Tus cev Vajtswv lus Mikhas tsa ib lo lus nug txog kev to taub txoj kev txiav txim.
Thiab kuv hais tias, Thov nej mloog, nej cov thawj coj ntawm Yakhauj thiab nej cov nom tswv hauv tsev neeg Yixayee; tsis yog nej yuav tsum paub kev txiav txim ncaj ncees los? Mikha 3:1.
Lo lus teb yog tias Vajtswv haiv neeg yuav tsum paub txog txoj kev txiav txim. Lawv yuav tsum to taub tias muaj ib lub sijhawm uas Vajtswv yuav pib Nws txoj kev txiav txim.
Hais nrov nrov tias, Cia li ntshai Vajtswv, thiab muab yeeb koob rau nws; rau qhov lub sijhawm uas nws txiav txim twb los txog lawm: thiab cia li pe hawm tus uas tsim lub ntuj, thiab lub ntiajteb, thiab dej hiavtxwv, thiab tej qhov dej txhawv. Tshwmsim 14:7.
Muaj lus hais txog kev txiav txim thoob plaws hauv Vajtswv Txojlus, tiamsis tej ntsiab lus ntxaws txog kev txiav txim feem ntau raug to taub yuam kev thiab tsis raug quav ntsej, raug muab faus rau hauv qab “tej kev lig kev cai thiab tej kev coj noj coj ua,” uas yog ib yam ntawm cov cuab yeej tseem ceeb uas Xatas siv los npog Vajtswv tej qhov tseeb.
Tiamsis vim li cas koj thiaj txiav txim rau koj tus kwvtij? Lossis vim li cas koj thiaj saib tsis taus koj tus kwvtij? Rau qhov peb txhua tus yuav sawv ntawm Khetos lub rooj txiav txim xubntiag. Rau qhov muaj lus sau cia hais tias, Tus Tswv hais tias, Kuv uas muaj txojsia nyob cog lus tias, txhua lub hauv caug yuav txhos caug pe kuv, thiab txhua tus nplaig yuav lees paub Vajtswv. Yog li ntawd, peb txhua tus nyias yuav tsum qhia nyias zaj txog nyias tus kheej rau Vajtswv. Loos 14:10–12.
Muaj ib lub sijhawm uas tau qhia tseg tias yog ib “teev” uas peb txhua tus yuav sawv raug kev txiav txim. Pawg ntseeg Hnub Xya Tos Txais uas yog Laudikeyas yeej paub zoo tias kev txiav txim tau pib thaum hnub tim 22 lub Kaum Hli xyoo 1844, thaum Khetos ua tiav Nws txoj haujlwm hauv chav dawb huv ntawm lub tuam tsev dawb huv saum ntuj ceeb tsheej, tiamsis lawv tsis kam pom tias kev txiav txim ntawd yog ib txoj kev txiav txim uas taug raws txheej txheem ntxaws heev, ib theem dhau ib theem. Lawv to taub tias thaum Khetos nkag mus rau hauv Chav Dawb Huv Tshaj Plaws thiab pib kev txiav txim rau xyoo 1844, Nws pib ntawm cov uas tau tuag hauv txoj kev ntseeg Khetos lawm. Lawv to taub tias txoj txheej txheem txiav txim tau pib ntawm Adas thiab taug zuj zus raws tej ntaub ntawv keeb kwm ntawm noob neej txij Adas los mus. Lawv paub tias muaj ib lub sijhawm uas Khetos xaus kev txiav txim rau cov uas tuag lawm, ces Nws mam li pib Nws txoj haujlwm txiav txim rau cov uas tseem ciaj sia nyob rau thaum ntawd. Txawm li ntawd los, “tej kab lig kev cai thiab tej kev coj noj coj ua” tau ua rau lawv dig muag lawm.
“‘Thiab txojsia ib txhis tsis kawg yog li no, yog qhov uas lawv paub Koj, tus Vajtswv tib leeg uas yog tus tseeb, thiab Yexus Khetos, tus uas Koj tau txib los.’ Yeej yog ib qho tseem ceeb kawg li uas cov txiv neej thiab poj niam uas lees tias lawv hwm Vajtswv yuav tsum to taub Vaj Lug Kub Dawb Huv. Yog los ntawm txoj kev no lawv thiaj tau txais kev tu kom loj hlob hauv tej lus qhuab qhia uas raug raws qhov tseeb, muaj cag ruaj thiab muaj hauv paus khov kho hauv qhov tseeb, thiab ruaj khov hauv txoj kev paub Yexus Khetos. Tiamsis yuav tsum tsis txhob muab tib neeg tej kab ke thiab tej kev coj noj coj ua los xyaw rau tej qhov tseeb dawb huv uas tau muab nthuav qhia los. Khetos tau hais rau cov uas tab tom ua li ntawd tias, ‘Nej txawj tsis lees yuav Vajtswv tej lus txib kawg li, kom nej thiaj tuav rawv tau nej tus kheej tej kab ke.’ Thiab qhov no tseem muaj tseeb nimno ib yam nkaus li thaum Khetos nyob hauv ntiajteb, raug luag tsis lees yuav thiab raug ntsia saum ntoo khaub lig.
“‘Cia li tshawb nrhiav Vajlugkub.’ Tshawb kawm, thov Vajtswv, thiab ntseeg. Muab phau Vajlugkub los nyeem yam tsis muaj kev xav txiav txim ua ntej, nrog lub siab txo hwjchim thiab kam txais kev qhia, thiab qhib koj txoj kev to taub rau Vajtswv tus Ntsujplig tej kev tshoov siab; cia Vajlugkub lub hwjchim uas ua rau yus ntseeg ntawd puab koj lub neej thiab koj lub siab uas paub qhov yog qhov txhaum. Hnub no lub suab los ntawm Calvary tabtom hais lus muaj kev hlub tshua rau txhua tus ntsujplig. Thov kom sawvdaws pom tias lawv tib txoj kev cia siab xwb yog mloog, txais yuav, thiab xyiv fab rau qhov tseeb uas yog Vajtswv lub hwjchim cawm txhua tus uas ntseeg kom dim.” Bible Echo, lub Cuaj Hlis tim 2, 1895.
Cov ntseeg Xya Hnub Tos Yexus uas yog cov Laudikeyas pom tias muaj ib “teev” tshwj xeeb uas tau los txog thiab ua lub cim qhia tias txoj kev txiav txim rau cov tuag tau pib rau hnub tim 22 lub Kaum Hli xyoo 1844, tiamsis lawv tsis kam pom tias muaj ib lub sijhawm uas Khetos tau pib txiav txim rau cov uas tseem ciaj sia. Ib yam li qhov pib ntawm txoj kev txiav txim rau cov tuag, txoj kev txiav txim rau cov uas tseem ciaj sia kuj muaj qhia tseg hauv Nws tej lus faj lem thiab. Petus qhia meej txog lub sijhawm ntawd, uas nws hu ua “tej sijhawm uas txhua yam raug kho rov zoo li qub.”
Yog li ntawd, nej cia li hloov siab lees txim thiab tig rov los, xwv nej tej kev txhaum thiaj raug muab lwv pov tseg, thaum tej lub caij uas muaj kev txhawb zog tshiab yuav los ntawm tus Tswv lub xub ntiag; thiab nws yuav xa Yexus Khetos los, tus uas twb tau muab tshaj tawm rau nej yav tas los lawm. Tes Haujlwm 3:19, 20.
Thaum muaj kev txiav txim, tej kev txhaum raug muab lwv tawm, tiamsis tsuas yog thaum peb tau lees txim thiab tso tej kev ua txhaum uas peb tau ua ntawd tseg lawm xwb. Yog peb tsis tau lees txim thiab tso tej kev txhaum ntawd tseg, ces peb cov npe raug muab lwv tawm. Thaum muaj kev txiav txim, muaj ib phau ntawv uas teev cov npe ntawm cov uas tau lees tias lawv ntseeg Khetos, thiab muaj dua ib phau ntawv uas sau txhua yam kev txhaum uas peb tau ua cia. Kuj muaj ib phau ntawv sau cia ua kev nco txog thiab.
Kuv ntsia ntsoov mus txog thaum muab tej zwm txwv txawb cia, thiab Tus uas muaj nyob txij puag thaum ub los tau zaum, nws cev tsoos tsho dawb li daus, thiab cov plaubhau saum nws taubhau zoo li tej plaub yaj dawb paug: nws lub zwm txwv zoo li nplaim hluav taws, thiab nws tej log zoo li hluav taws cig lamlug. Muaj ib tug dej hluav taws ntws tawm ntawm nws xub ntiag los: ib txhiab npaug ib txhiab leej ua haujlwm tiam nws, thiab kaum txhiab npaug kaum txhiab leej sawv ntawm nws xub ntiag: pawg txiav txim tau los zaum lawm, thiab tej phau ntawv raug muab nthuav lawm. Daniyee 7:9, 10.
Hauv phau ntawv Tshwmsim, kev txiav txim rau cov uas tsis tau txais kev cawmdim yuav muaj tom qab Khetos rov los zaum ob, tiamsis kev txiav txim rau cov uas tau txais kev cawmdim yuav muaj ua ntej Khetos rov los zaum ob.
Thiab kuv pom cov neeg tuag, tsis hais tus me tus loj, sawv ntawm Vajtswv xub ntiag; thiab tej phau ntawv raug muab qhib: thiab muaj dua ib phau ntawv raug muab qhib, uas yog phau ntawv txojsia: thiab cov neeg tuag raug txiav txim raws li tej uas tau sau tseg hauv tej phau ntawv ntawd, raws li lawv tej haujlwm. Tshwmsim 20:12.
Hauv kev txiav txim muaj peb phau ntawv: phau ntawv txojsia, phau ntawv teev tej kev txhaum thiab ib phau ntawv sau cia ua kev nco txog.
Thaum ntawd cov uas hwm thiab ntshai tus Tswv nquag sib tham: tus Tswv ua tib zoo mloog thiab hnov lawv tej lus, thiab muaj ib phau ntawv sau rau ntawm nws xub ntiag ua chaw nco txog cov uas hwm thiab ntshai tus Tswv thiab xav txog nws lub npe. Thiab lawv yuav yog kuv li, tus Tswv uas kav ib tsoom tub rog hais tias, nyob rau hnub ntawd thaum kuv sau kuv tej pob zeb uas muaj nqis ua ke; thiab kuv yuav khuvleej lawv, ib yam li leej txiv khuvleej nws tus tub uas ua nws tes haujlwm. Thaum ntawd nej yuav rov qab los thiab paub qhov txawv ntawm tus ncaj ncees thiab tus limhiam, ntawm tus uas teev tiam Vajtswv thiab tus uas tsis teev tiam nws. Malakis 3:16–18.
Kev txiav txim cais cov uas tau txais kev cawm dim tawm ntawm cov uas raug kev puam tsuaj, raws li tej ntaub ntawv uas tau teev tseg hauv peb phau ntawv saum ntuj ceeb tsheej. Malakhi qhia tias cov uas tau txais kev cawm dim yog cov uas “paub ntshai tus Tswv.” Petus qhia meej txog ib lub sijhawm uas tibneeg tseem muaj sia nyob thiab tseem hloov siab lees txim thiab hloov dua siab tshiab tau. Yuav kom hloov siab lees txim tau, ib tug ntsuj plig yuav tsum tseem muaj sia nyob. Raws li Petus hais, lub sijhawm txiav txim rau cov uas tseem muaj sia nyob yog “tej lub sijhawm uas tau kev txhawb zog tshiab.” Hnub tim 11 lub Cuaj Hlis xyoo 2001, txheej txheem kev txiav txim uas tau pib hnub tim 22 lub Kaum Hlis xyoo 1844 tau xaus lawm, thiab Nws pib Nws tes haujlwm txiav txim rau cov uas tseem muaj sia nyob. Ib txheej txheem kev txiav txim uas ua zuj zus tau pib xyoo 1844: ib txheej txheem uas pib ntawm cov neeg tuag uas lawv tej npe tau teev tseg hauv phau ntawv txojsia.
Hnub 9/11, Khetos tau sawv los pib theem tom ntej ntawm txoj kev txiav txim. Hauv txoj kev txiav txim rau cov neeg uas tseem ciaj sia, Nws kuj yuav “hais plaub” nrog cov neeg thiab. Khetos tsis hais plaub nrog cov neeg tuag, rau qhov cov neeg tuag tsis paub ib yam dabtsi li, vim tias raws li Yexus tau qhia meej hauv zaj keeb kwm txog Mathas, Maivliag thiab Laxalaus, kev tuag yog kev pw tsaug zog.
Rau qhov tus uas tseem nrog cov muaj sia nyob ua ke yeej muaj kev cia siab: rau qhov ib tug dev uas muaj sia nyob tseem zoo dua ib tug tsov ntxhuav uas tuag lawm. Rau qhov cov uas muaj sia nyob paub tias lawv yuav tuag: tiamsis cov tuag tsis paub ib yam dabtsi li, thiab lawv tsis tau txais nqi zog ntxiv lawm; rau qhov tsis muaj leejtwg nco txog lawv lawm. Lawv txojkev hlub, lawv txojkev ntxub, thiab lawv txojkev khib kuj puavleej ploj tag lawm; thiab lawv yuav tsis muaj feem hauv ib yam dabtsi uas ua hauv qab lub hnub ntxiv lawm ib txhis li. Tej Lus Qhia 9:4–6.
Yuav kom Yexus thov nài rau noob neej tau, noob neej yuav tsum muaj sia nyob.
Nws hais tej lus ntawd tas, ces nws hais rau lawv tias, Peb tus phoojywg Laxalau tsaug zog lawm; tiamsis kuv yuav mus tsa nws kom nws tsim los. Ces nws cov thwjtim hais tias, Tus Tswv, yog nws tsaug zog, nws yuav zoo rov los. Tiamsis Yexus hais txog Laxalau txojkev tuag; lawv ho xav tias nws hais txog kev pw tsaug zog kom tau so. Ces Yexus thiaj hais meej rau lawv tias, Laxalau tuag lawm. Yauhas 11:11–14.
Petus qhia meej tias “tej lub sijhawm uas muaj kev txhawb zog tshiab” yog “lub teev” uas kev txiav txim rau cov neeg ciaj sia pib, thiab thaum ntawd Yexus raug xa los, thiab thaum Nws los txog, Nws “sawv” thiab “hais plaub.”
Tus Tswv sawv tsees los hais plaub, thiab sawv los txiav txim rau cov pejxeem. Tus Tswv yuav los txiav txim rau nws haiv neeg cov txwj laus thiab cov thawj kav: rau qhov nej tau noj lub vaj txiv hmab tas lawm; tej cuab tam uas nej txeeb ntawm cov neeg pluag los nyob hauv nej tej tsev. Yaxayas 3:13, 14.
Ellen White qhia meej txog lub sijhawm uas tus Tswv “sawv tsees,” lossis raws li Yaxayas hais tias, “tus Tswv sawv tsees” los “hais plaub” thiab “txiav txim rau cov neeg.”
“Nimno ho muaj lus hais tias kuv tau tshaj tawm tias New York yuav raug ib nthwv dej hiavtxwv loj kuav ploj mus los? Kuv yeej tsis tau hais li ntawd ib zaug li. Thaum kuv ntsia tej tsev loj uas tabtom tsa nyob ntawd, ib txheej zuj zus, kuv tau hais tias, ‘Thaum Tus Tswv sawv los ua kom lub ntiajteb tshee hnyo txaus ntshai, yuav muaj tej xwm txheej txaus ntshai kawg li tshwm sim! Thaum ntawd cov lus hauv Tshwmsim 18:1–3 yuav muaj tiav.’ Tshwmsim tshooj kaum yim tag nrho yog lus ceeb toom txog tej uas yuav los raug lub ntiajteb. Tiamsis kuv tsis tau txais qhov kaj tshwj xeeb txog tej uas yuav los raug New York; kuv tsuas paub tias muaj ib hnub tej tsev loj nyob ntawd yuav raug Vajtswv lub hwjchim muab tig thiab ntxeev kom vau. Raws li qhov kaj uas tau pub rau kuv, kuv paub tias kev puam tsuaj muaj nyob hauv lub ntiajteb. Tus Tswv hais ib los lus xwb, nws lub hwjchim loj kov ib zaug xwb, ces tej tsev loj kawg li no yuav vau. Yuav muaj tej xwm txheej tshwm sim uas peb tsis muaj peevxwm xav tau tias yuav txaus ntshai npaum li cas.” Review and Herald, lub Xya Hli tim 5, xyoo 1906.
Muam White kuj qhia meej tias tus timtswv uas nqis los hauv Tshwmsim tshooj kaum, tuav ib phau ntawv me uas qhib cia hauv Nws txhais tes, tsis yog lwm tus, tiamsis yog Yexus Khetos ntag.
“Tus tim tswv muaj hwj chim loj uas tau qhia Yauhas ntawd yog Yexus Khetos tus kheej ntag. Qhov uas Nws tso Nws txhais ko taw sab xis rau saum hiavtxwv, thiab Nws txhais ko taw sab laug rau saum av qhuav, qhia txog lub luag haujlwm uas Nws tabtom ua hauv tej xwm txheej kawg ntawm txoj kev sib tawm tsam loj nrog Xatas. Qhov uas Nws sawv li no qhia txog Nws lub hwj chim thiab txoj cai kav uas siab tshaj plaws thoob plaws lub ntiajteb.” Phau Ntawv Txhais Vajlugkub ntawm Cov Ntseeg Hnub Xya Tos Yexus, phau 7, 971.
Lub luag haujlwm uas Yexus “tab tom ua hauv tej xwm txheej thaum kawg” sawv cev rau Nws tes haujlwm ua tus pov thawj hlob saum ntuj ceeb tsheej.
Yog li ntawd, cov kwvtij dawb huv, cov uas muaj feem koom nrog txoj kev hu los saum ntuj ceeb tsheej, cia li ua tib zoo xav txog tus Tubtxib thiab tus Povthawj Hlob ntawm txoj kev ntseeg uas peb lees paub, uas yog Khetos Yexus. Henplais 3:1.
Muam White tsis yog qhia tias tus timtswv hauv Tshwmsim tshooj kaum yog Khetos xwb, tiamsis nws kuj qhia tias peb tug timtswv hauv Tshwmsim tshooj kaum plaub yog tej cim uas sawv cev rau Khetos thiab, rau qhov nws hais tseg tias cov ntseeg Protestant hauv keeb kwm Millerite tau muab peb zaj xov ntawd ntsia rau saum ntoo khaublig ib yam li cov Yudais tau muab Khetos ntsia rau saum ntoo khaublig.
“Coob leej saib cov Yudais txoj kev tsis lees txais Khetos thiab muab Nws ntsia rau saum tus ntoo khaublig nrog kev ntshai kawg nkaus; thiab thaum lawv nyeem zaj keeb kwm txog txoj kev uas luag ua saib tsis taus thiab tsim txom Nws, lawv xav tias lawv hlub Nws, thiab lawv yeej yuav tsis ua li Petus uas tsis lees paub Nws, lossis ua li cov Yudais uas muab Nws ntsia rau saum tus ntoo khaublig. Tiamsis Vajtswv, tus uas paub txhua leej txhua tus lub siab, tau muab txoj kev hlub Yexus uas lawv lees hais tias lawv muaj ntawd coj los sim. Txhua tus nyob saum ntuj ceeb tsheej tau mob siab kawg nkaus ntsia saib seb thawj tus tim tswv tsab xov raug txais tos li cas. Tiamsis coob leej uas lees hais tias lawv hlub Yexus, thiab quaj los kua muag thaum lawv nyeem zaj keeb kwm txog tus ntoo khaublig, ho thuam txoj xov zoo txog Nws txoj kev rov los. Lawv tsis txais tsab xov ntawd nrog kev zoo siab, tiamsis lawv tshaj tawm tias tsab xov ntawd yog ib qho kev xav yuam kev. Lawv ntxub cov uas ntshaw Nws txoj kev tshwm los thiab ntiab cov ntawd tawm hauv cov pawg ntseeg. Cov uas tsis kam txais thawj tsab xov txais tsis tau txiaj ntsig ntawm tsab thib ob; lawv kuj tsis tau txais txiaj ntsig ntawm lub suab qw thaum ib tag hmo, uas yog los npaj lawv kom lawv nrog Yexus nkag mus rau hauv chav dawb huv tshaj plaws hauv lub chaw dawb huv saum ntuj ceeb tsheej los ntawm txoj kev ntseeg. Thiab vim lawv tsis kam txais ob tsab xov ua ntej ntawd, lawv tau ua rau lawv txoj kev to taub tsaus ntuj heev kawg li, txog qib uas lawv pom tsis tau ib qho kev kaj nyob hauv tus tim tswv thib peb tsab xov, uas qhia txoj kev nkag mus rau hauv chav dawb huv tshaj plaws. Kuv pom tias ib yam li cov Yudais tau muab Yexus ntsia rau saum tus ntoo khaublig, cov pawg ntseeg uas tsuas muaj npe tias ntseeg xwb kuj tau muab tej tsab xov no ntsia rau saum tus ntoo khaublig ib yam nkaus, yog li ntawd lawv thiaj tsis paub txoj kev nkag mus rau hauv chav dawb huv tshaj plaws, thiab lawv txais tsis tau txiaj ntsig ntawm qhov uas Yexus thov Vajtswv sawv cev rau lawv nyob rau qhov ntawd. Ib yam li cov Yudais uas muab lawv tej khoom fij uas tsis muaj txiaj ntsig coj los fij, lawv kuj tsa lawv tej lus thov uas tsis muaj txiaj ntsig mus rau chav uas Yexus twb ncaim mus lawm; thiab Xatas, uas zoo siab rau txoj kev dag ntxias ntawd, ua txuj coj cwj pwm li tus muaj kev ntseeg, thiab coj txoj kev xav ntawm cov uas lees tias lawv yog neeg ntseeg Yexus no mus rau nws tus kheej, siv nws lub hwjchim, nws tej cim thiab tej txujci tseem ceeb uas dag ntxias los khi lawv ruaj rau hauv nws rooj ntxiab.” Cov Ntawv Sau Thaum Ntxov, 259–261.
Cov tubtxib saum ntuj hauv phau Tshwmsim yog cov cim uas piv txog Yexus Khetos tus kheej ntag, thiab tus tubtxib saum ntuj hauv Tshwmsim tshooj kaum yim uas nqes los thaum Vajtswv kov ua rau cov tsev loj hauv New York vau rau hnub tim 11 lub Cuaj Hlis xyoo 2001, yog Khetos. Petus tau qhia meej tias thaum txoj kev txiav txim rau cov uas tseem ciaj sia pib, uas nws tau qhia tias yog “tej sijhawm rov muaj zog tuaj,” Vajtswv yuav xa Yexus los. Qhov “kev rov muaj zog tuaj” uas Petus hais txog yog nag tom kawg, uas tau qhia meej tias los txog thaum tus tubtxib saum ntuj hauv Tshwmsim tshooj kaum yim nqes los.
“Cov nag lig yuav los rau saum Vajtswv haiv neeg. Ib tug timtswv uas muaj hwjchim loj yuav nqis saum ntuj los, thiab nws lub yeeb koob yuav ua rau tag nrho lub ntiajteb ci ntsa iab.” Review and Herald, lub Plaub Hlis tim 21, 1891.
Hnub tim 11 lub Cuaj Hli, Yexus sawv los ua kom lub ntiajteb co tshee hnyo, los pib txoj kev txiav txim rau cov neeg ciaj sia thiab “sib hais” nrog Nws haiv neeg. Nws nrog lawv sib hais los ntawm Nws Txojlus faj lem. Tiamsis txawm pawg ntseeg Hnub Xya Tos Tus Tswv Rov Los uas yog Laudikeyas paub tias txoj kev txiav txim yog ib txheej txheem uas ua mus zuj zus ib theem dhau ib theem los, lawv tsis paub tias txoj kev txiav txim rau lawv tau pib thaum cov tsev loj hauv lub nroog New York vau los.
Muaj tseeb tiag, tus noog dej ceg ntev saum nruab ntug paub nws tej sijhawm uas teem tseg lawm; thiab tus nquab taug, tus noog dej caj dab ntev thiab tus noog nqos dej puavleej tuaj raws lawv lub caij; tiamsis kuv haivneeg tsis paub tus Tswv txoj kev txiav txim. Nej ua li cas thiaj hais tias, Peb muaj tswvyim, thiab tus Tswv txoj kevcai nyob nrog peb? Saib maj, qhov uas nws tau tsa txoj kevcai ntawd los yeej tsis muaj qabhau li; cov kws sau ntawv tus cwjmem kuj tsis muaj qabhau. Cov neeg muaj tswvyim txajmuag lawm, lawv poob siab thiab raug ntes lawm: saib maj, lawv tau tsis lees txais tus Tswv txoj lus lawm; mas lawv muaj tswvyim dabtsi? Yelemis 8:7–9.
Thaum Khetos sawv los thov thaum 9/11, Nws hu Nws haiv neeg kom nrhiav “tej kev qub” uas Yelemis tau hais txog.
“Tus yeeb ncuab tab tom nrhiav kev tig peb cov kwv tij nkauj muam txoj kev xav kom deb ntawm tes haujlwm uas yog npaj ib haiv neeg kom sawv taus nyob rau tiam kawg no. Nws tej lus dag ntxias uas zoo li muaj laj thawj yog tsim los coj tibneeg txoj kev xav kom deb ntawm tej kev phom sij thiab tej luag haujlwm uas yuav tsum ua nyob rau lub sijhawm no. Lawv suav tias qhov kaj uas Khetos tau nqis saum ntuj ceeb tsheej los muab rau Yauhas rau Nws haiv neeg ntawd muaj nqis tsawg heev. Lawv qhia tias tej xwm txheej uas nyob kiag tom peb hauv ntej no tsis tseem ceeb txaus uas yuav tsum muab siab rau tshwj xeeb. Lawv ua rau qhov tseeb uas los saum ntuj ceeb tsheej los ntawd tsis muaj qabhau, thiab txeeb Vajtswv haiv neeg tej kev paub dhau los mus, es muab txoj kev tshawb fawb cuav rau lawv los hloov tej ntawd. ‘Tus Tswv hais li no tias: Nej cia li sawv ntawm tej kev, thiab saib, thiab nug txog tej kev qub, saib txoj kev zoo nyob qhov twg, thiab cia li taug txoj kev ntawd.’ [Yelemis 6:16.]
“Tsis txhob cia leejtwg nrhiav kev rhuav tshem tej hauv paus ntawm peb txoj kev ntseeg,—tej hauv paus uas tau txhim tsa thaum peb tes haujlwm nyuam qhuav pib, los ntawm kev kawm Vajtswv Txojlus nrog kev thov Vajtswv thiab los ntawm kev qhia tshwm. Peb tau ua tsev rau saum tej hauv paus no tau tshaj tsib caug xyoo lawm. Tibneeg yuav xav tias lawv nrhiav tau ib txoj kev tshiab lawm, tias lawv yuav txhim tsa tau ib lub hauv paus uas ruaj khov dua lub uas twb txhim tsa lawm; tiamsis qhov no yog ib qho kev dag ntxias loj heev. ‘Tsis muaj leejtwg yuav txhim tsa tau lwm lub hauv paus dua li lub uas twb txhim tsa lawm.’ [1 Kauleethaus 3:11.] Yav dhau los, coob leej tau nqis tes txhim tsa ib txoj kev ntseeg tshiab, tsim tej hauv paus ntsiab lus tshiab; tiamsis lawv lub tsev nyob ruaj tau ntev npaum li cas? Tsis ntev xwb lub tsev ntawd txawm vau lawm; rau qhov tsis tau muab nws lub hauv paus txhim tsa rau saum lub Pob Zeb.” Cov Lus Tim Khawv, phau 8, 296, 297.
Qhov uas pawg ntseeg Hnub Xya Adventist ntawm Laudikia tsis kam rov qab los rau tej qhov tseeb uas tau tsim tsa ruaj khov hauv keeb kwm ntawm cov neeg raws Miller tau coj lawv tawm ntawm Vajtswv “txoj kev,” thiab lawv tau xaiv ib txoj kev tshiab uas muaj tej lus cog tseg khoob lug ntawm “tej kev lig kev cai thiab tej kev coj ua” los txhawb nqa.
Nej cia li khiav mus khiav los thoob plaws hauv Yeluxalees tej kev, nimno cia li saib thiab tshuaj xyuas kom paub, thiab tshawb nrhiav hauv lub nroog tej tshav puam dav, saib nej puas nrhiav tau ib tug neeg, seb puas muaj leejtwg ua raws li kev ncaj ncees thiab nrhiav qhov tseeb; ces kuv yuav zam txim rau lub nroog ntawd. Txawm lawv hais tias, Yawmsaub muaj txojsia nyob; los lawv yeej cog lus twv dag xwb. Au Yawmsaub, koj ob lub qhov muag tsis yog ntsia ntsoov qhov tseeb lov? Koj tau ntaus lawv, tiamsis lawv tsis tu siab; koj tau rhuav tshem lawv, tiamsis lawv tsis kam txais kev qhuab ntuas: lawv tau ua kom lawv tej ntsej muag tawv dua pob zeb; lawv tsis kam tig rov qab los. Yog li ntawd kuv thiaj hais tias, Cov no yeej yog cov neeg pluag; lawv ruam: rau qhov lawv tsis paub Yawmsaub txoj kev, thiab tsis paub lawv tus Vajtswv txoj kev txiav txim. Kuv yuav mus cuag cov neeg muaj meej mom thiab yuav nrog lawv tham; rau qhov lawv twb paub Yawmsaub txoj kev thiab lawv tus Vajtswv txoj kev txiav txim: tiamsis cov no puavleej tau tsoo tus quab lov thiab ua kom tej hlua khi tu lawm. Yelemi 5:1–5.
Cov ntseeg Adventist Hnub Xya yuav tsum lav ris rau qhov uas lawv tsis kam lees paub txheej txheem kev txiav txim raws li Vajtswv txoj lus faj lem tau qhia tseg. Ellen White qhia meej tias cov uas raug nias cim hauv Tshwmsim tshooj xya yog tib cov uas raug nias cim hauv Exekhee tshooj cuaj.
“Qhov kev muab lub cim nias rau Vajtswv cov tub qhe no yog tib yam li qhov uas tau qhia rau Exekees pom hauv kev ua yog toog.” Cov Lus Tim Khawv rau Cov Xibhwb, 445.
Hauv Exekees tshooj cuaj, Yeluxalees sawv cev rau Pawg Ntseeg Hnub Xya Tos Tswv Yexus Rov Los.
“Ntawm no peb pom tias pawg ntseeg—tus Tswv lub chaw dawb huv—yog thawj pab uas tau raug Vajtswv txoj kev npau taws ntaus. Cov txwj laus, cov uas Vajtswv tau pub txoj kev kaj loj heev rau lawv thiab tau ua cov saib xyuas tiv thaiv cov pejxeem tej txiaj ntsig ntawm sab ntsuj plig, tau ntxeev siab rau lub luag haujlwm uas muab tso rau lawv lawm. Lawv tau tuav lub tswv yim tias peb tsis tas yuav tos pom tej txujci tseem ceeb thiab kev tshwm meej meej ntawm Vajtswv lub hwjchim ib yam li thaum ub. Lub caij lub nyoog twb hloov lawm. Cov lus no hajyam txhawb lawv txoj kev tsis ntseeg, thiab lawv hais tias: Tus Tswv yuav tsis ua zoo, Nws kuj yuav tsis ua phem. Nws muaj lub siab hlub tshua heev dhau lawm, Nws thiaj yuav tsis los txiav txim rau Nws haiv neeg. Yog li ntawd, ‘Kev thaj yeeb thiab kev nyab xeeb’ yog lub suab qw ntawm cov neeg uas yuav tsis rov tsa lawv lub suab nrov li suab raj los qhia Vajtswv haiv neeg txog lawv tej kev fav xeeb thiab Yakhauj tsev neeg txog lawv tej kev txhaum ntxiv lawm. Cov dev tsis muaj suab uas tsis kam tsem no yog cov uas raug txoj kev ua pauj ncaj ncees ntawm tus Vajtswv uas raug ua kom chim. Cov txivneej, cov ntxhais hluas, thiab cov menyuam yaus puavleej tuag ua ke.” Cov Lus Tim Khawv, phau 5, 211.
Thaum lub Cuaj Hlis tim 11, xyoo 2001, kev txiav txim rau cov neeg tseem muaj sia tau pib. Kev txiav txim ntawd tau pib ntawm cov neeg uas lees tias lawv yog Vajtswv haiv neeg, thiab tau txuas ntxiv ntawm cov thawj coj mus txog cov tswvcuab uas tsis yog cov thawj coj. Thaum kev txiav txim rau Vajtswv pawg ntseeg xaus lawm, txheej txheem kev txiav txim mam li txuas ntxiv mus rau cov neeg uas tsis nyob hauv pab neeg uas lees tias lawv yog Vajtswv haiv neeg.
Rau qhov twb txog lub sijhawm uas txoj kev txiav txim yuav tsum pib ntawm Vajtswv lub tsev lawm: thiab yog xub pib ntawm peb, ces cov uas tsis mloog Vajtswv txoj moo zoo yuav muaj qhov kawg zoo li cas? 1 Petus 4:17.
“Txoj moo zoo” uas tibneeg tsis ua raws yog “txoj moo zoo uas nyob mus ib txhis” uas thawj tus timtswv hauv Tshwmsim tshooj kaum plaub tshaj tawm; tus timtswv ntawd tsis yog tshaj tawm txog “lub sijhawm” uas Vajtswv txiav txim nkaus xwb, tiamsis kuj hu kom tibneeg “ntshai Vajtswv” thiab. Cov uas ntshai Vajtswv uas phau Malakhi hais txog ntawd yog cov uas muaj npe sau cia rau hauv phau ntawv teev tseg ua chaw nco txog.
Hais nrov nrov tias, Cia li ntshai Vajtswv, thiab muab yeeb koob rau nws; rau qhov lub sijhawm uas nws txiav txim twb los txog lawm: thiab cia li pe hawm tus uas tsim lub ntuj, thiab lub ntiajteb, thiab dej hiavtxwv, thiab tej qhov dej txhawv. Tshwmsim 14:7.
Txheej txheem kev txiav txim pib ntawm Vajtswv haiv neeg uas nrog Nws cog lus, thiab xyoo 1844 tus Tswv tau hla dhau Nws haiv neeg qub uas nrog Nws cog lus thiab tau nrog pawg neeg Millerite cog lus. Cov ntseeg Protestant hauv lub caij nyoog ntawd raug hla dhau thaum tus Tswv xaiv ib haiv neeg tshiab los nrog Nws cog lus, ib yam li Nws tau ua rau cov uas tawm hauv tebchaws Iziv hla Hiavtxwv Liab los hauv zaj keeb kwm ntawm Mauxes, Yausuas thiab Khalej. Thaum Yixalayees los txog qhov kawg, qhov uas Vajtswv nrauj Yixalayees thaum ub thiab nrog Nws tus nkauj nyab tshiab—pawg ntseeg Khixatia—cog lus tau ua piv txwv qhia txog tib txheej txheem ntawd. Pawg ntseeg ntawd tau poob ua qhev nyob hauv tus vaj qhia txoj kev tsaus ntuj ntev li 1,260 xyoo, raws li 430 xyoo uas Yixalayees thaum ub nyob hauv kev tsaus ntuj hauv tebchaws Iziv twb ua lub cim qhia ua ntej lawm. Thaum pawg ntseeg Khixatia tawm hauv tus vaj qhia txoj kev tsaus ntuj los rau xyoo 1798, thaum ntawd lawv yog cov Khixatia Protestant. Tom qab ntawd lawv raug sim thiab raug hla dhau rau xyoo 1844, ib yam li cov uas tuag hauv tebchaws moj sab qhua ua ntej yuav nkag mus rau hauv lub Tebchaws Cog Lus Tseg, thiab kuj ib yam li cov Yudais uas raug nrauj thaum Khetos yuav Nws tus nkauj nyab Khixatia. Thaum 9/11, txheej txheem kev sim uas tau tshwm hauv Mauxes tiam, hauv Khetos tiam thiab xyoo 1844 tau rov tshwm dua.
Yexus Khetos yeej zoo ib yam nag hmo, hnub no, thiab mus ib txhis. Henplais 13:8.
Ellen White kuj taw qhia txog lub hauv paus ntsiab lus no thiab:
“Vajtswv tes haujlwm hauv ntiajteb, ib tiam dhau ib tiam, muaj tej yam zoo sib xws uas pom tseeb heev hauv txhua qhov kev hloov kho loj lossis kev sawv los hauv kev ntseeg. Cov hauv paus ntsiab lus uas Vajtswv siv hauv Nws txoj kev coj rau tibneeg yeej ib txwm zoo ib yam. Tej kev sawv los tseem ceeb niaj hnub no yeej muaj tej kev sawv los yav tag los uas zoo sib xws, thiab pawg ntseeg tej kev paub dhau los hauv tej tiam thaum ub muaj tej zaj lus qhia uas muaj nqis heev rau peb lub sijhawm no.” Kev Sib Tawm Tsam Loj, 343.
Thawj zaug uas Khetos tau khi lus nrog ib haiv neeg uas raug xaiv tseg yog thaum muaj txoj kev cawm dim ntawm Hiavtxwv Liab. Qhov uas Nws ua li ntawd yog ua kom zaj lus faj lem ntawm Aplahas muaj tiav; zaj lus ntawd tau qhia meej txog Vajtswv haiv neeg txoj kev ua qhev hauv tebchaws Iziv, uas yog ib qho qauv qhia ua ntej txog haiv Yixalayees sab ntsuj plig txoj kev ua qhev nyob rau Tiam Tsaus Ntuj uas vaj qhia kav. Txoj kev poob cev qhev hauv tebchaws Iziv tsis yog ua ib qho qauv qhia ua ntej txog txoj kev poob cev qhev nyob rau Tiam Tsaus Ntuj xwb, tiamsis kuj yog ua ib qho qauv qhia ua ntej txog haiv Yixalayees thaum ub txoj kev poob cev qhev hauv tebchaws Npanpiloos thiab.
“Vajtswv pawg ntseeg hauv ntiajteb yeej nyob hauv kev ua cev qhev tiag tiag thaum lub sijhawm ntev uas raug tsim txom tsis tseg no, ib yam nkaus li cov Yixalayees uas raug kaw ua cev qhev hauv Npanpiloo thaum lub caij lawv raug ntiab tawm tebchaws.” Cov Yaj Saub thiab Cov Vaj Ntxwv, 714.
Kev poob ua cev qhev hauv tebchaws Iziv, uas ua rau Anplahas tej lus faj lem muaj tiav, kuj qhia tias lub tebchaws uas Vajtswv haiv neeg nyob rau lub sijhawm lawv ua cev qhev ntawd yuav raug txiav txim thiab.
Thiab nws hais rau Abram tias, Koj yuav tsum paub tseeb tias koj cov xeeb ntxwv yuav ua neeg txawv tebchaws nyob hauv ib lub tebchaws uas tsis yog lawv li, thiab lawv yuav ua qhev rau cov neeg ntawd; thiab cov neeg ntawd yuav tsim txom lawv tau plaub puas xyoo; Thiab kuv kuj yuav txiav txim rau haiv neeg uas lawv yuav ua qhev rau ntawd: thiab tom qab ntawd lawv yuav tawm los nrog cuab tam ntau heev. Chiv Keeb 15:13, 14.
Thaum haiv neeg uas raug xaiv tseg tawm hauv tebchaws Iziv los, tebchaws Iziv tau raug kev txiav txim hauv cov dej ntawm Hiavtxwv Liab. Tom qab lawv raug ntes coj mus nyob hauv tebchaws Npanpiloo tau xya caum xyoo, tebchaws Npanpiloo raug lub faj tim tebchaws Midia-Pawxia kov yeej. Thaum cov ntseeg Protestant ntawm Tiam Tsaus Ntuj dhau lub caij uas lawv raug tus vaj qhia tsim txom lawm, Napoleon tus thawj tub rog Berthier tau ntes tus vaj qhia coj mus kaw, thiab ib xyoos tom qab ntawd, tus tawm tsam Khetos tau tuag rau qhov chaw uas nws raug ntiab mus nyob.
Txawm ib tug neeg yuav siv tej kab ke lossis kev lig kev cai twg los ua chaw nkaum kom nws tsis quav ntsej tsab xov uas qhia meej txog lub teev uas Vajtswv txiav txim los xij, pawg ntseeg thiab tsoomfwv puav leej yuav tsum raug kev txiav txim raws txheej txheem. Lub Cuaj Hlis tim 11, xyoo 2001, kev txiav txim rau cov neeg uas tseem ciaj sia tau pib, thiab pawg ntseeg Hnub Xya Tos Tswv Yexus Rov Los uas yog Laodicea tau pib nws lub sijhawm raug txiav txim, thaum Khetos sawv los ua kom lub ntiajteb tshee hnyo txaus ntshai thiab taij thov kom Nws pawg ntseeg rov qab mus taug tej qub kev. Pawg ntseeg ntawd yog haiv neeg ntawm txoj kev khi lus yav tas los uas tabtom raug hla tseg, thiab cov uas yeej tau xaiv rov qab mus taug tej qub kev los teb rau Khetos txoj kev taij thov yuav raug txiav txim tom qab ntawd. Xyoo 2020 yog txoj kab cais kev txiav txim rau haiv neeg ntawm txoj kev khi lus yav tas los thiab haiv neeg ntawm txoj kev khi lus tshiab. Lub tebchaws uas yog qhov chaw haiv neeg ntawm txoj kev khi lus yav tas los tau xub raug tsim tsa kuj yuav tsum raug kev txiav txim raws nraim tib txheej txheem ntawd thiab. Kev txiav txim rau lub tebchaws ntawd tau pib xyoo 1861 nrog Tsov Rog Hauv Tebchaws.
Hnub 9/11, thawj feem ntawm ob feem uas ua ke tsim tus kub Republican ntawm tus tsiaj uas tawm hauv av los hauv phau Tshwmsim tau pib raug kev txiav txim ua ke nrog pawg ntseeg Xya Hnub Tos Tswv Yexus Rov Los uas yog Laudixias. Feem ntawd ntawm tus kub Republican yog tog Democratic, uas kuj tau los txog qhov kawg rau xyoo 2020 thaum Joe Biden yeej qhov kev xaiv tsa uas raug nyiag.
Txij xyoo 2020 los, txoj kev txiav txim rau cov neeg ciaj sia tau pib rau ntu thib ob ntawm tus kub Republican, uas tog nom tswv Republican sawv cev rau. Txoj kev txiav txim no kuj tau pib rau cov uas yav tas los tau muaj feem koom nrog pawg ntseeg Hnub Xya Tos Yexus Rov Los uas yog pawg Laudikeyas. Txoj kev txiav txim uas tau xaus rau tog nom tswv Democratic hauv xyoo 2020 tau ua rau muaj kev sib cais ua ntau pab nyob hauv tog nom tswv Democratic, thiab qhov kev sib cais ntawd tsuas tseem pheej txuas ntxiv mus raws li txheej txheem kev txiav txim tseem txuas ntxiv mus. Tog nom tswv Democratic tam sim no yog tog ntawm xim liab (cov koomunis) thiab xim ntsuab (cov txhawb kev coj nom tswv raws txoj kev ntseeg Islam). Txheej txheem kev txiav txim rau tog nom tswv Republican tau los txog qhov kawg rau hnub tim 3 lub Kaum Ib Hlis xyoo 2026, yog ob puas tsib caug xyoo tom qab xyoo 1776. Ib yam li tog nom tswv Democratic, tog nom tswv Republican tam sim no tau sib cais thiab tawg ua ntau pab me me mus ib txhis lawm, ib yam li tog nom tswv Democratic tau poob vau thiab tawg ua ntau pab me me hauv xyoo 2020.
Xyoo 2020, lub qhov rooj tau kaw rau thawj theem ntawm ob tug kub Koom Pheej thiab Protestant ntawm tus tsiaj uas tawm hauv av los hauv Tshwmsim tshooj kaum peb. Hnub tim 3 lub Kaum Ib Hlis xyoo 2026, lub qhov rooj tau kaw rau theem ob ntawm tus kub Koom Pheej, thiab lub qhov rooj tab tom yuav kaw rau haiv neeg ntawm txoj kev cog lus tshiab, uas yog theem ob ntawm tus kub Protestant ntawm tus tsiaj uas tawm hauv av los. Thaum lub qhov rooj ntawd kaw lawm, tom qab ntawd lub qhov rooj ntawm lub sijhawm pub hloov siab lees txim kuj yuav kaw rau tus tsiaj uas ris ob tug kub ntawd. Ob lub qhov rooj uas tseem tshuav yuav kaw hauv txoj kev txiav txim rau cov neeg ciaj sia twb muaj duab piv qhia ua ntej nyob hauv thawj zaj keeb kwm ntawm ib haiv neeg raug xaiv uas nyob hauv txoj kev cog lus, thiab nyob hauv qab Aplahas zaj lus faj lem txog ib haiv neeg raug xaiv. Khetos yeej ib txwm muab qhov chiv keeb los piav qhia txog qhov kawg. Thaum cov Henplais muab ntshav pleev rau cov ncej qhov rooj thaum thawj zaug ua Kevcai Hla Dhau, lub qhov rooj ntawd ua duab piv txog lub qhov rooj uas yuav los tom ntej hauv peb zaj keeb kwm. Thaum Falau tuag hauv cov dej ntawm Hiavtxwv Liab, lub qhov rooj thib ob hauv zaj keeb kwm ntawd ua duab piv qhia ua ntej txog lub qhov rooj uas yuav raug kaw rau lub tebchaws Meskas thaum muaj txoj cai lij choj hnub Ib uas twb yuav los txog sai sai no.
Vajtswv haiv neeg raug Vajtswv Txojlus txiav txim tias muaj txim vim lawv tsis to taub Vajtswv txoj kev txiav txim, thiab cov uas nyob sab nraum Vajtswv pawg ntseeg los kuj raug tib txoj kev txiav txim tias muaj txim ntawd. Qhov uas Vajtswv haiv neeg yuav dhau lossis tsis dhau qhov kev sim zaum kawg yog nyob ntawm seb lawv puas rov qab los taug tej kev qub uas muaj qhia nyob hauv Vajtswv Txojlus faj lem. Cov Henplais thaum ua Kevcai Hla Dhau thawj zaug ua lub cim qhia txog lub qhov rooj kaw thib ob rau lub kub Protestant ntawm tus tsiaj uas tawm hauv av tuaj, thiab qhov kawg ntawm Iziv hauv Hiavtxwv Liab ua lub cim qhia txog tus tsiaj uas tawm hauv av tuaj uas hais nyob hauv Tshwmsim tshooj kaum peb. Tebchaws Meskas cov pejxeem kuj raug txiav txim tias muaj txim vim lawv tsis lees txais lawv tej kev qub uas dawb huv.
Rau Tebchaws Meskas, tej qub kev uas yuav txiav txim tias lub tebchaws ntawd muaj txim thaum txog kev txiav txim yog ob daim ntawv dawb huv, uas yog Tsab Ntawv Tshaj Tawm Txog Kev Ywj Pheej thiab Tsab Cai Lij Choj. Thaum txoj kevcai Hnub Chiv uas yuav los sai sai no tshwm los, lub tebchaws no yuav tsis lees txais tej hauv paus ntsiab lus uas ob daim ntawv dawb huv ntawd nthuav qhia, uas haum raws li ob zaj lus tim khawv dawb huv uas Vajlugkub thiab Ntsuj Plig ntawm Kev Cev Vajtswv Lus sawv cev rau, uas yuav txiav txim tias tus kub Protestant muaj txim.
Kev nyob rau hauv ib qho xwm txheej uas “tej kev lig kev cai thiab tej kev coj noj coj ua” thaiv ib tug ntsuj plig kom tsis to taub tias cov pob hluav taws ntawm Nashville ua cim txog dab tsi thiab yog vim li cas, tsis yog kaw qhov rooj rau tus kub Protestant ntawm Tebchaws Meskas xwb, tiam sis kuj yog lub cim qhia tias lub caij uas coj mus rau txoj kev txiav txim rau Tebchaws Meskas tau los txog lawm, thaum uas, raws li Ellen White tau sau tseg, “kev thim txoj kev ntseeg ntawm lub tebchaws yuav muaj kev puam tsuaj ntawm lub tebchaws raws qab los.”
Peb yuav tham ntxiv txog tej no hauv zaj tom ntej.