Tam sim no tab tom hais txog txoj kab yaj saub ntawm cov kev sib cav hauv keeb kwm Advent uas tau tshwm sim hais txog ntau yam cim ntawm Loos. Tam sim no peb tab tom hais txog “qhov niaj hnub” hauv phau ntawv Daniyee. Qhov kev sib cav ntawd sawv cev rau kev tsis lees txais cov hauv paus ntsiab lus ntawm Adventism, kev tsis lees txais txoj cai muaj hwjchim ntawm Ntsuj Plig Yaj Saub, thiab kev tsis lees txais tus tubtxib uas Vajtswv tau xaiv. Kev tsis lees txais Miller txoj hauj lwm kuj sawv cev rau kev tsis lees txais txoj kev qhia uas cov timtswv saum ntuj tau muab rau Miller, cov uas tau coj Miller mus rau nws txoj kev nkag siab txog txoj xov uas tau tsim los ntawm kev nce ntxiv ntawm kev paub thaum phau ntawv Daniyee raug qhib nws cov cim tseg hauv xyoo 1798.

Cov uas tsis kam lees qhov tseeb uas txheeb xyuas lub hwj chim (Loos haiv neeg pe mlom) uas tau txwv tsis pub lub hwj chim papal raug muab tshwm sim hauv 2 Thessalonians, qhia tawm tias lawv tsis hlub qhov tseeb, thiab vim lawv tsis kam lees txoj kev hlub ntawm qhov tseeb, lawv thiaj txais ib txoj kev dag. Txoj kev dag ntawd ces coj kev ntxias yuam kev muaj zog los rau saum lawv. Txoj kev dag yog qhov ua rau, hos kev ntxias yuam kev muaj zog uas lawv txais yog qhov tshwm sim. Kev tsis muaj txoj kev hlub rau qhov tseeb yog yam txhawb lawv. Txoj kev dag sawv cev rau txoj kev xaiv lees txais ntau yam kev qhuab qhia hauv Vajlugkub raws li kev xav ntau txhia yam sib haum ua ke, uas yog tawm tsam cov uas ntseeg qhov tseeb ruaj khov tsis hloov. Vim li no Yaxayas txoj kev sawv cev txog Povlauj txoj kev ntxias yuam kev muaj zog thiaj raug nthuav tawm ua ntau yam kev yuam kev, tsis yog tsuas yog ib txoj kev yuam kev xwb. Lwm pab yog cov uas yeej hlub qhov tseeb, lees txais lub hauv paus ntsiab lus ntawm qhov tseeb ruaj khov tsis hloov, thiab Yaxayas txheeb lawv tias yog cov uas tshee hnyo rau Vajtswv Txojlus.

Tus Tswv hais li no, Saum ntuj yog kuv lub zwm txwv, thiab lub ntiajteb yog lub rooj tiag taw rau kuv: nej yuav tsa lub tsev twg rau kuv? thiab qhov chaw uas kuv yuav so nyob qhov twg? Rau qhov kuv txhais tes twb tsim tag nrho tej no lawm, thiab tag nrho tej no twb muaj los lawm, hais tias tus Tswv: tiam sis tus no kuv yuav ntsia, yog tus uas pluag thiab muaj lub siab tawg ntho, thiab tshee hnyo ntawm kuv lo lus. Tus uas tua ib tug nyuj kuj zoo li yog tua ib tug neeg; tus uas txi ib tug yaj, zoo li yog txiav ib tug dev caj dab; tus uas muab khoom fij xyeem, zoo li yog muab ntshav npua fij; tus uas hlawv xyab, zoo li yog qhuas ib tug mlom. Muaj tseeb, lawv tau xaiv lawv tus kheej tej kev, thiab lawv tus ntsuj plig zoo siab rau lawv tej kev qias vuab tsuab. Kuv kuj yuav xaiv lawv tej kev dag ntxias, thiab yuav coj yam uas lawv ntshai los rau saum lawv; vim thaum kuv hu, tsis muaj leejtwg teb; thaum kuv hais, lawv tsis mloog: tiam sis lawv tau ua qhov phem rau ntawm kuv xub ntiag, thiab xaiv yam uas kuv tsis txaus siab rau. Nej cov uas tshee hnyo ntawm nws lo lus, mloog tus Tswv lo lus; Nej cov kwv tij uas ntxub nej, uas ntiab nej tawm vim yog kuv lub npe, tau hais tias, Cia tus Tswv tau koob meej: tiam sis nws yuav tshwm los ua nej txoj kev xyiv fab, thiab lawv yuav raug txaj muag. Yaxayas 66:1–5.

Cov neeg uas tshee hnyo ntawm Vajtswv Txojlus yog cov uas raug ntiab tawm hauv cov Yixayee, uas nyob rau hnub kawg yog cov uas raug sawv cev ua tus chij.

Thiab Nws yuav tsa ib lub chij rau tej tebchaws, thiab yuav sau cov neeg Yixayee uas raug ntiab tawm los ua ke, thiab yuav sib sau cov neeg Yudas uas tau tawg khiav mus los ntawm plaub ceg kaum ntuj. Yaxayas 11:12.

Vajtswv qhia meej tias yog Nws tus kheej uas tau tsa lub tsev uas pawg neeg uas tab tom fij tej xyeem uas qias neeg ntawd hais tias lawv yog cov tau ua. Lub tsev ntawd yog yam uas lawv tso siab rau thaum lawv tshaj tawm tias, “cov no yog Yawmsaub lub tuam tsev.”

Sawv ntsug ntawm lub rooj vag ntawm Yehauvas lub tuam tsev, thiab tshaj tawm lo lus no rau ntawd, thiab hais tias, Nej txhua tus uas yog Yudas, uas nkag los ntawm cov rooj vag no tuaj pe hawm Yehauvas, nej cia li mloog Yehauvas lo lus. Vajtswv Yehauvas uas kav txhua yam, uas yog cov Ixayees tus Vajtswv, hais li no tias, Nej cia li kho nej tej kev thiab nej tej haujlwm kom ncaj, ces kuv yuav cia nej nyob hauv qhov chaw no. Nej tsis txhob cia siab rau tej lus dag, hais tias, Yehauvas lub tuam tsev, Yehauvas lub tuam tsev, Yehauvas lub tuam tsev, yog tej no. Yelemis 7:2–4.

Cov uas “cia siab” rau tej lus dag, yog cov uas ntseeg ib zaj dag. Lub tsev uas tus Tswv tau txhim tsa, raug tsa saum lub hauv paus uas Nws tus kheej kuj tau tsim. Pawg neeg uas tsis kam teb thaum Vajtswv hu, tau xaiv lawv tus kheej tej kev thiab zoo siab rau tej kev qias vuab tsuab. Lawv tau xaiv “tej kev,” thiab “tej kev qias vuab tsuab,” nyob rau hauv ntau yam, thaum Yelemis tau hais tias tsuas muaj ib txoj kev xwb uas yuav taug hauv ntawd.

Tus Tswv hais li no tias, Nej cia li sawv ntawm tej kev, thiab saib, thiab nug txog tej qub ke, seb txoj kev zoo nyob qhov twg, thiab nej cia li taug txoj kev ntawd mus, mas nej yuav nrhiav tau kev so rau nej tej ntsuj plig. Tiamsis lawv hais tias, Peb yuav tsis taug txoj kev ntawd. Dua li ntawd, Kuv tau tsa cov neeg zov xwm los saib xyuas nej, hais tias, Nej cia li mloog lub suab raj. Tiamsis lawv hais tias, Peb yuav tsis mloog. Yog li ntawd, nej haiv neeg, cia li mloog, thiab koj pawg txoos, cia li paub tias yam twg nyob hauv lawv. Koj lub ntiajteb, cia li mloog: saib seb, Kuv yuav coj kev phem los rau haiv neeg no, yog lawv tej tswv yim txi txiv, vim lawv tsis tau mloog Kuv tej lus, thiab tsis mloog Kuv txoj kevcai, tiamsis lawv tau tsis lees txais nws. Cov xyab uas tuaj ntawm Sheba, thiab cov qhaub pas tsw qab uas tuaj ntawm tebchaws deb, yuav muaj nqes dabtsi rau Kuv? Nej tej hlawv xyeem tsis tsim nyog txais yuav, thiab nej tej xyeem kuj tsis qab ntxiag rau Kuv li. Yeremia 6:16–20.

Hauv tshooj kaum tsib, Yelemis hu pawg neeg phem uas tsis kam mloog, txawm yog lawv muaj pob ntseg, tias yog “lub koom txoos ntawm cov thuam luag.” Pawg neeg no tau txais ib tug “neeg zov” nyob rau hauv keeb kwm ntawm thawj thiab ob tug timtswv cov lus, thiab ib zaug ntxiv hauv keeb kwm ntawm tus timtswv thib peb, tiam sis lawv tsis kam taug txoj kev zoo, uas yog tej kev qub. Hloov chaw, lawv taug kev hauv “tej kev.” Vim li no, Yaxayas qhia tias Vajtswv yuav xaiv ntau yam kev dag ntxias, rau qhov lawv tau xaiv ntau txoj kev cuav es tsis yog txoj kev tseeb kiag ntawm tej kev qub. Ib yam li nyob hauv Yaxayas zaj lus tim khawv, txoj kev pe hawm ntawm lub koom txoos ntawm cov thuam luag raug tus Tswv tsis lees txais. Muam White ncaj qha txuas Yaxayas qhov ntau yam kev dag ntxias nrog Povlauj qhov kev dag ntxias loj heev, thiab nws muab qhov no tso rau hauv lub ntsiab lus ntawm txoj kev tsis lees txais tej kev tseeb uas yog lub hauv paus, lub hauv paus uas tus Tswv tau txhim tsa thiab tab tom txhim tsa Nws lub tsev saum nws.

“TUS uas pom dhau ntawm daim tawv sab nraud, tus uas nyeem tau txhua tus neeg lub siab, hais txog cov uas tau txais lub teeb loj tias: ‘Lawv tsis raug kev nyuaj siab thiab tsis ntshai tshee vim lawv txoj kev coj ncaj ncees thiab sab ntsuj plig lub xeev.’ Muaj tseeb tiag, lawv tau xaiv lawv tus kheej txojkev, thiab lawv tus plig zoo siab rau hauv lawv tej kev qias neeg. Kuv thiab yuav xaiv lawv tej kev dag ntxias, thiab yuav coj yam uas lawv ntshai los rau saum lawv; vim thaum Kuv hu, tsis muaj leejtwg teb; thaum Kuv hais, lawv tsis mloog; tiam sis lawv tau ua phem ntawm Kuv lub qhov muag xubntiag, thiab tau xaiv yam uas Kuv tsis zoo siab rau ntawd.’ ‘Vajtswv yuav xa kev dag ntxias loj tuaj rau lawv, kom lawv ntseeg tej lus dag,’ vim lawv tsis tau txais txoj kev hlub rau qhov tseeb, kom lawv thiaj li yuav dim,’ ‘tiam sis lawv nyiam kev tsis ncaj ncees.’ Yaxayas 66:3, 4; 2 Thexalaunikes 2:11, 10, 12.

“Tus Xibfwb saum ntuj nug hais tias: ‘Dab tsi yog txoj kev dag ntxias uas muaj zog tshaj uas yuav ntxias tau lub siab tshaj li qhov ua txuj hais tias nej tab tom txhim tsa saum lub hauv paus uas yog, thiab tias Vajtswv lees txais nej tej haujlwm, thaum qhov tseeb tiag nej tab tom ua ntau yam raws li txoj kev txawj ntse ntawm lub ntiajteb no thiab tab tom ua txhaum rau Yehauvas? Au, qhov no yog ib txoj kev dag ntxias loj heev, yog ib txoj kev ntxias siab uas ua rau tibneeg lub siab poob rau hauv nws lub hwjchim, thaum cov neeg uas ib zaug twb tau paub qhov tseeb lawm, yuam kev coj tus yam ntxwv ntawm kev ua neeg dawb huv los hloov chaw rau tus ntsuj plig thiab lub hwjchim ntawm txoj kev ua neeg dawb huv ntawd; thaum lawv xav tias lawv nplua nuj thiab muaj txhij txhua lawm, tsis xav tau dabtsi li, hos qhov tseeb tiag lawv tseem xav tau txhua yam.’”

“Vajtswv tsis tau hloov siab hloov ntsws rau Nws cov tub qhe ncaj ncees uas tab tom khaws lawv tej tsoos tsho kom dawb huv tsis muaj chaw qias. Tiamsis coob leej tab tom quaj hais tias, ‘Kev thaj yeeb thiab kev nyab xeeb,’ thaum kev puas tsuaj tam sim ntawd tab tom los rau saum lawv. Yog tsis muaj kev hloov siab lees txim kom tob thiab tiav nrho, yog tsis muaj kom neeg txo lawv lub siab los ntawm kev lees txim thiab txais yuav qhov tseeb raws li nws nyob hauv Yexus, lawv yuav tsis muaj hnub nkag tau mus saum ntuj ceeb tsheej. Thaum kev ntxuav kom dawb huv yuav muaj nyob hauv peb pawg, peb yuav tsis so nyob kaj siab lug ntxiv lawm, tsis khav theeb tias peb nplua nuj thiab muaj ntau yam khoom, tsis xav tau ib yam dab tsi li.”

“Leejtwg thiaj yuav hais tau raws qhov tseeb tias: ‘Peb tej kub twb raug sim hauv qhov cub hluav taws lawm; peb tej tsoos tsho tsis muaj qhov qias neeg ntawm lub ntiajteb no lo rau’? Kuv pom peb tus Xibfwb taw tes rau cov tsoos tsho ntawm qhov uas luag hu ua kev ncaj ncees. Thaum Nws hle tej ntawd tawm lawm, Nws qhia kom pom meej qhov qias vuab tsuab uas nyob hauv qab. Ces Nws hais rau kuv tias: ‘Koj tsis pom los tias lawv tau ua txuj npog lawv tej kev qias thiab lawv tus cwj pwm lwj liam li cas? ‘Tus nroog ncaj ncees ua cas thiaj dhau los ua ib tug pojniam deev luag!’ Kuv Txiv lub tsev twb raug ua ua chaw lag luam, yog ib qho chaw uas Vajtswv txoj kev nyob nrog thiab hwjchim ci ntsa iab twb ncaim lawm! Vim li no thiaj muaj kev qaug zog, thiab tsis muaj zog lawm.’” Testimonies, volume 8, 249, 250.

Hauv rau hauv zaj lus ntawd, pawg neeg thuam luag uas Yelemis tau sib sau ua ke raug txheeb qhia tias yog cov Laodicees, uas yog cov nkauj xwb ruam.

“Lub xeev ntawm pawg ntseeg uas cov nkauj xwb ruam sawv cev rau, kuj raug hais txog tias yog lub xeev Laodicea.” Review and Herald, August 19, 1890.

Cov nkauj xwb ruam qhia tawm lawv txoj kev tsis muaj roj thaum Lub Suab Quaj Thaum Ib Tag Hmo los txog, thaum lawv txais ib txoj kev dag ntxias uas phim raws nraim li qhov uas lawv tus kheej tau xaiv tseg ua ntej tias yuav mus txoj kev twg, thaum tib lub sijhawm lawv tsis kam lees Yelemis tej kev qub. Tej kev qub ntawd yog qhov chaw uas yuav nrhiav tau kev so thiab kev rov qab muaj zog, thiab txoj kev so nrog txoj kev rov qab muaj zog ntawd yog nag lig.

“Kuv raug coj los ntsia mus rau lub sijhawm thaum txoj xov ntawm tus tim tswv thib peb tab tom kaw lawm. Vajtswv lub hwjchim tau nyob saum Nws haiv neeg; lawv twb ua tiav lawv tes haujlwm lawm thiab tau npaj txhij rau lub sijhawm kev sim siab uas nyob ntawm lawv xub ntiag. Lawv tau txais nag lig, lossis txoj kev ua kom rov qab muaj zog uas los ntawm tus Tswv lub xub ntiag, thiab txoj lus tim khawv uas muaj sia twb raug txhawb kom sawv rov los. Qhov lus ceeb toom loj kawg tau nrov mus txhua qhov chaw, thiab nws tau ua rau cov neeg nyob hauv ntiajteb uas tsis kam txais txoj xov ntawd sawv ntxhov siab thiab npau taws heev.” Early Writings, 279.

Yog nyob rau lub sij hawm uas Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv raug nchuav tawm ntawd, qhov kev dag ntxias uas muaj hwj chim kuj raug nchuav los saum cov nkauj xwb ruam ntawm Laodicea uas tsis hlub qhov tseeb, thiab vim li ntawd lawv thiaj xaiv yuav ntseeg txoj kev dag hloov chaw rau qhov tseeb. Kev tsis lees txais qhov tseeb raug suav ib yam li kev tsis lees txais txoj cai, rau qhov Vajtswv txoj cai muaj nyob ruaj hauv Nws tej kev cai yav tom ntej.

“Kev tshwm sim tsis yog kev tsim los yog kev xav txua ib yam tshiab, tiam sis yog kev nthuav qhia txog yam uas twb muaj lawm, tiamsis ua ntej yuav raug tshwm tawm ntawd, tseem tsis paub rau tib neeg. Cov qhov tseeb loj thiab nyob mus ib txhis uas muaj nyob hauv txoj moo zoo raug tshwm tawm los ntawm kev nrhiav tshawb nrhiav kawg siab kawg ntsws thiab kev txo hwjchim ntawm peb tus kheej rau ntawm Vajtswv xub ntiag. Tus Xibfwb saum ntuj coj lub siab ntawm tus uas txo hwjchim nrhiav qhov tseeb; thiab los ntawm kev coj ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv, cov qhov tseeb hauv Lo Lus raug qhia kom nws paub. Thiab tsis muaj ib txoj kev paub twg uas yuav muaj tseeb thiab muaj txiaj ntsig dua li kev raug coj li no. Tej lus cog tseg ntawm tus Cawmseej yog tias, ‘Thaum nws, tus Ntsuj Plig ntawm qhov tseeb, los txog lawm, nws yuav coj nej mus rau hauv txhua qhov tseeb.’ Yog los ntawm kev pub ntawm tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv xwb uas peb thiaj raug ua kom to taub Vajtswv txoj Lus.”

Tus kws sau nkauj qhuas Vajtswv sau hais tias, “Ib tug tub hluas yuav ntxuav nws txoj kev li cas? Yog los ntawm kev ceev faj raws li koj txoj lus. Kuv tau nrhiav koj kawg siab kawg ntsws: Au, thov txhob cia kuv khiav yuam kev ntawm koj tej lus txib.... Thov qhib kuv ob lub qhov muag, xwv kom kuv yuav pom tej yam uas muaj hwjchim kawg nkaus tawm hauv koj txoj kevcai.”

“Peb raug ntuas kom nrhiav qhov tseeb ib yam li nrhiav tej nyiaj txiag uas muab zais cia. Tus Tswv qhib kev to taub rau tus uas nrhiav qhov tseeb tiag tiag; thiab Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv pub kom nws tuav tau tej qhov tseeb uas nyob hauv kev tshwm sim. Qhov no yog yam uas tus sau nkauj Ntawv Nkauj txhais thaum nws thov kom nws ob lub qhov muag raug qhib kom pom tej yam txaus xav kawg uas tawm hauv txoj kevcai los. Thaum tus ntsuj plig nqhis dej rau tej kev zoo tshaj plaws ntawm Yexus Khetos, lub siab lub ntsws thiaj raug pab kom nkag tau rau hauv tej hwjchim ci ntsa iab ntawm lub ntiajteb uas zoo dua. Tsuas yog los ntawm kev pab ntawm Tus Xibhwb Saum Ntuj xwb peb thiaj yuav to taub tau tej qhov tseeb ntawm Vajtswv Txojlus. Hauv Khetos lub tsev kawm ntawv peb kawm kom ua neeg siab mos siab muag thiab txo hwjchim, vim tau pub rau peb kom muaj kev to taub txog tej kev paub tsis meej ntawm txoj kev ua Vajtswv siab dawb huv.” Sabbath School Worker, December 1, 1909.

Tsis lees txais txoj xov lossis txoj kev ua haujlwm ntawm nag lig yog tsis lees txais Vajtswv txoj kevcai. Thaum Yelemis hais tias “lawv tsis tau mloog kuv tej lus, los tsis mloog kuv txoj kevcai, tiamsis tau muab nws pov tseg,” nws yog pom zoo nrog Hosea.

Kuv haiv neeg raug puam tsuaj vim tsis muaj kev paub; vim koj tau tsis kam txais kev paub, Kuv kuj yuav tsis kam txais koj thiab, kom koj yuav tsis ua pov thawj rau Kuv lawm; vim koj tau tsis nco qab txoj kevcai ntawm koj tus Vajtswv, Kuv kuj yuav tsis nco qab koj cov menyuam thiab. Hosea 4:6.

Txoj kev paub uas cov neeg ruam tsis lees txais yog qhov kev paub uas nce ntxiv, uas Daniyees tau qhia tias yuav tshwm sim thaum lub caij kawg. Thaum lub caij kawg xyoo 1798, thiab tom qab ntawd dua ib zaug thaum lub caij kawg xyoo 1989, muaj kev paub nce ntxiv uas tau raug muab teeb tsa kom muaj kev txiav txim meej los ntawm tus tub txib uas Vajtswv tau xaiv los siv thaum Nws tab tom tsa lub hauv paus rau ob tiam neeg uas sib phim no. Cov tseeb uas yog lub hauv paus ntawd tau raug muab txhim kho raws li tej cai hauv Vajlugkub uas tau raug qhia tawm rau cov tub txib uas raug xaiv hauv lawv cov keeb kwm raws li nyias tiam nyias zaj keeb kwm, thiab cov tseeb ntawd uas yog lub hauv paus yog Yelemis tej kev qub, thiab lawv yog cov tseeb uas thaum kawg sawv cev rau cov roj ntawm txoj xov thaum ib tag hmo thiab txoj xov qw nrov nrov. Nag tom qab, tsim txoj xov Qw Thaum Ib Tag Hmo nyob hauv keeb kwm ntawm kev muab lub cim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej, thiab tom qab ntawd tsim txoj xov qw nrov nrov nyob hauv keeb kwm ntawm kev sau Vajtswv lwm pab yaj uas tseem nyob hauv Npanpiloo. Nag tom qab yog ob yam tib si—yog ib txoj xov thiab yog txoj kev ua haujlwm uas tsim tawm txoj xov ntawd. Daniyees txoj kev paub uas nce ntxiv pib ib txoj txheej txheem sim siab uas muaj peb theem.

Nws hais tias, Mus koj txojkev, Daniyee; rau qhov cov lus no raug kaw cia thiab raug muab ntim foob cia mus txog rau lub sijhawm kawg. Coob leej yuav raug ntxuav kom dawb huv, thiab raug ua kom dawb, thiab raug sim; tiamsis cov neeg phem yuav ua phem: thiab tsis muaj ib tug ntawm cov neeg phem yuav to taub; tiamsis cov neeg txawj ntse yuav to taub. Daniyee 12:9, 10.

Cov neeg phem hauv Daniel yog cov nkauj xwb ruam hauv Mathais uas xaiv khaws lawv txoj kev mob nkeeg hauv Laodicea cia. Lawv txoj kev mob nkeeg ntawd tshwm sim nyob rau theem thib peb hauv Daniel peb qho kev sim, thaum ob tog tib si, cov muaj tswvyim thiab cov neeg phem, raug sim. Qhov kev sim kawg yog qhov chaw uas kev txiav txim raug ua tiav, thiab ob pab neeg tib si qhia tawm seb lawv puas muaj roj.

“Dua thiab, tej lus piv txwv no qhia tias yuav tsis muaj sijhawm sim neej tom qab txoj kev txiav txim. Thaum tes haujlwm ntawm txoj moo zoo tiav lawm, tam sim ntawd yuav muaj kev cais tawm ntawm cov neeg zoo thiab cov neeg phem, thiab txoj hmoo ntawm txhua pawg yuav raug teem tseg mus ib txhis.” Christ’s Object Lessons, 123.

Kev qhia tawm ntawm tus cwj pwm nyob rau qhov kev sim siab thib peb qhia kom paub cov neeg pe hawm tias yog ib tug Laodicean ruam, lossis yog ib tug Philadelphian muaj tswvyim. Qhov kev sim siab kawg raug ua tiav nrog rau txoj xov nag yav lig, uas tau raug coj los rau hauv qhov pom kev los ntawm txoj kev ua haujlwm ntawm nag yav lig. Kev tsis lees txais txoj kev ua haujlwm ntawm nag yav lig muab ib tug ntsuj plig tso rau hauv qhov chaw uas lawv tsis muaj peev xwm to taub txoj xov nag yav lig. Yaxayas qhia tias txoj xov thiab txoj kev ua haujlwm no yog qhov kev sim siab kawg.

Nws yuav qhia kev paub rau leejtwg? Thiab nws yuav ua rau leejtwg to taub zaj lus qhuab qhia? Puas yog rau cov uas twb txiav mis lawm, thiab raug rub tawm ntawm lub mis niam lawm. Rau qhov tej lus qhuab ntuas yuav tsum muab ntxiv saum tej lus qhuab ntuas, lus qhuab ntuas saum lus qhuab ntuas; kab saum kab, kab saum kab; ntawm no me ntsis, thiab tod me ntsis; vim nws yuav hais rau haiv neeg no los ntawm daim di ncauj nplaig daig thiab los ntawm lwm yam lus. Nws yog tus uas tau hais rau lawv tias, “Nov yog qhov chaw so uas nej yuav ua rau tus nkees tau so; thiab nov yog qhov chaw ua kom rov qab qabzib”: los lawv yeej tsis kam mloog. Tiamsis lo lus ntawm tus Tswv tau los rau lawv ua lus qhuab ntuas saum lus qhuab ntuas, lus qhuab ntuas saum lus qhuab ntuas; kab saum kab, kab saum kab; ntawm no me ntsis, thiab tod me ntsis; kom lawv thiaj yuav mus, poob rov qab, raug tawg, raug cuab, thiab raug ntes. Vim li no, nej cov neeg thuam luag uas kav haiv neeg no uas nyob hauv Yeluxalees, nej cia li mloog tus Tswv lo lus. Vim nej tau hais tias, “Peb tau cog lus nrog txojkev tuag lawm, thiab nrog tubtuag teb peb tau pom zoo lawm; thaum tus nplawm uas nyab laum hla tuaj, nws yuav tsis los txog peb; rau qhov peb tau ua kev dag ua peb qhov chaw nkaum, thiab peb tau muab cuav nkaum rau hauv qab.” Yog li no tus Tswv Vajtswv hais li no tias, “Saib seb, kuv tsa ib lub pob zeb rau hauv Xi-oos ua lub hauv paus, yog ib lub pob zeb uas twb raug sim lawm, ib lub pob zeb kaum tsev uas muaj nqis, yog ib lub hauv paus ruaj khov; tus uas ntseeg yuav tsis maj nroos. Kuv tseem yuav tso kev txiav txim raws li txoj hlua ntsuas, thiab kev ncaj ncees raws li tus pas ntsuas; thiab lawg yuav cheb pov tseg qhov chaw nkaum ntawm kev dag, thiab dej yuav nyab qhov chaw zais ntawd. Thiab nej daim ntawv cog lus nrog txojkev tuag yuav raug rhuav tshem, thiab nej txoj kev pom zoo nrog tubtuag teb yuav tsis nyob ruaj; thaum tus nplawm uas nyab laum hla tuaj, ces nej yuav raug nws tsuj nthi.” Yaxayas 28:9–18.

“Qhov nplawm ntws los nyab” hauv Vajlugkub tej lus faj lem yog qhov teebmeem ntawm txoj cai Sunday uas nce zuj zus, uas pib ntawm txoj cai Sunday uas yuav los sai no hauv Tebchaws Meskas. Cov Laodicea ruam thiab phem uas tsis muaj “kev hlub rau qhov tseeb,” thiab yog li ntawd tsis lees txais qhov kev paub uas nce ntxiv, ntseeg tias “qhov nplawm ntws los nyab” yuav “tsis los” raug lawv, rau qhov, nrog rau lwm yam, lawv tau xaiv lees txais ib lub ntsiab txhais cuav ntawm ib lub cim sawv cev rau Loos hauv Vajlugkub tej lus faj lem. Thaum lawv ua li ntawd, lawv tsim tsa ib qho qauv lus faj lem cuav raws li lawv tus kheej lub hauv paus lus faj lem. Lawv lub hauv paus raug tsa saum cov xuab zeb, uas sawv cev rau tej pob zeb me me uas raug zom tawg ua ntau. Lub hauv paus ntawm cov neeg txawj ntse raug tsa saum tib lub Pob Zeb xwb.

Raws li Vajtswv txoj kev tshav ntuj uas tau muab rau kuv, ib yam li tus kws txhim tsev txawj ntse, kuv twb muab lub hauv paus tso lawm, thiab muaj lwm tus tab tom txhim saum nws. Tiamsis cia txhua tus ua tib zoo ceev faj saib nws txhim li cas saum ntawd. Rau qhov tsis muaj leejtwg yuav muab tau lwm lub hauv paus dua li lub uas twb muab tso lawm, uas yog Yexus Khetos. Nim no yog leejtwg txhim saum lub hauv paus no nrog kub, nyiaj, pob zeb muaj nqis, ntoo, quav nyab, txwv nplej qhuav; txhua tus neeg tes haujlwm yuav raug muab nthuav tawm kom pom tseeb; rau qhov hnub ntawd yuav qhia nws tawm, vim nws yuav raug muab tshwm sim los ntawm hluav taws; thiab hluav taws yuav sim txhua tus neeg tes haujlwm saib yog yam twg. 1 Kauleethaus 3:10–13.

Cov hauv paus cuav raug muab piv nrog lub hauv paus tseeb, uas yog Khetos Yexus—lub Pob Zeb. Lub hauv paus tseeb los yog lub hauv paus cuav raug nthuav tawm hauv qhov kawg ntawm Daniel peb qhov kev sim. Nws “yuav raug nthuav tawm los ntawm hluav taws”—yog hluav taws ntawm Tus Tubtxib ntawm Txoj Lus Cog Tseg, tus uas yuav los tam sim ntawd rau Nws lub tuam tsev. Ces ib pawg neeg raug muab nthuav tawm tias lawv tau cog lus nrog txoj kev tuag, thiab ib pawg neeg raug muab nthuav tawm tias lawv tau cog lus ntawm txoj sia.

Saib seb, Kuv yuav txib kuv tus tubtxib mus, thiab nws yuav npaj txojkev ua ntej kuv: thiab tus Tswv, uas nej nrhiav, yuav los sai sai rau nws lub tuam tsev, yog tus tubtxib ntawm txoj kev cog lus, uas nej zoo siab rau: saib seb, nws yuav los, hais tias tus Tswv uas kav txhua pab tub rog. Tiamsis leejtwg thiaj yuav nyob taus hnub uas nws los? thiab leejtwg thiaj yuav sawv tau thaum nws tshwm los? rau qhov nws zoo li hluav taws uas lim kom huv, thiab zoo li xab npum ntawm cov ntxhua khaub ncaws: Thiab nws yuav zaum ua tus lim thiab tus ntxuav kom nyiaj huv: thiab nws yuav ntxuav cov tub ntawm Levi kom huv, thiab lim lawv ib yam li kub thiab nyiaj, xwv kom lawv thiaj nqa tau tej kev txi hauv kev ncaj ncees los rau tus Tswv. Ces kev txi ntawm Yudas thiab Yeluxalees yuav haum tus Tswv siab, ib yam li yav thaum ub, thiab ib yam li cov xyoo thaum chiv thawj. Thiab Kuv yuav los ze nej rau kev txiav txim; thiab Kuv yuav ua timkhawv nrawm tawm tsam cov neeg ua khawv koob, thiab tawm tsam cov neeg deev luag pojniam, thiab tawm tsam cov neeg cog lus cuav, thiab tawm tsam cov uas tsim txom tus neeg ntiav ua haujlwm hauv nws cov nyiaj ua hauj lwm, tus pojntsuam, thiab tus menyuam tsis muaj txiv, thiab cov uas thim tus neeg txawv tebchaws ntawm nws txoj cai, thiab tsis ntshai Kuv, hais tias tus Tswv uas kav txhua pab tub rog. Malakis 3:1–5.

Tus Tubtxib ntawm Txoj Kev Cog Lus los ze rau hauv kev txiav txim thaum txoj kev xeem ntawm Daniyees mus txog qhov kev xeem thib peb, thiab cov neeg txawj ntse nrog cov neeg phem raug sim. Txoj kev xeem peb-theem ntawm Daniyees pib thaum lub sijhawm kawg, thaum phau ntawv Daniyees raug qhib tej ntsaws ruaj ruaj thiab kev paub raug nce ntxiv. Qhov kev paub uas raug nce ntxiv ntawd raug coj los rau hauv qhov kaj meej los ntawm tes haujlwm ntawm tus tubtxib uas raug xaiv uas tshuab raj xyu. Malakis hu tus tubtxib ntawd ua “tus tubtxib” uas “npaj kev” ua ntej Tus Tubtxib ntawm Txoj Kev Cog Lus los txog, tus uas nthuav tawm los ntawm hluav taws tias leejtwg tau nkag mus rau hauv txoj kev cog lus nrog Nws, lossis leejtwg tau xaiv los cog lus nrog txojkev tuag. Hauv keeb kwm Millerite, Khetos tau los tam sid rau Nws lub tuam tsev rau hnub Kaum Hli 22, 1844, ib lub cim ciam uas ua duab ntxoov ntxoo ua ntej txog txoj cai Hnub Caiv uas yuav los sai sai.

“Kev los ntawm Khetos ua peb Tus Pov Thawj Hlob mus rau qhov chaw dawb huv tshaj plaws, rau kev ntxuav lub chaw dawb huv, uas tau muab nthuav tawm nyob hauv Daniyees 8:14; kev los ntawm Leej Tub ntawm neeg mus rau Tus Uas Laus Hnub Nyoog, raws li tau nthuav qhia hauv Daniyees 7:13; thiab kev los ntawm tus Tswv mus rau Nws lub tuam tsev, raws li Malakias tau cev lus faj lem tseg, yog cov lus piav txog tib qho xwm txheej; thiab qhov no kuj raug sawv cev los ntawm tus nraug vauv los rau kev tshoob kos, raws li Khetos tau piav hauv zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb, hauv Mathais 25.” The Great Controversy, 426.

Qhov xeem kawg ntawm Daniyees peb qhov kev xeem tshwm sim thaum txoj cai Hnub Caiv cuav uas tab tom yuav los txog, thaum Tus Tub Txib ntawm Txoj Kev Cog Lus los txog los qhia tawm los ntawm hluav taws tias leejtwg tau cog lus nrog txoj sia los yog txoj kev tuag, uas raug muab tso rau hauv lub ntsiab lus hais txog cov Levis. Thaum Malakhis piav txog Mathais cov ntxhais nkauj xwb muaj tswvyim thiab ruam, uas yog Yauhas cov Laodikea thiab Filadefia, thiab Daniyees cov neeg muaj tswvyim thiab neeg phem, ob pab ntawd raug sim los ntawm hluav taws, thiab tom qab ntawd lawv qhia tawm tias leejtwg yog, los yog tsis yog, ib tug Levis.

Cov Levis yog tus cim sawv cev rau cov uas tau sawv ruaj nreb hauv ob txoj kev ntxeev siab ntawm cov mlom nyuj kub. Txoj kev ntxeev siab thawj zaug yog ntawm Aaron, thiab txoj kev ntxeev siab zaum ob yog txoj kev ntxeev siab ntawm Jeroboam. Hauv ob daim qauv piv txwv no cov Levis sawv cev rau cov uas ncaj ncees, thiab ob daim qauv piv txwv no kuj muab ob tug tim khawv txog kev ncaj ncees ntawm ib pab neeg uas cov Levis sawv cev rau thaum txoj cai Sunday uas tab tom yuav los sai. Aaron tau ua ib tug mlom nyuj kub. Kub yog tus cim ntawm Babylon, thiab ib tug nyuj yog ib tug duab ntawm ib tug tsiaj qus. Tom qab ntawd nws tau tsa ib lub koob tsheej, thiab cov neeg ruam tau liab qab dhia ncig tus mlom nyuj ntawd. Tag nrho lawv txoj kev ntxeev siab raug tsa thiab raug txhawb los ntawm lawv txoj kev tsis lees txais Mauxes, tus tub txib uas raug xaiv.

Ces Mauxes hais rau Aloos tias, Cov neeg no tau ua dab tsi rau koj, uas koj thiaj coj kev txhaum loj ua luaj no los rau saum lawv? Thiab Aloos hais tias, Thov txhob cia kuv tus tswv txoj kev chim kub hnyiab: koj twb paub cov neeg no lawm, tias lawv muab siab rau txoj kev phem. Rau qhov lawv hais rau kuv tias, Ua tej vajtswv rau peb, uas yuav mus ua ntej peb: vim hais txog Mauxes no, tus txivneej uas coj peb tawm hauv lub tebchaws Iyi tebchaws, peb tsis paub tias nws tau raug dab tsi lawm. Thiab kuv hais rau lawv tias, Leejtwg muaj kub, cia lawv muab hle tawm. Yog li ntawd lawv thiaj muab rau kuv: ces kuv muab pov rau hauv hluav taws, thiab tus menyuam nyuj no thiaj tawm los. Thiab thaum Mauxes pom tias cov neeg liab qab; (rau qhov Aloos tau ua rau lawv liab qab ua rau lawv poob ntsej muag nyob ntawm lawv cov yeeb ncuab:) Ces Mauxes sawv ntawm lub rooj vag ntawm lub yeej, thiab hais tias, Leejtwg nyob ntawm tus Tswv sab? cia nws los cuag kuv. Thiab tag nrho cov tub ntawm Levi txawm sib sau los cuag nws. Thiab nws hais rau lawv tias, Tus Tswv uas yog Vajtswv ntawm cov Yixayee hais li no tias, Cia txhua tus neeg muab nws rab ntaj dai ntawm nws ib sab, thiab mus nkag mus tawm ntawm ib lub rooj vag mus rau ib lub rooj vag thoob plaws hauv lub yeej, thiab muab tua txhua tus neeg nws tus kwvtij, thiab txhua tus neeg nws tus phoojywg, thiab txhua tus neeg nws tus neeg zej zog. Thiab cov menyuam ntawm Levi tau ua raws li Mauxes tej lus: thiab hnub ntawd muaj kwvlam peb txhiab leej txivneej poob ntawm cov neeg. Khiav Dim 32:21–28.

Cov uas seev cev yog cov Laodiceans uas tau qhia tawm “kev txaj muag ntawm lawv txoj kev liab qab,” uas yog txoj lus ceeb toom ntawm lub phaj xwm thib rau, yog ib lo lus ceeb toom txog qhov yuav tsum to taub kom raug txog peb seem kev teeb tsa ntawm Loos niaj hnub no raws li tus zaj, tus tsiaj qus, thiab tus yaj saub cuav. Txoj lus ceeb toom ntawd tawm tsam ncaj qha rau Uriah Smith txoj kev txhais ntiag tug uas tau rhuav tshem cov tseeb uas txuas nrog lub phaj xwm thib rau thiab Armageddon.

Cov uas tau qhia tawm lawv tus yam ntxwv Laodicea tau tsis lees txais txoj cai ntawm tus tubtxib uas raug xaiv, thiab tau qhia tib txoj kev to taub uas ntxhov siab ib yam li cov uas xaiv txheeb xyuas lub cim xatas ntawm “the daily” tias yog lub cim dawb huv ntawm Khetos txoj hauj lwm qhuab qhia hauv lub tuam tsev saum ntuj. Lawv tau muab lawv txoj kev cawm dim rau ib tug vajtswv uas yog lub cim, tiam sis tus vajtswv uas lawv xaiv los pe hawm ntawd yog ib lub cim ntawm tus vajtswv ntawm Iyi tebchaws, thiab Iyi tebchaws yog ib lub cim ntawm tus zaj. Ib yam li hauv Laodicean Adventism, lawv tau tsis lees txais qhov tseeb tias “the daily” yog ib lub cim ntawm pagan Rome, tus zaj, thiab tau txheeb xyuas lub cim xatas ntawd tias yog ib lub cim ntawm Khetos.

Leej Tub Neeg, tig koj ntsej muag tawm tsam Falau uas yog vajntxwv kav Iziv, thiab cev lus faj lem tawm tsam nws, thiab tawm tsam tag nrho Iziv: Cia li hais, thiab hais tias, Tus Tswv Vajtswv hais li no; Saib seb, kuv tawm tsam koj, Falau uas yog vajntxwv kav Iziv, tus zaj loj uas pw hauv nruab nrab nws tej dej ntws, uas tau hais tias, Kuv tus dej yog kuv li, thiab kuv tau ua nws rau kuv tus kheej. Exekees 29:2, 3.

Cov neeg uas tawm tsam Aloos ntseeg txoj kev dag tias ib lub cim ntawm tus zaj, uas sawv cev los ntawm tus nyuj kub, yog tus vajtswv uas tau cawm lawv dim ntawm txoj kev qhev hauv Iyi tebchaws. Kev Ntseeg Advenvis ntawm Laodicea ntseeg txoj kev dag tias ib lub cim ntawm Loos tus pej kum (tus zaj), uas sawv cev los ntawm “qhov niaj hnub,” yog ib lub cim ntawm Khetos uas nws tes dej num yog cawm neeg dim ntawm txoj kev qhev ntawm kev txhaum hauv Nws txoj hauj lwm qhuab qhia hauv lub tuam tsev saum ntuj ceeb tsheej. Lawv kuj tsis lees txais tus tub txib uas raug xaiv, ib yam li Kev Ntseeg Advenvis ntawm Laodicea tau ua nyob rau hauv qhov kev sib cav txog lub cim txhais ntawm “qhov niaj hnub.”

Nyob rau thawj tiam (1844 txog 1888) ntawm Laodicean Adventism, lawv tau tsis lees txais Miller txoj hauj lwm hauv kev txheeb xyuas xya lub sij hawm. Nyob rau tiam thib ob (1888 txog 1919) lawv tau pib txoj kev tsis lees txais qhov tseeb txog “the daily.” Nyob rau tiam thib peb (1919 txog 1957) lawv tau tig rov qab mus rau txoj kev to taub ntawm Protestantism uas tau poob cev qhev tias cov tub sab ntawm koj haiv neeg yog Antiochus Epiphanes. Hnub tim 11 lub Cuaj Hli, 2001 lawv tau tsis lees txais lub luag hauj lwm ntawm Islam hauv Vajlugkub tej lus faj lem thaum txoj kev txom nyem thib peb tuaj txog rau hnub ntawd. Txhua plaub qhov tseeb ntawd tau raug Miller txhawb nqa thiab sawv cev rau saum Habakkuk ob daim ntxhuav, thiab txhua qhov ntawd yog cov lus tseeb hauv paus uas raug xam rau Miller txoj hauj lwm, tus uas Muam White hu ua tus “xaiv tseg.”

Kev fav xeeb ntawm Yelaunpau-as pib txij thaum chiv keeb ntawm lub nceeg vaj qaum teb, uas muaj kaum xeem neeg uas tsa Yelaunpau-as ua lawv thawj tus vajntxwv. Yelaunpau-as tau ua ob tug menyuam nyuj kub, thiab muab ib tug tso rau hauv Npe‑ees, uas txhais tias tsev ntawm Vajtswv, hos ib tug ntxiv tso rau hauv Das, uas txhais tias kev txiav txim. Thaum muab Npe‑ees thiab Das los ua ke, nkawd sawv cev rau kev sib xyaw ntawm pawg ntseeg (Npe‑ees) thiab lub xeev (Das.) Thiab ib yam li Aloos txoj kev fav xeeb, cov menyuam nyuj ntawd raug ua los ntawm kub, uas yog lub cim ntawm Npanpiloo, thiab ob tug tib si yog ib daim duab ntawm ib tug tsiaj nyaum. Ib yam li Aloos, Yelaunpau-as kuj tau tsa ib qho kevcai nojtsheej txhua xyoo thiab hu cov menyuam nyuj ntawd ua cov vajtswv uas tau cawm Vajtswv haiv neeg tawm hauv Iyi tebchaws.

Yelunpa‑aus hais hauv nws lub siab tias, Nimno ces lub tebchaws yuav rov qab mus rau tsev neeg Daviv lawm: Yog haivneeg no nce mus ua kevcai fij hauv Yehauvas lub tuam tsev hauv Yeluxalees, ces haivneeg no lub siab yuav tig rov mus rau lawv tus tswv, yog Rexanpau‑aus uas yog vajntxwv ntawm Yudas; lawv yuav tua kuv, thiab rov mus cuag Rexanpau‑aus uas yog vajntxwv ntawm Yudas. Vim li ntawd vajntxwv thiaj nrog luag sablaj, thiab ua ob tug menyuam nyuj kub, thiab hais rau lawv tias, Nej nce mus rau Yeluxalees ntau dhau lawm: saib maj, Au cov Yixalayees, cov no yog nej tej vajtswv uas coj nej nce tawm hauv tebchaws Iziv los. Nws tsa ib tug rau hauv Npe‑ees, hos ib tug ntxiv nws muab tso rau hauv Das. Thiab yam no tau los ua kev txhaum: rau qhov haivneeg mus pe hawm ntawm ib tug ntawd mus txog Das. Nws kuj ua ib lub tsev rau tej chaw siab, thiab tsa pov thawj ntawm cov pejxeem uas qis tshaj plaws, uas tsis yog cov tub ntawm Levi. Thiab Yelunpa‑aus tsa ib qho kevcai nojtsheej rau lub hli yim, rau hnub kaum tsib ntawm lub hli, zoo ib yam li lub koobtsheej uas nyob hauv Yudas, thiab nws txi saum lub thaj. Nws tau ua li ntawd hauv Npe‑ees, txi rau cov menyuam nyuj uas nws tau ua; thiab nws tsa hauv Npe‑ees cov pov thawj ntawm tej chaw siab uas nws tau ua. Yog li ntawd nws txi saum lub thaj uas nws tau ua hauv Npe‑ees rau hnub kaum tsib ntawm lub hli yim, yog lub hli uas nws tau npaj hauv nws lub siab nws tus kheej; thiab tsa ib qho kevcai nojtsheej rau cov Yixalayees: thiab nws txi saum lub thaj, thiab hlawv xyab. 1 Vajntxwv 12:26–33.

Yerobo‑as “tau npaj rau hauv nws lub siab nws tus kheej,” uas sawv cev rau Uxiya Xamiv tes haujlwm hauv kev coj los qhia ib txoj “kev txhais raws tus kheej,” los ua lub hauv paus tsim nws tus qauv yaj saub. Yerobo‑as tau ua raws li Aloos tus qauv, thiab li ntawd nws tau ua kom ib tug vajtswv ntawm Iyi teb chaws raug nthuav tawm yuam kev zoo li yog Vajtswv tseeb. Tus vajtswv uas Aloos thiab Yerobo‑as nkawd ob leeg tsim tawm ntawd, tau raug tsa rau saum kev siv yuam kev ntawm ib lub cim hais txog ob chav xwm ntawm Loos, ua lub cim ntawm kev tswj kav teb chaws thiab kev tswj kav pawg ntseeg. Aloos thiab Yerobo‑as nkawd ob leeg yeej tab tom txheeb ib daim duab ntawm lub hwj chim zaj, nrog rau lub cim txhais ntawm ib daim duab ntawm tus tsiaj qus. Yog li ntawd, ob zaj keeb kwm dawb huv ntawd hais txog kev ntxeev siab sawv cev rau txoj kev sim siab loj ntawm Vajtswv haiv neeg, uas yog qhov uas lawv txoj hmoo nyob mus ib txhis yuav raug txiav txim. Raws li kev tshoov siab hais, txoj kev sim siab ntawd yog txoj kev sim siab hais txog kev tsim tsa daim duab ntawm tus tsiaj qus.

Kev sib cav thawj zaug hais txog lub cim uas qhia Loos tias yog cov tub sab ntawm koj haiv neeg, uas tau nkag mus rau daim phiaj pioneer xyoo 1843, tau sib cav tias Antiochus Epiphanes yog tus tub sab, hloov chaw ntawm qhov tseeb tias cov tub sab ntawd yog Loos. Kev sib cav thawj zaug ntawd sawv cev rau kev sib cav kawg hais txog cov tub sab ntawm koj haiv neeg yog Loos, qhov chaw uas tam sim no muaj kev sib cav hais tias Tebchaws Meskas yog cov tub sab, tsis yog Loos. Txawm li ntawd los, Antiochus yog ib lub cim ntawm Tebchaws Meskas hauv nqe kaum mus txog kaum tsib ntawm Daniyees kaum ib, yog li ntawd txoj kev dag thaum pib thiab txoj kev dag thaum kawg hais txog tus uas raug sawv cev yog ib yam nkaus.

Qhov tsaus ntuj nti thiab kev ntxhov siab txog yam uas Antiochus sawv cev rau hauv hnub kawg, ua rau muaj kev ntxhov siab txog daim duab ntawm tus tsiaj nyaum, ib yam li tau tshwm sim hauv txoj kev tawm tsam ntawm Aaron thiab Jeroboam. Kev ntxhov siab txog daim duab ntawm tus tsiaj nyaum tab tom muaj nyob rau lub sijhawm uas txoj kev sim siab loj rau haiv neeg ntawm Vajtswv yog kev tsim tsa daim duab ntawm tus tsiaj nyaum.

“Tus Tswv tau qhia rau kuv meej tseeb tias daim duab ntawm tus tsiaj nyaum yuav raug tsim tsa ua ntej lub sijhawm ntawm txoj kev khuv leej kaw; vim hais tias qhov no yuav yog qhov kev sim loj rau Vajtswv haiv neeg, uas los ntawm qhov ntawd lawv txoj hmoo nyob mus ib txhis yuav raug txiav txim. Koj txoj hauj lwm sawv ntsug yog ib pawg kev tsis sib xws thiab kev ntxhov ntxaws ua ke ua luaj, kom tsuas muaj ob peb tug xwb thiaj yuav raug dag.”

“Hauv hauv Tshwmsim 13, qhov no raug nthuav tawm meej tseeb; [Tshwmsim 13:11–17, raug hais tseg].”

“Qhov no yog qhov kev sim uas Vajtswv haiv neeg yuav tsum ntsib ua ntej lawv raug muab khi lub cim. Txhua tus uas tau qhia lawv txoj kev ncaj ncees rau Vajtswv los ntawm kev ua raws li Nws txoj kevcai, thiab tsis kam lees txais ib hnub Xanpataus cuav, yuav sawv nyob hauv qab tus chij ntawm tus Tswv Vajtswv Yehauvas, thiab yuav tau txais lub cim ntawm Vajtswv uas muaj sia nyob. Cov uas tso tseg qhov tseeb uas muaj keeb keebm saum ntuj los thiab lees txais hnub Xanpataus Hnub Caiv, yuav tau txais lub cim ntawm tus tsiaj qus.” Manuscript Releases, volume 15, 15.

Thaum Muam White txhawb Miller txoj kev pom tias “yam niaj hnub” sawv cev rau Loos kev pe dab qhuas, nws tau hais tias txij xyoo 1844 los, “lwm txoj kev pom,” uas yog ntau tshaj ib txoj, tau raug lees txais, thiab tej ntawd tau ua kom muaj “kev tsaus ntuj thiab kev ntxhov siab.” Kev ntxhov siab uas raug tsim los ntawm tej kev pom cuav txog “yam niaj hnub,” uas yog ib lub cim sawv cev rau Loos kev pe dab qhuas, ib yam li “cov tub sab ntawm koj haiv neeg,” ua rau muaj kev ntxhov siab thiab kev tsaus ntuj txog qhov sib txawv ntawm Loos thiab Loos tus duab.

Kev thawj thiab kawg ntawm tej kev sib cav txog ib lub cim ntawm Loos tau tshwm sim nruab nrab ntawm ib haiv neeg qub ntawm txoj kev khi lus uas tab tom raug hla tseg, thiab ib haiv neeg uas thaum ntawd tab tom dhau los ua Vajtswv haiv neeg tshiab ntawm txoj kev khi lus. Txoj kev sib cav ntawd muaj xws li kev tsis kam cia lawv tus kheej raug tswj hwm los ntawm tej cai cai qauv ntawv uas twb raug tsa tseg lawm, rau qhov lo lus “also” hauv nqe kaum plaub raug cov Protestants tsis lees txais, yog li lawv thiaj li hais tias cov tub sab nyiag yuav tsum yog tib lub hwj chim uas raug sawv cev nyob hauv cov nqe ua ntej.

Nws sawv cev rau kev yuam tej Vaj Lug Kub kom nkag lwm yam thaum Antiochus raug yuam kom yog “cov tub sab.” Qhov ntawd yog ib txoj kev txhais raws li tus kheej, rau qhov txhua txoj kev qhuab qhia cuav uas tawm tsam qhov tseeb yog ib txoj kev txhais raws li tus kheej. Qhov kev sib cav ntawd nws tus kheej thiaj los ua ib qho tseeb uas yog hauv paus, vim nws tau raug sau cia rau saum daim duab qhia 1843 ntawm cov pioneer. Kev lees paub daim duab qhia ntawd los ntawm kev tshoov siab tau lees paub thiab ua kom raug cai rau “cov tub sab” ua ib lub cim ntawm Rome, thiab tau ua kom qhov hnyav ntawm qhov tseeb loj hlob tuaj, rau qhov tsis lees txais txoj kev qhuab qhia ntawd yog tsis lees txais ob yam tib si, yog cov hauv paus thiab txoj cai cai ntawm tus Ntsuj Plig ntawm Kev Yaj Saub.

Kev to taub kom raug txog cov tub sab ntawm koj haiv neeg uas sawv cev rau Loos, thaum ntxiv rau tus qauv yaj saub uas cov tim tswv tau muab rau William Miller, rau qhov nws phim nrog tus qauv yaj saub uas nws tau los nkag siab thiab nthuav tawm, uas yog li no: tias Loos uas yog neeg teev dab mlom thiab Loos uas yog txiv plig kav yog lub hauv paus ntawm tag nrho nws tej kev siv yaj saub.

Uriah Smith qhov kev txhais tshwj xeeb ntiag tug uas txheeb lub vajntxwv qaum teb hauv Daniyee kaum ib nqe peb caug rau raws li Fabkis, thiab tom qab ntawd raws li Qaib Cov Txwv hauv nqe plaub caug, muaj ob qho kev txheeb yuam kev txog lub vajntxwv qaum teb. Smith qhov kev tsis lees txais lub hauv paus xyoo 1863 tau tsim ib qho kev dig muag uas txwv tsis pub nws pom ib txoj cai yooj yim tshaj plaws ntawm lus faj lem, yog tias: kwv yees thaum lub sij hawm Khetos, lus faj lem tau piav qhia txog cov koom haum sab ntsuj plig niaj hnub uas raug ua qauv ua ntej los ntawm cov koom haum qub uas yog tiag tiag. Povlauj tau qhia qhov tseeb no meej tseeb thaum nws txheeb tias yam uas los ua ntej yog yam tiag tiag, thiab tom qab ntawd yog yam sab ntsuj plig.

Txawm li cas los xij, yam uas tsis yog thawj zaug yog yam ntsuj plig, tiamsis yog yam ntuj tsim; thiab tom qab ntawd mam li yog yam ntsuj plig. 1 Khaulee 15:46.

Smith yog ib tug ntawm haiv neeg hauv lo lus cog tseg uas tau los hloov Protestantism uas tau thim kev ntseeg lawm ua Vajtswv haiv neeg, tiam sis nws txhawb lawv txoj kev ntxeev siab thaum nws tsis lees txais xya lub sijhawm, thiab nthuav tawm nws daim ntawv qhia xyoo 1863. Kev siv nws tus kheej txoj kev txhais tau ua rau muaj kev to taub cuav txog Armageddon hauv Tshwmsim tshooj kaum rau, uas yog lwm txoj kev xeem txog kev nkag siab kom raug txog Loos.

Nrog thawj qhov kev sib ceg txog cov tub sab, Smith sawv cev rau cov uas tau koom nrog thawj qhov kev ua tiav ntawm zaj lus piv txwv txog kaum tus nkauj xwb. Yog li ntawd, nrog nws txoj kev xav ntiag tug txog tus vajntxwv sab qaum teb, nws sawv cev rau ib haiv neeg ntawm kev cog lus uas tab tom raug hla dhau nyob nruab nrab ntawm xyoo 1856 thiab 1863, thaum lawv tau dhau los ua pawg ntseeg Laodicean Seventh-day Adventist. Ib yam li cov Protestants hauv qhov kev sib ceg txog cov tub sab, Smith tsis quav ntsej txog txoj cai muaj hwjchim ntawm kab lus raws li qauv sau ntawv hauv nqe Vajlugkub ntawd, uas nws tau yuam kom raws nws txoj kev txhais ntiag tug; vim raws li qauv sau ntawv, tus vajntxwv sab qaum teb txij nqe peb caug-ib mus txog nqe plaub caug-tsib yeej ib txwm yog thiab tsuas yog hwjchim papal xwb.

Hauv qhov kev sib cav txog “txoj kev txhua hnub,” Willie White thiab A. G. Daniells tau coj tej lus dag los ntxig rau hauv keeb kwm Advent txhawm rau txhawb nqa txoj kev xav qub ntawm Protestants uas hais tias “txoj kev txhua hnub” sawv cev rau Khetos txoj haujlwm ua hauj lwm hauv lub chaw dawb huv. Keeb kwm tshwj xeeb ntawd twb raug txheeb qhia nyob hauv Habakkuk’s Tables lawm, tiam sis tseem ceeb uas yuav tsum nco ntsoov txog tus timkhawv cuav uas txuas nrog kev txhawb thiab kev tsa kom ruaj ntawm txoj kev xav tsis raug ntawd, rau qhov txoj kev to taub uas yog lawm twb raug Miller lees paub hauv 2 Thessalonians lawm, qhov chaw uas zaj teeb meem yog qhov sib piv ntawm cov uas hlub qhov tseeb thiab cov uas ntseeg tej lus dag.

Kev sib cav txog “yam uas niaj hnub” ntxiv rau txoj kev to taub kab saum kab tias kev sib cav kawg ntawm Loos tshwm sim nyob rau lub sij hawm uas Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv raug muab nchuav tawm. Thaum Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv tab tom raug muab nchuav tawm saum ntuj los, ib lub hwj chim los hauv qab tab tom sawv tuaj thiab nkag los kav cov uas txais nws ua Vajtswv lub hwj chim, txawm yog nws yog ib qho kev dag ntxias muaj zog kawg los xij.

“Ob lub hwjchim loj uas sib cav sib tawm tsam tab tom ua hauj lwm, ib lub los ntawm hauv qab tuaj, ib lub los ntawm saud los. Txhua tus tibneeg nyob hauv qab txoj kev zais ntshis ntawm lub hwjchim no los yog lwm lub, thiab nws tej hauj lwm yuav qhia tawm tus yam ntxwv ntawm txoj kev tshoov siab uas tej ntawd los ntawm. Cov uas koom siab nrog Khetos yuav ua hauj lwm mus ib txhis raws li Khetos txoj kab. Cov uas nyob hauv kev sib raug nrog Xatas yuav ua hauj lwm nyob hauv txoj kev tshoov siab ntawm lawv tus thawj coj, tawm tsam tus Vaj Ntsujplig Dawb Huv lub hwjchim thiab txoj hauj lwm. Tibneeg lub siab nyiam raug tso cia kom ywj pheej txiav txim thiab ua tau, thiab los ntawm tej kev ua thiaj qhia tawm tias tus ntsuj plig twg tab tom txav los saum nruab siab. ‘Nej yuav paub lawv los ntawm lawv tej txiv.’” The 1888 Materials, 1508.

Qhov kev sib piv uas yaj saub hais ua ntej hauv qhov kev tsis sib haum txog “the daily” yog qhov uas ib lub cim ntawm tus zaj raug txheeb tias yog ib lub cim ntawm Khetos. Cov uas tsis lees txais qhov tseeb ntawd, lawv kuj tsis lees txais txoj hauj lwm ntawm Miller uas nrhiav tau qhov tseeb no, thiab thaum lawv ua li ntawd lawv tab tom tsis lees txais tus Vaj Ntsuj Plig Dawb Huv thiab ua tiav txoj kev txhaum uas tsis muaj kev zam txim.

Hauv tsab xov xwm tom ntej no peb yuav coj los tham txog ib qho kev tsis sib haum xeeb hais txog Loos uas tau tshwm sim tsis ntev tom qab lub Cuaj Hlis 11, 2001.

“Peb tabtom nyob rau ib lub sijhawm uas txoj sia muaj nqes tshaj plaws thiab txaus siab tshaj plaws. Qhov kawg ntawm txhua yam twb los ze lawm. Tej xwm txheej ua rau ceeb ntshai yuav nthuav tawm tsis tu ncua nyob rau ntawm peb xub ntiag; rau qhov tej hwjchim uas tsis pom kev tabtom ua haujlwm, qhia tawm kev txav siab heev. Cov hwjchim tsaus ntuj hauv qab no tabtom txav los saum tibneeg cov cuab yeej, thiab cov neeg phem tabtom koom tes nrog cov timtswv phem los ua rog tawm tsam Vajtswv tej lus txib thiab Yexus txoj kev ntseeg; tib lub sijhawm ntawd, ib lub hwjchim saum toj tabtom txav los rau saum cov uas yuav tso lawv tus kheej rau tej kev ntxias los ntawm Vajtswv, thiab Vajtswv haivneeg tabtom koom tes nrog tej txawj ntse saum ntuj ceeb tsheej. Tsis muaj ib yam twg luv dua txoj kev ntseeg tiag tiag, muaj tseeb tiag, uas yuav ciaj dim dhau txoj kev nias hnyav uas yuav los saum txhua tus tibneeg tus ntsuj plig hauv cov hnub kawg no los sim thiab kuaj nws. Vajtswv yuav tsum yog peb lub chaw nkaum; peb tsis txhob tso siab rau daim qauv sab nraud, kev lees npe, kab ke, lossis chaw nyob siab, lossis xav tias vim peb muaj ib lub npe tias peb ciaj sia, peb thiaj yuav sawv taus hauv hnub sim siab. Txhua yam uas yuav raug co yuav raug co, thiab tej yam uas tsis raug co tau los ntawm kev dag ntxias thiab kev yuam kev ntawm cov hnub kawg no, yuav nyob ruaj. Xauv tus ntsuj plig kom ruaj rau saum lub Pob Zeb nyob mus ib txhis; rau qhov tsuas yog nyob hauv Khetos xwb thiaj yuav muaj kev nyab xeeb. Yexus tau piav txog cov hnub uas peb tabtom nyob no tias yog hnub txaus ntshai. Nws hais tias, ‘Raws li nyob hauv Nau-es lub sijhawm li cas, tus Tub ntawm Neeg los kuj yuav zoo li ntawd thiab. Rau qhov raws li nyob hauv cov hnub ua ntej dej nyab lawv noj thiab haus, sib yuav thiab muab txij nkawm, mus txog hnub uas Nau-es nkag mus rau hauv lub nkoj, thiab lawv tsis paub mus txog thaum dej nyab los txog thiab cheb lawv sawvdaws mus; tus Tub ntawm Neeg los kuj yuav zoo li ntawd thiab.’ ‘Ib yam nkaus thiab raws li nyob hauv Lauj lub sijhawm; lawv noj, lawv haus, lawv yuav, lawv muag, lawv cog, lawv ua vaj ua tsev; tab sis hnub ntawd uas Lauj tawm hauv Xaudoo mus, hluav taws thiab leej faj los saum ntuj los poob los rhuav tshem lawv sawvdaws. Kuj yuav zoo li ntawd thiab hauv hnub uas tus Tub ntawm Neeg raug qhib tawm los.’ ‘Thaum tus Tub ntawm Neeg yuav los hauv nws lub yeeb koob, thiab tag nrho cov timtswv dawb huv nrog nws, ces nws yuav zaum saum lub zwm txwv ntawm nws lub yeeb koob: thiab txhua haivneeg yuav raug sau los ua ke rau ntawm nws xub ntiag: thiab nws yuav cais lawv tawm ntawm ib leeg mus rau ib leeg, ib yam li tus tswv yug yaj cais nws cov yaj tawm ntawm cov tshis: thiab nws yuav muab cov yaj tso rau ntawm nws sab xis, tab sis cov tshis rau sab laug. Ces tus Vajntxwv yuav hais rau cov uas nyob ntawm nws sab xis tias, Cia li los, nej cov uas kuv Txiv tau foom koob hmoov rau, txais lub nceeg vaj uas tau npaj tseg rau nej txij thaum tsim lub ntiajteb los.’ Peb txoj kev taug hauv txoj sia no yuav txiav txim rau peb txoj hmoo nyob mus ib txhis tom ntawd; nws raug tso rau ntawm peb los hais tias seb peb yuav nrog cov uas txais Vajtswv lub nceeg vaj qub txeeg qub teg, lossis nrog cov uas mus rau hauv qhov tsaus ntuj sab nraud. Vajtswv twb npaj txhua yam txhij rau peb txoj kev cawm seej lawm; yog li ntawd cia peb siv kom tau qhov uas twb raug yuav los nrog tus nqi uas tsis muaj chaw ntsuas tau. ‘Rau qhov Vajtswv hlub lub ntiajteb heev npaum li no, nws thiaj muab nws Tib Leeg Tub uas yug los pub, kom txhua tus uas ntseeg nws txhob puam tsuaj, tiam sis tau txoj sia nyob mus ib txhis.’” Youth Instructor, August 3, 1893.