Lub ntsiab hauv nqe kaum ib thiab kaum ob yog kev sawv thiab kev poob ntawm vajntxwv sab qab teb; ib yam li ntawd thiab, kev sawv thiab kev poob zaum kawg ntawm Tebchaws Meskas uas raug sawv cev los ntawm tus thawj tswj hwm kawg hauv nqe ob, raws li tus sawv cev hauv ntiajteb kawg ntawm lub hwjchim zaj; thiab kev sawv thiab kev poob zaum kawg ntawm United Nations uas raug sawv cev hauv nqe peb thiab plaub. Nqe tsib mus txog cuaj sawv cev rau keeb kwm ntawm lub hwjchim papacy txij xyoo 538 mus txog 1798. Xyoo 538 cim txog kev raug muab hwjchim rau lub hwjchim papacy, xyoo 1798 cim txog lub qhov txhab tuag taus ntawm papacy, thiab yog li ntawd nqe tsib mus txog cuaj sawv cev rau kev sawv thiab kev poob zaum kawg ntawm tus tsiaj nyaum. Nqe kaum cim txog xyoo 1989 ua kev poob ntawm vajntxwv sab qab teb raws li tau raug sawv cev hauv yav tas los Soviet Union.

“Txhua lub tebchaws twg uas tau nce los rau saum theem ntawm kev ua dej num lawm, yeej raug pub kom tuav nws qhov chaw nyob saum lub ntiajteb no, xwv kom pom tseeb saib nws puas yuav ua tiav lub hom phiaj ntawm ‘Tus Saib Xyuas thiab Tus Dawb Huv.’ Yaj Saub txoj lus twb taug qab txog kev sawv thiab kev poob ntawm cov tebchaws loj ntawm lub ntiajteb—Npanpiloo, Mido-pexia, Kili, thiab Loos. Nrog txhua lub tebchaws no, ib yam li nrog cov tebchaws uas muaj hwjchim tsawg dua, keeb kwm rov ua nws tus kheej. Txhua lub tau muaj nws lub sijhawm raug sim, txhua lub swb lawm, nws lub meejmom ploj zuj zus mus, nws lub hwjchim ncaim lawm, thiab lwm lub los tuav nws qhov chaw....”

“Ntawm txoj kev sawv thiab txoj kev poob ntawm ntau haiv neeg raws li tau qhia meej nyob hauv nplooj ntawv ntawm Vajluskub Dawb Huv, lawv yuav tsum kawm kom paub tias lub hwjchim ci ntsa iab sab nraud thiab ntawm lub ntiajteb no xwb tsis muaj nqis npaum li cas. Npanpiloo, nrog rau tag nrho nws lub hwjchim thiab nws lub koob meej ci ntsa iab, yam uas peb lub ntiajteb tsis tau pom dua li txij thaum ntawd los,—lub hwjchim thiab lub koob meej uas rau cov neeg lub sijhawm ntawd zoo li ruaj khov thiab nyob ntev mus ib txhis,—tau ploj mus tag nrho npaum li cas lawm! Zoo li ‘lub paj ntawm nyom’ nws twb qhuav tuag lawm. Ib yam li ntawd, txhua yam uas tsis muaj Vajtswv ua nws lub hauv paus kuj yuav piam mus. Tsuas yog yam uas raug txuas nrog Nws lub homphiaj thiab qhia tawm Nws tus yam ntxwv xwb thiaj yuav nyob ruaj khov tau. Nws tej hauv paus ntsiab cai yog tib yam uas ruaj khov uas peb lub ntiajteb no paub.” Education, 177, 184.

Nqe kaum kaum thiab kaum ob qhia txog kev sawv los zaum kawg thiab kev poob zaum kawg ntawm tus vajntxwv sab qab teb, raws li sawv cev los ntawm Russia. Nqe kaum peb mus txog kaum tsib qhia txog kev sawv los zaum kawg thiab kev poob zaum kawg ntawm Tebchaws Meskas. Tag nrho zaj lus faj lem hauv tshooj kaum ib raug txhim tsa saum tus qauv ntawm kev sawv los thiab kev poob ntawm tej nceeg vaj. Tus kawm txog lus faj lem yuav tsum xav txog qhov tseeb no yog nws yuav muaj ib qho peev xwm twg hlo los faib kom raug zaj xov faj lem hauv tshooj kaum ib.

Lub hauv paus ntsiab lus ntawm Daniyees tshooj kaum ib yog tias nws muaj cov duab piv txwv rov ua ntau zaus txog kev sawv los thiab kev poob mus ntawm tej tebchaws. Thaum Tij Laug Dawb hais tias, “Yog li ntawd lub nceeg vaj Medo-Persia thiaj ploj mus, thiab cov nceeg vaj ntawm Grecia thiab Loos,” nws tab tom txheeb “Grecia” ua tus zaj, “Loos” ua tus tsiaj qus, thiab “Medo-Persia” ua tus yaj saub cuav. Nws tab tom txheeb qhov kev sawv los kawg thiab kev poob mus kawg ntawm lub nceeg vaj hauv ntiajteb zaum kawg uas muaj tus zaj, tus tsiaj qus, thiab tus yaj saub cuav, cov uas pib lawv txoj kev sawv los thaum muaj txoj cai Sunday thiab coj lub ntiajteb mus txog Armageddon raws li kev ua tiav ntawm Tshwm Sim 16:12–21. Nws tab tom coj Vajtswv haiv neeg mus rau “kev sawv los thiab kev poob mus ntawm tej tebchaws raws li tau piav meej nyob hauv nplooj ntawv ntawm Vajluskub Dawb Huv” ua lub ntsiab kev pom uas yuav siv kom “kawm paub tias tsuas yog yeeb koob sab nraud thiab yeeb koob ntiajteb no tsis muaj nqis npaum li cas.”

Qhov uas peb yuav tsum “kawm kom paub tias tsuas yog kev ci ntsa iab sab nraud thiab ntawm lub ntiajteb no yeej tsis muaj nqis li cas,” yog kom peb to taub ntxiv tias txhua yam puam tsuaj mus “uas tsis muaj Vajtswv ua nws lub hauv paus.” Vim li ntawd, qhov no yog ib qho teeb meem txog txoj sia los yog kev tuag—yuav muaj Vajtswv los yog yuav tsis muaj Vajtswv ua koj lub hauv paus. Txij ntawm qhov ntawd los hauv txoj kev loj hlob ntawm txoj kev xav no, Muam White mam li txhais tias yam twg yog muaj Vajtswv ua koj lub hauv paus thaum nws hais tias, “Tsuas yog yam uas raug khi nrog Nws lub hom phiaj thiab qhia tawm Nws tus cwj pwm thiaj li yuav nyob ruaj khov taus.” Nws nyuam qhuav piav lawm tias txhua yam uas tsis nyob saum Vajtswv lub hauv paus puam tsuaj tag, thiab qhov uas ua ob txheej kev txheeb xyuas txog yam uas raug tsa saum lub hauv paus yog seb ib yam ntawd puas “raug khi nrog Nws lub hom phiaj,” thiab seb puas yog yam uas “qhia tawm Nws tus cwj pwm.” Nws tus cwj pwm yog Nws lub hauv paus.

Tom qab ntawd, nyob rau hauv kab lus xaus ntawm nqe ntawd, nws hais tias “Nws tej hauv paus ntsiab lus yog tib yam nkaus uas ruaj khov uas peb lub ntiaj teb no paub.” Vajtswv tus cwj pwm yog Nws tej hauv paus ntsiab lus, thiab Nws tej hauv paus ntsiab lus qhia tawm Nws tus cwj pwm. Qhov no yog ib qho teeb meem hais txog txoj sia thiab txoj kev tuag nyob ntawm seb tib neeg muaj kev sib raug zoo li cas rau Vajtswv uas yog lub hauv paus ntawm txhua yam. Kuv hais tias tus qauv txheej txheem hauv paus ntawm Daniyee tshooj kaum ib yog raug txhim tsa saum zaj keeb kwm hais txog kev sawv los thiab kev poob mus ntawm tej nceeg vaj. Muaj ib nqe lus uas kev tshoov siab qhia rau peb txog ib txoj kev kawm uas yog lawm.

“Muaj ib txoj kev kawm txog keeb kwm uas tsis tsim nyog raug txiav txim rau txim. Keeb kwm dawb huv yog ib yam ntawm cov kev kawm hauv cov tsev kawm ntawm cov yaj saub. Nyob rau hauv daim ntawv teev txog Nws tej kev ua nrog cov tebchaws, cov hneev taw ntawm Yehauvas raug nthuav tawm. Yog li niaj hnub no, peb yuav tsum xav txog Vajtswv tej kev ua nrog cov tebchaws hauv ntiajteb. Peb yuav tsum pom hauv keeb kwm txoj kev ua tiav ntawm tej lus faj lem, kawm txog kev ua haujlwm ntawm Vajtswv txoj Kev Saib Xyuas hauv cov kev txav loj ntawm kev kho dua tshiab, thiab to taub txog kev nce qib ntawm cov xwm txheej hauv txoj kev sib sau cov tebchaws los rau qhov kev sib ceg kawg ntawm txoj kev tsis sib haum loj.” The Ministry of Healing, 441.

Kev kawm keeb kwm uas raug dawb huv yog raug txheeb raws li kev kawm txog Vajtswv txoj kev nrog cov tebchaws ntawm lub ntiajteb, thiab kuj hais txog Vajtswv txoj kev coj los ntawm Nws txoj kev saib xyuas hauv Nws cov kev txav hloov kho; yog li ntawd, keeb kwm uas raug dawb huv muaj ob txoj kab kev kawm, ib qho sab nraud thiab ib qho sab hauv. Lub hom phiaj ntawm kev siv keeb kwm los txhawb kom ruaj khov Vajtswv Txojlus Yaj Saub yog siv keeb kwm yaj saub ntawd kom thiaj li “to taub txog kev txav mus tom ntej ntawm tej xwm txheej hauv kev sib sau thiab npaj cov tebchaws rau txoj kev sib ntaus kawg ntawm txoj kev tsis sib haum loj.” Nqe lus dhau los ntawm Muam White raug muab los ntawm ib qho kev piav qhia uas muaj kev kaj siab heev txog qhov tsim nyog ntawm kev tsa ib tug qauv yaj saub ntawm keeb kwm dawb huv uas yog tsa rau saum tus qauv qauv hauv paus uas raug sawv cev nyob hauv “kev sawv thiab kev poob” ntawm tej nceeg vaj.

“Ua ib txoj kev npaj rau tes haujlwm Khetos, coob leej xav tias yog ib yam tseem ceeb yuav tsum kawm kom tau kev paub dav kawg txog cov ntawv keeb kwm thiab cov ntawv qhuab qhia kev ntseeg. Lawv xav tias txoj kev paub no yuav pab tau lawv hauv kev qhia txoj moo zoo. Tiamsis lawv txoj kev siv zog kawm txog tibneeg tej kev xav mas ua rau lawv tes haujlwm qhuab qhia qaug zog dua, tsis yog ua kom muaj zog ntxiv. Thaum kuv pom tej tsev khaws ntawv puv npo cov phau ntawv loj hnyav uas muaj kev txawj ntse txog keeb kwm thiab kev qhuab qhia kev ntseeg, kuv xav tias, Vim li cas thiaj siv nyiaj rau yam uas tsis yog mov? Tshooj rau ntawm Yauhas qhia peb ntau tshaj qhov uas yuav nrhiav tau hauv tej haujlwm ntawd. Khetos hais tias: ‘Kuv yog Mov Cawm Txoj Sia: tus uas los cuag Kuv yuav tsis tshaib plab li; thiab tus uas ntseeg Kuv yuav tsis nqhis dej li.’ ‘Kuv yog Mov Ciaj sia uas nqes saum ntuj los: yog leejtwg noj Mov no, nws yuav muaj sia nyob mus ib txhis.’ ‘Tus uas ntseeg Kuv muaj txoj sia nyob mus ib txhis.’ ‘Cov lus uas Kuv hais rau nej, cov ntawd yog ntsujplig, thiab yog txoj sia.’ Yauhas 6:35, 51, 47, 63.”

“Muaj ib txoj kev kawm txog keeb kwm uas tsis tsim nyog raug cem. Keeb kwm dawb huv yog ib yam ntawm cov kev kawm hauv cov tsev kawm ntawm cov yaj saub. Hauv cov ntaub ntawv teev tseg txog Nws tej kev ua nrog cov tebchaws, lawv tau taug pom tej hneev taw ntawm Yehauvas. Yog li no, niaj hnub no peb kuj yuav tsum xav txog Vajtswv tej kev ua nrog cov tebchaws hauv lub ntiajteb no. Peb yuav tsum pom hauv keeb kwm txog kev ua tiav ntawm tej lus faj lem, kawm txog txoj haujlwm ntawm Vajtswv txoj Kev Tswj Xyuas hauv cov kev txav loj ntawm kev hloov kho, thiab nkag siab txog txoj kev nce mus ntawm tej xwm txheej hauv kev sib sau cov tebchaws los npaj rau qhov kev sib ntaus kawg ntawm txoj kev sib cav loj.”

“Kev kawm li no yuav muab kev pom dav thiab meej txog lub neej. Nws yuav pab peb kom nkag siab me ntsis txog nws tej kev sib raug zoo thiab kev vam khom sib nrauj, tias peb raug khi ua ke yam txaus xav kawg li hauv txoj kev kwv tij loj ntawm zej zog thiab haiv neeg, thiab tias kev tsim txom thiab kev txo qes ntawm ib tug tswv cuab, txog qhov loj npaum li cas los xij, txhais tau tias yog kev poob rau sawv daws huv tibsi.

“Tiamsis keeb kwm, raws li neeg ib txwm kawm, mas tsom rau tib neeg tej kev ua tiav, nws tej kev kov yeej hauv tsov rog, nws txoj kev vam meej hauv kev tau hwj chim thiab lub koob meej. Vajtswv txoj kev ua hauj lwm hauv tej xwm txheej ntawm tib neeg raug ploj ntawm kev pom. Muaj tsawg leej thiaj kawm txog kev ua tiav ntawm Nws lub hom phiaj hauv kev sawv thiab kev poob ntawm tej haiv neeg.”

“Thiab, rau ib theem loj, kev ntseeg tshawb fawb raws li tau kawm thiab tau qhia, tsuas yog ib qho ntaub ntawv teev tseg txog tib neeg tej kev xav kwv yees xwb, uas tsuas pab rau kev ‘ua kom tswv yim tsaus ntuj los ntawm tej lus uas tsis muaj kev paub.’ Feem ntau dhau lawm, lub siab xav hauv kev sau khaws ntau phau ntawv no tsis yog qhov kev ntshaw kom tau zaub mov rau lub siab thiab tus ntsuj plig, tiam sis yog ib qho kev kub siab xav kom paub cov neeg txawj xav thiab cov kws ntseeg tshawb fawb, ib qho kev ntshaw los nthuav qhia kev ntseeg Khetos rau cov neeg hauv tej lo lus thiab tej nqe lus kawm txawj.”

“Tsis yog txhua phau ntawv uas raug sau tseg thiaj muaj peev xwm ua tiav lub hom phiaj ntawm ib lub neej dawb huv. ‘Kawm ntawm Kuv,’ tus Xibhwb Loj hais tias, ‘ris Kuv lub nkuaj saum nej,’ ‘kawm Kuv txoj kev mos siab thiab txo hwjchim.’ Nej txoj kev khav theeb ntawm sab txawj ntse yuav tsis pab nej ib yam dabtsi hauv kev sib txuas lus nrog tej ntsujplig uas tab tom ploj mus vim tsis muaj mov ntawm txoj sia. Hauv nej txoj kev kawm cov phau ntawv no, nej tab tom cia lawv los hloov chaw ntawm tej zaj kawm uas muaj tseeb hauv kev ua neej uas nej tsim nyog kawm ntawm Khetos. Los ntawm tej txiaj ntsig ntawm txoj kev kawm no, cov neeg tsis tau raug pub mov. Tsawg heev ntawm txoj kev tshawb nrhiav uas ua rau lub siab nkees no thiaj muab tau yam uas yuav pab ib tug neeg kom ua tau ib tug neeg ua haujlwm rau tej ntsujplig muaj kev vam meej.”

“Tus Cawm Seej los ‘qhia txoj moo zoo rau cov neeg pluag.’ Luka 4:18. Hauv Nws txoj kev qhia Nws siv cov lus uas yooj yim tshaj plaws thiab cov cim piv txwv uas ncaj thiab meej tshaj plaws. Thiab muaj lus hais tias ‘cov neeg ib txwm mloog Nws zoo siab hlo.’ Malakaus 12:37. Cov uas tab tom nrhiav ua Nws tes dej num rau lub sijhawm no yuav tsum muaj kev nkag siab tob dua txog tej zaj lus qhia uas Nws tau muab.”

“Cov lus ntawm Vajtswv uas muaj txoj sia yog qhov kev kawm uas siab tshaj plaws dhau txhua yam. Cov uas ua hauj lwm qhuab qhia rau haiv neeg yuav tsum noj ntawm mov ci ntawm txoj sia. Qhov no yuav muab lub zog ntawm sab ntsuj plig rau lawv; ces lawv thiaj yuav npaj txhij los ua hauj lwm qhuab qhia rau txhua pawg neeg.” The Ministry of Healing, 441–443.

Niam Txiv Dawb txuas ntxiv piav meej tias kev lees paub txog qhov kev ua haujlwm tawm los ntawm Vajtswv lub hwjchim hauv kev tsa vajntxwv sawv thiab tshem vajntxwv tawm raws li vajntxwv cov kev xaiv yog lub tswv yim tseeb ntawm kev kawm keeb kwm.

“Hauv keeb kwm ntawm cov tebchaws ntau haiv neeg, tus kawm Vajtswv Txojlus yuav pom tau qhov kev ua tiav raws nraim li ntawm tej lus faj lem saum ntuj los. Npanpiloo, thaum kawg raug tsoo thiab raug rhuav tshem tas nrho, tau ploj mus lawm vim tias thaum lawv nyob hauv txoj kev vam meej, lawv cov thawjcoj tau suav lawv tus kheej tias ywj pheej tsis vam khom Vajtswv, thiab tau muab lub hwjchim ci ntsa iab ntawm lawv lub nceeg vaj qhuas rau tibneeg txoj kev ua tiav. Lub tebchaws Me‑thees thiab Pawxias tau raug Saum Ntuj Ceeb Tsheej txoj kev chim vim hais tias hauv tebchaws ntawd Vajtswv txoj kevcai raug tsuj rau hauv qab taw. Txoj kev ntshai tus Tswv tsis muaj chaw nyob hauv lub siab ntawm cov neeg feem coob kawg li. Kev phem, kev hais lus thuam Vajtswv, thiab kev lwj kev liam kav nyob mus. Cov nceeg vaj uas los tom qab ntawd hajyam qis dua thiab hajyam phem dua; thiab lawv poob qis zuj zus ntxiv mus hauv tus nplai ntawm kev tsim txiaj ncaj ncees.”

“Lub hwjchim uas txhua tus thawj kav hauv ntiajteb siv ntawd yog ntuj ceeb tsheej pub los; thiab nws txoj kev vam meej nyob ntawm seb nws siv lub hwjchim uas tau pub li ntawd li cas. Rau txhua tus muaj lo lus ntawm tus Saib Xyuas uas yog Vajtswv hais tias, ‘Kuv tau muab siv hla koj lub duav, txawm yog koj tsis tau paub Kuv.’ Yaxayas 45:5. Thiab rau txhua tus, cov lus uas yav thaum ub tau hais rau Nebukhanexas yog zaj lus qhia rau txoj sia: ‘Txiav txim kom tseg koj tej kev txhaum los ntawm kev ncaj ncees, thiab koj tej kev phem los ntawm kev khuv leej rau cov pluag; tsam tej zaum koj txoj kev kaj siab yuav raug ncua ntev mus.’ Daniyee 4:27.”

“Kom nkag siab tej yam no,—kom nkag siab tias ‘kev ncaj ncees txhawb ib haiv neeg kom siab tshaj plaws;’ tias ‘lub zwm txwv raug tsa ruaj los ntawm kev ncaj ncees,’ thiab ‘txhawb cia ruaj los ntawm kev hlub tshua;’ kom lees paub txog kev ua tiav ntawm cov ntsiab cai no hauv kev tshwm sim ntawm Nws lub hwj chim tus uas ‘tshem vajntxwv tawm, thiab tsa vajntxwv los,’—qhov no yog kom nkag siab txog lub tswv yim tob ntawm keeb kwm. Pajlug 14:34; 16:12; 20:28; Daniyees 2:21.

“Tsuas yog nyob hauv Vajtswv txoj lus xwb thiaj muab qhov no nthuav tawm kom meej. Ntawm no qhia tias lub zog ntawm haiv neeg, ib yam li ntawm tib neeg ib leeg, tsis nyob hauv tej cib fim lossis tej kev pab uas zoo li ua rau lawv kov tsis yeej; nws tsis nyob hauv lawv txoj kev khav txog lawv qhov loj kawg nkaus. Nws raug ntsuas raws li txoj kev ncaj ncees uas lawv ua kom tiav Vajtswv lub hom phiaj.” Prophets and Kings, 501, 502.

Lub ntsiab hauv nqe kaum ib thiab kaum ob yog kev sawv thiab kev poob ntawm tus vajntxwv sab qab teb, tiam sis qhov tseem ceeb dua yog tias cov nqe no cim txog kev muab lub cim rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej, thiab qhov kev sim zaum ob hauv peb txoj kev sim uas tau pib thaum lub sijhawm kawg hauv xyoo 1989 raws li tau sawv cev nyob hauv nqe kaum.

Txoj kev muab cim ntawd raug sawv cev los ntawm Daniyee hauv tsua tsov ntxhuav, peb tug neeg tsim txiaj hauv lub cub hluav taws kub, Daniyee thiab peb tug neeg tsim txiaj thov Vajtswv kom to taub Nebukhanexas txoj kev npau suav txog tus mlom ntawm tej tsiaj qus hauv tshooj ob, Daniyee thov Vajtswv raws li Levis Kevcai nees nkaum rau zaj lus thov hauv tshooj cuaj, cov neeg txawj ntse uas to taub txog kev paub uas yuav nce ntxiv, Yausuas uas raug tshem nws txoj kev txhaum nyob hauv Xakhaliyas tshooj peb, Xelunpanpees hauv tshooj plaub, Yauxej los ua tus thawj kav thib ob hauv Iyiv tebchaws, cov thwjtim nyob hauv chav saud tau kaum hnub ua ntej Hnub Peetekos, cov Millerites ntawm Exeter lub rooj sib txoos pw hav zoov, Laxalau coj txoj kab ke taug kev hauv lub sijhawm Kev Nkag Mus Uas Muaj Yeej, thiab ib puas plaub caug plaub txhiab leej nyob hauv Tshwmsim tshooj xya.

Nqe kaum tuaj txog xyoo 2014 thaum pib ntawm kev tsov rog hauv Ukraine, thiab thaum Lub Xya hli ntuj xyoo 2023 qhov kev sim pom tau pib, qhov uas Vajtswv haiv neeg raug “ua kom dawb huv” pib. Kab thib tsib hauv tshooj kaum ib yog nqe kaum peb mus txog kaum tsib.

Kev Ntsiab Lus Saib Tag Nrho ntawm Kab Tsib

Vajntxwv tus vajntxwv sab qaum teb yuav rov qab los, thiab yuav tsa ib pab neeg coob tshaj qhov thawj zaug, thiab yeej yuav los tom qab ib ntus xyoo nrog ib pab tub rog loj thiab nrog nyiaj txiag ntau. Thiab rau hauv cov sijhawm ntawd yuav muaj coob leej sawv tawm tsam tus vajntxwv sab qab teb; cov neeg txeeb nyiag ntawm koj haiv neeg kuj yuav tsa lawv tus kheej kom tsim kom ruaj khov rau lub zeem muag; tiam sis lawv yuav poob. Yog li tus vajntxwv sab qaum teb yuav tuaj, thiab yuav tsa ib qho chaw txhawb rog, thiab yuav txeeb tau cov nroog uas ruaj khov tshaj plaws; thiab cov tub rog ntawm sab qab teb yuav tsis muaj peev xwm tiv taus, tsis yog nws cov neeg uas xaiv tseg, thiab yuav tsis muaj ib lub zog twg los tiv taus. Daniel 11:13–15.

Cov nqe no tau raws li tau muaj tiav nyob rau xyoo 200 BC, thiab lawv qhia txog Tsov Rog Panium, uas muaj cov vaj ntxwv tawm tsam ib leeg thiab lawv tej koom tes sib raug, thiab cov nqe no kuj yog lub ntsiab chaw hauv keeb kwm uas Loos pagan xub pib tshaj tawm nws tus kheej nkag los rau hauv keeb kwm ntawm Daniyee kaum ib. Cov nqe no muaj xws li kev sawv kawg thiab kev poob kawg ntawm lub nceeg vaj thib rau ntawm tej lus faj lem hauv Phau Vajlugkub, tab sis kuj muaj keeb kwm hauv Phau Vajlugkub hais txog Tswv Yexus Khetos mus xyuas Caesarea Philippi, qhov chaw Petus qhia qhov kev muab cim kaw ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Keeb kwm no yog ib yam piv txwv ua ntej txog kev muab cim kaw ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab leej nrog rau kev tuaj txog ntawm qhov kev sim thib peb hauv peb qhov kev sim ntawm tshooj kaum ob, uas muaj nyob hauv lo lus tias yog “purified, made white and tried.”

Peb nqe no no coj mus txog nqe kaum rau, qhov uas txoj cai Hnub Caiv hauv Tebchaws Meskas raug sawv cev. Thaum lub rooj sib txoos pw hav zoov hauv Exeter xaus rau hnub tim 17 Lub Yim Hli, 1844, cov nkauj xwb uas txawj ntse tau nqa txoj xov ntawm Kev Quaj Hu Ib Tag Hmo hla thoob ntug hiav txwv sab hnub tuaj ntawm Tebchaws Meskas hauv rau caug rau hnub. Muaj ib ntu sijhawm uas txhua tus nkauj xwb sawv tsees, thiab ib pab tsis muaj roj, nrog rau txhua yam uas qhov ntawd qhia tau. Thaum Simon Barjona lub npe raug hloov mus ua Petus, ces kev muab lub cim kaw rau ib puas plaub caug plaub txhiab leej raug cim tseg. Txij ntawm lub sijhawm ntawd mus lawm tom ntej, Yexus thiaj pib qhia cov thwjtim txog tej xwm txheej uas txuas nrog tus ntoo khaublig.

Tus ntoo khaub lig yog ib lub cim qhia txog kev kaw ntawm lub caij sim neej, thiab William Miller, uas tau raug ua tus yam ntxwv los ntawm Yauhas tus Neeg Ua Kev Cai Raus Dej, uas nws tus kheej kuj tau raug ua tus yam ntxwv los ntawm Eliyas, tau raug tsa sawv los nthuav tawm “tej xwm txheej uas txuas nrog kev kaw ntawm lub caij sim neej,” ib yam li Yauhas tus Neeg Ua Kev Cai Raus Dej thiab Eliyas ob leeg tau ua. Yauhas tau hais li no.

Tiamsis thaum nws pom coob tus Falixai thiab Xaduxai tuaj rau nws txoj kev cai raus dej, nws thiaj hais rau lawv tias, Nej caj ces nab muaj taug, leejtwg tau ceeb toom nej kom khiav dim ntawm txoj kev chim uas yuav los? Mathais 3:7.

Eliya hais li no.

Ahaj kuj ib lub dab ntoo; thiab Ahaj tau ua tej yam ntxiv uas ua rau tus Tswv, cov Yixayee tus Vajtswv, chim tshaj li tag nrho cov vajntxwv Yixayee uas tau nyob ua ntej nws. Nyob rau hauv nws lub sijhawm, Hiyee uas yog neeg Npe‑eel txhim tsa lub nroog Yelikhau: nws tsa nws lub hauv paus nrog tus nqi ntawm Anpila, nws tus tub hlob, thiab tsa nws cov rooj vag nrog tus nqi ntawm nws tus tub yau Xekhub, raws li tus Tswv txoj lus uas Nws tau hais los ntawm Yausua, Nun tus tub. Thiab Eliyas uas yog neeg Tisapes, uas yog ib tug ntawm cov neeg nyob hauv Kiliyad, tau hais rau Ahaj tias, Raws li tus Tswv, cov Yixayee tus Vajtswv, uas muaj txoj sia nyob, tus uas kuv sawv ntawm Nws xub ntiag, yuav tsis muaj lwg lossis nag li no ob peb xyoos no, tsuas yog raws li kuv lo lus xwb. 1 Vajntxwv 16:33–17:1.

Hais txog William Miller tes haujlwm raws li ib tug neeg hloov kho dua tshiab nyob rau tiam niaj hnub no, Sister White tau hais tias:

“Yuav tsum muaj qhov uas tibneeg raug tsa kom paub txog lawv txoj kev phom sij; tias lawv yuav tsum raug txhawb kom npaj rau cov xwm txheej loj thiab hnyav uas txuas nrog rau thaum lub sijhawm ntawm kev sim siab xaus.” The Great Controversy, 310.

Rau nqe kawg ntawm Daniyees kaum ib sawv cev rau “tej xwm txheej uas txuas nrog rau kev kaw lub sij hawm uas txoj kev tshav ntuj tseem qhib.” Tej xwm txheej ntawd tau raug qhib lub foob thaum lub sij hawm kawg xyoo 1989, thiab lawv tau raug nthuav qhia meej lawm.

“Ua ntej Nws raug ntsia saum ntoo khaub lig, tus Cawmseej tau piav rau Nws cov thwjtim tias Nws yuav raug muab tua thiab yuav sawv rov los hauv lub ntxa, thiab cov tim tswv tau nyob ntawd los muab Nws tej lus nias ruaj rau hauv lawv lub siab thiab lawv lub tswv yim. Tiamsis cov thwjtim tab tom nrhiav kev cawm dim hauv ntiajteb no ntawm tus quab yuam Loos, thiab lawv tsis muaj peev xwm lees txais qhov kev xav tias Tus uas tag nrho lawv tej kev cia siab tsom rau yuav raug kev txom nyem ib txoj kev tuag txaj muag kawg. Cov lus uas lawv tsim nyog nco ntsoov raug ntiab tawm hauv lawv lub siab lawm; thiab thaum lub sijhawm sim siab los txog, nws ntsib lawv thaum lawv tseem tsis tau npaj txhij. Kev tuag ntawm Yexus tau rhuav tshem lawv tej kev cia siab tag nrho ib yam nkaus li Nws tsis tau ceeb toom lawv ua ntej li. Yog li ntawd, hauv tej lus cev Vajtswv lus yav tom ntej, yav tom ntej raug qhib tawm rau peb pom meej npaum li cas los twb yog ib yam li nws tau raug qhib rau cov thwjtim los ntawm Khetos tej lus. Cov xwm txheej uas txuas nrog rau qhov kawg ntawm lub sijhawm txiav txim siab rau tibneeg thiab tes haujlwm ntawm kev npaj rau lub sijhawm kev txom nyem, raug nthuav qhia kom meej. Tiamsis coob leej ntau tus tsis muaj kev nkag siab txog cov tseem ceeb no tshaj li yog hais tias lawv tsis tau raug muab tshwm sim dua li. Xatas saib ntsoov kom txeeb mus txhua yam kev chwv uas yuav ua rau lawv muaj tswvyim mus txog txoj kev cawm dim, thiab lub sijhawm kev txom nyem yuav ntsib lawv thaum lawv tseem tsis tau npaj txhij.” The Great Controversy, 595.

Nws yog ntawm Caesarea Philippi, uas yog Panium, uas yog nqe kaum peb mus txog kaum tsib, uas Khetos pib qhia Nws cov thwjtim txog tus ntoo khaub lig, yog li ua ib daim duab cev cev qhia txog keeb kwm ntawm Exeter camp meeting mus txog Lub Kaum Hli 22, 1844. Thaum pib ntawm txoj kev txav kho dua tshiab ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab tus, cov “xwm txheej uas txuas nrog rau kev kaw lub sij hawm kev sim siab” tau raug qhib lub cim, thiab thaum kawg ntawm txoj kev txav ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab tus, cov “xwm txheej uas txuas nrog rau kev kaw lub sij hawm kev sim siab” raug qhib lub cim nyob hauv keeb kwm zais ntawm nqe plaub caug.

“Hnub no, nyob rau hauv tus ntsuj plig thiab lub hwj chim ntawm Elias thiab ntawm Yauhas tus Ua Kev Cai Raus Dej, cov tub txib uas Vajtswv tau tsa tab tom hu kom lub ntiajteb uas raug teem cia rau kev txiav txim tig los mloog cov xwm txheej loj thiab dawb ceev uas yuav tshwm sim sai sai no, uas muaj feem nrog cov xuab moos kawg ntawm lub sijhawm uas txoj kev hlub tshua tseem qhib rau tib neeg thiab nrog kev tshwm sim los ntawm Khetos Yexus ua Vajntxwv ntawm cov vajntxwv thiab tus Tswv ntawm cov tswv.” Prophets and Kings, 715, 716.

Cov “xwm txheej uas txuas nrog lub sijhawm xaus ntawm lub caij nyoog ntawm txoj kev tshav txim” yog cov xwm txheej uas raug qhib lub foob nyob hauv keeb kwm zais ntawm nqe plaub caug. Hauv Xakhaliyas tshooj peb, cov xwm txheej kawg ntawm txoj kev txiav txim tshuaj xyuas raug muab ua qauv piv txwv. Kev tshoov siab muab Xakhaliyas zaj lus tim khawv sib txuas nrog cov uas raug muab lub cim foob nyob hauv Exekees tshooj cuaj.

“Vajtswv haiv neeg ntawm Vajtswv tab tom xyu thiab quaj vim tej kev qias vuab tsuab uas tau ua nyob hauv lub tebchaws. Nrog kua muag lawv ceeb toom cov neeg phem txog lawv txoj kev phom sij hauv kev tsuj hneev Vajtswv txoj kevcai, thiab nrog txoj kev tu siab uas hais tsis tau tawm lawv txo lawv tus kheej rau ntawm tus Tswv vim lawv tej kev ua txhaum ntawm lawv tus kheej. Cov neeg phem thuam lawv txoj kev tu siab, thuam lawv tej lus ceeb toom uas hnyav thiab dawb huv, thiab cem xyav qhov uas lawv hu ua lawv txoj kev qaug zog. Tiamsis txoj kev mob siab thiab kev txo hwjchim ntawm Vajtswv haiv neeg yog ib qho pov thawj meej tsis yuam kev tias lawv tab tom rov tau lub zog thiab lub meej mom ntawm tus cwj pwm uas ploj lawm vim yog kev txhaum. Twb yog vim lawv tab tom los ze dua rau Khetos, thiab lawv ob lub qhov muag ntsia ruaj nreb rau Nws txoj kev dawb huv uas zoo tag nrho, lawv thiaj pom meej ua luaj txog qhov kev txhaum loj tshaj plaws ntawm kev txhaum. Lawv txoj kev tu siab lees txim thiab kev txo lawv tus kheej yog yam uas Vajtswv txaus siab txais kawg nkaus, tshaj plaws dua li tus ntsuj plig uas cia siab rau nws tus kheej thiab khav theeb ntawm cov uas tsis pom ib qho laj thawj yuav quaj ntsuag, cov uas saib tsis taus Khetos txoj kev txo hwjchim, thiab cov uas lees tias lawv twb zoo tag nrho lawm thaum tseem tab tom ua txhaum Vajtswv txoj kevcai dawb huv. Kev mos siab muag thiab kev txo hwjchim hauv lub siab yog tej yam yuav tsum muaj thiaj tau lub zog thiab txoj kev kovyeej. Lub mom ci ntsa iab tos ntsoov cov uas nyo hau ntawm tus ntoo khaublig taw. Foom koob hmoov rau cov neeg quaj ntsuag no, rau qhov lawv yuav tau txais kev nplij siab.”

“Cov neeg ncaj ncees uas thov Vajtswv yog, hais tau tias, raug kaw nyob hauv nrog Vajtswv. Lawv tus kheej tsis paub tias lawv raug tiv thaiv ruaj khov npaum li cas. Raug Xatas yaum kom ua, cov thawj kav ntawm lub ntiajteb no tab tom nrhiav kev rhuav tshem lawv; tiam sis yog lawv ob lub qhov muag raug qhib, ib yam li Eliyas tus tubtxib ob lub qhov muag raug qhib ntawm Dothan, ces lawv yuav pom Vajtswv cov timtswv pw hav zoov puag ncig lawv, thiab los ntawm lawv txoj kev ci ntsa iab thiab hwjchim loj kawg nkaus tuav tseg cov koom tub rog ntawm txoj kev tsaus ntuj.”

“Thaum Vajtswv haiv neeg txo hwj chim rau lawv tej ntsuj plig rau ntawm Nws xub ntiag, thov txim nrhiav kom muaj lub siab dawb huv, ces lo lus txib raug muab hais tias, ‘Cia li hle tej tsoos tsho qias neeg tawm ntawm lawv mus,’ thiab tej lus txhawb siab raug hais tias, ‘Saib seb, Kuv twb ua kom koj tej kev txhaum hla ntawm koj mus lawm, thiab Kuv yuav muab tsoos tsho tshiab rau koj hnav.’ Lub tsho ntev tsis muaj qhov paug ntawm Khetos txoj kev ncaj ncees raug muab tso rau saum Vajtswv cov menyuam uas twb raug sim, raug ntxias, los tseem ncaj ncees. Cov seem uas raug saib tsis taus raug muab hnav tsoos tsho muaj hwjchim ci ntsa iab, yuav tsis raug ua qias neeg ntxiv lawm los ntawm lub ntiajteb txoj kev phem kev qias. Lawv tej npe raug khaws cia nyob hauv Phau Ntawv Cawm Seej Txoj Sia, raug sau npe nrog cov neeg ncaj ncees ntawm txhua tiam. Lawv twb tawm tsam tus neeg dag ntxias tej tswv yim dag ntxias; lawv tsis raug muab tig khiav ntawm lawv txoj kev ncaj ncees los ntawm tus zaj txoj kev qw nroo. Nim no lawv muaj kev ruaj ntseg mus ib txhis ntawm tus neeg ntxias tej cuab ntxiab. Lawv tej kev txhaum raug xa rov rau tus uas yog tus pib kev txhaum. Thiab cov seem ntawd tsis yog tsuas raug zam txim thiab raug txais xwb, tiam sis tseem raug qhuas muaj koob meej thiab. ‘Lub mom zoo nkauj’ raug muab tso rau saum lawv tej taub hau. Lawv yuav tsum ua vajntxwv thiab pov thawj rau Vajtswv. Thaum Xatas tabtom thawb nws tej lus iab liam thiab nrhiav kev rhuav tshem pab neeg no, cov tim tswv dawb huv, uas tsis pom kev, tabtom mus los, muab lub cim ntawm Vajtswv tus muaj sia tso rau saum lawv. Cov no yog cov uas sawv saum roob Xi-oos nrog tus Menyuam Yaj, muaj Leej Txiv lub npe sau rau saum lawv pliaj. Lawv hu zaj nkauj tshiab rau ntawm lub zwm txwv xub ntiag, yog zaj nkauj uas tsis muaj leejtwg kawm tau tsuas yog ib puas plaub caug plaub txhiab leej xwb, cov uas raug txhiv dim tawm hauv lub ntiajteb los. ‘Cov no yog cov uas raws tus Menyuam Yaj mus txhua qhov chaw uas Nws mus. Cov no raug txhiv dim tawm hauv neeg nruab nrab los, ua thawj cov txiv thawj tug rau Vajtswv thiab rau tus Menyuam Yaj. Thiab hauv lawv lub qhov ncauj tsis pom muaj kev dag li: rau qhov lawv yog cov tsis muaj chaw xyeej ntawm Vajtswv lub zwm txwv xub ntiag.’”

“Tam sim no tau los txog kev tiav puv npo ntawm cov lus ntawd uas tus Tshiabtxib tau hais tias: ‘Tam sim no cia li mloog, Au Yausuas tus pov thawj hlob, koj thiab koj cov kwvtij uas zaum ntawm koj xub ntiag: rau qhov lawv yog cov neeg uas luag xav tsis thoob txog: rau saib seb, Kuv yuav coj Kuv tus Qhev, tus Ceg, los.’ Khetos raug nthuav tawm ua tus Txhiv Dim thiab tus Cawm Dim ntawm Nws haiv neeg. Tam sim no tiag tiag cov seem uas tseem tshuav yog ‘cov neeg uas luag xav tsis thoob txog,’ raws li cov kua muag thiab kev txo hwj chim ntawm lawv txoj kev mus nyob txawv tebchaws hloov chaw rau txoj kev xyiv fab thiab meej mom nyob ntawm Vajtswv thiab ntawm tus Menyuam Yaj xub ntiag. ‘Hnub ntawd tus ceg ntawm tus Tswv yuav zoo nkauj thiab muaj hwjchim ci ntsa iab, thiab txiv hmab txiv ntoo ntawm lub ntiajteb yuav zoo kawg nkaus thiab ntxim saib rau cov uas dim ntawm Ixayees. Thiab yuav muaj li no tias, tus uas tshuav nyob hauv Xi-oos, thiab tus uas tseem nyob hauv Yeluxalees, yuav raug hu ua neeg dawb huv, yog txhua tus uas muaj npe sau cia nrog cov muaj sia nyob hauv Yeluxalees.”’ Testimonies, phau 5, 474–476.

Ib puas plaub txhiab leej uas nyob hauv phau Ntawv Qhia Tshwm yog pawg neeg hauv Exekees uas raug “muab cim” thaum lawv “quaj ntsuag thiab quaj thov” vim tej kev qias vuab tsuab uas nyob hauv lub teb chaws. Lawv raug muab cim thaum lawv tau txais lub tsho tshaj sab ntawm Khetos txoj kev ncaj ncees thiab lub mom zoo nkauj uas sawv cev rau Petus cov lus hais tias “vaj ntxwv thiab pov thawj,” uas yav tas los tsis yog Vajtswv haiv neeg, tiamsis nim no twb dhau los ua Vajtswv haiv neeg lawm.

Tiamsis nej yog ib tiam neeg uas raug xaiv lawm, yog ib pawg pov thawj uas muaj koob muaj npe vajntxwv, yog ib haiv neeg dawb huv, yog ib haiv neeg uas yog Vajtswv tug tshwjxeeb; kom nej thiaj tshaj tawm tau tej lus qhuas ntawm tus uas tau hu nej tawm hauv qhov tsaus ntuj los rau hauv nws lub teeb ci ntsa iab uas txaus xav tsis thoob: Nej uas yav dhau los tsis yog ib haiv neeg li, tiamsis nimno yog Vajtswv haiv neeg lawm; nej uas tsis tau txais txojkev hlub tshua, tiamsis nimno twb tau txais txojkev hlub tshua lawm. Cov uas kuv hlub heev, kuv thov ntuas nej ib yam li neeg txawv tebchaws thiab neeg taug kev nyob ib ntus xwb, kom nej txhob ua raws li tej kev ntshaw ntawm cev nqaij daim tawv, uas tawm tsam tus ntsujplig; nej yuav tsum coj nej tus cwjpwm kom ncaj ncees nyob rau hauv cov Lwm Haiv Neeg, kom thaum lawv hais lus phem thuam nej hais tias nej yog neeg ua phem, lawv yuav tau pom nej tej haujlwm zoo, thiab vim tej ntawd yuav ua rau lawv qhuas Vajtswv rau hnub uas nws los xyuas. 1 Petus 2:9–12.

Yog li no, yog nej yuav mloog kuv lub suab tiag tiag thiab ua raws li kuv txoj kev cog lus, ces nej yuav yog kuv tej cuab yeej muaj nqis tshwj xeeb tshaj txhua haiv neeg; rau qhov tag nrho lub ntiajteb yog kuv li. Thiab nej yuav yog rau kuv ib lub nceeg vaj ntawm cov pov thawj hwj, thiab ib haiv neeg dawb huv. Cov no yog tej lus uas koj yuav tsum hais rau cov me nyuam Yixayee. Exodus 19:5, 6.

“Nyob rau hauv hnub kawg ntawm keeb kwm ntiajteb no, Vajtswv txoj kev cog lus nrog Nws haiv neeg uas ceev Nws tej lus txib yuav raug rov ua dua tshiab. ‘Hnub ntawd kuv yuav cog lus rau lawv nrog tej tsiaj qus hauv teb, thiab nrog tej noog saum ntuj, thiab nrog tej tsiaj nkag nkag hauv av; thiab kuv yuav rhuav rab hneev thiab rab ntaj thiab kev ua rog tawm hauv ntiajteb mus, thiab kuv yuav ua kom lawv pw tau yam muaj kev nyab xeeb. Thiab kuv yuav qhaib koj rau kuv mus ib txhis; muaj tseeb, kuv yuav qhaib koj rau kuv hauv kev ncaj ncees, thiab hauv kev txiav txim, thiab hauv txoj kev hlub zoo, thiab hauv txoj kev khuv leej. Kuv tseem yuav qhaib koj rau kuv hauv kev ntseeg siab; thiab koj yuav paub tus Tswv.’”

“‘Thiab yuav muaj tias nyob rau hnub ntawd, kuv yuav hnov lus, hais tias tus Tswv, kuv yuav hnov cov ntuj, thiab lawv yuav hnov lub ntiajteb; thiab lub ntiajteb yuav hnov nplej, thiab cawv, thiab roj; thiab lawv yuav hnov Jezreel. Thiab kuv yuav tseb nws rau kuv tus kheej rau hauv lub ntiajteb; thiab kuv yuav muaj kev khuvleej rau tus uas tsis tau txais kev khuvleej; thiab kuv yuav hais rau cov uas tsis yog kuv haivneeg tias, Koj yog kuv haivneeg; thiab lawv yuav hais tias, Koj yog kuv tus Vajtswv.’ Hosea 2:14–23.”

“‘Hnub ntawd,... cov seem uas tshuav hauv cov neeg Ixayees, thiab cov uas dim ntawm tsev neeg Yakhauj,... yuav vam khom tus Tswv, tus Dawb Huv ntawm cov neeg Ixayees, hauv qhov tseeb.’ Yaxayas 10:20. Ntawm ‘txhua haiv neeg, thiab txhua xeem, thiab txhua yam lus, thiab txhua pab neeg’ yuav muaj cov uas yuav zoo siab teb rau txoj xov hais tias, ‘Nej cia li ntshai Vajtswv, thiab qhuas nws lub meej mom; rau qhov lub sijhawm ntawm nws txoj kev txiav txim twb los txog lawm.’ Lawv yuav tig ntawm txhua yam mlom uas khi lawv rau lub ntiajteb no, thiab yuav ‘pe hawm tus uas tsim ntuj, thiab ntiajteb, thiab hiav txwv, thiab cov qhov dej.’ Lawv yuav tso lawv tus kheej kom dim ntawm txhua txoj kev ntxias thiab kev khi caj khi ceg, thiab yuav sawv ntawm lub ntiajteb no xub ntiag ua tej cim nco txog Vajtswv txoj kev hlub tshua. Mloog lus rau txhua yam uas Vajtswv thov kom ua, lawv yuav raug cov tim tswv thiab tibneeg lees paub tias yog cov uas ‘ceev Vajtswv tej lus txib, thiab tuav Yexus txoj kev ntseeg.’ Qhia Tshwm 14:6–7, 12.”

“‘Saib seb, hnub yuav los, tus Tswv hais li no, thaum tus laij teb yuav caum cuag tus sau qoob, thiab tus tsuj txiv hmab yuav caum cuag tus tseb noob; tej roob yuav ntws cawv txiv hmab qab zib, thiab tej toj siab huv tibsi yuav yaj mus. Thiab kuv yuav coj kuv haiv neeg Ixayees rov qab los ntawm lawv txoj kev poob cev qhev, thiab lawv yuav txhim kho tej nroog uas puam tsuaj, thiab nyob hauv; lawv yuav cog vaj txiv hmab, thiab haus tej cawv txiv hmab uas tawm hauv ntawd los; lawv kuj yuav ua vaj, thiab noj tej txiv ntawm tej vaj ntawd. Thiab kuv yuav cog lawv rau saum lawv thaj av, thiab lawv yuav tsis raug rho tawm hauv lawv thaj av uas kuv tau muab rau lawv lawm ntxiv lawm, tus Tswv uas yog nej tus Vajtswv hais li no. Amos 9:13–15.’” Review and Herald, Lub Ob Hlis 26, 1914.

Nws pom tseeb tias txij ntawm lub sijhawm uas tiam kawg uas raug xaiv ntawm ib puas plaub caug plaub txhiab tus raug muab khi cim tseg lawm, tseem muaj Lwm Haiv Neeg uas raug ib puas plaub caug plaub txhiab tus txoj kev ua neej (kev coj cwj pwm) ntxias tau rau hnub uas Lwm Haiv Neeg raug tuaj xyuas.

“Tsis yog tibneeg lub hwj chim thiab tibneeg lub zog uas tau tsim tsa Vajtswv pawg ntseeg, thiab tib yam ntawd los kuj tsis muaj peev xwm rhuav tshem tau nws. Tsis yog saum pob zeb ntawm tibneeg lub zog, tiam sis saum Khetos Yes Xus, uas yog Lub Pob Zeb Nyob Mus Ib Txhis, thiaj yog lub hauv paus uas pawg ntseeg tau raug tsim tsa, ‘thiab dab teb tej rooj vag yuav tsis kov yeej tau nws.’ Mathais 16:18. Vajtswv txoj kev nyob nrog ua rau Nws tes haujlwm ruaj khov. ‘Tsis txhob tso siab rau cov thawj, los yog rau neeg leej tub,’ yog lo lus uas los cuag peb. Ntawv Nkauj 146:3. ‘Hauv kev ntsiag to thiab hauv kev tso siab yuav yog nej lub zog.’ Yaxayas 30:15. Vajtswv tes haujlwm uas muaj hwjchim ci ntsa iab, uas raug tsa saum tej cai ncaj ncees uas nyob mus ib txhis, yuav tsis txawj poob mus ua tsis muaj nqis li. Nws yuav mus ntxiv ntawm ib theem zog mus rau lwm theem zog, ‘tsis yog los ntawm hwjchim, los tsis yog los ntawm lub zog, tiamsis yog los ntawm Kuv tus Ntsujplig, hais tias tus Tswv uas kav cov tub rog saum ntuj.’ Xakhaliyas 4:6.”

“Lo lus cog tseg hais tias, ‘Xelunpabel ob txhais tes twb tsa lub hauv paus ntawm lub tuam tsev no lawm; nws ob txhais tes kuj yuav ua kom tiav thiab,’ tau muaj tiav raws nraim li ntawd. Nqe 9. ‘Cov txwj laus ntawm cov Yudais thiaj ua lub tsev ntawd, thiab lawv vam meej los ntawm txoj kev cev Vajtswv lus ntawm Haxais tus yaj saub thiab Xakhaliyas tus tub ntawm Itos. Lawv kuj txhim tsa thiab ua kom tiav, raws li lo lus txib ntawm cov Yixayee tus Vajtswv, thiab raws li lo lus txib ntawm Xi‑loo, thiab Daliyas, thiab Ataxawxes tus vajntxwv ntawm Pelexias. Thiab lub tsev no tau ua tiav rau hnub peb ntawm lub hli Adas [lub hli kaum ob], uas yog xyoo rau ntawm vajntxwv Daliyas txoj kev kav.’ Exala 6:14, 15.” Cov Yaj Saub thiab Cov Vajntxwv, 595, 596.

Nqe kaum peb mus rau kaum tsib sawv cev rau cov xwm txheej yaj saub uas coj mus txog rau kev kaw lub sijhawm ntawm txoj kev tshav ntuj rau cov uas tuav Hnub Xanpataus thaum txoj cai Hnub Caiv. Lawv kuj sawv cev rau qib peb ntawm peb qib hauv nqe kaum ntawm Daniyees kaum ob. Nqe kaum yog “kev ua kom huv,” nqe kaum ib thiab kaum ob sawv cev rau “ua kom dawb huv,” hos nqe kaum peb mus rau kaum tsib sawv cev rau qhov kev sim txheeb xyuas uas cov nkauj xwb uas tuav Hnub Xanpataus raug “sim.”

Cov lus hauv phau Daniyees uas nyob sab hauv yog sawv cev los ntawm kev ua yog toog pom ntawm tus dej Ulai hauv tshooj xya mus txog tshooj cuaj, hos cov lus sab nraud yog sawv cev los ntawm kev ua yog toog pom ntawm tus dej Hiddekel hauv tshooj kaum mus txog tshooj kaum ob. Tshooj kaum ob yog lub ncov kawg ntawm ob qho kev ua yog toog pom sab hauv thiab sab nraud tib si, thiab nws nthuav qhia txoj kev uas Khetos tsa sawv thiab ntxuav kom huv ib puas plaub caug plaub txhiab leej. Nqe kaum mus txog nqe kaum rau sawv cev rau keeb kwm zais ntawm nqe plaub caug txij xyoo 1989 mus txog rau txoj cai Hnub Caiv ntawm nqe plaub caug ib thiab kaum rau. Cov nqe uas haum rau hauv keeb kwm zais ntawd sawv cev rau qhov ua tiav zoo kawg nkaus ntawm nqe kaum hauv tshooj kaum ob.

Coob leej coob yuav raug ntxuav kom huv, thiab ua kom dawb huv, thiab raug sim siab; tiam sis cov neeg phem yuav ua phem mus li: thiab tsis muaj ib tug ntawm cov neeg phem yuav to taub; tiam sis cov neeg txawj ntse yuav to taub. Thiab txij thaum uas txoj kev fij xyeem niaj hnub yuav raug tshem tawm, thiab yam qias vuab tsuab uas ua kom puam tsuaj raug tsa los, yuav muaj ib txhiab ob puas cuaj caum hnub. Foom koob hmoov rau tus uas tos ntsoov, thiab tuaj txog rau ib txhiab peb puas peb caug tsib hnub. Daniel 12:10–12.

Cov “neeg txawj ntse” uas to taub nqe kaum mus txog kaum rau thiab uas tau raug khi ua keeb “hauv kev txawj ntse” thiab “hauv sab ntsuj plig” yog cov uas to taub txoj xov faj lem sab nraud uas sawv cev nyob hauv keeb kwm zais ntawm nqe plaub caug, thiab lawv tau raug tsa ruaj “hauv kev txawj ntse” rau txoj kev to taub ntawd ua ntej txoj cai Hnub Caiv. Cov “neeg txawj ntse” yog cov uas tau raug hloov los ntawm txoj xov sab hauv uas sawv cev los ntawm Tshwm Sim tshooj kaum ib thiab nqe kaum ib, thiab lawv tau ruaj khov nyob hauv qhov kev paub ntawd ua ntej txoj cai Hnub Caiv.

Cov “muaj tswvyim” yog cov uas tau txais “txoj koob hmoov” uas txuas nrog “kev tos ntsoov,” ua cim rau ib puas plaub caug plaub txhiab tias yog cov uas ua kom tiav qhov kev ua tiav zoo kawg nkaus thiab zaum kawg ntawm kaum tus ntxhais nkauj xwb. Tshwmsim kaum ib nqe kaum ib tau los txog rau lub Xya hli ntuj xyoo 2023, yog li ntawd ua cim rau “lub sijhawm kawg,” thaum Daniyees thiab Tshwmsim cim tseg nrog ob tug tim khawv tias kev txawj ntse uas tau raug qhib tawm hauv lub Xya hli ntuj xyoo 2023 ntawd txheeb xyuas txoj haujlwm muab foob rau ib puas plaub caug plaub txhiab. Kaum ib ntxiv rau kaum ib yog nees nkaum ob, uas yog ib lub cim ntawm kev koom ua ke ntawm kev dawb huv nrog tib neeg, thiab cov uas dhau txoj kev ntxuav kom dawb huv peb theem uas tsim ib puas plaub caug plaub txhiab raug txheeb qhia hauv Daniyees kaum ob, nqe kaum ob, muab dua ib qho cim kos npe ntawm Palmoni, vim kaum ob npaug kaum ob yog ib puas plaub caug plaub txhiab.

Peb yuav txuas ntxiv txoj kev kawm no hauv tsab xov xwm tom ntej.