” Lub foob thib ob khiav mus raws nraim nrog pawg ntseeg Smyrna, thiab nws sawv cev rau txoj cai uas raug muab rau Vajtswv cov yeeb ncuab, tso cai rau lawv kovyeej thiab tua Vajtswv haiv neeg. Qhov no tau ua tiav nyob rau lub sijhawm tom qab pawg ntseeg tiam tubtxib, thiab kuj nyob rau hauv keebkwm ntawm Cov Neeg Txiav Txim. Hauv ob zaj keebkwm no Vajtswv tau tso cai rau tej hwjchim sab nraud ntawm Vajtswv haiv neeg coj kev ua rog thiab kev tuag los rau saum Nws haiv neeg. Hauv pawg ntseeg tiam tubtxib, txoj kev ua rog ntawd raug txhawb los ntawm kev tsis lees txais txoj kev ntseeg ntawm Khetos, uas nyob rau lub sijhawm ua ntej ntawm Ephesus twb yeej tsis tau swb li thaum nws nqa txoj moo zoo mus rau lub ntiajteb. Qhov uas txhawb Vajtswv haiv neeg cov yeeb ncuab nyob rau lub sijhawm ntawm Cov Neeg Txiav Txim yog ua raws li lub sijhawm ua ntej ntawm Ephesus, uas Vajtswv tau qhia Nws lub hwjchim rau tim Ejyptes thiab rau cov tebchaws uas los tom qab uas Yausua tau raug siv los kovyeej. Lub foob thib ob khiav mus raws nraim nrog pawg ntseeg Smyrna hauv ob qho tib si Ixayees thaum ub thiab Ixayees niaj hnub no.

Pergamos txhais hais tias yog ib lub “chaw tiv thaiv ruaj khov,” yog li ntawd sawv cev rau ib lub tsev fuabtais ntawm ib tug vajntxwv. Lub cim foob thib peb khiav sib xws nrog Pergamos thiab sawv cev rau keeb kwm lub sijhawm uas tibneeg txoj kev txiav txim raug coj los siv los ntawm cov vajntxwv hauv ntiajteb no tawm tsam Vajtswv txoj kev txiav txim. Yog li ntawd, qhov kev ntsuas, los yog txoj kev txiav txim uas raug sawv cev los ntawm “ob” lub phab ntsuas uas hnyav “nplej,” “qeb,” “roj,” thiab “cawv txiv hmab;” qhia tawm txog tibneeg txoj cai kav ntawm vajntxwv, uas ib txwm muaj qhov tsis zoo thaum piv rau Vajtswv txoj kev txiav txim. Nco ntsoov tias kev ntsuas ncaj ncees los yog kev hnyav ncaj ncees tsis xav tau ob lub phab ntsuas. Ob lub phab ntsuas sawv cev rau kev txiav txim tsis sib npaug.

“Qoob” yog ib lub cim ntawm “thawj txi txiv” uas coj los fij rau hauv lub caij Kevcai Hla Dhau; “nplej” yog ib lub cim ntawm qhov khoom fij ntawm “ob lub ncuav yoj” hauv lub caij Kevcai Hnub Tsib Caug. “Roj” yog ib lub cim ntawm Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, thiab “cawv” yog ib lub cim ntawm tej lus qhuab qhia. Pergamos nyob rau lub sijhawm Ixayees thaum ub yog lub caij nyoog ntawm cov vajntxwv Ixayees uas mus sib haum xeeb nrog kev phem, thiab lawv tau coj txoj kev txiav txim los rau saum Vajtswv txoj kev teev hawm uas sawv cev los ntawm lub caij ntawm Kevcai Hla Dhau mus txog Hnub Tsib Caug. Cov kev tseeb ntawm Vajtswv Txojlus raug sawv cev los ntawm “cawv” thiab “roj.” Hauv Ixayees thaum ub thiab Ixayees niaj hnub no tib si, pawg ntseeg Pergamos yog lub caij nyoog uas Xatas sim ua kom tiav yam uas nws ua tsis tau los ntawm kev muab ntshav los nyob rau hauv keeb kwm uas Smyrna sawv cev. Hauv Pergamos, Xatas tau sim rhuav tshem Vajtswv haiv neeg thiab Vajtswv txoj kev tseeb los ntawm kev sib haum xeeb nrog kev phem, tsis yog los ntawm kev muab ntshav raws li Smyrna sawv cev. Kev sib haum xeeb nrog kev phem ntawm cov vajntxwv Ixayees thaum ub yog ib yam ntxwv ua ntej ntawm Constantine txoj kev sib haum xeeb nrog kev phem hauv Ixayees niaj hnub no.

Thyatira txhais hais tias “kev txi ntawm txoj kev tu siab lees txim” thiab hais txog tus ntsuj plig ntawm kev tuag ua tim khawv uas Vajtswv pub rau Nws haiv neeg uas raug tua vim Nws lub npe. Txoj kev txi ntawm txoj kev tu siab lees txim sawv cev rau qhov kam ua haujlwm rau Khetos hauv tej xwm txheej hnyav kawg nkaus, raws li Daniyee, Shadrach, Meshach thiab Abednego tau sawv cev rau thaum lub sij hawm raug ntiab mus poob cev qhev xya caum xyoo; thiab nws kuj sawv cev rau txoj kev txi ntawm cov Waldensians, cov Huguenots, thiab lwm tus uas raug tsim txom, raug kaw hauv tsev lojcuj, raug ntxeev lus phem, thiab raug tua los ntawm txoj cai hwjchim papal thaum lub keeb kwm ntawm ib txhiab ob puas rau caum xyoo. Lub foob thib plaub khiav sib raws nrog pawg ntseeg Thyatira thiab sawv cev rau kev tsim txom uas Npanpiloo txheej thaum ub tau ua rau cov Ixayees txheej thaum ub thiab kev tsim txom uas Npanpiloo niaj hnub no tau ua rau cov Ixayees niaj hnub no. Keeb kwm ntawm ob qho kev poob cev qhev ntawd xub xav kom muaj kev ncaim ntawm qhov tseeb, yam uas cov vajntxwv ntawm cov Ixayees thiab huab tais Constantine tau ua tiav. Ob leeg puav leej npaj kev rau ib lub sijhawm uas Thyatira sawv cev.

Sardis tsis muaj ib lub ntsiab lus uas phim nrog nws txoj kev lees tias muaj ib lub npe, tiam sis txoj kev lees ntawd yog ib lo lus dag. Qhov muaj nyob ntawm Shekinah yeej tsis tau tshwm sim li hauv lub tuam tsev thib ob. Qhov muaj nyob ntawm Khetos yeej tsis tau tshwm sim li hauv keeb kwm ntawm Sardis. Txoj kev kho kom tshiab tawm ntawm Tiam Tsaus Ntuj ntawd, qhov tseeb tiag, yog ib co txheej xwm uas ib kauj ruam mus tom ntej thiab ob kauj ruam rov qab. Tes haujlwm uas keeb kwm ntawm Sardis raug tsim los yuav tsum ua kom tiav nyob hauv Kev Hloov Tshiab Protestant yeej tsis tau raug ua kom tiav hlo li.

Philadelphia txhais tias kev hlub kwv tij, thiab yeej tsis muaj peev xwm hlub koj tus kwv tij tau yog tias koj tsis xub hlub Vajtswv.

Yog leejtwg hais tias, Kuv hlub Vajtswv, tabsis ntxub nws tus kwv tij, nws yog tus dag; rau qhov tus uas tsis hlub nws tus kwv tij uas nws twb pom lawm, yuav ua li cas nws thiaj hlub tau Vajtswv uas nws tsis tau pom? Thiab lo lus txib no peb tau txais ntawm Nws los, tias tus uas hlub Vajtswv yuav tsum hlub nws tus kwv tij thiab. 1 Yauhas 4:20, 21.

Philadelphia sawv cev rau pawg ntseeg uas hlub Vajtswv, thiab vim li no thiaj tsis muaj kev rau txim los sis lus qhuab ntuas cem thuam tawm tsam Philadelphia.

Thiab rau tus tim tswv ntawm pawg ntseeg hauv Philadelphia sau hais tias; Tej no yog tej uas tus Dawb Huv hais, tus Tseeb hais, tus uas tuav tus yuam sij ntawm Daviv, tus uas qhib, tsis muaj leejtwg kaw tau; thiab kaw, tsis muaj leejtwg qhib tau; Kuv paub koj tej haujlwm: saib seb, Kuv tau tso ib lub qhov rooj qhib rau ntawm koj xubntiag lawm, thiab tsis muaj leejtwg kaw tau: vim koj muaj zog me ntsis, thiab koj tau ceev Kuv lo lus, thiab tsis tau tsis lees Kuv lub npe. Saib seb, Kuv yuav ua kom lawv cov uas yog ntawm Xatas lub tsev sablaj, cov uas hais tias lawv yog Yudais, los lawv tsis yog, tiam sis dag; saib seb, Kuv yuav ua kom lawv los pe hawm ntawm koj ko taw xubntiag, thiab kom lawv paub tias Kuv tau hlub koj lawm. Vim koj tau ceev lo lus ntawm Kuv txoj kev ua siab ntev, Kuv kuj yuav ceev koj dim ntawm lub sij hawm kev sim siab, uas yuav los rau saum tag nrho lub ntiajteb, kom sim cov uas nyob saum lub ntiajteb. Saib seb, Kuv yuav los sai sai: tuav kom ruaj yam uas koj muaj, tsam leejtwg txeeb tau koj lub mom. Tus uas kovyeej, Kuv yuav ua rau nws ua ib tug ncej nyob hauv Kuv tus Vajtswv lub tuam tsev, thiab nws yuav tsis tawm mus ntxiv lawm li: thiab Kuv yuav sau Kuv tus Vajtswv lub npe rau saum nws, thiab lub npe ntawm Kuv tus Vajtswv lub nroog, uas yog Yeluxalees tshiab, uas nqes saum ntuj los ntawm Kuv tus Vajtswv los: thiab Kuv yuav sau Kuv lub npe tshiab rau saum nws. Qhia Tshwm 3:7–12.

Philadelphia tau raug muab “Davi tus yuam sij,” thiab hauv Philadelphia keeb kwm ntawm Ixayees thaum ub lawv tau raug muab Davi Leej Tub, uas sawv cev, nrog rau lwm yam, rau txoj cai yaj saub ntawm Alpha thiab Omega, tus thawj thiab tus kawg. Tus yuam sij ntawd sawv cev rau txoj kev ua raws hu ua “historicism.” Hauv lub sijhawm uas lub koom txoos Philadelphia sawv cev rau thaum kawg ntawm Ixayees thaum ub, tus sau tiag ntawm yaj saub Vajlugkub nws tus kheej yog tus yuam sij. Hauv lub sijhawm uas lub koom txoos Philadelphia sawv cev rau hauv keeb kwm Millerite, William Miller tau raug muab tus yuam sij. Hauv ob zaj keeb kwm ntawd Khetos tau nrog cov Yudais uas xav tias lawv yog Aplahas cov tub, tiamsis lawv tsis yog. Miller tau nrog cov Protestants uas xav tias lawv yog cov Yudais sab ntsuj plig, tiamsis lawv tsis yog.

Tus uas muaj pob ntseg, cia nws mloog yam uas tus Ntsuj Plig hais rau tej pawg ntseeg. Tshwm Sim 3:13.

Laodicea txhais hais tias yog ib haiv neeg raug txiav txim, thiab cov neeg Laodicea, uas yog cov Yudais nyob rau tiam Yexus Khetos, thaum kawg raug txiav txim hauv xyoo 70 AD thaum Yeluxalees raug rhuav tshem. Kev txiav txim kawg nkaus rau Protestantism uas tau poob txoj kev ntseeg tseg ntawd yuav muaj nyob rau hauv teeb meem txoj cai Hnub Caiv, tiam sis lawv twb ntsib lawv txoj kev txiav txim lawm thaum lawv tsis lees txais tus tim tswv thawj zaug txoj xov nyob rau lub caij nplooj hlav xyoo 1844, thiab tom qab ntawd raug Vajtswv tshaj tawm tias yog cov ntxhais ntawm Npanpiloo. Cov Protestant uas tau poob lawm ntawd yog tus yam ntxwv piv txwv txog Laodicean Adventism nyob rau hnub kawg ntawm txoj kev txiav txim tshuaj xyuas.

Tam sim no peb twb tau tshuaj xyuas ntau txoj kev sib txawv uas xya pawg ntseeg hauv Phau Ntawv Qhia Tshwm tuaj yeem raug to taub kom raug tias yog tej cim yav tom ntej thiab tom qab ntawd raug coj los siv raws li yav tom ntej. Tiam sis lawv yuav tsum raug to taub thiab raug siv nyob hauv lub ntsiab lus ntawm cov cai yav tom ntej “uas tau raug muab rau peb los ntawm txoj cai loj tshaj plaws.”

Cov lus rau xya pawg ntseeg yog cov lus uas tau muab rau xya pawg ntseeg uas twb muaj nyob lawm thaum Yauhas sau tseg cov lus ntawd. Cov lus rau xya pawg ntseeg muab kev qhia thiab kev ceeb toom rau txhua pawg ntseeg thoob plaws hauv keeb kwm. Cov lus rau xya pawg ntseeg muab kev qhia thiab kev ceeb toom rau cov Khixatia txhua tus thoob plaws hauv keeb kwm. Xya pawg ntseeg sawv cev rau keeb kwm ntawm kev ntseeg Khixatia txij lub sijhawm ntawm cov tubtxib mus txog thaum kawg ntawm lub ntiajteb. Xya pawg ntseeg sawv cev rau keeb kwm ntawm cov Yixayee thaum ub txij lub sijhawm ntawm Mauxes mus txog kev rhuav tshem Yeluxalees xyoo 70 AD. Xya pawg ntseeg yuav raug lees paub thiab coj los siv tau los ntawm kev txheeb xyuas qhov txawv ntawm thawj plaub pawg ntseeg thiab peb pawg ntseeg kawg.

Ntawm rau yam kev siv lus cev Vajtswv txoj lus faj lem uas sib txawv uas peb tab tom txheeb xyuas no, tib cov kev siv ntawd kuj raug sawv cev nyob rau hauv xya lub cim foob.

Peb yuav hais txog cov tseeb no hauv zaj ntawv tom ntej.